Printed edition: Ācārya 1938: Sūtrasthāna 32-46 corrected

Published in 2025 by in .

Suśrutasaṃhitā (without commentaries) transcribed from Y. T. Ācārya's 1938 Bombay edition| Suśrutasamhitā of Suśruta with the Nibandhasaṅgraha Commentary of Śrī Ḍalhanāchārya and the Nyāyacandrikā Pañjikā of Śrī Gayadāsāchārya on Nidānasthāna, edited from the begining to the 9th ādhyāya of Cikitsāsthāna by Vaidya Jādavji Trikamji Āchārya and the rest by Nārāyaṇ Rām Āchārya Yādavaśarman Trivikramātmaja Ācāryā Nārāyaṇ Rām Āchārya Nirṇaya Sāgar Press Bombay 1938 Revised third edition Reprint edition Varanasi/Delhi: Chaukhambha Orientalia, 1992| This SARIT edition omits the commentarial material from this edition|
  • Siglum: A1938

More ▾

  • A1938

[Sūtrasthāna 32-end]

athātaḥ svabhāvavipratipattim adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
svabhāvasiddhānāṃ śarīraikadeśānām anyabhāvitvaṃ maraṇāya | tad yathā- śuklānāṃ kṛṣṇatvaṃ, kṛṣṇānāṃ śuklatā, raktānām anyavarṇatvaṃ, sthirāṇāṃ mṛdutvaṃ , mṛdūnāṃ sthiratā, calānāmacalatvaṃ, acalānāṃ calatā, pṛthūnāṃ saṅkṣiptatvaṃ, saṅkṣiptānāṃ pṛthutā, dīrghāṇāṃ hrasvatvaṃ, hrasvānāṃ dīrghatā, apatanadharmiṇāṃ patanadharmitvaṃ , patanadharmiṇāmapatanadharmitvamakasmāt, śaity auṣṇyasnaigdhyaraukṣyaprastambhavaivarṇyāvasādanaṃ cāṅgānām ||3||
svebhyaḥ sthānebhyaḥ śarīraikadeśānāmavastrastotkṣiptabhrāntāvakṣiptapatitavimuktanirgatāntargatagurulaghutvāni, pravālavarṇavyaṅgaprādurbhāvo vā'pyakasmāt, sirāṇāṃ ca darśanaṃ lalāṭe, nāsāvaṃśe vā piḍakotpattiḥ , lalāṭe vā prabhātakāle svedaḥ, netrarogādvinā vā'śrupravṛttiḥ, gomayacūrṇaprakāśasya vā rajaso darśanamuttamāṅge nilayanaṃ vā kapotakaṅkakākaprabhṛtīnāṃ, mūtrapurīṣavṛddhirabhuñjānānāṃ, tatpraṇāśo vā bhuñjānānāṃ, stanamūlahṛdayor aḥsu ca śūlotpattayaḥ, madhye śūnatvamanteṣu parimlāyitvaṃ viparyayo vā, tathā'rdhāṅge śvayathuḥ śoṣo 'ṅgapakṣayor vā, naṣṭahīnavikalavikṛtasvaratā vā, vivarṇapuṣpaprādurbhāvo vā dantamukhanakhaśarīreṣu, yasya vā'psu kaphapurīṣaretāṃsi nimajjanti, yasya vā dṛṣṭimaṇḍale bhinnavikṛtāni rūpāṇyālokyante, snehābhyaktakeśāṅga iva yo bhāti, yaś ca durbalo bhaktadveṣātisārābhyāṃ pīḍyate, kāsamānaśca tṛṣṇābhibhūtaḥ, kṣīṇaśchardibhaktadveṣayuktaḥ saphenapūyarudhirodvāmī hatasvaraḥ śūlābhipannaś ca manuṣyaḥ, śūnakaracaraṇavadanaḥkṣīṇo 'nnadveṣī srastapiṇḍikāṃsapāṇipādo jvarakāsābhibhūtaḥ, yas tu pūrvāhṇe bhuktamaparāhṇe chardayatyavidagdhamatisāryate vā sa śvāsānmriyate, bastavadvilapan yaśca bhūmau patati srastamuṣkaḥ, stabdhameḍhro bhagnagrīvaḥ pranaṣṭamehanaśca manuṣyaḥ, prāgviśuṣyamāṇāhṛdaya ārdraśarīraḥ, yaś ca loṣṭaṃ loṣṭenābhihanti kāṣṭhaṃ kāṣṭhena, tṛṇāni vā chinatti, adharoṣṭhaṃ daśati, uttaroṣṭhaṃ vā leḍhi, āluñcati vā karṇau keśāṃśca; devadvijagurusuhṛdvaidyāṃś ca dveṣṭi, yasya vakrānuvakragā grahā garhitasthānagatāḥ pīḍayanti, janmarkṣaṃ vā, yasyolkāśanibhyāmabhihanyate horā vā, gṛhadāraśayanāsanayānavāhanamaṇiratnopakaraṇagarhitalakṣaṇanimittaprādurbhāvo veti ||4||
bhavanti cātra
cikitsyamānaḥ samyak ca vikāro yo 'bhivardhate |
prakṣīṇabalamāṃsasya lakṣaṇaṃ tadgatāyuṣaḥ ||5||
nivartate mahāvyādhiḥ sahasā yasya dehinaḥ |
na cāhāraphalaṃ yasya dṛśyate sa vinaśyati ||6||
etāny ariṣṭarūpāṇi samyag budhyeta yo bhiṣak |
sādhyāsādhyaparīkṣāyāṃ sa rājñaḥ sammato bhavet ||7||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne svabhāvavipratipattirnāma dvātriṃśo 'dhyāyaḥ ||32||
athāto 'vāraṇīyam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
upadravais tu ye juṣṭā vyādhayo yānty avāryatām |
rasāyanād vinā vatsa! tān śṛṇv ekamanā mama ||3||
vātavyādhiḥ pramehaś ca kuṣṭham arśo bhagandaram |
aśmarī mūḍhagarbhaś ca tathaivodaram aṣṭamam ||4||
aṣṭāv ete prakṛtyaiva duścikitsyā mahāgadāḥ
prāṇamāṃsakṣayaḥ śoṣastṛṣṇā cchardirjvaras tathā ||5||
atīsāraś ca mūrcchā ca hikkā śvāsas tathaiva ca |
etair upadravair juṣṭān sarvāneva vivarjayet ||6||
śūnaṃ suptatvacaṃ bhagnaṃ kampādhmānanipīḍitam |
naraṃ rujārtamantaś ca vātavyādhir vināśayet ||7||
yathoktopadravāviṣṭam atiprasrutam eva vā |
piḍakāpīḍitaṃ gāḍhaṃ prameho hanti mānavam ||8||
prabhinna prasrutāṅgaṃ ca raktanetraṃ hatasvaram |
pañcakarmaguṇātītaṃ kuṣṭhaṃ hantīha kuṣṭhinam ||9||
tṛṣṇārocakaśūlārtam atiprasrutaśoṇitam |
śophātīsārasaṃyuktam arśovyādhir vināśayet ||10||
vātamūtrapurīṣāṇi krimayaḥ śukram eva ca |
bhagandarāt prasravanti yasya taṃ parivarjayet ||11||
praśūnanābhivṛṣaṇaṃ ruddhamūtraṃ ruganvitam |
aśmarī kṣapayatyāśu sikatā śarkarānvitā ||12||
garbhakoṣaparāsaṅgo makkallo yonisaṃvṛtiḥ |
hanyāt striyaṃ mūḍhagarbhe yathoktāś cāpy upadravāḥ ||13||
pārśvabhaṅgānnavidveṣaśophātīsārapīḍitam |
viriktaṃ pūryamāṇaṃ ca varjayed udarārditam ||14||
yas tāmyati visañjñaś ca śete nipatito 'pi vā |
śītārdito 'ntaruṣṇaś ca jvareṇa mriyate naraḥ ||15||
yo hṛṣṭaromā raktākṣo hṛdi saṅghātaśūlavān |
nityaṃ vaktreṇa cocchvasyāttaṃ jvaro hanti mānavam ||16||
hikkāśvāsapipāsārtaṃ mūḍhaṃ vibhrāntalocanam |
santatocchvāsinaṃ kṣīṇaṃ naraṃ kṣapayati jvaraḥ ||17||
āvilākṣaṃ pratāmyantaṃ nidrāyuktamatīva ca |
kṣīṇaśoṇitamāṃsaṃ ca naraṃ nāśayati jvaraḥ ||18|
śvāsaśūlapipāsārtaṃ kṣīṇaṃ jvaranipīḍitam |
viśeṣeṇa naraṃ vṛddhamatīsāro vināśayet ||19||
śuklākṣamannadveṣṭāramūrdhvaśvāsanipīḍitam |
kṛcchreṇa bahu mehantaṃ yakṣmā hantīha mānavam ||20||
śvāsaśūlapipāsānnavidveṣagranthimūḍhatāḥ |
bhavanti durbalatvaṃ ca gulmino mṛtyumeṣyataḥ ||21||
ādhmātaṃ baddhaniṣyandaṃ chardihikkātṛḍanvitam |
rujāśvāsasamāviṣṭaṃ vidradhirnāśayennaram ||22||
pāṇḍudantanakho yaś ca pāṇḍunetraś ca mānavaḥ |
pāṇḍusaṅghātadarśī ca pāṇḍurogī vinaśyati ||23||
lohitaṃ chardayed yas tu bahuśo lohitekṣaṇaḥ |
raktānāṃ ca diśāṃ draṣṭā raktapittī vinaśyati ||24||
avāṅmukhastūnmukho vā kṣīṇamāṃsabalo naraḥ |
jāgariṣṇur asandeham unmādena vinaśyati ||25||
bahuśo 'pasmarantaṃ tu prakṣīṇaṃ calitabhruvam |
netrābhyāṃ ca vikurvāṇam apasmāro vināśayet ||26||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne 'vāraṇīyo nāma trayastriṃśattamo 'dhyāyaḥ ||33||
athāto yuktasenīyam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
nṛpater yuktasenasya parānabhijigīṣataḥ |
bhiṣajā rakṣaṇaṃ kāryaṃ yathā tadupadekṣyate ||3||
vijigīṣuḥ sahāmātyairyātrāyuktaḥ prayatnataḥ |
rakṣitavyo viśeṣeṇa viṣād eva narādhipaḥ ||4||
panthānam udakaṃ chāyāṃ bhaktaṃ yavasam indhanam | dūṣayantyarayastac ca jānīyācchodhayettathā ||5||
tasya liṅgaṃ cikitsā ca kalpasthāne pravakṣyate
ekottaraṃ mṛtyuśatam atharvāṇaḥ pracakṣate ||6||
tatraikaḥ kālasaṃyuktaḥ śeṣā āgantavaḥ smṛtāḥ
doṣāgantujamṛtyubhyo rasamantraviśāradau ||7||
rakṣetāṃ nṛpatiṃ nityaṃ yattau vaidyapurohitau
brahmā vedāṅgam aṣṭāṅgam āyurvedam abhāṣata ||8||
purohitamate tasmād varteta bhiṣag ātmavān
saṅkaraḥ sarvavarṇānāṃ praṇāśo dharmakarmaṇām ||9||
prajānām api cocchittirnṛpavyasanahetutaḥ
puruṣāṇāṃ nṛpāṇāṃ ca kevalaṃ tulyamūrtitā ||10||
ājñā tyāgaḥ kṣamā dhairyaṃ vikramaś cāpy amānuṣaḥ |
tasmād devam ivābhīkṣṇaṃ vāṅmanaḥkarmabhiḥ śubhaiḥ ||11||
cintayen nṛpatiṃ vaidyaḥ śreyāṃsīcchan vicakṣaṇaḥ
skandhāvāre ca mahati rājagehādanantaram ||12||
bhavetsannihito vaidyaḥ sarvopakaraṇānvitaḥ |
tatrasthamenaṃ dhvajavadyaśaḥkhyātisamucchritam ||13||
upasarpantyamohena viṣaśalyāmayārditāḥ |
svatantrakuśalo 'nyeṣu śāstrārtheṣv abahiṣkṛtaḥ ||14||
vaidyo dhvaja ivābhāti nṛpatadvidyapūjitaḥ
vaidyo vyādhyupasṛṣṭaś ca bheṣajaṃ paricārakaḥ ||15||
ete pādāścikitsāyāḥ karmasādhanahetavaḥ |
guṇavadbhis tribhiḥpādaiścaturtho guṇavān bhiṣak ||16||
vyādhimalpena kālena mahāntam api sādhayet
vaidyahīnāstrayaḥ pādā guṇavanto 'pyapārthakāḥ ||17||
udgātṛhotṛbrahmāṇo yathā'dhvaryuṃ vinā'dhvare
vaidyastu guṇavānekastārayed āturāṃ sadā ||18||
plavaṃ pratitarairhīnaṃ karṇadhāra ivāmbhasi
tattvād higataśāstrārtho dṛṣṭakarmā svayaṅkṛtī ||19||
laghuhastaḥ śuciḥ śūraḥ sajjopaskarabheṣajaḥ | pratyutpannamatirdhīmān vyavasāyī viśāradaḥ ||20||
satyadharmaparo yaś ca sa bhiṣak pāda ucyate
āyuṣmān sattvavān sādhyo dravyavānātmavānapi ||21||
āstiko vaidyavākyastho vyādhitaḥ pāda ucyate
praśastadeśasambhūtaṃ praśaste 'hani coddhṛtam ||22||
yuktamātraṃ manaskāntaṃ gandhavarṇarasānvitam |
doṣaghnamaglānikaramavikāri viparyaye |
samīkṣya dattaṃ kāle ca bheṣajaṃ pāda ucyate ||23||
snigdho 'jugupsurbalavān yukto vyādhitarakṣaṇe |
vaidyavākyakṛdaśrāntaḥ pādaḥ paricaraḥ smṛtaḥ ||24||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne yuktasenīyo nāma catustriṃśattamo 'dhyāyaḥ ||34||
athātaḥ āturopakramaṇīyam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
āturam upakramamāṇena bhiṣajā''yurādāveva parīkṣitavyaṃ ; satyāyuṣi vyādhyṛtvagnivayodehabalasattvasātmyaprakṛtibheṣajadeśān parīkṣeta ||3||
tatra mahāpāṇipādapārśvapṛṣṭhastanāgradaśanavadanaskandhalalāṭaṃ dīrghāṅguliparvocchvāsaprekṣaṇabāhuṃ, vistīrṇabhrūstanāntaroraskaṃ hrasvajaṅghāmeḍhragrīvaṃ, gambhīrasattvasvaranābhim, anuccairbaddhastanam, upacitamahāromaśakarṇaṃ, paścān mastiṣkaṃ, snātānuliptaṃ mūrdhānupūrvyā viśuṣyamāṇaśarīraṃ paścāc ca viśuṣyamāṇahṛdayaṃ puruṣaṃ jānīyāddīrghāyuḥ khalv ayam iti | tam ekāntenopakramet | ebhir lakṣaṇair viparītair alpāyuḥ; miśrairmadhyamāyur iti ||4||
bhavanti cātra |
gūḍhasandhisirāsnāyuḥ saṃhatāṅgaḥ sthirendriyaḥ|
uttarottarasukṣetro yaḥ sa dīrghāyur ucyate ||5||
garbhāt prabhṛtyarogo yaḥ śanaiḥ samupacīyate | śarīrajñānavijñānaiḥ sa dīrghāyuḥ samāsataḥ ||6||
madhyamasyāyuṣo jñānamata ūrdhvaṃ nibodha me |
adhastād akṣayor yasya lekhāḥ syurvyaktamāyatāḥ ||7||
dve vā tisro 'dhikā vā'pi pādau karṇau ca māṃsalau |
nāsāgram ūrdhvaṃ ca bhaved ūrdhvaṃ lekhāś ca pṛṣṭhataḥ ||8||
yasya syus tasya paramam āyur bhavati saptatiḥ
jaghany asyāyuṣo jñānam ata ūrdhvaṃ nibodha me ||9||
hrasvāni yasya parvāṇi sumahac cāpi mehanam |
tathorasy avalīḍhāni na ca syāt pṛṣṭham āyatam ||10||
ūrdhvaṃ ca śravaṇau sthānān nāsā coccā śarīriṇaḥ |
hasato jalpato vā'pi dantamāṃsaṃ pradṛśyate |
prekṣate yaś ca vibhrāntaṃ sa jīvet pañcaviṃśatim ||11||
atha punarāyuṣo vijñānārtham aṅgapratyaṅgapramāṇasārānupadekṣyāmaḥ | tatrāṅgāny antarādhisakthibāhuśirāṃsi, tad avayavāḥ pratyaṅgānīti | tatra, svair aṅgulaiḥ pādāṅguṣṭhapradeśinyau dvyaṅgulāyate ; pradeśinyāstu madhyamānāmikākaniṣṭhikā yathottaraṃ pañcamabhāgahīnāḥ; caturaṅgulāyate pañcāṅgulavistṛte
prapadapādatale; pañcacaturaṅgulāyatavistṛtā pārṣṇiḥ; caturdaśāṅgulāyataḥ pādaḥ; caturdaśāṅgulapariṇāhāni pādagulphajaṅghājānumadhyāni; aṣṭādaśāṅgulā jaṅghā, jānūpariṣṭācca dvātriṃśadaṅgulam, ete pañcāśat; jaṅghāyāmasamāvūrū; dvyaṅgulāni vṛṣaṇacibukadaśananāsāpuṭabhāgakarṇamūlabhrūnayanāntarāṇi; caturaṅgulāni mehanavadanāntaranāsākarṇalalāṭagrīvocchrāyadṛṣṭyantarāṇi; dvādaśāṅgulāni bhagavistāramehananābhihṛdayagrīvāstanāntaramukhāyāmamaṇibandhaprakoṣṭhasthaulyāni; indrabastipariṇāhāṃsapīṭhakūrparāntarāyāmaḥ ṣoḍaśāṅgulaḥ; caturviṃśatyaṅgulo hastaḥ; dvātriṃśadaṅgulaparimāṇau bhujau; dvātriṃśatpariṇāhāvūrū; maṇibandhakūrparāntaraṃ ṣoḍaśāṅgulaṃ; talaṃ ṣaṭcaturaṅgulāyāmavistāram; aṅguṣṭhamūlapradeśinīśravaṇāpāṅgāntaramadhyamāṅgulyau pañcāṅgule; ardhapañcāṅgule pradeśinyanāmike; sārdhatryaṅgulau kaniṣṭhāṅguṣṭhau; caturviṃśativistārapariṇāhaṃ mukhagrīvaṃ; tribhāgāṅgulavistārā nāsāpuṭamaryādā; nayanatribhāgapariṇāhā tārakā; navamastārakāṃśo dṛṣṭiḥ; keśāntamastakāntaramekādaśāṅgulaṃ; mastakādavaṭukeśānto daśāṅgulaḥ; karṇāvaṭvantaraṃ caturdaśāṅgulaṃ; puruṣoraḥpramāṇavistīrṇā strīśroṇiḥ; aṣṭādaśāṅgulavistāramuraḥ; tatpramāṇā puruṣasya kaṭī; saviṃśamaṅgulaśataṃ puruṣāyāma iti ||12||
bhavanti cātra ślokāḥ |
pañcaviṃśe tato varṣe pumān nārī tu ṣoḍaśe |
samatvāgatavīryau tau jānīyāt kuśalo bhiṣak ||13||
dehaḥ svairaṅgulaireṣa yathāvadanukīrtitaḥ
yuktaḥ pramāṇenānena pumān vā yadi vā'ṅganā ||14||
dīrghamāyuravāpnoti vittaṃ ca mahadṛcchati |
madhyamaṃ madhyamair āyurvittaṃ hīnais tathā'varam ||15||
atha sārān vakṣyāmaḥ - smṛtibhaktiprajñāśaucaśauryopetaṃ kalyāṇābhiniveśaṃ sattvasāraṃ vidyāt; snigdhasaṃhataśvetāsthidantanakhaṃ bahulakāmaprajaṃ śukreṇa; akṛśam uttamabalaṃ snigdhagambhīrasvaraṃ saubhāgyopapannaṃ mahānetraṃ ca majjñā; mahāśiraḥskandhaṃ dṛḍhadantahanvasthinakhamasthibhiḥ; snigdhamūtrasvedasvaraṃ bṛhaccharīramāyāsāsahiṣṇuṃ medasā; acchidragātraṃ gūḍhāsthisandhiṃ māṃsopacitaṃ ca māṃsena;
snigdhatāmranakhanayanatālujihvauṣṭhapāṇipādatalaṃ raktena; suprasannamṛdutvagromāṇaṃ tvaksāraṃ vidyāditi | eṣāṃ pūrvaṃ pūrvaṃ pradhānamāyuḥsaubhāgyayor iti ||16||
viśeṣato 'ṅgapratyaṅgapramāṇād atha sārataḥ |
parīkṣyāyuḥ sunipuṇo bhiṣak sidhyati karmasu ||17||
vyādhiviśeṣās tu prāgabhihitāḥ; sarva evaite trividhāḥ- sādhyā, yāpyāḥ, pratyākhyeyāś ca | tatraitān bhūyastridhā parīkṣeta- kimayamaupasargikaḥ, prākkevalaḥ, anyalakṣaṇa iti | tatra, aupasargiko nāma yaḥ pūrvotpannaṃ vyādhiṃ jaghanyakālajāto vyādhirupasṛjati, sa tanmūla evopadravasañjñaḥ; prākkevalo nāma yaḥ prāgevotpanno vyādhirapūrvarūpo 'nupadravaśca; anyalakṣaṇo nāma yo bhaviṣyadvyādhikhyāpakaḥ, sa pūrvarūpasañjñaḥ | tatra, sopadravamanyonyāvirodhenopakrameta, balavantam upadravaṃ vā; prākkevalaṃ yathāsvaṃ pratikurvīta; anyalakṣaṇe tvād ivyādhau prayateta ||18||
bhavati cātra |
nāsti rogo vinā doṣairyasmāttasmād vicakṣaṇaḥ |
anuktam api doṣāṇāṃ liṅgair vyādhim upācaret ||19||
prāgabhihitā ṛtavaḥ ||20||
śīte śītapratīkāram uṣṇe coṣṇanivāraṇam |
kṛtvā kuryāt kriyāṃ prāptāṃ kriyākālaṃ na hāpayet ||21||
aprāpte vā kriyākāle prāpte vā na kṛtā kriyā |
kriyā hīnā'tiriktā vā sādhyeṣv api na sidhyati ||22||
yā hy udīrṇaṃ śamayati nānyaṃ vyādhiṃ karoti ca |
sā kriyā, na tu yā vyādhiṃ haratyanyamudīrayet ||23||
prāgabhihito 'gnir annasya pācakaḥ | sa caturvidho bhavati- doṣānabhipanna ekaḥ, vikriyām āpannas trividho bhavati- viṣamo vātena, tīkṣṇaḥ pittena, mandaḥ śleṣmaṇā, caturthaḥ samaḥ sarvasāmyāditi | tatra, yo yathākālam upayuktamannaṃ samyak pacati sa samaḥ, samairdoṣaiḥ; yaḥ kadācit samyak pacati, kadācidādhmānaśūlodāvartātisārajaṭharagauravāntrakūjanapravāhaṇāni kṛtvā, sa viṣamaḥ; yaḥ prabhūtam apy upayuktam annam āśu pacati sa tīkṣṇaḥ, sa evābhivardhamāno 'tyagnirity ābhāṣyate, sa muhur muhuḥ prabhūtam apy upayuktam annam āśutaraṃ pacati, pākānte ca galatālvoṣṭhaśoṣadāhasantāpā ñjanayati; yastvalpamapyupayuktamudaraśirogauravakāsaśvāsaprasekacchardigātrasadanāni kṛtvā mahatā kālena pacati, sa mandaḥ ||24||
viṣamo vātajān rogāṃst īkṣṇaḥ pittanimittajān |
karotyagnis tathā mando vikārān kaphasambhavān ||25||
tatra, same parirakṣaṇaṃ kurvīta; viṣame snigdhāmlalavaṇaiḥ kriyāviśeṣaiḥ pratikurvīta; tīkṣṇe madhurasnigdhaśītairvirekaiśca; evam evātyagnau, viśeṣeṇa māhiṣaiśca kṣīradadhisarpirbhiḥ; mande kaṭutiktakaṣāyairvamanaiś ca ||26||
jāṭharo bhagavān agnir īśvaro 'nnasya pācakaḥ | saukṣmyādrasānādadāno vivektuṃ naiva śakyate ||27||
prāṇāpānasamānais tu sarvataḥ pavanaistribhiḥ |
dhmāyate pālyate cāpi svāṃ svāṃ gatim avasthitaiḥ ||28||
vayas tu trividhaṃ- bālyaṃ, madhyaṃ, vṛddham iti | tatronaṣoḍaśavarṣīyā bālāḥ | te trividhāḥ- kṣīrapāḥ, kṣīrānnādā, annādā iti | teṣu saṃvatsaraparāḥ kṣīrapāḥ, dvisaṃvatsaraparāḥ kṣīrānnādāḥ, parato 'nnādā iti | ṣoḍaśasaptatyor antare madhyaṃ vayaḥ | tasya vikalpo- vṛddhiḥ, yauvanaṃ, sampūrṇatā, parihāṇiriti | tatra, āviṃśatervṛddhiḥ, ātriṃśato yauvanam, ācatvāriṃśataḥ sarvadhātvindriyabalavīryasampūrṇatā, ata ūrdhvamīṣatparihāṇiryāvat saptatiriti | saptaterūrdhvaṃ kṣīyamāṇadhātvindriyabalavīryotsāhamahanyahani valīpalitakhālity ajuṣṭaṃ kāsaśvāsaprabhṛtibhir upadravairabhibhūyamānaṃ sarvakriyāsvasamarthaṃ jīrṇāgāramivābhivṛṣṭamavasīdantaṃ vṛddhamācakṣate ||29||
tatrottarottarāsu vayovasthāsūttarottarā bheṣajamātrāviśeṣā bhavanti, ṛte ca parihāṇeḥ; tatrādyāpekṣayā pratikurvīta ||30||
bhavanti cātra
bāle vivardhate śleṣmā madhyame pittam eva tu |
bhūyiṣṭhaṃ vardhate vāyurvṛddhe tadvīkṣya yojayet ||31||
agnikṣāravirekais tu bālavṛddhau vivarjayet |
tatsādhyeṣu vikāreṣu mṛdvīṃ kuryāt kriyāṃ śanaiḥ ||32||
dehaḥ sthūlaḥ, kṛśo, madhya, iti prāgupadiṣṭaḥ ||33||
karśayed bṛṃhayec cāpi sadā sthūlakṛśau narau |
rakṣaṇaṃ caiva madhyasya kurvīta satataṃ bhiṣak ||34||
balam abhihitaguṇaṃ; daurbalyaṃ tu svabhāvadoṣajarādibhir avekṣitavyam |
yasmād balavataḥ sarvakriyāpravṛttis tasmād balam eva pradhānam adhikaraṇānām ||35||
kecit kṛśāḥ prāṇavantaḥ sthūlāś cālpabalā narāḥ |
tasmāt sthiratvaṃ vyāyāmairbalaṃ vaidyaḥ pratarkayet ||36||
sattvaṃ tu vyasanābhyudayakriyādisthāneṣv aviklavakaram ||37||
sattvavān sahate sarvaṃ saṃstabhyātmānamātmanā |
rājasaḥ stabhyamāno 'nyaiḥ sahate naiva tāmasaḥ ||38||
sātmyāni tu deśakālajātyṛturogavyāyāmodakadivāsvapnarasaprabhṛtīni prakṛtiviruddhāny api yāny abādhakarāṇi bhavanti ||39||
yo rasaḥ kalpate yasya sukhāyaiva niṣevitaḥ |
vyāyāmajātamanyadvā tat sātmyam iti nirdiśet ||40||
prakṛtiṃ bheṣajaṃ copariṣṭād vakṣyāmaḥ ||41||
deśastvānūpo jāṅgalaḥ sādhāraṇa iti | tatra, bahūdakanimnonnatanadīvarṣagahano mṛduśītānilo bahumahāparvatavṛkṣo mṛdusukumāropacitaśarīramanuṣyaprāyaḥ kaphavātarogabhūyiṣṭhaś cānūpaḥ; ākāśasamaḥ praviralālpakaṇṭakivṛkṣaprāyo 'lpavarṣaprasravaṇodapānodakaprāya uṣṇadāruṇavātaḥ praviralālpaśailaḥ sthirakṛśaśarīramanuṣyaprāyo vātapittarogabhūyiṣṭhaś ca jāṅgalaḥ; ubhayadeśalakṣaṇaḥ sādhāraṇa iti ||42||
bhavanti cātra
samāḥ sādhāraṇe yasmācchītavarṣoṣmamārutāḥ |
doṣāṇāṃ samatā jantostasmāt sādhāraṇo mataḥ ||43||
na tathā balavantaḥ syurjalajā vā sthalāhṛtāḥ |
svadeśe nicitā doṣā anyasmin kopam āgatāḥ ||44||
ucite vartamānasya nāsti deśakṛtaṃ bhayam | ૉ
āhārasvapnaceṣṭādau taddeśasya guṇe sati ||45||
deśaprakṛtisātmyartu viparīto 'cirotthitaḥ |
sampattau bhiṣagādīnāṃ balasattvāyuṣāṃ tathā ||46||
kevalaḥ samadehāgneḥ sukhasādhyatamo gadaḥ |
ato 'nyathā tvasādhyaḥ syāt kṛcchro vyāmiśralakṣaṇaḥ ||47||
kriyāyās tu guṇālābhe kriyām anyāṃ prayojayet |
pūrvasyāṃ śāntavegāyāṃ na kriyāsaṅkaro hitaḥ ||48||
guṇālābhe 'pi sapadi yadi saiva kriyā hitā |
kartavyaiva tadā vyādhiḥ kṛcchrasādhyatamo yadi ||49||
ya evam enaṃ vidhim ekarūpaṃ bibharti kālādivaśena dhīmān |
sa mṛtyupāśāñ jagato gadaughāñ chinatti bhaiṣajyaparaśvadhena ||50||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne āturopakramaṇīyo nāma pañcatriṃśo 'dhyāyaḥ ||35||
athāto bhūmipravibhāgīyam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
śvabhraśarkarāśmaviṣamavalmīkaśmaśānāghātanadevatāyatanasikatābhir anupahatāmanūṣarāmabhaṅgurāmadūrodakāṃ snigdhāṃ prarohavatīṃ mṛdvīṃ sthirāṃ samāṃ kṛṣṇāṃ gaurīṃ lohitāṃ vā bhūmim auṣadhagrahaṇāya parīkṣeta | tasyāṃ jātamapi kṛmiviṣaśastrātapapavanadahanatoyasambādhamārgairanupahatamekarasaṃ puṣṭaṃ pṛthvavagāḍhamūlamudīcyāṃ cauṣadhamādadītetyeṣa bhūmiparīkṣāviśeṣaḥ sāmānyaḥ ||3||
viśeṣatas tu tatra, aśmavatī sthirā gurvī śyāmā kṛṣṇā vā sthūlavṛkṣaśasyaprāyā svaguṇabhūyiṣṭhā; snigdhā śītalā''sannodakā snigdhaśasyatṛṇakomalavṛkṣaprāyā śuklā'mbuguṇabhūyiṣṭhā; nānāvarṇā laghvaśmavatī praviralālpapāṇḍuvṛkṣaprarohā'gniguṇabhūyiṣṭhā; rūkṣā bhasmarāsabhavarṇā tanuvṛkṣālparasakoṭaravṛkṣaprāyā'nilaguṇabhūyiṣṭhā; mṛdvī samā śvabhravatyavyaktarasajalā sarvato 'sāravṛkṣā mahāparvatavṛkṣaprāyā śyāmā cākāśaguṇabhūyiṣṭhā ||4||
atra kecid āhur ācāryāḥ- prāvṛḍvarṣāśaraddhemantavasantagrīṣmeṣu yathāsaṅkhyaṃ mūlapatratvakkṣīrasāraphalāny ādadīteti; tat tu na samyak, saumyāgneyatvāj jagataḥ | saumyāny auṣadhāni saumyeṣv ṛtuṣv ādadīta, āgneyāny āgneyeṣu; evam avyāpannaguṇāni bhavanti | saumyāny auṣadhmani saumyeṣvṛtuṣu gṛhītāni somaguṇabhūyiṣṭhāyāṃ bhūmau jātāny atimadhurasnigdhaśītāni jāyante | etena śeṣaṃ vyākhyātam ||5||
tatra pṛthivyambuguṇabhūyiṣṭhāyāṃ bhūmau jātāni virecanadravyāṇy ādadīta , agnyākāśamārutaguṇabhūyiṣṭhāyāṃ vamanadravyāṇi, ubhayaguṇabhūyiṣṭhāyām ubhayato bhāgāni, ākāśaguṇabhūyiṣṭhāyāṃ saṃśamanāni, evaṃ balavattarāṇi bhavanti ||6||
sarvāṇyeva cābhinavāni, anyatra madhughṛtaguḍapippalīviḍaṅgebhyaḥ ||7||
viḍaṅgaṃ pippalī kṣaudraṃ sarpiś cāpy anavaṃ hitam | śeṣam anyatv abhinavaṃ gṛhṇīyāddoṣavarjitam ||8||
(sarvāṇyeva sakṣīrāṇi vīryavanti;) teṣāṃ asampattāvatikrāntasaṃvatsarāṇy ādadīteti ||9||
bhavanti cātra- gopālāstāpasā vyādhā ye cānye vanacāriṇaḥ | mūlāhārāś ca ye tebhyo bheṣajavyaktiriṣyate ||10||
sarvāvayavasādhyeṣu palāśalavaṇādiṣu | vyavasthito na kālo 'sti tatra sarvo vidhīyate ||11||
gandhavarṇarasopetā ṣaḍvidhā bhūmiriṣyate | tasmād bhūmisvabhāvena bījinaḥ ṣaḍrasāyutāḥ ||12||
avyaktaḥ kila toyasya raso niścayaniścitaḥ | rasaḥ sa eva cāvyakto vyakto bhūmirasādbhavet ||13||
sarvalakṣaṇasampannā bhūmiḥ sādhāraṇā smṛtā | dravyāṇi yatra tatraiva tadguṇāni viśeṣataḥ ||14||
vigandhenāparāmṛṣṭamavipannaṃ rasādibhiḥ | navaṃ dravyaṃ purāṇaṃ vā grāhyamevaṃ vinirdiśet ||15||
jaṅgamānāṃ vayaḥsthānāṃ raktaromanakhādikam | kṣīramūtrapurīṣāṇi jīrṇāhāreṣu saṃharet ||16||
plotamṛdbhāṇḍaphalakaśaṅkuvinyastabheṣajam | praśastāyāṃ diśi śucau bheṣajāgāramiṣyate ||17||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne bhūmipravibhāgīyo nāma ṣaṭtriṃśo 'dhyāyaḥ ||36||
athāto miśrakam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
mātuluṅgyagnimanthau ca bhadradāru mahauṣadham |
ahiṃsrā caiva rāsnā ca pralepo vātaśophajit ||3||
dūrvā ca nalamūlaṃ ca madhukaṃ candanaṃ tathā |
śītalāśca gaṇāḥ sarve pralepaḥ pittaśophahṛt ||4||
āgantuje raktaje ca hyeṣa eva vidhiḥ smṛtaḥ |
vidhir viṣaghno viṣaje pittaghno 'pi hitas tathā ||5||
ajagandhā'śvagandhā ca kālā saralayā saha |
ekaiṣikājaśṛṅgī ca pralepaḥ śleṣmaśophahṛt ||6||
ete vargās trayo lodhraṃ pathyā piṇḍītakāni ca |
anantā ceti lepo 'yaṃ sānnipātikaśophahṛt ||7||
snigdhāmlalavaṇo vāte koṣṇaḥ, śītaḥ payoyutaḥ |
pitte, coṣṇaḥ kaphe kṣāramūtrāḍhyastatpraśāntaye ||8||
śaṇamūlakaśigrūṇāṃ phalāni tilasarṣapāḥ |
saktavaḥ kiṇvamatasī dravyāṇyuṣṇāni pācanam ||9||
cirabilvo 'gniko dantī citrako hayamārakaḥ |
kapotakaṅkagṛdhrāṇāṃ purīṣāṇi ca dāraṇam |
kṣāradravyāṇi vā yāni kṣāro vā dāraṇaṃ param ||10||
dravyāṇāṃ picchilānāṃ tu tvaṅmūlāni prapīḍanam |
yavagodhūmamāṣāṇāṃ cūrṇāni ca samāsataḥ ||11||
śāṅkhinyaṅkoṭhasumanaḥkaravīrasuvarcalāḥ |
śodhanāni kaṣāyāṇi vargaś cāragvadhādikaḥ ||12||
ajagandhā'jaśṛṅgī ca gavākṣī lāṅgalāhvayā |
pūtīkaś citrakaḥ pāṭhā viḍaṅgailāhareṇavaḥ ||13||
yavakṣāro lavaṇāni manaḥśilā |
kāsīsaṃ trivṛtā dantī haritālaṃ surāṣṭrajā ||14||
saṃśodhanīnāṃ vartīnāṃ dravyāṇy etāni nirdiśet
etair eva uṣadhaiḥ kuryāt kalkānapi ca śodhanān ||15||
arkottamāṃ snuhīkṣīraṃ piṣṭvā kṣārottamāni ca |
jātīmūlaṃ haridre dve kāsīsaṃ kaṭurohiṇīm ||16||
pūrvoddiṣṭāni cānyāni kuryāt saṃśodhanaṃ ghṛtam
mayūrako rājavṛkṣo nimbaḥ kośātakī tilāḥ ||17||
bṛhatī kaṇṭakārī ca haritālaṃ manaḥśilā |
śodhanāni ca yojyāni taile dravyāṇi śodhane ||18||
kāsīse saindhave kiṇve vacāyāṃ rajanīdvaye |
śodhanāṅgeṣu cānyeṣu cūrṇaṃ kurvīta śodhanam ||19||
sālasārādisāreṣu paṭolatriphalāsu ca |
rasakriyā vidhātavyā śodhanī śodhaneṣu ca ||20||
śrīveṣṭake sarjarase sarale devadāruṇi |
sāreṣv api ca kurvīta matimān vraṇadhūpanam ||21||
kaṣāyāṇāmanuṣṇānāṃ vṛkṣāṇāṃ tvakṣu sādhitaḥ |
śṛtaḥ śītakaṣāyo vā ropaṇārthaṃ praśasyate ||22||
somāmṛtāśvagandhāsu kākolyādau gaṇe tathā |
kṣīripraroheṣv api ca vartayo ropaṇāḥ smṛtāḥ ||23||
samaṅgā somasaralā somavalkaḥ sacandanaḥ |
kākolyādiś ca kalkaḥ syāt praśasto vraṇaropaṇe ||24||
pṛthakparṇyātmaguptā ca haridre mālatī sitā |
kākolyādiś ca yojyaḥ syādbhiṣajā ropaṇe ghṛte ||25||
kālānusāryāguruṇī haridre devadāru ca |
priyaṅgavaśca rodhraṃ ca taile yojyāni ropaṇe ||26||
kaṅgukā triphalā rodhraṃ kāsīsaṃ śravaṇāhvayā |
dhavāśvakarṇayos tvak ca ropaṇaṃ cūrṇamiṣyate ||27||
priyaṅgukā sarjarasaḥ puṣpakāsīsam eva ca |
tvakcūrṇaṃ dhavajaṃ caiva ropaṇārthaṃ praśasyate ||28||
tvakṣu nyagrodhavargasya triphalāyās tathaiva ca |
rasakriyāṃ ropaṇārthe vidadhīta yathākramam ||29||
apāmārgo 'śvagandhā ca tālapatrī suvarcalā |
utsādane praśasyante kākolyādiś ca yo gaṇaḥ ||30||
kāsīsaṃ saindhavaṃ kiṇvaṃ kuruvindo manaḥśilā |
kukkuṭāṇḍakapālāni sumanomukulāni ca ||31||
phale śairīṣakārañje dhātucūrṇāni yāni ca |
vraṇeṣūtsannamāṃseṣu praśastānyavasādane ||32||
samastaṃ vargamardhaṃ vā yathālābhamathāpi vā |
prayuñjīta bhiṣak prājño yathoddiṣṭeṣu karmasu ||33||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne miśrakādhyāyo nāma saptatriṃśattamo 'dhyāyaḥ ||37||
athāto dravayasaṃgrahaṇīyam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
samāsena saptatriṃśaddravyagaṇā bhavanti ||3||
tad yathā- vidārigandhā vidārī viśvadevā sahadevā śvadaṃṣṭrā pṛthakparṇī śatāvarī sārivā kṛṣṇasārivā jīvakarṣabhakau mahāsahā kṣudrasahā bṛhatyau punarnavairaṇḍo haṃsapādī vṛścikālyṛṣabhī ceti ||4||
vidārīgandhādirayaṃ gaṇaḥ pittānilāpahaḥ |
śoṣagulmāṅgamardordhvaśvāsakāsavināśanaḥ ||5||
āragvadhamadanagopaghoṇṭākaṇṭakīkuṭajapāṭhāpāṭalāmūrvendrayavasaptaparṇanimbakuruṇṭakadāsīkuruṇṭaka- guḍūcīcitrakaśārṅga(rṅge)ṣṭākarañjadvayapaṭolakirātatiktakāni suṣavī ceti ||6||
āragvadhādir ity eṣa gaṇaḥ śleṣmaviṣāpahaḥ |
mehakuṣṭhajvaravamīkaṇḍūghno vraṇaśodhanaḥ ||7||
sālasārājakarṇakhadirakadarakālaskandhakramukabhūrjameṣaśṛṅgatiniśacandanakucandanaśiṃśapā- śirīṣāsanadhavārjunatālaśākanaktamālapūtīkāśvakarṇāgurūṇi kālīyakaṃ ceti ||8||
sālasārādirity eṣa gaṇaḥ kuṣṭhavināśanaḥ | mehapāṇḍvāmayaharaḥ kaphamedoviśoṣaṇaḥ ||9||
varuṇārtagalaśigrumadhuśigrutarkārīmeṣaśṛṅgīpūtīkanaktamālamoraṭāgnimanthasaireyakadvayabimbīvasukavasiracitraka- śatāvarībilvājaśṛṅgīdarbhā bṛhatīdvayaṃ ceti ||10||
varuṇādirgaṇo hyeṣa kaphamedonivāraṇaḥ | vinihanti śiraḥśūlagulmābhyantaravidradhīn ||11||
vīratarusahacaradvayadarbhavṛkṣādanīgundrānalakuśakāśāśmabhedakāgnimanthamoraṭāvasukavasirabhallūkakuraṇṭikendīvarakapotavaṅkāḥ śvadaṃṣṭrā ceti ||12||
vīratarvādirity eṣa gaṇo vātavikāranut |
aśmarīśarkarāmūtrakṛcchrāghātarujāpahaḥ ||13||
lodhrasāvaralodhrapalāśakuṭannaṭāśokaphañjīkaṭphalailavālukaśallakījiṅginīkadambasālāḥ kadalī ceti ||14||
eṣa rodhrādirity ukto medaḥkaphaharo gaṇaḥ |
yonidoṣaharaḥ stambhī varṇyo viṣavināśanaḥ ||15||
arkālarkakarañjadvayanāgadantīmayūrakabhārgīrāsnendrapuṣpīkṣudraśvetāmahāśvetāvṛścikālyalavaṇāstāpasavṛkṣaś ceti ||16||
arkādiko gaṇo hyeṣa kaphamedoviṣāpahaḥ |
kṛmikuṣṭhapraśamano viśeṣād vraṇaśodhanaḥ ||17||
surasāśvetasurasāphaṇijjhakārjakabhūstṛṇasugandhakasumukhakālamālakuṭherakakāsamardakṣavakakharapuṣpāviḍaṅgakaṭphala- surasīnirguṇḍīkulāhalondurukarṇikāphañjīprācībalakākamācyo viṣamuṣṭikaś ceti ||18||
surasādirgaṇo hyeṣa kaphahṛt kṛmisūdanaḥ |
pratiśyāyāruciśvāsakāsaghno vraṇaśodhanaḥ ||19||
muṣkakapalāśadhavacitrakamadanavṛkṣakaśiṃśapāvajravṛkṣāstriphalā ceti ||20||
muṣkakādirgaṇo hyeṣa medoghnaḥ śukradoṣahṛt |
mehārśaḥpāṇḍurogāśmaśarkarānāśanaḥ paraḥ ||21||
pippalīpippalīmūlacavyacitrakaśṛṅgaveramaricahastipippalīhareṇukailājamodendrayavapāṭhājīrakasarṣapa- mahānimbaphalahiṅgubhārgīmadhurasātiviṣāvacāviḍaṅgāni kaṭurohiṇī ceti ||22||
pippalyādiḥ kaphaharaḥ pratiśyāyānilārucīḥ |
nihanyāddīpano gulmaśūlaghnaś cāmapācanaḥ ||23||
elātagarakuṣṭhamāṃsīdhyāmakatvakpatranāgapuṣpapriyaṅguhareṇukāvyāghranakhaśukticaṇḍāsthauṇeyakaśrīveṣṭaka- cocacorakavālukaguggulusarjarasaturuṣkakundurukāguruspṛkkośīrabhadradārukuṅkumāni punnāgakeśaraṃ ceti ||24||
elādiko vātakaphau nihanyādviṣam eva ca |
varṇaprasādanaḥ kaṇḍūpiḍakākoṭhanāśanaḥ ||25||
vacāmustātiviṣābhayābhadradārūṇi nāgakeśaraṃ ceti ||26||
haridrādāruharidrākalaśīkuṭajabījāni madhukaṃ ceti ||27||
etau vacāharidrādī gaṇau stanyaviśodhanau |
āmātisāraśamanau viśeṣāddoṣapācanau ||28||
śyāmāmahāśyāmātrivṛddantīśaṅkhinītilvakakampillakaramyakakramukaputraśreṇīgavākṣī- rājavṛkṣakarañjadvayaguḍūcīsaptalācchagalāntrīsudhāḥ suvarṇakṣīrī ceti ||29||
uktaḥ śyāmādirity eṣa gaṇo gulmaviṣāpahaḥ |
ānāhodaraviḍbhedī tathodāvartanāśanaḥ ||30||
bṛhatīkaṇṭakārikākuṭajaphalapāṭhā madhukaṃ ceti ||31||
pācanīyo bṛhatyādirgaṇaḥ pittānilāpahaḥ |
kaphārocakahṛdrogamūtrakṛcchrarujāpahaḥ ||32||
paṭolacandanakucandanamūrvāguḍūcīpāṭhāḥ kaṭurohiṇī ceti ||33||
paṭolādirgaṇaḥ pittakaphārocakanāśanaḥ |
jvaropaśamano vraṇyaśchardikaṇḍūviṣāpahaḥ ||34||
kākolīkṣīrakākolījīvakarṣabhakamudgaparṇīmāṣaparṇīmedāmahāmedācchinnaruhā karkaṭaśṛṅgītugākṣīrīpadmakaprapauṇḍarīkardhivṛddhimṛdvīkājīvantyo madhukaṃ ceti ||35||
kākolyādirayaṃ pittaśoṇitānilanāśanaḥ |
jīvano bṛṃhaṇo vṛṣyaḥ stanyaśleṣmakaras tathā ||36||
ūṣakasaindhavaśilājatukāsīsadvayahiṅgūni tutthakaṃ ceti ||37||
ūṣakādiḥ kaphaṃ hanti gaṇo medoviśoṣaṇaḥ |
aśmarīśarkarāmūtrakṛcchragulmapraṇāśanaḥ ||38||
sārivāmadhukacandanakucandanapadmakakāśmarīphalamadhūkapuṣpāṇyuśīraṃ ceti ||39||
sārivādiḥ pipāsāghno raktapittaharo gaṇaḥ |
pittajvarapraśamano viśeṣāddāhanāśanaḥ ||40||
añjanarasāñjananāgapuṣpapriyaṅgunīlotpalanaladanalinakeśarāṇi madhukaṃ ceti ||41||
añjanādirgaṇo hyeṣa raktapittanibarhaṇaḥ |
viṣopaśamano dāhaṃ nihantyābhyantaraṃ bhṛśam ||42||
parūṣakadrākṣākaṭphaladāḍimarājādanakatakaphalaśākaphalāni triphalā ceti ||43||
parūṣakādir ity eṣa gaṇo 'nilavināśanaḥ |
mūtradoṣaharo hṛdyaḥ pipāsāghno rucipradaḥ ||44||
priyaṅgusamaṅgādhātakīpunnāganāgapuṣpacandanakucandanamocarasarasāñjanakumbhīkasrotojapadmakesarayojanavallyo dīrghamūlā ceti ||45||
ambaṣṭhādhātakīkusumasamaṅgākaṭvaṅgamadhukabilvapeśikāsāvararodhrapalāśanandīvṛkṣāḥ padmakeśarāṇi ceti ||46||
gaṇau priyaṅgvambaṣṭhādī pakvātīsāranāśanau |
sandhānīyau hitau pitte vraṇānāṃ cāpi ropaṇau ||47||
nyagrodhodumbarāśvatthaplakṣamadhukakapītanakakubhāmrakośāmracorakapatrajambūdvayapriyāla- madhūkarohiṇīvañjulakadambabadarītindukīsallakīrodhrasāvararodhrabhallātakapalāśā nandīvṛkṣaś ceti ||48||
nyagrodhādirgaṇo vraṇyaḥ saṅgrāhī bhagnasādhakaḥ |
raktapittaharo dāhamedoghno yonidoṣahṛt ||49||
guḍūcīnimbakustumburucandanāni padmakaṃ ceti ||50||
eṣa sarvajvarān hanti guḍūcyādis tu dīpanaḥ |
hṛllāsārocakavamīpipāsādāhanāśanaḥ ||51||
utpalaraktotpalakumudasaugandhikakuvalayapuṇḍarīkāṇi madhukaṃ ceti ||52||
utpalādirayaṃ dāhapittaraktavināśanaḥ | pipāsāviṣahṛdrogacchardimūrcchāharo gaṇaḥ ||53||
mustāharidrādāruharidrāharītakyāmalakabibhītakakuṣṭhahaimavatīvacāpāṭhākaṭurohiṇīśārṅgaṣṭātiviṣādrāviḍībhallātakāni citrakaś ceti ||54||
eṣa mustādiko nāmnā gaṇaḥ śleṣmaniṣūdanaḥ |
yonidoṣaharaḥ stanyaśodhanaḥ pācanas tathā ||55||
harītakyāmalakabibhītakānīti triphalā ||56||
triphalā kaphapittaghnī mehakuṣṭhavināśanī |
cakṣuṣyā dīpanī caiva viṣamajvaranāśanī ||57||
pippalīmaricaśṛṅgaverāṇīti trikaṭukam ||58||
tryūṣaṇaṃ kaphamedoghnaṃ mehakuṣṭhatvagāmayān |
nihanyāddīpanaṃ gulmapīnasāgnyalpatām api ||59||
āmalakīharītakīpippalyaś citrakaś ceti ||60||
āmalakyādir ity eṣa gaṇaḥ sarvajvarāpahaḥ |
cakṣuṣyo dīpano vṛṣyaḥ kaphārocakanāśanaḥ ||61||
trapusīsatāmrarajatasuvarṇakṛṣṇalohāni lohamalaśceti ||62||
gaṇastrapvādirity eṣa garakrimiharaḥ paraḥ | pipāsāviṣahṛdrogapāṇḍumehaharas tathā ||63||
lākṣārevatakuṭajāśvamārakaṭphalaharidrādvayanimbasaptacchadamālatyastrāyamāṇā ceti ||64||
kaṣāyatiktamadhuraḥ kaphapittārtināśanaḥ |
kuṣṭhakrimiharaś caiva duṣṭavraṇaviśodhanaḥ ||65||
pañca pañcamūlānyata ūrdhvaṃ vakṣyāmaḥ | tatra trikaṇṭakabṛhatīdvayapṛthakparṇyo vidārigandhā ceti kanīyaḥ ||66||
kaṣāyatiktamadhuraṃ kanīyaḥ pañcamūlakam |
vātaghnaṃ pittaśamanaṃ bṛṃhaṇaṃ balavardhanam ||67||
bilvāgnimanthaṭiṇṭukapāṭalāḥ kāśmarī ceti mahat ||68||
satiktaṃ kaphavātaghnaṃ pāke laghvagnidīpanam |
madhurānurasaṃ caiva pañcamūlaṃ mahat smṛtam ||69||
anayor daśamūlamucyate ||70||
gaṇaḥ śvāsaharo hyeṣa kaphapittānilāpahaḥ |
āmasya pācanaś caiva sarvajvaravināśanaḥ ||71||
vidārīsārivārajanīguḍūcyo 'jaśṛṅgī ceti vallīsañjñaḥ ||72||
karamardītrikaṇṭakasairīyakaśatāvarīgṛdhranakhya iti kaṇṭakasañjñaḥ ||73||
raktapittaharau hyetau śophatrayavināśanau |
sarvamehaharau caiva śukradoṣavināśanau ||74||
kuśakāśanaladarbhakāṇḍekṣukā iti tṛṇasañjñakaḥ ||75||
mūtradoṣavikāraṃ ca raktapittaṃ tathaiva ca |
antyaḥ prayuktaḥ kṣīreṇa śīghram eva vināśayet ||76||
eṣāṃ vātaharāvādyāvantyaḥ pittavināśanaḥ |
pañcakau śleṣmaśamanāvitarau parikīrtitau ||77||
trivṛtādikamanyatropadekṣyāmaḥ ||78||
samāsena gaṇā hyete proktās teṣāṃ tu vistaram |
cikitsiteṣu vakṣyāmi, jñātvā doṣabalābalam ||79||
ebhir lepān kaṣāyāṃś ca tailaṃ sarpīṃṣi pānakān |
pravibhajya yathānyāyaṃ kurvīta matimān bhiṣak ||80||
dhūmavarṣānilakledaiḥ sarvartuṣvanabhidrute |
grāhayitvā gṛhe nyasyed vidhinauṣadhasaṅgraham ||81||
samīkṣya doṣabhedāṃś ca bhinnān miśrān prayojayet |
pṛthaṅmiśrān samastānvā gaṇaṃ vā vyastasaṃhatam ||82||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne dravyasaṅgrahaṇīyo nāmāṣṭatriṃśo 'dhyāyaḥ ||38||
athātaḥ saṃśodhanasaṃśamanīyam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
madanakuṭajajīmūtakekṣvākudhāmārgavakṛtavedhanasarṣapaviḍaṅgapippalīkarañjaprapunnāḍa kovidārakarbudārāriṣṭāśvagandhāvidulabandhujīvakaśvetāśaṇapuṣpībimbīvacāmṛgervāravaścitrā cetyūrdhvabhāgaharāṇi | tatra, kovidārapūrvāṇāṃ phalāni, kovidārādīnāṃ mūlāni ||3||
vivṛtāśyāmādantīdravantīsaptalāśaṅkhinīviṣāṇikāgavākṣīcchagalāntrīsnuksu varṇakṣīrīcitrakakiṇihīkuśakāśatilvakakampillakaramyakapāṭalāpūgaharītakyā malakabibhītakanīlinīcaturaṅgulairaṇḍapūtīkamahāvṛkṣasaptacchadārkā jyotiṣmatī cetyadhobhāgaharāṇi | tatra tilvakapūrvāṇāṃ mūlāni , tilvakādīnāṃ pāṭalāntānāṃ tvacaḥ, kampillakaphalarajaḥ, pūgādīnāmeraṇḍāntānāṃ phalāni, pūtīkāragvadhayoḥ patrāṇi, śeṣāṇāṃ kṣīrāṇīti ||4||
kośātakī saptalā śaṅkhinī devadālī kāravellikā cety ubhayatobhāgaharāṇi | eṣāṃ svarasā iti ||5||
pippalīviḍaṅgāpāmārgaśigrusiddhārthakaśirīṣamaricakaravīrabimbīgirikarṇikākiṇihīvacājyotiṣmatī- karañjārkālarkalaśunātiviṣāśṛṅgaveratālīśatamālasurasārjakeṅgudīmeṣaśṛṅgīmātuluṅgīmuraṅgīpīlu- jātīśālatālamadhūkalākṣāhiṅgulavaṇamadyagośakṛdrasamūtrāṇīti śirovirecanāni | tatra karavīrapūrvāṇāṃ phalāni, karavīrādīnāmarkāntānāṃ mūlāni, tālīśapūrvāṇāṃ kandāḥ, tālīśādīnāmarjakāntānāṃ patrāṇi, iṅgudīmeṣaśṛṅgyostvacaḥ, mātuluṅgīmuraṅgīpīlujātīnāṃ puṣpāṇi, śālatālamadhūkānāṃ sārāḥ, hiṅgulākṣe niryāsau, lavaṇāni pārthivaviśeṣāḥ; madyānyāsutasaṃyogāḥ, śakṛdrasamūtre malāv iti ||6||
saṃśamanānyata ūrdhvaṃ vakṣyāmaḥ- tatra bhadradārukuṣṭhaharidrāvaruṇameṣaśṛṅgībalātibalārtagalakacchurāśallakīkuberākṣīvīratarusahacarāgnimantha- vatsādanyeraṇḍāśmabhedakālarkārkaśatāvarīpunarnavāvasukavaśirakāñcanakabhārgīkārpāsīvṛścikālīpattūrabadarayavakolakulatthaprabhṛtīni vidārigandhādiś ca dve cādye pañcamūlyau samāsena vātasaṃśamano vargaḥ ||7||
candanakucandanahrīberośīramañjiṣṭhāpayasyāvidārīśatāvarīgundrāśaivalakahlārakumudotpalakanda(da)līdūrvāmūrvāprabhṛtīni kākolyādiḥ sārivādirañjanādirutpalādirnyagrodhādistṛṇapañcamūlam iti samāsena pittasaṃśamano vargaḥ ||8||
kāleyakāgurutilaparṇīkuṣṭhaharidrāśītaśivaśatapuṣpāsaralārāsnāprakīryodakīryeṅgudīsumanā- kākādanīlāṅgalakīhastikarṇamuñjātakalāmajjakaprabhṛtīni vallīkaṇṭakapañcamūlyau pippalyādirbṛhatyādirmuṣkakādirvacādiḥ surasādirāragvadhādiriti samāsena śleṣmasaṃśamano vargaḥ ||9||
tatra sarvāṇyevauṣadhāni vyādhyagnipuruṣabalānyabhisamīkṣya vidadhyāt | tatra, vyādhibalādadhikamauṣadham upayuktaṃ tam upaśamya vyādhiṃ vyādhimanyamāvahati; agnibalādadhikamajīrṇaṃ viṣṭabhya vā pacyate; puruṣabalādadhikaṃ glānimūrcchāmadānāvahati saṃśamanam; evaṃ saṃśodhanamatipātayati | hīnamebhyo dattamakiñcitkaraṃ bhavati | tasmāt samam eva vidadhyāt ||10||
bhavanti cātra
roge śodhanasādhye tu yo bhaveddoṣadurbalaḥ |
tasmai dadyādbhiṣak prājño doṣapracyāvānaṃ mṛdu ||11||
cale doṣe mṛdau koṣṭhe nekṣetātra balaṃ nṛṇām |
avyādhidurbalasyāpi śodhanaṃ hi tadā bhavet ||12||
svayaṃ pravṛttadoṣasya mṛdukoṣṭhasya śodhanam |
bhaved alpabalasyāpi prayuktaṃ vyādhināśanam ||13||
vyādhyādiṣu tu madhyeṣu kvāthasyāñjalir iṣyate |
biḍālapadakaṃ cūrṇaṃ deyaḥ kalko 'kṣasammitaḥ ||14||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne saṃśodhanasaṃśamanīyo nāmaikonacatvāriṃśo 'dhyāyaḥ ||39||
athāto dravyarasaguṇavīryavipākavijñānīyam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
kecid ācāryā bruvate- dravyaṃ pradhānaṃ, kasmāt? vyavasthitatvāt , iha khalu dravyaṃ vyavasthitaṃ na rasādayaḥ, yathā āme phale ye rasādayaste pakve na santi; nity atvācca, nityaṃ hi dravyamanity ā guṇāḥ, yathā kalkādipravibhāgaḥ, sa eva sampannarasagandho vyāpannarasagandho vā bhavati; svajātyavasthānācca, yathā hi pārthivaṃ dravyamanyabhāvaṃ na gacchaty evaṃ śeṣāṇi; pañcendriyagrahaṇāśca, pañcabhir indriyairgṛhyate dravyaṃ na rasādayaḥ; āśrayatvācca, dravyamāśritā rasādayaḥ; ārambhasāmarthyācca, dravyāśrita ārambhaḥ, yathā- ‘vidārigandhādimāhṛtya saṅkṣudya vipacet’ ity evam ādiṣu na rasādiṣvārambhaḥ; śāstraprāmāṇyācca, śāstre hi dravyaṃ pradhānam upadeśe yogānāṃ, yathā- ‘mātuluṅgāgnimanthau ca’ ity ādau na rasādaya upadiśyante; kramāpekṣitatvācca rasādīnāṃ, rasādayo hi dravyakramamapekṣante, yathā- taruṇe taruṇāḥ sampūrṇe sampūrṇā iti; ekadeśasādhyatvācca, dravyāṇāmekadeśenāpi vyādhayaḥ sādhyante, yathā- mahāvṛkṣakṣīreṇeti; tasmād dravyaṃ pradhānaṃ, na rasādayaḥ, kasmāt? niravayavatvāt | dravyalakṣaṇaṃ tu ‘kriyāguṇavat samavāyikāraṇam’ iti ||3||
netyāhuranye , rasās tu pradhānaṃ; kasmāt? āgamāt, āgamo hi śāstramucyate; śāstre hi rasā adhikṛtāḥ, yathā- rasāyatta āhāra iti, tasmiṃs tu prāṇāḥ; upadeśācca, upadiśyante hi rasāḥ, yathā- madhurāmlalavaṇā vātaṃ śamayanti; anumānācca, rasena hy anumīyate dravyaṃ, yathā- madhuramiti; ṛṣivacanācca, ṛṣivacanaṃ vedo yathā- kiñcidijyārthaṃ madhuramāharediti, tasmād rasāḥ pradhānaṃ; raseṣu guṇasañjñā | rasalakṣaṇamanyatropadekṣyāmaḥ ||4||
nety āhur anye , vīryaṃ pradhānam iti | kasmāt? tad vaśenauṣadhakarmaniṣpatteḥ | ihauṣadhakarmāṇyūrdhvādhobhāgobhayabhāgasaṃśodhanasaṃśamanasaṅgrāhikāgnidīpanapīḍanalekhanabṛṃhaṇa- rasāyanavājīkaraṇaśvayathukaravilayanadahanadāraṇamādanaprāṇaghnaviṣapraśamanādīni vīryaprādhānyādbhavanti | tac ca vīryaṃ dvividhamuṣṇaṃ śītaṃ ca, agnīṣomīyatvājjagataḥ | kecid aṣṭavidhamāhuḥ- śītamuṣṇaṃ snigdhaṃ rūkṣaṃ viśadaṃ picchilaṃ mṛdu tīkṣṇaṃ ceti | etāni vīryāṇi svabalaguṇotkarṣādrasamabhibhūyātmakarma kurvanti | yathā tāvanmahatpañcamūlaṃ kaṣāyaṃ tiktānurasaṃ vātaṃ śamayati, uṣṇavīryatvāt ; tathā kulatthaḥ kaṣāyaḥ, kaṭukaḥ palāṇḍuḥ, snehabhāvācca; madhuraścekṣuraso vātaṃ vardhayati, śītavīryatvāt ; kaṭukā pippalī pittaṃ śamayati, mṛduśītavīryatvāt ; amlamāmalakaṃ lavaṇaṃ saindhavaṃ ca; tiktā kākamācī pittaṃ vardhayati, uṣṇavīryatvāt , madhurā matsyāśca; kaṭukaṃ mūlakaṃ śleṣmāṇaṃ vardhayati, snigdhavīryatvāt ; amlaṃ kapitthaṃ śleṣmāṇāṃ śamayati, rūkṣavīryatvāt , madhuraṃ kṣaudraṃ ca; tad etan nidarśanamātram uktam ||5||
bhavanti cātra
ye rasā vātaśamanā bhavanti yadi teṣu vai |
raukṣyalāghavaśaity āni na te hanyuḥ samīraṇam ||6||
ye rasāḥ pittaśamanā bhavanti yadi teṣu vai |
taikṣṇyauṣṇyalaghutāś caiva na te tat karmakāriṇaḥ ||7||
ye rasāḥ śleṣmaśamanā bhavanti yadi teṣu vai |
snehagauravaśaityāni na te tatkarmakāriṇaḥ ||8||
tasmād vīryaṃ pradhānam iti ||9||
nety āhur anye , vipākaḥ pradhānam iti | kasmāt? samyaṅmithyāvipakvatvāt ; iha sarvadravāṇyabhyavahṛtāni samyaṅmithyāvipakvāni guṇaṃ doṣaṃ vā janayanti | tatrāhuranye- prati rasaṃ pāka iti | kecittrividhamicchanti- madhuramamlaṃ kaṭukaṃ ceti | tat tu na samyak, bhūtaguṇādāmāccānyo 'mlo vipāko nāsti; pittaṃ hi vidagdhamamlatām upaity āgneyatvāt ; yadyevaṃ lavaṇo 'pyanyaḥ pāko bhaviṣyati, śleṣmā hi vidagdho lavaṇatām upaitīti | madhuro madhurasyāmlo 'mlasyaivaṃ sarveṣām iti kecidāhuḥ; dṛṣṭāntaṃ copadiśanti- yathā tāvat kṣīramukhāgataṃ pacyamānaṃ madhuram eva syāttathā śāliyavamudgādayaḥ prakīrṇāḥ svabhāvamuttarakāle 'pi na parity ajanti tadvaditi | kecidvadanti- abalavanto balavatāṃ vaśamāyāntīti | evamanavasthitiḥ, tasmād asiddhānta eṣaḥ | āgame hi dvividha eva pāko madhuraḥ kaṭukaś ca | tayor madhurākhyo guruḥ, kaṭukākhyo laghuriti | tatra pṛthivyaptejovāyvākāśānāṃ dvaividhyaṃ bhavati guṇasādharmyād gurutā laghutā ca; pṛthivyāpaś ca gurvyaḥ, śeṣāṇi laghūni; tasmād dvividha eva pāka iti ||10||
bhavanti cātra
dravyeṣu pacyamāneṣu yeṣv ambupṛthivīguṇāḥ |
nirvartante 'dhikās tatra pāko madhura ucyate ||11||
tejo 'nilākāśaguṇāḥ pacyamāneṣu yeṣu tu |
nirvartante 'dhikās tatra pākaḥ kaṭuka ucyate ||12||
pṛthaktvadarśināmeṣa vādināṃ vādasaṅgrahaḥ |
caturṇāmapi sāmagryam icchanty atra vipaścitaḥ ||13||
tad dravyam ātmanā kiñcit kiñcid vīryeṇa sevitam |
kiñcid rasavipākābhyāṃ doṣaṃ hanti karoti vā ||14||
pāko nāsti vinā vīryādvīryaṃ nāsti vinā rasāt |
raso nāsti vinā dravyāddravyaṃ śreṣṭhatamaṃ smṛtam ||15||
janma tu dravyarasayor anyonyāpekṣikaṃ smṛtam |
anyonyāpekṣikaṃ janma yathā syād dehadehinoḥ ||16||
vīryasañjñā guṇā ye 'ṣṭau te 'pi dravyāśrayāḥ smṛtāḥ |
raseṣu na bhavanty ete nirguṇās tu guṇāḥ smṛtāḥ ||17||
dravye dravyāṇi yasmāddhi vipacyante na ṣaḍrasāḥ |
śreṣṭhaṃ dravyamato jñeyaṃ, śeṣā bhāvās tad āśrayāḥ ||18||
amīmāṃsyāny acintyāni prasiddhāni svabhāvataḥ |
āgamenopayojyāni bheṣajāni vicakṣaṇaiḥ ||19||
pratyakṣalakṣaṇaphalāḥ prasiddhāś ca svabhāvataḥ |
nauṣadhīrhetubhir vidvān parīkṣeta kadācana ||20||
sahasreṇāpi hetūnāṃ nāmbaṣṭhādir virecayet |
tasmāt tiṣṭhet tu matimān āgame na tu hetuṣu ||21||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne dravyaguṇarasavīryavipākavijñānīyo nāma catvāriṃśattamo 'dhyāyaḥ ||40||
athāto dravyaviśeṣavijñānīyam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
tatra pṛthivyaptejovāyvākāśānāṃ samudāyāddravyābhinirvṛttiḥ, utkarṣastvabhivyañjako bhavati- idaṃ pārthivam idam āpyam idaṃ taijasam idaṃ vāyavyam idam ākāśīyam iti ||3||
tatra sthūlasāndramandasthiragurukaṭhinaṃ gandhabahulamīṣatkaṣāyaṃ prāyaśo madhuram iti pārthivaṃ; tat sthairyabalagauravasaṅghātopacayakaraṃ viśeṣataś cādhogatisvabhāvam iti(1) |4|
śītastimitasnigdhamandagurusarasāndramṛdupicchilaṃ rasabahulamīṣatkaṣāyāmlalavaṇaṃ madhurarasaprāyamāpyaṃ; tat snehanahlādanakledanabandhanaviṣyandanakaram iti;(2) |4|
uṣṇatīkṣṇasūkṣmarūkṣakharalaghuviśadaṃ rūpabahulamīṣadamlalavaṇaṃ kaṭukarasaprāyaṃ viśeṣataścordhvagatisvabhāvam iti taijasaṃ; taddahanapacanadāraṇatāpanaprakāśanaprabhāvarṇakaram iti;(3) |4|
sūkṣmarūkṣakharaśiśiralaghuviśadaṃ sparśabahulamīṣattiktaṃ viśeṣataḥ kaṣāyam iti vāyavīyaṃ; tadvaiśadyalāghavaglapanavirūkṣaṇavicāraṇakaram iti;(4) |4|
ślakṣṇasūkṣmamṛduvyavāyiviśadaviviktamavyaktarasaṃ śabdabahulamākāśīyaṃ; tanmārdavaśauṣiryalāghavakaramiti(5) ||4||
anena nidarśanena nānauṣadhībhūtaṃ jagati kiñcid dravyam astīti kṛtvā taṃ taṃ yuktiviśeṣam arthaṃ cābhisamīkṣya svavīryaguṇayuktāni dravyāṇi kārmukāṇi bhavanti | tāni yadā kurvanti sa kālaḥ, yat kurvanti tat karma, yena kurvanti tadvīryaṃ, yatra kurvanti tad adhikaraṇaṃ, yathā kurvanti sa upāyaḥ, yanniṣpādayanti tat phalamiti ||5||
tatra, virecanadravyāṇi pṛthivyambuguṇabhūyiṣṭhāni, pṛthivyāpo gurvyaḥ, tāni gurutvād adho gacchanti, tasmād virecanamadhoguṇabhūyiṣṭhamanumānāt ; vamanadravyāṇyagnivāyuguṇabhūyiṣṭhāni, agnivāyu hi laghū, laghutvācca tānyūrdhvamuttiṣṭhanti, tasmād vamanamapyūrdhvaguṇabhūyiṣṭham; ubhayaguṇabhūyiṣṭhamubhayatobhāgam; ākāśaguṇabhūyiṣṭhaṃ saṃśamanaṃ; sāṅgrāhikamanilaguṇabhūyiṣṭham, anilasya śoṣaṇātmakatvāt ; dīpanamagniguṇabhūyiṣṭhaṃ, tatsamānatvāt ; lekhanamanilānalaguṇabhūyiṣṭhaṃ; bṛṃhaṇaṃ pṛthivyambuguṇabhūyiṣṭham; evamauṣadhakarmāṇyanumānāt sādhayet ||6||
bhavanti cātra
bhūtejovārijairdravyaiḥ śamaṃ yāti samīraṇaḥ |
bhūmyambuvāyujaiḥ pittaṃ kṣipramāpnoti nirvṛtim ||7||
khatejo 'nilajaiḥ śleṣmā śamameti śarīriṇām |
viyatpavanajātābhyāṃ vṛddhim abhyeti mārutaḥ ||8||
āgneyam eva yad dravyaṃ tena pittam udīryate |
vasudhājalajātābhyāṃ balāsaḥ parivardhate ||9||
evam etad guṇādhikyaṃ dravye dravye viniścitam |
dviśo vā bahuśo vā'pi jñātvā doṣeṣu cācaret ||10||
tatra ya ime guṇā vīryasañjñakāḥ śītoṣṇasnigdharūkṣamṛdutīkṣṇapicchilaviśadās teṣāṃ tīkṣṇoṣṇāvāgneyau, śītapicchilāvambuguṇabhūyiṣṭhau , pṛthivyambuguṇabhūyiṣṭhaḥ snehaḥ, toyākāśaguṇabhūyiṣṭhaṃ mṛdutvaṃ, vāyuguṇabhūyiṣṭhaṃ raukṣyaṃ, kṣitisamīraṇaguṇabhūyiṣṭhaṃ vaiśadyaṃ; vipākāvuktaguṇau | tatra, uṣṇasnigdhau vātaghnau, śītamṛdupicchilāḥ pittaghnāḥ, tīkṣṇarūkṣaviśadāḥ śleṣmaghnāḥ gurupāko vātapittaghnaḥ, laghupākaḥ śleṣmaghnaḥ | teṣāṃ mṛduśītoṣṇāḥ sparśagrāhyāḥ, picchilaviśadau cakṣuḥsparśābhyāṃ, snigdharūkṣau cakṣuṣā, tīkṣṇo mukhe duḥkhotpādanāt | gurupākaḥ sṛṣṭaviṇmūtratayā kaphotkleśena ca, laghurbaddhaviṇmūtratayā mārutakopena ca | tatra tulyaguṇeṣu bhūteṣu rasavaiśeṣyam upalakṣayet | tad yathā- madhuro guruśca pārthivaḥ, madhuraḥ snigdhaś cāpya iti ||11||
bhavati cātra
guṇā ya uktā dravyeṣu śarīreṣv api te tathā |
sthānavṛddhikṣayās tasmād dehināṃ dravyahetukāḥ ||12||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne dravyaviśeṣavijñānīyo nāmaikacatvāriṃśattamo 'dhyāyaḥ ||41||
athāto rasaviśeṣavijñānīyam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
ākāśapavanadahanatoyabhūmiṣu yathāsaṅkhyam ekottaraparivṛddhāḥ śabdasparśarūparasagandhāḥ, tasmād āpyo rasaḥ | parasparasaṃsargāt parasparānugrahāt parasparānupraveśāc ca sarveṣu sarveṣāṃ sānnidhyamasti, utkarṣāpakarṣāt tu grahaṇam | sa khalvāpyo rasaḥ śeṣabhūtasaṃsargādvidagdhaḥ ṣoḍhā vibhajyate; tad yathā- madhuro 'mlo lavaṇaḥ kaṭukastiktaḥ kaṣāya iti | te ca bhūyaḥ parasparasaṃsargāttriṣaṣṭidhā bhidyante | tatra, bhūmyambuguṇabāhulyānmadhuraḥ, bhūmyagniguṇabāhulyādamlaḥ, toyāgniguṇabāhulyāllavaṇaḥ , vāyvagniguṇabāhulyāt kaṭukaḥ, vāyvākāśaguṇabāhulyāttiktaḥ, pṛthivyanilaguṇabāhulyāt kaṣāya iti ||3||
tatra, madhurāmlalavaṇā vātaghnāḥ, madhuratiktakaṣāyāḥ pittaghnāḥ, kaṭutiktakaṣāyāḥ śleṣmaghnāḥ ||4||
tatra vāyor ātmaivātmā, pittamāgneyaṃ, śleṣmā saumya iti ||5||
ta ete rasāḥ svayonivardhanā, anyayonipraśamanāś ca ||6||
kecid āhuḥ agnīṣomīyatvāj jagato rasā dvividhāḥ- saumyā āgneyāś ca | madhuratiktakaṣāyāḥ saumyāḥ; kaṭvamlalavaṇā āgneyāḥ | tatra madhurāmlalavaṇāḥ snigdhā guravaśca, kaṭutiktakaṣāyā rūkṣā laghavaśca; saumyāḥ śītāḥ, āgneyā uṣṇāḥ ||7||
tatra śaityaraukṣyalāghavavaiśadyavaiṣṭambhyaguṇalakṣaṇo vāyuḥ, tasya samānayoniḥ kaṣāyo rasaḥ; so 'sya śaityāc chaityaṃ vardhayati, raukṣyād raukṣyaṃ, lāghavāl lāghavaṃ, vaiśadyād vaiśadyaṃ, vaiṣṭambhyād vaiṣṭambhyam iti; (1) |8|
auṣṇyataikṣṇyaraukṣyalāghavavaiśadyaguṇalakṣaṇaṃ pittaṃ, tasya samānayoniḥ kaṭuko rasaḥ; so 'sya auṣṇyād auṣṇyaṃ vardhayati, taikṣṇyāt taikṣṇyaṃ, raukṣyād raukṣyaṃ, lāghavāl lāghavaṃ, vaiśadyād vaiśadyam iti (2) |8|
mādhuryasnehagauravaśaityapaicchilyaguṇalakṣaṇaḥ śleṣmā; tasya samānayonir madhuro rasaḥ, so 'sya mādhuryānmādhuryaṃ vardhayati, snehāt snehaṃ, gauravād gauravaṃ, śaityāc chaity aṃ, paicchilyāt paicchilyam iti (3) ||8||
tasya punaranyayoniḥ kaṭuko rasaḥ; sa śleṣmaṇaḥ pratyanīkatvāt kaṭukatvānmādhuryamabhibhavati, raukṣyāt snehaṃ, lāghavād gauravam, auṣṇyāc chaityaṃ, vaiśadyāt paicchilyam iti | tad etan nidarśanamātram uktaṃ bhavati (4) ||8||
rasalakṣaṇam ata ūrdhvaṃ vakṣyāmaḥ- tatra, yaḥ paritoṣamutpādayati prahlādayati tarpayati jīvayati mukhopalepaṃ janayati śleṣmāṇaṃ cābhivardhayati sa madhuraḥ; yo dantaharṣam utpādayati mukhāsrāvaṃ janayati śraddhāṃ cotpādayati so 'mlaḥ; yo bhaktarucim utpādayati kaphaprasekaṃ janayati mārdavaṃ cāpādayati sa lavaṇaḥ; yo jihvāgraṃ bādhate udvegaṃ janayati śiro gṛhṇīte nāsikāṃ srāvayati sa kaṭukaḥ; yo gale coṣamutpādayati mukhavaiśadyaṃ janayati bhaktaruciṃ cāpādayati harṣaṃ ca sa tiktaḥ; yo vaktraṃ pariśoṣayati jihvāṃ stambhayati kaṇṭhaṃ badhnāti hṛdayaṃ karṣati pīḍayati ca sa kaṣāya iti ||9||
rasaguṇān ata ūrdhvaṃ vakṣyāmaḥ- tatra, madhuro raso rasaraktamāṃsamedo 'sthimajjaujaḥśukrastanyavardhanaś cakṣuṣyaḥ keśyo varṇyo balakṛtsandhānaḥ śoṇitarasaprasādano bālavṛddhakṣatakṣīṇahitaḥ ṣaṭpadapipīlikānāmiṣṭatamastṛṣṇāmūrcchādāhapraśamanaḥ ṣaḍindriyaprasādanaḥ kṛmikaphakaraś ceti; sa evaṅguṇo 'pyeka evātyartham āsevyamānaḥ kāsaśvāsālasakavamathuvadanamādhuryasvaropaghātakṛmigalagaṇḍānāpādayati tathā'rbudaślīpadabastigudopalepābhiṣyandaprabhṛtī ñjanayati(1) |10|
amlo jaraṇaḥ pācano dīpanaḥ pavananigrahaṇo 'nulomanaḥ koṣṭhavidāhī bahiḥśītaḥ kledanaḥ prāyaśo hy adyaśceti; sa evaṅguṇo 'pyeka evātyartham upasevyamāno dantaharṣanayanasammīlanaromasaṃvejanakaphavilayanaśarīraśaithilyānyāpādayati, tathā kṣatābhihatadagdhadaṣṭabhagnarugṇaśūnapracyutāvamūtritavisarpitacchinnabhinnaviddhotpiṣṭādīni pācayatyāgneyasvabhāvāt paridahati kaṇṭhamuro hṛdayaṃ ceti(2) |10|
lavaṇaḥ saṃśodhanaḥ pācano viśleṣaṇaḥ kledanaḥ śaithilyakṛduṣṇaḥ sarvarasapratyanīko mārgaviśodhanaḥ sarvaśarīrāvayavamārdavakaraśceti; sa evaṅguṇo 'pyeka evātyarthamāsevyamāno gātrakaṇḍūkoṭhaśophavaivarṇyapuṃstvopaghātendriyopatāpamukhākṣipākaraktapittavātaśoṇitāmlīkāprabhṛtīn āpādayati(3) |10|
kaṭuko dīpanaḥ pācano rocanaḥ śodhanaḥ sthaulyālasyakaphakṛmiviṣakuṣṭhakaṇḍūpraśamanaḥ sandhibandhavicchedano 'vasādanaḥ stanyaśukramedasām upahantā ceti; sa evaṅguṇo 'pyeka evātyartham upasevyamāno bhramamadagalatālvoṣṭhaśoṣadāhasantāpabalavighātakampatodabhedakṛt karacaraṇapārśvapṛṣṭhaprabhṛtiṣu ca vātaśūlān āpādayati(4) |10|
tiktaśchedano rocano dīpanaḥ śodhanaḥ kaṇḍūkoṭhatṛṣṇāmūrcchājvarapraśamanaḥ stanyaśodhano viṇmūtrakledamedovasāpūyopaśoṣaṇaśceti; sa evaṅguṇo 'pyeka evātyartham upasevyamāno gātramanyāstambhākṣepakārditaśiraḥśūlabhramatodabhedacchedāsyavairasyāny āpādayati(5) |10|
kaṣāyaḥ saṅgrāhako ropaṇaḥ stambhanaḥ śodhano lekhanaḥ śoṣaṇaḥ pīḍanaḥ kledopaśoṣaṇaś ceti; sa evaṅguṇo 'pyeka evātyartham upasevyamāno hṛtpīḍāsyaśoṣodarādhmānavākyagrahamanyāstambha- gātrasphuraṇacumucumāyanākuñcanākṣepaṇaprabhṛtī ñjanayati ||10||
ataḥ sarveṣām eva dravyāṇyupadekṣyāmaḥ | tad yathā- kākolyādiḥ kṣīraghṛtavasāmajjaśāliṣaṣṭikayavagodhūmamāṣaśṛṅgāṭakakaserukatrapusair vārukarkārukālābūkālindakataka- giloḍyapriyālapuṣkarabījakāśmaryamadhūkadrākṣākharjūrarājādanatālanālikerekṣuvikārabalātibalātmaguptā- vidārīpayasyāgokṣurakakṣīramoraṭamadhūlikākūṣmāṇḍaprabhṛtīni samāsena madhuro vargaḥ; dāḍimāmalakamātuluṅgāmrātakakapitthakaramardabadarakolaprācīnāmalakatintiḍīkakośāmrakabhavyapārāvata- vetraphalalakucāmlavetasadantaśaṭhadadhitakrasurāśuktasauvīrakatuṣodakadhānyāmlaprabhṛtīni samāsenāmlo vargaḥ; saindhavasauvarcalaviḍapākyaromakasāmudrakapaktrimayavakṣāroṣaraprasūtasuvarcikāprabhṛtīni samāsena lavaṇo vargaḥ; pippalyādiḥ surasādiḥ śigrumadhuśigrumūlakalaśunasumukhaśītaśivakuṣṭhadevadāruhareṇukāvālgujaphala- caṇḍāguggulumustalāṅgalakīśukanāsāpīluprabhṛtīni sālasārādiś ca prāyaśaḥ kaṭuko vargaḥ; āragvadhādirguḍūcyādirmaṇḍūkaparṇīvetrakarīraharidrādvayendrayavavaruṇasvādukaṇṭakasaptaparṇabṛhatīdvayaśaṅkhinīdravantī- trivṛtkṛtavedhanakarkoṭakakāravellavārtākakarīrakaravīrasumanaḥśaṅkhapuṣpyapāmārgatrāyamāṇāśokarohiṇīvaijayantī- suvarcalāpunarnavāvṛścikālījyotiṣmatīprabhṛtīni samāsena tikto vargaḥ; nyagrodhādirambaṣṭhādiḥ priyaṅgvādī rodhrādistriphalāśallakījambvāmrabakulatindukaphalāni katakaśākaphalapāṣāṇabhedakavanaspatiphalāni sālasārādiś ca prāyaśaḥ kuruvakakovidārakajīvantīcillīpālaṅkyāsuniṣaṇṇakaprabhṛtīni varakādayo mudgādayaś ca samāsena kaṣāyo vargaḥ ||11||
tatraiteṣāṃ rasānāṃ saṃyogāstriṣaṣṭirbhavanti | tad yathā- pañcadaśa dvikāḥ, viṃśatistrikāḥ, pañcadaśa catuṣkāḥ, ṣaṭ pañcakāḥ, ekaśaḥ ṣaḍrasāḥ, ekaḥ ṣaṭka iti | teṣāṃ anyatra prayojanāni vakṣyāmaḥ ||12||
bhavati cātra
jagdhāḥ ṣaḍadhigacchanti balino vaśyatāṃ rasāḥ |
yathā prakupitā doṣā vaśaṃ yānti balīyasaḥ ||13||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne rasaviśeṣavijñānīyo nāma dvicatvāriṃśattamo 'dhyāyaḥ ||42||
athāto vamanadravyavikalpavijñānīyam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
vamanadravyāṇāṃ phalādīnāṃ madanaphalāni śreṣṭhatamāni bhavanti | atha madanapuṣpāṇāmātapapariśuṣkāṇāṃ cūrṇaprakuñjaṃ pratyakpuṣpāsadāpuṣpīnimbakaṣāyāṇāmanyatamenāloḍya madhusaindhavayuktāṃ puṣpacūrṇamātrāṃ pāyayitvā vāmayet | madanaśalāṭucūrṇānyevaṃ vā bakularamyakopayuktāni madhulavaṇayuktānyabhiprataptāni; madanaśalāṭucūrṇasiddhāṃ vā tilataṇḍulayavāgūm | nirvṛttānāṃ vā nātiharitapāṇḍūnāṃ kuśamūḍhāvabaddhamṛdgomayapraliptānāṃ yavabu(tu)ṣamudgamāṣaśālyādidhānyarāśāvaṣṭarātroṣitaklinnabhinnānāṃ phalānāṃ phalapippalīruddhṛtyātape śoṣayet, tāsāṃ dadhimadhupalalavimṛditapariśuṣkāṇāṃ subhājanasthānāmantarnakhamuṣṭimuṣṇe yaṣṭīmadhukakaṣāye kovidārādīnāmanyatame vā kaṣāye pramṛdya rātriparyuṣitaṃ madhusaindhavayuktamāśīrbhir abhimantritamudaṅmukhaḥ prāṅmukhamāturaṃ pāyayed anena mantreṇābhimantrya-
“brahmadakṣāśvirudrendrabhūcandrārkānalānilāḥ|
ṛṣayaḥ sauṣadhīgrāmā bhūtasaṅghāś ca pāntu te ||1||
rasāyanamivarṣīṇāṃ devānām amṛtaṃ yathā |
sudhevottamanāgānāṃ bhaiṣajyamidamas tu te ||2||
viśeṣeṇa śleṣmajvarapratiśyāyāntarvidradhiṣu; apravartamāne vā doṣe pippalīvacāgaurasarṣapakalkonmiśraiḥ salavaṇair uṣṇāmbubhiḥ punaḥ punaḥ pravartayed āsamyagvāntalakṣaṇād iti | madanaphalamajjacūrṇaṃ vā tatkvāthaparibhāvitaṃ madanaphalakaṣāyeṇa; madanaphalamajjasiddhasya vā payasaḥ santānikāṃ kṣaudrayuktāṃ , madanaphalamajjasiddhaṃ vā payaḥ, madanaphalamajjasiddhena vā payasā yavāgūm, adhobhāgāsṛkpittahṛddāhayoḥ; madanaphalamajjasiddhasya vā payaso dadhibhāvam upagatasya dadhyuttaraṃ dadhi vā kaphaprasekacchardimūrcchātamakeṣu; madanaphalamajjarasaṃ snehaṃ vā bhallātakasnehavadādāya phāṇitībhūtaṃ lehayet, ātapapariśuṣkaṃ vā tam eva jīvantīkaṣāyeṇa, pitte kaphasthānagate; madanaphalamajjakvāthaṃ vā pippalyādipratīvāpaṃ, taccūrṇaṃ vā nimbarūpikākaṣāyayor anyatareṇa santarpaṇakaphajavyādhiharaṃ, madanaphalamajjacūrṇaṃ vā madhūkakāśmaryadrākṣākaṣāyeṇa | madanaphalavidhānam uktam ||3||
jīmūtakakusumacūrṇaṃ pūrvavad eva kṣīreṇa, nirvṛtteṣu kṣīrayavāgūṃ, romaśeṣu santānikāṃ, aromaśeṣu dadhyuttaraṃ, haritapāṇḍuṣu dadhi, tat kaṣāyasaṃsṛṣṭāṃ vā surāṃ kaphārocakakāsaśvāsapāṇḍurogayakṣmasu; paryāgateṣu madanaphalamajjavadupayogaḥ ||4||
tadvad eva kuṭajaphalavidhānam ||5||
kṛtavedhanānām apy eṣa eva kalpaḥ ||6||
ikṣvākukusumacūrṇaṃ vā pūrvavat , evaṃ kṣīreṇa, kāsaśvāsacchardikapharogeṣūpayogaḥ ||7||
dhāmārgavasyāpi madanaphalamajjavadupayogaḥ; viśeṣatas tu garagulmodarakāsaśvāsaśleṣmāmayeṣu vāyau ca kaphasthānagate ||8||
kṛtavedhanaphalapippalīnāṃ vamanadravyakaṣāyaparipītānāṃ bahuśaścūrṇamutpalādiṣu dattamāghrātaṃ vāmayati, tattvanavabaddhadoṣeṣu yavāgūmākaṇṭhātpītavatsu ca vidadhyāt | vamanavirecanaśirovirocanadravyāṇyevaṃ vā pradhānatamāni bhavanti ||9||
bhavataś cātra
vamanadravyayogāṇāṃ dig iyaṃ samprakīrtitā |
tān vibhajya yathāvyādhi kālaśaktiviniścayāt ||10||
kaṣāyaiḥ svarasaiḥ kalkaiścūrṇair api ca buddhimān |
peyalehyādyabhojyeṣu vamanāny upakalpayet ||11||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne vamanadravyavikalpavijñānīyo nāma tricatvāriṃśattamo 'dhyāyaḥ ||43||
athāto virecanadravyavikalpavijñānīyam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
aruṇābhaṃ trivṛnmūlaṃ śreṣṭhaṃ mūlavirecane |
pradhānaṃ tilvakastvakṣu phaleṣv api harītakī ||3||
taileṣveraṇḍajaṃ tailaṃ svarase kāravellikā |
sudhāpayaḥ payaḥsūktam iti prādhānyasaṅgrahaḥ |
teṣāṃ vidhānaṃ vakṣyāmi yathāvadanupūrvaśaḥ ||4||
vairecanadravyarasānupītaṃ mūlaṃ mahattraivṛtamastadoṣam |
cūrṇīkṛtaṃ saindhavanāgarāḍhyamamlaiḥ piben mārutarogajuṣṭaḥ ||5||
ikṣor vikārair madhurai rasais tat paitte gade kṣīrayutaṃ pibec ca
guḍūcyariṣṭatriphalārasena savyoṣamūtraṃ kaphaje pibettat ||6||
trivarṇakatryūṣaṇayuktam etad guḍena lihyād anavena cūrṇam |
prasthe ca tanmūlarasasya datvā tanmūlakalkaṃ kuḍavapramāṇam ||7||
karṣonmite saindhavanāgare ca vipācya kalkīkṛtametad adyāt |
tatkalkabhāgaḥ samahauṣadhārdhaḥ sasaindhavo mūtrayutaś ca peyaḥ ||8||
samāstrivṛnnāgarakābhayāḥ syurbhāgārdhakaṃ pūgaphalaṃ supakvam |
viḍaṅgasāro maricaṃ sadāru yogaḥ sasindhūdbhavamūtrayuktaḥ ||9||
(virecanadravyabhavaṃ tu cūrṇaṃ rasena teṣāṃ bhiṣajā vimṛdya |
tanmūlasiddhena ca sarpiṣā''ktaṃ sevyaṃ tadājye guṭikīkṛtaṃ ca ||10||
guḍe ca pākābhimukhe nidhāya cūrṇīkṛtaṃ samyagidaṃ vipācya |
śītaṃ trijātāktamatho vimṛdya yogānurūpā guṭikāḥ prayojyāḥ ||11||
vairekīyadravyacūrṇasya bhāgaṃ siddhaṃ sārdhaṃ kvāthabhāgaiścaturbhiḥ |
āmṛdnīyāt sarpiṣā tacchṛtena tatkvāthoṣmasveditaṃ sāmitaṃ ca ||12||
pākaprāpte phāṇite cūrṇitaṃ tat kṣiptaṃ pakvaṃ cāvatārya prayatnāt |
śītībhūtā modakā hṛdyagandhāḥ kāryāstvete bhakṣyakalpāḥ samāsāt ||13||
rasena teṣāṃ paribhāvya mudgān yūṣaḥ sasindhūdbhavasarpiriṣṭaḥ |
vairecane 'nyair api vaidalaiḥ syādevaṃ vidadhyādvamanauṣadhaiś ca ||14||
bhittvā dvidhekṣuṃ parilipya kalkaistribhaṇḍijātaiḥ pratibadhya rajjvā |
pakvaṃ ca samyak puṭapākayuktyā khādet tu taṃ pittagadī suśītam ||15||
sitājagandhātvakkṣīrīvidārītrivṛtaḥ samāḥ |
lihyānmadhughṛtābhyāṃ tu tṛḍdāhajvaraśāntaye ||16||
śarkarākṣaudrasaṃyuktaṃ trivṛccūrṇāvacūrṇitam |
recanaṃ sukumārāṇāṃ tvakpatramaricāṃśakam ||17||
pacellehaṃ sitākṣaudrapalārdhakuḍavānvitam |
trivṛccūrṇayutaṃ śītaṃ pittaghnaṃ tadvirecanam ||18||
trivṛcchyāmākṣāraśuṇṭhīpippalīrmadhunā''pnuyāt |
sarvaśleṣmavikārāṇāṃ śreṣṭham etad virecanam ||19||
bījāḍhyapathyākāśmaryadhātrīdāḍimakolajān |
tailabhṛṣṭān rasān amlaphalair āvāpya sādhayet ||20||
ghanībhūtaṃ trisaugandhyatrivṛtkṣaudrasamanvitam |
lehyam etat kaphaprāyaiḥ sukumārair virecanam ||21||
nīlītulyaṃ tvagelaṃ ca tais trivṛt sasitopalā |
cūrṇaṃ santarpaṇaṃ kṣaudraphalāmlaṃ sannipātanut ||22||
trivṛcchyāmāsitākṛṣṇātriphalāmākṣikaiḥ samaiḥ |
modakāḥ sannipātordhvaraktapittajvarāpahāḥ ||23||
trivṛdbhāgāstrayaḥ proktāstriphalā tatsamā tathā |
kṣārakṛṣṇāviḍaṅgāni sañcūrṇya madhusarpiṣā ||24||
lihyād guḍena guṭikāḥ kṛtvā vā'pyatha bhakṣayet |
kaphavātakṛtān gulmān plīhodarahalīmakān ||25||
hanty anyān api cāpy etan nirapāyaṃ virecanam
cūrṇaṃ śyāmā trivṛnnīlī kaṭvī mustā durālabhā ||26||
cavyendrabījaṃ triphalā sarpirmāṃsarasāmbubhiḥ |
pītaṃ virecanaṃ taddhi rūkṣāṇām api śasyate ||27||
vairecanikaniḥkvāthabhāgāḥ śītāstrayo matāḥ |
dvau phāṇitasya tac cāpi punar agnāv adhiśrayet ||28||
tat sādhusiddhaṃ vijñāya śītaṃ kṛtvā nidhāpayet |
kalase kṛtasaṃskāre vibhajya rtū himāhimau ||29||
māsād ūrdhvaṃ jātarasaṃ madhugandhaṃ varāsavam |
pibed asāv eva vidhiḥ kṣāramūtrāsaveṣv api ||30||
vairecanikamūlānāṃ kvāthe māṣān subhāvitān |
sudhautāṃs tat kaṣāyeṇa śālīnāṃ cāpi taṇḍulān ||31||
avakṣudyaikataḥ piṇḍān kṛtvā śuṣkān sucūrṇitān |
śālitaṇḍulacūrṇaṃ ca tat kaṣāyoṣmasādhitam ||32||
tasya piṣṭasya bhāgāṃstrīn kiṇvabhāgavimiśritān |
maṇḍodakārthe kvāthaṃ ca dadyāt tat sarvam ekataḥ ||33||
nidadhyāt kalase tāṃ tu surāṃ jātarasāṃ pibet |
eṣa eva surākalpo vamaneṣv api kīrtitaḥ ||34||
mūlāni trivṛdādīnāṃ prathamasya gaṇasya ca |
mahataḥ pañcamūlasya mūrvāśārṅgaṣṭayor api ||35||
sudhāṃ haimavatīṃ caiva triphalātiviṣe vacām |
saṃhṛtyaitāni bhāgau dvau kārayed ekam etayoḥ ||36||
kuryān niḥkvātham ekasminn ekasmiṃś cūrṇam eva tu |
kṣuṇṇāṃs tasmiṃs tu niḥkvāthe bhāvayed bahuśo yavān ||37||
śuṣkāṇāṃ mṛdubhṛṣṭānāṃ teṣāṃ bhāgāstrayo matāḥ |
caturthaṃ bhāgamāvāpya cūrṇānāmatra kīrtitam ||38||
prakṣipya kalase samyak tatastaṃ tadanantaram |
teṣāṃ eva kaṣāyeṇa śītalena suyojitam ||39||
pūrvavat sannidadhyāt tu jñeyaṃ sauvīrakaṃ hi tat |
pūrvoktaṃ vargam āhṛtya dvidhā kṛtvaikam etayoḥ ||40||
bhāgaṃ saṅkṣudya saṃsṛjya yavaiḥ sthālyāmadhiśrayet |
ajaśṛṅgyāḥ kaṣāyeṇa tamabhyāsicya sādhayet ||41||
susiddhāṃś cāvatāryaitān auṣadhibhyo vivecayet |
vimṛdya satuṣān samyak tatastān pūrvavan mitān ||42||
pūrvoktauṣadhabhāgasya cūrṇaṃ dattvā tu pūrvavat |
tenaiva saha yūṣeṇa kalase pūrvavat kṣipet ||43||
jñātvā jātarasaṃ cāpi tattuṣodakam ādiśet |
tuṣāmbusauvīrakayor vidhireṣa prakīrtitaḥ ||44||
ṣaḍrātrāt saptarātrādvā te ca peye prakīrtite |
vairecaneṣu sarvyeṣu trivṛnmūlavidhiḥ smṛtaḥ ||45||
dantīdravantyor mūlāni viśeṣān mṛtkuśāntare |
pippalīkṣaudrayuktāni svinnāny uddhṛtya śoṣayet ||46||
tatas trivṛdvidhānena yojayecchleṣmapittayoḥ |
tayoḥ kalkakaṣāyābhyāṃ cakratailaṃ vipācayet ||47||
sarpiś ca pakvaṃ vīsarpakakṣādāhālajīrjayet |
mehagulmānilaśleṣmavibandhāṃstailam eva ca ||48||
catuḥsnehaṃ śakṛcchukravātasaṃrodhajā rujaḥ |
dantīdravantīmaricakanakāhvayavāsakaiḥ ||49||
viśvabheṣajamṛdvīkācitrakair mūtrabhāvitam |
saptāhaṃ sarpiṣā cūrṇaṃ yojyam etad virecanam ||50||
jīrṇe santarpaṇaṃ kṣaudraṃ pittaśleṣmarujāpaham |
ajīrṇapārśvarukpāṇḍuplīhodaranibarhaṇam ||51||
guḍasyāṣṭapale pathyā viṃśatiḥ syuḥ palaṃ palam |
dantīcitrakayoḥ karṣau pippalītrivṛtordaśa ||52||
kṛtvaitān modakān ekaṃ daśame daśame 'hani |
tataḥ khāded uṣṇatoyasevī niryantraṇās tv ime ||53||
doṣaghnā grahaṇīpāṇḍurogārśaḥkuṣṭhanāśanāḥ |54|
vyoṣaṃ trijātakaṃ mustā viḍaṅgāmalake tathā ||54||
navaitāni samāṃśāni trivṛdaṣṭaguṇāni vai |
ślakṣṇacūrṇīkṛtān īha dantībhāgadvayaṃ tathā ||55||
sarvāṇi cūrṇitānīha gālitāni vimiśrayet |
ṣaḍbhiś ca śarkarābhāgairīṣatsaindhavamākṣikaiḥ ||56||
piṇḍitaṃ bhakṣayitvā tu tataḥ śītāmbu pāyayet |
bastiruktṛḍjvaracchardiśoṣapāṇḍubhramāpaham ||57||
niryantraṇamidaṃ sarvaviṣaghnaṃ tu virecanam |
trivṛdaṣṭakasañjño 'yaṃ praśastaḥ pittarogiṇām ||58||
bhakṣyaḥ kṣīrānupāno vā pittaśleṣmāturairnaraiḥ |
bhakṣyarūpasadharmatvād āḍhyeṣveva vidhīyate ||59||
tilvakasya tvacaṃ bāhyām antarvalkavivarjitām |
cūrṇayitvā tu dvau bhāgau tatkaṣāyeṇa gālayet ||60||
tṛtīyaṃ bhāvitaṃ tena bhāgaṃ śuṣkaṃ tu bhāvitam |
daśamūlīkaṣāyeṇa trivṛdvatsamprayojayet ||61||
vidhānaṃ tvakṣu nirdiṣṭaṃ phalānāmatha vakṣyate |
harītakyāḥ phalaṃ tv asthivimuktaṃ doṣavarjitam ||62||
yojyaṃ trivṛdvidhānena sarvavyādhinibarhaṇam |
rasāyanaṃ paraṃ medhyaṃ duṣṭāntarvraṇaśodhanam ||63||
harītakī viḍaṅgāni saindhavaṃ nāgaraṃ trivṛt |
maricāni ca tat sarvaṃ gomutreṇa virecanam ||64||
harītakī bhadradāru kuṣṭhaṃ pūgaphalaṃ tathā |
saindhavaṃ śṛṅgaveraṃ ca gomūtreṇa virecanam ||65||
nīlinīphalacūrṇaṃ tu nāgarābhayayos tathā |
lihyād guḍena salilaṃ paścāduṣṇaṃ piben naraḥ ||66||
pippalyādikaṣāyeṇa pibet piṣṭāṃ harītakīm |
saindhavopahitāṃ sadya eṣa yogo virecayet ||67||
harītakī bhakṣyamāṇā nāgareṇa guḍena vā |
saindhavopahitā vā'pi sātatyenāgnidīpanī ||68||
vātānulomanī vṛṣyā cendriyāṇāṃ prasādanī |
santarpaṇakṛtān rogān prāyo hanti harītakī ||69||
śītam āmalakaṃ rūkṣaṃ pittamedaḥkaphāpaham |
bibhītakamanuṣṇaṃ tu kaphapittanibarhaṇam ||70||
trīṇyapy amlakaṣāyāṇi satiktamadhurāṇi ca |
triphalā sarvarogaghnī tribhāgaghṛtamūrcchitā ||71||
vayasaḥ sthāpanaṃ cāpi kuryāt santatasevitā |72|
harītakīvidhānena phalāny evaṃ prayojayet ||72||
virecanāni sarvāṇi viśeṣāccaturaṅgulāt |
phalaṃ kāle samuddhṛtya sikatāyāṃ nidhāpayet ||73||
saptāham ātape śuṣkam ato majjānam uddharet |
tailaṃ grāhyaṃ jale paktvā tilavadvā prapīḍya ca ||74||
tasyopayogo bālānāṃ yāvad varṣāṇi dvādaśa |
lihyād eraṇḍatailena kuṣṭhatrikaṭukānvitam ||75||
sukhodakaṃ cānupibedeṣa yogo virecayet
eraṇḍatailaṃ triphalākvāthena triguṇena tu ||76||
yuktaṃ pītaṃ tathā kṣīrarasābhyāṃ tu virecayet |
bālavṛddhakṣatakṣīṇasukumāreṣu yojitam ||77||
phalānāṃ vidhiruddiṣṭaḥ kṣīrāṇāṃ śṛṇu suśruta! |
virecanānāṃ tīkṣṇānāṃ payaḥ saudhaṃ paraṃ matam ||78||
ajñaprayuktaṃ tad dhanti viṣavat karmavibhramāt |
vijānatā prayuktaṃ tu mahāntam api saṃcayam ||
bhinatty āśveva doṣāṇāṃ rogān hanti ca dustarān
mahatyāḥ pañcamūlyās tu bṛhatyoś caikaśaḥ pṛthak ||80||
kaṣāyaiḥ samabhāgaṃ tu tadaṅgāreṣu śoṣitam |
amlādibhiḥ pūrvavat tu prayojyaṃ kolasammitam ||81||
mahāvṛkṣapayaḥ pītairyavāgūstaṇḍulaiḥ kṛtā |
pītā virecayatyāśu guḍenotkārikā kṛtā ||82||
leho vā sādhitaḥ samyak snuhīkṣīrapayoghṛtaiḥ |
bhāvitās tu snuhīkṣīre pippalyo lavaṇānvitāḥ ||83||
cūrṇaṃ kāmpillakaṃ vā'pi tatpītaṃ guṭikīkṛtam
saptalā śaṅkhinī dantī trivṛdāragvadhaṃ gavām ||84||
mūtreṇāplāvya saptāhaṃ snuhīkṣīre tataḥ param |
kīrṇaṃ tenaiva cūrṇena mālyaṃ vasanam eva ca ||85||
āghrāyāvṛtya vā samyaṅ mṛdukoṣṭho viricyate |
kṣīratvakphalamūlānāṃ vidhānaiḥ parikīrtitaiḥ |
avekṣya samyagrogādīn yathāvadupayojayet ||86||
trivṛcchāṇā mitāstisrastisraś ca triphalātvacaḥ |
viḍaṅgapippalīkṣāraśāṇāstisraś ca cūrṇitāḥ ||87||
lihyāt sarpirmadhubhyāṃ ca modakaṃ vā guḍena vā |
bhakṣayen niṣparīhārametacchreṣṭhaṃ virecanam ||88||
gulmaṃ plīhodaraṃ kāsaṃ halīmakamarocakam |
kaphavātakṛtāṃś cānyān vyādhīn etad vyapohati ||89||
ghṛteṣu taileṣu payaḥsu cāpi madyeṣu mūtreṣu tathā raseṣu |
bhakṣyānnalehyeṣu ca teṣu teṣu virecanāny agramatir vidadhyāt ||90||
kṣīraṃ rasaḥ kalkamatho kaṣāyaḥ śṛtaś ca śītaś ca tathaiva cūrṇam |
kalpāḥ ṣaḍete khalu bheṣajānāṃ yathottaraṃ te laghavaḥ pradiṣṭāḥ ||91||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne virecanadravyavikalpavijñānīyo nāma catuścatvāriṃśo 'dhyāyaḥ ||44||
athāto dravadravyavidhim adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
pānīyamāntarīkṣamanirdeśyarasamamṛtaṃ jīvanaṃ tarpaṇaṃ dhāraṇamāśvāsajananaṃ śramaklamapipāsāmadamūrcchātandrānidrādāhapraśamanamekāntataḥ pathyatamaṃ ca ||3||
tad evāvanipatitam anyatamaṃ rasam upalabhate sthānaviśeṣān nadīnadasarastaḍāgavāpīkūpacuṇṭīprasravaṇodbhidavikirakedārapalvalādiṣu sthāneṣv avasthitam iti ||4||
tatra lohitakapilapāṇḍunīlapītaśukleṣv avanipradeśeṣu madhurāmlalavaṇakaṭutiktakaṣāyāṇi yathāsaṅkhyam udakāni sambhavanti’ ity eke bhāṣante ||5||
tat tu na samyak pṛthivyādīnām anyonyānupraveśakṛtaḥ salilaraso bhavaty utkarṣāpakarṣeṇa | tatra, svalakṣaṇabhūyiṣṭhāyāṃ bhūmāv amlaṃ lavaṇaṃ ca ambuguṇabhūyiṣṭhāyāṃ madhuraṃ; tejoguṇabhūyiṣṭhāyāṃ kaṭukaṃ tiktaṃ ca vāyuguṇabhūyiṣṭhāyāṃ kaṣāyam; ākāśaguṇabhūyiṣṭhāyām avyaktarasam, avyaktaṃ hy ākāśam ity ataḥ; tat pradhānam avyaktarasatvāt tat peyam āntarīkṣālābhe ||6||
tatrāntarīkṣaṃ caturvidham | tad yathā dhāraṃ, kāraṃ, tauṣāraṃ, haimam iti | teṣāṃ dhāraṃ pradhānaṃ, laghutvāt ; tat punardvividhaṃ- gāṅgaṃ, sāmudraṃ ceti | tatra gāṅgamāśvayuje māsi prāyaśo varṣati | tayor dvayor api parīkṣaṇaṃ kurvīta- śālyodanapiṇḍamakuthitamavidagdhaṃ rajatabhājanopahitaṃ varṣati deve bahiṣkurvīta, sa yadi muhūrtaṃ sthitastādṛśa eva bhavati tadā gāṅgaṃ patatītyavagantavyaṃ; varṇānyatve sikthapraklede ca sāmudram iti vidyāt, tannopādeyam | sāmudramapyāśvayuje māsi gṛhītaṃ gāṅgavadbhavati | gāṅgaṃ punaḥ pradhānaṃ, tadupādadītāśvayuje māsi | śuciśuklavitatapaṭaikadeśacyutamathavā harmyatalaparibhraṣṭamanyair vā śucibhir bhājanairgṛhītaṃ sauvarṇe rājate mṛnmaye vā pātre nidadhyāt | tat sarvakālam upayuñjīta, tasyālābhe bhaumam | taccākāśaguṇabahulam | tat punaḥ saptavidham | tad yathā- kaupaṃ, nādeyaṃ, sārasaṃ, tāḍāgaṃ, prāsravaṇam, audbhidaṃ, cauṇṭyam iti ||7||
tatra varṣāsvāntarikṣamaudbhidaṃ vā seveta, mahāguṇatvāt ; śaradi sarvaṃ, prasannatvāt hemante sārasaṃ tāḍāgaṃ vā; vasante kaupaṃ prāsravaṇaṃ vā; grīṣme 'pyevaṃ; prāvṛṣi cauṇṭyamanabhivṛṣṭaṃ sarvaṃ ceti ||8||
kīṭamūtrapurīṣāṇḍaśavakothapradūṣitam |
tṛṇaparṇotkarayutaṃ kaluṣaṃ viṣasaṃyutam ||9||
yo 'vagāheta varṣāsu pibed vā'pi navaṃ jalam |
sa bāhyābhyantarān rogān prāpnuyāt kṣipram eva tu ||10||
tatra yat paṅkaśaivalahaṭhatṛṇapadmapatraprabhṛtibhir avacchannaṃ raviśaśikiraṇānilairnābhijuṣṭaṃ gandhavarṇarasopasṛṣṭaṃ tadvyāpannam iti vidyāt | tasya sparśarūparasagandhavīryavipākadoṣāḥ ṣaṭ sambhavanti | tatra, kharatā paicchilyam auṣṇyaṃ dantagrāhitā ca sparśadoṣaḥ, paṅkasikatāśaivālabahuvarṇatā rūpadoṣaḥ; vyaktarasatā rasadoṣaḥ; aniṣṭagandhatā gandhadoṣaḥ; yad upayuktaṃ tṛṣṇāgauravaśūlakaphaprasekān āpādayati sa viryadoṣaḥ yad upayuktaṃ cirād vipacyate viṣṭambhayati vā sa vipākadoṣa iti | ta ete āntarikṣe na santi ||11||
vyāpannasya cāgnikvathanaṃ sūryātapapratāpanaṃ taptāyaḥpiṇḍasikatāloṣṭrāṇāṃ vā nirvāpaṇaṃ prasādanaṃ ca kartavyaṃ, nāgacampakotpalapāṭalāpuṣpaprabhṛtibhiś cādhivāsanam iti ||12||
sauvarṇe rājate tāmre kāṃsye maṇimaye 'pi vā |
puṣpāvataṃsaṃ bhaume vā sugandhi salilaṃ pibet ||13||
vyāpannaṃ varjayennityaṃ toyaṃ yac cāpy anārtavam |
doṣasañjananaṃ hyetannādadītāhitaṃ tu tat ||14||
vyāpannam udakaṃ yas tu pibatīhāprasāditam |
śvayathuṃ pāṇḍurogaṃ ca tvagdoṣam avipākatām ||15||
śvāsakāsapratiśyāyaśūlagulmodarāṇi ca |
anyān vā viṣamān rogān prāpnuyād acireṇa saḥ ||16||
tatra sapta kaluṣasya prasādanāni bhavanti | tad yathā katakagomedakabisagranthiśaivālamūlavastrāṇi muktāmaṇiś ceti ||17||
pañca nikṣepaṇāni bhavanti | tad yathā- phalakaṃ, tryaṣṭakaṃ, muñjavalaya, udakamañcikā, śikyaṃ ceti ||18||
sapta śītīkaraṇāni bhavanti tad yathā pravātasthāpanam udakaprakṣepaṇaṃ, yaṣṭikābhrāmaṇaṃ, vyajanaṃ vastroddharaṇaṃ vālukāprakṣepaṇaṃ śikyāvalambanaṃ ceti ||19||
nirgandhamavyaktarasaṃ tṛṣṇāghnaṃ śuci śītalam |
acchaṃ laghu ca hṛdyaṃ ca toyaṃ guṇavad ucyate ||20||
tatra nadyaḥ paścimābhimukhāḥ pathyāḥ, laghūdakatvāt ; pūrvābhimukhās tu na praśasyante, gurūdakatvāt ; dakṣiṇābhimukhā nātidoṣalāḥ, sādhāraṇatvāt | tatra sahyaprabhavāḥkuṣṭhaṃ janayanti, vindhyaprabhavāḥ kuṣṭhaṃ pāṇḍurogaṃ ca, malayaprabhavāḥ kṛmīn, mahendraprabhavāḥ ślīpadodarāṇi, himavatprabhavā hṛdrogaśvayathuśirorogaślīpadagalagaṇḍān, prācyāvantyā aparāvantyāś cārśāṃsyupajanayanti, pāriyātraprabhavāḥ pathyā balārogyakarya iti ||21||
nadyaḥ śīghravahā laghvyaḥ proktā yāś cāmalodakāḥ |
gurvyaḥ śaivālasañchannāḥ kaluṣā mandagāś ca yāḥ ||22||
prāyeṇa nadyo maruṣu satiktā lavaṇānvitāḥ |
laghvyaḥ samadhurāś caiva pauruṣeyā bale hitāḥ ||23||
tatra sarveṣām eva bhaumānāṃ grahaṇaṃ pratyūṣasi, tatra hy amalatvaṃ śaityaṃ cādhikaṃ bhavati, sa eva cāpāṃ paro guṇa iti ||24||
divārkakiraṇairjuṣṭaṃ niśāyāminduraśmibhiḥ |
arūkṣam anabhiṣyandi tat tulyaṃ gaganāmbunā ||25||
gaganāmbu tridoṣaghnaṃ gṛhītaṃ yat subhājane |
balyaṃ rasāyanaṃ medhyaṃ pātrāpekṣi tataḥ param ||26||
rakṣoghnaṃ śītalaṃ hlādi jvaradāhaviṣāpaham |
candrakāntodbhavaṃ vāri pittaghnaṃ vimalaṃ smṛtam ||27||
mūrcchāpittoṣṇadāheṣu viṣe rakte madātyaye |
bhramaklamaparīteṣu tamake vamathau tathā ||28|
ūrdhvage raktapitte ca śītamambhaḥ praśasyate |
pārśvaśūle pratiśyāye vātaroge galagrahe ||29||
ādhmāne stimite koṣṭhe sadyaḥśuddhe navajvare |
hikkāyāṃ snehapīte ca śītāmbu parivarjayet ||30||
nādeyaṃ vātalaṃ rūkṣaṃ dīpanaṃ laghu lekhanam |
tadabhiṣyandi madhuraṃ sāndraṃ guru kaphāvaham ||31||
tṛṣṇāghnaṃ sārasaṃ balyaṃ kaṣāyaṃ madhuraṃ laghu |
tāḍāgaṃ vātalaṃ svādu kaṣāyaṃ kaṭupāki ca ||32||
vātaśleṣmaharaṃ vāpyaṃ sakṣāraṃ kaṭu pittalam |
sakṣāraṃ pittalaṃ kaupaṃ śleṣmaghnaṃ dīpanaṃ laghu ||33||
cauṇṭyam agnikaraṃ rūkṣaṃ madhuraṃ kaphakṛnna ca |
kaphaghnaṃ dīpanaṃ hṛdyaṃ laghu prasravaṇodbhavam ||34||
madhuraṃ pittaśamanam avidāhyaudbhidaṃ smṛtam |
vaikiraṃ kaṭu sakṣāraṃ śleṣmaghnaṃ laghu dīpanam ||35||
kaidāraṃ madhuraṃ proktaṃ vipāke guru doṣalam | tadvat pālvalam uddiṣṭaṃ viśeṣāddoṣalaṃ tu tat ||36||
sāmudramudakaṃ visraṃ lavaṇaṃ sarvadoṣakṛt |
anekadoṣam ānūpaṃ vāry abhiṣyandi garhitam ||37||
ebhir doṣair asaṃyuktaṃ niravadyaṃ tu jāṅgalam |
pāke 'vidāhi tṛṣṇāghnaṃ praśastaṃ prītivardhanam ||38||
dīpanaṃ svādu śītaṃ ca toyaṃ sādhāraṇaṃ laghu
kaphamedo 'nilāmaghnaṃ dīpanaṃ bastiśodhanam ||39||
śvāsakāsajvaraharaṃ pathyam uṣṇodakaṃ sadā
yat kvāthyamānaṃ nirvegaṃ niṣphenaṃ nirmalaṃ laghu ||40||
caturbhāgāvaśeṣaṃ tu tat toyaṃ guṇavat smṛtam
na ca paryuṣitaṃ deyaṃ kadācidvāri jānatā ||41||
amlībhūtaṃ kaphotkledi na hitaṃ tat pipāsave
madyapānātsamudbhūte roge pittotthite tathā ||42||
sannipātasamutthe ca śṛtaśītaṃ praśasyate
snigdhaṃ svādu himaṃ hṛdyaṃ dīpanaṃ bastiśodhanam ||43||
vṛṣyaṃ pittapipāsāghnaṃ nālikerodakaṃ guru |
dāhātīsārapittāsṛṅmūrcchāmadyaviṣārtiṣu ||44||
śṛtaśītaṃ jalaṃ śastaṃ tṛṣṇācchardibhrameṣu ca
arocake pratiśyāye praseke śvayathau kṣaye ||45||
mande 'gnāvudare kuṣṭhe jvare netrāmaye tathā |
vraṇe ca madhumehe ca pānīyaṃ mandam ācaret ||46||
iti jalavargaḥ |
atha kṣīravargaḥ |
gavyamājaṃ tathā cauṣṭramāvikaṃ māhiṣaṃ ca yat |
aśvāyāś caiva nāryāś ca kareṇūnāṃ ca yatpayaḥ ||47||
tattvanekauṣadhirasaprasādaṃ prāṇadaṃ guru |
madhuraṃ picchilaṃ śītaṃ snigdhaṃ ślakṣṇaṃ saraṃ mṛdu |
sarvaprāṇabhṛtāṃ tasmāt sātmyaṃ kṣīram ihocyate ||48||
tatra sarvam eva kṣīraṃ prāṇināmapratiṣiddhaṃ jātisātmyāt, vātapittaśoṇitamānaseṣv api vikāreṣv aviruddhaṃ, jīrṇajvarakāsaśvāsaśoṣakṣayagulmonmādodaramūrcchābhramamadadāhapipāsāhṛdbastidoṣa- pāṇḍurogagrahaṇīdoṣārśaḥśūlodāvartātisārapravāhikāyonirogagarbhāsrāvaraktapittaśramaklamaharaṃ, pāpmāpahaṃ balyaṃ vṛṣyaṃ vājīkaraṇaṃ rasāyanaṃ medhyaṃ vayaḥsthāpanamāyuṣyaṃ jīvanaṃ bṛṃhaṇaṃ sandhānaṃ vamanavirecanāsthāpanaṃ tulyaguṇatvāccaujaso vardhanaṃ bālavṛddhakṣatakṣīṇānāṃ kṣudvyavāyavyāyāmakarśitānāṃ ca pathyatamam ||49||
alpābhiṣyandi gokṣīraṃ snigdhaṃ guru rasāyanam |
raktapittaharaṃ śītaṃ madhuraṃ rasapākayoḥ ||50||
jīvanīyaṃ tathā vātapittaghnaṃ paramaṃ smṛtam
gavyatulyaguṇaṃ tvājaṃ viśeṣācchoṣiṇāṃ hitam ||51||
dīpanaṃ laghu saṅgrāhi śvāsakāsāsrapittanut |
ajānām alpakāyatvāt kaṭutiktaniṣevaṇāt ||52||
nātyambupānādvyāyāmāt sarvavyādhiharaṃ payaḥ
rūkṣoṣṇaṃ lavaṇaṃ kiñcid auṣṭraṃ svādurasaṃ laghu ||53||
śophagulmodarārśoghnaṃ kṛmikuṣṭhaviṣāpaham
āvikaṃ madhuraṃ snigdhaṃ guru pittakaphāvaham ||54||
pathyaṃ kevalavāteṣu kāse cānilasambhave |
mahābhiṣyandi madhuraṃ māhiṣaṃ vahnināśanam ||55||
nidrākaraṃ śītataraṃ gavyāt snigdhataraṃ guru
uṣṇamaikaśaphaṃ balyaṃ śākhāvātaharaṃ payaḥ ||56||
madhurāmlarasaṃ rūkṣaṃ lavaṇānurasaṃ laghu
nāryāstu madhuraṃ stanyaṃ kaṣāyānurasaṃ himam ||57||
nasyāścyotanayoḥ pathyaṃ jīvanaṃ laghu dīpanam
hastinyā madhuraṃ vṛṣyaṃ kaṣāyānurasaṃ guru ||58||
snigdhaṃ sthairyakaraṃ śītaṃ cakṣuṣyaṃ balavardhanam |
prāyaḥ prābhātikaṃ kṣīraṃ guru viṣṭambhi śītalam ||59||
rātryāḥ somaguṇatvāc ca vyāyāmābhāvatas tathā
divākarābhitaptānāṃ vyāyāmānilasevanāt ||60||
śramaghnaṃ vātanuccaiva cakṣuṣyaṃ cāparāhṇikam |
payo 'bhiṣyandi gurvāmaṃ prāyaśaḥ parikīrtitam ||61||
tad evoktaṃ laghutaram anabhiṣyandi vai śṛtam
varjayitvā striyāḥ stanyam āmam eva hi tad dhitam ||62||
dhāroṣṇaṃ guṇavat kṣīraṃ viparītam ato 'nyathā
tad evātiśṛtaṃ śītaṃ guru bṛṃhaṇam ucyate ||63||
aniṣṭagandham amlaṃ ca vivarṇaṃ virasaṃ ca yat |
varjyaṃ salavaṇaṃ kṣīraṃ yac ca vigrathitaṃ bhavet ||64||
iti kṣīravargaḥ |
atha dadhivargaḥ |
dadhi tu madhuram amlam atyamlaṃ ceti; tatkaṣāyānurasaṃ snigdham uṣṇaṃ pīnasaviṣam ajvarātisārārocakamūtrakṛcchrakārśyāpahaṃ vṛṣyaṃ prāṇakaraṃ maṅgalyaṃ ca ||65||
mahābhiṣyandi madhuraṃ kaphamedovivardhanam |
kaphapittakṛdamlaṃ syād atyamlaṃ raktadūṣaṇam ||66||
vidāhi sṛṣṭaviṇmūtraṃ mandajātaṃ tridoṣakṛt
snigdhaṃ vipāke madhuraṃ dīpanaṃ balavardhanam ||67||
vātāpahaṃ pavitraṃ ca dadhi gavyaṃ rucipradam
dadhyājaṃ kaphapittaghnaṃ laghu vātakṣayāpaham ||68||
durnāmaśvāsakāseṣu hitamagneś ca dīpanam
vipāke madhuraṃ vṛṣyaṃ vātapittaprasādanam ||69||
balāsavardhanaṃ snigdhaṃ viśeṣāddadhi māhiṣam
vipāke kaṭu sakṣāraṃ guru bhedyauṣṭrikaṃ dadhi ||70||
vātamarśāṃsi kuṣṭhāni kṛmīn hanty udarāṇi ca
kopanaṃ kaphavātānāṃ durnāmnāṃ cāvikaṃ dadhi ||71||
rase pāke ca madhuramatyabhiṣyandi doṣalam
dīpanīyam acakṣuṣyaṃ vāḍavaṃ dadhi vātalam ||72||
rūkṣamuṣṇaṃ kaṣāyaṃ ca kaphamūtrāpahaṃ ca tat
snigdhaṃ vipāke madhuraṃ balyaṃ santarpaṇaṃ guru ||73||
cakṣuṣyamagryaṃ doṣaghnaṃ dadhi nāryā guṇottaram
laghu pāke balāsaghnaṃ vīryoṣṇaṃ paktināśanam ||74||
kaṣāyānurasaṃ nāgyā dadhi varcovivardhanam |
dadhīnyuktāni yānīha gavyādīni pṛthak pṛthak ||75||
vijñeyamevaṃ sarveṣu gavyam eva guṇottaram
vātaghnaṃ kaphakṛt snigdhaṃ bṛṃhaṇaṃ nātipittakṛt ||76||
kuryād bhaktābhilāṣaṃ ca dadhi yat suparisrutam
śṛtāt kṣīrāt tu yajjātaṃ guṇavaddadhi tat smṛtam ||77||
vātapittaharaṃ rucyaṃ dhātvagnibalavardhanam
dadhnaḥ saro gururvṛṣyo vijñeyo 'nilanāśanaḥ ||78||
vahnervidhamanaś cāpi kaphaśukravivardhanaḥ
dadhi tvasāraṃ rūkṣaṃ ca grāhi viṣṭambhi vātalam ||79||
dīpanīyaṃ laghutaraṃ sakaṣāyaṃ rucipradam
śaradgrīṣmavasanteṣu prāyaśo dadhi garhitam ||80||
hemante śiśire caiva varṣāsu dadhi śasyate |
tṛṣṇāklamaharaṃ mas tu laghu srotoviśodhanam ||81||
amlaṃ kaṣāyaṃ madhuramavṛṣyaṃ kaphavātanut |
prahlādanaṃ prīṇanaṃ ca bhinattyāśu malaṃ ca tat |
balamāvahate kṣipraṃ bhaktacchandaṃ karoti ca ||82||
svādvamlamatyamlakamandajātaṃ tathā śṛtakṣīrabhavaṃ saraś ca |
asāram evaṃ dadhi saptadhā'smin varge smṛtā mastuguṇās tathaiva ||83||
iti dadhivargaḥ |
atha takravargaḥ |
takraṃ tu madhuram amlaṃ kaṣāyānurasam uṣṇavīryaṃ laghurūkṣam agnidīpanaṃ garaśophātisāragrahaṇīpāṇḍurogārśaḥplīhagulmārocakaviṣamajvaratṛṣṇācchardiprasekaśūlabhedaḥśleṣmānilaharaṃ madhuravipākaṃ hṛdyaṃ mūtrakṛcchrasnehavyāpatpraśamanam avṛṣyaṃ ca ||84||
manthanādipṛthagbhūtasneh amardhodakaṃ ca yat |
nātisāndradravaṃ takraṃ svādvamlaṃ tuvaraṃ rase |
yat tu sasnehamajalaṃ mathitaṃ gholam ucyate ||85||
naiva takraṃ kṣate dadyānnoṣṇakāle na durbale |
na mūrcchābhramadāheṣu na rogeraktapaittike ||86||
śītakāle 'gnimāndye ca kaphottheṣv āmayeṣu ca |
mārgāvarodhe duṣṭe ca vāyau takraṃ praśasyate ||87||
tat punar madhuraṃ śleṣmaprakopaṇaṃ pittapraśamanaṃ ca; amlaṃ vātaghnaṃ pittakaraṃ ca ||88||
vāte 'mlaṃ saindhavopetaṃ, svādu pitte saśarkaram |
pibettakraṃ kaphe cāpi vyoṣakṣārasamanvitam ||89||
grāhiṇī vātalā rūkṣā durjarā takrakūrcikā
takrāllaghutaro maṇḍaḥ kūrcikādadhitakrajaḥ ||90||
guruḥ kilāṭo 'nilahā puṃstvanidrāpradaḥ smṛtaḥ
madhurau bṛṃhaṇau vṛṣyau tadvat pīyūṣamoraṭau ||91||
navanītaṃ punaḥ sadyaskaṃ laghu sukumāraṃ madhuraṃ kaṣāyamīṣadamlaṃ śītalaṃ medhyaṃ dīpanaṃ hṛdyaṃ saṅgrāhi pittānilaharaṃ vṛṣyamavidāhi kṣayakāsavraṇaśoṣārśo 'rditāpahaṃ, cirotthitaṃ guru kaphamedovivardhanaṃ balakaraṃ bṛṃhaṇaṃ śoṣaghnaṃ viśeṣeṇa bālānāṃ praśasyate ||92||
kṣīrotthaṃ punarnavanītamutkṛṣṭasnehamādhuryamatiśītaṃ saukumāryakaraṃ cakṣuṣyaṃ saṅgrāhi raktapittanetrarogaharaṃ prasādanaṃ ca ||93||
santānikā punarvātaghnī tarpaṇī vṛṣyā balyā snigdhā rucyā madhurā madhuravipākā raktapittaprasādanī gurvī ca ||94||
vikalpa eṣa dadhyādiḥ śreṣṭho gavyo 'bhivarṇitaḥ |
vikalpān avaśiṣṭāṃs tu kṣīravīryātsam ādiśet ||95||
iti takravargaḥ |
atha ghṛtam |
ghṛtaṃ tu madhuraṃ saumyaṃ mṛdu śītavīryamanabhiṣyandi snehanamudāvartonmādāpasmāraśūlajvarānāhavātapittapraśamanam agnidīpanaṃ smṛtimatimedhākāntisvaralāvaṇyasaukumāryaujastejobalakaram āyuṣyaṃ vṛṣyaṃ medhyaṃ vayaḥsthāpanaṃ guru cakṣuṣyaṃ śleṣmābhivardhanaṃ pāpmālakṣmīpraśamanaṃ viṣaharaṃ rakṣoghnaṃ ca ||96||
vipāke madhuraṃ śītaṃ vātapittaviṣāpaham |
cakṣuṣyamagryaṃ balyaṃ ca gavyaṃ sarpirguṇottaram ||97||
ājaṃ ghṛtaṃ dīpanīyaṃ cakṣuṣyaṃ balavardhanam |
kāse śvāse kṣaye cāpi pathyaṃ pāke ca tallaghu ||98||
madhuraṃ raktapittaghnaṃ guru pāke kaphāvaham |
vātapittapraśamanaṃ suśītaṃ māhiṣaṃ ghṛtam ||99||
auṣṭraṃ kaṭu ghṛtaṃ pāke śophakrimiviṣāpaham |
dīpanaṃ kaphavātaghnaṃ kuṣṭhagulmodarāpaham ||100||
pāke laghvāvikaṃ sarpirna ca pittaprakopaṇam |
kaphe 'nile yonidoṣe śoṣe kampe ca taddhitam ||101||
pāke laghūṣṇavīryaṃ ca kaṣāyaṃ kaphanāśanam |
dīpanaṃ baddhamūtraṃ ca vidyādaikaśaphaṃ ghṛtam ||102||
cakṣuṣyamagryaṃ strīṇāṃ tu sarpiḥ syādamṛtopamam |
vṛddhiṃ karoti dehāgnyor laghupākaṃ viṣāpaham ||103||
kaṣāyaṃ baddhaviṇmūtraṃ tiktamagnikaraṃ laghu |
hanti kāreṇavaṃ sarpiḥ kaphakuṣṭhaviṣakrimīn ||104||
kṣīraghṛtaṃ punaḥ saṅgrāhi raktapittabhramamūrcchāpraśamanaṃ netrarogahitaṃ ca ||105||
sarpirmaṇḍas tu madhuraḥ saro yoniśrotrākṣiśirasāṃ śūlaghno bastinasyākṣipūraṇeṣūpadiśyate ||106||
sarpiḥ purāṇaṃ saraṃ kaṭuvipākaṃ tridoṣāpahaṃ mūrcchāmadonmādodarajvaragaraśoṣāpasmārayoniśrotrākṣiśira śūlaghnaṃ dīpanaṃ bastinasyapūraṇeṣūpadiśyate ||107||
bhavati cātra
purāṇaṃ timiraśvāsapīnasajvarakāsanut |
mūrcchākuṣṭhaviṣonmādagrahāpasmāranāśanam ||108||
ekādaśaśataṃ caiva vatsarānuṣitaṃ ghṛtam |
rakṣoghnaṃ kumbhasarpiḥ syāt paratas tu mahāghṛtam ||109||
peyaṃ mahāghṛtaṃ bhūtaiḥ kaphaghnaṃ pavanādhikaiḥ |
balyaṃ pavitraṃ medhyaṃ ca viśeṣāttimirāpaham ||110||
sarvabhūtaharaṃ caiva ghṛtametat praśasyate ||111||
iti ghṛtavargaḥ |
atha tailāni |
tailaṃ tvāgneyamuṣṇaṃ tīkṣṇaṃ madhuraṃ madhuravipākaṃ bṛṃhaṇaṃ prīṇanaṃ vyavāyi sūkṣmaṃ viśadaṃ guru saraṃ vikāsi vṛṣyaṃ tvakprasādanaṃ medhāmārdavamāṃsasthairyavarṇabalakaraṃ cakṣuṣyaṃ baddhamūtraṃ lekhanaṃ tiktakaṣāyānurasaṃ pācanamanilabalāsakṣayakaraṃ krimighnamaśitapittajananaṃ yoniśiraḥkarṇaśūlapraśamanaṃ garbhāśayaśodhanaṃ ca, tathā chinnabhinnaviddhotpiṣṭacyutamathitakṣatapiccitabhagnasphuṭitakṣārāgnidagdhaviśliṣṭadāritā bhihatadurbhagnamṛgavyālavidaṣṭaprabhṛtiṣu ca pariṣekābhyaṅgāvagāhādiṣu tilatailaṃ praśasyate ||112||
tadbastiṣu ca pāneṣu nasye karṇākṣipūraṇe |
annapānavidhau cāpi prayojyaṃ vātaśāntaye ||113||
eraṇḍatailaṃ madhuramuṣṇaṃ tīkṣṇaṃ dīpanaṃ kaṭu kaṣāyānurasaṃ sūkṣmaṃ srotoviśodhanaṃ tvacyaṃ vṛṣyaṃ madhuravipākaṃ vayaḥsthāpanaṃ yoniśukraviśodhanamārogyamedhākāntismṛtibalakaraṃ vātakaphaharamadhobhāgadoṣaharaṃ ca ||114||
nimbātasīkusumbhamūlakajīmūtakavṛkṣakakṛtavedhanārkakampillakahastikarṇapṛthvīkāpīlu- karañjeṅgudīśigrusarṣapasuvarcalāviḍaṅgajyotiṣmatīphalatailāni tīkṣṇāni laghūnyuṣṇavīryāṇi kaṭūni kaṭuvipākāni sarāṇyanilakaphakṛmikuṣṭhapramehaśirorogāpaharāṇi ceti ||115||
vātaghnaṃ madhuraṃ teṣu kṣaumaṃ tailaṃ balāpaham |
kaṭupākamacakṣuṣyaṃ snigdhoṣṇaṃ gurupittalam ||116||
kṛmighnaṃ sārṣapaṃ tailaṃ kaṇḍūkuṣṭhāpahaṃ laghu |
kaphamedonilaharaṃ lekhanaṃ kaṭu dīpanam ||117||
kṛmighnamiṅgudītailamīṣattiktaṃ tathā laghu |
kuṣṭhāmayakṛmiharaṃ dṛṣṭiśukrabalāpaham ||118||
vipāke kaṭukaṃ tailaṃ kausumbhaṃ sarvadoṣakṛt |
raktapittakaraṃ tīkṣṇamacakṣuṣyaṃ vidāhi ca ||119||
kirātatiktakātimuktakabibhītakanālikerakolākṣoḍajīvantīpriyālakarbudāra- sūryavallītrapusair vārukakarkārukūṣmāṇḍaprabhṛtīnāṃ tailāni madhurāṇi madhuravipākāni vātapittapraśamanāni śītavīryāṇyabhiṣyandīni sṛṣṭamūtrāṇy agnisādanāni ceti ||120||
madhūkakāśmaryapalāśatailāni madhurakaṣāyāṇi kaphapittapraśamanāni ||121||
tuvarakabhallātakataile uṣṇe madhurakaṣāye tiktānurase vātakaphakuṣṭhamedomehakṛmipraśamane ubhayatobhāgadoṣahare ca ||122||
saraladevadāruśiṃśapāgurugaṇḍīrasārasnehāstiktakaṭukaṣāyā duṣṭavraṇaśodhanāḥ kṛmikaphakuṣṭhānilaharāś ca ||123||
tumbīkośāmradantīdravantīśyāmāsaptalānīlikākampillakaśaṅkhinīsnehāstiktakaṭukaṣāyā adhobhāgadoṣaharāḥ kṛmikaphakuṣṭhānilaharā duṣṭavraṇaśodhanāś ca ||124||
yavatiktātailaṃ sarvadoṣapraśamanamīṣattiktamagnidīpanaṃ lekhanaṃ medhyaṃ pathyaṃ ca ||125||
ekaiṣikātailaṃ madhuramatiśītaṃ pittaharamanilaprakopaṇaṃ śleṣmābhivardhanaṃ ca ||126||
sahakāratailamīṣattiktamatisugandhi vātakaphaharaṃ rūkṣaṃ madhurakaṣāyaṃ rasavannātipittakaraṃ ca ||127||
phalodbhavāni tailāni yāny uktānīha kānicit |
guṇān karma ca vijñāya phalānīva vinirdiśet ||128||
yāvantaḥ sthāvarāḥ snehāḥ samāsātparikīrtitāḥ |
sarve tailaguṇā jñeyāḥ sarve cānilanāśanāḥ ||129||
sarvebhyas tv iha tailebhyas tilatailaṃ viśiṣyate |
niṣpattestadguṇatvāc ca tailatvamitareṣv api ||130||
grāmyānūpaudakānāṃ ca vasāmedomajjāno gurūṣṇamadhurā vātaghnāḥ, jāṅgalaikaśaphakravyādādīnāṃ laghuśītakaṣāyā raktapittaghnāḥ, pratudaviṣkirāṇāṃ śleṣmaghnāḥ | tatra ghṛtatailavasāmedomajjāno yathottaraṃ guruvipākā vātaharāś ca ||131||
iti tailavargaḥ |
atha madhuvargaḥ |
madhu tu madhuraṃ kaṣāyānurasaṃ rūkṣaṃ śītamagnidīpanaṃ varṇyaṃ svaryaṃ laghu sukumāraṃ lekhanaṃ hṛdyaṃ vājīkaraṇaṃ sandhānaṃ śodhanaṃ ropaṇaṃ(saṅgrāhi ) cakṣuṣyaṃ prasādanaṃ sūkṣmamārgānusāri pittaśleṣmamedomehahikkāśvāsakāsātisāraccharditṛṣṇākṛmiviṣapraśamanaṃ hlādi tridoṣapraśamanaṃ ca; tat tu laghutvāt kaphaghnaṃ, paicchilyān mādhuryāt kaṣāyabhāvāc ca vātapittaghnam ||132||
pauttikaṃ bhrāmaraṃ kṣaudraṃ mākṣikaṃ chātram eva ca |
ārghyam auddālakaṃ dālam ity aṣṭau madhujātayaḥ ||133||
viśeṣātpauttikaṃ teṣu rūkṣoṣṇaṃ saviṣānvayāt |
vātāsṛkpittakṛcchedi vidāhi madakṛnmadhu ||134||
paicchilyāt svādubhūyastvād bhrāmaraṃ gurusañjñitam |
kṣaudraṃ viśeṣato jñeyaṃ śītalaṃ laghu lekhanam ||135||
tasmāllaghutaraṃ rūkṣaṃ mākṣikaṃ pravaraṃ smṛtam |
śvāsādiṣu ca rogeṣu praśastaṃ tadviśeṣataḥ ||136||
svādupākaṃ guru himaṃ picchilaṃ raktapittajit |
śvitramehakṛmighnaṃ ca vidyācchātraṃ guṇottaram ||137||
ārghyaṃ madhvaticakṣuṣyaṃ kaphapittaharaṃ param |
kaṣāyaṃ kaṭu pāke ca balyaṃ tiktamavātakṛt ||138||
auddālakaṃ rucikaraṃ svaryaṃ kuṣṭhaviṣāpaham |
kaṣāyamamlamuṣṇaṃ ca pittakṛt kaṭupāki ca ||139||
chardimehapraśamanaṃ madhu rūkṣaṃ dalodbhavam |
bṛṃhaṇīyaṃ madhu navaṃ nātiśleṣmaharaṃ samam ||140||
medaḥsthaulyāpahaṃ grāhi purāṇamatilekhanam
doṣatrayaharaṃ pakvamāmamamlaṃ tridoṣakṛt ||141||
tad yuktaṃ vividhair yogair nihanyād āmayān bahūn |
nānādravyātmakatvāc ca yogavāhi paraṃ madhu ||142||
tat tu nānādravyarasaguṇavīryavipākaviruddhānāṃ puṣparasānāṃ makṣikāsambhavatvāccānuṣṇopacāram ||143||
uṣṇairvirudhyate sarvaṃ viṣānvayatayā madhu |
uṣṇārtamuṣṇair uṣṇe vā tannihanti yathā viṣam ||144||
tat saukumāryāc ca tathaiva śaityān nānauṣadhīnāṃ rasasambhavāc ca |
uṣṇairvirudhyeta viśeṣataś ca tathā'ntarīkṣeṇa jalena cāpi ||145||
uṣṇena madhu saṃyuktaṃ vamaneṣv avacāritam |
apākādanavasthānān na virudhyeta pūrvavat ||146||
madhvāmātparatastvanyadāmaṃ kaṣṭaṃ na vidyate |
viruddhopakramatvāt tat sarvaṃ hanti yathā viṣam ||147||
iti madhuvargaḥ |
athekṣuvargaḥ |
ikṣavo madhurā madhuravipākā guravaḥ śītāḥ snigdhā balyā vṛṣyā mūtralā raktapittapraśamanāḥ kṛmikaphakarāśceti | te cānekavidhāḥ | tad yathā- ||148||
pauṇḍrako bhīrukaś caiva vaṃśakaḥ śvetaporakaḥ |
kāntārastāpasekṣuś ca kāṣṭhekṣuḥ sūcipatrakaḥ ||149||
naipālo dīrghapatraś ca nīlaporo 'tha kośakṛt |
ity etā jātayaḥ sthaulyād, guṇān vakṣyāmy ataḥ param ||150||
suśīto madhuraḥ snigdho bṛṃhaṇaḥ śleṣmalaḥ saraḥ |
avidāhī gururvṛṣyaḥ pauṇḍrako bhīrukas tathā ||151||
ābhyāṃ tulyaguṇaḥ kiñcitsakṣāro vaṃśako mataḥ |
vaṃśavac chvetaporas tu kiñciduṣṇaḥ sa vātahā ||152||
kāntāratāpasāvikṣū vaṃśakānugatau matau |
evaṅguṇastu kāṣṭhekṣuḥ sa tu vātaprakopaṇaḥ ||153||
sūcīpatro nīlaporau naipālo dīrghapatrakaḥ |
vātalāḥ kaphapittaghnāḥ sakaṣāyā vidāhinaḥ ||154||
kośakāro guruḥ śīto raktapittakṣayāpahaḥ
atīva madhuro mūle madhye madhura eva tu ||155||
agreṣv akṣiṣu vijñeya ikṣūṇāṃ lavaṇo rasaḥ ||156||
avidāhī kaphakaro vātapittanivāraṇaḥ |
vaktraprahlādano vṛṣyo dantaniṣpīḍito rasaḥ ||157||
gurur vidāhī viṣṭambhī yāntrikas tu prakīrtitaḥ
pakvo guruḥ saraḥ snigdhaḥ satīkṣṇaḥ kaphavātanut ||158||
phāṇitaṃ guru madhuram abhiṣyandi bṛṃhaṇam avṛṣyaṃ tridoṣakṛc ca ||159||
guḍaḥ sakṣāramadhuro nātiśītaḥ snigdho mūtraraktaśodhano nātipittajidvātaghno medaḥkṛmikaphakaro balyo vṛṣyaś ca ||160||
pittaghno madhuraḥ śuddho vātaghno 'sṛkprasādanaḥ
sa purāṇo 'dhikaguṇo guḍaḥ pathyatamaḥ smṛtaḥ ||161||
matsyaṇḍikākhaṇḍaśarkarā vimalajātā uttarottaraṃ śītāḥ snigdhāḥ gurutarā madhuratarā vṛṣyā raktapittapraśamanāstṛṣṇāpraśamanāś ca ||162||
yathā yathaiṣāṃ vaimalyaṃ madhuratvaṃ tathā tathā |
snehagauravaśaity āni saratvaṃ ca tathā tathā ||163||
yo yo matsyaṇḍikākhaṇḍaśarkarāṇāṃ svako guṇaḥ |
tena tenaiva nirdeśyas teṣāṃ visrāvaṇo guṇaḥ ||164||
sārasthitā suvimalā niḥkṣārā ca yathā yathā |
tathā guṇavatī sarvā vijñeyā śarkarā budhaiḥ ||165||
madhuśarkarā punaśchardyatīsāraharī rūkṣā chedanī prasādanī kaṣāyamadhurā madhuravipākā ca ||166||
yavāsaśarkarā madhurakaṣāyā tiktānurasā śleṣmaharī sarā ceti ||167||
yāvatyaḥ śarkarāḥ proktāḥ sarvā dāhapraṇāśanāḥ |
raktapittapraśamanāś chardimūrcchātṛṣāpahāḥ ||168||
rūkṣaṃ madhūkapuṣpotthaṃ phāṇitaṃ vātapittakṛt |
kaphaghnaṃ madhuraṃ pāke kaṣāyaṃ bastidūṣaṇam ||169||
itīkṣuvargaḥ |
atha madyavargaḥ |
sarvaṃ pittakaraṃ madyam amlaṃ rocanadīpanam |
bhedanaṃ kaphavātaghnaṃ hṛdyaṃ bastiviśodhanam ||170||
pāke laghu vidāhyuṣṇaṃ tīkṣṇam indriyabodhanam |
vikāsi sṛṣṭaviṇmūtraṃ śṛṇu tasya viśeṣaṇam ||171||
mārdvīkam avidāhitvān madhurānvayatas tathā |
raktapitte 'pi satataṃ budhair na pratiṣidhyate ||172||
madhuraṃ taddhi rūkṣaṃ ca kaṣāyānurasaṃ laghu |
laghupāki saraṃ śoṣaviṣamajvaranāśanam ||173||
mārdvīkālpāntaraṃ kiñcit khārjūraṃ vātakopanam |
tad eva viśadaṃ rucyaṃ kaphaghnaṃ karśanaṃ laghu ||174||
kaṣāyamadhuraṃ hṛdyaṃ sugandhīndriyabodhanam | kāsārśograhaṇīdoṣamūtrāghātānilāpahā ||175||
stanyaraktakṣayahitā surā bṛṃhaṇadīpanī |
kāsārśograhaṇīśvāsapratiśyāyavināśanī ||176||
śvetā mūtrakaphastanyaraktamāṃsakarī surā |
chardyarocakahṛtkukṣitodaśūlapramardanī ||177||
prasannā kaphavātārśovibandhānāhanāśanī
pittalā'lpakaphā rūkṣā yavair vātaprakopaṇī |178|
viṣṭambhinī surā gurvī śleṣmalaṃ tu madhūlakam |
rūkṣā nātikaphā vṛṣyā pācanī cākṣikī smṛtā ||179||
tridoṣo bhedyavṛṣyaś ca kohalo vadanapriyaḥ
grāhyuṣṇo jagalaḥ paktā rūkṣastṛṭkaphaśophakṛt ||180||
hṛdyaḥ pravāhikāṭopadurnāmānilaśoṣahṛt
bakkaso hṛtasāratvād viṣṭambhī vātakopanaḥ ||181||
dīpanaḥ sṛṣṭaviṇmūtro viśado 'lpamado guruḥ
kaṣāyo madhuraḥ śīdhurgauḍaḥ pācanadīpanaḥ ||182||
śārkaro madhuro rucyo dīpano bastiśodhanaḥ |
vātaghno madhuraḥ pāke hṛdya indriyabodhanaḥ ||183||
tadvat pakvarasaḥ śīdhurbalavarṇakaraḥ saraḥ |
śophaghno dīpano hṛdyo rucyaḥ śleṣmārśasāṃ hitaḥ ||184||
karśanaḥ śītarasikaḥ śvayathūdaranāśanaḥ |
varṇakṛjjaraṇaḥ svaryo vibandhaghno 'rśasāṃ hitaḥ ||185||
ākṣikaḥ pāṇḍurogaghno vraṇyaḥ saṅgrāhako laghuḥ |
kaṣāyamadhuraḥ sīdhuḥ pittaghno 'sṛkprasādanaḥ ||186||
jāmbavo baddhanisyandastuvaro vātakopanaḥ
tīkṣṇaḥ surāsavo hṛdyo mūtralaḥ kaphavātanut ||187||
mukhapriyaḥ sthiramado vijñeyo 'nilanāśanaḥ
laghurmadhvāsavaś chedī mehakuṣṭhaviṣāpahaḥ ||188||
tiktaḥ kaṣāyaḥ śophaghnastīkṣṇaḥ svāduravātakṛt |
tīkṣṇaḥ kaṣāyo madakṛddurnāmakaphagulmahṛt ||189||
kṛmimedonilaharo maireyo madhuro guruḥ
balyaḥ pittaharo varṇyo hṛdyaś cekṣurasāsavaḥ ||190||
śīdhurmadhūkapuṣpottho vihāhyagnibalapradaḥ |
rūkṣaḥ kaṣāyaḥ kaphahṛdvātapittaprakopaṇaḥ ||191||
nirdiśed rasataś cānyān kandamūlaphalāsavān
navaṃ madyamabhiṣyandi guru vātādikopanam ||192||
aniṣṭagandhi virasamahṛdyaṃ ca vidāhi ca
sugandhi dīpanaṃ hṛdyaṃ rociṣṇu kṛmināśanam ||193||
sphuṭasrotaskaraṃ jīrṇaṃ laghu vātakaphāpaham
ariṣṭo dravyasaṃyogasaṃskārādadhiko guṇaiḥ ||194||
bahudoṣaharaś caiva doṣāṇāṃ śamanaś ca saḥ |
dīpanaḥ kaphavātaghnaḥ saraḥ pittāvirodhanaḥ ||195||
śūlādhmānodaraplīhajvarājīrṇārśasāṃ hitaḥ
pippalyādikṛto gulmakapharogaharaḥ smṛtaḥ ||196||
cikitsiteṣu vakṣyante 'riṣṭā rogaharāḥ pṛthak
ariṣṭāsavaśīdhūnāṃ guṇān karmāṇi cādiśet ||197||
buddhyā yathāsvaṃ saṃskāram avekṣya kuśalo bhiṣak
sāndraṃ vidāhi durgandhaṃ virasaṃ kṛmilaṃ guru ||198||
ahṛdyaṃ taruṇaṃ tīkṣṇamuṣṇaṃ durbhājanasthitam |
alpauṣadhaṃ paryuṣitamatyacchaṃ picchilaṃ ca yat ||199||
tad varjyaṃ sarvathā madyaṃ kiñciccheṣaṃ tu yadbhavet |
tatra yat stokasambhāraṃ taruṇaṃ picchilaṃ guru ||200||
kaphaprako pi tanmadyaṃ durjaraṃ ca viśeṣataḥ |
pittaprako pi bahalaṃ tīkṣṇamuṣṇaṃ vidāhi ca ||201||
ahṛdyaṃ pelavaṃ pūti kṛmilaṃ virasaṃ ca yat |
tathā paryuṣitaṃ cāpi vidyādanilakopanam ||202||
sarvadoṣair upetaṃ tu sarvadoṣaprakopaṇam
cirasthitaṃ jātarasaṃ dīpanaṃ kaphavātajit ||203||
rucyaṃ prasannaṃ surabhi madyaṃ sevyaṃ madāvaham
tasyānekaprakārasya madyasya rasavīryataḥ ||204||
saukṣmyādauṣṇyāc ca taikṣṇyāc ca vikāsitvāc ca vahninā
sametya hṛdayaṃ prāpya dhamanīr ūrdhvam āgatam | vicālyendriyacetāṃsi vīryaṃ madayate 'cirāt ||205||
cireṇa ślaiṣmike puṃsi pānato jāyate madaḥ |
acirād vātike dṛṣṭaḥ, paittike śīghram eva ca ||206||
sāttvike śaucadākṣiṇyaharṣamaṇḍanalālasaḥ |
gītādhyayanasaubhāgyasuratotsāhakṛnmadaḥ ||207||
rājase duḥkhaśīlatvam ātmatyāgaṃ sasāhasam |
kalahaṃ sānubandhaṃ tu karoti puruṣe madaḥ ||208||
aśaucanidrāmātsaryāgamyāgamanalolatāḥ |
asatyabhāṣaṇaṃ cāpi kuryād dhi tāmase madaḥ ||209||
raktapittakaraṃ śuktaṃ chedanaṃ bhuktapācanam |
vaisvaryaṃ jaraṇaṃ śleṣmapāṇḍukrimiharaṃ laghu ||210||
tīkṣṇoṣṇaṃ mūtralaṃ hṛdyaṃ kaphaghnaṃ kaṭupāki ca
tadvat tad āsutaṃ sarvaṃ rocanaṃ ca viśeṣataḥ ||211||
gauḍāni rasaśuktāni madhuśuktāni yāni ca |
yathāpūrvaṃ gurutarāṇyabhiṣyandakarāṇi ca ||212||
tuṣāmbu dīpanaṃ hṛdyaṃ hṛtpāṇḍukṛmiroganut |
grahaṇyarśovikāraghnaṃ bhedi sauvīrakaṃ tathā ||213||
dhānyāmlaṃ dhānyayonitvājjīvanaṃ dāhanāśanam |
sparśāt pānāt tu pavanakaphatṛṣṇāharaṃ laghu ||214||
taikṣṇyāc ca nirhared āśu kaphaṃ gaṇḍūṣadhāraṇāt |
mukhavairasya daurgandhyamalaśoṣaklamāpaham ||215||
dīpanaṃ jaraṇaṃ bhedi hitamāsthāpaneṣu ca |
samudramāśritānāṃ ca janānāṃ sātmyamucyate ||216||
iti madhyavargaḥ |
atha mūtrāṇi |
mūtrāṇi gomahiṣyajāvigajahayakharoṣṭrāṇāṃ tīkṣṇāny uṣṇāni kaṭūni tiktāni lavaṇānurasāni laghūni śodhanāni kaphavātakṛmimedoviṣagulmārśadarakuṣṭhaśophārocakapāṇḍurogaharāṇi hṛdyāni dīpanāni ca sāmānyataḥ ||217||
bhavataś cātra
tat sarvaṃ kaṭu tīkṣṇoṣṇaṃ lavaṇānurasaṃ laghu |
śodhanaṃ kaphavātaghnaṃ kṛmimedoviṣāpaham ||218||
arśojaṭharagulmaghnaṃ śophārocakanāśanam |
pāṇḍurogaharaṃ bhedi hṛdyaṃ dīpanapācanam ||219||
gomūtraṃ kaṭu tīkṣṇoṣṇaṃ sakṣāratvānna vātalam |
laghvagnidīpanaṃ medhyaṃ pittalaṃ kaphavātanut ||220||
śūlagulmodarānāhavirekāsthāpanādiṣu |
mūtraprayogasādhyeṣu gavyaṃ mūtraṃ prayojayet ||221||
durnāmodaraśūleṣu kuṣṭhamehāviśuddhiṣu |
ānāhaśophagulmeṣu pāṇḍuroge ca māhiṣam ||222||
kāsaśvāsāpahaṃ śophakāmalāpāṇḍuroganut |
kaṭutiktānvitaṃ chāgamīṣanmārutakopanam ||223||
kāsaplīhodaraśvāsaśoṣavarcograhe hitam |
sakṣāraṃ tiktakaṭukamuṣṇaṃ vātaghnamāvikam ||224||
dīpanaṃ kaṭu tīkṣṇoṣṇaṃ vātacetovikāranut |
āśvaṃ kaphaharaṃ mūtraṃ kṛmidadruṣu śasyate ||225||
satiktaṃ lavaṇaṃ bhedi vātaghnaṃ pittakopanam |
tīkṣṇaṃ kṣāre kilāse ca nāgaṃ mūtraṃ prayojayet ||226||
garacetovikāraghnaṃ tīkṣṇaṃ grahaṇiroganut |
dīpanaṃ gārdabhaṃ mūtraṃ kṛmivātakaphāpaham ||227||
śophakuṣṭhodaronmādamārutakrimināśanam |
arśoghnaṃ kārabhaṃ mūtraṃ mānuṣaṃ ca viṣāpaham ||228||
dravadravyāṇi sarvāṇi samāsāt kīrtitāni tu |
kāladeśavibhāgajño nṛpater dātum arhati ||229||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne dravadravyavijñānīyo nāma pañcacatvāriṃśo 'dhyāyaḥ ||45||
athāto 'nnapānavidhim adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||
dhanvantarim abhivādya suśruta uvāca- prāgabhihitaḥ ‘prāṇināṃ punarmūlamāhāro balavarṇaujasāṃ ca, sa ṣaṭsu raseṣvāyattaḥ, rasāḥ punardravyāśrayiṇaḥ,’ dravyarasaguṇavīryavipākanimitte ca kṣayavṛddhī doṣāṇāṃ sāmyaṃ ca, brahmāderapi ca lokasyāhāraḥ sthity utpattivināśahetuḥ, āhārādevābhivṛddhirbalamārogyaṃ varṇendriyaprasādaśca, tathā hyāhāravaiṣamyādasvāsthyaṃ; tasyāśitapītalīḍhakhāditasya nānādravyātmakasyānekavidhavikalpasyānekavidhaprabhāvasya pṛthak pṛthagdravyarasaguṇavīryavipākakarmāṇīcchāmi jñātuṃ, na hy anavabuddhasvabhāvā bhiṣajaḥ svasthānuvṛttiṃ roganigrahaṇaṃ ca kartuṃ samarthāḥ; āhārāyattāś ca sarvaprāṇino yasmāttasmād annapānavidhim upadiśatu me bhagavānity uktaḥ provāca bhagavān dhanvantariḥ- atha khalu vatsa suśruta! yathāpraśnamucyamānam upadhārayasva- ||3||
tatra, lohitaśālikalamakardamakapāṇḍukasugandhakaśakunāhṛtapuṣpāṇḍakapuṇḍarīkamahāśāliśītabhīrukarodhrapuṣpaka- dīrghaśūkakāñcanakamahiṣamahāśūkahāyanakadūṣakamahādūṣakaprabhṛtayaḥ śālayaḥ ||4||
madhurā vīryataḥ śītā laghupākā balāvahāḥ |
pittaghnālpānilakaphāḥ snigdhā baddhālpavarcasaḥ ||5||
teṣāṃ lohitakaḥ śreṣṭho doṣaghnaḥ śukramūtralaḥ |
cakṣuṣyo varṇabalakṛt svaryo hṛdyastṛṣāpahaḥ ||6||
vraṇyo jvaraharaś caiva sarvadoṣaviṣāpahaḥ
tasmād alpāntaraguṇāḥ kramaśaḥ śālayo 'varāḥ ||7||
ṣaṣṭikakāṅgukamukundakapītakapramodakakākalakāsanapuṣpakamahāṣaṣṭikacūrṇakakuravakakedāraprabhṛtayaḥ ṣaṣṭikāḥ ||8||
rase pāke ca madhurāḥ śamanā vātapittayoḥ |
śālīnāṃ ca guṇais tulyā bṛṃhaṇāḥ kaphaśukralāḥ ||9||
ṣaṣṭikaḥ pravaras teṣāṃ kaṣāyānuraso laghuḥ |
mṛduḥ snigdhastridoṣaghnaḥ sthairyakṛdbalavardhanaḥ ||10||
vipāke madhuro grāhī tulyo lohitaśālibhiḥ
śeṣāstvalpāntarāstasmāt ṣaṣṭikāḥ kramaśo guṇaiḥ ||11||
kṛṣṇavrīhiśālāmukhajatumukhanandīmukhalāvākṣakatvaritakakukkuṭāṇḍakapārāvatakapāṭalaprabhṛtayo vrīhayaḥ ||12||
kaṣāyamadhurāḥ pāke 'madhurā vīryato 'himāḥ |
alpābhiṣyandinas tulyāḥ ṣaṣṭikairbaddhavarcasaḥ ||13||
kṛṣṇavrīhir varas teṣāṃ kaṣāyānuraso laghuḥ |
tasmād alpāntaraguṇāḥ kramaśo vrīhayo 'pare ||14||
dagdhāyām avanau jātāḥ śālayo laghupākinaḥ |
kaṣāyā baddhaviṇmūtrā rūkṣāḥ śleṣmāpakarṣaṇāḥ ||15||
sthalajāḥ kaphapittaghnāḥ kaṣāyāḥ kaṭukānvayāḥ |
kiñcitsatiktamadhurāḥ pavanānalavardhanāḥ ||16||
kaidārā madhurā vṛṣyā balyāḥ pittanibarhaṇāḥ |
īṣatkaṣāyālpamalā guravaḥ kaphaśukralāḥ ||17||
ropyātiropyā laghavaḥ śīghrapākā guṇottarāḥ |
adāhino doṣaharā balyā mūtravivardhanāḥ ||18||
śālayaś chinnarūḍhā ye rūkṣāste baddhavarcasaḥ |
tiktāḥ kaṣāyāḥ pittaghnā laghupākāḥ kaphāpahāḥ ||19||
iti śālivargaḥ |
vistareṇāyamuddiṣṭaḥ śālivargo hitāhitaḥ
atha kudhānyavargaḥ | tadvat kudhānyamudgādimāṣādīnāṃ ca vakṣyate ||20||
koradūṣakaśyāmākanīvāraśāntanuvarakoddālakapriyaṅgumadhūlikānandīmukhī- kuruvindagavedhukasarabarukatoda(ya)parṇīmukundakaveṇuyavaprabhṛtayaḥ kudhānyaviśeṣāḥ ||21||
uṣṇāḥ kaṣāyamadhurā rūkṣāḥ kaṭuvipākinaḥ |
śleṣmaghnā baddhanisyandā vātapittaprakopaṇāḥ ||22||
kaṣāyamadhuras teṣāṃ śītaḥ pittāpahaḥ smṛtaḥ |
kodravaśca sanīvāraḥ śyāmākaś ca saśāntanuḥ ||23||
kṛṣṇā raktāś ca pītāś ca śvetāś caiva priyaṅgavaḥ |
yathottaraṃ pradhānāḥ syū rūkṣāḥ kaphaharāḥ smṛtāḥ ||24||
madhūlī madhurā śītā snigdhā nandīmukhī tathā
viśoṣī tatra bhūyiṣṭhaṃ varukaḥ samukundakaḥ ||25||
rūkṣā veṇuyavā jñeyā vīryoṣṇā kaṭupākinaḥ |
baddhamūtrāḥ kaphaharāḥ kaṣāyā vātakopanāḥ ||26||
mudgavanamudgakalāyamakuṣṭhamasūramaṅgalyacaṇakasatīnatripuṭakahareṇvāḍhakīprabhṛtayo vaidalāḥ ||27||
kaṣāyamadhurāḥ śītāḥ kaṭupākā marutkarāḥ |
baddhamūtrapurīṣāś ca pittaśleṣmaharās tathā ||28||
nātyarthaṃ vātalāsteṣu mudgā dṛṣṭiprasādanāḥ |
pradhānā haritās tatra vanyā mudgasamāḥ smṛtāḥ ||29||
vipāke madhurāḥ proktā masūrā baddhavarcasaḥ
makuṣṭhakāḥ kṛmikarāḥ kalāyāḥ pracurānilāḥ ||30||
āḍhakī kaphapittaghnī nātivātaprakopaṇī
vātalāḥ śītamadhurāḥ sakaṣāyā virūkṣaṇāḥ ||31||
kaphaśoṇitapittaghnāścaṇakāḥ puṃstvanāśanāḥ |
ta eva ghṛtasaṃyuktāstridoṣaśamanāḥ param ||32||
hareṇavaḥ satīnāś ca vijñeyā baddhavarcasaḥ
ṛte mudgamasūrābhyāmanye tv ādhmānakārakāḥ ||33||
māṣo gururbhinnapurīṣamūtraḥ snigdhoṣṇavṛṣyo madhuro 'nilaghnaḥ |
santarpaṇaḥ stanyakaro viśeṣād balapradaḥ śukrakaphāvahaś ca ||34||
kaṣāyabhāvānna purīṣabhedī na mūtralo naiva kaphasya kartā |
svādurvipāke madhuro 'lasāndraḥ santarpaṇaḥ stanyarucipradaś ca ||35||
māṣaiḥ samānaṃ phalamātmaguptamuktaṃ ca kākāṇḍaphalaṃ tathaiva |
āraṇyamāṣā guṇataḥ pradiṣṭā rūkṣāḥ kaṣāyā avidāhinaś ca ||36||
uṣṇaḥ kulattho rasataḥ kaṣāyaḥ kaṭurvipāke kaphamārutaghnaḥ |
śukrāśmarīgulmaniṣūdanaś ca sāṅgrāhikaḥ pīnasakāsahantā ||37||
ānāhamedogudakīlahikkāśvāsāpahaḥ śoṇitapittakṛc ca |
kaphasya hantā nayanāmayaghno viśeṣato vanyakulattha uktaḥ ||38||
īṣatkaṣāyo madhuraḥ satiktaḥ sāṅgrāhikaḥ pittakarastathoṣṇaḥ |
tilo vipāke madhuro baliṣṭhaḥ snigdho vraṇe lepana eva pathyaḥ ||39||
dantyo 'gnimedhājanano 'lpamūtrastvacyo 'tha keśyo 'nilahā guruś ca |
tileṣu sarveṣv asitaḥ pradhāno madhyaḥ sito hīnatarās tathā'nye ||40||
yavaḥ kaṣāyo madhuro himaś ca kaṭurvipāke kaphapittahārī |
vraṇeṣu pathyastilavac ca nityaṃ prabaddhamūtro bahuvātavarcāḥ ||41||
sthairyāgnimedhāsvaravarṇakṛc ca sapicchilaḥ sthūlavilekhanaś ca |
medomaruttṛḍhharaṇo 'tirūkṣaḥ prasādanaḥ śoṇitapittayoś ca ||42||
ebhir guṇairhīnataraistu kiñcidvidyādyavebhyo 'tiyavānaśeṣaiḥ
godhūma ukto madhuro guruś ca balyaḥ sthiraḥ śukrarucipradaś ca ||43||
snigdho 'tiśīto 'nilapittahantā sandhānakṛcchleṣmakaraḥ saraś ca |
rūkṣaḥ kaṣāyo viṣaśoṣaśukrabalāsadṛṣṭikṣayakṛdvidāhī ||44||
kaṭurvipāke madhuras tu śimbaḥ prabhinnaviṇmārutapittalaś ca
sitāsitāḥ pītakaraktavarṇā bhavanti ye 'nekavidhās tu śimbāḥ ||45||
yathāditaste guṇataḥ pradhānā jñeyāḥ kaṭūṣṇā rasapākayoś ca
sahādvayaṃ mūlakajāś ca śimbāḥ kuśimbivallīprabhavāstu śimbāḥ ||46||
jñeyā vipāke madhurā rase ca balapradāḥ pittanibarhaṇāś ca
vidāhavantaś ca bhṛśaṃ virūkṣā viṣṭabhya jīryantyanilapradāś ca ||47||
rucipradāś caiva sudurjarāś ca sarve smṛtā vaidalikāstu śimbāḥ |
kaṭurvipāke kaṭukaḥ kaphaghno vidāhibhāvādahitaḥ kusumbhaḥ ||48||
uṣṇā'tasī svādurasā'nilaghnī pittolbaṇā syāt kaṭukā vipāke |
pāke rase cāpi kaṭuḥ pradiṣṭaḥ siddhārthakaḥ śoṇitapittakopī ||49||
tīkṣṇoṣṇarūkṣaḥ kaphamārutaghnas tathāguṇaś cāsitasarṣapo 'pi
anārtavaṃ vyādhihatamaparyāgatam eva ca |
abhūmijaṃ navaṃ cāpi na dhānyaṃ guṇavat smṛtam ||50||
navaṃ dhānyamabhiṣyandi laghu saṃvatsaroṣitam
vidāhi guru viṣṭambhi virūḍhaṃ dṛṣṭidūṣaṇam ||51||
śālyādeḥ sarṣapāntasya vividhasyāsya bhāgaśaḥ |
kālapramāṇasaṃskāramātrāḥ samparikīrtitāḥ ||52||
iti kudhānyavargaḥ |
atha māṃsavargaḥ |
ata ūrdhvaṃ māṃsavargānupadekṣyāmaḥ; tad yathā- jaleśayā, ānūpā, grāmyāḥ, kravyabhuja, ekaśaphā, jāṅgalāśceti ṣaṇmāṃsavargā bhavanti | eteṣāṃ vargāṇāmuttarottarā pradhānatamāḥ | te punardvividhā jāṅgalā ānūpāśceti | tatra jāṅgalavargo 'ṣṭavidhaḥ | tad yathā- jaṅghālā, viṣkirāḥ, pratudā, guhāśayāḥ, prasahāḥ, parṇamṛgā, bileśayā, grāmyāśceti | teṣāṃ jaṅghālaviṣkirau pradhānatamau ||53||
tāveṇahariṇarkṣakuraṅgakarālakṛtamālaśarabhaśvadaṃṣṭrāpṛṣatacāruṣkaramṛgamātṛkāprabhṛtayo jaṅghālā mṛgāḥ kaṣāyā madhurā laghavo vātapittaharāstīkṣṇā hṛdyā bastiśodhanāś ca ||54||
kaṣāyamadhuro hṛdyaḥ pittāsṛkkapharogahā |
saṅgrāhī rocano balyas teṣāṃ eṇo jvarāpahaḥ ||55||
madhuro madhuraḥ pāke doṣaghno 'naladīpanaḥ | śītalo baddhaviṇmūtra sugandhirhariṇo laghuḥ ||56||
eṇaḥ kṛṣṇastayor jñeyo hariṇastāmra ucyate |
yo na kṛṣṇo na tāmraś ca kuraṅgaḥ so 'bhidhīyate ||57||
śītā'sṛkpittaśamanī vijñeyā mṛgamātṛkā |
sannipātakṣayaśvāsakāsahikkārucipraṇut ||58||
lāvatittirikapiñjalavartīravartikāvartakanaptṛkāvārtīkacakorakalaviṅkamayūrakrakaropacakra- kukkuṭasāraṅgaśatapatrakutittirikuruvāhakayavālakaprabhṛtayastryāhalā viṣkirāḥ ||59||
laghavaḥ śītamadhurāḥ kaṣāyā doṣanāśanāḥ
saṅgrāhī dīpanaś caiva kaṣāyamadhuro laghuḥ |
lāvaḥ kaṭuvipākaś ca sannipāte tu pūjitaḥ ||60||
īṣadgurūṣṇamadhuro vṛṣyo medhāgnivardhanaḥ |
tittiriḥ sarvadoṣaghno grāhī varṇaprasādanaḥ ||61||
raktapittaharaḥ śīto laghuś cāpi kapiñjalaḥ |
kaphottheṣu ca rogeṣu mandavāte ca śasyate ||62||
hikkāśvāsānilaharo viśeṣād gauratittiriḥ
vātapittaharā vṛṣyā medhāgnibalavardhanāḥ ||63||
laghavaḥ krakarā hṛdyās tathā caivopacakrakāḥ
kaṣāyaḥ svādulavaṇastvacyaḥ keśyo 'rucau hitaḥ ||64||
mayūraḥ svaramedhāgnidṛkśrotrendriyadārḍhyakṛt
snigdhoṣṇo 'nilahā vṛṣyaḥ svedasvarabalāvahaḥ ||65||
bṛṃhaṇaḥ kukkuṭo vanyastadvadgrāmyo gurus tu saḥ |
vātarogakṣayavamīviṣamajvaranāśanaḥ ||66||
kapotapārāvatabhṛṅgarājaparabhṛtakoyaṣṭikakuliṅgagṛhakuliṅgagokṣveḍakaḍiṇḍimāṇavakaśatapatraka- mātṛnindakabhedāśiśukasārikāvalgulīgiriśālaṭvālaṭṭūṣakasugṛhākhañjarīṭahārītadātyūhaprabhṛtayaḥ , pratudāḥ ||67||
kaṣāyamadhurā rūkṣāḥ phalāhārā marutkarāḥ |
pittaśleṣmaharāḥ śītā baddhamūtrālpavarcasaḥ ||68||
sarvadoṣakaras teṣāṃ bhedāśī maladūṣakaḥ
kaṣāyasvādulavaṇo guruḥ kāṇakapotakaḥ ||69||
raktapittapraśamanaḥ kaṣāyaviśado 'pi ca |
vipāke madhuraś cāpi guruḥ pārāvataḥ smṛtaḥ ||70||
kuliṅgo madhuraḥ snigdhaḥ kaphaśukravivardhanaḥ
raktapittaharo veśmakuliṅgastvatiśukralaḥ ||71||
siṃhavyāghravṛkatarakṣvṛkṣadvīpimārjāraśṛgālamṛgervārukaprabhṛtayo guhāśayāḥ ||72||
madhurā guravaḥ snigdhā balyā mārutanāśanāḥ |
uṣṇavīryā hitā nityaṃ netraguhyavikāriṇām ||73||
kākakaṅkakuraracāṣabhāsaśaśaghātyulūkacilliśyenagṛdhraprabhṛtayaḥ prasahāḥ ||74||
ete siṃhādibhiḥ sarve samānā vāyasādayaḥ |
rasavīryavipākeṣu viśeṣācchoṣiṇe hitāḥ ||75||
madgumūṣikavṛkṣaśāyikāvakuśapūtighāsavānaraprabhṛtayaḥ parṇamṛgāḥ ||76||
madhurā guravo vṛṣyāścakṣuṣyāḥ śoṣiṇe hitāḥ |
sṛṣṭamūtrapurīṣāś ca kāsārśaḥśvāsanāśanāḥ ||77||
śvāvicchalyakagodhāśaśavṛṣadaṃśalopākalomaśakarṇakadalīmṛgapriyakājagarasarpamūṣikanakulamahābabhruprabhṛtayo bileśayāḥ ||78||
varcomūtraṃ saṃhataṃ kuryurete vīrye coṣṇāḥ pūrvavat svādupākāḥ |
vātaṃ hanyuḥ śleṣmapitte ca kuryuḥ snigdhāḥ kāsaśvāsakārśyāpahāś ca ||79||
kaṣāyamadhuras teṣāṃ śaśaḥ pittakaphāpahaḥ |
nātiśītalavīryatvād vātasādhāraṇo mataḥ ||80||
godhā vipāke madhurā kaṣāyakaṭukā smṛtā |
vātapittapraśamanī bṛṃhaṇī balavardhanī ||81||
śalyakaḥ svādupittaghno laghuḥ śīto viṣāpahaḥ |
priyako mārute pathyo 'jagarastvarśasāṃ hitaḥ ||82||
durnāmāniladoṣaghnāḥ kṛmidūṣīviṣāpahāḥ |
cakṣuṣyā madhurāḥ pāke sarpā medhāgnivardhanāḥ ||83||
darvīkarā dīpakāś ca teṣūktāḥ kaṭupākinaḥ |
madhurāś cāticakṣuṣyāḥ sṛṣṭaviṇmūtramārutāḥ ||84||
aśvāśvataragokharoṣṭrabastorabhramedaḥpucchakaprabhṛtayo grāmyāḥ ||85||
grāmyā vātaharāḥ sarve bṛṃhaṇāḥ kaphapittalāḥ |
madhurā rasapākābhyāṃ dīpanā balavardhanāḥ ||86||
nātiśīto guruḥ snigdho mandapittakaphaḥ smṛtaḥ |
chagalastvanabhiṣyandī teṣāṃ pīnasanāśanaḥ ||87||
bṛṃhaṇaṃ māṃsamaurabhraṃ pittaśleṣmāvahaṃ guru
medaḥpucchodbhavaṃ vṛṣyamaurabhrasadṛśaṃ guṇaiḥ ||88||
śvāsakāsapratiśyāyaviṣamajvaranāśanam |
śramātyagnihitaṃ gavyaṃ pavitramanilāpaham ||89||
aurabhravatsalavaṇaṃ māṃsamekaśaphodbhavam
alpābhiṣyandyayaṃ vargo jāṅgalaḥ samudāhṛtaḥ ||90||
dūre janāntanilayā dūre pānīyagocarāḥ |
ye mṛgāśca vihaṅgāś ca te 'lpābhiṣyandino matāḥ ||91||
atīvāsannanilayāḥ samīpodakagocarāḥ |
ye mṛgāś ca vihaṅgāś ca mahābhiṣyandinas tu te ||92||
ānūpavargas tu pañcavidhaḥ | tad yathā- kūlacarāḥ, plavāḥ, koṣasthāḥ, pādino, matsyāś ceti ||93||
tatra gajagavayamahiṣarurucamarasṛmararohitavarāhakhaḍgigokarṇakālapucchakodranyaṅkvaraṇyagavayaprabhṛtayaḥ kūlacarāḥ paśavaḥ ||94||
vātapittaharā vṛṣyā madhurā rasapākayoḥ |
śītalā balinaḥ snigdhā mūtralāḥ kaphavardhanaḥ ||95||
virūkṣaṇo lekhanaś ca vīryoṣṇaḥ pittadūṣaṇaḥ |
svādvamlalavaṇas teṣāṃ gajaḥ śleṣmānilāpahaḥ ||96||
gavayasya tu māṃsaṃ hi snigdhaṃ madhurakāsajit |
vipāke madhuraṃ cāpi vyavāyasya tu vardhanam ||97||
snigdhoṣṇamadhuro vṛṣyo mahiṣastarpaṇo guruḥ |
nidrāpuṃstvabalastanyavardhano māṃsadārḍhyakṛt ||98||
rurormāṃsaṃ samadhuraṃ kaṣāyānurasaṃ smṛtam |
vātapittopaśamanaṃ guru śukravivardhanam ||99||
tathā camaramāṃsaṃ tu snigdhaṃ madhurakāsajit |
vipāke madhuraṃ cāpi vātapittapraṇāśanam ||100||
sṛmarasya tu māṃsaṃ ca kaṣāyānurasaṃ smṛtam |
vātapittopaśamanaṃ guru śukravivardhanam ||101||
svedanaṃ bṛṃhaṇaṃ vṛṣyaṃ śītalaṃ tarpaṇaṃ guru |
śramānilaharaṃ snigdhaṃ vārāhaṃ balavardhanam ||102||
kaphaghnaṃ khaḍgipiśitaṃ kaṣāyamanilāpaham |
pitryaṃ pavitramāyuṣyaṃ baddhamūtraṃ virūkṣaṇam ||103||
gokarṇamāṃsaṃ madhuraṃ snigdhaṃ mṛdu kaphāvaham |
vipāke madhuraṃ cāpi raktapittavināśanam ||104||
haṃsasārasakrauñcacakravākakurarakādambakāraṇḍavajīvañjīvakabakabalākāpuṇḍarīkaplavaśarārīmukha- nandīmukhamadgūtkrośakācākṣamallikākṣaśuklākṣapuṣkaraśāyikākonālakāmbukukkuṭikāmegharāvaśvetavāralaprabhṛtayaḥ plavāḥ saṅghātacāriṇaḥ ||105||
raktapittaharāḥ śītāḥ snigdhā vṛṣyā marujjitaḥ |
sṛṣṭamūtrapurīṣāś ca madhurā rasapākayoḥ ||106||
gurūṣṇamadhuraḥ snigdhaḥ svaravarṇabalapradaḥ |
bṛṃhaṇaḥ śukralas teṣāṃ haṃso vātavikāranut ||107||
śaṅkhaśaṅkhanakaśuktiśambūkabhallūkaprabhṛtayaḥ kośasthāḥ ||108||
kūrmakumbhīrakarkaṭakakṛṣṇakarkaṭakaśiśumāraprabhṛtayaḥ pādinaḥ ||109||
śaṅkhakūrmādayaḥ svādurasapākā marunnudaḥ |
śītāḥ snigdhā hitāḥ pitte varcasyāḥ śleṣmavardhanāḥ ||110||
kṛṣṇakarkaṭakas teṣāṃ balyaḥ koṣṇo 'nilāpahaḥ |
śuklaḥ sandhānakṛt sṛṣṭaviṇmūtro 'nilapittahā ||111||
matsyās tu dvividhā nādeyāḥ sāmudrāś ca ||112||
tatra nādeyāḥ- rohitapāṭhīnapāṭalārājīvavarmigomatsyakṛṣṇamatsyavāguñjāramuralasahasradaṃṣṭraprabhṛtayaḥ ||113||
nādeyā madhurā matsyā guravo mārutāpahāḥ |
raktapittakarāś coṣṇā vṛṣyāḥ snigdhālpavarcasaḥ ||114||
kaṣāyānurasas teṣāṃ śaṣpaśaivālabhojanaḥ |
rohito mārutaharo nātyarthaṃ pittakopanaḥ ||115||
pāṭhīnaḥ śleṣmalo vṛṣyo nidrāluḥ piśitāśanaḥ |
dūṣayed raktapittaṃ tu kuṣṭharogaṃ karotyasau |
muralo bṛṃhaṇo vṛṣyaḥ stanyaśleṣmakaras tathā ||116||
sarastaḍāgasambhūtāḥ snigdhāḥ svādurasāḥ smṛtāḥ |
mahāhradeṣu balinaḥ, svalpe 'mbhasyabalāḥ smṛtāḥ ||117||
timitimiṅgilakuliśapākamatsyanirulanandivāra(ru)lakamakaragargaracandrakamahāmīnarājīvaprabhṛtayaḥ sāmudrāḥ ||118||
sāmudrā guravaḥ snigdhā madhurā nātipittalāḥ |
uṣṇā vātaharā vṛṣyā varcasyāḥ śleṣmavardhanāḥ ||119||
balāvahā viśeṣeṇa māṃsāśitvāt samudrajāḥ
samudrajebhyo nādeyā bṛṃhaṇatvād guṇottarāḥ ||120||
teṣām apy anilaghnatvāc cauṇṭyakaupyau guṇottarau |
snigdhatvāt svādupākatvāt tayor vāpyā guṇādhikāḥ ||121||
nādeyā guravo madhye yasmāt pucchāsyacāriṇaḥ |
sarastaḍāgajānāṃ tu viśeṣeṇa śiro laghu ||122||
adūragocarā yasmāttasmād utsodapānajāḥ |
kiñcin muktvā śirodeśam atyarthaṃ guravas tu te ||123||
adhastād guravo jñeyā matsyāḥ sāgarasambhavāḥ |
urovicaraṇātteṣāṃ pūrvamaṅgaṃ laghu smṛtam ||124||
ity ānūpo mahāṣyandī māṃsavarga udīritaḥ ||125||
tatra śuṣkapūtivyādhiviṣasarpahatadigdhaviddhajīrṇakṛśabālānāmasātmyacāriṇāṃ ca māṃsāny abhakṣyāṇi, yasmād vigatavyāpannāpahatapariṇatālpāsampūrṇavīryatvād doṣakarāṇi bhavanti; ebhyo 'nyeṣāmupādeyaṃ māṃsam iti ||126||
arocakaṃ pratiśyāyaṃ guru śuṣkaṃ prakīrtitam |
viṣavyādhihataṃ mṛtyuṃ bālaṃ chardiṃ ca kopayet ||127||
kāsaśvāsakaraṃ vṛddhaṃ tridoṣaṃ vyādhidūṣitam |
klinnamutkleśajananaṃ kṛśaṃ vātaprakopaṇam ||128||
striyaścatuṣpātsu, pumāṃso vihaṅgeṣu, mahāśarīreṣv alpaśarīrāḥ, alpaśarīreṣu mahāśarīrāḥ, pradhānatamāḥ; evam ekajātīyānāṃ mahāśarīrebhyaḥ kṛśaśarīrāḥpradhānatamāḥ ||129||
sthānādikṛtaṃ māṃsasya gurulāghavam upadekṣyāmaḥ | tad yathā- raktādiṣu śukrānteṣu dhātuṣūttarottarā gurutarāḥ, tathā sakthiskandhakroḍaśiraḥpādakarakaṭīpṛṣṭhacarmakāleyakayakṛdantrāṇi ||130||
śiraḥskandhaṃ kaṭī pṛṣṭhaṃ sakthinī cātmapakṣayoḥ |
gurupūrvaṃ vijānīyāddhātavas tu yathottaram ||131||
sarvasya prāṇino dehe madhyo gururudāhṛtaḥ |
pūrvabhāgo guruḥ puṃsām adhobhāgas tu yoṣitām ||132||
urogrīvaṃ vihaṅgānāṃ viśeṣeṇa guru smṛtam |
pakṣotkṣepāt samo dṛṣṭo madhyabhāgas tu pakṣiṇām ||133||
atīva rūkṣaṃ māṃsaṃ tu vihaṅgānāṃ phalāśinām |
bṛṃhaṇaṃ māṃsam atyarthaṃ khagānāṃ piśitāśinām ||134||
matsyāśināṃ pittakaraṃ vātaghnaṃ dhānyacārinām
jalajānūpajā grāmyā kracyādaikaśaphās tathā ||135||
prasahā bilavāsāś ca ye ca jaṅghālasañjñitāḥ |
pratudā viṣkirāś caiva laghavaḥ syur yathottaram |
alpābhiṣyandinaś caiva yathāpūrvamato 'nyathā ||136||
prāmāṇādhikās tu svajātāvalpasārā guravaś ca | sarvaprāṇināṃ sarvaśarīrebhyaḥ pradhānatamā bhavanti yakṛtpradeśavartinastānādadīta; pradhānālābhe madhyamavayaskaṃ sadyaskamakliṣṭamupādeyaṃ māṃsam iti ||137||
bhavati cātra
caraḥ śarīrāvayavāḥ svabhāvo dhātavaḥ kriyā |
liṅgaṃ pramāṇaṃ saṃskāro mātrā cāsmin parīkṣyate ||138||
iti māṃsavargaḥ |
atha phalavargaḥ |
ata ūrdhvaṃ phalānyupadekṣyāmaḥ | tad yathā- dāḍimāmalakabadarakolakarkandhusauvīrasiñcitikāphalakapitthamātuluṅgāmrāmrātakakaramardapriyālanāraṅga- jambīralakucabhavyapārāvatavetraphalaprācīnāmalakatintiḍīkanīpakośāmrāmlīkāprabhṛtīni ||139||
amlāni rasataḥ pāke gurūṇyuṣṇāni vīryataḥ |
pittalānyanilaghnāni kaphotkleśakarāṇi ca ||140||
kaṣāyānurasaṃ teṣāṃ dāḍimaṃ nātipittalam | dīpanīyaṃ rucikaraṃ hṛdyaṃ varcovibandhanam ||141||
dvividhaṃ tat tu vijñeyaṃ madhuraṃ cāmlam eva ca |
tridoṣaghnaṃ tu madhuramamlaṃ vātakaphāpaham ||142||
amlaṃ samadhuraṃ tiktaṃ kaṣāyaṃ kaṭukaṃ saram |
cakṣuṣyaṃ sarvadoṣaghnaṃ vṛṣyamāmalakīphalam ||143||
hanti vātaṃ tadamlatvāt pittaṃ mādhuryaśaity ataḥ |
kaphaṃ rūkṣakaṣāyatvāt phalebhyo 'bhyadhikaṃ ca tat ||144||
karkandhukolabadaramāmaṃ pittakaphāvaham |
pakvaṃ pittānilaharaṃ snigdhaṃ samadhuraṃ saram ||145||
purātanaṃ tṛṭśamanaṃ śramaghnaṃ dīpanaṃ laghu |
sauvīraṃ badaraṃ snigdhaṃ madhuraṃ vātapittajit ||146||
kaṣāyaṃ svādu saṅgrāhi śītaṃ siñcitikāphalam |
āmaṃ kapitthamasvaryaṃ kaphaghnaṃ grāhi vātalam ||147||
kaphānilaharaṃ pakvaṃ madhurāmlarasaṃ guru |
śvāsakāsāruciharaṃ tṛṣṇāghnaṃ kaṇṭhaśodhanam ||148||
laghvamlaṃ dīpanaṃ hṛdyaṃ mātuluṅgam udāhṛtam |
tvak tiktā durjarā tasya vātakrimikaphāpahā ||149||
svādu śītaṃ guru snigdhaṃ māṃsaṃ mārutapittajit |
medhyaṃ śūlānilacchardikaphārocakanāśanam ||150||
dīpanaṃ laghu saṅgrāhi gulmārśoghnaṃ tu kesaram |
śūlājīrṇavibandheṣu mande 'gnau kaphamārute ||151||
arucau ca viśeṣeṇa rasastasyopadiśyate |
pittānilakaraṃ bālaṃ pittalaṃ baddhakesaram ||152||
hṛdyaṃ varṇakaraṃ rucyaṃ raktamāṃsabalapradam |
kaṣāyānurasaṃ svādu vātaghnaṃ bṛṃhaṇaṃ guru ||153||
pittāvirodhi sampakvam āmraṃ śukravivardhanam |
bṛṃhaṇaṃ madhuraṃ balyaṃ guru viṣṭabhya jīryati ||154||
āmrātakaphalaṃ vṛṣyaṃ sasnehaṃ śleṣmavardhanam
tridoṣaviṣṭambhakaraṃ lakucaṃ śukranāśanam ||155||
amlaṃ tṛṣāpahaṃ rucyaṃ pittakṛt karamardakam |
vātapittaharaṃ vṛṣyaṃ priyālaṃ guru śītalam ||156||
hṛdyaṃ svādu kaṣāyāmlaṃ bhavyam āsyaviśodhanam |
pittaśleṣmaharaṃ grāhi guru viṣṭambhi śītalam ||157||
pārāvataṃ samadhuraṃ rucyam aty agnivātanut |
garadoṣaharaṃ nīpaṃ prācīnāmalakaṃ tathā ||158||
vātāpahaṃ tintiḍīkamāmaṃ pittabalāsakṛt |
grāhyuṣṇaṃ dīpanaṃ rucyaṃ sampakvaṃ kaphavātanut ||159||
tasmād alpāntaraguṇaṃ kośāmraphalamucyate |
amlīkāyāḥ phalaṃ pakvaṃ tadvad bhedi tu kevalam ||160||
amlaṃ samadhuraṃ hṛdyaṃ viśadaṃ bhaktarocanam |
vātaghnaṃ durjaraṃ proktaṃ nāraṅgasya phalaṃ guru ||161||
tṛṣṇāśūlakaphotkleśacchardiśvāsanivāraṇam |
vātaśleṣmavibandhaghnaṃ jambīraṃ guru pittakṛt |
airāvataṃ dantaśaṭham amlaṃ śoṇitapittakṛt ||162||
kṣīravṛkṣaphalajāmbavarājādanatodanaśītaphalatindukabakuladhanvanāśmantakāśvakarṇaphalgu- parūṣakagāṅgerukīpuṣkaravartibilvabimbīprabhṛtīni ||163||
phalāny etāni śītāni kaphapittaharāṇi ca |
saṅgrāhakāṇi rūkṣāṇi kaṣāyamadhurāṇi ca ||164||
kṣīravṛkṣaphalaṃ teṣāṃ guru viṣṭambhi śītalam |
kaṣāyaṃ madhuraṃ sāmlaṃ nātimārutakopanam ||165||
atyarthaṃ vātalaṃ grāhi jāmbavaṃ kaphapittajit |
snigdhaṃ svādu kaṣāyaṃ ca rājādanaphalaṃ guru ||166||
kaṣāyaṃ madhuraṃ rūkṣaṃ todanaṃ kaphavātajit |
amloṣṇaṃ laghu saṅgrāhi snigdhaṃ pittāgnivardhanam ||167||
āmaṃ kaṣāyaṃ saṅgrāhi tindukaṃ vātakopanam | vipāke guru sampakvaṃ madhuraṃ kaphapittajit ||168||
madhuraṃ ca kaṣāyaṃ ca snigdhaṃ saṅgrāhi bākulam |
sthirīkaraṃ ca dantānāṃ viśadaṃ phalamucyate ||169||
sakaṣāyaṃ himaṃ svādu dhānvanaṃ kaphavātajit |
tadvad gāṅgerukaṃ vidyād aśmantakaphalāni ca ||170||
viṣṭambhi madhuraṃ snigdhaṃ phalgujaṃ tarpaṇaṃ guru |
atyamlamīṣanmadhuraṃ kaṣāyānurasaṃ laghu ||171||
vātaghnaṃ pittajanamāmaṃ vidyāt paruṣakam |
tad eva pakvaṃ madhuraṃ vātapittanibarhaṇam ||172||
vipāke madhuraṃ śītaṃ raktapittaprasādanam |
pauṣkaraṃ svādu viṣṭambhi balyaṃ kaphakaraṃ phalam ||173||
kaphānilaharaṃ tīkṣṇaṃ snigdhaṃ saṅgrāhi dīpanam |
kaṭutiktakaṣāyoṣṇaṃ bālaṃ bilvamudāhṛtam ||174||
vidyāt tad eva sampakvaṃ madhurānurasaṃ guru |
vidāhi viṣṭambhakaraṃ doṣakṛt pūtimārutam ||175||
bimbīphalaṃ sāśvakarṇaṃ stanyakṛt kaphapittajit |
tṛḍdāhajvarapittāsṛkkāsaśvāsakṣayāpaham ||176||
tālanālikerapanasamocaprabhṛtīni ||177||
svādupākarasāny āhur vātapittaharāṇi ca |
balapradāni snigdhāni bṛṃhaṇāni himāni ca ||178||
phalaṃ svādurasaṃ teṣāṃ tālajaṃ guru pittajit |
tadbījaṃ svādupākaṃ tu mūtralaṃ vātapittajit ||179||
nālikeraṃ guru snigdhaṃ pittaghnaṃ svādu śītalam |
balamāṃsapradaṃ hṛdyaṃ bṛṃhaṇaṃ bastiśodhanam ||180||
panasaṃ sakaṣāyaṃ tu snigdhaṃ svādurasaṃ guru |
maucaṃ svādurasaṃ proktaṃ kaṣāyaṃ nātiśītalam |
raktapittaharaṃ vṛṣyaṃ rucyaṃ śleṣmakaraṃ guru ||181||
drākṣākāśmaryamadhūkapuṣpakharjūraprabhṛtīni ||182||
raktapittaharāṇyāhur gurūṇi madhurāṇi ca
teṣāṃ drākṣā sarā svaryā madhurā snigdhaśītalā ||183||
raktapittajvaraśvāsatṛṣṇādāhakṣayāpahā |
hṛdyaṃ mūtravibandhaghnaṃ pittāsṛgvātanāśanam ||184||
keśyaṃ rasāyanaṃ medhyaṃ kāśmaryaṃ phalamucyate |
kṣatakṣayāpahaṃ hṛdyaṃ śītalaṃ tarpaṇaṃ guru ||185||
rase pāke ca madhuraṃ khārjūraṃ raktapittanut |
bṛṃhaṇīyamahṛdyaṃ ca madhūkakusumaṃ guru |
vātapittopaśamanaṃ phalaṃ tasyopadiśyate ||186||
vātāmākṣoḍābhiṣukaniculapicunikocakorumāṇaprabhṛtīni ||187||
pittaśleṣmaharāṇyāhuḥ snigdhoṣṇāni gurūṇi ca |
bṛṃhaṇāny anilaghnāni balyāni madhurāṇi ca ||188||
kaṣāyaṃ kaphapittaghnaṃ kiñcit tiktaṃ rucipradam |
hṛdyaṃ sugandhi viśadaṃ lavalīphalamucyate ||189||
vasiraṃ śītapākyaṃ ca sāruṣkaranibandhanam |
viṣṭambhi durjaraṃ rūkṣaṃ śītalaṃ vātakopanam ||190||
vipāke madhuraṃ cāpi raktapittaprasādanam |
airāvataṃ dantaśaṭhamamlaṃ śoṇitapittakṛt ||191||
śītaṃ kaṣāyaṃ madhuraṃ ṭaṅkaṃ mārutakṛdguru |
snigdhoṣṇaṃ tiktamadhuraṃ vātaśleṣmaghnamaiṅgudam ||192||
śamīphalaṃ guru svādu rūkṣoṣṇaṃ keśanāśanam |
guru śleṣmātakaphalaṃ kaphakṛnmadhuraṃ himam ||193||
karīrākṣikapīlūni tṛṇaśūnyaphalāni ca |
svādutiktakaṭūṣṇāni kaphavātaharāṇi ca ||194||
tiktaṃ pinttakaraṃ teṣāṃ saraṃ kaṭuvipāki ca |
tīkṣṇoṣṇaṃ kaṭukaṃ pīlu sasnehaṃ kaphavātajit ||195||
āruṣkaraṃ tauvarakaṃ kaṣāyaṃ kaṭupāki ca |
uṣṇaṃ kṛmijvarānāhamehodāvartanāśanam |
kuṣṭhagulmodarārśoghnaṃ kaṭupāki tathaiva ca ||196||
karañjakiṃśukāriṣṭaphalaṃ jantupramehanut |
aṅkolasya phalaṃ visraṃ guru śleṣmaharaṃ himam ||197||
rūkṣoṣṇaṃ kaṭukaṃ pāke laghu vātakaphāpaham |
tiktamīṣadviṣahitaṃ viḍaṅgaṃ kṛmināśanam ||198||
vraṇyamuṣṇaṃ saraṃ medhyaṃ doṣaghnaṃ śophakuṣṭhanut |
kaṣāyaṃ dīpanaṃ cāmlaṃ cakṣuṣyaṃ cābhayāphalam ||199||
bhedanaṃ laghu rūkṣoṣṇaṃ vaisvaryakrimināśanam |
cakṣuṣyaṃ svādupākyākṣaṃ kaṣāyaṃ kaphapittajit ||200||
kaphapittaharaṃ rūkṣaṃ vaktrakledamalāpaham |
kaṣāyamīṣanmadhuraṃ kiñcit pūgaphalaṃ saram ||201||
jātīkośo 'tha karpūraṃ jātīkaṭukayoḥ phalam |
kakko(ṅko)lakaṃ lavaṅgaṃ ca tiktaṃ kaṭu kaphāpaham ||202||
laghu tṛṣṇāpahaṃ vaktrakledadaurgandhyanāśanam |
satiktaḥ surabhiḥ śītaḥ karpūro laghu lekhanaḥ ||203||
tṛṣṇāyāṃ mukhaśoṣe ca vairasye cāpi pūjitaḥ
latākastūrikā tadvacchītā bastiviśodhanī ||204||
priyālamajjā madhuro vṛṣyaḥ pittānilāpahaḥ |
baibhītako madakaraḥ kaphamārutanāśanaḥ ||205||
kaṣāyamadhuro majjā kolānāṃ pittanāśanaḥ |
tṛṣṇācchardyanilaghnaś ca tadvadāmalakasya ca ||206||
bījapūrakaśamyākamajjā kośāmrasambhavaḥ |
svādupāko 'gnibaladaḥ snigdhaḥ pittānilāpahaḥ ||207||
yasya yasya phalasyeha vīryaṃ bhavati yādṛśam |
tasya tasyaiva vīryeṇa majjānam api nirdiśet ||208||
phaleṣu paripakvaṃ yad guṇavat tad udāhṛtam |
bilvād anyatra vijñeyam āmaṃ taddhi guṇottaram |
grāhyuṣṇaṃ dīpanaṃ taddhi kaṣāyakaṭutiktakam ||209||
vyādhitaṃ kṛmijuṣṭaṃ ca pākātītamakālajam |
varjanīyaṃ phalaṃ sarvamaparyāgatam eva ca ||210||
iti phalavargaḥ |
atha śākavargaḥ |
śākāny ata ūrdhvaṃ vakṣyāmaḥ | tatra puṣpaphalālābukālindakaprabhṛtīni ||211||
pittaghnāny anilaṃ kuryus tathā mandakaphāni ca |
sṛṣṭamūtrapurīṣāṇi svādupākarasāni ca ||212||
pittaghnaṃ teṣu kūṣmāṇḍaṃ bālaṃ madhyaṃ kaphāvaham |
śuklaṃ laghūṣṇaṃ sakṣāraṃ dīpanaṃ bastiśodhanam ||213||
sarvadoṣaharaṃ hṛdyaṃ pathyaṃ cetovikāriṇām |
dṛṣṭiśukrakṣayakaraṃ kālindaṃ kaphavātakṛt ||214||
alāburbhinnaviṭkā tu rūkṣā gurvyatiśītalā |
tiktālāburahṛdyā tu vāminī vātapittajit ||215||
trapusair vārukarkārukaśīrṇavṛntaprabhṛtīni ||216||
svādutiktarasāny āhuḥ kaphavātakarāṇi ca |
sṛṣṭamūtrapurīṣāṇi raktapittaharāṇi ca ||217||
bālaṃ sanīlaṃ trapusaṃ teṣāṃ pittaharaṃ smṛtam |
tat pāṇḍu kaphakṛj jīrṇam amlaṃ vātakaphāpaham ||218||
ervārukaṃ sakarkāru sampakvaṃ kaphavātakṛt |
sakṣāraṃ madhuraṃ rucyaṃ dīpanaṃ nātipittalam ||219||
sakṣāraṃ madhuraṃ caiva śīrṇavṛntaṃ kaphāpaham | bhedanaṃ dīpanaṃ hṛdyamānāhāṣṭhīlanullaghu ||220||
pippalīmaricaśṛṅgaverārdrakahiṅgujīrakakustumburujambīrasumukhasurasārjakabhūstṛṇasugandhaka- kāsamardakakālamālakuṭherakakṣavakakharapuṣpaśigrumadhuśigruphaṇijjhakasarṣaparājikākulāhalāvagutthagaṇḍīratilaparṇikā- varṣābhūcitrakamūlakalaśunakalāyapalāṇḍuprabhṛtīni ||221||
kaṭūny uṣṇāni rucyāni vātaśleṣmaharāṇi ca |
kṛtānneṣūpayujyante saṃskārārtham anekadhā ||222||
teṣāṃ gurvī svāduśītā pippalyārdrā kaphāvahā |
śuṣkā kaphānilaghnī sā vṛṣyā pittāvirodhinī ||223||
svādupākyārdramaricaṃ guru śleṣmapraseki ca |
kaṭūṣṇaṃ laghu tacchuṣkamavṛṣyaṃ kaphavātajit ||224||
nātyuṣṇaṃ nātiśītaṃ ca vīryato maricaṃ sitam |
guṇavanmaricebhyaś ca cakṣuṣyaṃ ca viśeṣataḥ ||225||
nāgaraṃ kaphavātaghnaṃ vipāke madhuraṃ kaṭu |
vṛṣyoṣṇaṃ rocanaṃ hṛdyaṃ sasnehaṃ laghu dīpanam ||226||
kaphānilaharaṃ svaryaṃ vibandhānāhaśūlanut |
kaṭūṣṇaṃ rocanaṃ hṛdyaṃ vṛṣyaṃ caivārdrakaṃ smṛtam ||227||
laghūṣṇaṃ pācanaṃ hiṅgu dīpanaṃ kaphavātajit |
kaṭu snigdhaṃ saraṃ tīkṣṇaṃ śūlājīrṇavibandhanut ||228||
tīkṣṇoṣṇaṃ kaṭukaṃ pāke rucyaṃ pittāgnivardhanam |
kaṭu śleṣmānilaharaṃ gandhāḍhyaṃ jīrakadvayam ||229||
kāravī karavī tadvadvijñeyā sopakuñcikā |
bhakṣyavyañjanabhojyeṣu vividheṣv avacāritā ||230||
ārdrā kustumbarī kuryāt svādusaugandhyahṛdyatām |
sā śuṣkā madhurā pāke snigdhā tṛḍdāhanāśanī ||231||
doṣaghnī kaṭukā kiñcit tiktā srotoviśodhanī
jambīraḥ pācanastīkṣṇaḥ kṛmivātakaphāpahaḥ ||232||
surābhir dīpano rucyo mukhavaiśadyakārakaḥ |
kaphānilaviṣaśvāsakāsadaurgandhyanāśanaḥ ||233||
pittakṛt pārśvaśūlaghnaḥ surasaḥ samudāhṛtaḥ |
tadvat tu sumukho jñeyo viśeṣād garanāśanaḥ ||234||
kaphaghnā laghavo rūkṣāstīkṣṇoṣṇāḥ pittavardhanāḥ |
kaṭupākarasāś caiva surasārjakabhūstṛṇāḥ ||235||
madhuraḥ kaphavātaghnaḥ pācanaḥ kaṇṭhaśodhanaḥ |
viśeṣataḥ pittaharaḥ satiktaḥ kāsamardakaḥ ||236||
kaṭuḥ sakṣāramadhuraḥ śigrustikto 'tha picchilaḥ |
madhuśigruḥ sarastiktaḥ śophaghno dīpanaḥ kaṭuḥ ||237||
vidāhi baddhaviṇmūtraṃ rūkṣaṃ tīkṣṇoṣṇam eva ca |
tridoṣaṃ sārṣapaṃ śākaṃ gāṇḍīraṃ veganāma ca ||238||
citrakastilaparṇī ca kaphaśophahare laghū |
varṣābhūḥ kaphavātaghnī hitā śophodarārśasām ||239||
kaṭutiktarasā hṛdyā rocanī vahnidīpanī |
sarvadoṣaharā laghvī kaṇṭhyā mūlakapotikā ||240||
mahat tad guru viṣṭambhi tīkṣṇamāmaṃ tridoṣakṛt |
tad eva snehasiddhaṃ tu pittanut kaphavātajit ||241||
tridoṣaśamanaṃ śuṣkaṃ viṣadoṣaharaṃ laghu |
viṣṭambhi vātalaṃ śākaṃ śuṣkam anyatra mūlakāt ||242||
puṣpaṃ ca patraṃ ca phalaṃ tathaiva yathottaraṃ te guravaḥ pradiṣṭāḥ |
teṣāṃ tu puṣpaṃ kaphapittahantṛ phalaṃ nihanyāt kaphamārutau tu ||243||
snigdhoṣṇatīkṣṇaḥ kaṭupicchilaś ca guruḥ saraḥ svādurasaś ca balyaḥ |
vṛṣyaś ca medhāsvaravarṇacakṣurbhagnāsthisandhānakaro rasonaḥ ||244||
hṛdrogajīrṇajvarakukṣiśūlavibandhagulmārucikāsaśophān |
durnāmakuṣṭhānalasādajantusamīraṇaśvāsakaphāṃś ca hanti ||245||
nātyuṣṇavīryo 'nilahā kaṭuś ca tīkṣṇo gururnātikaphāvahaś ca |
balāvahaḥ pittakaro 'tha kiñcit palāṇḍuragniṃ ca vivardhayet tu ||246||
snigdho ruciṣyaḥ sthiradhātukārī balyo 'tha medhākaphapuṣṭidaś ca |
svādurguruḥ śoṇitapittaśastaḥ sapicchilaḥ kṣīrapalāṇḍuruktaḥ ||247||
kalāyaśākaṃ pittaghnaṃ kaphaghnaṃ vātalaṃ guru |
kaṣāyānurasaṃ caiva vipāke madhuraṃ ca tat ||248||
cuccūyūthikātaruṇījīvantībimbītikānadī(ndī)bhallātakacchagalāntrī- vṛkṣādanīphañjīśālmalīśeluvanaspatiprasavaśaṇakarbudārakovidāraprabhṛtīni ||249||
kaṣāyasvādutiktāni raktapittaharāṇi ca |
kaphaghnānyanilaṃ kuryuḥ saṅgrāhīṇi laghūni ca ||250||
laghuḥ pāke ca jantughnaḥ picchilo vraṇināṃ hitaḥ |
kaṣāyamadhuro grāhī cuccūs teṣāṃ tridoṣahā ||251||
cakṣuṣyā sarvadoṣaghnī jīvantī samudāhṛtā |
vṛkṣādanī vātaharā, phañjī tvalpabalā matā ||252||
kṣīravṛkṣotpalādīnāṃ kaṣāyāḥ pallavāḥ smṛtāḥ |
śītāḥ saṅgrāhiṇaḥ śastā raktapittātisāriṇām ||253||
punarnavāvaruṇatarkāryurubūkavatsādanībilvaśākaprabhṛtīni ||254||
uṣṇāni svādutiktāni vātapraśamanāni ca |
teṣu paunarnavaṃ śākaṃ viśeṣācchophanāśanam ||255||
taṇḍulīyakopodakā'śvabalācillīpālaṅkyāvāstūkaprabhṛtīni ||256||
sṛṣṭamūtrapurīṣāṇi sakṣāramadhurāṇi ca |
mandavātakaphānyāhū raktapittaharāṇi ca ||257||
madhuro rasapākābhyāṃ raktapittamadāpahaḥ |
teṣāṃ śītatamo rūkṣas taṇḍulīyo viṣāpahaḥ ||258||
svādupākarasā vṛṣyā vātapittamadāpahā |
upodakā sarā snigdhā balyā śleṣmakarī himā ||259||
kaṭurvipāke kṛmihā medhāgnibalavardhanaḥ |
sakṣāraḥ sarvadoṣaghno vāstūko rocanaḥ saraḥ ||260||
cillī vāstūkavajjñeyā pālaṅkyā taṇḍulīyavat |
vātakṛdbaddhaviṇmūtrā rūkṣā pittakaphe hitā |
śākamāśvabalaṃ rūkṣaṃ baddhaviṇmūtramārutam ||261||
maṇḍūkaparṇīsaptalāsuniṣaṇṇakasuvarcalāpippalīguḍūcīgojihvā- kākamācīprapunnāḍāvalgujasatīnabṛhatīkaṇṭakārikāphala- paṭolavārtākakāravellakakaṭukikākebu(mbu)korubūkaparpaṭakakirātatikta- karkoṭakāriṣṭakośātakīvetrakarīrāṭarūṣakārkapuṣpīprabhṛtīni ||262||
raktapittaharāṇy āhur hṛdyāni sulaghūni ca |
kuṣṭhamehajvaraśvāsakāsāruciharāṇi ca ||263||
kaṣāyā tu hitā pitte svādupākarasā himā |
laghvī maṇḍūkaparṇī tu tadvadgojihvikā matā ||264||
avidāhī tridoṣaghnaḥ saṅgrāhī suniṣaṇṇakaḥ |
avalgujaḥ kaṭuḥ pāke tiktaḥ pittakaphāpahaḥ ||265||
īṣattiktaṃ tridoṣaghnaṃ śākaṃ kaṭu satīnajam |
nātyuṣṇaśītaṃ kuṣṭhaghnaṃ kākamācyās tu tadvidham ||266||
kaṇḍūkuṣṭhakṛmighnāni kaphavātaharāṇi ca |
phalāni bṛhatīnāṃ tu kaṭutiktalaghūni ca ||267||
kaphapittaharaṃ vraṇyam uṣṇaṃ tiktamavātalam |
paṭolaṃ kaṭukaṃ pāke vṛṣyaṃ rocanadīpanam ||268||
kaphavātaharaṃ tiktaṃ rocanaṃ kaṭukaṃ laghu |
vārtākaṃ dīpanaṃ proktaṃ jīrṇaṃ sakṣārapittalam |
tadvat karkoṭakaṃ vidyāt kāravellakam eva ca ||269||
āṭarūṣakavetrāgraguḍūcīnimbaparpaṭāḥ |
kirātatiktasahitāstiktāḥ pittakaphāpahāḥ ||270||
kaphāpahaṃ śākam uktaṃ varuṇaprapunāḍa(ṭa)yoḥ |
rūkṣaṃ laghu ca śītaṃ ca vātapittaprakopaṇam ||271||
dīpanaṃ kālaśākaṃ tu garadoṣaharaṃ kaṭu |
kausumbhaṃ madhuraṃ rūkṣamuṣṇaṃ śleṣmaharaṃ laghu ||272||
vātalaṃ nālikāśākaṃ pittaghnaṃ madhuraṃ ca tat |
grahaṇyarśovikāraghnī sāmlā vātakaphe hitā |
uṣṇā kaṣāyamadhurā cāṅgerī cāgnidīpanī ||273||
loṇikājātukatriparṇikāpattūrajīvakasuvarcalāḍuḍurakakutumbakakuṭhiñjarakuntalikākuraṇṭikāprabhṛtayaḥ ||274||
svādupākarasāḥ śītāḥ kaphaghnā nātipittalāḥ |
lavaṇānurasā rūkṣāḥ sakṣārā vātalāḥ sarāḥ ||275||
svādutiktā kuntalikā kaṣāyā sakuraṇṭikā
saṅgrāhi śītalaṃ cāpi laghu doṣāpahaṃ tathā |
rājakṣavakaśākaṃ tu śaṭīśākaṃ ca tadvidham ||276||
svādupākarasaṃ śākaṃ durjaraṃ harimanthajam
bhedanaṃ madhuraṃ rūkṣaṃ kālāyamativātalam ||277||
sraṃsanaṃ kaṭukaṃ pāke laghu vātakaphāpaham |
śophaghnamuṣṇavīryaṃ ca patraṃ pūtikarañjajam ||278||
tāmbūlapatraṃ tīkṣṇoṣṇaṃ kaṭu pittaprakopaṇam |
sugandhi viśadaṃ tiktaṃ svaryaṃ vātakaphāpaham ||279||
sraṃsanaṃ kaṭukaṃ pāke kaṣāyaṃ vahnidīpanam |
vaktrakaṇḍūmalakledadaurgandhyādiviśodhanam ||280||
atha puṣpavargaḥ |
kovidāraśaṇaśālmalīpuṣpāṇi madhurāṇi madhuravipākāni raktapittaharāṇi ca; vṛṣāgastyayoḥ puṣpāṇi tiktāni kaṭuvipākāni kṣayakāsāpahāni ca ||281||
āgastyaṃ nātiśītoṣṇaṃ naktāndhānāṃ praśasyate ||282||
karīrakusumāni kaṭuvipākāni vātaharāṇi sṛṣṭamūtrapurīṣāṇi ca ||283||
raktavṛkṣasya nimbasya muṣkakārkāsanasya ca |
kaphapittaharaṃ puṣpaṃ kuṣṭhaghnaṃ kuṭajasya ca ||284||
satiktaṃ madhuraṃ śītaṃ padmaṃ pittakaphāpaham |
madhuraṃ picchilaṃ snigdhaṃ kumudaṃ hlādi śītalam |
tasmād alpāntaraguṇe vidyāt kuvalayotpale ||285||
sindhuvāraṃ vijānīyāddhimaṃ pittavināśanam
mālatīmallike tikte saurabhyāt pittanāśane ||286||
sugandhi viśadaṃ hṛdyaṃ bākulaṃ pāṭalāni ca |
śleṣmapittaviṣaghnaṃ tu nāgaṃ tadvac ca kuṅkumam ||287||
campakaṃ raktapittaghnaṃ śītoṣṇaṃ kaphanāśanam |
kiṃśukaṃ kaphapittaghnaṃ tadvadeva kuraṇṭakam ||288||
yathāvṛkṣaṃ vijānīyāt puṣpaṃ vṛkṣocitaṃ tathā
madhuśigrukarīrāṇi kaṭūni śleṣmaharāṇi ca ||289||
kṣavakakulevaravaṃśakarīraprabhṛtīni kaphakarāṇi sṛṣṭamūtrapurīṣāṇi ca ||290||
kṣavakaṃ kṛmilaṃ teṣu svādupākaṃ sapicchalam |
visyandi vātalaṃ nātipittaśleṣmakaraṃ ca tat ||291||
veṇoḥ karīrāḥ kaphalā madhurā rasapākataḥ |
vidāhino vātakarāḥ sakaṣāyā virūkṣaṇāḥ ||292||
udbhidāni palālekṣukarīṣaveṇukṣitijāni | tatra palālajātaṃ madhuraṃ madhuravipākaṃ rūkṣaṃ doṣapraśamanaṃ ca | ikṣujaṃ madhuraṃ kaṣāyānurasaṃ kaṭupākaṃ śītalaṃ ca | tadvadevoṣṇaṃ kārīṣaṃ kaṣāyaṃ vātakopanaṃ ca, (veṇujātaṃ kaṣāyaṃ vātakopanaṃ ca,) bhūmijaṃ guru nātivātalaṃ bhūmitaś cāsyānurasaḥ ||293||
piṇyākatilakalkasthūṇikāśuṣkaśākāni sarvadoṣaprakopaṇāni ||294||
viṣṭambhinaḥ smṛtāḥ sarve vaṭakā vātakopanāḥ
siṇḍākī vātalā sārdrā ruciṣyā'naladīpanī ||295||
viḍbhedi guru rūkṣaṃ ca prāyo viṣṭambhi durjaram |
sakaṣāyaṃ ca sarvaṃ hi svādu śākamudāhṛtam |
puṣpaṃ patraṃ phalaṃ nālaṃ kandāś ca guravaḥ kramāt ||296||
karkaśaṃ parijīrṇaṃ ca kṛmijuṣṭamadeśajam |
varjayet patraśākaṃ tad yad akālavirohi ca ||297||
iti śākavargaḥ |
atha kandavargaḥ |
kandānāta ūrdhvaṃ vakṣyāmaḥ- vidārīkandaśatāvarībisamṛṇālaśṛṅgāṭakakaśerukapiṇḍālukamadhvāluka- hastyālukakāṣṭhālukaśaṅkhālukaraktālukendīvarotpalakandaprabhṛtīni ||298||
raktapittaharāṇyāhuḥ śītāni madhurāṇi ca |
gurūṇi bahuśukrāṇi stanyavṛddhikarāṇi ca ||299||
madhuro bṛṃhaṇo vṛṣyaḥ śītaḥ svaryo 'timūtralaḥ |
vidārīkando balyaś ca pittavātaharaś ca saḥ ||300||
vātapittaharī vṛṣyā svādutiktā śatāvarī |
mahatī caiva hṛdyā ca medhāgnibalavardhinī ||301||
grahaṇyarśovikāraghnī vṛṣyā śītā rasāyanī |
kaphapittaharāstiktāstasyā evāṅkurāḥ smṛtāḥ ||302||
avidāhi bisaṃ proktaṃ raktapittaprasādanam |
viṣṭambhi durjaraṃ rūkṣaṃ virasaṃ mārutāvaham ||303||
gurū viṣṭambhiśītau ca śṛṅgāṭakakaśerukau |
piṇḍālukaṃ kaphakaraṃ guru vātaprakopaṇam ||304||
surendrakandaḥ śleṣmaghno vipāke kaṭu pittakṛt
veṇoḥ karīrā guravaḥ kaphamārutakopanāḥ ||305||
sthūlasūraṇamāṇakaprabhṛtayaḥ kandā īṣatkaṣāyāḥ kaṭukā rūkṣā viṣṭambhino guravaḥ kaphavātalāḥ pittaharāś ca ||306||
māna(ṇa)kaṃ svādu śītaṃ ca guru cāpi prakīrtitam |
sthūlakandas tu nātyuṣṇaḥ sūraṇo gudakīlahā ||307||
kumudotpalapadmānāṃ kandā mārutakopanāḥ |
kaṣāyāḥ pittaśamanā vipāke madhurā himāḥ ||308||
vārāhakandaḥ śleṣmaghnaḥ kaṭuko rasapākataḥ |
mehakuṣṭhakṛmiharo balyo vṛṣyo rasāyanaḥ ||309||
tālanārikelakharjūraprabhṛtīnāṃ mastakamajjānaḥ ||310||
svādupākarasānāhū raktapittaharāṃs tathā |
śukralānanilaghnāṃś ca kaphavṛddhikarān api ||311||
bālaṃ hy anārtavaṃ jīrṇaṃ vyādhitaṃ krimibhakṣitam |
kandaṃ vivarjayet sarvaṃ yo vā samyaṅna rohati ||312||
atha lavaṇavargaḥ |
atha lavaṇāni- saindhavasāmudraviḍasauvarcalaromakaudbhidaprabhṛtīni yathottaramuṣṇāni vātaharāṇi kaphapittakarāṇi kaṭupākīni yathāpūrvaṃ snigdhāni svādūni sṛṣṭamūtrapurīṣāṇi ceti ||313||
cakṣuṣyaṃ saindhavaṃ hṛdyaṃ rucyaṃ laghvagnidīpanam |
snigdhaṃ samadhuraṃ vṛṣyaṃ śītaṃ doṣaghnam uttamam ||314||
sāmudraṃ madhuraṃ pāke nātyuṣṇamavidāhi ca |
bhedanaṃ snigdhamīṣac ca śūlaghnaṃ nātipittalam ||315||
sakṣāraṃ dīpanaṃ sūkṣmaṃ śūlahṛdroganāśanam |
rocanaṃ tīkṣṇamuṣṇaṃ ca viḍaṃ vātānulomanam ||316||
laghu sauvarcalaṃ pāke vīryoṣṇaṃ viśadaṃ kaṭu |
gulmaśūlavibandhaghnaṃ hṛdyaṃ surabhi rocanam ||317||
romakaṃ tīkṣṇamatyuṣṇaṃ vyavāyi kaṭupāki ca |
vātaghnaṃ laghu visyandi sūkṣmaṃ viḍbhedi mūtralam ||318||
laghu tīkṣṇoṣṇamutkledi sūkṣmaṃ vātānulomanam |
satiktaṃ kaṭu sakṣāraṃ vidyāllavaṇamaudbhidam ||319||
kaphavātakrimighnaṃ ca lekhanaṃ pittakopanam |
dīpanaṃ pācanaṃ bhedi lavaṇaṃ guṭikāhvayam ||320||
ūṣasūtaṃ vālukailaṃ śailamūlākarodbhavam |
lavaṇaṃ kaṭukaṃ chedi vihitaṃ kaṭu cocyate ||321||
yavakṣārasvarjikākṣāroṣakṣārapākimaṭaṅkaṇakṣāraprabhṛtayaḥ |
gulmārśograhaṇīdoṣaśarkarāśmarināśanāḥ |
kṣārās tu pācanāḥ sarve raktapittakarāḥ sarāḥ |
jñeyau vahnisamau kṣārau svarjikāyāvaśūkajau |
śukraśleṣmavibandhārśogulmaplīhavināśanau ||323||
uṣṇo 'nilaghnaḥ prakledī coṣakṣāro balāpahaḥ |
medoghnaḥ pākimaḥ kṣāras teṣāṃ bastiviśodhanaḥ ||324||
virūkṣaṇo 'nilakaraḥ śleṣmaghnaḥ pittadūṣaṇaḥ |
agnidīptikarastīkṣṇaṣṭaṅkaṇaḥ kṣāra ucyate ||325||
suvarṇaṃ svādu hṛdyaṃ ca bṛṃhaṇīyaṃ rasāyanam |
doṣatrayāpahaṃ śītaṃ cakṣuṣyaṃ viṣasūdanam ||326||
rūpyamamlaṃ saraṃ śītaṃ sasnehaṃ pittavātanut |
tāmraṃ kaṣāyaṃ madhuraṃ lekhanaṃ śītalaṃ saram ||327||
satiktaṃ lekhanaṃ kāṃsyaṃ cakṣuṣyaṃ kaphavātajit |
vātakṛcchītalaṃ lohaṃ tṛṣṇāpittakaphāpaham ||328||
kaṭu krimighnaṃ lavaṇaṃ trapu sīsaṃ ca lekhanam |
muktāvidrumavajrendravaidūryasphaṭikādayaḥ ||329||
cakṣuṣyā maṇayaḥ śītā lekhanā viṣasūdanāḥ |
pavitrā dhāraṇīyāś ca pāpmālakṣmīmalāpahāḥ ||330||
iti lavaṇādivargaḥ |
dhānyeṣu māṃseṣu phaleṣu caiva śākeṣu cānuktamihāprameyāt |
āsvādato bhūtaguṇaiś ca matvā tadādiśeddravyamanalpabuddhiḥ ||331||
ṣaṣṭikā yavagodhūmā lohitā ye ca śālayaḥ |
mudgāḍhakīmasūrāś ca dhānyeṣu pravarāḥ smṛtāḥ ||332||
lāvatittirisāraṅgakuraṅgaiṇakapiñjalāḥ |
mayūravarmikūrmāś ca śreṣṭhā māṃsagaṇeṣv iha ||333||
dāḍimāmalakaṃ drākṣā kharjūraṃ saparūṣakam |
rājādanaṃ mātuluṅgaṃ phalavarge praśasyate ||334||
satīno vāstukaścuccūcillīmūlakapotikāḥ |
maṇḍūkaparṇī jīvantī śākavarge praśasyate ||335||
gavyaṃ kṣīraṃ ghṛtaṃ śreṣṭhaṃ, saindhavaṃ lavaṇeṣu ca |
dhātrīdāḍimamamleṣu, pippalī nāgaraṃ kaṭau ||336||
tikte paṭolavārtākaṃ, madhure ghṛtamucyate |
kṣaudraṃ, pūgaphalaṃ śreṣṭhaṃ kaṣāye saparūṣakam ||337||
śarkarekṣuvikāreṣu, pāne madhvāsavau tathā |
parisaṃvatsaraṃ dhānyaṃ, māṃsaṃ vayasi madhyame ||338||
aparyuṣitamannaṃ tu saṃskṛtaṃ mātrayā śubham |
phalaṃ paryāgataṃ, śākamaśuṣkaṃ taruṇaṃ navam ||339||
atha kṛtānnavargaḥ |
ataḥ paraṃ pravakṣyāmi kṛtānnaguṇavistaram |
lājamaṇḍo viśuddhānāṃ pathyaḥ pācanadīpanaḥ ||340||
vātānulomano hṛdyaḥ pippalīnāgarāyutaḥ |
svedāgnijananī laghvī dīpanī bastiśodhanī ||341||
kṣuttṛṭśramaglāniharī peyā vātānulomanī |
vilepī tarpaṇī hṛdyā grāhiṇī balavardhanī ||342||
pathyā syādurasā laghvī dīpanī kṣuttṛṣāpahā |
hṛdyā santarpaṇī vṛṣyā bṛṃhaṇī balavardhanī ||343||
śākamāṃsaphalairyuktā vilepyamlā ca durjarā |
sikthairvirahito maṇḍaḥ peyā sikthasamanvitā ||344||
vilepī bahusikthā syādyavāgūrviraladravā |
viṣṭambhī pāyaso balyo medaḥkaphakaro guruḥ ||345||
kaphapittakarī balyā kṛśarā'nilanāśanī |
dhautas tu vimalaḥ śuddho manojñaḥ surabhiḥ samaḥ ||346||
svinnaḥ suprasrutastūṣṇo viśadastvodano laghuḥ |
adhauto 'prasruto 'svinnaḥ śītaś cāpy odano guruḥ ||347||
laghuḥ sugandhiḥ kaphahā vijñeyo bhṛṣṭataṇḍulaḥ |
snehairmāṃsaiḥ phalaiḥ kandairvidalāmlaiś ca saṃyutāḥ ||348||
guravo bṛṃhaṇā balyā ye ca kṣīropasādhitāḥ |
susvinno nistuṣo bhṛṣṭa īṣat sūpo laghurhitaḥ ||349||
svinnaṃ niṣpīḍitaṃ śākaṃ hitaṃ syāt snehasaṃskṛtam |
asvinnaṃ sneharahitamapīḍitamato 'nyathā ||350||
māṃsaṃ svabhāvato vṛṣyaṃ snehanaṃ balavardhanam |
snehagorasadhānyāmlaphalāmlakaṭukaiḥ saha ||351||
siddhaṃ māṃsaṃ hitaṃ balyaṃ rocanaṃ bṛṃhaṇaṃ guru |
tad eva gorasādānaṃ surabhidravyasaṃskṛtam ||352||
vidyātpittakaphodrekī balamāṃsāgnivardhanam |
pariśuṣkaṃ sthiraṃ snigdhaṃ harṣaṇaṃ prīṇanaṃ guru ||353||
rocanaṃ balamedhāgnimāṃsaujaḥśukravardhanam |
tad evolluptapiṣṭatvād ulluptam iti pācakāḥ ||354||
pariśuṣkaguṇairyuktaṃ vahnau pakvamato laghu |
tad eva śūlikāprotamaṅgāraparipācitam ||355||
jñeyaṃ gurutaraṃ kiñcit pradigdhaṃ gurupākataḥ |
ulluptaṃ bharjitaṃ piṣṭaṃ prataptaṃ kandupācitam ||356||
pariśuṣkaṃ pradigdhaṃ ca śūlyaṃ yaccānyadīdṛśam |
māṃsaṃ yattailasiddhaṃ tadvīryoṣṇaṃ pittakṛdguru ||357||
laghvagnidīpanaṃ hṛdyaṃ rucyaṃ dṛṣṭiprasādanam |
anuṣṇavīryaṃ pittaghnaṃ manojñaṃ ghṛtasādhitam ||358||
prīṇanaḥ prāṇajananaḥ śvāsakāsakṣayāpahaḥ |
vātapittaśramaharo hṛdyo māṃsarasaḥ smṛtaḥ ||359||
smṛtyojaḥsvarahīnānāṃ jvarakṣīṇakṣatorasām |
bhagnaviśliṣṭasandhīnāṃ kṛśānāmalparetasām ||360|
| āpyāyanaḥ saṃhananaḥ śukrado balavardhanaḥ |
sa dāḍimayuto vṛṣyaḥ saṃskṛto doṣanāśanaḥ ||361||
prīṇanaḥ sarvabhūtānāṃ viśeṣānmukhaśoṣiṇām |
kṣuttṛṣṇāpaharaḥ śreṣṭhaḥ saurāvaḥ svāduśītalaḥ ||362||
yanmāṃsamuddhṛtarasaṃ na tat puṣṭibalāvaham |
viṣṭambhi durjaraṃ rūkṣaṃ virasaṃ mārutāvaham ||363||
dīptāgnīnāṃ sadā pathyaḥ khāniṣkas tu paraṃ guruḥ |
māṃsaṃ nirasthi susvinnaṃ punardṛṣadi peṣitam ||364||
pippalīśuṇṭhimaricaguḍasarpiḥsamanvitam |
aikadhyaṃ pācayet samyagvesavāra iti smṛtaḥ ||365||
vesavāro guruḥ snigdho balyo vātarujāpahaḥ |
kaphaghno dīpano hṛdyaḥ śuddhānāṃ vraṇinām api ||366||
jñeyaḥ pathyatamaś caiva mudgayūṣaḥ kṛtākṛtaḥ |
sa tu dāḍimamṛdvīkāyuktaḥ syādrāgaṣāḍavaḥ ||367||
ruciṣyo laghupākaś ca doṣāṇāṃ cāvirodhakṛt |
masūramudgagodhūmakulatthalavaṇaiḥ kṛtaḥ ||368||
kaphapittāvirodhī syādvātavyādhau ca śasyate |
mṛdvīkādāḍimairyuktaḥ sa cāpy ukto 'nilārdite ||369||
rocano dīpano hṛdyo laghupākyupadiśyate |
paṭolanimbayūṣau tu kaphamedoviśoṣiṇau ||370||
pittaghnau dīpanau hṛdyau kṛmikuṣṭhajvarāpahau |
śvāsakāsapratiśyāyaprasekārocakajvarān ||371||
hanti mūlakayūṣas tu kaphamedogalagrahān |
kulatthayūṣo 'nilahā śvāsapīnasanāśanaḥ ||372||
tūṇīpratūṇīkāsāśmagulmamedaḥkaphāvahaḥ |
dāḍimāmalakairyūṣo hṛdyaḥ saṃśamano laghuḥ ||373||
prāṇāgnijanano mūrcchāmedoghno vātapittajit |
mudgāmalakayūṣas tu grāhī pittakaphe hitaḥ ||374||
yavakolakulatthānāṃ yūṣaḥ kaṇṭhyo 'nilāpahaḥ |
sarvadhānyakṛtastadvadbṛṃhaṇaḥ prāṇavardhanaḥ ||375||
khaḍakāmbalikau hṛdyau tathā vātakaphe hitau |
balyaḥ kaphānilau hanti dāḍimāmlo 'gnidīpanaḥ ||376||
dadhyamlaḥ kaphakṛdbalyaḥ snigdho vātaharo guruḥ |
takrāmlaḥ pittakṛt prokto viṣaraktapradūṣaṇaḥ ||377||
khaḍāḥ khaḍayavāgvaś ca ṣā(khā)ḍavāḥ pānakāni ca |
evamādīni cānyāni kriyante vaidyavākyataḥ ||378||
asnehalavaṇaṃ sarvamakṛtaṃ kaṭukairvinā |
vijñeyaṃ lavaṇasnehakaṭukaiḥ saṃyutaṃ kṛtam ||379||
atha gorasadhānyāmlaphalāmlairamlitaṃ ca yat |
yathottaraṃ laghu hitaṃ saṃskṛtāsaṃskṛtaṃ rasam ||380||
dadhimastvamlasiddhas tu yūṣaḥ kāmbalikaḥ smṛtaḥ |
tilapiṇyākavikṛtiḥ śuṣkaśākaṃ virūḍhakam ||381||
siṇḍākī ca gurūṇi syuḥ kaphapittakarāṇi ca |
tadvac ca vaṭakānyāhurvidāhīni gurūṇi ca ||382||
laghavo bṛṃhaṇā vṛṣyā hṛdyā rocanadīpanāḥ |
tṛṣṇāmūrcchābhramacchardiśramaghnā rāgaṣāḍavāḥ ||383||
rasālā bṛṃhaṇī balyā snigdhā vṛṣyā ca rocanī |
snehanaṃ guḍasaṃyuktaṃ hṛdyaṃ dadhyanilāpaham ||384||
saktavaḥ sarpiṣā'bhyaktāḥ śītavāripariplutāḥ |
nātidravā nātisāndrā mantha ity upadiśyate ||385||
manthaḥ sadyobalakaraḥ pipāsāśramanāśanaḥ |
sāmlasnehaguḍo mūtrakṛcchrodāvartanāśanaḥ ||386||
śarkarekṣurasadrākṣāyuktaḥ pittavikāranut |
drākṣāmadhūdakayutaḥ kapharoganibarhaṇaḥ ||387||
vargatrayeṇopahito maladoṣānulomanaḥ |
gauḍamamlamanamlaṃ vā pānakaṃ guru mūtralam ||388||
tad eva khaṇḍamṛdvīkāśarkarāsahitaṃ punaḥ |
sāmlaṃ satīkṣṇaṃ sahimaṃ pānakaṃ syānniratyayam ||389||
mārdvīkaṃ tu śramaharaṃ mūrcchādāhatṛṣāpaham |
parūṣakāṇāṃ kolānāṃ hṛdyaṃ viṣṭambhi pānakam ||390||
dravyasaṃyogasaṃskāraṃ jñātvā mātrāṃ ca sarvataḥ |
pānakānāṃ yathāyogaṃ gurulāghavam ādiśet ||391||
iti kṛtānnavargaḥ |
atha bhakṣyavargaḥ |
vakṣyāmyataḥ paraṃ bhakṣyān rasavīryavipākataḥ |
bhakṣyāḥ kṣīrakṛtā balyā vṛṣyā hṛdyāḥ sugandhinaḥ ||392||
adāhinaḥ puṣṭikarā dīpanāḥ pittanāśanāḥ |
teṣāṃ prāṇakarā hṛdyā ghṛtapūrāḥ kaphāvahāḥ ||393||
vātapittaharā vṛṣyā guravo raktamāṃsalāḥ |
bṛṃhaṇā gauḍikā bhakṣyā guravo 'nilanāśanāḥ ||394||
adāhinaḥ pittaharāḥ śukralāḥ kaphavardhanāḥ |
madhuśīrṣakasaṃyāvāḥ pūpā ye te viśeṣataḥ ||395||
guravo bṛṃhaṇāś caiva modakās tu sudurjarāḥ |
rocano dīpanaḥ svaryaḥ pittaghnaḥ pavanāpahaḥ ||396||
gururmṛṣṭataramaś caiva saṭṭakaḥ prāṇavardhanaḥ |
hṛdyaḥ sugandhirmadhuraḥ snigdhaḥ kaphakaro guruḥ ||397||
vātāpahastṛptikaro balyo viṣyanda ucyate
bṛṃhaṇā vātapittaghnā bhakṣyā balyās tu sāmitāḥ ||398||
hṛdyāḥ pathyatamās teṣāṃ laghavaḥ phenakādayaḥ |
mudgādivesavārāṇāṃ pūrṇā viṣṭambhino matāḥ ||399||
vesavāraiḥ sapiśitaiḥ sampūrṇā gurubṛṃhaṇāḥ
pālalāḥ śleṣmajananāḥ, śaṣkulyaḥ kaphapittalāḥ ||400||
vīryoṣṇāḥ paiṣṭikā bhakṣyāḥ kaphapittaprakopaṇāḥ |
vidāhino nātibalā guravaś ca viśeṣataḥ ||401||
vaidalā laghavo bhakṣyāḥ kaṣāyāḥ sṛṣṭamārutāḥ |
viṣṭambhinaḥ pittasamāḥ śleṣmaghnā bhinnavarcasaḥ ||402||
balyā vṛṣyās tu guravo vijñeyā māṣasādhitāḥ |
kūrcikāvikṛtā bhakṣyā guravo nātipittalāḥ ||403||
virūḍhakakṛtā bhakṣyā guravo 'nilapittalāḥ |
vidāhotkleśajananā rūkṣā dṛṣṭipradūṣaṇāḥ ||404||
hṛdyāḥ sugandhino bhakṣyā laghavo ghṛtapācitāḥ |
vātapittaharā balyā varṇadṛṣṭiprasādanāḥ ||405||
vidāhinastailakṛtā guravaḥ kaṭupākinaḥ |
uṣṇā mārutadṛṣṭighnāḥ pittalāstvakpradūṣaṇāḥ ||406||
phalamāṃsekṣuvikṛtitilamāṣopasaṃskṛtāḥ |
bhakṣyā balyāś ca guravo bṛṃhaṇā hṛdayapriyāḥ ||407||
kapālāṅgārapakvās tu laghavo vātakopanāḥ |
supakvāstanavaś caiva bhūyiṣṭhaṃ laghavo matāḥ ||408||
sakilāṭādayo bhakṣyā guravaḥ kaphavardhanāḥ
kulmāṣā vātalā rūkṣā guravo bhinnavarcasaḥ ||409||
udāvartaharo vāṭyaḥ kāsapīnasamehanut
dhānolumbās tu laghavaḥ kaphamedoviśoṣaṇāḥ ||410||
śaktavo bṛṃhaṇā vṛṣyāstṛṣṇāpittakaphāpahāḥ |
pītāḥ sadyobalakarā bhedinaḥ pavanāpahāḥ ||411||
gurvī piṇḍī kharā'tyarthaṃ laghvī saiva viparyayāt |
śaktūnāmāśu jīryeta mṛdutvād avalehikā ||412||
lājāśchardyatisāraghnā dīpanāḥ kaphanāśanāḥ |
balyāḥ kaṣāyamadhurā laghavastṛṇmalāpahāḥ ||413||
tṛṭchardidāhagharmārtinudastatsaktavo matāḥ | r
aktapittaharāś caiva dāhajvaravināśanāḥ ||414||
pṛthukā guravaḥ snigdhā bṛṃhaṇāḥ kaphavardhanāḥ |
balyāḥ sakṣīrabhāvāt tu vātaghnā bhinnavarcasaḥ ||415||
sandhānakṛtpiṣṭamāmaṃ taṇḍulaṃ kṛmimehanut |
sudurjaraḥ svāduraso bṛṃhaṇastaṇḍulo navaḥ ||416||
sandhānakṛnmehaharaḥ purāṇastaṇḍulaḥ smṛtaḥ |
dravyasaṃyogasaṃskāravikārān samavekṣya ca ||417||
yathākāraṇamāsādya bhoktṝṇāṃ chandato 'pi vā |
anekadravyayonitvāc chāstratastān vinirdiśet ||418||
iti bhakṣyavargaḥ |
ataḥ sarvānupānānyupadekṣyāmaḥ |
amlena kecidvihatā manuṣyā mādhuryayoge praṇayībhavanti |
tathāmlayoge madhureṇa tṛptās teṣāṃ yatheṣṭaṃ pravadanti pathyam ||419||
śītoṣṇatoyāsavamadyayūṣaphalāmladhānyāmlapayor asānām |
yasyānupānaṃ tu hitaṃ bhavedyattasmai pradeyaṃ tviha mātrayā tat ||420||
vyādhiṃ ca kālaṃ ca vibhāvya dhīrairdravyāṇi bhojyāni ca tāni tāni |
sarvānupāneṣu varaṃ vadanti maidhyaṃ yadambhaḥ śucibhājanastham ||421||
lokasya janmaprabhṛti praśastaṃ toyātmakāḥ sarvarasāśca dṛṣṭāḥ |
saṅkṣepa eṣo 'bhihito 'nupāneṣv ataḥ paraṃ vistarato 'bhidhāsye ||422||
uṣṇodakānupānaṃ tu snehānāmatha śasyate |
ṛte bhallātakasnehāt snehāttauvarakāttathā ||423||
anupānaṃ vadantyeke taile yūṣāmlakāñjikam |
śītodakaṃ mākṣikasya piṣṭānnasya ca sarvaśaḥ ||424||
dadhipāyasamadyārtiviṣajuṣṭe tathaiva ca |
kecit piṣṭamayasyāhuranupānaṃ sukhodakam ||425||
payo māṃsaraso vā'pi śālimudgādibhojinām |
yuddhādhvātapasantāpaviṣamadyarujāsu ca ||426||
māṣāderanupānaṃ tu dhānyāmlaṃ dadhimas tu vā |
madyaṃ madyocitānāṃ tu sarvamāṃseṣu pūjitam ||427||
amadyapānāmudakaṃ phalāmlaṃ vā praśasyate |
kṣīraṃ gharmādhvabhāṣyastrīklāntānāmamṛtopamam ||428||
surā kṛśānāṃ sthūlānāmanupānaṃ madhūdakam |
nirāmayānāṃ citraṃ tu bhuktamadhye prakīrtitam ||429||
snigdhoṣṇaṃ mārute pathyaṃ, kaphe rūkṣoṣṇamiṣyate |
anupānaṃ hitaṃ cāpi pitte madhuraśītalam ||430||
hitaṃ śoṇitapittibhyaḥ kṣīramikṣurasas tathā |
arkaśeluśirīṣāṇāmāsavās tu viṣārtiṣu ||431||
ataḥ paraṃ tu vargāṇāmanupānaṃ pṛthak pṛthak |
pravakṣyāmyanupūrveṇa sarveṣām eva me śṛṇu ||432||
tatra pūrvaśasyajātānāṃ badarāmlaṃ, vaidalānāṃ dhānyāmlaṃ, jaṅghālānāṃ dhanvajānāṃ ca pippalyāsavaḥ, viṣkirāṇāṃ kolabadarāsavaḥ, pratudānāṃ kṣīravṛkṣāsavaḥ, guhāśayānāṃ kharjūranālikerāsavaḥ, prasahānāmaśvagandhāsavaḥ, parṇamṛgāṇāṃ kṛṣṇagandhāsavaḥ, bileśayānāṃ phalāsavaḥ , ekaśaphānāṃ triphalāsavaḥ, anekaśaphānāṃ khadirāsavaḥ, kūlacarāṇāṃ śṛṅgāṭakakaśerukāsavaḥ, kośavāsināṃ pādināṃ ca sa eva, plavānāmikṣurasāsavaḥ, nādeyānāṃ matsyānāṃ mṛṇālāsavaḥ, sāmudrāṇāṃ mātuluṅgāsavaḥ, amlānāṃ phalānāṃ padmotpalakandāsavaḥ, kaṣāyāṇāṃ dāḍimavetrāsavaḥ, madhurāṇāṃ trikaṭukayuktaḥ khaṇḍāsavaḥ, tālaphalādīnāṃ dhānyāmlaṃ, kaṭukānāṃ dūrvānalavetrāsavaḥ, pippalyādīnāṃ śvadaṃṣṭrāvasukāsavaḥ, kūṣmāṇḍādīnāṃ dārvīkarīrāsavaḥ, cuccuprabhṛtīnāṃ lodhrāsavaḥ, jīvantyādīnāṃ triphalāsavaḥ, kusumbhaśākasya sa eva, maṇḍūkaparṇyādīnāṃ mahāpañcamūlāsavaḥ, tālamastakādīnāmamlaphalāsavaḥ, saindhavādīnāṃ surāsava āranālaṃ ca, toyaṃ vā sarvatreti ||433||
bhavanti cātra-
sarveṣām anupānānāṃ māhendraṃ toyam uttamam
sātmyaṃ vā yasya yattoyaṃ tattasmai hitamucyate ||434||
uṣṇaṃ vāte kaphe toyaṃ pitte rakte ca śītalam
doṣavadguru vā bhuktamatimātramathāpi vā ||435||
yathoktenānupānena sukhamannaṃ prajīryati |
rocanaṃ bṛṃhaṇaṃ vṛṣyaṃ doṣasaṅghātabhedanam ||436||
tarpaṇaṃ mārdavakaraṃ śramaklamaharaṃ sukham |
dīpanaṃ doṣaśamanaṃ pipāsācchedanaṃ param ||437||
balyaṃ varṇakaraṃ samyaganupānaṃ sadocyate |
tad ādau karśayetpītaṃ sthāpayenmadhyasevitam ||438||
paścātpītaṃ bṛṃhayati tasmād vīkṣya prayojayet |
sthiratāṃ gatamalkinnamannamadravapāyinām ||439||
bhavatyābādhajananamanupānamataḥ pibet |
na pibecchvāsakāsārto roge cāpy ūrdhvajatruge ||440||
kṣatoraskaḥ prasekī ca yasya copahataḥ svaraḥ |
pītvā'dhvabhāṣyādhyayanageyasvapnānna śīlayet ||441||
pradūṣyāmāśayaṃ taddhi tasya kaṇṭhorasi sthitam |
syandāgnisādacchardyādīnāmayāñjanayed bahūn ||442||
gurulāghavacinteyaṃ svabhāvaṃ nātivartate |
tathā saṃskāramātrānnakālāṃś cāpy uttarottaram ||443||
mandakarmānalārogyāḥ sukumārāḥ sukhocitāḥ |
jantavo ye tu teṣāṃ hi cinteyaṃ parikīrtyate ||444||
balinaḥ kharabhakṣyā ye ye ca dīptāgnayo narāḥ |
karmanity āś ca ye teṣāṃ nāvaśyaṃ parikīrtyate ||445||
ity anupānavargaḥ |
athāhāravidhiṃ vatsa! vistareṇākhilaṃ śṛṇu
āptāsthitamasaṅkīrṇaṃ śuci kāryaṃ mahānasam ||446||
tatrāptairguṇasampannaṃ bhakṣyamannaṃ susaṃskṛtam |
śucau deśe susaṅguptaṃ samupasthāpayed bhiṣak ||447||
viṣaghnairagadaiḥ spṛṣṭaṃ prokṣitaṃ vyajanodakaiḥ |
siddhairmantrairhataviṣaṃ siddhamannaṃ nivedayet ||448||
vakṣyāmyataḥ paraṃ kṛtsnāmāhārasyopakalpanām |
ghṛtaṃ kārṣṇāyase deyaṃ, peyā deyā tu rājate ||449||
phalāni sarvabhakṣyāṃś ca pradadyādvai daleṣu tu |
pariśuṣkapradigdhāni sauvarṇeṣu prakalpayet ||450||
pradravāṇi rasāṃścaivaṃ rājateṣūpahārayet |
kaṭvarāṇi khaḍāṃś caiva sarvāñchaileṣu dāpayet ||451||
dadyāt tāmramaye pātre suśītaṃ suśṛtaṃ payaḥ |
pānīyaṃ, pānakaṃ madyaṃ mṛnmayeṣu pradāpayet ||452||
kācasphaṭikapātreṣu śītaleṣu śubheṣu ca |
dadyādvaidūryacitreṣu rāgaṣāḍavasaṭṭakān ||453||
purastādvimale pātre suvistīrṇe manorame |
sūdaḥ sūpaudanaṃ dadyāt pradehāṃś ca susaṃskṛtān ||454||
phalāni sarvabhakṣyāṃś ca pariśuṣkāṇi yāni ca |
tāni dakṣiṇapārśve tu bhuñjānasyopakalpayet ||455||
pradravāṇi rasāṃś caiva pānīyaṃ pānakaṃ payaḥ |
khaḍān yūṣāṃś ca peyāṃś ca savye pārśve pradāpayet ||456||
sarvān guḍavikārāṃś ca rāgaṣāḍavasaṭṭakān |
purastāt sthāpayet prājño dvayor api ca madhyataḥ ||457||
evaṃ vijñāya matimān bhojanasyopakalpanām |
bhoktāraṃ vijane ramye niḥsampāte śubhe śucau ||458||
sugandhapuṣparacite same deśe ca bhojayet
viśiṣṭamiṣṭasaṃskāraiḥ pathyairiṣṭai rasādibhiḥ ||459||
manojñaṃ śuci nātyuṣṇaṃ pratyagramaśanaṃ hitam
pūrvaṃ madhuramaśnīyānmadhye 'mlalavaṇau rasau ||460||
paścāc cheṣān rasān vaidyo bhojaneṣv avacārayet |
ādau phalāni bhuñjīta dāḍimādīni buddhimān ||461||
tataḥ peyāṃstato bhojyān bhakṣyāṃścitrāṃstataḥ param |
ghanaṃ pūrvaṃ samaśnīyāt, kecid āhur viparyayam ||462||
ādāv ante ca madhye ca bhojanasya tu śasyate |
niratyayaṃ doṣaharaṃ phaleṣvāmalakaṃ nṛṇām ||463||
mṛṇālabisaśālūkakandekṣuprabhṛtīni ca |
pūrvaṃ yojyāni bhiṣajā na tu bhukte kadācana ||464||
sukhamuccaiḥ samāsīnaḥ samadeho 'nnatatparaḥ |
kāle sātmyaṃ laghu snigdhamuṣṇaṃ kṣipraṃ dravottaram ||465||
bubhukṣito 'nnamaśnīyānmātrāvadviditāgamaḥ
kāle prīṇayate bhuktaṃ sātmyamannaṃ na bādhate ||466||
laghu śīghraṃ vrajet pākaṃ snigdhoṣṇaṃ balavahnidam |
kṣipraṃ bhuktaṃ samaṃ pākaṃ yātyadoṣaṃ dravottaram ||467||
sukhaṃ jīryati mātrāvaddhātusāmyaṃ karoti ca
atīvāyatayāmās tu kṣapā yeṣvṛtuṣu smṛtāḥ ||468||
teṣu tatpratyanīkāḍhyaṃ bhuñjīta prātareva tu |
yeṣu cāpi bhaveyuś ca divasā bhṛśamāyatāḥ ||469||
teṣu tatkālavihitamaparāhṇe praśasyate |
rajanyo divasāś caiva yeṣu cāpi samāḥ smṛtāḥ ||470||
kṛtvā samamahorātraṃ teṣu bhuñjīta bhojanam
nāprāptātītakālaṃ vā hīnādhikamathāpi vā ||471||
aprāptakālaṃ bhuñjānaḥ śarīre hy alaghau naraḥ |
tāṃstān vyādhīnavāpnoti maraṇaṃ vā niyacchati ||472||
atītakālaṃ bhuñjāno vāyunopahate 'nale |
kṛcchrādvipacyatebhuktaṃ dvitīyaṃ ca na kāṅkṣati ||473||
hīnamātramasantoṣaṃ karoti ca balakṣayam |
ālasyagauravāṭopasādāṃś ca kurute 'dhikam ||474||
tasmāt susaṃskṛtaṃ yuktyā doṣairetairvivarjitam |
yathoktaguṇasampannam upaseveta bhojanam ||475||
vibhajya doṣakālādīn kālayor ubhayor api |
acokṣaṃ duṣṭamutsṛṣṭaṃ pāṣāṇatṛṇaloṣṭavat ||476||
dviṣṭaṃ vyuṣitamasvādu pūti cānnaṃ vivarjayet |
cirasiddhaṃ sthiraṃ śītamannamuṣṇīkṛtaṃ punaḥ ||477||
aśāntam upadagdhaṃ ca tathā svādu na lakṣyate |
yadyat svādutaraṃ tattadvidadhyāduttarottaram ||478||
prakṣālayed adbhir āsyaṃ bhuñjānasya muhurmuhuḥ |
viśuddhe rasane tasya rocate 'nnamapūrvavat ||479||
svādunā tasya rasanaṃ prathamenātitarpitam |
na tathā svādayed anyattasmāt prakṣālyamantarā ||480||
saumanasyaṃ balaṃ puṣṭimutsāhaṃ harṣaṇaṃ sukham |
svādu sañjanayatyannamasvādu ca viparyayam ||481||
bhuktvā'pi yat prārthayate bhūyastat svādu bhojanam
aśitaścodakaṃ yuktyā bhuñjānaś cāntarā pibet ||482||
dantāntaragataṃ cānnaṃ śodhanenāharecchanaiḥ |
kuryād anirhṛtaṃ taddhi mukhasyāniṣṭagandhatām ||483||
jīrṇe 'nne vardhate vāyur vidagdhe pittam eva tu |
bhuktamātre kaphaś cāpi tasmād bhukteritaṃ kapham ||484||
dhūmenāpohya hṛdyair vā kaṣāyakaṭutiktakaiḥ |
pūgakaṅkolakarpūralavaṅgasumanaḥphalaiḥ ||485||
phalaiḥ kaṭukaṣāyair vā mukhavaiśadyakārakaiḥ |
tāmbūlapatrasahitaiḥ sugandhair vā vicakṣaṇaḥ ||486||
bhuktvā rājavadāsīta yāvadannaklamo gataḥ |
tataḥ pādaśataṃ gatvā vāmapārśvena saṃviśet ||487||
śabdānrūpānrasān gandhān sparśāṃś ca manasaḥ priyān |
bhuktavānupaseveta tenānnaṃ sādhu tiṣṭhati ||488||
śabdarūparasā gandhāḥ sparśāś cāpi jugupsitāḥ |
aśucyannaṃ tathā bhuktamatihāsyaṃ ca vāmayet ||489||
śayanaṃ cāsanaṃ vā'pi necchedvā'pi dravottaram |
nāgnyātapau na plavanaṃ na yānaṃ nāpi vāhanam ||490||
na caikarasasevāyāṃ prasajyeta kadācana |
śākāvarānnabhūyiṣṭhamamlaṃ ca na samācaret ||491||
ekaikaśaḥ samastān vā nādhyaśnīyādrasān sadā
prāgbhukte tvavivikte 'gnau dvirannaṃ na samācaret ||492||
pūrvabhukte vidagdhe 'nne bhuñjāno hanti pāvakam |
mātrāguruṃ pariharedāhāraṃ dravyataś ca yaḥ ||493||
piṣṭānnaṃ naiva bhuñjīta mātrayā vā bubhukṣitaḥ |
dviguṇaṃ ca pibettoyaṃ sukhaṃ samyak prajīryati
peyalehyādyabhakṣyāṇāṃ guru vidyādyathottaram ||494||
gurūṇāmardhasauhity aṃ laghūnāṃ tṛptiriṣyate |
dravottaro dravaś cāpi na mātrāgururiṣyate ||495||
dravāḍhyam api śuṣkaṃ tu samyagevopapadyate
viśuṣkamannamabhyastaṃ na pākaṃ sādhu gacchati ||496||
piṇḍīkṛtamasaṅklinnaṃ vidāham upagacchati
srotasyannavahe pittaṃ paktau vā yasya tiṣṭhati ||497||
vidāhi bhuktamanyadvā tasyāpyannaṃ vidahyate
śuṣkaṃ viruddhaṃ viṣṭambhi vahnivyāpadamāvahet ||498||
āmaṃ vidagdhaṃ viṣṭabdhaṃ kaphapittānilaistribhiḥ |
ajīrṇaṃ kecidicchanti caturthaṃ rasaśeṣataḥ ||499||
atyambupānādviṣamāśanādvā sandhāraṇāt svapnaviparyayāc ca |
kāle 'pi sātmyaṃ laghu cāpi bhuktamannaṃ na pākaṃ bhajate narasya ||500||
īrṣyābhayakrodhaparikṣatena lubdhena śugdainyanipīḍitena |
pradveṣayuktena ca sevyamānamannaṃ na samyak pariṇāmameti ||501||
mādhuryamannaṃ gatamāmasañjñaṃ vidagdhasañjñaṃ gatamamlabhāvam |
kiñcidvipakvaṃ, bhṛśatodaśūlaṃ viṣṭabdhamānaddhaviruddhavātam ||502||
udgāraśuddhāvapi bhaktakāṅkṣā na jāyate hṛdgurutā ca yasya |
rasāvaśeṣeṇa tu saprasekaṃ caturthametat pravadanty ajīrṇam ||503||
mūrcchā pralāpo vamathuḥ prasekaḥ sadanaṃ bhramaḥ |
upadravā bhavanty ete maraṇaṃ cāpy ajīrṇataḥ ||504||
tatrāme laṅghanaṃ kāryaṃ, vidagdhe vamanaṃ hitam |
viṣṭabdhe svedanaṃ pathyaṃ, rasaśeṣe śayīta ca ||505||
vāmayed āśu taṃ tasmād uṣṇena lavaṇāmbunā |
kāryaṃ vā'naśanaṃ tāvadyāvanna prakṛtiṃ bhajet ||506||
laghukāyamataścainaṃ laṅghanaiḥ samupācaret |
yāvanna prakṛtisthaḥ syāddoṣataḥ prāṇatas tathā ||507||
hitāhitopasaṃyuktamannaṃ samaśanaṃ smṛtam |
bahu stokamakāle vā tajjñeyaṃ viṣamāśanam ||508||
ajīrṇe bhujyate yat tu tadadhyaśanamucyate |
trayametannihanty āśu bahūnvyādhīnkaroti vā ||509||
annaṃ vidagdhaṃ hi narasya śīghraṃ śītāmbunā vai paripākameti |
taddhyasya śaity ena nihanti pittamākledibhāvācca nayatyadhastāt ||510||
vidahyate yasya tu bhuktamātre dahyeta hṛtkoṣṭhagalaṃ ca yasya |
drākṣābhayāṃ mākṣikasamprayuktāṃ līḍhvā'bhayāṃ vā sa sukhaṃ labheta ||511||
bhaved ajīrṇaṃ prati yasya śaṅkā snigdhasya jantorbalino 'nnakāle |
prātaḥ saśuṇṭhīmabhayāmaśaṅko bhuñjīta samprāśya hitaṃ hitārthī ||512||
svalpaṃ yadā doṣavibaddhamāmaṃ līnaṃ na tejaḥpathamāvṛṇoti | bhavatyajīrṇe 'pi tadā bubhukṣā yā mandabuddhiṃ viṣavannihanti ||513||
ata urdhvaṃ pravakṣyāmi guṇānāṃ karmavistaram |
karmabhis tv anumīyante nānādravyāśrayā guṇāḥ ||514||
hlādanaḥ stambhanaḥ śīto mūrcchātṛṭsvedadāhajit |
uṣṇastadviparītaḥ syātpācanaś ca viśeṣataḥ ||515||
snehamārdavakṛt snigdho balavarṇakaras tathā |
rūkṣastadviparītaḥ syādviśeṣāt stambhanaḥ kharaḥ ||516||
picchilo jīvano balyaḥ sandhānaḥ śleṣmalo guruḥ |
viśado viparīto 'smāt kledācūṣaṇaropaṇaḥ ||517||
dāhapākakarastīkṣṇaḥ srāvaṇo, mṛduranyathā |
sādopalepabalakṛdgurustarpaṇabṛṃhaṇaḥ ||518||
laghustadviparītaḥ syāl lekhano ropaṇas tathā |
daśādyāḥ karmataḥ proktās teṣāṃ karmaviśeṣaṇaiḥ ||519||
daśaivānyān pravakṣyāmi dravādīṃstānnibodha me |
dravaḥ prakledanaḥ, sāndraḥ sthūlaḥ syādbandhakārakaḥ ||520||
ślakṣṇaḥ picchilavajjñeyaḥ karkaśo viśado yathā |
sukhānubandhī sūkṣmaś ca sugandho rocano mṛduḥ ||521||
durgandho viparīto 'smāddhṛllāsārucikārakaḥ |
saro 'nulomanaḥ prokto, mando yātrākaraḥ smṛtaḥ ||522||
vyavāyī cākhilaṃ dehaṃ vyāpya pākāya kalpate |
vikāsī vikasannevaṃ dhātubandhān vimokṣayet ||523||
āśukārī tathā''śutvād dhāvatyambhasi tailavat |
sūkṣmas tu saukṣmyāt sūkṣmeṣu srotaḥsvanusaraḥ smṛtaḥ ||524||
guṇā viṃśatirity evaṃ yathāvatparikīrtitāḥ |
sampravakṣyāmyataścordhvamāhāragatiniścayam ||525||
pañcabhūtātmake dehe hyāhāraḥ pāñcabhautikaḥ |
vipakvaḥ pañcadhā samyagguṇān svānabhivardhayet ||526||
avidagdhaḥ kaphaṃ, pittaṃ vidagdhaḥ, pavanaṃ punaḥ |
samyagvipakvo niḥsāra āhāraḥ paribṛṃhayet ||527||
viṇmūtramāhāramalaḥ sāraḥ prāgīrito rasaḥ |
sa tu vyānena vikṣiptaḥ sarvān dhātūn pratarpayet ||528||
kaphaḥ pittaṃ malaḥ kheṣu svedaḥ syānnakharoma ca |
netraviṭ tvakṣu ca sneho dhātūnāṃ kramaśo malāḥ ||529||
divā vibuddhe hṛdaye jāgrataḥ puṇḍarīkavat |
annamaklinnadhātutvād ajīrṇe 'pi hitaṃ niśi ||530||
hṛdi sammīlite rātrau prasuptasya viśeṣataḥ |
klinnavisrastadhātutvād ajīrṇe na hitaṃ divā ||531||
imaṃ vidhiṃ yo 'numataṃ mahāmunernṛparṣimukhyasya paṭheddhi yatnataḥ |
sa bhūmipālāya vidhātumauṣadhaṃ mahātmanāṃ cārhati sūrisattamaḥ ||532||
iti bhagavatā śrīdhanvantariṇopadiṣṭāyāṃ tacchiṣyeṇa maharṣiṇā suśrutena viracitāyāṃ suśrutasaṃhitāyāṃ sūtrasthāne ṣaṭcatvāriṃśattamo 'dhyāyaḥ ||46||