Printed edition: Ācārya 1938: Sūtrasthāna 1-31

Published in 2025 by in .

Suśrutasaṃhitā (without commentaries) transcribed from Y. T. Ācārya's 1938 Bombay edition| Suśrutasamhitā of Suśruta with the Nibandhasaṅgraha Commentary of Śrī Ḍalhanāchārya and the Nyāyacandrikā Pañjikā of Śrī Gayadāsāchārya on Nidānasthāna, edited from the begining to the 9th ādhyāya of Cikitsāsthāna by Vaidya Jādavji Trikamji Āchārya and the rest by Nārāyaṇ Rām Āchārya Yādavaśarman Trivikramātmaja Ācāryā Nārāyaṇ Rām Āchārya Nirṇaya Sāgar Press Bombay 1938 Revised third edition Reprint edition Varanasi/Delhi: Chaukhambha Orientalia, 1992| This SARIT edition omits the commentarial material from this edition|
  • Siglum: A1938

More ▾

  • A1938
athāto vedotpattim adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
atha khalu bhagavantam amaravaram ṛṣigaṇaparivṛtam āśramasthaṃ kāśirājaṃ divodāsaṃ dhanvantarim aupadhenava vaitaraṇaurabhra pauṣkalāvata karavīrya(ra) gopurarakṣita suśruta prabhṛtaya ūcuḥ ||3||
bhagavan śārīramānasāgantubhir vyādhibhir vividhavedanābhighātopadrutān sanāthān apy anāthavad viceṣṭamānān vikrośataś ca mānavān abhisamīkṣya manasi naḥ pīḍā bhavati,
teṣāṃ sukhaiṣiṇāṃ rogopaśamārtham ātmanaś ca prāṇayātrārthaṃ prajāhitahetor āyurvedaṃ śrotum icchāma ihopadiśyamānam, atrāyattam aihikam āmuṣmikaṃ ca śreyaḥ; tadbhagavantam upapannāḥ smaḥ śiṣyatveneti ||4||
tān uvāca bhagavān- svāgataṃ vaḥ; sarva evāmīmāṃsyā adhyāpyāś ca bhavanto vatsāḥ ||5||
iha khalv āyurvedaṃ nāmopāṅgam atharvavedasyānutpādyaiva prajāḥ ślokaśatasahasram adhyāyasahasraṃ ca kṛtavān svayambhūḥ, tato 'lpāyuṣṭvam alpamedhastvaṃ cālokya narāṇāṃ bhūyo 'ṣṭadhā praṇītavān ||6||
tad yathā śalyaṃ, śālākyaṃ, kāyacikitsā, bhūtavidyā, kaumārabhṛtyam, agadatantraṃ, rasāyanatantraṃ, vājīkaraṇatantram iti ||7||
athāsya pratyaṅgalakṣaṇasamāsaḥ |8|
tatra, śalyaṃ nāma vividhatṛṇakāṣṭhapāṣāṇapāṃśulohaloṣṭāsthibālanakhapūyāsrāvaduṣṭavraṇāntargarbhaśalyoddharaṇārthaṃ , yantraśastrakṣārāgnipraṇidhānavraṇaviniścayārthaṃ ca (1) |8|
śālākyaṃ nāmordhvajatrugatānāṃ śravaṇanayanavadanaghrāṇādisaṃśritānāṃ vyādhīnām upaśamanārtham (2) |8|
kāyacikitsā nāma sarvāṅgasaṃśritānāṃ vyādhīnāṃ jvararaktapittaśoṣonmādāpasmārakuṣṭhamehātisārādīnām upaśamanārtham (3) |8|
bhūtavidyā nāma devāsuragandharvayakṣarakṣaḥpitṛpiśācanāgagrahādyupasṛṣṭacetasāṃ śāntikarmabaliharaṇādigrahopaśamanārtham (4) |8|
kaumārabhṛtyaṃ nāma kumārabharaṇadhātrīkṣīradoṣasaṃśodhanārthaṃ duṣṭastanyagrahasamutthānāṃ ca vyādhīnām upaśamanārtham (5) |8|
agadatantraṃ nāma sarpakīṭalūtāmūṣakādidaṣṭaviṣavyañjanārthaṃ vividhaviṣasaṃyogopaśamanārthaṃ ca (6) |8|
rasāyanatantraṃ nāma vayaḥsthāpanamāyurmedhābalakaraṃ rogāpaharaṇasamarthaṃ ca (7) |8|
vājīkaraṇatantraṃ nāmālpaduṣṭakṣīṇaviśuṣkaretasām āpyāyanaprasādopacayajanananimittaṃ praharṣajananārthaṃ ca (8) ||8||
evam ayam āyurvedo 'ṣṭāṅga upadiśyate; atra kasmai kim ucyatām iti ||9||
ta ūcuḥ- asmākaṃ sarveṣām eva śalyajñānaṃ mūlaṃ kṛtvopadiśatu bhagavāniti ||10||
sa uvācaivam astv iti ||11||
ta ūcur bhūyo 'pi bhagavantam asmākam ekamatīnāṃ matam abhisamīkṣya suśruto bhagavantaṃ prakṣyati, asmai copadiśyamānaṃ vayam apy upadhārayiṣyāmaḥ ||12||
sa uvācaivam astv iti ||13||
vatsa suśruta! iha khalv āyurvedaprayojanaṃ vyādhyupasṛṣṭānāṃ vyādhiparimokṣaḥ, svasthasya rakṣaṇaṃ ca ||14||
‘āyur asmin vidyate, anena vā''yur vindanti’ ity āyurvedaḥ ||15||
tasyāṅgavaramādyaṃ pratyakṣāgamānumānopamānair aviruddham ucyamānam upadhāraya ||16||
etad dhy aṅgaṃ prathamaṃ, prāgabhighātavraṇasaṃrohād yajñaśiraḥsandhānāc ca | śrūyate hi yathā --- “rudreṇa yajñasya śiraś chinnam iti, tato devā aśvināvabhigamyocuḥ- bhagavantau naḥ śreṣṭhatamau yuvāṃ bhaviṣyathaḥ, bhavadbhyāṃ yajñasya śiraḥ sandhātavyam iti | tāv ūcatur evam astv iti | atha tayor arthe devā indraṃ yajñabhāgena prāsādayan | tābhyāṃ yajñasya śiraḥ saṃhitam” iti ||17||
aṣṭāsvapi cāyurvedatantreṣvetadevādhikamabhimatam, āśukriyākaraṇādyantraśastrakṣārāgnipraṇidhānāt sarvatantrasāmānyāc ca ||18||
tad idaṃ śāśvataṃ puṇyaṃ svargyaṃ yaśasyam āyuṣyaṃ vṛttikaraṃ ceti ||19||
brahmā provāca tataḥ prajāpatir adhijage, tasmād aśvinau, aśvibhyām indraḥ, indrād ahaṃ, mayā tv iha pradeyam arthibhyaḥ prajāhitahetoḥ ||20||
bhavati cātra ahaṃ hi dhanvantarir ādidevo jarārujāmṛtyuharo 'marāṇām |
śalyāṅgam aṅgair aparair upetaṃ prāpto 'smi gāṃ bhūya ihopadeṣṭum ||21||
asmiñchāstre pañcamahābhūtaśarīrisamavāyaḥ puruṣa ity ucyate | tasmin kriyā, so 'dhiṣṭhānaṃ; kasmāt? lokasya dvaividhyāta ; loko hi dvividhaḥ sthāvaro jaṅgamaśca; dvividhātmaka evāgneyaḥ, saumyaśca, tadbhūyastvāt ; pañcātmako vā; tatra caturvidho bhūtagrāmaḥ saṃsvedajajarāyujāṇḍajodbhijjasañjñaḥ ; tatra puruṣaḥ pradhānaṃ, tasyopakaraṇamanyat; tasmāt puruṣo 'dhiṣṭhānam ||22||
tad duḥkhasaṃyogā vyādhaya ucyante ||23||
te caturvidhāḥ- āgantavaḥ, śārīrāḥ, mānasāḥ, svābhāvikāśceti ||24||
teṣāṃ āgantavo 'bhighātanimittāḥ
śārīrās tv annapānamūlā vātapittakaphaśoṇitasannipātavaiṣamyanimittāḥ
mānasās tu krodhaśokabhayaharṣaviṣāderṣyābhyasūyādainyamātsaryakāmalobhaprabhṛtaya icchādveṣabhedair bhavanti
svābhāvikās tu kṣutpipāsājarāmṛtyunidrāprakṛ(bhṛ)tayaḥ ||25||
ta ete manaḥśarīrādhiṣṭhānāḥ ||26||
teṣāṃ saṃśodhanasaṃśamanāhārācārāḥ samyak prayuktā nigrahahetavaḥ ||27||
prāṇināṃ punar mūlam āhāro balavarṇaujasāṃ ca | sa ṣaṭsu raseṣv āyattaḥ; rasāḥ punar dravyāśrayāḥ; dravyāṇi punar oṣadhayaḥ | tās tu dvividhāḥ- sthāvarā jaṅgamāś ca ||28||
tāsāṃ sthāvarāś caturvidhāḥ- vanaspatayo, vṛkṣā, vīrudha, oṣadhaya iti | tāsu, apuṣpāḥ phalavanto vanaspatayaḥ, puṣpaphalavanto vṛkṣāḥ, pratānavatyaḥ stambinyaś ca vīrudhaḥ, phalapākaniṣṭhā oṣadhaya iti ||29||
jaṅgamā khalv api caturvidhāḥ jarāyujāṇḍajasvedajodbhijjāḥ | tatra paśumanuṣyavyālādayo jarāyujāḥ, khagasarpasarīsṛpaprabhṛtayo 'ṇḍajāḥ, kṛmikīṭapipīlikāprabhṛtayaḥ svedajāḥ, indragopamaṇḍūkaprabhṛtaya udbhijjāḥ ||30||
tatra sthāvarebhyas tvakpatrapuṣpaphalamūlakandaniryāsasvarasādayaḥ prayojanavantaḥ; jaṅgamebhyaś carmanakharomarudhirādayaḥ ||31||
pārthivāḥ suvarṇarajatamaṇimuktāmanaḥśilāmṛtkapālādayaḥ ||32||
kālakṛtāḥ pravātanivātātapacchāyājyotsnātamaḥśītoṣṇavarṣāhorātrapakṣamāsartvayanādayaḥ saṃvatsaraviśeṣāḥ ||33||
ta ete svabhāvata eva doṣāṇāṃ sañcayaprakopapraśamapratīkārahetavaḥ prayojanavantaś ca ||34||
bhavanti cātra ślokāḥ-
śārīrāṇāṃ vikārāṇām eṣa vargaś caturvidhaḥ |
prakope praśame caiva hetur uktaścikitsakaiḥ ||35||
āgantavas tu ye rogās te dvidhā nipatanti hi |
manasy anye śarīre 'nye teṣāṃ tu dvividhā kriyā ||36||
śarīrapatitānāṃ tu śārīravadupakramaḥ |
mānasānāṃ tu śabdādiriṣṭo vargaḥ sukhāvahaḥ ||37||
evam etat puruṣo vyādhir auṣadhaṃ kriyā kāla iti catuṣṭayaṃ samāsena vyākhyātam | tatra puruṣagrahaṇāt tatsambhavadravyasamūho bhūtādir uktas tadaṅgapratyaṅgavikalpāś ca tvaṅmāṃsāsthisirāsnāyuprabhṛtayaḥ, vyādhigrahaṇād vātapittakaphaśoṇitasannipātavaiṣamyanimittāḥ sarva eva vyādhayo vyākhyātāḥ, auṣadhagrahaṇāddravyarasaguṇavīryavipākānāmādeśaḥ, kriyāgrahaṇāt snehādīni cchedyādīni ca karmāṇi vyākhyātāni, kālagrahaṇāt sarvakriyākālānāmādeśaḥ ||38||
bhavati cātra
bījaṃ cikitsitasyaitatsamāsena prakīrtitam |
saviṃśamadhyāyaśatamasya vyākhyā bhaviṣyati ||39||
tac ca saviṃśam adhyāyaśataṃ pañcasu sthāneṣu | tatra sūtranidānaśārīracikitsitakalpeṣv arthavaśāt saṃvibhajyottare tantre śeṣān arthān vakṣyāmaḥ ||40||
bhavati cātra
svayambhuvā proktam idaṃ sanātanaṃ
paṭhed dhi yaḥ kāśipatiprakāśitam |
sa puṇyakarmā bhuvi pūjito nṛpair
asukṣaye śakrasalokatāṃ vrajet ||41||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne vedotpattir nāma prathamo 'dhyāyaḥ ||1||

[dvitīyo 'dhyāyaḥ|]

athātaḥ śiṣyopanayanīyam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
brāhmaṇakṣatriyavaiśyānām anyatamamanvayavayaḥśīlaśauryaśaucācāravinayaśaktibalamedhādhṛtismṛtimatipratipattiyuktaṃ tanujihvauṣṭhadantāgramṛjuvaktrākṣināsaṃ prasannacittavākceṣṭaṃ kleśasahaṃ ca bhiṣak śiṣyam upanayet | ato viparītaguṇaṃ nopanayet ||3||
upanayanīyaṃ tu brāhmaṇaṃ praśasteṣu tithikaraṇamuhūrtanakṣatreṣu praśastāyāṃ diśi śucau same deśe caturhastaṃ caturasraṃ sthaṇḍilam upalipya gomayena, darbhaiḥ saṃstīrya ratnapuṣpalājabhaktair devatāḥ pūjayitvā viprān bhiṣajaś ca, tatrollikhyābhyukṣya ca dakṣiṇato brahmāṇaṃ sthāpayitvā'gnim upasamādhāya, khadirapalāśadevadārubilvānāṃ samidbhiścaturṇāṃ vā kṣīrivṛkṣāṇāṃ (nyagrodhodumbarāśvatthamadhūkānāṃ) dadhimadhughṛtāktābhir dārvīhaumikena vidhinā sapraṇavābhir mahāvyāhṛtibhiḥ sruveṇājyāhutīr juhuyāt, tataḥ pratidaivatamṛṣīṃś ca svāhākāraṃ kuryāt , śiṣyam api kārayet ||4||
brāhmaṇas trayāṇāṃ varṇānām upanayanaṃ kartumarhati, (rājanyo dvayasya, vaiśyo vaiśyasyaiveti;) śūdramapi kulaguṇasampannaṃ mantravarjamanupanītamadhyāpayed ity eke ||5||
tato 'gniṃ triḥ pariṇīyāgnisākṣikaṃ śiṣyaṃ brūyāt- kāmakrodhalobhamohamānāhaṅkārerṣyāpāruṣyapaiśunyānṛtālasyāyaśasyāni hitvā, nīcanakharomṇā śucinā kaṣāyavāsasā satyavratabrahmacaryābhivādanatatpareṇāvaśyaṃ bhavitavyaṃ, madanumatasthānagamanaśayanāsanabhojanādhyayanapareṇa bhūtvā matpriyahiteṣu vartitavyam; ato 'nyathā te vartamānasyādharmo bhavati, aphalā ca vidyā, na ca prākāśyaṃ prāpnoti ||6||
ahaṃ vā tvayi samyagvartamāne yady anyathādarśī syām enobhāg bhaveyam aphalavidyaś ca ||7||
dvijagurudaridramitrapravrajitopanatasādhvanāthābhyupagatānāṃ cātmabāndhavānām iva svabhaiṣajaiḥ pratikartavyam, evaṃ sādhu bhavati; vyādhaśākunikapatitapāpakāriṇāṃ ca na pratikartavyam; evaṃ vidyā prakāśate mitra yaśo dharmārtha kāmāṃś ca prāpnoti ||8||
bhavataś cātra
kṛṣṇe 'ṣṭamī tannidhane 'hanī dve
śukle tathā'pyevamahardvisandhyam |
akālavidyutstanayitnughoṣe
svatantrarāṣṭrakṣitipavyathāsu ||9||
śmaśānayānādyatanāhaveṣu
mahotsavautpātikadarśaneṣu |
nādhyeyamanyeṣu ca yeṣu viprā
nādhīyate nāśucinā ca nityam ||10||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne śiṣyopanayanīyo nāma dvitīyo 'dhyāyaḥ ||2||

tṛtīyo 'dhyāyaḥ |

athāto 'dhyayanasaṃpradānīyam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
prāgabhihitaṃ saviṃśam adhyāyaśataṃ pañcasu sthāneṣu | tatra sūtrasthānamadhyāyāḥ ṣaṭcatvāriṃśat, ṣoḍaśa nidānāni, daśa śārīrāṇi, catvāriṃśaccikitsitāni, aṣṭau kalpāḥ, taduttaraṃ ṣaṭṣaṣṭiḥ ||3||
vedotpattiḥ śiṣyanayas tathā'dhyayanadānikaḥ |
prabhāṣaṇāgraharaṇāvṛtucaryā'tha yāntrikaḥ ||4||
śastrāvacāraṇaṃ yogyā viśikhā kṣārakalpanam |
agnikarma jalaukākhyo hy adhyāyo raktavarṇanam ||5||
doṣadhātumalādyānāṃ vijñānādhyāya eva ca |
karṇavyadhāmapakvaiṣāvālepo vraṇyupāsanam ||6||
hitāhito vraṇapraśno vraṇāsrāvaś ca yaḥ pṛthak |
kṛtyākṛtyavidhirvyādhisamuddeśīya eva ca ||7||
viniścayaḥ śastravidhau pranaṣṭajñānikas tathā |
śalyoddhṛtirvraṇajñānaṃ dūtasvapnanidarśanam ||8||
pañcendriyaṃ tathā chāyā svabhāvādvaikṛtaṃ tathā |
avāraṇo yuktasenīya āturakramabhūmikau ||9||
miśrakākhyo dravyagaṇaḥ saṃśuddhau śamane ca yaḥ |
dravyādīnāṃ ca vijñānaṃ viśeṣo dravyago 'paraḥ ||10||
rasajñānaṃ vamanārthamadhyāyo recanāya ca |
dravadravyavidhistadvadannapānavidhis tathā ||11||
sūcanāt sūtraṇāccaiva savanāccārthasantateḥ |
ṣaṭcatvāriṃśadadhyāyaṃ sūtrasthānaṃ pracakṣate ||12||
vātavyādhikamarśāṃsi sāśmariś ca bhagandaraḥ |
kuṣṭhamehodaraṃ mūḍho vidradhiḥ parisarpaṇam ||13||
granthivṛddhikṣudraśūkabhagnāś ca mukharogikam |
hetulakṣaṇanirdeśānnidānānīti ṣoḍaśa ||14||
bhūtacintā rajaḥśuddhirgarbhāvakrāntireva ca |
vyākaraṇaṃ ca garbhasya śarīrasya ca yatsmṛtam ||15||
pratyekaṃ marmanirdeśaḥ sirāvarṇanam eva ca |
sirāvyadho dhamanīnāṃ garbhiṇyā vyākṛtis tathā ||16||
nirdiṣṭāni daśaitāni śārīrāṇi maharṣiṇā |
vijñānārthaṃ śarīrasya bhiṣajāṃ yoginām api ||17||
dvivraṇīyo vraṇaḥ sadyo bhagnānāṃ vātarogikam |
mahāvātikamarśāṃsi sāśmariś ca bhagandaraḥ ||18||
kuṣṭhānāṃ mahatāṃ cāpi maihikaṃ paiḍikaṃ tathā |
madhumehacikitsā ca tathā codariṇām api ||19||
mūḍhagarbhacikitsā ca vidradhīnāṃ visarpiṇām |
granthivṛddhyupadaṃśānāṃ tathā ca kṣudrarogiṇām ||20||
śūkadoṣacikitsā ca tathā ca mukharogiṇām |
śophasyānāgatānāṃ ca niṣedho miśrakaṃ tathā ||21||
vājīkaraṃ ca yat kṣīṇe sarvābādhaśamo 'pi ca |
medhāyuṣkaraṇaṃ cāpi svabhāvavyādhivāraṇam ||22||
nivṛttasantāpakaraṃ kīrtitaṃ ca rasāyanam |
snehopayaugikaḥ svedo vamane savirecane ||23||
tayor vyāpaccikitsā ca netrabastivibhāgikaḥ |
netrabastivipatsiddhis tathā cottarabastikaḥ ||24||
nirūhakramasañjñaś ca tathaivāturasañjñakaḥ |
dhūmanasyavidhiś cāntyaścatvāriṃśaditi smṛtāḥ ||25||
prāyaścittaṃ praśamanaṃ cikitsā śāntikarma ca |
paryāyās tasya nirdeśāccikitsāsthānamucyate ||26||
annasya rakṣā vijñānaṃ sthāvarasyetarasya ca |
sarpadaṣṭaviṣajñānaṃ tasyaiva ca cikitsitam ||27||
dundubhermūṣikāṇāṃ ca kīṭānāṃ kalpa eva ca |
aṣṭau kalpāḥ samākhyātā viṣabheṣajakalpanāt ||28||
adhyāyānāṃ śataṃ viṃśamevam etad udīritam
ataḥ paraṃ svanāmnaiva tantram uttaram ucyate ||29||
adhikṛtya kṛtaṃ yasmāttantrametadupadravān |
aupadravika ity eṣa tasyāgryatvānnirucyate ||30||
sandhau vartmani śukle ca kṛṣṇe sarvatra dṛṣṭiṣu |
saṃvijñānārthamadhyāyā gadānāṃ tu prati prati ||31||
cikitsāpravibhāgīyo vātābhiṣyandavāraṇaḥ |
paittasya ślaiṣmikasyāpi raudhirasya tathaiva ca ||32||
lekhyabhedyaniṣedhau ca chedyānāṃ vartmadṛṣṭiṣu |
kriyākalpo 'bhighātaś ca karṇotthāstaccikitsitam ||33||
ghrāṇotthānāṃ ca vijñānaṃ tadgadapratiṣedhanam |
pratiśyāyaniṣedhaś ca śirogadavivecanam ||35||
cikitsā tadgadānāṃ ca śālākyaṃ tantram ucyate |35|
navagrahākṛtijñānaṃ skandasya ca niṣedhanam ||35||
apasmāraśakunyoś ca revatyāś ca punaḥ pṛthak |
pūtanāyās tathā'ndhāyāḥ śītapūtanamaṇḍikā ||36||
naigameṣacikitsā ca grahotpattiḥ sayonijā |
kumāratantram ity etac chārīreṣu ca kīrtitam ||37||
jvarātisāraśoṣāṇāṃ gulmahṛdrogiṇām api |
pāṇḍūnāṃ raktapittasya mūrcchāyāḥ pānajāś ca ye ||38||
tṛṣṇāyāś chardihikkānāṃ niṣedhaḥ śvāsakāsayoḥ |
svarabhedacikitsā ca kṛmyudāvartinoḥ pṛthak ||39||
visūcikārocakayor mūtrāghātavikṛcchrayoḥ |
iti kāyacikitsāyāḥ śeṣam atra prakīrtitam ||40||
amānuṣaniṣedhaś ca tathā''pasmāriko 'paraḥ |
unmādapratiṣedhaś ca bhūtavidyā nirucyate ||41||
rasabhedāḥ svasthavṛttaṃ yuktayastāntrikāśca yāḥ |
doṣabhedā iti jñeyā adhyāyāstantrabhūṣaṇāḥ ||42||
śreṣṭhatvād uttaraṃ hy etat tantram āhur maharṣayaḥ |
bahvarthasaṅgrahāc chreṣṭham uttaraṃ vā'pi paścimam ||43||
śālākyatantraṃ kaumāraṃ cikitsā kāyikī ca yā |
bhūtavidyeti catvāri tantre tūttarasañjñite ||44||
vājīkaraṃ cikitsāsu rasāyanavidhis tathā |
viṣatantraṃ punaḥ kalpāḥ śalyajñānaṃ samantataḥ ||45||
ity aṣṭāṅgam idaṃ tantramādidevaprakāśitam |
vidhinā'dhītya yuñjānā bhavanti prāṇadā bhuvi ||46||
etad dhy avaśyam adhyeyam, adhītya ca karmāpy avaśyam upāsitavyam, ubhayajño hi bhiṣag rājārho bhavati ||47||
bhavanti cātra
yas tu kevalaśāstrajñaḥ karmasva pariniṣṭhitaḥ |
sa muhyaty āturaṃ prāpya prāpya bhīrur ivāhavam ||48||
yas tu karmasu niṣṇāto dhārṣṭyāc chāstrabahiṣkṛtaḥ |
sa satsu pūjāṃ nāpnoti vadhaṃ carcchati rājataḥ ||49||
ubhāv etāv anipuṇāv asamarthau svakarmaṇi |
ardhavedadharāv etāv ekapakṣāv iva dvijau ||50||
oṣadhyo 'mṛtakalpās tu śastrāśaniviṣopamāḥ |
bhavanty ajñair upahṛtās tasmād etān vivarjayet ||51||
snehādiṣvanabhijño yaśchedyādiṣu ca karmasu |
sa nihanti janaṃ lobhāt kuvaidyo nṛpadoṣataḥ ||52||
yas tūbhayajño matimān sa samartho 'rthasādhane |
āhave karma nirvoḍhuṃ dvicakraḥ syandano yathā ||53||
atha vatsa! tad etad adhyeyaṃ yathā tathopadhāraya mayā procyamānaṃ atha śucaye kṛtottarāsaṅgāyāvyākulāyopasthitāyādhyayanakāle śiṣyāya yathāśakti gururupadiśet padaṃ pādaṃ ślokaṃ vā; te ca padapādaślokā bhūyaḥ krameṇānusandheyāḥ, evam ekaikaśo ghaṭayed ātmanā cānupaṭhet; adrutam avilambitam aviśaṅkitam ananunāsikaṃ suvyaktākṣaram apīḍitavarṇam akṣibhruvauṣṭhahastair anabhinītaṃ susaṃskṛtaṃ nātyuccair nātinīcaiś ca svaraiḥ paṭhet | na cāntareṇa kaścid vrajet tayor adhīyānayoḥ ||54||
bhavataś cātra |
śucirguruparo dakṣastandrānidrāvivarjitaḥ |
paṭhann etena vidhinā śiṣyaḥ śāstrāntam āpnuyāt ||55||
vāksauṣṭhave 'rthavijñāne prāgalbhye karmanaipuṇe |
tad abhyāse ca siddhau ca yat etādhyayanāntagaḥ ||56||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne 'dhyayanasampradānīyo nāma tṛtīyo 'dhyāyaḥ ||3||
athātaḥ prabhāṣaṇīyam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yāthovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
adhigatam apy adhyayanam aprabhāṣitam arthataḥ kharasya candanabhāra iva kevalaṃ pariśramakaraṃ bhavati ||3||
bhavati cātra
yathā kharaś candanabhāravāhī
bhārasya vettā na tu candanasya |
evaṃ hi śāstrāṇi bahūny adhītya
cārtheṣu mūḍhāḥ kharavad vahanti ||4||
tasmāt saviṃśama dhyāyaśatam anupadapādaślokam anuvarṇayitavyam anuśrotavyaṃ ca; kasmāt? sūkṣmā hi dravyarasaguṇavīryavipākadoṣadhātumalāśayamarmasirāsnāyusandhyasthigarbhasambhavadravyasamūhavibhāgāstathā pranaṣṭaśalyoddharaṇavraṇaviniścayabhagnavikalpāḥ sādhyayāpyapratyākhyeyatā ca vikārāṇāmevamādayaś cānye viśeṣāḥ sahasraśo ye vicintyamānā vimalavipulabuddherapi buddhimākulīkuryuḥ kiṃ punaralpabuddheḥ, tasmād avaśyamanupadapādaślokamanuvarṇayitavyamanuśrotavyaṃ ca ||5||
anyaśāstropapannānāṃ cārthānāmihopanītānāmarthavaśātteṣāṃ tadvidyebhya eva vyākhyānamanuśrotavyaṃ, kasmāt? na hyekasmin śāstre śakyaḥ sarvaśāstrāṇāmavarodhaḥ kartum ||6||
bhavanti cātra
ekaṃ śāstramadhīyāno na vidyācchāstraniścayam |
tasmād bahuśrutaḥ śāstraṃ vijānīyāccikitsakaḥ ||7||
śāstraṃ gurumukhodgīrṇamādāyopāsya cāsakṛt |
yaḥ karma kurute vaidyaḥ sa vaidyo 'nye tu taskarāḥ ||8||
aupadhenavam aurabhraṃ sauśrutaṃ pauṣkalāvatam |
śeṣāṇāṃ śalyatantrāṇāṃ mūlāny etāni nirdiśet ||9||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne prabhāṣaṇīyo nāma caturtho 'dhyāyaḥ ||4||
athāto 'gropaharaṇīyam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
trividhaṃ karma- pūrvakarma, pradhānakarma, paścātkarmeti; tadvyādhiṃ pratyupadekṣyāmaḥ ||3||
asya tu śāstrasya śastrakarmaprādhānyācchastrakarmaiva tāvat pūrvam upadekṣyāmastatsambhārāṃś ca ||4||
tac ca śastrakarmā'ṣṭavidhaṃ; tad yathā- chedyaṃ, bhedyaṃ, lekhyaṃ, vedhyam, eṣyam, āhāryaṃ, visrāvyaṃ, sīvyamiti ||5||
ato 'nyatamaṃ karma cikīrṣatā vaidyena pūrvamevopakalpayitavyāni bhavanti, tad yathā- yantraśastrakṣārāgniśalākāśṛṅgajalaukālābūjāmbavauṣṭhapicuprotasūtrapatrapaṭṭamadhughṛtavasāpayastaila- tarpaṇakaṣāyālepanakalkavyajanaśītoṣṇodakakaṭāhādīni, parikarmiṇaś ca snigdhāḥ sthirā balavantaḥ ||6||
tataḥ praśasteṣu tithikaraṇamuhūrtanakṣatreṣu dadhyakṣatānnapānaratnairagniṃ viprān bhiṣajaś cārcayitvā, kṛtabalimaṅgalasvastivācanaṃ laghubhuktavantaṃ prāṅmukhamāturam upaveśya , yantrayitvā , pratyaṅmukho vaidyo marmasirāsnāyusandhyasthidhamanīḥ pariharan, anulomaṃ śastraṃ nidadhyādāpūyadarśanāt , sakṛdevāpaharecchastramāśu ca; mahatsvapi ca pākeṣu dvyaṅgulāntaraṃ tryaṅgulāntaraṃ vā śastrapadam uktam ||7||
tatrāyato viśālaḥ samaḥ suvibhakto nirāśraya iti vraṇaguṇāḥ ||8||
bhavataś cātra
āyataś ca viśālaś ca suvibhakto nirāśrayaḥ |
prāptakālakṛtaś cāpi vraṇaḥ karmaṇi śasyate ||9||
śauryamāśukriyā śastrataikṣṇyamasvedavepathu |
asammohaś ca vaidyasya śastrakarmaṇi śasyate ||10||
ekena vā vraṇenāśudhyamāne nā'ntarā buddhyā'vekṣyāparān vraṇān kuryāt ||11||
bhavati cātra
yato yato gatiṃ vidyādutsaṅgo yatra yatra ca |
tatra tatra vraṇaṃ kuryād yathā doṣo na tiṣṭhati ||12||
tatra bhrūgaṇḍaśaṅkhalalāṭākṣipuṭauṣṭhadantaveṣṭakakṣākukṣivaṅkṣaṇeṣu tiryak cheda uktaḥ ||13||
(candramaṇḍalavacchedān pāṇipādeṣu kārayet |
ardhacandrākṛtīṃś cāpi gude meḍhre ca buddhimān) ||14||
anyathā tu sirāsnāyucchedanam, atimātraṃ vedanā, cirādvraṇasaṃroho, māṃsakandīprādurbhāvaśceti ||15||
mūḍhagarbhodarārśo 'śmarībhagandaramukharogeṣv abhuktavataḥ karma kurvīta ||16||
tataḥ śastramavacārya,śītābhir adbhir āturamāśvāsya, samantāt paripīḍyāṅgulyā, vraṇamabhimṛdya(jya), prakṣālya kaṣāyeṇa protenodakamādāya , tilakalkamadhusarpiḥpragāḍhāmauṣadhayuktāṃ nātisnigdhāṃ nātirūkṣāṃ vartiṃ praṇidadhyāt; tataḥ kalkenācchādya, ghanāṃ kavalikāṃ dattvā, vastrapaṭṭena badhnīyāt; vedanārakṣoghnairdhūpairdhūpayet, rakṣoghnaiś ca mantrai rakṣāṃ kurvīta ||17||
tato guggulvagurusarjarasavacāgaurasarṣapacūrṇairlavaṇanimbapatravimiśrairājyayuktairdhūpayet | ājyaśeṣeṇa cāsya prāṇān samālabheta ||18||
udakumbhāccāpo gṛhītvā prokṣayan rakṣākarma kuryāt ; tadvakṣyāmaḥ- ||19||
kṛtyānāṃ pratighātārthaṃ tathā rakṣobhayasya ca |
rakṣākarma kariṣyāmi brahmā tadanumanyatām ||20||
nāgāḥ piśācā gandharvāḥ pitaro yakṣarākṣasāḥ |
abhidravanti ye ye tvāṃ brahmādyā ghnantu tān sadā ||21||
pṛthivyām antarīkṣe ca ye caranti niśācarāḥ |
dikṣu vāstunivāsāś ca pāntu tvāṃ te namaskṛtāḥ ||22||
pāntu tvāṃ munayo brāhmayā divyā rājarṣayastathā |
parvatāś caiva nadyaś ca sarvāḥ sarve ca sāgarāḥ ||23||
agnī rakṣatu te jihvāṃ prāṇān vāyus tathaiva ca |
somo vyānamapānaṃ te parjanyaḥ parirakṣatu ||24||
udānaṃ vidyutaḥ pāntu samānaṃ stanayitnavaḥ |
balam indro balapatir manur manye matiṃ tathā ||25||
kāmāṃste pāntu gandharvāḥ sattvamindro 'bhir akṣatu |
prajñāṃ te varuṇo rājā samudro nābhimaṇḍalam ||26||
cakṣuḥ sūryo diśaḥ śrotre candramāḥ pātu te manaḥ | nakṣatrāṇi sadā rūpaṃ chāyāṃ pāntu niśāstava ||27||
retastvāpyāyayantvāpo romāṇyoṣadhayas tathā |
ākāśaṃ khāni te pāntu dehaṃ tava vasundharā ||28||
vaiśvānaraḥ śiraḥ pātu viṣṇustava parākramam |
pauruṣaṃ puruṣaśreṣṭho brahmā''tmānaṃ dhruvo bhruvau ||29||
etā dehe viśeṣeṇa tava nityā hi devatāḥ |
etās tvāṃ satataṃ pāntu dīrgham āyur avāpnuhi ||30||
svasti te bhagavān brahmā svasti devāśca kurvatām |
(svasti te candrasūryau ca svasti nāradaparvatau) |
svastyagniś cauva vāyuś ca svasti devāḥ sahendragāḥ ||31||
pitāmahakṛtā rakṣā svastyāyurvardhatāṃ tava |
ītayaste praśāmyantu sadā bhava gatavyathaḥ ||32||
iti svāhā |
etair vedātmakair mantraiḥ kṛtyāvyādhivināśanaiḥ |
mayaivaṃ kṛtarakṣastvaṃ dīrghamāyuravāpnuhi ||33||
tataḥ kṛtarakṣamāturamāgāraṃ praveśya, ācārikam ādiśet ||34||
tatastṛtīye 'hani vimucyaivam eva badhnīyād vastrapaṭṭena; na cainaṃ tvaramāṇo 'paredyur mokṣayet ||35||
dvitīyadivasaparimokṣaṇād vigrathito vraṇaś cirād upasaṃrohati, tīvrarujaś ca bhavati ||36||
ata ūrdhvaṃ doṣakālabalādīn avekṣya kaṣāyālepanabandhāhārācārān vidadhyāt ||37||
na cainaṃ tvaramāṇaḥ sāntardoṣaṃ ropayet; sa hy alpenāpyapacāreṇābhyantaram utsaṅgaṃ kṛtvā bhūyo 'pi vikaroti ||38||
bhavanti cātra
tasmād antarbahiś caiva suśuddhaṃ ropayed vraṇam |
rūḍhe 'py ajīrṇavyāyāmavyavāyādīn vivarjayet |
harṣaṃ krodhaṃ bhayaṃ cāpi yāvat sthairyopasambhavāt ||39||
hemante śiśire caiva vasante cāpi mokṣayet |
tryahāddvyahāccharadgrīṣmavarṣāsv api ca buddhimān ||40||
atipātiṣu rogeṣu necched vidhim imaṃ bhiṣak |
pradīptāgāravac chīghraṃ tatra kuryāt pratikriyām ||41||
yā vedanā śastranipātajātā tīvrā śarīraṃ pradunoti jantoḥ |
dhṛtena sā śāntim upaiti siktā koṣṇena yaṣṭīmadhukānvitenā ||42||

iti suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne 'gropaharaṇīyo nāma pañcamo 'dhyāyaḥ ||5||

śaṣṭho 'dhyāyaḥ |

athāta ṛtucaryam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
kālo hi nāma (bhagavān ) svayambhur anādimadhyanidhanaḥ | atra rasavyāpatsampattī jīvitamaraṇe ca manuṣyāṇāmāyatte | sa sūkṣmām api kalāṃ na līyata iti kālaḥ, saṅkalayati kālayati vā bhūtānīti kālaḥ ||3||
tasya saṃvatsarātmano bhagavān ādityo gativiśeṣeṇākṣinimeṣakāṣṭhākalāmuhūrtāhorātrapakṣamāsartvayanasaṃvatsarayugapravibhāgaṃ karoti ||4||
tatra laghvakṣaroccāraṇamātro 'kṣinimeṣaḥ, pañcadaśā'kṣinimeṣāḥ kāṣṭhā, triṃśatkāṣṭhāḥ kalā, viṃśatikalo muhūrtaḥ kalādaśabhāgaśca, triṃśanmuhūrtamahorātraṃ, pañcadaśāhorātrāṇi pakṣaḥ, sa ca dvividhaḥ- śuklaḥ kṛṣṇaśca, tau māsaḥ ||5||
tatra māghādayo dvādaśa māsāḥ, dvimāsikamṛtuṃ kṛtvā ṣaḍṛtavo bhavanti; te śiśiravasantagrīṣmavarṣāśaraddhemantāḥ | teṣāṃ tapastapasyau śiśiraḥ, madhumādhavau vasantaḥ, śuciśukrau grīṣmaḥ, nabhonabhasyau varṣāḥ, iṣorjau śarat, sahaḥsahasyau hemanta iti ||6||
ta ete śītoṣṇavarṣalakṣaṇāś candrād ity ayoḥ kālavibhāgakaratvād ayane dve bhavato dakṣiṇam uttaraṃ ca | tayor dakṣiṇaṃ varṣāśaraddhemantāḥ; teṣu bhagavān āpyāyate somaḥ, amlalavaṇamadhurāś ca rasā balavanto bhavanti, uttarottaraṃ ca sarvaprāṇināṃ balam abhivardhate | uttaraṃ ca śiśiravasantagrīṣmāḥ, teṣu bhagavān āpyāyate 'rkaḥ, tiktakaṣāyakaṭukāś ca rasā balavanto bhavanti, uttarottaraṃ ca sarvaprāṇināṃ balam upahīyate ||7||
bhavati cātra
śītāṃśuḥ kledayatyurvīṃ vivasvān śoṣayatyapi |
tāv ubhāv api saṃśritya vāyuḥ pālayati prajāḥ ||8||
atha khalv ayane dve yugapat saṃvatsaro bhavati | te tu pañca yugam iti sañjñāṃ labhante | sa eṣa nimeṣādir yugaparyantaḥ kālaś cakravat parivartamānaḥ kālacakram ity ucyata ity eke ||9||
iha tu varṣāśaraddhemantavasantagrīṣmaprāvṛṣaḥ ṣaḍṛtavo bhavanti, doṣopacayaprakopopaśamanimittaṃ; te tu bhādrapadādyena dvimāsikena vyākhyātāḥ; tad yathā- bhādrapadāśvayujau varṣāḥ, kārtikamārgaśīrṣau śarat, pauṣamāghau hemantaḥ, phālgunacaitrau vasantaḥ, vaiśākhajyeṣṭhau grīṣmaḥ; āṣāḍhaśrāvaṇau prāvṛḍiti ||10||
tatra, varṣāsvoṣadhayastaruṇyo 'lpavīryā āpaś cāpraśāntāḥ kṣitimalaprāyāḥ, tā upayujyamānā nabhasi meghāvatate jalapraklinnāyāṃ bhūmau klinnadehānāṃ prāṇināṃ śītavātaviṣṭambhitāgnīnāṃ vidahyante, vidāhāt pittasañcayamāpādayanti; sa sañcayaḥ śaradi praviralameghe viyaty upaśuṣyati paṅke 'rkakiraṇapravilāyitaḥ paittikān vyādhīñjanayati | tā evauṣadhayaḥ kālapariṇāmāt pariṇatavīryā balavatyo hemante bhavantyāpaś ca praśāntāḥ snigdhā atyarthaṃ gurvyāśca, tā upayujyamānā mandakiraṇatvād bhānoḥ satuṣārapavanopastambhitadehānāṃ dehināmavidagdhāḥ snehācchaityād gauravād upalepāc ca śleṣmasañcayamāpādayanti; sa sañcayo vasante 'rkaraśmipravilāyita īṣatstabdhadehānāṃ dehināṃ ślaiṣmikān vyādhīñjanayati | tā evauṣadhayo nidāghe niḥsārā rūkṣā atimātraṃ laghvyo bhavantyāpaśca, tā upayujyamānāḥ sūryapratāpopaśoṣitadehānāṃ dehināṃ raukṣyāllaghutvāc ca vāyoḥ sañcayamāpādayanti; sa sañcayaḥ prāvṛṣi cātyarthaṃ jalopaklinnāyāṃ bhūmau klinnadehānāṃ dehināṃ śītavātavarṣerito vātikān vyādhīñjanayati | evam eṣa doṣāṇāṃ sañcayaprakopahetur uktaḥ ||11||
tatra varṣāhemantagrīṣmeṣu sañcitānāṃ doṣāṇāṃ śaradvasantaprāvṛṭsu ca prakupitānāṃ nirharaṇaṃ kartavyam ||12||
tatra paittikānāṃ vyādhīnām upaśamo hemante, ślaiṣmikāṇāṃ nidāghe, vātikānāṃ śaradi , svabhāvata eva; ta ete sañcayaprakopopaśamā vyākhyātāḥ ||13||
tatra, pūrvāhṇe vasantasya liṅgaṃ, madhyāhne grīṣmasya, aparāhṇe prāvṛṣaḥ , pradoṣe vārṣikaṃ, śāradam ardharātre, pratyuṣasi haimantam upalakṣayet; evam ahorātram api varṣam iva śītoṣṇavarṣalakṣaṇaṃ doṣopacayaprakopopaśamair jānīyāt ||14||
tatra, avyāpanneṣu ṛtuṣv avyāpannā oṣadhayo bhavanty āpaś ca; tā upayujyamānāḥ prāṇāyurbalavīryaujaskaryo bhavanti ||15||
teṣāṃ punarvyāpado 'dṛṣṭakāritāḥ, śītoṣṇavātavarṣāṇi khalu viparītānyoṣadhīrvyāpādayantyapaśca ||16||
tāsām upayogād vividharogaprādurbhāvo marako vā bhaved iti ||17||
tatra, avyāpannānām oṣadhīnām apāṃ copayogaḥ ||18||
kadācid avyāpanneṣv api ṛtuṣu kṛtyābhiśāparakṣaḥkrodhādharmair upadhvasyante janapadāḥ, viṣauṣadhipuṣpagandhena vā vāyunopanītenākramyate yo deśas tatra doṣaprakṛtyaviśeṣeṇa kāsaśvāsavamathupratiśyāyaśirorugjvarair upatapyante, grahanakṣatracaritair vā, gṛhadāraśayanāsanayānavāhanamaṇiratnopakaraṇagarhitalakṣaṇanimittaprādurbhāvair vā ||19||
tatra, sthānaparityāgaśāntikarmaprāyaścittamaṅgalajapahomopahārejyāñjalinamaskārataponiyama- dayādānadīkṣābhyupagamadevatābrāhmaṇaguruparairbhavitavyam, evaṃ sādhu bhavati ||20||
ata ūrdhvam avyāpannānāmṛtūnāṃ lakṣaṇāny upadekṣyāmaḥ ||21||
vāyur vāty uttaraḥ śīto rajodhūmākulā diśaḥ |
channastuṣāraiḥ savitā himānaddhā jalāśayāḥ ||22||
darpitā dhvāṅkṣakhaṅgāhvamahiṣorabhrakuñjarāḥ |
rodhrapriyaṅgupunnāgāḥ puṣpitā himasāhvaye ||23||
śiśire śītamadhikaṃ vātavṛṣṭyākulā diśaḥ |
śeṣaṃ hemantavat sarvaṃ vijñeyaṃ lakṣaṇaṃ budhaiḥ ||24||
siddhavidyādharavadhūcaraṇālaktakāṅkite |
malaye candanalatāpariṣvaṅgādhivāsite ||25||
vāti kāmijanānandajanano 'naṅgadīpanaḥ |
dampatyor mānabhiduro vasante dakṣiṇo 'nilaḥ ||26||
diśo vasante vimalāḥ kānanair upaśobhitāḥ |
kiṃśukāmbhojabakulacūtāśokādipuṣpitaiḥ ||27||
kokilāṣaṭpadagaṇair upagītā manoharāḥ |
dakṣiṇānilasaṃvītāḥ sumukhāḥ pallavojjvalāḥ ||28||
grīṣme tīkṣṇāṃśurādityo māruto naiṟuto 'sukhaḥ |
bhūs taptā saritas tanvyo diśaḥ prajvalitā iva ||29||
bhrāntacakrāhvayugalāḥ payaḥpānākulā mṛgāḥ |
dhvastavīruttṛṇalatā viparṇāṅkitapādapāḥ ||30||
prāvṛṣy ambaram ānaddhaṃ paścimānilakarṣitaiḥ |
ambudair vidyududdyotaprasrutais tumulasvanaiḥ ||31||
komalaśyāmaśaṣpāḍhyā śakragopojjvalā mahī |
kadambanīpakuṭajasarjaketakabhūṣitā ||32||
tatra varṣāsu nadyo 'mbhaśchannokhātataṭadrumāḥ |
vāpy aḥ protphullakumudanīlotpalavirājitāḥ ||33||
bhūr avyaktasthalaśvabhrā bahuśasyopaśobhitā |
nātigarjatsravanmeghaniruddhārkagrahaṃ nabhaḥ ||34||
babhrur uṣṇaḥ śarady arkaḥ śvetābhravimalaṃ nabhaḥ |
tathā sarāṃsy amburuhair bhānti haṃsāṃsaghaṭṭitaiḥ ||35||
paṅkaśuṣkadrumākīrṇā nimnonnatasameṣu bhūḥ |
bāṇasaptāhvabandhūkakāśāsanavirājitā ||36||
svaguṇair atiyukteṣu viparīteṣu vā punaḥ |
viṣameṣv api vā doṣāḥ kupyanty ṛtuṣu dehinām ||37||
hared vasante śleṣmāṇaṃ pittaṃ śaradi nirharet |
varṣāsu śamayed vāyuṃ prāgvikārasamucchrayāt ||38||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne ṛtucaryā nāma ṣaṣṭho 'dhyāyaḥ ||6||

saptamo 'dhyāyaḥ |

athāto yantravidhim adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
yantraśatam ekottaram; atra hastameva pradhānatamaṃ yantrāṇām avagaccha, (kiṃ kāraṇaṃ ? yasmādd hastād ṛte yantrāṇām apravṛttireva) tadadhīnatvād yantrakarmaṇām ||3||
tatra, manaḥśarīrābādhakarāṇi śalyāni; teṣāṃ āharaṇopāyo yantrāṇi ||4||
tāni ṣaṭprakārāṇi; tad yathā- svastikayantrāṇi, sandaṃśayantrāṇi, tālayantrāṇi, nāḍīyantrāṇi, śalākāyantrāṇi, upayantrāṇi ceti ||5||
tatra caturviṃśatiḥ svastikayantrāṇi , dve sandaṃśayantre, dve eva tālayantre, viṃśatirnāḍyaḥ, aṣṭāviṃśatiḥ śalākāḥ, pañcaviṃśatirupayantrāṇi ||6||
tāni prāyaśo lauhāni bhavanti; tatpratirūpakāṇi vā tadalābhe ||7||
tatra, nānāprakārāṇāṃ vyālānāṃ mṛgapakṣiṇāṃ mukhair mukhāni yantrāṇāṃ prāyaśaḥ sadṛśāni; tasmāt tatsārūpyādāgamādupadeśādanyayantradarśanādyuktitaś ca kārayet ||8||
samāhitāni yantrāṇi kharaślakṣṇamukhāni ca |
sudṛḍhāni surūpāṇi sugrahāṇi ca kārayet ||9||
tatra svastikayantrāṇi- aṣṭādaśāṅgulapramāṇāni, siṃhavyāghravṛkatarakṣvṛkṣadvīpimārjāraśṛgālamṛgair vārukakākakaṅkakuraracāsabhāsaśaśaghātyulūkacilliśyena- gṛdhrakrauñcabhṛṅgarājāñjalikarṇāvabhañjananandīmukhamukhāni , masūrākṛtibhiḥ kīlair avabaddhāni , mūle 'ṅkuśavadāvṛttavāraṅgāṇi , asthividaṣṭaśalyoddharaṇārtham upadiśyante ||10||
sanigraho 'nigrahaś ca sandaṃśau ṣoḍaśāṅgulau bhavataḥ, tvaṅmāṃsasirāsnāyugataśalyoddharaṇārtham upadiśyete ||11||
tālayantre - dvādaśāṅgule matsyatālavadekatāladvitālake, karṇanāsānāḍīśalyānāmāharaṇārtham ||12||
nāḍīyantrāṇi - anekaprakārāṇi, anekaprayojanāni, ekatomukhānyubhayatomukhāni ca; tāni srotogataśalyoddharaṇārthaṃ, rogadarśanārtham, ācūṣaṇārthaṃ, kriyāsaukaryārthaṃ ceti; tāni srotodvārapariṇāhāni, yathāyogadīrghāṇi ca | tatra bhagandarārśovraṇabastyuttarabastimūtravṛddhidakodaradhūmaniruddhaprakaśasanniruddhagudayantrāṇyalābūśṛṅgayantrāṇi copariṣṭādvakṣyāmaḥ ||13||
śalākāyantrāṇyapi nānāprakārāṇi, nānāprayojanāni, yathāyogapariṇāhadīrghāṇi ca; teṣāṃ gaṇḍūpadasarpaphaṇaśarapuṅkhabaḍiśamukhe dve dve, eṣaṇavyūhanacālanāharaṇārtham upadiśyete ; masūradalamātramukhe dve kiñcidānatāgre srotogataśalyoddharaṇārthaṃ; ṣaṭ kārpāsakṛtoṣṇīṣāṇi , pramārjanakriyāsu; trīṇi darvyākṛtīni khallamukhāni, kṣārauṣadhapraṇidhānārthaṃ ; trīṇyanyāni jāmbavavadanāni, trīṇyaṅkuśavadanāni, ṣaḍevāgnikarmasvabhipretāni; nāsārbudaharaṇārthamekaṃ kolāsthidalamātramukhaṃ khallatīkṣṇauṣṭhaṃ ; añjanārthamekaṃ kalāyaparimaṇḍalamubhayato mukulāgraṃ; mūtramārgaviśodhanārthamekaṃ mālatīpuṣpavṛntāgrapramāṇaparimaṇḍalam iti ||14||
upayantrāṇyapi- rajjuveṇikāpaṭṭacarmāntavalkalalatāvastrāṣṭhīlāśmamudgarapāṇipādatalāṅgulijihvā- dantanakhamukhabālāśvakaṭakaśākhāṣṭhīvanapravāhaṇaharṣāyaskāntamayāni kṣārāgnibheṣajāni ceti ||15||
etāni dehe sarvasmin dehasyāvayave tathā |
sandhau koṣṭhe dhamanyāṃ ca yathāyogaṃ prayojayet ||16||
yantrakarmāṇi tu- nirghātanapūraṇabandhanavyūhanavartanacālanavivartanavivaraṇapīḍanamārgaviśodhanavikarṣaṇāharaṇāñchanonnamana- vinamanabhañjanonmathanācūṣaṇaiṣaṇadāraṇarjūkaraṇaprakṣālanapradhamanapramārjanāni caturviṃśatiḥ ||17||
svabuddhyā cāpi vibhajedyantrakarmāṇi buddhimān |
asaṅkhyeyavikalpatvāc chalyānām iti niścayaḥ ||18||
tatra, atisthūlam, asāram, atidīrgham, atihrasvam, agrāhi, viṣamagrāhi, vakraṃ, śithilam, atyunnatam, mṛdukīlaṃ, mṛdumukhaṃ, mṛdupāśam, iti dvādaśa yantradoṣāḥ ||19||
etair doṣair vinirmuktaṃ yantramaṣṭādaśāṅgulam |
praśastaṃ bhiṣajā jñeyaṃ taddhi karmasu yojayet ||20||
dṛśyaṃ siṃhamukhādyais tu gūḍhaṃ kaṅkamukhādibhiḥ |
nirhareta śanaiḥ śalyaṃ śāstrayuktivyapekṣayā ||21||
ni(vi)vartate sādhvavagāhate ca śalyaṃ nigṛhyoddharate ca yasmāt |
yantreṣv ataḥ kaṅkamukhaṃ pradhānaṃ sthāneṣu sarveṣv adhi(vi)kāri caiva ||22||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne yantravidhirnāma saptamo 'dhyāyaḥ ||7||
athātaḥ śastrāvacāraṇīyam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
viṃśatiḥ śastrāṇi, tad yathā- maṇḍalāgrakarapatravṛddhipatranakhaśastramudrikotpalapatrakārdhadhārasūcīkuśapatrāṭīmukha- śarārimukhāntarmukhatrikūrcakakuṭhārikāvrīhimukhārāvetasapatrakabaḍiśadantaśaṅkveṣaṇya iti ||3||
tatra maṇḍalāgrakarapatre syātāṃ chedane lekhane ca, vṛddhipatranakhaśastramudrikotpalapatrakārdhadhārāṇi chedane bhedane ca, sūcīkuśapatrāṭī(ṭā)mukhaśarārimukhāntarmukhatrikūrcakāni visrāvaṇe, kuṭhārikāvrīhimukhārāvetasapatrakāṇi vyadhane sūcī ca, baḍiśaṃ dantaśaṅkuś cāharaṇe, eṣaṇyeṣaṇe ānulomye ca, sūcyaḥ sīvane; ity aṣṭavidhe karmaṇyupayogaḥ śastrāṇāṃ vyākhyātaḥ ||4||
teṣāṃ atha yathāyogaṃ grahaṇasamāsopāyaḥ karmasu vakṣyate- tatra vṛddhipatraṃ vṛntaphalasādhāraṇe bhāge gṛhṇīyāt, bhedanānyevaṃ sarvāṇi, vṛddhipatraṃ maṇḍalāgraṃ ca kiñciduttānena pāṇinā lekhane bahuśo 'vacāryaṃ, vṛntāgre visrāvaṇāni, viśeṣeṇa tu bālavṛddhasukumārabhīrunārīṇāṃ rājñāṃ rājamā(pu)trāṇāṃ ca trikūrcakena visrāvayet, talapracchāditavṛntamaṅguṣṭhapradeśinībhyāṃ vrīhimukhaṃ, kuṭhārikāṃ vāmahastanyastāmitarahastamadhyamāṅgulyā'ṅguṣṭhaviṣṭabdhayā'bhihanyāt , ārākarapatraiṣaṇyo mūle, śeṣāṇi tu yathāyogaṃ gṛhṇīyāt ||5||
teṣāṃ nāmabhir evākṛtayaḥ prāyeṇa vyākhyātāḥ ||6||
tatra nakhaśastraiṣaṇyāvaṣṭāṅgule , sūcyo vakṣyante, (pradeśinyagraparvapradeśapramāṇā mudrikā, daśāṅgulā śarārimukhī sā ca (yā sā) kartarīti kathyate) | śeṣāṇi tu ṣaḍaṅgulāni ||7|| tāni sugrahāṇi, sulohāni, sudhārāṇi, surūpāṇi, susamāhitamukhāgrāṇi, akarālāni, ceti śastrasampat ||8||
tatra vakraṃ, kuṇṭhaṃ, khaṇḍaṃ, kharadhāram, atisthūlam, atyalpam, atidīrgham, atihrasvam, ity aṣṭau śastradoṣāḥ | ato viparītaguṇam ādadīta, anyatra karapatrāt; tad dhi kharadhāram asthicchedanārtham ||9||
tatra dhārā bhedanānāṃ māsūrī, lekhanānām ardhamāsūrī, vyadhanānāṃ visrāvaṇānāṃ ca kaiśikī, chedanānām ardhakaiśikīti ||10||
baḍiśaṃ dantaśaṅkuś cānatāgre | tīkṣṇakaṇṭakaprathamayavapatramukhyeṣaṇī (gaṇḍūpadākāramukhī ca) ||11||
teṣāṃ pāyanā trividhā kṣārodakataileṣu | tatra kṣārapāyitaṃ śaraśalyāsthicchedaneṣu, udakapāyitaṃ māṃsacchedanabhedanapāṭaneṣu, tailapāyitaṃ sirāvyadhanasnāyucchedaneṣu ||12||
teṣāṃ niśānārthaṃ ślakṣṇaśilā māṣavarṇā; dhārāsaṃsthāpanārthaṃ śālmalīphalakam iti ||13||
bhavati cātra
yadā suniśitaṃ śastraṃ romacchedi susaṃsthitam |
sugṛhītaṃ pramāṇena tadā karmasu yojayet ||14||
anuśastrāṇi tu tvaksārasphaṭikakācakuruvindajalaukognikṣāranakhagojīśephālikāśākapatrakarīrabālāṅgulaya iti ||15||
śiśūnāṃ śastrabhīrūṇāṃ śastrābhāve ca yojayet |
tvaksārādicaturvargaṃ chedye bhedye ca buddhimān ||16||
āhāryacchedyabhedyeṣu nakhaṃ śakyeṣu yojayet |
vidhiḥ pravakṣyate paścāt kṣāravahnijalaukasām ||17||
ye syur mukhagatā rogā netravartmagatāś ca ye |
gojīśephālikāśākapatrairvisrāvayet tu tān ||18||
eṣyeṣv eṣaṇyalābhe tu bālāṅgulyaṅkurā hitāḥ ||
śastrāṇy etāni matimān śuddhaśaikyāyasāni tu |
kārayet karaṇaprāptaṃ karmāraṃ karmakovidam ||19||
prayogajñasya vaidyasya siddhir bhavati nity aśaḥ |
tasmāt paricayaṃ kuryāc chastrāṇāṃ grahaṇe sadā ||20||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne śastrāvacāraṇīyo nāmāṣṭamo 'dhyāyaḥ ||8||
athāto yogyāsūtrīyam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
adhigatasarvaśāstrārtham api śiṣyaṃ yogyāṃ kārayet | snehādiṣu chedyādiṣu ca karmapatham upadiśet | subahuśruto 'pyakṛtayogyaḥ karmasvayogyo bhavati ||3||
tatra, puṣpaphalālābūkālindakatrapusai(so)rvārukarkārukaprabhṛtiṣu chedyaviśeṣān darśayet, utkartanāpakartanāni copadiśet; dṛtibastiprasevakaprabhṛtiṣūdakapaṅkapūrṇeṣu bhedyayogyāṃ; saromṇi carmaṇyātate lekhyasya; mṛtapaśusirāsūtpalanāleṣu ca vedhyasya; ghuṇopahatakāṣṭhaveṇunalanālīśuṣkālābūmukheṣveṣyasya; panasabimbībilvaphalamajjamṛtapaśudanteṣvāhāryasya; madhūcchiṣṭopalipte śālmalīphalake visrāvyasya; sūkṣmaghanavastrāntayor mṛducarmāntayoś ca sīvyasya; pustamayapuruṣāṅgapratyaṅgaviśeṣeṣu bandhanayogyāṃ; mṛduṣu māṃsakhaṇḍeṣv agnikṣārayogyāṃ; mṛducarmamāṃsapeśīṣūtpalanāleṣu ca karṇasandhibandhayogyām; udakapūrṇaghaṭapārśvasrotasyalābūmukhādiṣu ca netrapraṇidhānabastivraṇabastipīḍanayogyām iti ||4||
bhavataś cātra
evam ādiṣu medhāvī yogyārheṣu yathāvidhi |
dravyeṣu yogyāṃ kurvāṇo na pramuhyati karmasu ||5||
tasmāt kauśalam anvicchan śastrakṣārāgnikarmasu |
yasya yatreha sādharmyaṃ tatra yogyāṃ samācaret ||6||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne yogyāsūtrīyo nāma navamo 'dhyāyaḥ ||9||
athāto viśikhānupraveśanīyam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
adhigatatantreṇopāsitatantrārthena dṛṣṭakarmaṇā kṛtayogyena śāstraṃ nigadatā rājānujñātena nīcanakharomṇā śucinā śuklavastraparihitena chatravatā daṇḍahastena sopānatkenānuddhataveśena sumanasā kalyāṇābhivyāhāreṇākuhakena bandhubhūtena bhūtānāṃ susahāyavatā vaidyena viśikhā'nupraveṣṭavyā ||3||
tato dūtanimittaśakunamaṅgalānulomyenāturagṛhamabhigamya, upaviśya, āturamabhipaśyet spṛśet pṛcchec ca | tribhir etairvijñānopāyai rogāḥ prāyaśo veditavyā
ity eke; tat tu na samyak, ṣaḍvidho hi rogāṇāṃ vijñānopāyaḥ, tad yathā- pañcabhiḥ śrotrādibhiḥ praśnena ceti ||4||
tatra śrotrendriyavijñeyā viśeṣā rogeṣu vraṇāsrāvavijñānīyādiṣu vakṣyante- ‘tatra saphenaṃ raktamīrayannanilaḥ saśabdo nirgacchati’(sū. a.26) ity evamādayaḥ, sparśanendriyavijñeyāḥ śītoṣṇaślakṣṇakarkaśamṛdukaṭhinatvād ayaḥ (sparśaviśeṣā ) jvaraśophādiṣu, cakṣurindriyavijñeyāḥ śarīropacayāpacayāyurlakṣaṇabalavarṇavikārādayaḥ, rasanendriyavijñeyāḥ pramehādiṣu rasaviśeṣāḥ, ghrāṇendriyavijñeyā ariṣṭaliṅgādiṣu vraṇānāmavraṇānāṃ ca gandhaviśeṣāḥ, praśnena ca vijānīyāddeśaṃ kālaṃ jātiṃ sātmyamātaṅkasamutpattiṃ vedanāsamucchrāyaṃ balamantaragniṃ vātamūtrapurīṣāṇāṃ pravṛttimapravṛttiṃ kālaprakarṣādīṃś ca viśeṣān | ātmasadṛśeṣu vijñānābhyupāyeṣu tatsthānīyair jānīyāt ||5||
evam abhisamīkṣya sādhyān sādhayet, yāpyān yāpayet, asādhyānnaivopakrameta, parisaṃvatsarotthitāṃś ca vikārān prāyaśo varjayet ||6||
bhavati cātra
mithyādṛṣṭā vikārā hi durākhyātās tathaiva ca |
tathā duṣparimṛṣṭāś ca mohayeyuścikitsakam ||7||
tatra sādhyā api vyādhayaḥ prāyeṇaiṣāṃ duścikitsyatamā bhavanti |
tad yathā- śrotriyanṛpatistrībālavṛddhabhīrurājasevakakitavadurbalavaidyavidagdhavyādhigopakadaridrakṛpaṇakrodhanānāmanātmavatāmanāthānāṃ ca; evaṃ nirūpya cikitsāṃ kurvan dharmārthakāmayaśāṃsi prāpnoti ||8||
bhavati cātra
strībhiḥ sahāsyāṃ saṃvāsaṃ parihāsaṃ ca varjayet |
dattaṃ ca tābhyo nādeyam annādan yad bhiṣagvaraiḥ ||9||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne viśikhānupraveśanīyo nāma daśamo 'dhyāyaḥ ||10||
athātaḥ kṣārapākavidhim adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
śastrānuśastrebhyaḥ kṣāraḥ pradhānatamaḥ, chedyabhedyalekhyakaraṇāt tridoṣaghnatvād viśeṣakriyāvacāraṇāc ca ||3||
tatra kṣaraṇāt kṣaṇanād vā kṣāraḥ ||4||
nānauṣadhisamavāyāt tridoṣaghnaḥ , śuklatvāt saumyaḥ; tasya saumyasyāpi sato dahanapacanadāraṇādiśaktiraviruddhā, āgneyauṣadhiguṇabhūyiṣṭhatvāt kaṭuka uṣṇastīkṣṇaḥ pācano vilayanaḥ śodhano ropaṇaḥ śoṣaṇaḥ stambhano lekhanaḥ kṛmyāmakaphakuṣṭhaviṣamedasām upahantā puṃstvasya cātisevitaḥ ||5||
sa dvividhaḥ pratisāraṇīyaḥ, pānīyaś ca ||6||
tatra pratisāraṇīyaḥ kuṣṭhakiṭibhadadrumaṇḍalakilāsabhagandarārbudārśoduṣṭavraṇanāḍīcarmakīla- tilakālakanyacchavyaṅgamaśakabāhyavidradhikṛmiviṣādiṣūpadiśyate , saptasu ca mukharogeṣūpajihvādhijihvopakuśadantavaidarbheṣu tisṛṣu ca rohiṇīṣu, eteṣv evānuśastrapraṇidhānam uktam ||7||
pānīyas tu garagulmodarāgnisaṅgājīrṇārocakānāha- śarkarāśmaryābhyantaravidradhikṛmiviṣārśaḥsūpayujyate ||8||
ahitas tu raktapittajvaritapittaprakṛtibālavṛddhadurbalabhrama- madamūrcchātimiraparītebhyo 'nyebhyaś caivaṃ vidhebhyaḥ ||9||
taṃ cetarakṣāravad dagdhvā parisrāvayet; tasya vistaro 'nyatra ||10||
athetaras trividho mṛdurmadhyastīkṣṇaś ca | taṃ cikīrṣuḥ śaradi girisānujaṃ śucir upoṣya praśaste 'hani praśastadeśajātam anupahataṃ madhyamavayasaṃ mahāntam asitam uṣkakam adhivāsyāparedyuḥ pāṭayitvā khaṇḍaśaḥ prakalpyāvapāṭya nivāte deśe nicitiṃ kṛtvā sudhāśarkarāś ca prakṣipya tilanālair ādīpayet | athopaśānte 'gnau tadbhasma pṛthaggṛhṇīyādbhasmaśarkarāś ca | athānenaiva vidhānena kuṭajapalāśāśvakarṇapāribhadrakabibhītakāragvadhatilvakārkasnuhyapāmārgapāṭalānaktamālavṛṣakadalīcitrakapūtīkendravṛkṣāsphotāśvamārakasaptacchadāgnimanthaguñjāś catasraś ca kośātakīḥ samūlaphalapatraśākhā dahet | tataḥ kṣāradroṇam udakadroṇaiḥ ṣaḍbhir āloḍya mūtrair vā yathoktair ekaviṃśatikṛtvaḥ parisrāvya, mahati kaṭāhe śanair darvyā'vaghaṭṭayan vipacet | sa yadā bhavaty accho raktas tīkṣṇaḥ picchilaś ca tam ādāya mahati vastre parisrāvyetaraṃ vibhajya punar agnāv adhiśrayet | tata eva kṣārodakāt kuḍavamadhyardhaṃ vā'panayet | tataḥ kaṭaśarkarābhasmaśarkarākṣīrapākaśaṅkhanābhīragnivarṇāḥ kṛtvā''yase pātre tasminn eva kṣārodake niṣicya piṣṭvā tenaiva dvivraṇe 'ṣṭapalasaṃmitaṃ śaṅkhanābhyādīnāṃ pramāṇaṃ prativāpya, satatam apramattaś cainam avaghaṭṭayan vipacet | sa yathā nātisāndro nātidravaś ca bhavati tathā prayateta | athainam āgatapākam avatāryānuguptam āyase kumbhe saṃvṛtamukhe nidadhyād eṣa madhyamaḥ || 11 ||
eṣa caivāpratīvāpaḥ pakvaḥ saṃvyūhimo mṛduḥ ||12||
pratīvāpe yathālābhaṃ dantīdravantīcitrakalāṅgalīpūtikapravālatālapatrīviḍasuvarcikākanakakṣīrīhiṅguvacātiviṣāḥ samāḥ ślakṣṇacūrṇāḥ śuktipramāṇāḥ pratīvāpaḥ | sa eva sapratīvāpaḥ pakvaḥ pākyas tīkṣṇaḥ ||13||
teṣāṃ yathāvyādhibalam upayogaḥ ||14||
kṣīṇabale tu kṣārodakam āvaped balakaraṇārtham ||15||
bhavataś cātra
naivātitīkṣṇo na mṛduḥ śuklaḥ ślakṣṇo 'tha picchilaḥ |
aviṣyandī śivaḥ śīghraḥ kṣāro hy aṣṭaguṇaḥ smṛtaḥ ||16||
atimārdavaśvaity auṣṇyataikṣṇyapaicchilyasarpitāḥ |
sāndratā'pakvatā hīnadravyatā doṣa ucyate ||17||
tatra kṣārasādhyavyādhivyādhitam upaveśya nivātātape deśe 'sambādhe 'gropaharaṇīyoktena vidhānenopasambhṛtasambhāraṃ, tato 'sya tam avakāśaṃ nirīkṣyāvaghṛṣyāvalikhya pracchayitvā , śalākayā kṣāraṃ pratisārayet, dattvā vākśatamātram upekṣeta ||18||
tasmin nipatite vyādhau kṛṣṇatā dagdhalakṣaṇam
tatrāmlavargaḥ śamanaḥ sarpirmadhukasaṃyutaḥ ||19||
atha cet sthiramūlatvāt kṣāradagdhaṃ na śīryate |
idamālepanaṃ tatra samagramavacārayet ||20||
amlakāñjikabījāni tilān madhukam eva ca |
prapeṣya samabhāgāni tenainamanulepayet ||21||
tilakalkaḥ samadhuko ghṛtākto vraṇaropaṇaḥ
rasenāmlena tīkṣṇena vīryoṣṇena ca yojitaḥ ||22||
āgneyenāgninā tulyaḥ kathaṃ kṣāraḥ praśāmyati |
evaṃ cen manyase vatsa! procyamānaṃ nibodha me ||23||
amlavarjān rasān kṣāre sarvāneva vibhāvayet |
kaṭukas tatra bhūyiṣṭho lavaṇo 'nurasas tathā |
amlena saha saṃyuktaḥ satīkṣṇalavaṇo rase ||24||
mādhuryaṃ bhajate 'tyarthaṃ tīkṣṇabhāvaṃ vimuñcati |
mādhuryācchamamāpnoti vahniradbhir ivāplutaḥ ||25||
tatra samyagdagdhe vikāropaśamo lāghavamanāsrāvaś ca |26| hīnadagdhe todakaṇḍujāḍyāni vyādhivṛddhiś ca atidagdhe dāhapākarāgasrāvāṅgamardaklamapipāsāmūrcchāḥ syur maraṇaṃ vā ||26||
kṣāradagdhavraṇaṃ tu yathādoṣaṃ yathāvyādhi copakramet ||27||
atha naite kṣārakṛtyāḥ tad yathā- durbalabālasthavirabhīrusarvāṅgaśūnodariraktapittigarbhiṇyṛtumatīpravṛddhajvaripramehirūkṣakṣatakṣīṇa- tṛṣṇāmūrcchopadrutaklībāpavṛttodvṛttaphalayonayaḥ ||28||
tathā marmasirāsnāyusandhitaruṇāsthisevanīdhamanīgalanābhinakhāntaḥśephaḥsrotaḥsvalpamāṃseṣu ca deśeṣv akṣṇoś ca na dadyād anyatra vartmarogāt ||29||
tatra kṣārasādhyeṣv api vyādhiṣu śūnagātram asthiśūlinam annadveṣiṇaṃ hṛdayasandhipīḍopadrutaṃ ca kṣāro na sādhayati (durbalabālasthavirādīn pratisāraṇīya iti) ||30||
bhavati cātra
viṣāgniśastrāśanimṛtyukalpaḥ kṣāro bhavaty alpamatiprayuktaḥ |
sa dhīmatā samyag anuprayukto rogān nihanyād acireṇa ghorān ||31||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne kṣārapākavidhirnāmaikādaśo 'dhyāyaḥ ||11||
|| athāto 'gnikarmavidhim adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
kṣārādagnirgarīyān kriyāsu vyākhyātaḥ, taddagdhānāṃ rogāṇām apunarbhāvād bheṣaja śastrakṣārair asādhyānāṃ tatsādhyatvāc ca ||3||
athemāni dahanopakaraṇāni bhavanti- tad yathā- pippalyajāśakṛdgodantaśaraśalākā jāmbavauṣṭhetaralauhāḥ kṣaudraguḍasnehāś ca | tatra, pippalyajāśakṛdgodantaśaraśalākās tvaggatānāṃ, jāmbavauṣṭhetaralauhā māṃsagatānāṃ, kṣaudraguḍasnehāḥ sirāsnāyusandhyasthigatānām ||4||
tatrāgnikarma sarvartuṣu kuryād anyatra śaradgrīṣmābhyāṃ; tatrāpyātyayike 'gnikarmasādhye vyādhau tatpratyanīkaṃ vidhiṃ kṛtvā ||5||
sarvavyādhiṣvṛtuṣu ca picchilamannaṃ bhuktavataḥ; mūḍhagarbhāśmarībhagandarodarārśomukharogeṣv abhuktavataḥ karma kurvīta ||6||
tatra dvividhamagnikarmāhureke- tvagdagdhaṃ, māṃsadagdhaṃ ca; iha tu sirāsnāyu sandhyasthiṣv api na pratiṣiddho 'gniḥ ||7||
tatra, śabdaprādurbhāvo durgandhatā tvaksaṅkocaś ca tvagdagdhe, kapotavarṇatā'lpaśvayathuvedanā śuṣkasaṅkucitavraṇatā ca māṃsadagdhe; kṛṣṇonnatavraṇatā srāvasannirodhaś ca sirāsnāyudagdhe, rūkṣāruṇatā karkaśasthiravraṇatā ca sandhyasthidagdhe ||8||
tatra śirorogādhimanthayor bhrūlalāṭaśaṅkhapradeśeṣu dahet, vartmarogeṣv ārdrālaktakapraticchannāṃ dṛṣṭiṃ kṛtvā vartmaromakūpān ||9||
tvaṅmāṃsa sirāsnāyusandhyasthisthite 'tyugraruji vāyāv ucchritakaṭhinasuptamāṃse vraṇe granthyarśo 'rbudabhagandarāpacīślīpadacarmakīlatilakālakāntravṛddhisandhisirācchedanādiṣu nāḍīśoṇitātipravṛttiṣu cāgnikarma kuryāt ||10||
tatra valaya-bindu-vilekhā-pratisāraṇānīti dahanaviśeṣāḥ ||11||
bhavati cātra —
rogasya saṃsthānam avekṣya samyaṅ narasya marmāṇi balābalaṃ ca ||
vyādhiṃ tathartuṃ ca samīkṣya samyak tato 'vyavasyed bhiṣag agnikarma ||12||
tatra samyagdagdhe madhusarpirbhyām abhyaṅgaḥ ||13||
athemānagninā pariharet — pittaprakṛtim antaḥśoṇitaṃ bhinnakoṣṭhamanuddhṛtaśalyaṃ durbalaṃ bālaṃ vṛddhaṃ bhīrumaneka vraṇa pīḍitamasvedyāṃś ceti ||14||
ata ūrdhvamitarathādagdhalakṣaṇaṃ vakṣyāmaḥ | tatra, snigdhaṃ rūkṣaṃ vā''(cā)śritya dravyamagnir dahati; agnisantapto hi snehaḥ sūkṣmasirānusāritvāt tvagādīnanupraviśyāśu dahati; tasmāt snehadagdhe 'dhikā rujo bhavanti ||15||
tatra pluṣṭaṃ durdagdhaṃ samyagdagdhamatidagdhaṃ ceti caturvidhamagnidagdham | tatra yad vivarṇaṃ pluṣyate 'timātraṃ tat pluṣṭaṃ; yatrottiṣṭhanti sphoṭās tīvrāś coṣadāharāgapākavedanāś cirāc copaśāmyanti tad durdagdhaṃ; samyagdagdham anavagāḍhaṃ tālavarṇaṃ susaṃsthitaṃ pūrvalakṣaṇayuktaṃ ca; atidagdhe māṃsāvalambanaṃ gātraviśleṣaḥ sirāsnāyusandhyasthivyāpādanamatimātraṃ jvaradāhapipāsāmūrcchāścopadravā bhavanti, vraṇaś cāsya cireṇa rohati, rūḍhaś ca vivarṇo bhavati | tad etac caturvidham agnidagdhalakṣaṇam ātmakarmaprasādhakaṃ bhavati ||16||
bhavanti cātra - agninā kopitaṃ raktaṃ bhṛśaṃ jantoḥ prakupyati |
tatas tenaiva vegena pittamasyābhyudīryate ||17||
tulyavīrye ubhe hyete rasato dravyatas tathā | tenāsya vedanāstīvrāḥ prakṛtyā ca vidahyate ||18||
sphoṭāḥ śīghraṃ prajāyante jvaras tṛṣṇā ca bādhate ||
dagdhasyopaśamārthāya cikitsā sampravakṣyate ||19||
pluṣṭasyāgnipratapanaṃ kāryamuṣṇaṃ tathauṣadham |
śarīre svinnabhūyiṣṭhe svinnaṃ bhavati śoṇitam ||20||
prakṛtyā hy udakaṃ śītaṃ skandayaty atiśoṇitam | tasmāt sukhayati hy uṣṇaṃ nanu śītaṃ kathañcana ||21||
śītāmuṣṇāṃ ca durdagdhe kriyāṃ kuryād bhiṣak punaḥ |
ghṛtālepanasekāṃs tu śītānevāsya kārayet ||22||
samyagdagdhe tugākṣīrīplakṣacandanagairikaiḥ | sāmṛtaiḥ sarpiṣā snigdhairālepaṃ kārayed bhiṣak ||23||
grāmyānūpaudakaiścainaṃ piṣṭairmāṃsaiḥ pralepayet |
pittavidradhivaccainaṃ santatoṣmāṇamācaret ||24||
atidagdhe viśīrṇāni māṃsānyuddhṛtya śītalām |
kriyāṃ kuryād bhiṣak paścāc chālitaṇḍulakaṇḍanaiḥ ||25||
tindukītvakkapālair vā ghṛtamiśraiḥ pralepayet |
vraṇaṃ guḍūcīpatrair vā chādayed athavaudakaiḥ ||26||
kriyāṃ ca nikhilāṃ kuryād bhiṣak pittavisarpavat ||
madhūcchiṣṭaṃ samadhukaṃ rodhraṃ sarjarasaṃ tathā ||27||
mañjiṣṭhāṃ candanaṃ mūrvāṃ piṣṭvā sarpir vipācayet |
sarveṣāmagnidagdhānāmetadropaṇam uttamam ||28||
snehadagdhe kriyāṃ rūkṣāṃ viśeṣeṇāvacārayet ||
ata ūrdhvaṃ pravakṣyāmi dhūmopahatalakṣaṇam ||29||
śvasiti kṣauti cātyartham apy ādhamati kāsate |
cakṣuṣoḥ paridāhaś ca rāgaś caivopajāyate ||30||
sadhūmakaṃ niśvasiti ghreyamanyanna vetti ca |
tathaiva ca rasān sarvān śrutiś cāsyopahanyate ||31||
tṛṣṇādāhajvarayutaḥ sīdaty atha ca mūrcchati |
dhūmopahata ity eṣaḥ śṛṇu tasya cikitsitam ||32||
sarpirikṣurasaṃ drākṣāṃ payo vā śarkarāmbu vā |
madhurāmlau rasau vā'pi vamanāya pradāpayet ||33||
vamataḥ koṣṭhaśuddhiḥ syāddhūmagandhaśca naśyati |
vidhinā'nena śāmyanti sadanakṣavathujvarāḥ ||34||
dāha mūrcchā tṛḍādhmāna śvāsakāsāś ca dāruṇāḥ |
madhurairlavaṇāmlaiś ca kaṭukaiḥ kavalagrahaiḥ ||35||
samyaggṛhṇātīndriyārthān manaś cāsya prasīdati |
śirovirecanaṃ cāsmai dadyād yogena śāstravit ||36||
dṛṣṭir viśudhyate cāsya śirogrīvaṃ ca dehinaḥ |
avidāhi laghu snigdhamāhāraṃ cāsya kalpayet ||37||
uṣṇavātātapairdagdhe śītaḥ kāryo vidhiḥ sadā |
śītavarṣānilairdagdhe snigdhamuṣṇaṃ ca śasyate ||38||
tathā'titejasā dagdhe siddharnāsti kathañcana |
indravajrāgnidagdhe 'pi jīvati pratikārayet |
snehābhyaṅgaparīṣekaiḥ pradehaiś ca tathā bhiṣak ||39||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne 'gnikarmavidhirnāma dvādaśo 'dhyāyaḥ ||12||

trayodaśo 'dhyāyaḥ |

uṣṇaṃ samadhuraṃ snigdhaṃ gavāṃ śṛṅgaṃ prakīrtitam |
tasmād vātopasṛṣṭe tu hitaṃ tad avasecane ||
tasmāt pittopasṛṣṭe tu hitā sā tv avasecane ||
tasmāc chleṣmopasṛṣṭe tu hitaṃ tad avasecane ||
kṣetreṣu vicaranty etāḥ salilāḍhyasugandhiṣu |
na ca saṃkīrṇacāriṇyo na ca paṅkeśayāḥ sukhāḥ ||
sthūlamadhyāḥ parikliṣṭāḥ pṛthvyo mandaviceṣṭitāḥ |
agrāhiṇyo 'lpapāyinyaḥ saviṣāś ca na pūjitāḥ ||
atha suvāntāṃ pūrvavat sannidadhyāt ||
kṣetrāṇi grahaṇaṃ jātīḥ poṣaṇaṃ sāvacāraṇam |
jalaukasāṃ ca yo vetti tat sādhyān sa jayed gadān ||

iti suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne jalaukāvacāraṇīyo nāma trayodaśo 'dhyāyaḥ ||

athātaḥ śoṇitavarṇanīyam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
tatra pāñcabhautikasya caturvidhasya ṣaḍrasasya dvividhavīryasyāṣṭavidhavīryasya vā'nekaguṇasyopayuktasyāhārasya samyakpariṇatasya yas tejobhūtaḥ sāraḥ paramasūkṣmaḥ sa `rasaḥ’ ity ucyate, tasya hṛdayaṃ sthānaṃ sa hṛdayāc caturviṃśati dhamanīr anupraviśyor dhvag ādaśa daśādhogāminyaś catasraś ca tiryaggāḥ kṛtsnaṃ śarīram aharahas tarpayati vardhayati dhārayati yāpayati cādṛṣṭahetukena karmaṇā | tasya śarīram anusarato 'numānād gatir upalakṣayitavyā kṣayavṛddhivaikṛtaiḥ | tasmin sarvaśarīrāvayavadoṣadhātumalāśayānusāriṇi rase jijñāsā kim ayaṃ saumyas taijasa? iti | atrocyate sa khalu dravānusārī snehanajīvanatarpaṇadhāraṇādibhir viśeṣaiḥ saumya ity avagamyate ||3||
sa khalv āpyo raso yakṛtplīhānau prāpya rāgam upaiti ||4||
ślokau cātra bhavataḥ
rañjitās tejasā tv āpaḥ śarīrasthena dehinām |
avyāpannāḥ prasannena raktam ity abhidhīyate ||5||
rasād eva striyā raktaṃ rajaḥsañjñaṃ pravartate |
tad varṣād dvādaśād ūrdhvaṃ yāti pañcāśataḥ kṣayam ||6||
ārtavaṃ śoṇitaṃ tv āgneyam agnīṣomīyatvād garbhasya ||7||
pāñcabhautikaṃ tv apare jīvaraktam āhur ācāryāḥ ||8||
visratā dravatā rāgaḥ spandanaṃ laghutā tathā |
bhūmyādīnāṃ guṇā hyete dṛśyante cātra śoṇite ||9||
rasād raktaṃ tato māṃsaṃ māṃsān medaḥ prajāyate |
medaso 'sthi tato majjā majjñaḥ śukraṃ tu jāyate ||10||
tatraiteṣāṃ dhātūnām annapānarasaḥ prīṇayitā ||11||
rasajaṃ puruṣaṃ vidyād rasaṃ rakṣet prayatnataḥ |
annātpānāñ ca matimān ācārāñ cāpy atandritaḥ ||12||
tatra rasa gatau dhātuḥ aharahar gacchatīty ato rasaḥ ||13||
sa khalu trīṇi trīṇi kalāsahasrāṇi pañcadaśa ca kalā ekaikasmin dhātāv avatiṣṭhate evaṃ māsena rasaḥ śukraṃ strīṇāṃ cārtavaṃ bhavati ||14||
bhavati cātra
aṣṭādaśasahasrāṇi saṅkhyā hy asmin samuccaye |
kalānāṃ navatiḥ proktā svatantraparatantrayoḥ ||15||
sa śabdārcir jalasantānavad aṇunā viśeṣeṇānudhāvaty evaṃ śarīraṃ kevalam ||16||
vājīkaraṇyas tv oṣadhayaḥ svabalaguṇotkarṣād virecanavad upayuktāḥ śukraṃ śīghraṃ virecayanti ||17||
yathā hi puṣpamukulastho gandho na śakyam ihāstīti vaktuṃ, naiva nāstīti; atha cāsti, satāṃ bhāvānām abhivyaktir iti jñātvā kevalaṃ saukṣmyān nābhivyajyate; sa eva vivṛtapatrakeśare puṣpe kālāntareṇābhivyaktiṃ gacchati evaṃ bālānām api vayaḥpariṇāmāc chukraprādurbhāvo bhavati, romarājyādayaś ca viśeṣā nārīṇām ||18||
sa evānnaraso vṛddhānāṃ (jarā) paripakvaśarīratvād aprīṇano bhavati ||19||
ta ete śarīradhāraṇād dhātava ity ucyante ||20||
teṣāṃ kṣayavṛddhī śoṇitanimitte, tasmāt tad adhikṛtya vakṣyāmaḥ | tatra, phenilamaruṇaṃ kṛṣṇaṃ paruṣaṃ tanu śīghragamaskandi ca vātena duṣṭaṃ; nīlaṃ pītaṃ haritaṃ śyāvaṃ visramaniṣṭaṃ pipīlikāmakṣikāṇāmaskandi ca pittena duṣṭaṃ; gairikodakapratīkāśaṃ snigdhaṃ śītalaṃ bahalaṃ picchilaṃ cirasrāvi māṃsapeśīprabhaṃ ca śleṣmaduṣṭaṃ; sarvalakṣaṇasaṃyuktaṃ kāñjikābhaṃ viśeṣato durgandhi ca sannipātaduṣṭaṃ; dvidoṣaliṅgaṃ saṃsṛṣṭam ||21||
indragopakapratīkāśamasaṃhatamavivarṇaṃ ca prakṛtisthaṃ jānīyāt ||22||
visrāvyāṇyanyatra vakṣyāmaḥ ||23||
athāvisrāvyāḥ sarvāṅgaśophaḥ, kṣīṇasya cāmlabhojananimittaḥ, pāṇḍurogyarśasodariśoṣigarbhiṇīnāṃ ca śvayathavaḥ ||24||
śastravisrāvaṇaṃ dvividhaṃ pracchānaṃ sirāvyadhanaṃ ca ||25||
tatra ṛjvasaṅkīrṇaṃ sūkṣmaṃ samam anavagāḍham anuttānam āśu ca śastraṃ pātayen marmasirāsnāyusandhīnāṃ cānupaghāti ||26||
tatra durdine durviddhe śītavātayor asvinne bhuktamātre skandatvāc choṇitaṃ na sravaty alpaṃ vā sravati ||27||
madamūrcchāśramārtānāṃ vātaviṇmūtrasaṅginām |
nidrābhibhūtabhītānāṃ nṛṇāṃ nāsṛk pravartate ||28||
tad duṣṭaṃ śoṇitamanirhriyamāṇaṃ śophadāharāgapākavedanā janayet ||29||
atyuṣṇe 'tisvinne 'tividdhe 'jñair visrāvitamatipravartate ; tad atipravṛttaṃ śiro 'bhitāpamāndhyamadhimanthatimiraprādurbhāvaṃ dhātukṣayamākṣepakaṃ dāhaṃ pakṣāghātamekāṅgavikāraṃ hikkāṃ śvāsakāsau pāṇḍurogaṃ maraṇaṃ cāpādayati ||30||
tasmānna śīte nātyuṣṇe nāsvinne nātitāpite |
yavāgūṃ pratipītasya śoṇitaṃ mokṣayed bhiṣak ||31||
samyag gatvā yadā raktaṃ svayam evāvatiṣṭhate |
śuddhaṃ tadā vijānīyāt samyagvisrāvitaṃ ca tat ||32||
lāghavaṃ vedanāśāntir vyādher vegaparikṣayaḥ |
samyagvisrāvite liṅgaṃ prasādo manasas tathā ||33||
tvagdoṣā granthayaḥ śophā rogāḥ śoṇitajāś ca ye |
raktamokṣaṇaśīlānāṃ na bhavanti kadācana ||34||
atha khalv apravartamāne rakte elāśītaśivakuṣṭhatagarapāṭhābhadradāruviḍaṅgacitrakatrikaṭukāgāradhūmaharidrārkāṅkuranaktamālaphalair yathālābhaṃ tribhiś caturbhiḥ samastair vā cūrṇīkṛtair lavaṇatailapragāḍhair vraṇamukham avagharṣayet, evaṃ samyak pravartate ||35||
athātipravṛtte rodhramadhukapriyaṅgupattaṅgupattaṅgagairikasarjarasarasāñjanaśālmalīpuṣpaśaṅkhaśuktimāṣayavagodhūmacūrṇaiḥ śanaiḥ śanair vraṇamukham avacūrṇyāṅgulyagreṇāvapīḍayet sālasarjārjunārimedameṣaśṛṅgadhavadhanvanatvagbhir vā cūrṇitābhiḥ kṣaumeṇa vā dhmāpitena samudraphenalākṣācūrṇair vā yathoktarvraṇabandhanadravyair gāḍhaṃ badhnīyāt śītācchādanabhojanāgāraiḥ śītaiḥ pradehapariṣekaiś copacaret, kṣāreṇāgninā vā dahedyathoktaṃ, vyadhādanantaraṃ tāmevātipravṛttāṃ sirāṃ vidhyet kākolyādikvāthaṃ vā śarkarāmadhumadhuraṃ pāyayet eṇahariṇorabhraśaśamahiṣavarāhāṇāṃ vā rudhiraṃ kṣīrayūṣarasaiḥ susnigdhaiś cāśnīyāt upadravāṃś ca yathāsvam upacaret ||36||
bhavanti cātra
dhātukṣayāt srute rakte mandaḥ sañjāyate 'nalaḥ | pavanaś ca paraṃ kopaṃ yāti tasmāt prayatnataḥ ||37||
taṃ nātiśītair laghubhiḥ snigdhaiḥ śoṇitavardhanaiḥ |
īṣadamlair anamlair vā bhojanaiḥ samupācaret ||38||
caturvidhaṃ yad etad dhi rudhirasya nivāraṇam |
sandhānaṃ skandanaṃ caiva pācanaṃ dahanaṃ tathā ||39||
vraṇaṃ kaṣāyaḥ sandhatte raktaṃ skandayate himam |
tathā sampācayed bhasma dāhaḥ saṅkocayet sirāḥ ||40||
askandamāne rudhire sandhānāni prayojayet |
sandhāne bhraśyamāne tu pācanaiḥ samupācaret ||41||
kalpair etais tribhir vaidyaḥ prayateta yathāvidhi |
asiddhimatsu caiteṣu dāhaḥ parama iṣyate ||42||
śeṣadoṣe yato rakte na vyādhirativartate |
sāvaśeṣe tataḥ stheyaṃ na tu kuryād atikramam ||43||
dehasya rudhiraṃ mūlaṃ rudhireṇaiva dhāryate |
tasmād yatnena saṃrakṣyaṃ raktaṃ jīva iti sthitiḥ ||44||
srutaraktasya sekādyaiḥ śītaiḥ prakupite 'nile |
śophaṃ satodaṃ koṣṇena sarpiṣā pariṣecat ||45||

iti suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne śoṇitavarṇanīyo nāma caturdaśo 'dhyāya ||14||

athāto doṣadhātumalakṣayavṛddhivijñānīyam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
doṣadhātumalamūlaṃ hi śarīraṃ, tasmād eteṣāṃ lakṣaṇamucyamānam upadhāraya ||3||
tatra praspandanodvahanapūraṇavivekadhāraṇalakṣaṇo vāyuḥ pañcadhā pravibhaktaḥ śarīraṃ dhārayati (1) |4|
rāgapaktyojastejomedhoṣmakṛt pittaṃ pañcadhā pravibhaktam agnikarmaṇā'nugrahaṃ karoti; (2) |4|
sandhisaṃśleṣaṇasnehanaropaṇapūraṇabalasthairyakṛcchleṣmā pañcadhā pravibhakta udakakarmaṇā'nugrahaṃ karoti ||4||
rasastuṣṭiṃ prīṇanaṃ raktapuṣṭiṃ ca karoti, raktaṃ varṇaprasādaṃ māṃsapuṣṭiṃ jīvayati ca, māṃsaṃ śarīrapuṣṭiṃ medasaś ca, medaḥ snehasvedau dṛḍhatvaṃ puṣṭimasthnāṃ ca, asthīni dehadhāraṇaṃ majjñaḥ puṣṭiṃ ca, majjā snehaṃ balaṃ śukrapuṣṭiṃ pūraṇamasthnāṃ ca karoti, śukraṃ dhairyaṃ cyavanaṃ prītiṃ dehabalaṃ harṣaṃ bījārthaṃ ca; (1)
purīṣam upastambhaṃ vāyvagnidhāraṇaṃ ca, bastipūraṇavikledakṛnmūtraṃ, svedaḥ kledatvaksaukumāryakṛt; (2)
raktalakṣaṇamārtavaṃ garbhakṛcca, garbho garbhalakṣaṇaṃ, stanyaṃ stanayor āpīnatvajananaṃ jīvanaṃ ceti ||5||
tatra vidhivat parirakṣaṇaṃ kurvīta ||6||
ata ūrdhvam eṣāṃ kṣīṇalakṣaṇaṃ vakṣyāmaḥ | tatra, vātakṣaye mandaceṣṭatā'lpavāktvamapraharṣo mūḍhasañjñatā ca, pittakṣaye mandoṣmāgnitā niṣprabhatā ca, śleṣmakṣaye rūkṣatā'ntardāha āmāśayetaraśleṣmāśayaśūnyatā sandhiśaithilyaṃ (tṛṣṇā daurbalyaṃ prajāgaraṇaṃ) ca ||7||
tatra svayonivardhanānyeva pratīkāraḥ ||8||
rasakṣaye hṛtpīḍākampaśūnyatāstṛṣṇā ca, śoṇitakṣaye tvakpāruṣyamamlaśītaprārthanā sirāśaithilyaṃ ca, māṃsakṣaye sphiggaṇḍauṣṭhopasthoruvakṣaḥkakṣāpiṇḍikodaragrīvāśuṣkatā raukṣyatodau gātrāṇāṃ sadanaṃ dhamanīśaithilyaṃ ca, medaḥkṣaye plīhābhivṛddhiḥ sandhiśūnyatā raukṣyaṃ meduramāṃsaprārthanā ca, asthikṣaye 'sthiśūlaṃ dantanakhabhaṅgo raukṣyaṃ ca, majjakṣaye 'lpaśukratā parvabhedo 'sthinistodo 'sthiśūnyatā ca, śukrakṣaye meḍhravṛṣaṇavedanā'śaktirmaithune cirād vā prasekaḥ praseke cālparaktaśukradarśanam ||9||
tatrāpi svayonivardhanadravyopayogaḥ (pratīkāraḥ ) ||10||
purīṣakṣaye hṛdayapārśvapīḍā saśabdasya ca vāyor ūrdhvagamanaṃ kukṣau sañcaraṇaṃ ca, mūtrakṣaye bastitodo 'lpamūtratā ca; atrāpi svayonivardhanadravyopayogaḥ | svedakṣaye stabdharomakūpatā tvakśoṣaḥ sparśavaiguṇyaṃ svedanāśaśca; tatrābhyaṅgaḥ svedopayogaś ca ||11||
ārtavakṣaye yathocitakālādarśanamalpatā vā yonivedanā ca; tatra saṃśodhanamāgneyānāṃ ca dravyāṇāṃ vidhivadupayogaḥ | stanakṣaye stanayor mlānatā stanyāsambhavo 'lpatā vā; tatra śleṣmavardhanadravyopayogaḥ | garbhakṣaye garbhāspandanamanunnatakukṣitā ca; tatra prāptabastikālāyāḥ kṣīrabastiprayogo medyānnopayogaś ceti ||12||
ata ūrdhvamativṛddhānāṃ doṣadhātumalānāṃ lakṣaṇaṃ vakṣyāmaḥ | vṛddhiḥ punareṣāṃ svayonivardhanātyupasevanādbhavati | tatra, vātavṛddhau vākpāruṣyaṃ kārśyaṃ kārṣṇyaṃ gātrasphuraṇamuṣṇakāmi(ma)tā nidrānāśo 'lpabalatvaṃ gāḍhavarcastvaṃ ca; pittavṛddhau pītāvabhāsatā santāpaḥ śītakāmitvamalpanidratā mūrcchā balahānirindriyadaurbalyaṃ pītaviṇmūtranetratvaṃ ca; śleṣmavṛddhau śauklyaṃ śaity aṃ sthairyaṃ gauravamavasādastandrā nidrā sandhiviśleṣaś ca ||13||
raso 'tivṛddho hṛdayotkledaṃ prasekaṃ cāpādayati; raktaṃ raktāṅgākṣitāṃ sirāpūrṇatvaṃ ca; māṃsaṃ sphiggaṇḍauṣṭhopasthorubāhujaṅghāsu vṛddhiṃ gurugātratāṃ ca; medaḥsnigdhāṅgatāmudarapārśvavṛddhiṃ kāsaśvāsādīn daurgandhyaṃ ca; asthyadhyasthīnyadhidantāṃśca; majjā sarvāṅganetragauravaṃ ca; śukraṃ śukrāśmarīmatiprādurbhāvaṃ ca ||14||
purīṣam āṭopaṃ kukṣau śūlaṃ ca; mūtraṃ mūtravṛddhiṃ muhur muhuḥ pravṛttiṃ bastitodam ādhmānaṃ ca; svedas tvaco daurgandhyaṃ kaṇḍūṃ ca ||15||
ārtavam aṅgamardam atipravṛttiṃ daurgandhyaṃ ca; stanyaṃ stanayor āpīnatvaṃ muhurmuhuḥ pravṛttiṃ todaṃ ca; garbho jaṭharābhivṛddhiṃ svedaṃ ca ||16||
teṣāṃ yathāsvaṃ saṃśodhanaṃ kṣapaṇaṃ ca kṣayād aviruddhaiḥ kriyāviśeṣaiḥ prakurvīta ||17||
pūrvaḥ pūrvo 'tivṛddhatvād vardhayed dhi paraṃ param |
tasmād atipravṛddhānāṃ dhātūnāṃ hrāsanaṃ hitam ||18||
balalakṣaṇaṃ balakṣayalakṣaṇaṃ cāta ūrdhvam upadekṣyāmaḥ | tatra rasādīnāṃ śukrāntānāṃ dhātūnāṃ yat paraṃ tejastat khalvojastad eva balam ity ucyate, svaśāstrasiddhāntāt ||19||
tatra balena sthiropacitamāṃsatā sarvaceṣṭāsvapratighātaḥ svaravarṇaprasādo bāhyānāmābhyantarāṇāṃ ca karaṇānāmātmakāryapratipattir bhavati ||20||
bhavanti cātra
ojaḥ somātmakaṃ snigdhaṃ śuklaṃ śītaṃ sthiraṃ saram |
viviktaṃ mṛdu mṛtsnaṃ ca prāṇāyatanam uttamam ||21||
dehaḥ sāvayavastena vyāpto bhavati dehinaḥ |
tad abhāvāc ca śīryante śarīrāṇi śarīriṇām ||22||
abhighātātkṣayātkopācchokāddhyānācchramātkṣudhaḥ |
ojaḥ saṅkṣīyate hyebhyo dhātugrahaṇaniḥsṛtam | |
tejaḥ samīritaṃ tasmād visraṃsayati dehinaḥ ||23||
tasya visraṃso vyāpat kṣaya iti (trayo doṣāḥ;) liṅgāni bhavanti sandhiviśleṣo gātrāṇāṃ sadanaṃ doṣacyavanaṃ kriyāsannirodhaś ca visraṃse, stabdhagurugātratā vātaśopho varṇabhedo glānistandrā nidrā ca vyāpanne, mūrcchā māṃsakṣayo mohaḥ pralāpo maraṇam iti ca kṣaye ||24||
bhavanti cātra -
trayo doṣā balasyoktā vyāpadvisraṃsanakṣayāḥ |
viśleṣasādau gātrāṇāṃ doṣavisraṃsanaṃ śramaḥ ||25||
aprācuryaṃ kriyāṇāṃ ca balavisraṃsalakṣaṇam |
gurutvaṃ stabdhatā'ṅgeṣu glānirvarṇasya bhedanam ||26||
tandrā nidrā vātaśopho balavyāpadi lakṣaṇam |
mūrcchā māṃsakṣayo mohaḥ pralāpo 'jñānam eva ca ||27||
pūrvoktāni ca liṅgāni maraṇaṃ ca balakṣaye | tatra visraṃse vyāpanne ca kriyāviśeṣair aviruddhair balam āpyāyayet ; itaraṃ tu mūḍhasañjñaṃ varjayet ||28||
doṣadhātumalakṣīṇo balakṣīṇo 'pi vā naraḥ | svayonivardhanaṃ yat tad annapānaṃ prakāṅkṣati ||29||
yady adāhārajātaṃ tu kṣīṇaḥ prārthayate naraḥ |
tasya tasya sa lābhe tu taṃ taṃ kṣayam apohati ||30||
yasya dhātukṣayād vāyuḥ sañjñāṃ karma ca nāśayet |
prakṣīṇaṃ ca balaṃ yasya nāsau śakyaś cikitsitum ||31||
rasanimittam eva sthaulyaṃ kārśyaṃ ca | tatra śleṣmalāhārasevino 'dhyaśanaśīlasyāvyāyāmino divāsvapnaratasya cāma evānnaraso madhurataraś ca śarīramanukrāmannatisnehānmedo janayati, tadatisthaulyamāpādayati ; tamatisthūlaṃ kṣudraśvāsapipāsākṣutsvapnasvedagātradaurgandhyakrathanagātrasādagadgadatvāni kṣipramevāviśanti, saukumāryānmedasaḥ sarvakriyāsvasamarthaḥ, kaphamedoniruddhamārgatvāccālpavyavāyo bhavati, āvṛtamārgatvād eva śeṣā dhātavo nāpyāyante 'tyarthamato 'lpaprāṇo bhavati, pramehapiḍakājvarabhagandaravidradhivātavikārāṇāmanyatamaṃ prāpya pañcatvam upayāti, sarva eva cāsya rogā balavanto bhavantyāvṛtamārgatvāt srotasām; atas tasyotpattihetuṃ pariharet | utpanne tu śilājatuguggulugomūtratriphalāloharajorasāñjanamadhuyavamudgakoradūṣakaśyāmākoddālakādīnāṃ virūkṣaṇacchedanīyānāṃ ca dravyāṇāṃ vidhivadupayogo vyāyāmo lekhanabastyupayogaś ceti ||32||
tatra punar vātalāhārasevino 'tivyāyāmavyavāyādhyayanabhayaśokadhyānarātrijāgaraṇapipāsākṣu tkaṣāyālpāśanaprabhṛtibhir upaśoṣito rasadhātuḥ śarīramananukrāmannalpatvānna prīṇāti, tasmād atikārśyaṃ bhavati; so 'tikṛśaḥ kṣutpipāsāśītoṣṇavātavarṣabhārādāneṣv asahiṣṇurvātarogaprāyo 'lpaprāṇaśca kriyāsu bhavati, śvāsakāsaśoṣaplīhodarāgnisādagulmaraktapittānām anyatamamāsādya maraṇam upayāti, sarva eva cāsya rogā balavanto bhavantyalpaprāṇatvāt ; atas tasyotpattihetuṃ pariharet | utpanne tu payasyāśvagandhāvidārigandhāśatāvarībalātibalānāgabalānāṃ madhurāṇāmanyāsāṃ cauṣadhīnām upayogaḥ, kṣīradadhighṛtamāṃsaśāliṣaṣṭikayavagodhūmānāṃ ca, divāsvapnabrahmacaryāvyāyāmabṛṃhaṇabastyupayogaśceti ||33||
yaḥ punar ubhayasādhāraṇānyāseveta tasyānnarasaḥ śarīram anukrāman samān dhātūn upacinoti, samadhātutvānmadhyaśarīro bhavati sarvakriyāsu samarthaḥ kṣutpipāsāśītoṣṇavātavarṣātapasaho balavāṃśca, sa satatam anupālayitavya iti ||34||
bhavanti cātra
atyantagarhitāv etau sadā sthūlakṛśau narau |
śreṣṭho madhyaśarīras tu kṛśaḥ sthūlāttu pūjitaḥ ||35||
doṣaḥ prakupito dhātūn kṣapayatyātmatejasā |
iddhaḥ svatejasā vahnirukhāgatamivodakam ||36||
vailakṣaṇyāccharīrāṇāmasthāyitvāt tathaiva ca |
doṣadhātumalānāṃ tu parimāṇaṃ na vidyate ||37||
eṣāṃ samatvaṃ yac cāpi bhiṣagbhir avadhāryate |
na tat svāsthyādṛte śakyaṃ vaktumanyena hetunā ||38||
doṣādīnāṃ tv asamatām anumānena lakṣayet |
aprasannendriyaṃ vīkṣya puruṣaṃ kuśalo bhiṣak ||39||
(svasthasya rakṣaṇaṃ kuryād asvasthasya tu buddhimān) |
kṣapayed bṛṃhayec cāpi doṣadhātumalān bhiṣak |
tāvad yāvad arogaḥ syād etat sāmyasya lakṣaṇam ||40||
samadoṣaḥ samāgniś ca samadhātumalakriyaḥ |
prasannātmendriyamanāḥ svastha ity abhidhīyate ||41||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne doṣadhātumalakṣayavṛddhivijñānīyo nāma pañcadaśo 'dhyāyaḥ ||15||

ṣoḍaśo 'dhyāyaḥ |

athātaḥ karṇavyadha bandha vidhim adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanavatariḥ ||
rakṣābhūṣaṇanimittaṃ bālasya karṇau vidhyete | tau ṣaṣṭhe māsi saptame vā śuklapakṣe praśasteṣu tithikaraṇamuhūrtanakṣatreṣu kṛtamaṅgalasvastivācanaṃ dhātryaṅke kumāradharāṅke vā kumāram upaveśya bālakrīḍanakaiḥ pralobhyābhisāntvayan bhiṣag vāmahastenākṛṣya karṇaṃ daivakṛte chidra ādityakarāvabhāsite śanaiḥ śanair dakṣiṇahastena rju vidhyet pratanukaṃ sūcyā bahalam ārayā pūrvaṃ dakṣiṇaṃ kumārasya vāmaṃ kumāryāḥ tataḥ picuvartiṃ praveśayet ||
śoṇita bahutvena vedanayā cānyadeśaviddham iti jānīyāt nirupadravatayā taddeśaviddham iti ||
tatrājñena yadṛcchayā viddhāsu sirāsu kālikāmarmarikālohitikāsūpadravā bhavanti | tatra kālikāyāṃ jvaro dāhaḥ śvayathur vedanā ca bhavati marmarikāyāṃ vedanā jvaro granthayaś ca lohitikāyāṃ manyāstambhāpatānakaśirograhakarṇaśūlāni bhavanti | teṣu yathāsvaṃ pratikurvīta ||
kliṣṭajihmāpraśastasūcīvyadhād gāḍhataravartitvād doṣasamudāyād apraśastavyadhād vā yatra saṃrambho vedanā vā bhavati tatra vartim upahṛtyāśu madhukairaṇḍa mūla mañjiṣṭhā yava tila kalkair madhughṛtapragāḍhair ālepayet tāvad yāvat surūḍha iti surūḍhaṃ cainaṃ punar vidhyet vidhānaṃ tu pūrvoktam eva ||
tatra samyagviddham āmatailena pariṣecayet tryahāt tryahāc ca vartiṃ sthūlatarāṃ dadyāt pariṣekaṃ ca tam eva ||
atha vyapagatadoṣopadrave karṇe vardhanārthaṃ laghuvardhanakaṃ kuryāt ||
evaṃ vivardhitaḥ karṇaś chidyate tu dvidhā nṛṇām |
doṣato vā'bhighātād vā sandhānaṃ tasya me śṛṇu ||
tatra samāsena pañcadaśakarṇabandhākṛtayaḥ | tad yathā nemisandhānaka utpalabhedyako vallūraka āsaṅgimo gaṇḍakarṇa āhāryo nirvedhimo vyāyojimaḥ kapāṭasandhiko 'rdhakapāṭasandhikaḥ saṃkṣipto hīnakarṇo vallīkarṇo yaṣṭikarṇaḥ kākauṣṭhaka iti | teṣu pṛthulāyatasamobhayapālir nemisandhānakaḥ vṛttāyatasamobhayapālir utpalabhedyakaḥ hrasvavṛttasamobhayapālir vallūrakaḥ abhyantaradīrghaikapālir āsaṅgimaḥ bāhya dīrghaikapālir gaṇḍakarṇaḥ | apālir ubhayato 'py āhāryaḥ pīṭhopamapālir ubhayataḥ kṣīṇaputrikāśrito nirvedhimaḥ | sthūlāṇusamaviṣamapālir vyāyojimaḥ | abhyantaradīrghaikapālir itarālpapāliḥ | kapāṭasandhikaḥ bāhyadīrghaikapālir itarālpapālir ardhakapāṭasandhikaḥ | tatra daśaite karṇabandhavikalpāḥ sādhyāḥ teṣāṃ svanāmabhir evākṛtayaḥ prāyeṇa vyākhyātāḥ | saṃkṣiptādayaḥ pañcāsādhyāḥ | tatra śuṣkaśaṣkulir utsannapālir itarālpapāliḥ saṃkṣiptaḥ anadhiṣṭhānapāliḥ paryantayoḥ kṣīṇamāṃso hīnakarṇaḥ tanuviṣamālpapālir vallīkarṇaḥ grathitamāṃsastabdhasirāsaṃtatasūkṣmapālir yaṣṭikarṇaḥ nirmāṃsasaṃkṣiptāgrālpaśoṇitapāliḥ kākauṣṭhaka iti | baddheṣv api tu śopha dāha rāga pāka piḍakā srāva yuktā na siddhim upayānti ||
bhavanti cātra |
yasya pālidvayam api karṇasya na bhaved iha |
karṇapīṭhaṃ same madhye tasya viddhvā vivardhayet ||
bāhyāyām iha dīrghāyāṃ sandhir ābhyantaro bhavet |
ābhyantarāyāṃ dīrghāyāṃ bāhyasandhir udāhṛtaḥ ||
ekaiva tu bhavet pāliḥ sthūlā pṛthvī sthirā ca yā |
tāṃ dvidhā pāṭayitvā tu chittvā copari sandhayet ||
gaṇḍād utpāṭya māṃsena sānubandhena jīvatā |
karṇapālīm āpāles tu kuryān nirlikhya śāstravit ||
ato 'nyatamaṃ bandhaṃ cikīrṣur agropaharaṇīyoktopasaṃbhṛtasaṃbhāraṃ viśeṣataś cātropaharet surāmaṇḍaṃ kṣīram udakaṃ dhānyāmlaṃ kapālacūrṇaṃ ceti | tato 'ṅganāṃ puruṣaṃ vā grathitakeśāntaṃ laghubhuktavantam āptaiḥ suparigṛhītaṃ ca kṛtvā bandham upadhārya chedyabhedyalekhyavyadhanair upapannair upapādya karṇaśoṇitam avekṣya duṣṭam aduṣṭaṃ veti tatra vātaduṣṭe dhānyāmloṣṇodakābhyāṃ pittaduṣṭe śītodakapayobhyāṃ śleṣmaduṣṭe surāmaṇḍoṣṇodakābhyāṃ prakṣālya karṇau punar avalikhyānunnatam ahīnam aviṣamaṃ ca karṇasandhiṃ sanniveśya sthitaraktaṃ sandadhyāt | tato madhughṛtenābhyajya picuprotayor anyatareṇāvaguṇṭhya sūtreṇānavagāḍhaman atiśithilaṃ ca baddhvā kapālacūrṇenāvakīryācārikam upadiśed dvivraṇīyoktena ca vidhānenopacaret ||
bhavati cātra |
vighaṭṭanaṃ divāsvapnaṃ vyāyāmam atibhojanam |
vyavāyam agnisaṃtāpaṃ vākśramaṃ ca vivarjayet ||
(?āmatailaparīṣekaṃ trirātramavacārayet |
tatas tailena saṃsṛṣṭaṃ tryahādapanayet picum ||)
na cāśuddharaktam atipravṛttaraktaṃ kṣīṇaraktaṃ vā saṃdadhyāt | sa hi vātaduṣṭe rakte rūḍho 'pi paripuṭanavān pittaduṣṭe dāhapākarāgavedanāvān śleṣmaduṣṭe stabdhaḥ kaṇḍūmān atipravṛttarakte śyāvaśophavān kṣīṇo 'lpamāṃso na vṛddhim upaiti ||
āmatailena trirātraṃ pariṣecayet trirātrāc ca picuṃ parivartayet | sa yadā surūḍho nirupadravaḥ savarṇo bhavati tadainaṃ śanaiś śanair abhivardhayet | ato 'nyathā saṃrambhadāhapākarāgavedanāvān punaś chidyate vā ||
athāsyāpraduṣṭasyābhivardhanārtham abhyaṅgaḥ | tad yathā godhāpratudaviṣkirānūpaudakavasāmajjānau payaḥ sarpis tailaṃ gaurasarṣapajaṃ ca yathālābhaṃ saṃbhṛtyārkālarkabalātibalānantāpāmārgāśvagandhāvidārigandhākṣīraśuklājalaśūkamadhuravargapayasyāprativāpaṃ tailaṃ vā pācayitvā svanuguptaṃ nidadhyāt ||
sveditonmarditaṃ karṇaṃ snehenaitena yojayet |
ato 'nupadravaḥ samyag balavāṃś ca vivardhate ||
yavāśvagandhāyaṣṭyāhvais tilaiś codvartanaṃ hitam |
śatāvaryaśvagandhābhyāṃ payasyair aṇḍajīvanaiḥ ||
tailaṃ vipakvaṃ sakṣīram abhyaṅgāt pālivardhanam |
ye tu karṇā na vardhante svedasnehopapāditāḥ ||
teṣām apāṅgadeśe tu kuryāt pracchānam eva tu |
bāhyacchedaṃ na kurvīta vyāpadaḥ syus tato dhruvāḥ ||
baddhamātraṃ tu yaḥ karṇaṃ sahasaivābhivardhayet |
āmakośī samādhmātaḥ kṣipram eva vimucyate ||
jātaromā suvartmā ca śliṣṭasandhiḥ samaḥ sthiraḥ |
surūḍho 'vedano yaś ca taṃ karṇaṃ vardhayec chanaiḥ ||
amitāḥ karṇabandhās tu vijñeyāḥ kuśalair iha |
yo yathā suviśiṣṭaḥ syāt taṃ tathā viniyojayet ||
(karṇapālyāmayān nṝṇāṃ punar vakṣyāmi suśruta |
karṇapalyāṃ prakupaitā vātapittakaphās trayaḥ ||
dvidhā vāpy atha saṃsṛṣṭāḥ kurvanti vividhā rujaḥ |
visphoṭaḥ stabdhatā śophaḥ pālyāṃ doṣe tu vātike ||
dāhavisphoṭajananaṃ śophaḥ pākaś ca paittike |
kaṇḍūḥ saśvayathuḥ stambho gurutvaṃ ca kaphātmake ||
yathādoṣaṃ ca saṃśodhya kuryāt teṣāṃ cikitsitam |
svedābhyaṅgaparīṣekaiḥ pralepāsṛgvimokṣaṇaiḥ ||
mṛdvīṃ kriyāṃ bṛṃhaṇīyair yathāsvaṃ bhojanais tathā |
ya evaṃ vetti doṣāṇāṃ cikitsāṃ kartum arhati ||
ata ūrdhvaṃ nāmaliṅgair vakṣye pālyām upadravān |
atpāṭakaś cotpuṭakaḥ śyāvaḥ kaṇḍūyuto bhṛśam ||
avamanthaḥ sakaṇḍūko granthiko jambulas tathā |
srāvī ca dāhavāṃś caiva śṛṇveṣāṃ kramaśaḥ kriyām ||
apāmārgaḥ sarjarasaḥ pāṭalālakucatvacau |
utpāṭake pralepaḥ syāt tailam ebhiś ca pācayet ||
śampākaśigrupūtīkān godhāmedo 'tha tadvasām |
vārāhaṃ gavyam aiṇeyaṃ pittaṃ sarpiś ca saṃsṛjet ||
lepam utpuṭake dadyāt tailam ebhiś ca sādhitam |
gaurīṃ sugandhāṃ saśyāmām anantāṃ taṇḍulīyakam |
śyāve pralepanaṃ dadyāt tailam ebhiś ca sādhitam |
pāṭhāṃ rasāñjanaṃ kṣaudraṃ tathā syād uṣṇakāñjikam ||
dadyāl lepaṃ sakaṇḍūke tailam ebhiś ca sādhitam |
vraṇībhūtasya deyaṃ syād idaṃ tailaṃ vijānatā ||
madhukakṣīrakākolījīvakādyair vipācitam |
godhāvarāhasarpāṇāṃ vasāḥ syuḥ kṛtabṛṃhaṇe ||
pralepanam idaṃ dadyād avasicyāvamanthake |
prapauṇḍarīkaṃ madhukaṃ samaṅgāṃ dhavam eva ca ||
tailam ebhiś ca saṃpakvaṃ śṛṇu kaṇḍūmataḥ kriyām |
sahadevā viśvadevā ajākṣīraṃ sasaindhavam |
etair ālepanaṃ dadyāt tailam ebhiś ca sādhitam ||
granthike guṭikāṃ pūrvaṃ srāvayed avapāṭya tu |
tataḥ saindhavacūrṇaṃ tu ghṛṣṭvā lepaṃ pradāpayet ||
likhitvā tatsrutaṃ ghṛṣṭvā cūrṇair lodhrasya jambule |
kṣīreṇa pratisāryainaṃ śuddhaṃ saṃropayet tataḥ ||
madhuparṇī madhūkaṃ ca ma madhukaṃ madhunā saha |
lepaḥ srāviṇi dātavyas tailam ebhiś ca sādhitam ||
pañcavalkaiḥ samadhukaiḥ piṣṭais taiś ca ghṛtānvitaiḥ |
jīvakādyaiḥ sasarpiṣkair dahyamānaṃ pralepayet ||)
viśleṣitāyās tv atha nāsikāyā
vakṣyāmi sandhānavidhiṃ yathāvat |
nāsāpramāṇaṃ pṛthivīruhāṇāṃ
patraṃ gṛhītvā tv avalambi tasya ||
tena pramāṇena hi gaṇḍapārśvād
utkṛtya baddhaṃ tv atha nāsikāgram |
vilikhya cāśu pratisaṃdadhīta
tat sādhubandhair bhiṣag apramattaḥ ||
susaṃhitaṃ samyag ato yathāvan
nāḍīdvayenābhisamīkṣya baddhvā |
pronnamya cainām avacūrṇayet tu
pataṅgayaṣṭīmadhukāñjanaiś ca ||
saṃchādya samyak picunā sitena
tailena siñced asakṛt tilānām |
ghṛtaṃ ca pāyyaḥ sa naraḥ sujīrṇe
snigdho virecyaḥ sa yathopadeśam ||
rūḍhaṃ ca sandhānam upāgataṃ syāt
tad ardhaśeṣaṃ tu punar nikṛntet |
hīnāṃ punar vardhayituṃ yateta
samāṃ ca kuryād ativṛddhamāṃsām ||
nāḍīyogaṃ vinauṣṭhasya nāsāsandhānavad vidhim |
ya evam eva jānīyāt sa rājñaḥ kartum arhati ||
iti śrīsuśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne karṇavyadhabandhavidhirnāma ṣoḍaśo 'dhyāyaḥ ||
athāta āmapakvaiṣaṇīyam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
śophasamutthānā granthividradhyalajīprabhṛtayaḥ prāyeṇa vyādhayo 'bhihitā anekākṛtayaḥ tair vilakṣaṇaḥ pṛthurgrathitaḥ samo viṣamo vā tvaṅmāṃsasthāyī doṣasaṅghātaḥ śarīraikadeśotthitaḥ śopha ity ucyate ||3||
sa ṣaḍvidho vātapittakaphaśoṇitasannipātāgantunimittaḥ | tasya doṣarūpavyañjanair lakṣaṇāni vyākhyāsyāmaḥ | tatra vātaśophaḥ kṛṣṇo 'ruṇo vā paruṣo mṛduranavasthitāstodādayaś cātra vedanāviśeṣā bhavanti pittaśophaḥ pīto mṛduḥ sarakto vā śīghrānusāryoṣādayaś cātra vedanāviśeṣā bhavanti; śleṣmaśvayathuḥ pāṇḍuḥ kaṭhinaḥ snigdhaḥ śīto snigdho mandānusārī kaṇḍvādayaś cātra vedanāviśeṣā bhavanti sarvavarṇavedanaḥ sannipātaśvayathuḥ pittavacchoṇitajo 'tikṛṣṇaśca pittaraktalakṣaṇa āganturlohitāvabhāsaś ca ||4||
sa yadā bāhyābhyantaraiḥ kriyāviśeṣair na sambhāvitaḥ praśamayituṃ kriyāviparyayādbahutvād vā doṣāṇāṃ tadā pākābhimukho bhavati | tasyāmasya pacyamānasya pakvasya ca lakṣaṇamucyamānam upadhāraya- | tatra, mandoṣmatā tvaksavarṇatā śītaśophatā sthairyaṃ mandavedanatā'lpaśophatā cāmalakṣaṇamuddiṣṭaṃ; sūcibhir iva nistudyate, daśyata iva pipīlikābhiḥ, tābhiś ca saṃsarpyata iva, chidyata iva śastreṇa, bhidyata iva śaktibhiḥ, tāḍyata iva daṇḍena, pīḍyata iva pāṇinā, ghaṭyata iva cāṅgulyā, dahyate pacyata iva cāgnikṣārābhyām, oṣacoṣaparīdāhāś ca bhavanti, vṛścikaviddha iva ca sthānāsanaśayaneṣu na śāntim upaiti, ādhmātabastirivātataś ca śopho bhavati , tvagvaivarṇyaṃ śophābhivṛddhirjvaradāhapipāsā bhaktāruciś ca pacyamānaliṅgaṃ; vedanopaśāntiḥ pāṇḍutā'lpaśophatā valīprādurbhāvastvakparipuṭanaṃ nimnadarśanamaṅgulyā'vapīḍite pratyunnamanaṃ, bastāvivodakasañcaraṇaṃ pūyasya prapīḍayatyekamantamante cāvapīḍite, muhurmuhustodaḥ kaṇḍūrunnatatā vyādherupadravaśāntirbhaktābhikāṅkṣā ca pakvaliṅgam | kaphajeṣu tu rogeṣu gambhīragatitvād abhighātajeṣu vā keṣucid asamastaṃ pakvalakṣaṇaṃ dṛṣṭvā pakvamapakvam iti manyamāno bhiṣaṅmoham upaiti tatra hi tvaksavarṇatā śītaśophatā sthairyam alparujatā'śmavac ca ghanatā na moham upeyād iti ||5||
bhavanti cātra
āmaṃ vipacyamānaṃ ca samyak pakvaṃ ca yo bhiṣak|
jānīyāt sa bhaved vaidyaḥ śeṣās taskaravṛttayaḥ ||6||
vātād ṛte nāsti rujā na pākaḥ pittādṛte nāsti kaphāc ca pūyaḥ |
tasmāt samastān paripākakāle pacanti śophāṃs traya eva doṣāḥ ||7||
kālāntareṇābhyuditaṃ tu pittaṃ kṛtvā vaśe vātakaphau prasahya |
pacaty ataḥ śoṇitam eva pāko mato 'pareṣāṃ viduṣāṃ dvitīyaḥ ||8||
tatra, āmacchede māṃsasirāsnāyusandhyasthivyāpādanam atimātraṃ śoṇitātipravṛttir vedanāprādurbhāvo 'vadaraṇam anekopadravadarśanaṃ kṣatavidradhirvā bhavati | sa yadā bhayamohābhyāṃ pakvam apy apakvam iti manyamānaś ciram upekṣate vyādhiṃ vaidyas tadā gambhīrānugato dvāram alabhamānaḥ pūyaḥ svam āśrayam avadāryotsaṅgaṃ mahāntam avakāśaṃ kṛtvā nāḍīṃ janayitvā kṛcchrasādhyo bhavaty asādhyo veti ||9||
bhavati cātra
yaś chinatty āmam ajñānād yaś ca pakvam upekṣate |
śvapacāv iva mantavyau tāv aniścitakāriṇau ||10||
prāk śastrakarmaṇaś ceṣṭaṃ bhojayed āturaṃ bhiṣak |
madyapaṃ pāyayen madyaṃ tīkṣṇaṃ yo vedanā'sahaḥ ||11||
na mūrcchaty annasaṃyogān mattaḥ śastraṃ na budhyate |
tasmād avaśyaṃ bhoktavyaṃ rogeṣūkteṣu karmaṇi ||12||
prāṇo hy ābhyantaro nṝṇāṃ bāhyaprāṇaguṇānvitaḥ |
dhārayaty avirodhena śarīraṃ pāñcabhautikam ||13||
alpo mahān vā kriyayā vinā yaḥ samucchritaḥ pākam upaiti śophaḥ |
viśālamūlo viṣamaṃ vidagdhaḥ sa kṛcchratāṃ yāty avagāḍhadoṣaḥ ||14||
ālepavisrāvaṇāśodhanais tu samyak prayuktair yadi nopaśāmyet |
pacyeta śīghraṃ samam alpamūlaḥ sa piṇḍitaś copari connataḥ syāt ||15||
kakṣaṃ samāsādya yathaiva vahnirvāyvīritaḥ sandahati prasahya |
tathaiva pūyo 'py aviniḥsṛto hi māṃsaṃ sirāḥ snāyu ca khādatīha ||16||
ādau vimlāpanaṃ kuryād dvitīyam avasecanam |
tṛtīyam upanāhaṃ tu caturthīṃ pāṭanakriyām ||17||
pañcamaṃ śodhanaṃ kuryāt ṣaṣṭhaṃ ropaṇam iṣyate |
ete kramā vraṇasyoktāḥ saptamaṃ vaikṛtāpaham ||18||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne āmapakvaiṣaṇīyo nāma saptadaśo 'dhyāyaḥ ||17||
athāto vraṇālepanabandhavidhim adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
ālepa ādya upakramaḥ eṣa sarvaśophānāṃ sāmānyaḥ pradhānatamaś ca taṃ ca pratirogaṃ vakṣyāmaḥ tato bandhaḥ pradhānaṃ tena śuddhir vraṇaropaṇam asthisaṃdhisthairyaṃ ca ||
tatra pratilomam ālimpet | pratilome hi samyagauṣadhamavatiṣṭhate 'nupraviśati romakūpān svedavāhibhiśca sirāmukhairvīryaṃ prāpnoti ||4||
na ca śuṣyamāṇamupekṣeta, anyatra pīḍayitavyāt | śuṣko hy apārthako rukkaraś ca ||5||
sa trividhaḥ pralepaḥ, pradeha, ālepaś ca | pralepapradehayor antaraṃ - tatra pralepaḥ śītastanur aviśoṣī viśoṣī vā; pradehastūṣṇaḥ śīto vā bahalo 'bahur aviśoṣī ca; madhyamo 'trālepaḥ | tatra, raktapittaprasādakṛdālepaḥ; pradeho vātaśleṣmapraśamanaḥ śodhano ropaṇaḥ śophavedanāpahaśca; tasyopayogaḥ kṣatākṣateṣu; yas tu kṣateṣūpayujyate sa bhūyaḥ ‘kalka’ iti sañjñāṃ labhate niruddhālepanasañjñaḥ; tenāsrāvasannirodho mṛdutā pūtimāṃsāpakarṣaṇaman antardoṣatā vraṇaśuddhiś ca bhavati ||6||
avidagdheṣu śopheṣu hitamālepanaṃ bhavet |
yathāsvaṃ doṣaśamanaṃ dāhakaṇḍūrujāpaham ||7||
tvakprasādanam evāgryaṃ māṃsaraktaprasādanam | dāhapraśamanaṃ śreṣṭhaṃ rujākaṇḍūvināśanam ||8||
marmadeśeṣu ye rogā guhyeṣv api sadā nṛṇāṃ |
saṃśodhanāya teṣān tu kuryād ālepanaṃ bhiṣak || 9 ||
(ṣaḍbhāgaṃ paittike snehaṃ caturbhāgaṃ tu vātike ||
aṣṭabhāgaṃ tu kaphaje snehamātrāṃ pradāpayet || 10 ||)
tasya pramāṇaṃ mahiṣārdracarmotsedham upadiśanti ||11||
na cālepaṃ rātrau prayuñjīta , mā bhūcchaity avihatoṣmaṇastad anirgamād vikārapravṛttir iti ||12||
pradehasādhye vyādhau tu hitam ālepanaṃ divā |
pittaraktābhighātotthe saviṣe ca viśeṣataḥ ||13||
na ca paryuṣitaṃ lepaṃ kadācid avacārayet |
upary upari lepaṃ ca na kadācit pradāpayet ||14||
uṣmāṇaṃ vedanāṃ dāhaṃ ghanatvāj janayet sa hi ||
na ca tenaiva lepena pradehaṃ dāpayet punaḥ |
śuṣkabhāvāt sa nirvīryo yukto 'pi syād apārthakaḥ ||15||
ata ūrdhvaṃ vraṇabandhanadravyāṇy upadekṣyāmaḥ; tad yathā- kṣaumakārpāsāvikadukūlakauśeyapatrorṇacīnapaṭṭacarmāntarvalkalālābūśakalalatāvidalarajjutūlaphalasantānikālauhānīti teṣāṃ vyādhiṃ kālaṃ cāvekṣyopayogaḥ; prakaraṇataś caiṣām ādeśaḥ ||16||
tatra kośadāmasvastikānuvellitamu(pra)tolīmaṇḍalasthagikāyamakakhaṭvācīnavibandhavitānagophaṇāḥ pañcāṅgī ceti caturdaśa bandhaviśeṣāḥ | teṣāṃ nāmabhir evākṛtayaḥ prāyeṇa vyākhyātāḥ ||17||
tatra kośamaṅguṣṭhāṅguliparvasu vidadhyāt, dāma sambādhe 'ṅge, sandhikūrcakabhrūstanāntaratalakarṇeṣu svastikaṃ, anuvellitaṃ śākhāsu, grīvāmeḍhrayoḥ mu(pra)tolīṃ, vṛtte 'ṅge maṇḍalam, aṅguṣṭhāṅgulimeḍhrāgreṣu sthagikāṃ, yamalavraṇayor yamakaṃ, hanuśaṅkhagaṇḍeṣu khaṭvām, apāṅgayoś cīnaṃ, pṛṣṭhodaroraḥsu vibandhaṃ, mūrdhani vitānaṃ, cibukanāsauṣṭhāṃsabastiṣu gophaṇāṃ, jatruṇa ūrdhvaṃ pañcāṅgīm iti; yo vā yasmin śarīrapradeśe suniviṣṭo bhavati taṃ tasmin vidadhyāt ||18||
yantraṇam ūrdhvam adhas tiryak ca ||19||
tatra ghanāṃ kavalikāṃ dattvā vāmahastaparikṣepam ṛjum anāviddham asaṅkucitaṃ mṛdu paṭṭaṃ niveśya badhnīyāt | na ca vraṇasyopari kuryād granthim ābādhakaraṃ ca ||20||
na ca vikeśikauṣadhe atisnigdhe atirūkṣe viṣame vā kurvīta; yasmādatisnehāt kledo, raukṣyācchedo, durnyāsādvraṇavartmāvagharṣaṇam iti ||21||
tatra vraṇāyatanaviśeṣād bandhaviśeṣas trividho bhavati gāḍhaḥ, samaḥ, śithila iti ||22||
pīḍayann arujo gāḍhaḥ socchvāsaḥ śithilaḥ smṛtaḥ |
naiva gāḍho na śithilaḥ samo bandhaḥ prakīrtitaḥ ||23||
tatra sphikkukṣikakṣāvaṅkṣaṇoruśiraḥsu gāḍhaḥ, śākhāvadanakarṇakaṇṭhameḍhramuṣkapṛṣṭhapārśvodaroraḥsu samaḥ, akṣṇoḥ sandhiṣu ca śithila iti ||24||
tatra paittikaṃ gāḍhasthāne samaṃ badhnīyāt, samasthāne śithilaṃ, śithilasthāne naiva; evaṃ śoṇitaduṣṭaṃ ca; ślaiṣmikaṃ śithilasthāne samaṃ, samasthāne gāḍhaṃ, gāḍhasthāne gāḍhataraṃ; evaṃ vātaduṣṭaṃ ca ||25||
tatra paittikaṃ śaradi grīṣme dvirahno badhnīyāt, raktopadrutamapyevaṃ; ślaiṣmikaṃ hemantavasantayostryahāt , vātopadrutamapyevam | evamabhyūhya bandhaviparyayaṃ ca kuryāt ||26||
tatra, samaśithilasthāneṣu gāḍhaṃ baddhe vikeśikauṣadhanair arthakyaṃ śophavedanāprādurbhāvaś ca, gāḍhasamasthāneṣu śithilaṃ baddhe vikeśikauṣadhapatanaṃ paṭṭasañcārādvraṇavartmāvagharṣaṇamiti; gāḍhaśithilasthāneṣu samaṃ baddhe ca guṇābhāva iti ||27||
aviparītabandhe vedanopaśāntir asṛkprasādo mārdavaṃ ca ||28||
abadhyamāno daṃśamaśakatṛṇakāṣṭhopalapāṃśuśītavātātapaprabhṛtibhir viśeṣair abhihanyate vraṇaḥ, vividhavedanopadrutaś ca duṣṭatām upaiti, ālepanādīni cāsya viśoṣam upayānti ||29||
cūrṇitaṃ mathitaṃ bhagnaṃ viśliṣṭam atipātitam |
asthisnāyusirācchinnam āśu bandhena rohati ||30||
sukhamevaṃ vraṇī śete sukhaṃ gacchati tiṣṭhati |
sukhaṃ śayyāsanasthasya kṣipraṃ saṃrohati vraṇaḥ ||31||
abandhyāḥ pittaraktābhighātaviṣanimittā yadā śophadāhapākarāgatodavedanābhibhūtāḥ kṣārāgnidagdhāḥ pākāt prakuthitapraśīrṇamāṃsāś ca bhavanti ||32||
kuṣṭhinām agnidagdhānāṃ piḍakā madhumehinām |
karṇikāś conduruviṣe viṣajuṣṭāś ca ye vraṇāḥ ||33||
māṃsapāke na badhyante gudapāke ca dāruṇe |
svabuddhyā cāpi vibhajet kṛtyākṛtyāṃś ca buddhimān ||34||
deśaṃ doṣaṃ ca vijñāya vraṇaṃ ca vraṇakovidaḥ |
ṛtūṃś ca parisaṅkhyāya tato bandhān niveśayet ||35||
ūrdhvaṃ tiryag adhastāc ca yantraṇā trividhā smṛtā |
yathā ca badhyate bandhas tathā vakṣyāmy aśeṣataḥ ||36||
ghanāṃ kavalikāṃ dattvā mṛdu caivāpi paṭṭakam |
vikeśikāmauṣadhaṃ ca nātisnigdhaṃ samācaret ||37||
prakledayatyatisnigdhā tathā rūkṣā kṣiṇoti ca |
yuktasnehā ropayati durnyastā vartma gharṣati ||38||
viṣamaṃ ca vraṇaṃ kuryāt stambhayet srāvayettathā |
yathāvraṇaṃ viditvā tu yogaṃ vaidyaḥ prayojayet ||39||
pittaje raktaje vā'pi sakṛd eva parikṣipet |
asakṛt kaphaje vā'pi vātaje ca vicakṣaṇaḥ ||40||
talena pratipīḍyātha srāvayed anulomataḥ |
sarvāṃś ca bandhān gūḍhāntān sandhīṃś ca viniveśayet ||41||
oṣṭhasyāpyeṣa sandhāne yathoddiṣṭo vidhiḥ smṛtaḥ |
buddhyotprekṣyābhiyuktena tathā cāsthiṣu jānatā ||42||
uttiṣṭhato niṣaṇṇasya śayanaṃ cādhigacchataḥ |
gacchato vividhair yānair nāsya duṣyati sa vraṇaḥ ||43||
ye ca syur māṃsasaṃsthā vai tvaggatāś ca tathā vraṇāḥ |
sandhyasthikoṣṭhalaprāptāś ca sirāsnāyugatās tathā ||44||
tathā'vagāḍhagambhīrāḥ sarvato viṣamasthitāḥ |
naite sādhayituṃ śakyā ṛte bandhād bhavanti hi ||45||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne vraṇālepanabandhavidhirnāmāṣṭādaśo 'dhyāyaḥ ||18||
athāto vraṇitopāsanīyam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantriḥ ||
vraṇitasya prathamamevāgāramanvicchet taccāgāraṃ praśastavāstvād ikaṃ kāryam ||3||
praśastavāstuni gṛhe śucāvātapavarjite |
nivāte na ca rogāḥ syuḥ śārīrāgantumānasāḥ ||4||
tasmiñ śayanamasambādhaṃ svāstīrṇaṃ manojñaṃ prākśiraskaṃ saśastraṃ kurvīta ||5||
sukhaceṣṭāpracāraḥ syāt svāstīrṇe śayane vraṇī |
prācyāṃ diśi sthitā devāstatpūjārthaṃ ca tacchiraḥ ||6||
tasmin suhṛdbhir anukūlaiḥ priyaṃvadair upāsyamāno yatheṣṭamāsīta ||7||
suhṛdo vikṣipantyāśu kathābhir vraṇavedanāḥ |
āśvāsayanto bahuśaḥ svanukūlāḥ priyaṃvadāḥ ||8||
na ca divānidrāvaśagaḥ syāt ||9||
divāsvapnādvraṇe kaṇḍūrgātrāṇāṃ gauravaṃ tathā |
śvayathur vedanā rāgaḥ srāvaś caiva bhṛśaṃ bhavet ||10||
utthānasaṃveśanaparivartanacaṅkramaṇoccair bhāṣaṇādyāsvātmaceṣṭāsvapramatto vraṇaṃ saṃrakṣet ||11||
sthānāsanaṃ caṅkramaṇaṃ divāsvapnaṃ tathaiva ca |
vraṇito na niṣeveta śaktimānapi mānavaḥ ||12||
utthānādyāsanaṃ sthānaṃ śayyā cātiniṣevitā |
prāpnuyānmārutād aṅgarujas tasmād vivarjayet ||13||
gamyānāṃ ca strīṇāṃ sandarśanasambhāṣaṇasaṃsparśanāni dūrata eva pariharet ||14||
strīdarśanādibhiḥ śukraṃ kadāciccalitaṃ sravet |
grāmyadharmakṛtāndoṣān so 'saṃsarge 'pyavāpnuyāt ||15||
navadhānyamāṣatilakalāyakulatthaniṣpāvaharitakaśākāmlalavaṇakaṭukaguḍapiṣṭavikṛtivallūraśuṣkaśākājāvikānūpaudaka- māṃsavasāśītodakakṛśarāpāyasadadhidugdhatakraprabhṛtīni pariharet ||16||
takrānto navadhānyādiryo 'yaṃ varga udāhṛtaḥ |
doṣasañjanano hy eṣa vijñeyaḥ pūyavardhanaḥ ||17||
madyapaś ca maireyāriṣṭāsavasīdhusurāvikārān pariharet ||18||
madyamamlaṃ tathā rūkṣaṃ tīkṣṇamuṣṇaṃ ca vīryataḥ |
āśukāri ca tat pītaṃ kṣipraṃ vyāpādayed vraṇam ||19||
vātātaparajodhūmāvaśyāyātisevanātibhojanāniṣṭabhojanaśravaṇadarśanerṣyāmarṣabhayaśokadhyānarātrijāgaraṇaviṣamāśana- śayanopavāsavāgvyāyāmasthānacaṅkramaṇaśītavātaviruddhādhyaśanājīrṇamakṣikādyā bādhāḥ pariharet ||20||
vraṇinaḥ samprataptasya kāraṇair eva mādibhiḥ |
kṣīṇaśoṇitamāṃsasya bhuktaṃ samyaṅna jīryati ||21||
ajīrṇāt pavanādīnāṃ vibhramo balavān bhavet |
tataḥ śopharujāsrāvadāhapākānavāpnuyāt ||22||
sadā nīcanakharomṇā śucinā śuklavāsasā śāntimaṅgaladevatābrāhmaṇagurupareṇa bhavitavyam iti | tat kasya hetoḥ? hiṃsāvihārāṇi hi mahāvīryāṇi rakṣāṃsi paśupatikuberakumārānucarāṇi māṃsaśoṇitapriyatvāt kṣatajanimittaṃ vraṇinam upasarpanti, satkārārthaṃ jighāṃsūni vā kadācit ||23||
bhavati cātra | teṣāṃ satkārakāmānāṃ prayatetāntarātmanā | dhūpabalyupahārāṃś ca bhakṣyāṃścaivopahārayet ||24||
te tu santarpitā ātmavantaṃ na hiṃsyuḥ | tasmāt satatamatandrito janaparivṛto nityaṃ dīpodakaśastrasragdāmapuṣpalājādyalaṅkṛte veśmani sampanmaṅgalamano 'nukūlāḥ kathāḥ śṛṇvannāsīta ||25||
sampadādyanukūlābhiḥ kathābhiḥ prītamānasaḥ |
āśāvān vyādhimokṣāya kṣipraṃ sukham avāpnuyāt ||26||
ṛgyajuḥsāmātharvavedābhihitair aparaiś cāśīrvidhānair upādhyāyā bhiṣajaś ca sandhyayo rakṣāṃ kuryuḥ ||27||
sarṣapāriṣṭapatrābhyāṃ sarpiṣā lavaṇena ca |
dvirahnaḥ kārayed dhūpaṃ daśarātramatandritaḥ ||28||
chatrāmaticchatrāṃ lāṅgū(ṅga)līṃ jaṭilāṃ brahmacāriṇīṃ lakṣmīṃ guhāmatiguhāṃ vacāmativiṣāṃ śatavīryāṃ sahasravīryāṃ siddhārthakāṃś ca śirasā dhārayet ||29||
vyajyeta bālavyajanairvraṇaṃ na ca vighaṭṭayet |
na tudenna ca kaṇḍūyecchayānaḥ paripālayet ||30||
anena vidhinā yuktam ādāv eva niśācarāḥ |
vanaṃ keśariṇa''krāntaṃ varjayanti mṛgā iva ||31||
jīrṇaśālyodanaṃ snigdhamalpamuṣṇaṃ dravottaram |
bhuñjāno jāṅgalair māṃsaiḥ śīghraṃ vraṇam apohati ||32||
taṇḍulīyakajīvantīsuniṣaṇṇakavāstukaiḥ |
bālamūlakavārtākapaṭolaiḥ kāravellakaiḥ ||33||
sadāḍimaiḥ sāmalakairghṛtabhṛṣṭaiḥ sasaindhavaiḥ |
anyair eva ṅguṇair vā'pi mudgādīnāṃ rasena vā
śaktūn vilepīṃ kulmāṣāñjalaṃ cāpi śṛtaṃ pibet ||34||
divā na nidrāvaśago nivātagṛhagocaraḥ |
vraṇī vaidyavaśe tiṣṭhañ śīghraṃ vraṇamapohati ||35||
(vraṇe śvayathurāyāsāt sa ca rāgaś ca jāgārāt |
tau ca ruk ca divāsvāpāttāś ca mṛtyuś ca maithunāt) ||36||
evaṃvṛttasamācāro vraṇī sampadyate sukhī |
āyuś ca dīrghamāpnoti dhanvantarivaco yathā ||37||

iti suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne vraṇitopāsanīyo nāmaikonaviṃśo 'dhyāyaḥ ||19||

athato hitāhitīyam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ || 1 ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ || 2 ||
yadvāyoḥ pathyaṃ tat pittasyāpathyam ity anena hetunā na kiñciddravyamekāntena hitamahitaṃ vā'stīti kecidācāryā bruvate | tat tu na samyak; iha khalu yasmāddravyāṇi svabhāvataḥ saṃyogataś caikāntahitānyekāntāhitāni hitāhitāni ca bhavanti ||3||
tatra ,ekāntahitāni jātisātmyāt salilaghṛtadugdhaudanaprabhṛtīni; ekāntāhitāni tu dahanapacanamāraṇādiṣu pravṛttānyanalakṣāraviṣādīni, saṃyogādaparāṇi viṣatulyāni bhavanti; hitāhitāni tu yadvāyoḥ pathyaṃ tat pittasyāpathyam iti ||4||
ataḥ sarvaprāṇināmayamāhārārthaṃ varga upadiśyate; tad yathā- raktaśāliṣaṣṭikakaṅgukramukundakapāṇḍukapītakapramodakakālakāsanakapuṣpakakardamakaśakunāhṛtasugandhakakalama- nīvārakodravoddālakaśyāmākagodhūmayavavaiṇavaiṇahariṇakuraṅgamṛgamātṛkāśvadaṃṣṭrākarālakrakarakapotalāvatittirikapiñjalavartīravartikā mudgavanamudgamakuṣṭhakalāyamasūramaṅgalyacaṇakahareṇvāḍhakīsatīnāścillivāstukasuniṣaṇṇakajīvantītaṇḍulīyakamaṇḍūkaparṇyaḥ, gavyaṃ ghṛtaṃ, saindhavaṃ, dāḍimāmalakam ity eṣa vargaḥ sarvaprāṇināṃ sāmānyataḥ pathyatamaḥ ||5||
tathā brahmacaryanivātaśayanoṣṇodakasnānaniśāsvapnavyāyāmāś caikāntataḥ pathyatamāḥ ||6||
ekāntahitānyekāntāhitāni tu prāgupadiṣṭāni, hitāhitāni tu yadvāyoḥ pathyaṃ tat pittasyāpathyam iti ||7||
saṃyogatastvaparāṇi viṣatulyāni bhavanti | tad yathā- vallīphalakavakakarīrāmlaphalalavaṇakulatthapiṇyākadadhitailavirohipiṣṭaśuṣkaśākājāvikamāṃsamadyajāmbavacilicimamatsyagodhāvarāhāṃśca naikadhyamaśnīyāt payasā ||8||
rogaṃ sātmyaṃ ca deśaṃ ca kālaṃ dehaṃ ca buddhimān | avekṣyāgnyādikān bhāvān rogavṛtteḥ prayojayet ||9||
avasthāntarabāhulyādrogādīnāṃ vyavasthitam |
dravyaṃ necchanti bhiṣaja icchanti svastharakṣaṇe ||10||
dvayor anyatarādāne vadanti viṣadugdhayoḥ |
dugdhasyaikāntahitatāṃ viṣamekāntato 'hitam ||11||
evaṃ yuktaraseṣveṣu dravyeṣu salilādiṣu |
ekāntahitatāṃ viddhi vatsa suśruta nānyathā ||12||
ato 'nyānyapi saṃyogādahitāni vakṣyāmaḥ- navavirūḍhadhānyairvasāmadhupayoguḍamāṣair vā grāmyānūpaudakapiśitādīni nābhyavaharet; na payomadhubhyāṃ rohiṇīśākaṃ jātukaśākaṃ vā'śnīyāt, balākāṃ vāruṇīkulmāṣābhyāṃ, kākamācīṃ pippalīmaricābhyāṃ; nāḍībhaṅgaśākakukkuṭadadhīni ca naikadhyaṃ; madhu coṣṇodakānupānaṃ; pittena cāmamāṃsāni; surākṛśarāpāyasāṃś ca naikadhyaṃ; sauvīrakeṇa saha tilaśaṣkulīṃ; matsyaiḥ sahekṣuvikārān; guḍena kākamācīṃ, madhunā mūlakaṃ, guḍena vārāhaṃ madhunā ca saha viruddhaṃ; kṣīreṇa mūlakam, āmrajāmbavaśvāvicchūkaragodhāśca; sarvāṃś ca matsyān payasā, viśeṣeṇa cilicimaṃ; kadalīphalaṃ tālaphalena payasā dadhnā takreṇa vā; lakucaphalaṃ payasā dadhnā māṣasūpena vā, prāk payasaḥ payaso 'nte vā ||13||
ataḥ karmaviruddhān vakṣyāmaḥ- kapotān sarṣapatailabhṛṣṭānnādyāt; kapiñjalamayūralāvatittirigodhāścairaṇḍadārvyagnisiddhā eraṇḍatailasiddhā vā nādyāt; kāṃsyabhājane daśarātraparyuṣitaṃ sarpiḥ; madhu coṣṇair uṣṇe vā; matsyaparipacane śṛṅgaveraparipacane vā siddhāṃ kākamācīṃ; tilakalkasiddhamupodikāśākaṃ; nārikelena varāhavasāparibhṛṣṭāṃ balākāṃ; bhāsamaṅgāraśūlyaṃ nāśnīyāditi ||14||
ato mānaviruddhān vakṣyāmaḥ- madhvambunī madhusarpiṣī mānatastulye nāśnīyāt; snehau madhusnehau jalasnehau vā viśeṣādāntarīkṣodakānupānau ||15||
ata ūrdhvaṃ rasadvandvāni rasato vīryato vipākataś ca viruddhāni vakṣyāmaḥ- tatra madhurāmlau rasavīryaviruddhau, madhuralavaṇau ca, madhurakaṭukau ca sarvataḥ, madhuratiktau rasavipākābhyāṃ, madhurakaṣāyau ca, amlalavaṇau rasataḥ, amlakaṭukau rasavipākābhyām, amlatiktāvamlakaṣāyau ca sarvataḥ, lavaṇakaṭukau rasavipākābhyāṃ, lavaṇatiktau lavaṇakaṣāyau ca sarvataḥ, kaṭutiktau rasavīryābhyāṃ kaṭukaṣāyau ca, tiktakaṣāyau rasataḥ ||16||
taratamayogayuktāṃśca bhāvānatisnigdhānatirūkṣānatyuṣṇānatiśītānity evamādīn vivarjayet ||17||
bhavanti cātra -
viruddhāny evam ādīni vīryato yāni kānicit |
tāny ekāntāhitāny eva śeṣaṃ vidyād dhitāhitam ||18||
vyādhimindriyadaurbalyaṃ maraṇaṃ cādhigacchati | viruddharasavīryāṇi bhuñjāno 'nātmavān naraḥ ||19||
yatkiñciddoṣamutkleśya bhuktaṃ kāyānna nirharet | rasādiṣvayathārthaṃ vā tadvikārāya kalpate ||20||
viruddhāśanajān rogān pratihanti virecanam | vamanaṃ śamanaṃ vā'pi pūrvaṃ vā hitasevanam ||21||
sātmyato 'lpatayā vā'pi dīptāgnestaruṇasya ca | snigdhavyāyāmabalināṃ viruddhaṃ vitathaṃ bhavet ||22||
atha vātaguṇān vakṣyāmaḥ- pūrvaḥ samadhuraḥ snigdho lavaṇaś caiva mārutaḥ | gururvidāhajanano raktapittābhivardhanaḥ ||23||
kṣatānāṃ viṣajuṣṭānāṃ vraṇinaḥ śleṣmalāś ca ye | teṣāṃ eva viśeṣeṇa sadā rogavivardhanaḥ ||24||
vātalānāṃ praśastaś ca śrāntānāṃ kaphaśoṣiṇām | madhuraś cāvidāhī ca kaṣāyānuraso laghuḥ | dakṣiṇo mārutaḥ śreṣṭhaścakṣuṣyo balavardhanaḥ ||25||
raktapittapraśamano na ca vātaprakopaṇaḥ | viśado rūkṣaparuṣaḥ kharaḥ snehabalāpahaḥ ||26||
paścimo mārutastīkṣṇaḥ kaphamedoviśoṣaṇaḥ | sadyaḥ prāṇakṣayakaraḥ śoṣaṇas tu śarīriṇām ||27||
uttaro mārutaḥ snigdho mṛdurmadhura eva ca | kaṣāyānurasaḥ śīto doṣāṇāṃ cāprakopaṇaḥ ||28||
tasmāc ca prakṛtisthānāṃ kledano balavardhanaḥ | kṣīṇakṣayaviṣārtānāṃ viśeṣeṇa tu pūjitaḥ ||29||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne hitāhitīyo nāma viṃśo 'dhyāyaḥ ||20||
athāto vraṇapraśnam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
vātapittaśleṣmāṇa eva dehasambhavahetavaḥ | tair evāvyāpannair adhomadhyor dhvasanniviṣṭaiḥ śarīramidaṃ dhāryate 'gāram iva sthūṇābhis tisṛbhiḥ ataś ca tristhūṇamāhureke | ta eva ca vyāpannāḥ pralayahetavaḥ | tadebhir eva śoṇitacaturthaiḥ sambhavasthitipralayeṣv apy avirahitaṃ śarīraṃ bhavati ||3||
bhavati cātra
narte dehaḥ kaphād asti na pittānna ca mārutāt |
śoṇitād api vā nityaṃ deha etais tu dhāryate ||4||
tatra ‘vā’ gatigandhanayoḥ, iti dhātuḥ, ‘tapa’ santāpe, ‘śliṣa’ āliṅgane, eteṣāṃ kṛdvihitaiḥ pratyayair vātaḥ pittaṃ śleṣmeti ca rūpāṇi bhavanti ||5||
doṣasthānānyata ūrdhvaṃ vakṣyāmaḥ tatra samāsena vātaḥ śroṇigudasaṃśrayaḥ; tad upary adho nābheḥ pakvāśayaḥ pakvāmāśayamadhyaṃ pittasya āmāśayaḥ śleṣmaṇaḥ ||6||
ataḥ paraṃ pañcadhā vibhajyante | tatra vātasya vātavyādhau vakṣyāmaḥ; pittasya yakṛtplīhānau hṛdayaṃ dṛṣṭistvak pūrvoktaṃ ca; śleṣmaṇa uraḥ śiraḥ kaṇṭho jihvāmūlaṃ sandhaya iti pūrvoktaṃ ca etāni khalu doṣāṇāṃ sthānānyavyāpannānām ||7||
bhavati cātra
visargodānavikṣepaiḥ somasūryānilā yathā |
dhārayanti jagaddehaṃ kaphapittānilās tathā ||8||
tatra jijñāsyaṃ kiṃ pittavyatirekādanyo 'gniḥ? āhosvit pittamevāgniriti? | atrocyate- na khalu pittavyatirekādanyo 'gnirupalabhyate, āgneyatvāt pitte dahanapacanādiṣvabhipravartamāne 'gnivadupacāraḥ kriyate 'ntaragniriti; kṣīṇe hy agniguṇe tatsamānadravyopayogāt, ativṛddhe śītakriyopayogāt , āgamāc ca paśyāmo na khalu pittavyatirekādanyo 'gniriti ||9||
taccādṛṣṭahetukena viśeṣeṇa pakvāmāśayamadhyasthaṃ pittaṃ caturvidhamannapānaṃ pacati, vivecayati ca doṣarasamūtrapurīṣāṇi; tatrastham eva cātmaśaktyā śeṣāṇāṃ pittasthānānāṃ śarīrasya cāgnikarmaṇā'nugrahaṃ karoti, tasmin pitte pācako 'gniriti sañjñā; yat tu yakṛtplīhnoḥ pittaṃ tasmin rañjako 'gniriti sañjñā, sa rasasya rāgakṛduktaḥ; yat pittaṃ hṛdayasthaṃ tasmin sādhako 'gniriti sañjñā, so 'bhiprārthitamanorathasādhanakṛduktaḥ; yaddṛṣṭyāṃ pittaṃ tasminnālocako 'gniriti sañjñā, sa rūpagrahaṇā'dhikṛtaḥ; yattu tvaci pittaṃ tasmin bhrājako 'gniriti sañjñā, so 'bhyaṅgapariṣekāvagāhālepanādīnāṃ kriyādravyāṇāṃ paktā chāyānāṃ ca prakāśakaḥ ||10||
bhavati cātra
pittaṃ tīkṣṇaṃ dravaṃ pūti nīlaṃ pītaṃ tathaiva ca |
uṣṇaṃ kaṭurasaṃ caiva vidagdhaṃ cāmlam eva ca ||11||
ata ūrdhvaṃ śleṣmasthānānyanuvyākhyāsyāmaḥ | tatra, āmāśayaḥ pittāśayasyopariṣṭāt tatpratyanīkatvād ūrdhvagatitvāt tejasaḥ, candra iva ādity asya , caturvidhasyāhārasyādhāraḥ; sa ca tatraudakairguṇairāhāraḥ praklinno bhinnasaṅghātaḥ sukhajaro bhavati ||12||
mādhuryāt picchilatvāc ca prakleditvāt tathaiva ca |
āmāśaye sambhavati śleṣmā madhuraśītalaḥ ||13||
sa tatrastha eva svaśaktyā śeṣāṇāṃ śleṣmasthānānāṃ śarīrasya codakakarmaṇā'nugrahaṃ karoti; uraḥsthastrikasandhāraṇamātmavīryeṇānnarasasahitena hṛdayāvalambanaṃ karoti; jihvāmūlakaṇṭhastho jihvendriyasya saumyatvāt samyagrasajñāne vartate; śiraḥsthaḥ snehasantarpaṇādhikṛtatvād indriyāṇāmātmavīryeṇānugrahaṃ karot; sandhisthaḥ śleṣmā sarvasandhisaṃśleṣāt sarvasandhyanugrahaṃ karoti ||14||
bhavati cātra
śleṣmā śveto guruḥ snigdhaḥ picchilaḥ śīta eva ca |
madhurastvavidagdhaḥ syādvidagdho lavaṇa smṛtaḥ ||15||
śoṇitasya sthānaṃ yakṛtplīhānau, tacca prāgabhihitaṃ; tatrastham eva śeṣāṇāṃ śoṇitasthānānāmanugrahaṃ karoti ||16||
bhavati cātra
anuṣṇaśītaṃ madhuraṃ snigdhaṃ raktaṃ ca varṇataḥ |
śoṇitaṃ guru visraṃ syādvidāhaś cāsya pittavat ||17||
etāni khalu doṣasthānāni eṣu sañcīyante doṣāḥ | prāk sañcayahetur uktaḥ | tatra sañcitānāṃ khalu doṣāṇāṃ stabdhapūrṇakoṣṭhatā pītāvabhāsatā mandoṣmatā cāṅgānāṃ gauravamālasyaṃ cayakāraṇavidveṣaś ceti liṅgāni bhavanti | tatra prathamaḥ kriyākālaḥ ||18||
ata ūrdhvaṃ prakopaṇāni vakṣyāmaḥ | tatra balavadvigrahātivyāyāmavyavāyādhyayanaprapatanapradhāvanaprapīḍanābhighātalaṅghanaplavanataraṇarātrijāgaraṇabhāraharaṇa- gajaturagarathapadāticaryākaṭukaṣāyatiktarūkṣalaghuśītavīryaśuṣkaśākavallūravarakoddālakakoradūṣaśyāmākanīvāra- mudgamasūrāḍhakīhareṇukalāyaniṣpāvānaśanaviṣamāśanādhyaśanavātamūtrapurīṣaśukracchardikṣavathūdgārabāṣpavegavighātādibhir viśeṣair vāyuḥ prakopamāpadyate ||19||
sa śītābhrapravāteṣu gharmānte ca viśeṣataḥ |
pratyūṣasyaparāhṇe tu jīrṇe 'nne ca prakupyati ||20||
krodhaśokabhayāyāsopavāsavidagdhamaithunopagamanakaṭvamlalavaṇa- tīkṣṇoṣṇalaghuvidāhitilatailapiṇyākakulatthasarṣapātasīharitakaśāka- godhāmatsyājāvikamāṃsadadhitakrakūrcikāmastusauvīrakasurāvikārāmlaphalakaṭvaraprabhṛtibhiḥ pittaṃ prakopamāpadyate ||21||
tad uṣṇair uṣṇakāle ca ghanānte ca viśeṣataḥ |
madhyāhne cārdharātre ca jīryatyanne ca kupyati ||22||
divāsvapnāvyāyāmālasyamadhurāmlalavaṇaśītasnigdhagurupicchilābhiṣyandihāyanakayavakanaiṣadhetkaṭa- māṣamahāmāṣagodhūmatilapiṣṭavikṛtidadhidugdhakṛśarāpāyasekṣuvikārānūpaudakamāṃsavasābisamṛṇāla- kaserukaśṛṅgāṭakamadhuravallīphalasamaśanādhyaśanaprabhṛtibhiḥ śleṣmā prakopamāpadyate ||23||
sa śītaiḥ śītakāle ca vasante ca viśeṣataḥ |
pūrvāhṇe ca pradoṣe ca bhuktamātre prakupyati ||24||
pittaprakopaṇair eva cābhīkṣṇaṃ dravasnigdhagurubhir āhārair divāsvapnakrodhānalātapaśramābhighātājīrṇaviruddhādhyaśanādibhir viśeṣair asṛk prakopamāpadyate ||25||
yasmādraktaṃ vinā doṣairna kadācit prakupyati |
tasmāt tasya yathādoṣaṃ kālaṃ vidyat prakopaṇe ||26||
teṣāṃ prakopāt koṣṭhatodasañcaraṇāmlīkāpipāsāparidāhānnadveṣahṛdayotkledāś ca jāyante | tatra dvitīyaḥ kriyākālaḥ ||27||
ata ūrdhvaṃ prasaraṃ vakṣyāmaḥ- teṣāṃ ebhir ātaṅkaviśeṣaiḥ prakupitānāṃ kiṇvodakapiṣṭasamavāya ivodriktānāṃ prasaro bhavati | teṣāṃ vāyurgatimattvāt prasaraṇahetuḥ saty apy acaitanye | sa hi rajobhūyiṣṭhaḥ; rajaś ca pravartakaṃ sarvabhāvānām | yathā- mahānudakasañcayo 'tivṛddhaḥ setumavadāryāpareṇodakena vyāmiśraḥ sarvataḥ pradhāvati, evaṃ doṣāḥ kadācidekaśo dviśaḥ samastāḥ śoṇitasahitā vā'nekadhā prasaranti | tad yathā- vātaḥ, pittaṃ, śleṣmā, śoṇitaṃ, vātapitte, vātaśleṣmāṇau, pittaśleṣmāṇau, vātaśoṇite, pittaśoṇite, śleṣmaśoṇite, vātapittaśoṇitāni, vātaśleṣmaśoṇitāni, pittaśleṣmaśoṇitāni, vātapittakaphāḥ, vātapittakaphaśoṇitānīti; evaṃ pañcadaśadhā prasaranti ||28||
kṛtsne 'rdhe 'vayave vā'pi yatrāṅge kupito bhṛśam |
doṣo vikāraṃ nabhasi meghavattatra varṣati ||29||
nātyarthaṃ kupitaś cāpi līno mārgeṣu tiṣṭhati |
niṣpratyanīkaḥ kālena hetumāsādya kupyati ||30||
tatra vāyoḥ pittasthānagatasya pittavat pratīkāraḥ, pittasya ca kaphasthānagatasya kaphavat, kaphasya ca vātasthānagatasya vātavat ; eṣa kriyāvibhāgaḥ ||31||
evaṃ prakupitānāṃ prasaratāṃ vāyor vimārgagamanāṭopau, oṣacoṣaparidāhadhūmāyanāni pittasya, arocakāvipākāṅgasādāś chardiś ceti śleṣmaṇo liṅgāni bhavanti; tatra tṛtīyaḥ kriyākālaḥ ||32||
ata ūrdhvaṃ sthānasaṃśrayaṃ vakṣyāmaḥ | evaṃ prakupitā tāṃstāñ śarīrapradeśānāgamya tāṃstān vyādhīn janayanti | te yadodarasanniveśaṃ kurvanti tadā gulma vidradhyudarāgnisaṅgānāhavisūcikātisāraprabhṛtīñjanayanti; bastigatāḥ pramehāśmarīmūtrāghātamūtradoṣaprabhṛtīn; meḍhragatā niruddhaprakaśopadaṃśaśūkadoṣaprabhṛtīn; gudagatā bhagandarārśaḥprabhṛtīn; vṛṣaṇagatā vṛddhīḥ; ūrdhvajatrugatāstūrdhvajān; tvaṅmaṃsaśoṇitasthāḥ kṣudrarogān kuṣṭhāni visarpāṃś ca; medogatā granthyapacyarbudagalagaṇḍālajīprabhṛtīn; asthigatā vidradhyanuśayīprabhṛtīn; pādagatāḥ ślīpadavātaśoṇitavātakaṇṭakaprabhṛtīn; sarvāṅgagatā jvarasarvāṅgarogaprabhṛtīn; teṣāṃ evamabhis anniviṣṭānāṃ pūrvarūpaprādurbhāvaḥ ; taṃ pratirogaṃ vakṣyāmaḥ | tatraSS.1.20. pūrvarūpagateṣu caturthaḥ kriyākālaḥ ||33||
ata ūrdhvaṃ vyādherdarśanaṃ vakṣyāmaḥ- śophārbudagranthividradhivisarpaprabhṛtīnāṃ pravyaktalakṣaṇatā jvarātīsāraprabhṛtīnāṃ ca | tatra pañcamaḥ kriyākālaḥ ||34||
ata ūrdhvameteṣāmavadīrṇānāṃ vraṇabhāvamāpannānāṃ ṣaṣṭhaḥ kriyākālaḥ, jvarātisāraprabhṛtīnāṃ ca dīrghakālānubandhaḥ | tatrāpratikriyamāṇe 'sādhyatām upayānti ||35||
bhavanti cātra
sañcayaṃ ca prakopaṃ ca prasaraṃ sthānasaṃśrayam |
vyaktiṃ bhedaṃ ca yo vetti doṣāṇāṃ sa bhavedbhiṣak ||36||
sañcaye 'pahṛtā doṣā labhante nottarā gatīḥ |
te tūttarāsu gatiṣu bhavanti balavattarāḥ ||37||
sarvair bhāvais tribhir vā'pi dvābhyām ekena vā punaḥ |
saṃsarge kupitaḥ kruddhaṃ doṣaṃ doṣo 'nudhāvati ||38||
saṃsarge yo garīyān syād upakramyaḥ sa vai bhavet |
śeṣadoṣāvirodhena sannipāte tathaiva ca ||39||
vṛṇoti yasmād rūḍhe 'pi vraṇavas tu na naśyati |
ādehadhāraṇāttasmād vraṇa ity ucyate budhaiḥ ||40||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne vraṇapraśnādhyāyo nāmaikaviṃśodhyāyaḥ ||21||
athāto vraṇāsrāvavijñānīyam adhyāyaṃ vyākhyāsyamaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
tvaṅmāṃsasirāsnāyvasthisandhikoṣṭhamarmāṇītyaṣṭau vraṇavastūni | atra sarvavraṇasanniveśaḥ ||3||
tatra, ādyaikavastusanniveśī tvagbhedī vraṇaḥ sūpacaraḥ, śeṣāḥ svayamavadīryamāṇā durupacārāḥ ||4||
tatrāyataś caturasro vṛttastripuṭaka iti vraṇākṛtisamāsaḥ, śeṣās tu vikṛtākṛtayo durupakramā bhavanti ||5||
sarva eva vraṇāḥ kṣipraṃ saṃrohantyātmavatāṃ subhiṣagbhiś copakrāntāḥ; anātmavatāmajñaiś copakrāntāḥ praduṣyanti, pravṛddhatvād doṣāṇām ||6||
tatrātisaṃvṛto 'tivivṛto 'tikaṭhino 'timṛdurutsanno 'vasanno 'tiśīto 'tyuṣṇaḥ nagandhātyarthadāhapākarāgavedanāvāniti pittena, śeṣāḥ kaphena; unmārgī mukhāt mukhāntaravān, utsaṅgaḥ koṭaraḥ’ iti cakraḥ; kṛṣṇaraktapītaśuklādīnāṃ varṇānām anyatamavarṇo bhairavaḥ pūtipūyamāṃsasirāsnāyuprabhṛtibhiḥ pūrṇaḥ pūtipūyāsrāvyunmārgyutsaṅgyamanojñadarśanagandho 'tyarthaṃ vedanāvān dāhapākarāgakaṇḍūśophapiḍakopadruto 'tyarthaṃ duṣṭaśoṇitāsrāvī dīrghakālānubandhī ceti duṣṭavraṇaliṅgāni | tasya doṣocchrāyeṇa ṣaṭtvaṃ vibhajya yathāsvaṃ pratīkāre prayateta ||7||
ata ūrdhvaṃ sarvasrāvān vakṣyāmaḥ- tatra ghṛṣṭāsu chinnāsu vā tvakṣu sphoṭe bhinne vidārite vā salilaprakāśo bhavatyāsrāvaḥ kiñcidvisraḥ pītāvabhāsaśca; māṃsagataḥ sarpiḥprakāśaḥ sāndraḥ śvetaḥ picchilaś ca; sirāgataḥ sadyaśchinnāsu sirāsu raktātipravṛttiḥ pakvāsu ca toyanāḍībhir iva toyāgamanaṃ pūyasya, āsrāvaś cātra tanurvicchinnaḥ picchilo 'valambī śyāvo 'vaśyāyapratimaś ca; snāyugataḥ snigdho ghanaḥ siṅghāṇakapratimaḥ saraktaś ca; asthigato 'sthanyabhihate sphuṭite bhinne doṣāvadārite vā doṣabhakṣitatvād asthi niḥsāraṃ śuktidhautamivābhāti , āsrāvaś cātra majjamiśraḥ sarudhiraḥ snigdhaś ca; sandhigataḥ pīḍyamāno na pravartate, ākuñcanaprasāraṇonnamanavinamanapradhāvanotkāsanapravāhaṇaiś ca sravati, āsrāvaś cātra picchilo 'valambī sarudhironmathitaś ca ; koṣṭhagato 'sṛṅmūtrapurīṣapūyodakāni sravati; marmagatas tv agādiṣv avaruddhatvān nocyate |
tatra tvagādigatānām āsrāvāṇāṃ yathākramaṃ pāruṣyaśyāvāvaśyāyadadhimastukṣārodakamāṃsadhāvanapulākodakasannibhatvāni mārutād bhavanti; pittād gomedakagomūtrabhasmaśaṅkhakaṣāyodakamādhvīkatailasannibhatvāni; pittavadraktādativisratvaṃ ca; kaphānnavanītakāsīsamajjapiṣṭatilanālikerodakavarāhavasāsannibhatvāni; sannipātānnālikerodakair vārukarasakāñjikaprasādārukodakapriyaṅguphalayakṛnmudgayūṣasavarṇatvānīti ||8||
ślokau cātra bhavataḥ
pakvāśayādasādhyas tu pulākodakasannibhaḥ |
kṣārodakanibhaḥ srāvo varjyo raktāśayātsravan ||9||
āmāśayāt kalāyāmbhonibhaś ca trikasandhijaḥ |
srāvānetān parīkṣyādau tataḥ karmācared bhiṣak ||10||
ata ūrdhvaṃ sarvavraṇavedanā vakṣyāmaḥ- todanabhedanatāḍanacchedanāyāmanamanthanavikṣepaṇacumucumāyananirdahanāvabhañjanasphoṭana vidāraṇotpāṭanakampanavividhaśūlaviśleṣaṇavikiraṇastambhanapūraṇasvapnākuñjanāṅku śikāḥ sambhavanti, animittavividhavedanāprādurbhāvo vā muhurmuhuryatrāgacchanti vedanāviśeṣāstaṃ vātikam iti vidyāt; oṣacoṣaparidāhadhūmāyanāni yatra gātramaṅgārāvakīrṇam iva pacyate yatra coṣmābhivṛddhiḥ kṣate kṣārāvasiktavac ca vedanāviśeṣāstaṃ paittikam iti vidyāt; pittavadraktasamutthaṃ jānīyāt; kaṇḍūrgurutvaṃ suptatvam upadeho 'lpavedanatvaṃ stambhaḥ śaityaṃ ca yatra taṃ ślaiṣmikam iti vidyāt; yatra sarvāsāṃ vedanānām utpattistaṃ sānnipātikam iti vidyāt ||11||
ata ūrdhvaṃ vraṇavarṇān vakṣyāmaḥ- bhasmakapotāsthivarṇaḥ paruṣo 'ruṇaḥ kṛṣṇa iti mārutajasyaḥ nīlaḥ pīto haritaḥ śyāvaḥ kṛṣṇo raktaḥ piṅgalaḥ kapila iti raktapittasamutthayoḥ; śvetaḥ snigdhaḥ pāṇḍur iti śleṣmajasya; sarvavarṇopetaḥ sānnipātika iti ||12||
bhavati cātra
na kevalaṃ vraṇeṣūkto vedanāvarṇasaṅgrahaḥ |
sarvaśophavikāreṣu vraṇaval lakṣayed bhiṣak ||13||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne vraṇāsrāvavijñānīyo nāma dvāviṃśatitamo 'dhyāyaḥ ||22||
athātaḥ kṛtyākṛtyavidhim adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanantariḥ ||
tatra vayaḥsthānāṃ dṛḍhānāṃ prāṇavatāṃ sattvavatāṃ (ātmavatāṃ) ca sucikitsyā vraṇāḥ ekasmin vā puruṣe yatraitad guṇacatuṣṭayaṃ tasya sukhasādhanīyatamāḥ | tatra vayaḥsthānāṃ pratyagradhātutvād āśu vraṇā rohanti dṛḍhānāṃ sthirabahumāṃsatvāc chastram avacāryamāṇaṃ sirāsnāyvādiviśeṣān na prāpnoti prāṇavatāṃ vedanābhighātāhārayantraṇādibhir na glānir utpadyate sattvavatāṃ dāruṇair api kriyāviśeṣair na vyathā bhavati tasmād eteṣāṃ sukhasādhanīyatamāḥ ||
ta eva viparītaguṇā vṛddhakṛśālpaprāṇabhīruṣu draṣṭavyāḥ ||4||
sphikpāyuprajananalalāṭagaṇḍauṣṭhapṛṣṭhakarṇaphalakoṣodarajatrumukhābhyantarasaṃsthāḥ sukharopaṇīyā vraṇāḥ ||5||
akṣidantanāsāpāṅgaśrotranābhijaṭharasevanīnitambapārśvakukṣivakṣaḥkakṣāstanasandhibhāgagatāḥ saphenapūyaraktānilavāhino 'ntaḥśalyāś ca duścikitsyāḥ; adhobhāgāścordhvabhāganirvāhiṇo , romāntopanakhamarmajaṅghāsthisaṃśritāśca, bhagandaramapi cāntarmukhaṃ sevanīkuṭakāsthisaṃśritam ||6||
kuṣṭhināṃ viṣajuṣṭānāṃ śoṣiṇāṃ madhumehinām |
vraṇāḥ kṛcchreṇa sidhyanti yeṣāṃ cāpi vraṇe vraṇāḥ ||7||
avapāṭikāniruddhaprakaśasanniruddhagudajaṭharāṇi, granthikṣatakrimayaḥ pratiśyāyajāḥ koṣṭhajāś ca tvagdoṣiṇāṃ pramehiṇāṃ vā ye parikṣateṣu dṛśyante, śarkarā sikatāmeho vātakuṇḍalikā'ṣṭhīlā dantaśarkaropakuśaḥ kaṇṭhaśālūkaṃ niṣkoṣaṇadūṣitāś ca dantaveṣṭā visarpāsthikṣatoraḥkṣatavraṇagranthiprabhṛtayaś ca yāpyāḥ ||8||
sādhyā yāpyatvam āyānti yāpyāś cāsādhyatāṃ tathā |
ghnanti prāṇān asādhyās tu narāṇām akriyāvatām ||9||
yāpanīyaṃ vijānīyāt kriyā dhārayate tu yam |
kriyāyāṃ tu nivṛttāyāṃ sadya eva vinaśyati ||10||
prāptā kriyāṃ dhārayati yāpyavyādhitam āturam |
prapatiṣyadivāgāraṃ viṣkambhaḥ sādhuyojitaḥ ||11||
ata ūrdhvam asādhyān vakṣyāmaḥ- māṃsapiṇḍavadudgatāḥ prasekino 'ntaḥpūyavedanāvanto 'śvāpānavadudvṛttauṣṭhāḥ , kecit kaṭhinā gośṛṅgavadudgatamṛdumāṃsaprarohāḥ, apare duṣṭarudhirāsrāviṇastanuśītapicchilāsrāviṇo vā madhyonnatāḥ, kecidavasannaśuṣiraparyantāḥ śaṇatūlavat snāyujālavanto durdarśanāḥ, vasāmedomajjamastuluṅgasrāviṇaś ca doṣasamutthāḥ, pītāsitamūtrapurīṣavātavāhinaś ca koṣṭhasthāḥ, ta evobhayatobhāgavraṇamukheṣu pūyaraktanirvāhiṇaḥ, (kṣīṇamāṃsānāṃ ca ) sarvatogatayaś cāṇumukhā māṃsabudbudavantaḥ, saśabdavātavāhinaś ca śiraḥkaṇṭhasthāḥ, kṣīṇamāṃsānāṃ ca pūyaraktanirvāhiṇo 'rocakāvipākakāsaśvāsopadravayuktāḥ, bhinne vā śiraḥkapāle yatra mastuluṅgadarśanaṃ tridoṣaliṅgaprādurbhāvaḥ kāsaśvāsau vā yasyeti ||12||
bhavati cātra
vasāṃ medo 'tha majjānaṃ mastuluṅgaṃ ca yaḥ sravet |
āgantus tu vraṇaḥ sidhyen na sidhyed doṣasambhavaḥ ||13||
amarmopahite deśe sirāsandhyasthivarjite |
vikāroyo 'nuparyeti tad asādhyasya lakṣaṇam ||14||
krameṇopacayaṃ prāpya dhātūn anugataḥ śanaiḥ |
na śakya unmūlayituṃ vṛddho vṛkṣa ivāmayaḥ ||15||
sa sthiratvān mahattvāc ca dhātvanukramaṇena ca |
nihanty auṣadhavīryāṇi mantrān duṣṭagraho yathā ||16||
ato yo viparītaḥ syāt sukhasādhyaḥ sa ucyate |
abaddhamūlaḥ kṣupako yadvad utpāṭane sukhaḥ ||17||
tribhir doṣair anākrāntaḥ śyāvauṣṭhaḥ piḍakī samaḥ |
avedano nirāsrāvo vraṇaḥ śuddha ihocyate ||18||
kapotavarṇapratimā yasyāntāḥ kledavarjitāḥ |
sthirāś cipiṭikāvanto rohatīti tam ādiśet ||19||
rūḍhavartmānam agranthim aśūnam arujaṃ vraṇam |
tvaksavarṇaṃ samatalaṃ samyag rūḍhaṃ vinirdiśet ||20||
doṣaprakopād vyāyāmādabhighātādajīrṇataḥ |
harṣāt krodhād bhayād vā'pi vraṇo rūḍho 'pi dīryate ||21||

iti suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne kṛtyākṛtyavidhirnāma trayoviṃśo 'dhyāyaḥ ||23||

athāto vyādhisamuddeśīyam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
dvividhās tu vyādhayaḥ śastrasādhyāḥ, snehādikriyāsādhyāś ca | tatra śastrasādhyeṣu snehādikriyā na pratiṣidhyate, snehādikriyāsādhyeṣu śastrakarma na kriyate ||3||
asmin punaḥ śāstre sarvatantrasāmānyāt sarveṣāṃ vyādhīnāṃ yathāsthūlam avarodhaḥ kriyate | prāgabhihitaṃ ‘tadduḥkhasaṃyogā vyādhaya’ (sū. a. 1) iti | tac ca duḥkhaṃ trividham- ādhyātmikam, ādhibhautikam, ādhidaivikam iti | tattu saptavidhe vyādhāv upanipatati | te punaḥ saptavidhā vyādhayaḥ; tad yathā- ādibalapravṛttāḥ, janmabalapravṛttāḥ, doṣabalapravṛttāḥ, saṅghātabalapravṛttāḥ, kālabalapravṛttāḥ, daivabalapravṛttāḥ, svabhāvabalapravṛttā iti ||4||
tatra, ādibalapravṛttā ye śukraśoṇitadoṣānvayāḥ kuṣṭhārśaḥprabhṛtayaḥ; te 'pi dvividhāḥ- mātṛjāḥ, pitṛjāś ca | janmabalapravṛttā ye māturapacārāt paṅgujātyandhabadhiramūkaminminavāmanaprabhṛtayo jāyante; te 'pi dvividhāḥ rasakṛtāḥ, dauhṛdāpacārakṛtāś ca | doṣabalapravṛttā ye ātaṅkasamutpannā mithyāhārācārakṛtāśca; te 'pi dvividhāḥ āmāśayasamutthāḥ , pakvāśayasamutthāśca; punaś ca dvividhāḥ- śārīrā, mānasāś ca | ta ete ādhyātmikāḥ ||5||
saṅghātabalapravṛttā ya āgantavo durbalasya balavadvigrahāt; te 'pi dvividhāḥ- śastrakṛtā, vyālakṛtāś ca | ete ādhibhautikāḥ ||6||
kālabalapravṛttā ye śītoṣṇavātavarṣātapaprabhṛtinimittāḥ; te 'pi dvividhāḥ- vyāpannartukṛtāḥ, avyāpannartukṛtāś ca |
daivabalapravṛtā ye devadrohādabhiśaptakā atharvaṇakṛtā upasargajāś ca; te 'pi dvividhāḥ- vidyudaśanikṛtāḥ, piśācādikṛtāś ca; punaś ca dvividhāḥ- saṃsargajā , ākasmikāś ca | svabhāvabalapravṛttā ye kṣutpipāsājarāmṛtyunidrāprabhṛtayaḥ; te 'pi dvividhāḥ- kālajā, akālajāśca; tatra parirakṣaṇakṛtāḥ kālajāḥ, aparirakṣaṇakṛtā akālajāḥ | ete ādhidaivikāḥ | atra sarvavyādhyavarodhaḥ ||7||
sarveṣāṃ ca vyādhīnāṃ vātapittaśleṣmāṇa eva mūlaṃ; talliṅgatvād dṛṣṭaphalatvād āgamāc ca | yathā hi kṛtsnaṃ vikārajātaṃ viśvarūpeṇāvasthitaṃ sattvarajastamāṃsi na vyatiricyante, evam eva kṛtsnaṃ vikārajātaṃ viśvarūpeṇāvasthitamavyatiricya vātapittaśleṣmāṇo vartante | doṣadhātumalasaṃsargādāyatanaviśeṣānnimittataścaiṣāṃ vikalpaḥ | doṣadūṣiteṣv atyarthaṃ dhātuṣu sañjñā- rasajo 'yaṃ, śoṇitajo 'yaṃ, māṃsajo 'yaṃ, medojo 'yaṃ, asthijo 'yaṃ majjajo 'yaṃ, śukrajo 'yaṃ vyādhir iti ||8||
tatra, annāśraddhārocakāvipākāṅgamardajvarahṛllāsatṛptigauravahṛtpāṇḍurogamārgoparodhakārśyavairasyāṅgasādākālajavalīpalitadarśanaprabhṛtayo rasadoṣajā vikārāḥ;SS.1.23. kuṣṭhavisarpapiḍakāmaśakanīlikātilakālakanyacchavyaṅgendraluptaplīhavidradhigulmavātaśoṇitārśo 'rbudāṅgamardāsṛgdararaktapittaprabhṛtayo raktadoṣajāḥ , gudamukhameḍhrapākāśca; adhimāṃsārbudārśo 'dhijihvopajihvopakuśagalaśuṇḍikālajīmāṃsasaṅghātauṣṭhaprakopagalagaṇḍagaṇḍamālāprabhṛtayo māṃsadoṣajāḥ; granthivṛddhigalagaṇḍārbudamedojauṣṭhaprakopamadhumehātisthaulyātisvedaprabhṛtayo medodoṣajāḥ; adhyasthyadhidantāsthitodaśūlakunakhaprabhṛtayo 'sthidoṣajāḥ; tamodarśanamūrcchābhramaparvasthūlamūlārurjanmanetrābhiṣyandaprabhṛtayo majjadoṣajāḥ; klaibyāpraharṣaśukrāśmarīśukramehaśukradoṣādayaśca taddoṣāḥ; tvagdoṣāḥ saṅgo 'tipravṛttirayathāpravṛttirvā malāyatanadoṣāḥ; indriyāṇāmapravṛttirayathāpravṛttirvendriyāyatanadoṣāḥ; ity eṣa samāsa uktaḥ; vistaraṃ nimittāni caiṣāṃ pratirogaṃ vakṣyāmaḥ ||9||
bhavati cātra
kupitānāṃ hi doṣāṇāṃ śarīre paridhāvatām |
yatra saṅgaḥ khavaiguṇyād vyādhis tatropajāyate ||10||
bhūyo 'tra jijñāsyaṃ, kiṃ vātādīnāṃ jvarādīnāṃ ca nityaḥ saṃśleṣaḥ paricchedo vā? iti; yadi nityaḥ saṃśleṣaḥ syāttarhi nity āturāḥ sarva eva prāṇinaḥ syuḥ; athāpy anyathā vātādīnāṃ jvarādīnāṃ ca, ‘anyatra vartamānānām anyatra liṅgaṃ na bhavati’ iti kṛtvā yad ucyate vātādayo jvarādīnāṃ mūlānīti tanna | atrocyate- doṣān pratyākhyāya jvarādayo na bhavanti; atha ca na (nity aḥ) sambandhaḥ; yathā hi vidyudvātāśanivarṣāṇyākāśaṃ pratyākhyāya na bhavanti, saty apy ākāśe kadācin na bhavanti, atha ca nimittatas tata evotpattir iti; taraṅgabudbudādayaś codakaviśeṣāḥ eva; vātādīnāṃ jvarādīnāṃ ca nāpy evaṃ saṃśleṣo na paricchedaḥ śāśvatikaḥ, atha ca nimittata evotpattir iti ||11||
bhavati cātra
vikāraparimāṇaṃ ca saṅkhyā caiṣāṃ pṛthak pṛthak |
vistareṇottare tantre sarvā bādhāś ca vakṣyate ||12||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne vyādhisamuddeśīyo nāma caturviṃśo 'dhyāyaḥ ||24||
athāto 'ṣṭavidhaśastrakarmīyam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ |
chedyā bhagandarā granthiḥ ślaiṣmikastilakālakaḥ |
vraṇavartmārbudāny arśaś carmakīlo 'sthimāṃsagam ||
śalyaṃ jatumaṇir māṃsasaṃghāto galaśuṇḍikā |
snāyumāṃsasirākotho valmīkaṃ śataponakaḥ ||
adhruṣaś copadaṃśāś ca māṃsakandyadhimāṃsakaḥ |
bhedyā vidradhayo 'nyatra sarvajād granthayas trayaḥ ||5||
ādito ye visarpāś ca vṛddhayaḥ savidārikāḥ |
pramehapiḍakāḥ śophaḥ stanarogo 'vamanthakāḥ ||6||
kumbhīkānuśayī nāḍyo vṛndau puṣkarikā'lajī |
prāyaśaḥ kṣudrarogāś ca puppuṭau tāludantajau ||7||
tuṇḍikerī gilāyuś ca pūrvaṃ ye ca prapākiṇaḥ |
bastis tathā'śmarīhetormedojā ye ca kecana ||8||
lekhyāś catasro rohiṇyaḥ kilāsamupajihvikā |
medojo dantavaidarbho granthir vartmādhijihvikā ||9||
arśāṃsi maṇḍalaṃ māṃsakandī māṃsonnatis tathā |
vedhyāḥ sirā bahuvidhā mūtravṛddhirdakodaram ||10||
eṣyā nāḍyaḥ saśalyāś ca vraṇā unmārgiṇaś ca ye
āhāryāḥ śarkarāstisro dantakarṇamalo 'śmarī ||11||
śalyāni mūḍhagarbhāś ca varcaś ca nicitaṃ gude |
srāvyā vidradhayaḥ pañca bhaveyuḥ sarvajādṛte ||12||
kuṣṭhāni vāyuḥ sarujaḥ śopho yaś caikadeśajaḥ |
pālyāmayāḥ ślīpadāni viṣajuṣṭaṃ ca śoṇitam ||13||
arbudāni visarpāś ca granthayaś cāditaś ca te |
trayas trayaś copadaṃśāḥ stanarogā vidārikā ||14||
su(śu)ṣiro galaśālūkaṃ kaṇṭakāḥ kṛmidantakaḥ |
dantaveṣṭaḥ sopakuśaḥ śītādo dantapuppuṭaḥ ||15||
pittāsṛkkaphajāś cauṣṭhyāḥ kṣudrarogāś ca bhūyaśaḥ |
sīvyā medaḥsamutthāś ca bhinnāḥ sulikhitā gadāḥ ||16||
sadyovraṇāś ca ye caiva calasandhivyapāśritāḥ |
na kṣārāgniviṣair juṣṭā na ca mārutavāhinaḥ ||17||
nāntarlohitaśalyāś ca teṣu samyag viśodhanam
pāṃśuromanakhādīni calamasthi bhavec ca yat ||18||
ahṛtāni yato 'mūni pācayeyurbhṛśaṃ vraṇam |
rujaś ca vividhāḥ kuryus tasmād etān viśodhayet ||19||
tato vraṇaṃ samunnamya sthāpayitvā yathāsthitam |
sīvyet sūkṣmeṇa sūtreṇa valkenāśmantakasya vā ||20||
śaṇajakṣaumasūtrābhyāṃ snāyvā bālena vā punaḥ |
mūrvāguḍūcītānair vā sīvyed vellitakaṃ śanaiḥ ||21||
sīvyed gophaṇikāṃ vā'pi sīvyed vā tunnasevanīm |
ṛjugranthim atho vā'pi yathāyogam athāpi vā ||22||
deśe 'lpamāṃse sandhau ca sūcī vṛttā'ṅguladvayam |
āyatā tryaṅgulā tryasrā māṃsale cā'pi pūjitā ||23||
dhanurvakrā hitā marmaphalakośodaropari |
ity etās trividhāḥ sūcīs tīkṣṇāgrāḥ susamāhitāḥ ||24||
kārayen mālatīpuṣpavṛntāgraparimaṇḍalāḥ |
nātidūre nikṛṣṭe vā sūcīṃ karmaṇi pātayet ||25||
dūrādrujo vraṇauṣṭhasya sannikṛṣṭe 'valuñcanam ||26||
atha kṣaumapicucchannaṃ susyūtaṃ pratisārayet |
priyaṅgvañjanayaṣṭyāhvarodhracūrṇaiḥ samantataḥ ||27||
śallakīphalacūrṇair vā kṣaumadhyāmena vā punaḥ |
tato vraṇaṃ yathāyogaṃ baddhvā'cārikam ādiśet ||28||
etad aṣṭavidhaṃ karma samāsena prakīrtitam |
cikitsiteṣu kārtsnyena vistaras tasya vakṣyate ||29||
hīnātiriktaṃ tiryak ca gātracchedanam ātmanaḥ |
etāścatasro 'ṣṭavidhe karmaṇi vyāpadaḥ smṛtāḥ ||30||
ajñānalobhāhitavākyayoga
bhayapramohair aparaiś ca bhāvaiḥ |
yadā prayuñjīta bhiṣak kuśastraṃ
tadā sa śeṣān kurute vikārān ||31||
taṃ kṣāraśastrāgnibhir auṣadhaiś ca
bhūyo 'bhiyuñjānam ayuktiyuktam |
jijīviṣur dūrata eva vaidyaṃ
vivarjayed ugraviṣāhitulyam ||32||
tad eva yuktaṃ tvati marmasandhīn
hiṃsyāt sirāḥ snāyumathāsthi caiva |
mūrkhaprayuktaṃ puruṣaṃ kṣaṇena
prāṇair viyuñjyādathavā kadācit ||33||
bhramaḥ pralāpaḥ patanaṃ pramoho
viceṣṭanaṃ saṃlayanoṣṇate ca |
srastāṅgatā mūrcchanam ūrdhvavātas
tīvrā rujo vātakṛtāś ca tāstāḥ ||34||
māṃsodakābhaṃ rudhiraṃ ca gacchet
sarvendriyārthoparamas tathaiva |
daśārdhasaṅkhyeṣv api vikṣateṣu
sāmānyato marmasu liṅgamuktam ||35||
surendragopapratimaṃ prabhūtaṃ
raktaṃ sraved vai kṣatataś ca vāyuḥ | karoti
rogān vividhān yathoktāṃś
chinnāsu bhinnāsv athavā sirāsu ||36||
kaubjyaṃ śarīrāvayavāvasādaḥ
kriyāsvaśaktistumulā rujaś ca |
cirādvrraṇo rohati yasya cāpi
taṃ snāyuviddhaṃ manujaṃ vyavasyet ||37||
śophātivṛddhistumulā rujaś ca
balakṣayaḥ parvasu bhedaśophau |
kṣateṣu sandhiṣvacalācaleṣu syāt
sandhikarmoparatiś ca liṅgam ||38||
ghorā rujo yasya niśādineṣu
sarvāsvavasthāsu na śāntirasti |
tṛṣṇāṅgasādau śvayathuś ca ruk ca
tam asthividdhaṃ manujaṃ vyavasyet ||39||
yathāsvametāni vibhāvayec ca
liṅgāni marmasvabhitāḍiteṣu |40|
sparśaṃ na jānāti vipāṇḍuvarṇo
yo māṃsamarmaṇy abhitāḍitaḥ syāt ||40||
ātmānamevātha jaghanyakārī śastreṇa yo hanti hi karma kurvan |
tamātmavānātmahanaṃ kuvaidyaṃ vivarjayed āyurabhīpsamānaḥ ||41||
tiryak praṇihite śastre doṣāḥ pūrvamudāhṛtāḥ |
tasmāt pariharan doṣān kuryāc chastranipātanam ||42||
mātaraṃ pitaraṃ putrān bāndhavānapi cāturaḥ |
apyetānabhiśaṅketa vaidye viśvāsameti ca ||43||
visṛjatyātmanā''tmānaṃ na cainaṃ pariśaṅkate
tasmāt putravadevainaṃ pālayed āturaṃ bhiṣak ||44||
dharmārthau kīrtim ity arthaṃ satāṃ grahaṇam uttamam |
prāpnuyāt svargavāsaṃ ca hitam ārabhya karmaṇā ||45||
karmaṇā kaścidekena dvābhyāṃ kaścittribhis tathā |
vikāraḥ sādhyate kaścic caturbhir api karmabhiḥ ||46||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne 'ṣṭavidhaśastrakarmīyo nāma pañcaviṃśo 'dhyāyaḥ ||25||
athātaḥ pranaṣṭaśalyavijñānīyam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantiriḥ ||
‘śala’ ‘śvala’ āśugamane dhātūḥ; tayor ādyasya śalyam iti rūpam ||3||
tad dvividhaṃ śārīram āgantukaṃ ca ||4||
sarvaśarīrābādhakaraṃ śalyaṃ, tadihopadiśyata ity ataḥ śalyaśāstram ||5||
tatra śārīraṃ dantaromanakhādi dhātavo 'nnamalā doṣāś ca duṣṭāḥ; āgantv api śārīraśalyavyatirekeṇa yāvanto bhāvā duḥkham utpādayanti ||6||
adhikāro hi lohaveṇuvṛkṣatṛṇaśṛṅgāsthimayeṣu; tatrāpi viśeṣato loheṣveva , viśasanārthopapannatvāllohasya; lohānām api durvāratvād aṇumukhatvād dūraprayojanakaratvāc ca śara evādhikṛtaḥ | sa ca dvividhaḥ karṇī , ślakṣṇaśca; prāyeṇa vividhavṛkṣapatrapuṣpaphalatulyākṛtayo vyākhyātāḥ, vyālamṛgapakṣivakrasadṛśāś ca ||7||
sarvaśalyānāṃ tu mahatāmaṇūnāṃ vā pañcavidho gativiśeṣa ūrdhvam adho 'rvācīnas tiryag ṛjur iti ||8||
tāni vegakṣayāt pratighātād vā tvagādiṣu vraṇavastuṣvatiṣṭhante, dhamanīsroto 'sthivivarapeśīprabhṛtiṣu vā śarīrapradeśeṣu ||9||
tatra śalyalakṣaṇam ucyamānam upadhāraya | tad dvividhaṃ -- sāmānyaṃ, vaiśeṣikaṃ ca | śyāvaṃ piḍakācitaṃ śophavedanāvantaṃ muhur muhuḥ śoṇitāsrāviṇaṃ budbudavad unnataṃ mṛdumāṃsaṃ ca vraṇaṃ jānīyāt saśalyo 'yam iti | sāmānyam etal lakṣaṇam uktam | vaiśeṣikaṃ tu -- tvaggate vivarṇaḥ śopho bhavaty āyataḥ kaṭhinaś ca; māṃsagate śophābhi(ti)vṛddhiḥ śalyamārgānupasaṃrohaḥ pīḍanāsahiṣṇutā coṣapākau ca; peśyantarasthe 'py etad eva coṣaśophavarjaṃ; sirāgate sirādhmānam sirāśūlaṃ sirāśophaś ca; snāyugate snāyujālotkṣepaṇaṃ saṃrambhaś cogrā ruk ca; srotogate srotasāṃ svakarmaguṇahāniḥ; dhamanīsthe saphenaṃ raktam īrayann anilaḥ saśabdo nirgacchaty aṅgamardaḥ pipāsā hṛllāsaś ca; asthigate vividhavedanāprādurbhāvaḥ śophaś ca asthivivaragate 'sthipūrṇatā'sthitodaḥ saṃharṣo balavāṃś ca; sandhigate 'sthivacceṣṭoparamaś ca; koṣṭhagata āṭopānāhau mūtrapurīṣāhāradarśanaṃ ca vraṇamukhāt; marmagate marmaviddhāvac ceṣṭate | sūkṣmagatiṣu śalyeṣv etāny eva lakṣaṇāny aspaṣṭāni bhavanti ||
mahānty alpāni vā śuddhadehānām anulomasanniviṣṭāni rohanti viśeṣataḥ kaṇṭhasrotaḥsirātvakpeśyasthivivareṣaḥ | doṣaprakopavyāyāmābhighātājīrṇebhyaḥ pracalitāni punar bādhante ||11||
tatra, tvakpranaṣṭe snigdhasvinnāyāṃ mṛnmāṣayavagodhūmagomayamṛditāyāṃ tvaci yatra saṃrambho vedanā vā bhavati tatra śalyaṃ vijānīyāt , styānaghṛtamṛccandanakalkair vā pradigdhāyāṃ śalyoṣmaṇā''śu visarati ghṛtam upaśuṣyati cālepo yatra tatra śalyaṃ vijānīyāt ; māṃsapranaṣṭe snehasvedādibhiḥ kriyāviśeṣair aviruddhair āturam upapādayet, karśitasya tu śithilībhūtam anavabaddhaṃ kṣubhyamāṇaṃ yatra saṃrambhaṃ vedanāṃ vā janayati tatra śalyaṃ vijānīyāt ; koṣṭhāsthisandhipeśīvivareṣv avasthitam evam eva parīkṣeta; sirādhamanīsrotaḥsnāyupranaṣṭe khaṇḍacakrasaṃyukte yāne vyādhitamāropyāśu viṣame 'dhvani yāyāt yatra saṃrambho vedanā vā bhavati tatra śalyaṃ vijānīyāt ; asthipranaṣṭe snehasvedopapannānyasthīni bandhanapīḍanābhyāṃ bhṛśam upācaret, yatra saṃrambho vedanā bhavati tatra śalyaṃ vijānīyāt ; sandhipranaṣṭe snehasvedopapannān sandhīn prasaraṇākuñcanabandhanapīḍanaiḥ bhṛśam upācaret, yatra saṃrambho vedanā vā bhavati tatra śalyaṃ vijānīyāt , sandhipranaṣṭe snehasvedopapannān sandhīn prasaraṇākuñcanabandhanapīḍanairbhṛśam upācaret; yatra saṃrambho vedanā vā bhavati tatra śalyaṃ vijānīyāt , marmapranaṣṭe tv ananyabhāvān marmaṇām uktaṃ parīkṣaṇaṃ bhavati ||12||
sāmānyalakṣam api ca hastiskandhāśvapṛṣṭhaparvatadrumārohaṇadhanurvyāyāmadrutayānaniyuddhādhvagamanalaṅghanaplavanaprataraṇa- vyāyāmairjṛmbhodgārakāsakṣavathuṣṭhīvanahasanaprāṇāyāmair vātamūtrapurīṣaśukrotsargair vā yatra saṃrambho vedanā vā bhavati tatra śalyaṃ vijānīyāt ||13||
bhavanti cātra
yasmiṃs todādayo deśe suptatā gurutā'pi ca |
ghaṭṭate bahuśo yatra śūyate rujyate 'pi ca ||14||
āturaś cāpi yaṃ deśam abhīkṣṇaṃ parirakṣati |
saṃvāhyamāno bahuśas tatra śalyaṃ vinirdiśet ||15||
alpābādham aśūnaṃ ca nīrujaṃ nirupadravam |
prasannaṃ mṛduparyantaṃ nirāghaṭṭamanunnatam ||16||
eṣaṇyā sarvato dṛṣṭvā yathāmārgaṃ cikitsakaḥ |
prasārākuñcanān nūnaṃ niḥśalyam iti nirdiśet ||17||
asthyātmakaṃ bhajyate tu śalyamantaś ca śīryate |
prāyo nirbhujyate śārṅgam āyasaṃ ceti niścayaḥ ||18||
vārkṣavaiṇavatārṇāni nirhriyante tu no yadi |
pacanti raktaṃ māṃsaṃ ca kṣipram etāni dehinām ||19||
kānakaṃ rājataṃ tāmraṃ raitikaṃ trapu sīsakam |
cirasthānādvilīyante pittatejaḥpratāpanāt ||20||
svabhāvaśītā mṛdavo ye cānye 'pīdṛśā matāḥ |
dravībhūtāḥ śarīre 'sminn ekatvaṃ yānti dhātubhiḥ ||21||
viṣāṇadantakeśāsthiveṇudārupalāni tu |
śalyāni na viśīryante śarīre mṛnmayāni ca ||22||
dvividhaṃ pañcagatimattvagādivraṇavastuṣu |
yo vetti viṣṭitaṃ śalyaṃ sa rājñaḥ kartumarhati ||23||

iti suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne pranaṣṭaśalyavijñānīyo nāma ṣaḍviṃśatitamo 'dhyāyaḥ ||26||

athātaḥ śalyāpanayanīyam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
śalyaṃ dvividham avabaddham anavabaddhaṃ ca ||
tatra samāsenānavabaddhaśalyoddharaṇārthaṃ pañcadaśa hetūn vakṣyāmaḥ | tad yathā- svabhāvaḥ, pācanaṃ, bhedanaṃ, dāraṇaṃ, pīḍanaṃ, pramārjanaṃ, nirdhmāpanaṃ, vamanaṃ, virecanaṃ, prakṣālanaṃ, pratimarśaḥ, pravāhaṇam, ācūṣaṇam, ayaskānto, harṣaś ceti ||4||
tatrāśrukṣavathūdgārakāsamūtrapurīṣānilaiḥ svabhāvabalapravṛttair nayanādibhyaḥ patati | māṃsāvagāḍhaṃ śalyamavidahyamānaṃ pācayitvā prakothāttasya pūyaśoṇitavegād gauravādvā patati | pakvamabhidyamānaṃ bhedayed dārayed vā | bhinnamanirasyamānaṃ pīḍanīyaiḥ pīḍayet pāṇibhir vā | aṇūnyakṣaśalyāni pariṣecanādhmāpanair bālavastrapāṇibhiḥ pramārjayet | āhāraśeṣaśleṣmahīnāṇuśalyāni śvasanotkāsanapradhamanair nirdhamet | annaśalyāni vamanāṅgulipratimarśaprabhṛtibhiḥ | virecanaiḥ pakvāśayagatāni | vraṇadoṣāśayagatāni prakṣālanaiḥ | vātamūtrapurīṣagarbhasaṅgeṣu pravāhaṇam uktam | mārutodakasaviṣarudhiraduṣṭastanyeṣv ācūṣaṇam āsyena viṣāṇair vā | anulomam anavabaddham akarṇam analpavraṇamukham ayaskāntena | hṛdy avasthitam anekakāraṇotpannaṃ śokaśalyaṃ harṣeṇeti ||5||
sarvaśalyānāṃ tu mahatām aṇūnāṃ vā dvāv evāharaṇahetū bhavataḥ- pratilomo 'nulomaś ca ||6||
tatra pratilomamarvācīnamānayet, anulomaṃ parācīnam ||7|| chedanīyamukhānyapi kukṣivakṣaḥkakṣāvaṅkṣaṇaparśukāntarapatitāni ca hastaśakyaṃ yathāmārgeṇa hastenaivāpahartuṃ prayateta ||9||
hastenaivāpahartum aśakyaṃ viśasya śastreṇa yantreṇāpaharet ||10||
bhavati cātra -
śītalena jalenainaṃ mūrcchantamav asecayet |
saṃrakṣedasya marmāṇi muhur āśvāsayec ca tam ||11||
tataḥ śalyam uddhṛtya nirlohitaṃ vraṇaṃ kṛtvā svedārham agnighṛtaprabhṛtibhiḥ saṃsvedyāvadahya pradihya sarpirmadhubhyāṃ baddhvā''cārikam upadiśet | (sirāsnāyuvilagnaṃ śalākādibhir vimocyāpanayet; śvayathugrastavāraṅgaṃ samavapīḍya śvayathuṃ; durbalavāraṅgaṃ kuśādibhir baddhvā|) ||12||
hṛdayamabhito vartamānaṃ śalyaṃ śītajalādibhir udvejitasyāpahared yathāmārgaṃ; durupaharam anyato 'pabādhyamānaṃ pāṭayitvoddharet ||13||
asthivivarapraviṣṭam asthividaṣṭaṃ vā'vagṛhya pādābhyāṃ yantreṇāpaharet, aśakyamevaṃ vā balavadbhiḥ suparigṛhītasya yantreṇa grāhayitvā śalyavāraṅgaṃ pravibhujya dhanurguṇair baddhvaikataś cāsya pañcāṅgyām upasaṃyatasyāśvasya vaktrakavike badhnīyāt, athainaṃ kaśayā tāḍayed yathonnāmayañ śiro vegena śalyam uddharati; dṛḍhāṃ vā vṛkṣaśākhām avanamya tasyāṃ pūrvavad baddhvoddharet ||14||
adeśottuṇḍitamaṣṭhīlāśmamudgarāṇāmanyatamasya prahāreṇa vicālya yathāmārgam eva yantreṇa ||15||
vimṛditakarṇāni karṇavantyanābādhakaradeśottuṇḍitāni purastādeva ||16||
jātuṣe kaṇṭhāsakte kaṇṭhe nāḍīṃ praveśyāgnitaptāṃ ca śalākāṃ, tayā'vagṛhya śītābhir adbhiḥ pariṣicya sthirībhūtaṃ śalyam uddharet ||17||
ajātuṣaṃ tu jatumadhūcchiṣṭapraliptayā śalākayā pūrvakalpenetyeke ||18|| bāhurajjulatāpāśaiḥ kaṇṭhapīḍanād vāyuḥ prakupitaḥ śleṣmāṇaṃ kopayitvā sroto niruṇaddhi, lālāsrāvaṃ phenāgamanaṃ sañjñānāśaṃ cāpādayati; tam abhyajya saṃsvedya śirovirecanaṃ tasmai tīkṣṇaṃ vidadhyād rasaṃ ca vātaghnaṃ dadyād iti ||22||
bhavanti cātra -
śalyākṛtiviśeṣāṃś ca sthānāny āvekṣya buddhimān |
tathā yantrapṛthaktvaṃ ca samyak śalyam athāharet ||23||
karṇavanti tu śalyāni duḥkhāhāryāṇi yāni ca |
ādadīta bhiṣak tasmāt tāni yuktyā samāhitaḥ ||24||
etair upāyaiḥ śalyaṃ tu naiva niryātyate yadi |
matyā nipuṇayā vaidyo yantrayogaiś ca nirharet ||25||
śothapākau rujaś cogrāḥ kuryāc chalyamanāhṛtam |
vaikalyaṃ maraṇaṃ cāpi tasmād yatnādvinirharet ||26||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne śalyāpanayanīyo nāma saptaviṃśatitamo 'dhyāyaḥ ||27||
athāto viparītāviparītavraṇavijñānīyam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
phalāgnijalavṛṣṭīnāṃ puṣpadhūmāmbudā yathā |
khyāpayanti bhaviṣyatvaṃ tathā riṣṭāni pañcatām ||
tāni saukṣmyāt pramādād vā tathaivāśu vyatikramāt |
gṛhyante nodgatāny ajñair mumūrṣor na tv asambhavāt ||4||
dhruvaṃ tu maraṇaṃ riṣṭe brāhmaṇais tat kilāmalaiḥ |
rasāyanatapojapyatatparair vā nivāryate ||5||
nakṣatrapīḍā bahudhā yathā kālaṃ vipacyate |
tathaivāriṣṭapākaṃ ca bruvate bahavo janāḥ ||6||
asiddhim āpnuyāl loke pratikurvan gatāyuṣaḥ |
ato 'riṣṭāni yatnena lakṣayet kuśalo bhiṣak ||7||
gandhavarṇarasādīnāṃ viśeṣāṇāṃ svabhāvataḥ |
vaikṛtaṃ yat tad ācaṣṭe vraṇinaḥ pakvalakṣaṇam ||8||
kaṭus tīkṣṇaś ca visraś ca gandhas tu pavanādibhiḥ |
lohagandhis tu raktena vyāmiśraḥ sānnipātikaḥ ||9||
lājātasītailasamāḥ kiñcidvisrāś ca gandhataḥ |
jñeyāḥ prakṛtigandhāḥ syur ato 'nyadgandhavaikṛtam ||10||
madyāgurvājyasumanāpadmacandanacampakaiḥ | sagandhā divyagandhāś ca mumūrṣūṇāṃ vraṇāḥ smṛtāḥ ||11||
śvavājimūṣikadhvāṅkṣapūtivallūramatkuṇaiḥ |
sagandhāḥ paṅkagandhāś ca bhūmigandhāś ca garhitāḥ ||12||
kuṅkumadhyāmakaṅkuṣṭhasavarṇāḥ pittakopataḥ |
na dahyante na cūṣyante bhiṣak tān parivarjayet ||13||
aṇḍūmantaḥ sthirāḥ śvetāḥ snigdhāḥ kaphanimittataḥ |
dūyante vā'pi dahyante bhiṣak tān parivarjayet ||14||
kṛṣṇās tu ye tanusrāvā vātajā marmatāpinaḥ |
svalpām api na kurvanti rujaṃ tān parivarjayet ||15||
kṣveḍanti ghurghurāyante jvalantīva ca ye vraṇāḥ |
tvaṅmāṃsasthāś ca pavanaṃ saśabdaṃ visṛjanti ye ||16||
ye ca marmasvasambhūtā bhavanty atyarthavedanāḥ
dahyante cāntaratyarthaṃ bahiḥ śītāś ca ye vraṇāḥ ||17||
dahyante bahir atyarthaṃ bhavantyantaśca śītalāḥ
śaktidhvajarathāḥ kuntavājivāraṇagovṛṣāḥ ||18||
yeṣu cāpy avabhāseran prāsādākṛtayas tathā |
cūrṇāvakīrṇā iva ye bhānticānavacūrṇitāḥ ||19||
prāṇamāṃsakṣayaśvāsakāsārocakapīḍitāḥ |
pravṛddhapūyarudhirā vraṇā yeṣāṃ ca marmasu ||20||
kriyābhiḥ samyag ārabdhā na siddhyanti ca ye vraṇāḥ |
varjayet tān api prājñaḥ saṃrakṣannātmano yaśaḥ ||21||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne viparītāviparītavraṇavijñānīyo nāmāṣṭāviṃśatitamo 'dhyāyaḥ ||28||
athāto viparītāviparītasvapnanidarśanīyam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
dūtadarśanasambhāṣā veṣāś ceṣṭitam eva ca |
ṛkṣaṃ velā tithiś caiva nimittaṃ śakuno 'nilaḥ ||3||
deśo vaidyasya vāgdehamanasāṃ ca viceṣṭitam |
kathayanty āturagataṃ śubhaṃ vā yadi vā'śubham ||4||
pākha(ṣa)ṇḍāśramavarṇānāṃ sapakṣāḥ karmasiddhaye |
ta eva viparītāḥ syur dūtāḥ karmavipattaye ||5||
napuṃsakaṃ strī bahavo naikakāryā asūyakāḥ |
gardabhoṣṭrarathaprāptāḥ prāptā vā syuḥ paramparāḥ ||6||
vaidyaṃ ya upasarpanti dūtāste cāpi garhitāḥ |
pāśadaṇḍāyudhadharāḥ pāṇḍuretaravāsasaḥ ||7||
ārdrajīrṇāpasavyaikamalinoddhvastavāsasaḥ |
nyūnādhikāṅgā udvignā vikṛtā raudrarūpiṇaḥ ||8||
rūkṣaniṣṭhuravaktārastv amaṅgalyābhidhāyinaḥ |
chindantast ṛṇakāṣṭhāni spṛśanto nāsikāṃ stanam ||9||
vastrāntānāmikākeśanakharomadaśāspṛśaḥ |
srotovarodhahṛdgaṇḍamūrdhoraḥkukṣipāṇayaḥ ||10||
kapālopalabhasmāsthituṣāṅgārakarāś ca ye |
vilikhanto mahīṃ kiñcin muñcanto loṣṭabhedinaḥ ||11||
tailakardamadigdhāṅgā raktasraganulepanāḥ |
phalaṃ pakvam asāraṃ vā gṛhītvā'nyac ca tadvidham ||12||
nakhair nakhāntaraṃ vā'pi kareṇa caraṇaṃ tathā |
upānaccarmahastā vā vikṛtavyādhipīḍitāḥ ||13||
vāmācārā rudantaś ca śvāsino vikṛtekṣaṇāḥ |
yāmyāṃ diśi prāñjalayo viṣamaikapade sthitāḥ ||14||
vaidyaṃ ya upasarpanti dūtās te cāpi garhitāḥ |
dakṣiṇābhimukhaṃ deśe tvaśucau vā hutāśanam |
jvalayantaṃ pacantaṃ vā krūrakarmaṇi codyatam ||15||
nagnaṃ bhūmau śayānaṃ vā vegotsargeṣu vā'śucim |
prakīrṇakeśam abhyaktaṃ svinnaṃ viklavam eva vā ||16||
vaidyaṃ ya upasarpanti dūtās te cāpi garhitāḥ
vaidyasya paitrye daive vā kārye cotpātadarśane ||17||
madhyāhne cārdharātre vā sandhyayoḥ kṛttikāsu ca |
ārdrāśleṣāmaghāmūlapūrvāsu bharaṇīṣu ca ||18||
caturthyāṃ vā navamyāṃ vā ṣaṣṭhyāṃ sandhidineṣu ca |
vaidyaṃ ya upasarpanti dūtās te cāpi garhitāḥ ||19||
svinnābhitaptā madhyāhne jvalanasya samīpataḥ |
garhitāḥ pittarogeṣu dūtā vaidyam upāgatāḥ ||20||
ta eva kapharogeṣu karmasiddhikarāḥ smṛtāḥ |
etena śeṣaṃ vyākhyātaṃ buddhvā saṃvibhajet tu tat ||21||
raktapittātisāreṣu prameheṣu tathaiva ca |
praśasto jalarodheṣu dūtavaidyasamāgamaḥ ||22||
vijñāyaivaṃ vibhāgaṃ tu śeṣaṃ budhyeta paṇḍitaḥ
śuklavāsāḥ śucir gauraḥ śyāmo vā priyadarśanaḥ ||23||
svasyāṃ jātau svagotro vā dūtaḥ kāryakaraḥ smṛtaḥ |
goyānenāgatas tuṣṭaḥ pādābhyāṃ śubhaceṣṭitaḥ ||24||
smṛtimān vidhikālajñaḥ svatantraḥ pratipattimān |
alaṅkṛto maṅgalavān dūtaḥ kāryakaraḥ smṛtaḥ ||25||
svasthaṃ prāṅmukham āsīnaṃ same deśe śucau śucim |
upasarpati yo vaidyaṃ sa ca kāryakaraḥ smṛtaḥ ||26||
māṃsodakumbhātapatravipravāraṇagovṛṣāḥ |
śuklavarṇāś ca pūjyante prasthāne darśanaṃ gatāḥ ||27||
strī putriṇī savatsā gaur vardhamānam alaṅkṛtā |
kanyā matsyāḥ phalaṃ cāmaṃ svastikaṃ modakā dadhi ||28||
hiraṇyākṣatapātraṃ vā ratnāni sumano nṛpaḥ |
apraśānto 'nalo vājī haṃsaś cāpaḥ śikhī tathā ||29||
brahmadundubhijīmūtaśaṅkhaveṇurathasvanāḥ |
siṃhagovṛṣanādāś ca hre(he)ṣitaṃ gajabṛṃhitam ||30||
śastaṃ haṃsarutaṃ nṝṇāṃ kauśikaṃ caiva vāmataḥ |
prasthāne yāyinaḥ śreṣṭhā vācaś ca hṛdayaṅgamāḥ ||31||
patrapuṣpaphalopetān sakṣīrānnīrujo drumān |
āśritā vā nabhoveśmadhvajatoraṇavedikāḥ ||32||
dikṣu śāntāsu vaktāro madhuraṃ pṛṣṭhato 'nugāḥ |
vāmā vā dakṣiṇā vā'pi śakunāḥ karmasiddhaye ||33||
śuṣke 'śanihate 'patre vallīnaddhe sakaṇṭake |
vṛkṣe 'thavā'śmabhasmāsthiviṭtuṣāṅgārapāṃśuṣu ||34||
caity avalmīkaviṣamasthitā dīptakharasvarāḥ |
purato dikṣu dīptāsu vaktāro nārthasādhakāḥ ||35||
punnāmānaḥ khagā vāmāḥ strīsañjñā dakṣiṇāḥ śubhāḥ |
dakṣiṇād vāmagamanaṃ praśastaṃ śvaśṛgālayoḥ |
vāmaṃ nakulacāṣāṇāṃ nobhayaṃ śaśasarpayoḥ ||36||
bhāsakauśikayoś caiva na praśastaṃ kilobhayam |
darśanaṃ vā rutaṃ vā'pi na godhākṛkalāsayoḥ ||37||
dūtair aniṣṭais tulyānāmaśastaṃ darśanaṃ nṛṇām |
kulatthatilakārpāsatuṣapāṣāṇabhasmanām ||38||
pātraṃ neṣṭaṃ tathā'ṅgāratailakardamapūritam |
prasannetaramadyānāṃ pūrṇaṃ vā raktasarṣapaiḥ ||39||
śavakāṣṭhapalāśānāṃ śuṣkāṇāṃ pathi saṅgamāḥ |
neṣyante patitāntasthadīnāndharipavas tathā ||40||
mṛduḥ śīto 'nukūlaś ca sugandhiś cānilaḥ śubhaḥ |
kharoṣṇo 'niṣṭagandhaś ca pratilomaś ca garhitaḥ ||41||
granthyarbudādiṣu sadā chedaśabdas tu pūjitaḥ |
vidradhyudaragulmeṣu bhedaśabdas tathaiva ca ||42||
raktapittātisāreṣu ruddhaśabdaḥ praśasyate |
evaṃ vyādhiviśeṣeṇa nimittam upadhārayet ||43||
tathaivākruṣṭahākaṣṭamākrandaruditasvanāḥ |
chardyāṃ vātapurīṣāṇāṃ śabdo vai gardabhoṣṭrayoḥ ||44||
pratiṣiddhaṃ tathā bhagnaṃ kṣutaṃ skhalitam āhatam |
daurmanasyaṃ ca vaidyasya yātrāyāṃ na praśasyate ||45||
praveśe 'py etad uddeśād avekṣyaṃ ca tathā''ture |
pratidvāraṃ gṛhe cāsya punaretanna gaṇyate ||46||
keśabhasmāsthikāṣṭhāśmatuṣakārpāsakaṇṭakāḥ |
khaṭvordhvapādā madyāpo vasā tailaṃ tilāstṛṇam ||47||
napuṃsakavyaṅgabhagnanagnamuṇḍāsitāmbarāḥ |
prasthāne vā praveśe vā neṣyante darśanaṃ gatāḥ ||48||
bhāṇḍānāṃ saṅkarasthānāṃ sthānāt sañcāraṇaṃ tathā |
nikhātotpāṭanaṃ bhaṅgaḥ patanaṃ nirgamas tathā ||49||
vaidyāsanāvasādo vā rogī vā syādadhomukhaḥ |
vaidyaṃ sambhāṣamāṇo 'ṅgaṃ kuḍyamā staraṇāni vā ||50||
pramṛjyādvā dhunīyād vā karau pṛṣṭhaṃ śiras tathā |
hastaṃ cākṛṣya vaidyasya nyasec chirasi corasi ||51||
yo vaidyamunmukhaḥ paśyannunmārṣṭi svāṅgamāturaḥ |
na sa sidhyati vaidyo vā gṛhe yasya na pūjyate ||52||
bhavane pūjyate vā'pi yasya vaidyaḥ sa sidhyati
śubhaṃ śubheṣu dūtādiṣv aśubhaṃ hy aśubheṣu ca ||53||
āturasya dhruvaṃ tasmād dūtādīn lakṣayed bhiṣak
svapnān ataḥ pravakṣyāmi maraṇāya śubhāya ca ||54||
suhṛdo yāṃś ca paśyanti vyādhito vā svayaṃ tathā |
snehābhyaktaśarīras tu karabhavyālagardabhaiḥ ||55||
varāhair mahiṣair vā'pi yo yāyād dakṣiṇāmukhaḥ |
raktāmbaradharā kṛṣṇā hasantī muktamūrdhajā ||56||
yaṃ cākarṣati baddhvā strī nṛtyantī dakṣiṇāmukham |
antāvasāyibhir yo vā 'kṛṣyate dakṣiṇāmukhaḥ ||57||
pariṣvajeran yaṃ vā'pi pretāḥ pravrajitā(na)s tathā |
muhur āghrāyate yas tu śvāpadair vikṛtānanaiḥ ||58||
piben madhu ca tailaṃ ca yo vā paṅke 'vasīdati |
paṅkapradigdhagātro vā pranṛtyet prahasettathā ||59||
nirambaraś ca yo raktāṃ dhārayec chirasā srajam |
yasya vaṃśo nalo vā'pi tālo vorasi jāyate ||60||
yaṃ vā matsyo grased yo vā jananīṃ praviśen naraḥ |
parvatāgrāt pated yo vā śvabhre vā tamasā''vṛte ||61||
hriyeta srotasā yo vā yo vā mauṇḍyamav āpnuyāt |
parājīyeta badhyeta kākādyair vā'bhibhūyate ||62||
patanaṃ tārakādīnāṃ praṇāśaṃ dīpacakṣuṣoḥ |
yaḥ paśyed devatānāṃ vā prakampam avanes tathā ||63||
yasya chardir vireko vā daśanāḥ prapatanti vā |
śālmalīṃ kiṃśukaṃ yūpaṃ valmīkaṃ pāribhadrakam ||64||
puṣpāḍhyaṃ kovidāraṃ vā citāṃ vā yo 'dhirohati |
kārpāsatailapiṇyākalohāni lavaṇaṃ tilān ||65||
labhetāśnīta vā pakvam annaṃ yaś ca pibet surām |
svasthaḥ sa labhate vyādhiṃ vyādhito mṛtyumṛcchati ||66||
yathāsvaṃ prakṛtisvapno vismṛto vihatas tathā |
cintākṛto divā dṛṣṭo bhavanty aphaladās tu te ||67||
jvaritānāṃ śunā sakhyaṃ kapisakhyaṃ tu śoṣiṇām |
unmāde rākṣasaiḥ pretair apasmāre pravartanam ||68||
mehātisāriṇāṃ toyapānaṃ snehasya kuṣṭhinām |
gulmeṣu sthāvarotpattiḥ koṣṭhe, mūrdhni śiroruji ||69||
śaṣkulībhakṣaṇaṃ chardyāmadhvā śvāsapipāsayoḥ |
hāridraṃ bhojanaṃ vā'pi yasya syāt pāṇḍurogiṇaḥ ||70||
raktapittī pibed yas tu śoṇitaṃ sa vinaśyati
svapnānevaṃvidhān dṛṣṭvā prātarutthāya yatnavān ||71||
dadyānmāṣāṃstilāṃllohaṃ viprebhyaḥ kāñcanaṃ tathā |
japec cāpi śubhān mantrān gāyatrīṃ tripadāṃ tathā ||72||
dṛṣṭvā tu prathame yāme svapyād dhyātvā punaḥ śubham |
japedvā'nyatamaṃ vedaṃ brahmacārī samāhitaḥ ||73||
na cācakṣīta kasmaiciddṛṣṭvā svapnamaśobhanam |
devatāyatane caiva vasedrātritrayaṃ tathā |
viprāṃś ca pūjayennityaṃ duḥsvapnāt pravimucyate ||74||
ata ūrdhvaṃ pravakṣyāmi praśastaṃ svapnadarśanam |
devān dvijān govṛṣabhān jīvataḥ suhṛdo nṛpān ||75||
samiddham agniṃ sādhūṃś ca nirmalāni jalāni ca |
paśyet kalyāṇalābhāya vyādher apagamāya ca ||76||
māṃsaṃ matsyān srajaḥ śvetā vāsāṃsi ca phalāni ca |
labheta dhanalābhāya vyādher apagamāya ca ||77||
mahāprāsādasaphalavṛkṣavāraṇaparvatān |
āroheddravyalābhāya vyādher apagamāya ca ||78||
nadīnadasamudrāṃś ca kṣubhitān kaluṣodakān |
taret kalyāṇalābhāya vyādher apagamāya ca ||79||
urago vā jalauko vā bhramaro vā'pi yaṃ daśet |
ārogyaṃ nirdiśettasya dhanalābhaṃ ca buddhimān ||80||
evaṃ rūpāñ śubhān svapnān yaḥ paśyedvyādhito naraḥ |
sa dīrghāyur iti jñeyas tasmai karma samācaret ||81||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne viparītāviparītasvapnanidarśanīyo nāmaikonatriṃśattamo 'dhyāyaḥ ||29||
athātaḥ pañcendriyārthavipratipattim adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
śarīraśīlayor yasya prakṛter vikṛtir bhavet |
tat tv ariṣṭaṃ samāsena, vyāsatas tu nibodha me ||3||
śṛṇoti vividhāñ śabdān yo divyānām abhāvataḥ |
samudrapurameghānām asampattau ca niḥsvanān ||4||
tān svanānnāvagṛhṇāti manyate cānyaśabdavat |
grāmyāraṇyasvanāṃś cāpi viparītāñ śṛṇoti ca ||5||
dviṣacchabdeṣu ramate suhṛcchabdeṣu kupyati |
na śṛṇoti ca yo 'kasmāttaṃ bruvanti gatāyuṣam ||6||
yas tūṣṇam iva gṛhṇāti śītamuṣṇaṃ ca śītavat |
sañjātaśītapiḍako yaś ca dāhena pīḍyate ||7||
uṣṇagātro 'timātraṃ ca yaḥ śītena pravepate |
prahārān nābhijānāti yo 'ṅgacchedamathāpi vā ||8||
pāṃśunevāvakīrṇāni yaś ca gātrāṇi manyate |
varṇānyatā vā rājyo vā yasya gātre bhavanti hi ||9||
snātānuliptaṃ yaṃ cāpi bhajante nīlamakṣikāḥ
sugandhirvā'ti yo 'kasmāttaṃ bruvanti gatāyuṣam ||10||
viparītena gṛhṇāti rasān yaś copayojitān |
upayuktāḥ kramādyasya rasā doṣābhivṛddhaye ||11||
yasya doṣāgnisāmyaṃ ca kuryur mithyopayojitāḥ |
yo vā rasān na saṃvetti gatāsuṃ taṃ pracakṣate ||12||
sugandhaṃ vetti durgandhaṃ durgandhasya sugandhitām |
gṛhṇīte vā'nyathā gandhaṃ śānte dīpe ca nīrujaḥ ||13||
yo vā gandhaṃ na jānāti gatāsuṃ taṃ vinirdiśet |
dvandvānyuṣṇahimādīni kālāvasthā diśas tathā ||14||
viparītena gṛhṇāti bhāvān anyāṃś ca yo naraḥ
divā jyotīṃṣi yaś cāpi jvalitānīva paśyati ||15||
rātrau sūryaṃ jvalantaṃ vā divā vā candravarcasam |
ameghopaplave yaś ca śakracāpataḍidguṇān ||16||
taḍittvato 'sitān yo vā nirmale gagane ghanān |
vimānayānaprāsādair yaś ca saṅkulamambaram ||17||
yaś cānilaṃ mūrtimantam antarikṣaṃ ca paśyati |
dhūmanīhāravāsobhir āvṛtām iva medinīm ||18||
pradīptam iva lokaṃ ca yo vā plutam ivāmbhasā |
bhūmim aṣṭāpadākārāṃ lekhābhir yaś ca paśyati ||19||
na paśyati sanakṣatrāṃ yaś ca devīm arundhatīm |
dhruvam ākāśagaṅgāṃ vā taṃ vadanti gatāyuṣam ||20||
jyotsnādarśoṣṇatoyeṣu chāyāṃ yaś ca na paśyati |
paśyaty ekāṅgahīnāṃ vā vikṛtāṃ vā'nyasattvajām ||21||
śvakākakaṅkagṛdhrāṇāṃ pretānāṃ yakṣarakṣasām |
piśācoraganāgānāṃ bhūtānāṃ vikṛtām api ||22||
yo vā mayūrakaṇṭhābhaṃ vidhūmaṃ vahnim īkṣate |
āturasya bhaven mṛtyuḥ svastho vyādhim avāpnuyāt ||23||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne pañcendriyārthavipratipattirnāma triṃśo 'dhyāyaḥ ||30||
athātaś chāyāvipratipattim adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
śyāvā lohitikā nīlā pītikā vā'pi mānavam |
abhidravanti yaṃ chāyāḥ sa parāsur asaṃśayam ||3||
hrīr apakramate yasya prabhāsmṛtidhṛtiśriyaḥ |
akasmād yaṃ bhajante vā sa gatāsur asaṃśayam ||4||
yasyādharauṣṭhaḥ patitaḥ kṣiptaś cordhvaṃ tathottaraḥ |
ubhau vā jāmbavābhāsau durlabhaṃ tasya jīvitam ||5||
āraktā daśanā yasya śyāvā vā syuḥ patanti vā |
khañjanapratimā vā'pi taṃ gatāyuṣam ādiśet ||6||
kṛṣṇā stabdhā'valiptā vā jihvā śūnā ca yasya vai |
karkaśā vā bhaved yasya so 'cirād vijahāty asūn ||7||
kuṭilā sphuṭitā vā'pi śuṣkā vā yasya nāsikā |
avasphūrjati magnā vā na sa jīvati mānavaḥ ||8||
saṅkṣipte viṣame stabdhe rakte sraste ca locane |
syātāṃ vā prasrute yasya sa gatāyurnaro dhruvam ||9||
keśāḥ sīmantino yasya saṅkṣipte vinate bhruvau |
luṇḍanti cākṣipakṣmāṇi so 'cirādyāti mṛtyave ||10||
nāharaty annam āsyasthaṃ na dhārayati yaḥ śiraḥ |
ekāgradṛṣṭir mūḍhātmā sadyaḥ prāṇān jahāti saḥ ||11||
balavān durbalo vā'pi sammohaṃ yo 'dhigacchati |
utthāpyamāno bahuśastaṃ pakvaṃ bhiṣagādiśet ||12||
uttānaḥ sarvadā śete pādau vikurute ca yaḥ |
viprasāraṇaśīlo vā na sa jīvati mānavaḥ ||13||
śītapādakarocchvāsaś chinnocchvāsaś ca yo bhavet |
kākocchvāsaś ca yo martyas taṃ dhīraḥ parivarjayet ||14||
nidrā na chidyate yasya yo vā jāgarti sarvadā |
muhyed vā vaktukāmaś ca pratyākhyeyaḥ sa jānatā ||15||
uttarauṣṭhaṃ ca yo lihyād utkārāṃś ca karoti yaḥ |
pretair vā bhāṣate sārdhaṃ pretarūpaṃ tam ādiśet ||16||
khebhyaḥ saromakūpebhyo yasya raktaṃ pravartate |
puruṣasyāviṣārtasya sadyo jahyāt sa jīvitam ||17||
vātāṣṭhīlā tu hṛdaye yasyor dhvam anuyāyinī |
rujānnavidveṣakarī sa parāsur asaṃśayam ||18||
ananyopadravakṛtaḥ śophaḥ pādasamutthitaḥ |
puruṣaṃ hanti, nārīṃ tu mukhajo guhyajo dvayam ||19||
atisāro jvaro hikkā chardiḥ śūnāṇḍameḍhratā |
śvāsinaḥ kāsino vā'pi yasya taṃ kṣīṇam ādiśet ||20||
svedo dāhaś ca balavān hikkā śvāsaś ca mānavam |
balavantam api prāṇair viyuñjanti na saṃśayaḥ ||21||
śyāvā jihvā bhaved yasya savyaṃ cākṣi nimajjati |
mukhaṃ ca jāyate pūti yasya taṃ parivarjayet ||22||
vaktramāpūryate 'śrūṇāṃ svidyataś caraṇāv ubhau |
cakṣuś cākulatāṃ yāti yamarāṣṭraṃ gamiṣyataḥ ||23||
atimātraṃ laghūni syur gātrāṇi gurukāṇi vā |
yasyākasmāt sa vijñeyo gantā vaivasvatālayam ||24||
paṅkamatsyavasātailaghṛtagandhāṃś ca ye narāḥ |
mṛṣṭagandhāṃś ca ye vānti gantāraste yamālayam ||25||
yūkā lalāṭam āyānti baliṃ nāśnanti vāyasāḥ |
yeṣāṃ cāpi ratir nāsti yātāraste yamālayam ||26||
jvarātisāraśophāḥ syur yasyānyonyāvasādinaḥ |
prakṣīṇabalamāṃsasya nāsau śakyaścikitsitam ||27||
kṣīṇasya yasya kṣuttṛṣṇe hṛdyair miṣṭair hitais tathā |
na śāmyato 'nnapānaiś ca tasya mṛtyur upasthitaḥ ||28||
pravāhikā śiraḥśūlaṃ koṣṭhaśūlaṃ ca dāruṇam |
pipāsā balahāniś ca tasya mṛtyur upasthitaḥ ||29||
viṣameṇopacāreṇa karmabhiś ca purākṛtaiḥ |
anity atvāc ca jantūnāṃ jīvitaṃ nidhanaṃ vrajet ||30||
pretā bhūtāḥ piśācāś ca rakṣāṃsi vividhāni ca |
maraṇābhimukhaṃ nityam upasarpanti mānavam ||31||
tāni bheṣajavīryāṇi pratighnanti jighāṃsayā |
tasmān moghāḥ kriyāḥ sarvā bhavanty eva gatāyuṣām ||32||

iti suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne chāyāvipratipattirnāmaikatriṃśattamo 'dhyāyaḥ ||31||