The Nepalese Version of the Suśrutasaṃhitā, Cikitsāsthāna 1-20, based on the
Nepalese MSS
Published in 2020-2023 by The Suśruta Project (https://sushrutaproject.org
) in The University of Alberta.
This part of the Nepalese version of the
Suśrutasaṃhitā is supported from beginning to end
by witness H.
Witness K supports SS.4.2.24 - 78, where the MS breaks off. K resumes
at SS.4.19.22 and continues to the end of the chapter at
SS.4.20.63.
Witness Kb is a single leaf that duplicates material in the main
manuscript K and is written by a different scribe. It supports
SS.4.19.44 - 4.20.30.
More ▾
| Title |
Suśrutasaṃhitā |
| Author |
Suśruta |
| Physical description |
| Language/Script |
Sanskrit in Nepalese script| |
[Adhyāya 1: draft based on MS H 2023-10-22]
cf. 1938 ed. 4.1.1
athāto dvivraṇīyaṃ cikitsitaṃ vyākhyāsyāmaḥ |
cf. 1938 ed. 4.1.3
dvau vraṇau bhavataḥ | śarīrasamutthaś cāgantuś ca tayoḥ śarīrasamuttho
vātapittakaphaśoṇitasannipātanimitta āgantukaḥ puruṣa mṛga paśu pakṣi vyāḍasarīsṛpa patanapīḍana prahārāgniviṣāsthi sakalakapālakhaḍga cakreṣu
paraśuśaktikuntādyāyudhaprahareṇābhighātanimittaḥ | tatra tulye vraṇasāmānye
dvikāraṇotthānaprayojanasāmarthyād dvivraṇīyaḥ ity ucyate |
cf. 1938 ed. 4.1.4
sarvvasminn eva cāgantau vraṇe tat kālam eva kṣatoṣmaṇaḥ |
prasṛtasyaupaśamārtham pittavacchītakriyāvibhāgaḥ | sandhānārthañ ca
madhughṛtopayoga iti | etad vikāraṇotthānaprayojanam uttarakālan tu
doṣopaplavaviśeṣād avasthāntaraviśeṣāḥ śārīravat pratīkāraḥ
|
cf. 1938 ed. 4.1.5
doṣopaplavaviśeṣaḥ punaḥ samāsataḥ pañcadaśaprakāro bhavati | yathokte
vraṇapraśnādhyāye prasaraṇasāmarthyāc chaddhaś ceti ṣoḍaśaprakāra ity ucyate
|
cf. 1938 ed. 4.1.6
tasya lakṣaṇaṃ dvividhaṃ | sāmānyalakṣaṇam viśeṣalakṣaṇañ ca | tatra vraṇe
vṛṇotīti vraṇaḥ | viśeṣalakṣaṇampunarvvātādisvalakṣaṇaviśeṣaḥ |
cf. 1938 ed. 4.1.7
tatra śyāvāruṇābhabhastanu śītapicchilālpasrāvīrūkṣaścaṭacaṭāyanaśīlaḥ
sphuraṇāyām atodabhedavedanābahulo nirmmāṃsaś ceti vātāt || kṣiprajaḥ
pītanīlābhaḥ kiṃśukodakābhoṣṇasrāvī dāhapākavikārī pītapiṭakājuṣṭaś ceti
pittāt || pratataḥ kaṇḍubahulaḥ sthūloṣṭhaḥ stavdhasirāsnāyujālāvanaddhaḥ
kaṭhinaḥ pāṇḍvāvabhāso mandavedanaḥ | śuklaśītasāndrapicchilāsrāvī guruś
ceti kaphāt || pravālānalanicayaprakāśaḥ
kṛṣṇasphoṭapiṭakājālopacitasturaṃgasthānagandhī savedanaḥ | pradhūpanaśīlo
raktasrā vī pittaliṅgaś ceti raktāt || pratodadāhadhūpāyanaprāyaḥ
pītāruṇābhastadvarṇṇasrāvī ceti vātapittābhyāṃ || kaṇḍūyanaśīlaḥ
sanistodavātrūkṣaḥ kharastaddho muhurmmuhuḥ śītapicchalāsrāvī ceti
vātaśleṣmābhyāṃ || guruḥ sadāhoṣṇaḥ pītapāṇḍusrāvī ceti pittaśleṣmābhyāṃ ||
tanurūkṣastodabahulaḥ prasupta iva ca kṛṣṇāruṇā bhastadvvarṇṇasrāvī ceti
vātaśoṇitābhyāṃ || ghṛtamaṇḍābho
mīnadhāvanagandhīmṛdurvvisarppīkṛṣṇoṣṇasrāvī ceti pittaśoṇitābhyāṃ || rakto
gurusnigdhaḥ kaṇḍūprāyaḥ picchilaḥ saraktasrāvī ceti śleṣmaśoṇitābhyāṃ |
sphuraṇatodadāhadhūmāyanaprāyaḥ pītatanuraktasrāvī ceti vātapittaśoṇitebhyaḥ
|| kaṇḍūsphuraṇacumucumāyamānaprāyaḥ pāṇḍutanuraktasrāvī ceti
vātaśleṣmaśoṇitebhyaḥ || dāhapākarāgakaṇḍūprāyaḥ pāṇḍūraktapītāsrāvī ceti
pittaśleṣmaśoṇitebhyaḥ || vividhadoṣavarṇṇavedanāsrāvaviśeṣopetaḥ
pavanapittakaphebhyaḥ ||
nirddarśakanirmmathanasphuraṇatodadāhapākarāgakaṇḍūvāṃsvāpabahulo
nānāvidhavarṇṇavedanāsrāvaviśeṣopetaḥ pavanapittakaphaśoṇitebhya iti ||
jihvātalābho mṛdu ślakṣṇaḥ snigdho vigatavedanaḥ suvyavasthito nirāsrāvaś
ceti śuddho vraṇaḥ |
cf. 1938 ed. 4.1.8
tasyaitasya vraṇasya ṣaṣṭirupakramā bhavanti | tad yathāpatarpaṇam ālepanaḥ
pariṣeko 'bhyaṅgaḥ svedo vimlāyanam upanāho visrāvaṇaṃ sneho vamanam
virecanaṃ | cchedyaṃ bhedyandāraṇaṃ lekhya meṣyamāhāryaṃ vyadhyaṃ sevyaṃ
pīḍanaṃ sandhānam visrāvyaṃ śoṇitasthāpanannirvvāpaṇa mūtkārikā kaṣāyo
varttiḥ kalkaḥ sarppistailam piṇḍīkaraṇaṃ rasakriyācūrṇṇam
vraṇadhūpanamutsādanamavasādanaṃ mṛdukarmma dāruṇakarmma
kṣārakarmmāgnikarmma kṛṣṇakarmma pāṇḍūkarmma samavarṇṇalomasañjananaṃ
lomasaṃharaṇaṃ bastikarmmottarabastikarmma vandhena patradānaṃ krimighnaṃ
vṛṃhaṇam viṣaghnaṃ śirovirecanannasyaṃ kavaladhāraṇaṃ dhūpo
madhusarppiryantram āhāro rakṣāvidhānam iti
cf. 1938 ed. 4.1.9
teṣu kaṣāyo varttiḥ kalkaḥ sarppistailaṃ rasakriyācūrṇṇam iti |
śodhanaropaṇāni | evam ete ṣaṣṭirupakramā bhavanti || teṣv aṣṭau
śastrakṛtyāḥ śoṇitasthāpanaṃ kṣārāgniryantram āhāro rakṣāvidhānam ity uktāḥ
|
snehasvedavamanavirecanavastyuttarabastividhānaśirovirecanarakṣāgninasyadhūmanakavalavidhānāny
uttaratra vakṣyāmaḥ | yad anyad avasiṣṭam upakramajātaṃ tad atra vakṣyate
|
cf. 1938 ed. 4.1.10
tatra ṣaḍvidhaḥ prādiṣṭaḥ śophastasyaikādaśopakramā bhavanti |
apatarppaṇādayo virecanāntāḥ | viśeṣeṇa vraṇapratīkāre varttante vraṇabhāvam
upagatasya na virudhyante śeṣās tu prāyeṇa vraṇapratīkārahetava eva |
cf. 1938 ed. 4.1.11
apatarppaṇa ādya upakrama eṣa sarvvaśophānāṃ sāmānyataḥ pradhānatamaś ca ||
bha ||
cf. 1938 ed. 4.1.12
doṣocchrāyopaśāntyarthan doṣānaddhasya dehinaḥ |
avekṣya doṣaṃ prāṇañ ca kāryaṃ syād apatarppaṇaṃ ||
cf. 1938 ed. 4.1.13
tad dhi mārutakṣuttṛṣṇā mukhaśoṣasramānvite |
kāryaṃ na bālavṛddhe vā na garbbhiṇyāṃ na durvvale ||
cf. 1938 ed. 4.1.14
śopheṣūtthitamātreṣu vraṇeṣūgrarujeṣu ca |
yathoktair auṣadhair llepaṃ pratyekāṃśyena kārayet ||
cf. 1938 ed. 4.1.15
yathā prajvalite veśmany ambhasā pariṣecanaṃ |
kṣipraṃ praśamayaty agnim evam ālepanaṃ rujaḥ ||
cf. 1938 ed. 4.1.16
prahlādane śodhane ca śophasya haraṇe tathā |
utsādane ropane ca lepaḥ syāt tu tadarthakṛt ||
cf. 1938 ed. 4.1.17
vātaśephe tu vedanopaśamārthaṃ
sarppistailadhānyāmlamāṃsarasavātaharauṣadhaniḥkvāthair aśītaiḥ pariṣekaṃ
kurvvīta | pittaraktābhighātaviṣanimitteṣu
kṣīravṛkṣakṣīraśarkkarodakakekṣurasaghṛtamadhurauṣadhaniḥ kvāthair anuṣṇaiḥ
| śleṣmaśophe tu tailamūtrakṣārodakasurāśuktakaphaghnauṣadhaniḥkvāthair
aśītair
cf. 1938 ed. 4.1.18
yathāmvubhiḥ sicyamānaḥ śāntim agnir nniyacchati |
doṣāgnir evaṃ sahasā pariṣekeṇa śāmyati ||
cf. 1938 ed. 4.1.19
abhyaṅgas tu doṣam ālocyopayukto doṣopaśamo mṛdutāṃ ca karoti |
cf. 1938 ed. 4.1.20
svedavimlāpanādīnāṃ kriyāṇāṃ prāk sa ucyate |
paś cāt karmmasu cādiṣṭaḥ sa tu visrāvaṇādiṣu ||
cf. 1938 ed. 4.1.21
rujāvatān dāruṇānāṅ kaṭhinānān tathaiva ca |
śophānāṃ svedanaṃ kāryaṃ ye cāpyevamvidhā vraṇāḥ ||
cf. 1938 ed. 4.1.22
sthirāṇāṃ rujatām mandaṃ kāryaṃ vimlāpanam bhavet |
abhyajya svedayitvā ca veṇunāḍyā tataḥ śanaiḥ ||
cf. 1938 ed. 4.1.23
vimarddayed bhiṣak prājñastalenāṅguṣṭhakena vā |
śophayor upanāhan tu kuryād āmavidagdhayoḥ ||
cf. 1938 ed. 4.1.24
praśāmyaty avidagdhas tu vidagdhaḥ pākameti ca |
nivarttate na yaḥ śopho virekāntair upakramaiḥ ||
cf. 1938 ed. 4.1.25
tatra saṃpācanadravyāṇy āhṛtyoktāni pivya ca |
dadhitakrasurāśuktadhānyāmlair yojayed bhiṣak ||
cf. 1938 ed. 4.1.26
snigdhāni lavaṇī kṛtvā paced utkārikān tataḥ |
sairaṇḍapatrayā śophan nāhayed uṣṇayā tayā ||
cf. 1938 ed. 4.1.27
hitaṃ saṃbhojanañcāpi pākāya vimukho yadi |
vedanopaśamārthāya tathā pākabhayāya ca ||
cf. 1938 ed. 4.1.28
acirotpatite śophe kuryāc choṇitamokṣaṇaṃ |
saśophe kaṭhine dhyāme sarakte vedanāvati ||
cf. 1938 ed. 4.1.29
saṃravdhe viṣame cāpi vraṇe viśrāvaṇaṃ hitaṃ |
cf. 1938 ed. 4.1.30
sopadravādravāṇāṃ rūkṣāṇāṅkṛśānāṃ vraṇaśoṣiṇāṃ ||
cf. 1938 ed. 4.1.31
yathā svauṣadhasaṃsiddhaṃ snehapānamvidhīyate |
utsannamāṃsaśophe tu kaphe duṣṭe viśeṣataḥ ||
cf. 1938 ed. 4.1.32
saṃsṛṣṭadhyāmarudhire vraṇe praccharddanaṃ hitaṃ |
vātapittapraduṣṭeṣu dīrghakālānuvandhiṣu ||
cf. 1938 ed. 4.1.33
virecanampraśaṃsanti vraṇeṣu vraṇakovidāḥ |
apākavatsurogeṣu kaṭhineṣu sthireṣu ca ||
cf. 1938 ed. 4.1.34
snāyukothādiṣu tathā cchedanaṃ prāptam ucyate |
antaḥ pūyeṣv avaktreṣu tathaivotsaṅgavatsv api||
cf. 1938 ed. 4.1.35
gatimatsu ca rogeṣu bhedanamprāptamucyate |
vālavṛddhakṣatakṣīṇabhīrūṇāṃ yoṣitām api ||
cf. 1938 ed. 4.1.36
marmmopari ca jāteṣu rogeṣūktañ ca dāruṇaṃ |
supakve piṇḍite śophe pīḍanair upapīḍite ||
cf. 1938 ed. 4.1.37
pākoddhateṣu doṣeṣu tat tu kāryam vijānatā |
supiṣṭairdāraṇadravyaiḥ ṛtakṣāraṇa vā punaḥ ||
cf. 1938 ed. 4.1.38
kaṭhinasthūlavattauṣṭhān dīryamānān punaḥ punaḥ |
kaṭhinātsannamāṃsām̐ś ca lekhanair ācared bhiṣak ||
cf. 1938 ed. 4.1.39
samaṃ likhetsulikhitaṃ likhen niravaśeṣataḥ |
carmmaṇān tu pramāṇena samaṃ śastreṇa saṃlikhet ||
cf. 1938 ed. 4.1.40
kṣaumaṃ plotaṃ picuṃ phenaṃ yāvaśūkaṃ sasaindhavaṃ |
karkaśāni ca patrāṇi lekhanārthe pradāpayet ||
cf. 1938 ed. 4.1.41
nāḍīvraṇaṃ śalyagarbbham unmārgyutsaṃginaṃ śanaiḥ |
karīravālāṅgulibhir eṣaṇyā veśayed bhiṣak ||
cf. 1938 ed. 4.1.42
netravarmmagudābhyāsagatyo vaktrāḥ saśoṇitāḥ |
cuccūpotakajaiḥ ślakṣṇaiḥ karīrair eṣayed bhiṣak ||
cf. 1938 ed. 4.1.43
saṃvṛtāvivṛtāsyeṣu vraṇeṣu matimānbhiṣak |
yathoktamāharecchalyaṃ prāptoddharaṇalakṣaṇaiḥ ||
cf. 1938 ed. 4.1.44
roge vyadhanasādhyeṣu yathādeśaṃ pramāṇataḥ |
śastraṃ nidadhyād doṣañ ca srāvayet kīrttitantathā ||
cf. 1938 ed. 4.1.45
apākopadrutā ye ca māṃsasthāvivṛtāś ca ye |
teṣu kāryaṃ yathoddiṣṭaṃ sevyaṃ sandhānam eva ca ||
cf. 1938 ed. 4.1.46
pūyagarbbhānanudvārān vraṇānmarmmagatānapi |
yathoktaiḥ pīḍanadravyaiḥ samantātpratipīḍayet ||
cf. 1938 ed. 4.1.47
śuṣyamāṇamupekṣeta pradehampīḍanamprati |
na cāpi mukhamālimpettathādoṣaḥ prasicyate ||
cf. 1938 ed. 4.1.48
tais tair nnimittair bbahudhā śoṇite prasrute bhṛśaṃ |
kāryaṃ yathoktaṃ vaidyena śoṇitasthāpanambhavet ||
cf. 1938 ed. 4.1.49
dāhapākajvaravatāṃ vraṇānāmpittakopataḥ |
raktena cābhibhūtānāṃ kāryannirvvāpaṇambhavet ||
cf. 1938 ed. 4.1.50
yathoktaiḥ śītaladravyaiḥ kṣīrapiṣṭair ghṛtāplutaiḥ |
dihyeta vahalāṃ sekāṃ suśītāñ cāvacārayet ||
cf. 1938 ed. 4.1.52
vātābhibhūte valayāḥ kākolyādīgaṇe tathā |
snaihikeṣu ca vījeṣu kuryād utkārikāṃ śubhāṃ ||
cf. 1938 ed. 4.1.53
yeṣāṃ svedanaṅkāryaṃ sthirāṇāmvedanāvatāṃ |
durggandhānāṃ kledavatāṃ picchilānāntathaiva ca ||
cf. 1938 ed. 4.1.54
kaṣāyaṃ śodhanaṅkāryaṃ śodhanaiḥ prāgudīritaiḥ |
antaḥpūyānaṇumukhān gambhīrā māṃsasaṃśritān ||
cf. 1938 ed. 4.1.55
śodhanadravyayuktābhir vvarttibhiḥ samupāyaret |
putimāṃsapraticchannāṃ mahādoṣānudīritaiḥ ||
cf. 1938 ed. 4.1.56
varttidravyaiḥ kalkakṛtairyathālābhena śodhayet |
pittapraduṣṭāṃ gaṃbhīrāndāhapākaprapīḍitāṃ ||
cf. 1938 ed. 4.1.57
kārppāsīphalamiśreṇa yuñjyācchodhanasarppiṣā |
utsannamānsānasnigdhānalpasrāvānnṛṇāmvraṇān ||
cf. 1938 ed. 4.1.58
sarṣapasnehayuktena dhīmāntaile śodhayet |
vraṇānāṃ sthiramāṃsānānduḥśodhyānāntathaiva ca |
cf. 1938 ed. 4.1.59
rasakriyāṃ śodhanīyāṅ kuryād dravyair udīritaiḥ ||
kaṣāye vidhivatteṣāṃ kṛte cāpi srite vudhaḥ |
cf. 1938 ed. 4.1.60
surāṣṭrajāṃ sakāśīsāṃ dadyāc cāpi manaḥśilāṃ ||
haritālañcamatimān tatastānavacārayet |
cf. 1938 ed. 4.1.61
mātuluṅgarasopetāḥ sakṣaudrāḥ supramardditāḥ ||
vraṇeṣu dattā tiṣṭhet tu trīm̐mtrīm̐ś ca divasān parān |
cf. 1938 ed. 4.1.62
medopasṛṣṭāndurggandhāṃ gambhīrāñcūrṇṇaśodhanaiḥ |
upācaredbhiṣakprājñaḥ śūkṣmaiḥ śodhanabastijaiḥ |
cf. 1938 ed. 4.1.63
śuddhalakṣaṇasaṃyukte kaṣāyaṃ ropaṇaṃ hitaṃ ||
tatra kāryaṃ yathoddiṣṭairddravyair vvaidyena jānatā |
cf. 1938 ed. 4.1.64
avedanānāṃ śuddhānāṃ gambhīrāṇāntathaiva ca ||
hitāḥ saṃropaṇāvarttya vatyaṅgairopaṇaiḥ kṛtāḥ |
cf. 1938 ed. 4.1.65
apetapūtimāṃsānāṃ māṃsasthānāmarohatāṃ ||
kalkasturopaṇaḥ kāryastilajo madhusaṃyutaḥ |
cf. 1938 ed. 4.1.66
sa mādhuryāttathaivoṣṇyātsnehāccānilanāśanaḥ ||
kaṣāyabhāvātmādhuryāttiktatvāc cāpi pittahā |
cf. 1938 ed. 4.1.67
auṣṇyātkaṣāyabhāvāc ca tiktatvāc ca kaphe hitaḥ ||
śodhayed ropayec cāpi yuktaḥ śodhanaropaṇaiḥ |
cf. 1938 ed. 4.1.68
nimvapatramadhubhyāntu yuktaḥ saṃśodhanaḥ smṛtaḥ ||
pūrvvābhyāṃ sarppiṣā cāpi yuktaś cāpyuparopaṇe |
cf. 1938 ed. 4.1.69
tilavadyavakalkan tu kecid āhur mmanīṣiṇaḥ ||
avidagdhaṃ praśamayed vidagdham vāpi pācayet |
cf. 1938 ed. 4.1.70
pakvañ ca bhindyādbhinnaś ca śodhayed ropayīta ca ||
pittaraktaviṣāgantūn gambhīrān api ca vraṇān |
cf. 1938 ed. 4.1.71
ropayed ropaṇīyena kṣīrasiddhena sarppiṣā ||
kaphavātārdditānān tu vraṇānāntailaropaṇaṃ |
cf. 1938 ed. 4.1.72
kuryāt tatra yathokteṣu dravyeṣu matimān bhiṣak ||
avyadhyānāñcalasthānāṃ śuddhānāñ ca praduṣyatāṃ |
cf. 1938 ed. 4.1.73
dviharidrāyutāṃ kuryād ropaṇīyai rasakriyā ||
samānāṃ sthiramāṃsānāṃ tvaksthānāñcūrṇṇaropaṇaṃ |
cf. 1938 ed. 4.1.74
prāptamvidadhyāt matimān prāk sa ukto vidhiryathā ||
śodhano ropaṇaś caiva vidhir yo yam prakīrttitaḥ |
cf. 1938 ed. 4.1.75
sarvvavraṇānāṃ sāmānye nokto doṣaviśeṣataḥ ||
eṣa āgamasiddhatvāt tathaiva phaladarśanāt |
cf. 1938 ed. 4.1.76
mantravatsaṃprayoktavyo na mīmāṃsyaḥ kathaṃcana ||
svavuddhyā vibhajedyuktyā kaṣāyādiṣu yogavit |
cf. 1938 ed. 4.1.77
doṣocchrāyeṇauṣadhāni yānyuktāni purā mayā ||
ādye dve pañcamūlyau tu gaṇo yaś cānilāpahaḥ |
cf. 1938 ed. 4.1.78
sa vātaduṣṭe deyas tu kaṣāyādiṣu saptasu ||
nyagrodhādigaṇo yas tu kākolyādiś ca yo gaṇaḥ |
cf. 1938 ed. 4.1.79
tau pittaduṣṭe dātavyau kaṣāyādiṣu saptasu |
āragvadhādiś ca gaṇo yaścoṣṇaḥ parikīrttitaḥ |
cf. 1938 ed. 4.1.80
tau deyau kaphaduṣṭe tu saṃsṛṣṭe saṃyutāgaṇāḥ ||
vātopasṛṣṭānugrarujān sāsrāvānapi ca vraṇān |
cf. 1938 ed. 4.1.81
sakṣaumayavasarppirbbhirddhūpanāṅgais tu pūrayet |
pariśuṣkālpamāṃsānāṃ gambhīrāṇāntathaiva ca |
cf. 1938 ed. 4.1.82
kuryād utsādanīyāni sarppīṃṣyālepanāni ca ||
māṃsādānāñ ca māṃsāni bhakṣayed vidhivannaraḥ |
cf. 1938 ed. 4.1.83
viśuddhamanasastasya māṃsammāṃsena varddhate ||
utsannamṛdumāṃsānāṃ vraṇānāmavasādanaṃ |
cf. 1938 ed. 4.1.84
kuryād dravyair yaktais tu cūrṇṇitairmmadhunā saha ||
kaṭhinānāmamāṃsānāṃ duṣṭānāṃ mātariśvanā |
cf. 1938 ed. 4.1.85
mṛdvī kriyā vidhātavyā śoṇitañcāpi mokṣayet ||
vātaghnauṣadhasaṃyuktaiḥ snehasvedau ca kārayet |
cf. 1938 ed. 4.1.86
mṛdutvamāśurohañ ca gāḍhavandhaṅkaroti hi ||
vraṇeṣu mṛdumāṃseṣu dāruṇīkaraṇaṃ hitaṃ |
dhavapriyaṃgvaśokānāṃ rohiṇyāś ca tvacas tathā ||
cf. 1938 ed. 4.1.87
triphalāpuṣpakāsīse tathāsarjjarasaṃ samaṃ |
kṛtvā sūkṣmāṇi cūrṇṇāni vraṇaṃ tairevacūrṇṇayet ||
cf. 1938 ed. 4.1.88
utsannamānsān kaṭhinān kaṇḍūyuktām̐ścirotthitān |
duḥśodhanīyām̐ś ca tathāśodhayet kṣārakarmmaṇā ||
cf. 1938 ed. 4.1.89
sravato 'śmarijānmūtraṃ yecānye raktavāhinaḥ |
saṃdhī niḥśeṣataścchinnān sādhayed agnikarmmaṇā ||
cf. 1938 ed. 4.1.90
durūḍhatvāt tu śuklānāṃ kṛṣṇakarmma hitam bhavet |
cf. 1938 ed. 4.1.93
bhallātakavidhānena sā ca snehān prayojayet ||
cf. 1938 ed. 4.1.94
ye ca kecitphalasnehā vidhānanteṣu vakṣyate ||
durūḍhatvāt tu kṛṣṇānāṃ hitā pāṇḍukriyā bhavet |
cf. 1938 ed. 4.1.95
saptarātrasthitaṃ kṣīre vārkkare rohiṇīphalaṃ ||
tenaiva piṣṭvā suślakṣṇaṃ kṛṣṇampāṇḍūkaraṃ smṛtaṃ |
cf. 1938 ed. 4.1.96
navaṃ kapālikācūrṇṇaṃ vaidalaṃ sarjjam eva ca ||
kāsīsamadhukaṃ caiva kṣaudrāktaṃ lepane hitaṃ |
cf. 1938 ed. 4.1.97
kukkuṭāṇḍakapālāni katakaṃ madhurantathā ||
tathā samudramaṇḍūkī maśicūrṇṇañ ca dāpayet |
cf. 1938 ed. 4.1.98
kapitthānmānsamuddhṛtya mūtreṇājasya pūrayet |
kāsīsaṃ rocanā caiva haritālammanaḥ śilā ||
cf. 1938 ed. 4.1.99
veṇunirllekhanañcaiva prapunāṭañ ca dāpayet |
adhastādarjjunasyaitanmāṃsaṃ bhūmau nidhāpayet ||
cf. 1938 ed. 4.1.100
māsādūrddhantatastena kṛṣṇam ālepayed vraṇaḥ ||
cf. 1938 ed. 4.1.101
hastidantamasīṃ kṛtvā mukhyañcaiva rasāñjanaṃ |
romāṇyanena jāyante tūrṇṇaṃ pāṇitaleṣv api ||
cf. 1938 ed. 4.1.102
catuṣpadānāntvagromanakhaśṛṅgāsthibhasmanā |
tailāktā cūrṇṇitā bhūmirbhavedromaruhā punaḥ ||
cf. 1938 ed. 4.1.103
kāsīsannaktamālasya pallavām̐ś cāpi saṃharet |
kapittharasapiṣṭāni romasañjananamparaṃ ||
cf. 1938 ed. 4.1.104
romākīrṇṇo vraṇo yas tu na samyaguparohati |
kṣurakarttari sandaṃśais tasya lomāni nirharet ||
cf. 1938 ed. 4.1.105
śaṃkhacūrṇṇañ ca bhāgauṣṭau haritālaṃ ca bhāgikaṃ |
śuktena saha piṣṭan tu romaśātanam uttamaṃ ||
cf. 1938 ed. 4.1.106
tailaṃ bhallātakasyātha snuhīkṣīrantathaiva ca |
vimṛdyaikatra dātavyaṃ romaśātanam uttamaṃ ||
cf. 1938 ed. 4.1.109
vātaduṣṭo vraṇo yastu rūkṣasyātyarthavedanaḥ |
adhaḥkāye viśeṣeṇa tatra bastir vidhīyate ||
cf. 1938 ed. 4.1.110
mūtrāghāte mūtradoṣe śukradoṣe tathaiva ca |
tathaivārttavadoṣeṣu bastir apy uttaro hitaḥ ||
cf. 1938 ed. 4.1.111
vraṇaḥ śudhyabhivandhena mṛdutvañ copagacchati |
rohaty api ca niḥsaṅgāttasmād vandhaḥ praśasyate ||
cf. 1938 ed. 4.1.112
sthirāṇāmalpamāṃsānāṃ raukṣyādanuparohatāṃ |
patradānam bhavet kāryaṃ yathādoṣaṃ yathart tu ca ||
cf. 1938 ed. 4.1.113
eraṇḍabhūrjjapūtīkakāśmaryāṇāñ ca vātajaḥ |
patramāśvavalaṃ yac ca haridrāpatram eva ca ||
cf. 1938 ed. 4.1.114
patrāṇi kṣīravṛkṣāṇāmaudakānāntathaiva ca |
dūṣite raktapittābhyāmvraṇe dadyādvicakṣaṇaḥ ||
cf. 1938 ed. 4.1.115
pāṭhāmūrvvāś ca gandhānāṃ kākamācīharidrayoḥ |
patraṃ śukanasāyāś ca yojayet kaphaje vraṇe ||
cf. 1938 ed. 4.1.116
akarkkaśamavicchinnamajīrṇṇamviṣavarjjitaṃ |
ajan tu jagdham mṛdu ca patraṃ guṇavad ucyate ||
cf. 1938 ed. 4.1.117
sneham auṣadhasāram vā paṭṭapatrāntarīkṛtaṃ |
tad dadāti yatas tasmād auṣadhopari dāpayet ||
cf. 1938 ed. 4.1.118
śītoṣṇajananārthāya snehasaṃgrahaṇāya ca |
dattauṣadheṣu dātavyam patraṃ vaidyena jānatā ||
cf. 1938 ed. 4.1.119
makṣikāvraṇamāgatya nikṣipanti yadā krimiṃ |
śvayathurbbhakṣite tais tu jāyate bhṛśadāruṇaṃ ||
cf. 1938 ed. 4.1.120
tīvrā rujo vicitrāś ca raktasrāvaṃ sravedapi |
svasurasādihitas tatra dhāvane pūraṇe tathā ||
cf. 1938 ed. 4.1.121
saptaparṇṇakarañjārkka nimvarājādanatvacaḥ |
gomūtrapiṣṭā ca hitāḥ sekaḥ kṣārodakena vā ||
cf. 1938 ed. 4.1.122
vraṇaṃ pracchādayitvā ca māṃsapeṣyām vinirharet |
viṃśati krimijātīm̐s tu vakṣyāmy upari bhāgaśaḥ ||
cf. 1938 ed. 4.1.123
dīrghakāturāṇān tu kṛṣāṇām vraṇaśoṣiṇāṃ |
vṛṃhaṇīyo vidhiḥ kāryaḥ so 'pyagnim parirakṣatā ||
cf. 1938 ed. 4.1.124
viṣaduṣṭasya vijñānaṃ viṣaniścayam eva ca |
cikitsitantu vakṣyāmi taṅkalpeṣu vibhāgaśaḥ ||
cf. 1938 ed. 4.1.125
kaṇḍūmantaḥ saśophaś ca jatrūṇopari ye vraṇāḥ |
śirovirecanaṃ teṣu vidheyaṃ vakṣyate tathā ||
cf. 1938 ed. 4.1.126
rujāvanto 'nilāviṣṭā rūkṣā ye corddhvajatrujāḥ |
vraṇeṣu teṣu karttavyaṃ nasyaṃ snehena jānatā ||
cf. 1938 ed. 4.1.127
doṣam pracyāvaṇārthāya rujādāhakṣayāya ca |
jihvādantasamutthasya haraṇārtham malasya ca ||
cf. 1938 ed. 4.1.128
śodhano ropaṇaś caiva vraṇasya mukhajasya vai |
uṣṇo vā yadi vā śītaḥ kavalagraha iṣyate ||
cf. 1938 ed. 4.1.129
ūrddhvajatrugatān trāgān vraṇān vā kaphavātajān |
śophāsrāvarujāyuktān dhūmapānair upācaret ||
cf. 1938 ed. 4.1.130
kṣatoṣmaṇāṃ nigrahārthaṃ sandhānārthantathaiva ca |
sadyovraṇeṣvāyateṣu madhusarppirvvidhīyate ||
cf. 1938 ed. 4.1.131
avagāḍhastvaṇumukhā ye vraṇāḥ śalyapīḍitāḥ |
nivṛttahastoddharaṇā yantraṃ teṣu vidhīyate ||
cf. 1938 ed. 4.1.132
laghumātro laghuś caiva snigdhāṣṇo vahnidīpanaṃ |
sarvvavraṇibhyo deyas tu sadāhāram vijānatā ||
cf. 1938 ed. 4.1.133
niśācarebhyo rakṣyas tu nityam eva kṣatāturaḥ |
rakṣāvidhānair uddiṣṭaiḥ sadā cāpi pravakṣyate ||
cf. 1938 ed. 4.1.134
ṣaṇmūloṣṭaparigrāhī pañcalakṣaṇalakṣitaḥ |
ṣaṣṭyāvidhānaiḥ prāpnoti caturbbhiḥ sādhyate vraṇaḥ ||
cf. 1938 ed. 4.1.135
alpagranthaṃ mṛgayatā yogo yo 'lpauṣadhaḥ kṛtaḥ |
dravyāṇāṃ tu samānānāntatra vāyo na duṣyati ||
cf. 1938 ed. 4.1.136
prasaṃgābhihito yo vā bahudurllabhabheṣajaḥ |
yathopapatyā tatrāpi kāryam eva cikitsitaṃ ||
cf. 1938 ed. 4.1.140
vraṇakriyāsvimāsveva samāsoktās tu yā kriyā |
bhūyo 'bhidhāsyāmy upari tathā sadyovraṇeṣu tā iti ||
|| dvivraṇīyaṃ cikitsitaṃ prathamaḥ ||
[Adhyāya 2]
cf. 1938 ed. 4.2.1
athātaḥ sadyovraṇacikitsitaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
cf. 1938 ed. 4.2.3
dhanvantarir ddharmmabhṛtām variṣṭho vāgvidām varaḥ |
viśvāmitrātmajam ṛṣiṃ śiṣyaṃ suśrutam anvaśāt ||
cf. 1938 ed. 4.2.4
nānādhārāmukhaiḥ śastrair nnānāsthānani pātitaiḥ |
bhavaṃti nānākṛtayo vraṇās tām̐s tva nibodha me ||
cf. 1938 ed. 4.2.5
āyatāś caturasrāś ca tryasrā muṇḍalinas tathā |
arddhacandrapratīkāśā viśālāḥ kuṭilās tathā ||
cf. 1938 ed. 4.2.6
śarāvanimnamadhyāś ca yavamadhyās tathāpare |
evam prakārākṛtayo bhavanty āgantavo vraṇāḥ ||
cf. 1938 ed. 4.2.7
doṣajā vā svayambhinnā na tu vaidyanimittajāḥ |
vraṇākṛtijño hi bhiṣak na moham upagacchati ||
cf. 1938 ed. 4.2.8
durddarśaneṣv api bhṛśaṃ vraṇeṣu vikṛteṣv api |
anekākṛtir āgantuḥ sa bhiṣagbhiḥ purātanaiḥ ||
cf. 1938 ed. 4.2.9
samāsato lakṣaṇataḥ ṣaḍvidhaḥ parikīrttitaḥ |
chinnam bhinnan tathā viddhaṃ kṣatam picitam eva ca ||
cf. 1938 ed. 4.2.10
ghṛṣṭam āhus tathā ṣaṣṭhan teṣām vakṣyāmi lakṣaṇaṃ ||
tiryakcīno mṛdur vvāpi so vraṇas tv āyato bhavet |
cf. 1938 ed. 4.2.11
gātrapātī na vā tad dhi chinnalakṣaṇam ucyate ||
śaktikunteṣu khaḍgādiviṣāṇair āśayor hataḥ |
yat kiñcit sravate tad dhi bhinnalakṣaṇam ucyate ||
sthānāny āmāgnipakvānāṃ mūtrasya rudhirasya ca |
cf. 1938 ed. 4.2.13
hṛduṇḍukaḥ phupphusaś ca koṣṭham ity abhidhīyate ||
tasmin bhinne raktapūrṇṇe jvaro dāhaś ca jāyate |
cf. 1938 ed. 4.2.14
mūtramārggagudāsyebhyo raktaṃ ghrāṇāc ca gacchati ||
mūrcchādhmānatṛṣāśvāsas tv abhaktacchanda eva ca |
cf. 1938 ed. 4.2.15
viṇmūtravātasaṅgañ ca svedāsrāvo kṣiraktatā ||
lohagandhitvam āsyasya gātradaurggandham eva ca |
cf. 1938 ed. 4.2.16
hṛcchūlaṃ pārśvayoś cāpi viśeṣaṃ cātra me śṛṇu ||
āmāśayasthe rudhire rudhiraṃ charddayaty api |
cf. 1938 ed. 4.2.17
ādhmānam atimātraṃ ca śūlaṃ ca bhṛśadāruṇam ||
pakvāsayagate cāpi rujā gauravam eva ca |
cf. 1938 ed. 4.2.18
adhaḥkāye viśeṣeṇa śītatā ca bhavanti hi ||
cf. 1938 ed. 4.2.19
sūkṣmāsyaṃ śalyābhihataṃ yadagandhāsayam vinā |
cf. 1938 ed. 4.2.20
uttuṇḍitan nirgatam vā tadviddham iti nirddiśet ||
nāticchinnan nātividdham ubhayor llakṣaṇānvitam |
cf. 1938 ed. 4.2.21
viṣamavraṇasaṃgo yaṃ
prahārapīḍanābhyān tu yadaṅgam pṛthutāṃ gataṃ |
cf. 1938 ed. 4.2.22
sāsthi tat piccitam vidyāt majjāraktapariplutaṃ ||
gharṣaṇād abhighātād vā yad aṅgam vigatatvacaṃ |
cf. 1938 ed. 4.2.23
ūṣāsrāvānvitan tan tu ghṛṣṭam ity abhidhīyate ||
chinne bhinne tathā viddhe kṣate vāsṛgatisrave |
cf. 1938 ed. 4.2.24
raktakṣayād atra rujāḥ karoti pavano bhṛśaṃ || snehapānaṃ hitan tatra
tatseko vihitas tathā |
cf. 1938 ed. 4.2.25
veśavāraiḥ sakṛśaraiḥ susnigdhaś copanāhataṃ |
dhānyasvedāṃś ca kurvīta snigdhānyālepanāni ca ||
cf. 1938 ed. 4.2.26
vātaghnauṣadhasiddhaiś ca snehair bastir vidhīyate ||
piccite ca vighṛṣṭe ca nātisravati śoṇitaṃ |
cf. 1938 ed. 4.2.27
tasmin na gachati bhṛśaṃ dāhaḥ pākaś ca jāyate |
tasyoṣmaṇo nigrahārthaṃ dāhapākabhayā ya ca |
cf. 1938 ed. 4.2.28
śītam ālepanaṃ kāryam pariṣekaś śītalaḥ |
ṣaṭsveteṣu yathokteṣu chinnādiṣu samāsataḥ |
cf. 1938 ed. 4.2.29
jñeyaṃ samarpitaṃ sarvaṃ sadyovraṇacikitsitam || ❈ ||
ata ūrdhvam pravakṣyāmi chinnānān tu cikitsitaṃ |
cf. 1938 ed. 4.2.30
ye vraṇā vivṛtāḥ kecic chinnāḥ pārśvāvalamvitaḥ |
tāṃ sīvyed vidhinoktena vandhīyād gāḍham eva ca |
cf. 1938 ed. 4.2.31
karṇṇaṃ sthānādapoḍhantu sthāpayutvā yathāsthitaṃ |
sīvyed yathoktaṃ tailena srotaś cāpy abhitarpayet |
cf. 1938 ed. 4.2.32
kṛkāṭikānte chinne tu gachaty api samīraṇe |
samyaṅ niveśya vadhnīyāt sīvyec cāpi nirantaram |
cf. 1938 ed. 4.2.33
ājena sarpiṣā caivaṃ pariṣeko bhidhīyate |
uttānonnaṃ samaśrnīyāc chayīta ca suyantritaḥ |
cf. 1938 ed. 4.2.34
śākhāsu tiryaksatitāṃ prahārāṃ vivṛtāṃ bhṛsaṃ |
sīvyet samyaṅ niveśyāśuḥ sandhyasthīnyanupūrvaśaḥ |
cf. 1938 ed. 4.2.35
vadhyāvellitakenāśuḥ vastāntena ghanena vā |
carmaṇā goḥ phaṇo vandhaḥ kāryaś vā sahate sinā |
cf. 1938 ed. 4.2.36
pṛṣṭhe vraṇo yasya bhaved uttānañ ca śayīta ca |
atonyathā corasije śayīta puruṣo vraṇe |
cf. 1938 ed. 4.2.37
chinnāṃ niḥśeṣataḥ śākhān dagdhvā tailena buddhimāṃ |
vadhnīyāt kośavandhena prāptaṃ kuryāc ca ropaṇaṃ ||
cf. 1938 ed. 4.2.38
candanaṃ padmakaṃ lodhram utpalādi priyaṃgavaḥ ||
haridrā madhukaṃ caiva payaś cāṣṭamam eva tu |
cf. 1938 ed. 4.2.39
tailam ebhir vipakkaṃ syāt pradhānaṃ vraṇaropaṇaṃ |
candanaṃ karkaṭākhyā ca sahe māṃsāhvayāmṛtā |
cf. 1938 ed. 4.2.40
hareṇavo mṛṇālañ ca triphalā padmakotpalaiḥ |
trayodaśāṃgatrivṛtametadvā payasām ānvitaṃ |
cf. 1938 ed. 4.2.41
tailaṃ vipakvaṃ sekāryahitantu vraṇaropane || ❈ ||
ata ūrdhvaṃ pravakṣyāmi bhinnānān tu cikitsitaṃ |
cf. 1938 ed. 4.2.42
bhinnanetramakarmaṇyamabhinnaṃ lamvate tu yaḥ |
tanniveśya yathāsthānamavyāviddhasiraṃ śanaiḥ |
cf. 1938 ed. 4.2.43
pīḍayen pāṇinā sammyak padmapatrāntareṇa tu |
tatosya tarpaṇaṃ kāryan nasyañ cānena sarpiṣā |
cf. 1938 ed. 4.2.44
ajāghṛtaṃ kṣīrapātraṃ madhukañ cotpalāni ca |
jīvakarsaṣabhakau cāpi piṣṭvā sarpir vipācayet |
cf. 1938 ed. 4.2.45
sarvanetrābhighāteṣu sarpiretat praśasyate |
udarānmedaso varttirn nirgatā yasya dehinaḥ |
cf. 1938 ed. 4.2.46
tāṃ kaṣāyāvakīrṇṇan tu vadhvā sūtreṇa sūtravit |
samyag chindyād vraṇena tac ca kṣaudreṇa veṣṭayet |
cf. 1938 ed. 4.2.49
acchindyamānām araṇaṃ kuryād āṭopam eva vā |
medāgranthau tu yat tailaṃ vakṣyate tat tu yojayet |
cf. 1938 ed. 4.2.50
tvacotītya sirādīni bhitvā vā parihṛtya vā |
kāṣṭhe pratiṣṭhitaṃ śalyaṃ kuryād uktānupadravān |
cf. 1938 ed. 4.2.51
tatrāntarlohitam pāṇḍuśītapādakarānanaṃ |
śītocchvāsaṃ raktanetramānaddhañ ca vivarjayet |
cf. 1938 ed. 4.2.52
āmāśayasthe rudhire vamanam pathyam ucyate |
pakvāśayathe deyañ ca virecanam asaṃśayaṃ |
cf. 1938 ed. 4.2.53
āsthāpañca niḥ snehaḥ kāryam uṣṇaviśodhanaiḥ |
yavakolakulatthānāṃ niḥ snehena rasena ca |
cf. 1938 ed. 4.2.54
bhuñjītānnaṃ yavāguṃ vā pivet sendhavasaṃyutāṃ |
atiniḥ srutarakto vā bhinnakoṣṭhaḥ pivedsṛk |
cf. 1938 ed. 4.2.55
svamārpratipannās tu yasya viṇmūtramārutāḥ |
nirūpadravaḥ sambhinnepi koṣṭhe jīvati mānavaḥ |
cf. 1938 ed. 4.2.56
abhinnamantraṃ niḥ krāntāṃ praveśyaṃ nānyathā bhavet |
alaṅgale sirograstaṃ tad apy ake vadanti hi |
cf. 1938 ed. 4.2.57
prakṣālya payasā digdhaṃ tṛṇaśoṇitapāṃsubhiḥ ||
praveśayet kṛttanakho ghṛtenāktaṃ śanaiḥ śanaiḥ ||
cf. 1938 ed. 4.2.58
praveśayet kṣīrasiktaṃ śuṣkamantraṃ ghṛtāplataṃ |
aṃgulyābhimṛśet kaṇṭhaṃ jalenodvejayed api |
cf. 1938 ed. 4.2.60
tathāntrāṇi viśantyantaḥ svāṃ kalāmpīḍayanti ca |
vraṇasaudbahutvād vā duḥ praveśantu yad bhavet |
cf. 1938 ed. 4.2.61
tad vipādya pramāṇena bhiṣagantampraveśayet |
yathāsthānaniviṣṭe ca vraṇaṃ sīvyamatandritaḥ |
cf. 1938 ed. 4.2.62
sthānādapetamādatte prāṇāṃ gupitam eva vā |
veṣṭayitvā ca paṭṭena ghṛtasekampradāpayet |
cf. 1938 ed. 4.2.63
payaḥ pivet sukhoṣṇañ ca citrātailasamanvitaṃ |
mṛdukriyārthaśakṛto vāyoś cādhaḥ pravṛttaye |
cf. 1938 ed. 4.2.64
tatastailam idaṃ kuryād ropaṇārthañ cikitsakaḥ |
tvacośvakarṇadhavayor pātakīmeṣaśṛṅgayoḥ |
cf. 1938 ed. 4.2.65
śallakyarjanayoś cāpi vidāryākṣīriṇān tathā |
valāmūlāni cāhṛtya tailam etad vipācayet |
cf. 1938 ed. 4.2.66
vraṇaṃ saṃropayet tena raktetsamvatsarañ ca tat ||
pādau nirastamuṣkasya jalena praokṣya cākṣiṇī |
cf. 1938 ed. 4.2.67
praveśya muṣkau sūtreṇa tu no sevanasevitaṃ |
kāryañ ca goḥ phalāvandhaḥ kaṭyāmāveśya yantrakaṃ |
cf. 1938 ed. 4.2.68
na kuryāt snehasekañ ca tena praklidyate vraṇaḥ |
kālānusārīmagurūṃ candanandevadārū ca |
cf. 1938 ed. 4.2.69
manaḥ śilāle vā hṛtya tailaṃ kurvīta ropaṇaṃ |
śīrṣādyapahate śalye vālavartim praveśayet |
cf. 1938 ed. 4.2.70
vālavartyāmadattāyāṃ mastuluṃgavraṇāt sravet |
hanyād enan tato vāyus tasmād evam upācaret |
cf. 1938 ed. 4.2.71
vraṇe rūhati caikaikaṃ śanair vālam upakṣipet |
gātrādyapahṛte tasmiṃ snehavartim praveśayet |
cf. 1938 ed. 4.2.72
niḥ śoṇite cāpi kṛtavidhiḥ sadyakṣate hitaḥ |
dūrāvagāḍhāḥ sūkṣmā syur ye vraṇāṃs tāṃ viśoṇitāṃ |
cf. 1938 ed. 4.2.73
kṛtvā netreṇa sūkṣmeṇa cakratailena tarpayet |
padmāṃ samaṅgāṃ rajanīṃ trivargaṃ tuttham eva ca |
cf. 1938 ed. 4.2.74
saṃhṛtya vipacet kāle tailaṃ ropaṇam uttamaṃ |
cf. 1938 ed. 4.2.76
kṣate kṣatavidhiḥ kāryaḥ piccite bhagnavad vidhiḥ |
cf. 1938 ed. 4.2.77
ghṛṣṭe rujāṃ nigṛhyāśus cūrṇair upacared vraṇaṃ |
viśliṣṭadehaṃ patitaṃ mathitaṃ hatam eva vā |
1938 ed. 4.2.78
vāsayet tailapūrṇṇāyāṃ droṇyāṃ māṃsarasāśanaṃ ||*
eṣa eva vidhiḥ kāryaḥ kṣīṇe marmmahate tathā |
1938 ed. 4.2.79
ropaṇe caiva seke ca pāne ca vraṇināṃ sadā ||
tailaṃ ghṛtaṃ cāvacāryaṃ śarīrartūn avekṣya hi |
1938 ed. 4.2.80
ghṛtāni yāni vakṣyāmi yannataḥ pittavidradhau ||
sadyo vraṇeṣu dātavyan tāni vaidyena jānatā ||
1938 ed. 4.2.81
sadyaḥkṣatam vraṇam vaidyaḥ saśūlam pariṣecayet |
sarppiṣā nātiśītena balātailena vā punaḥ ||
1938 ed. 4.2.82
padmāṃ samaṃgāṃ rajanīm pathyān tutthaṃ suvarccalāṃ |
padmakam madhukaṃ lodhraṃ viḍaṃgāni hareṇavaḥ ||
1938 ed. 4.2.83
tālīsapattraṃ naladaṃ candanam padmakesaraṃ |
mañjiṣṭhośīralākṣāś ca kṣīriṇāñ cāpi pallavān ||
1938 ed. 4.2.84
piyālabījaṃ tindukyās taruṇāni phalāni ca ||
yathālābhena saṃhṛtya tailan dhīro vipācayet |
1938 ed. 4.2.85
sadyovraṇānāṃ sarvveṣām aduṣṭānāñ ca ropaṇam ||
kaṣāyamadhurāḥ śītāḥ kriyāḥ snigdhāś ca yojayet |
1938 ed. 4.2.86
sadyovraṇānāṃ saptāhaṃ paś cāt pūrvvoktam ācaret |
duṣṭavraṇeṣu karttavyam ūrddhañ cādhaś ca śodhanam ||
1938 ed. 4.2.87
viśoṣaṇan tathāhāraḥ śoṇitasya ca mokṣaṇaṃ |
kaṣāyamāragvadhādisurasādyañ ca śodhanaṃ ||
1938 ed. 4.2.88
kaṣāyayor etayos tu tailaṃ śodhanam iṣyate |
kṣārakalpena vā tailaṃ kṣāradravyeṣu sādhitaṃ ||
1938 ed. 4.2.89
dravantī ciribilvañ ca dantī cittrakam eva ca |
pṛthvīkā nimbapattrāṇi kāśīsaṃ tuttham eva ca ||
1938 ed. 4.2.90
trivṛtā nīlinī śyāmā haridrā saindhavan tilā |
nīpaḥ kadambaḥ suvahāṃ śukākhyaṃ lāṅgalāhvayaṃ ||
1938 ed. 4.2.91
mṛgādanī madayantī nepālī jālinī surā |
snuhācārkkaviḍaṅgāniharitālakarañjikā ||
1938 ed. 4.2.92
yathopapatyā karttavyan tailam eteṣu śodhanam |
ghṛtam vā yadi prāptaṃ kalkāḥ saṃśodhanās tathā ||
1938 ed. 4.2.94
duṣṭavraṇavidhiḥ kāryaḥ kuṣṭhamehavraṇeṣv api |
1938 ed. 4.2.95
ṣaḍvidhaḥ prāk pradiṣṭo yaḥ sadyovraṇaviniścayaḥ ||
nātaḥ śakyam paraṃ vaktum api paṇḍitamāninā |
1938 ed. 4.2.96
upasarggair nnipātais tu tan tu paṇḍitavādinaḥ ||
saṃyojya kecid bhāṣante bahudhā mānagarvvitāḥ |
1938 ed. 4.2.97
bahu tadbhāṣitan teṣāṃ ṣaṭsv eteṣu nirudhyate ||
viśeṣā iva sāmānye tasmāt ṣaṭtvam param matam iti ||
Adhyāya 3 (draft based on MS H)
1938 ed. 4.3.1
athāto bhagnacikitsitam vyākhyāsyāmaḥ ||
cf. 1938 ed. 4.3.3
alpāśino 'anātmavato jantorvātātmakasya vā |
upadravair vā juṣṭasya bhagnaḥ kṛcchreṇa sidhyati ||
cf. 1938 ed. 4.3.4
lavaṇaṅ kaṭukaṃ kṣāramamlaṃ maithunamātapaṃ |
vyāyāmañ ca na seveta bhagno rūkṣānnam eva ca ||
cf. 1938 ed. 4.3.5
mānsam māṃsarasaḥ kṣīraṃ sarppiryūṣaḥ satīnajaḥ |
bṛṃhaṇañ cānnapānaṃ syāddeyaṃ bhagnāya jānatā ||
cf. 1938 ed. 4.3.6
palāśodumbarāśvatthakadambaniculatvacaḥ |
vaṃśasarjjārjunādīnāṃ kupyartham upasaṃharet ||
cf. 1938 ed. 4.3.7
ālepanārthe mañjiṣṭhā madhukañ cāmlapeṣimaṃ |
śatadhautaghṛtonmiśraṃ śālipiṣṭañ ca lepanaṃ ||
cf. 1938 ed. 4.3.8
saptarātrāt saptarātrāt saumyeṣv ṛtuṣu bandhanaṃ |
cf. 1938 ed. 4.3.8a
karttavyañ ca trirātraṃ syāt tathā grīṣmeṣu jānatā ||
cf. 1938 ed. 4.8b
kāle tu samaśītoṣṇe pañcarātrān nibandhayet |
cf. 1938 ed. 4.3.9
tatrātiśithilaṃ baddhe sandhiḥ sthairyan na jāyate ||
cf. 1938 ed. 4.3.10
gāḍhenāpi tvagādīnāṃ śopho ruk pākam eva ca |
tasmāt sādhāraṇam bandhaṃ bhagne śaṃsanti tadvidaḥ ||
cf. 1938 ed. 4.3.11
nyagrodhādikaṣāyan tu suśītaṃ pariṣecane |
pañcamūlīkaṣāyan tu kuryāt kṣīraṃ savedane ||
cf. 1938 ed. 4.3.12
sukhoṣṇam avacāryam vā cakratailam vijānatā |
gṛṣṭikṣīraṃ sasarppiṣkam madhurauṣadhasādhitaṃ ||
cf. 1938 ed. 4.3.14
śītalaṃ lākṣayā yuktam prātarbhbhagnaḥ piben naraḥ |
savraṇasya tu bhagnasya vraṇaṃ sarppirmmadhūttaraiḥ ||
cf. 1938 ed. 4.3.15
pratisārya kaṣāyais tu śeṣam bhagnavadācaret |
prathame vayasi tvevaṃ bhagnaṃ sukaramādiśet ||
cf. 1938 ed. 4.3.16
alpadoṣasya jantos tu kāle ca śiśirātmake |
prathame vayasi tvevaṃ māsāt sandhiḥ sthiro bhavet ||
cf. 1938 ed. 4.3.17
madhyame dviguṇāt kālāduttame triguṇāt smṛtāḥ |
avanāmitamunnahyedunnatañ cāvapīḍañ cāvayet ||
cf. 1938 ed. 4.3.18
āñchedatikṣiptamadho gatañ copari varttayet |
āñchanot pīḍanonnāma saṃkṣobhairbbandhanais tathā ||
cf. 1938 ed. 4.3.19
sandhīnśarīre sarvvāṃs tu calānapyacalānapi |
etais tu sthāpanopāyaiḥ sthāpayet matimān bhiṣak ||
cf. 1938 ed. 4.3.20
utpiṣṭamatha viśliṣṭaṃ sandhiṃ vaidyo na ghaṭṭayet |
tasya śītāt parīṣekām pradehāṃś cāvacārayet ||
cf. 1938 ed. 4.3.22
pratyaṅgabhagnasya vidhim ata ūrddhvam pravakṣmahe |
cf. 1938 ed. 4.3.23
nakhasandhiṃ samutpiṣṭaṃ rakṣānugatam ārayā ||
avamathya śrūte rakte śālipiṣṭena lepayet ||
cf. 1938 ed. 4.3.24
bhagnā vā sandhim uktā vā sthāpayitvāṅgulīm bhiṣak ||
anunāveṣṭya paṭṭena ghṛtam ekam pradāpayet |
cf. 1938 ed. 4.3.25
abhyajya sarppiṣā pādam bhagnandanvā kuśām bhiṣṣak ||
vastrapaṭṭena badhnīyān na tu vyāyāmamācaret |
cf. 1938 ed. 4.3.26
abhyajyasamayejaṃghāṃ ghṛtenāktāṃs saṃsthitāṃ ||
datvā vṛkṣatvacaḥ śītām vastrapaṭṭena veṣṭayet |
cf. 1938 ed. 4.3.27
cakrayogena matimān āñchedūrddhvasthi nirggataṃ |
sphuṭitaṃ piccitam vāpi badhnīyāt pūrvvavad bhiṣak |
cf. 1938 ed. 4.3.28
āñchedūrddhvamadhaś cāpi kaṭibhagnan tu mānavaṃ ||
tataḥ sthānasthite sandhau bastibhiḥ samupācaret ||
cf. 1938 ed. 4.3.29
parśukāsv atha bhagnāsu ghṛtābhyaktasya pṛṣṭhataḥ ||
dakṣiṇām athavā vāmām anumṛjjyānubandhanīṃ |
cf. 1938 ed. 4.3.30
tataḥ kavalikān datvā veṣṭayet susamāhitaṃ ||
tailapūrṇṇe kaṭāhe vā droṇyām vāpy avegāhayet |
cf. 1938 ed. 4.3.31
muślenotkṣipet kakṣamakṣasasandhau visaṅgate ||
sthānasthitañ ca badhnīyāt svastikena vicakṣaṇaḥ |
cf. 1938 ed. 4.3.32
kaurpyaran tu tathā sandhim aṅguṣṭhenānumārjjayet ||
anumṛjya tathā sandhim pīḍayet kurpyarāc cyūtaṃ |
cf. 1938 ed. 4.3.33
prasārya kuñcayec cainaṃ snehasekañ ca dāpayet ||
maṇibandhe ca jānau ca gulphe caiva samācaret |
cf. 1938 ed. 4.3.34
ubhe tale same kṛtvā talabhagnasya dehinaḥ ||
badhnīyād āmatailena pariṣekañ ca dāpayet ||
cf. 1938 ed. 4.3.35
mṛtpiṇḍan dhārayet pūrvvaṃ lavaṇāṇḍam ataḥ paraṃ ||
hastena jātabale cāpi kāryam pāṣāṇadhāraṇaṃ |
cf. 1938 ed. 4.3.36
sannam unnāmayet sninnam akṣakam muśalena tu ||
tathonnataṃ pīḍayīta badhnīyād gāḍham eva ca |
cf. 1938 ed. 4.3.37
ūrūvac cāpi karttavyam bāhubhagne cikitsitaṃ ||
grīvāyān tu vivṛttāyām praviṣṭāyāmathāpi vā |
cf. 1938 ed. 4.3.38
āvaṭyāmatha hanvoś ca pragṛhyonnāmayen naraṃ |
tataḥ kuśīsamaṅ kṛtvā vastrapaṭṭena veṣṭayet |
cf. 1938 ed. 4.3.39
uttānaṃ śāyayec cainaṃ saptarātraṃ suyantritaḥ ||
hanvasthīni samānīya hanusandhau visaṅgate |
cf. 1938 ed. 4.3.40
svedayitvā sthite cāpi pañcāṅgīm vibhajed bhiṣak ||
ghṛtam vātaghnamadhuraiḥ siddhan nastañ ca pūjitaṃ |
cf. 1938 ed. 4.3.41
dantān abhagnān calitān saraktān eva pīḍayet ||
cf. 1938 ed. 4.3.43ab
vayasthasya manuṣyasya jīrṇṇasya tu vivarjjayet |
cf. 1938 ed. 4.3.42ab
saṃsiñcya vāribhiḥ śītaiḥ sandhānīyair upācaret ||
cf. 1938 ed. 4.3.43cd
nāsāṃ sannām vivṛttāṃ vā ṛjvīṃ kṛtvā śalākayā |
cf. 1938 ed. 4.3.44
pratyekanastatonāḍīṃ dvimukhīṃ sampraveśayet ||
tataḥ paṭṭena saṃveṣṭya ghṛtasekām pradāpayet |
cf. 1938 ed. 4.3.45
bhagnaṃ karṇṇaṃ ghṛtābhyaktaṃ sthāpya bandhena yojayet ||
sadyaḥkṣatavidhānañ ca nayane nirggate hitaṃ |
cf. 1938 ed. 4.3.46
mastuluṅgād vinā bhinne kapāle madhusarppiṣā ||
dattvā bandhet tataḥ sarppiḥ saptrātram piben naraḥ ||
cf. 1938 ed. 4.3.47
patanād abhighātād vā sūnamaṅgaṃ yad akṣataṃ |
śītāṃ sekām pradehāṃś ca bhiṣak tasyāvacārayet ||
cf. 1938 ed. 4.3.48
kaṭijaṃghorubhagnānāṅ kavāṭaśayanaṃ hitaṃ |
yantraṇārthe ca kīlāḥ syus tatra kāryā nibandhanāḥ ||
cf. 1938 ed. 4.3.49
yathā na calanan tasya bhagnasya prayatet tathā |
sandher ubhayato dvau dvau tale caikas tathā bhavet ||
cf. 1938 ed. 4.3.50
śroṇyā vā pṛṣṭhavaṃśe vā vakṣaḥ kakṣāṅśayos tathā |
bhagnasandhivimokṣeṣu vidhimevaṃ samārabhate ||
cf. 1938 ed. 4.3.51
sandhīn ciravimuktāṃs tu snigdhasvinnā mṛdūkṛtān |
uktair vvidhānair bbuddhyā ca yathā prakṛtimānayet ||
cf. 1938 ed. 4.3.52
kāṇḍabhagne prarūḍhe tu viṣamolbaṇasaṃsthite |
āpohya bhaṅgaṃ samaye tato bhagnavadācaret ||
cf. 1938 ed. 4.3.54
ūrddhvakāye tu bhagnānām mastiṣkaṅ karṇṇapūraṇaṃ |
śasyate nasyapānañ ca praśākhāsv anuvāsanaṃ ||
cf. 1938 ed. 4.3.55
ata ūrddhvam pravakṣyāmi tailaṃ bhagnaprasādhakaṃ |
rātrau rātrau tilāṃ kṛṣṇāṃ vāsayed asthire jale ||
cf. 1938 ed. 4.3.56
divā divā śoṣayitvā kṣīreṇa saha bhāvayet |
tṛtīye saptarātre tu bhāvayenmadhukāmbunā ||
cf. 1938 ed. 4.3.57
tataḥ kṣīram punaḥ pītāṃ śuṣkāṃ sūkṣām vicūrṇṇayet |
kākolyādi svadamṣṭrām mañjiṣṭhāṃ sārivān
tathā ||
cf. 1938 ed. 4.3.58
kuṣṭhaṃ sarjjarasam māṃsī suradāru sacandanaṃ |
śatapuṣpañ ca sañcūrṇṇya tilacūrṇṇena yojayet ||
cf. 1938 ed. 4.3.59
pīḍanārthe ca karttavyaṃ sarvvagandhasritam payaḥ |
caturgguṇena payasā tattailaṃ yojayet punaḥ ||
cf. 1938 ed. 4.3.60
elāmaṃśumatīm patraṃ jīvakan tagaran tathā |
lodhraṃ prapoṇḍarīkañ ca tathā kālānusārivān ||
cf. 1938 ed. 4.3.61
śaileyakaṃ kṣīraśuklām anantā samadhūlikān |
piṣṭvā śṛṅgāṭakañ caiva prāguktāny auṣadhāni ca ||
cf. 1938 ed. 4.3.62
ebhis tadvipacettailaṃ śāstravinmṛdunāgninā |
etat tailaṃ sadā pathyaṃ bhagnānāṃ sarvvakarmmasu ||
cf. 1938 ed. 4.3.63
ākṣepake pakṣaghāte tāluśoṣe tathārddite |
manyāstambhe śiroroge karṇṇamūle hanugrahe ||
cf. 1938 ed. 4.3.64
bādhirye timire caiva yeṣu strīṣu kṣayaṅ gatāḥ |
pathyam pāne tathābhyaṅge nasye bastiṣu bhojane ||
cf. 1938 ed. 4.3.65
grīvāskandhorasāṃ vṛddhiranenaivopajāyate |
mukhaṃ padmapratisamaṃ susagrandhisamīraṇe ||
cf. 1938 ed. 4.3.66
gandhatailamidaṃ nāmnā sarvvavātavikāranut |
rājārham etat karttavyaṃ rājñām eva vicakṣaṇaiḥ ||
cf. 1938 ed. 4.3.67
trapuṣākṣapiyālānāṃ tailāni madhuraiḥ saha |
vasān dattvā yathālābhe kṣīre daśaguṇe pacet ||
cf. 1938 ed. 4.3.68
snehottamam idañ cātra kuryād bhagnaprasādhanaṃ |
pānābhyañjananasyeṣu bastikarmmaṇi sevane ||
cf. 1938 ed. 4.3.69
bhagnan naiti yathāpākam prayateta tathā bhiṣak |
pakvaṃ hiṃsyāt sirāsnāyuntaddhi kṛcchreṇa siddhyati ||
cf. 1938 ed. 4.3.70
bhagnasandhimanāviddhamahīnāṃgamanulbaṇaṃ |
sukhaceṣṭāprasārañ ca samyaksādhitamādiśed iti ||
cikitsāyāṃ tṛtīyo 'dhyāyaḥ || ||
[Adhyāya 4]
cf. 1938 ed. 4.4.1
athāto vātavyādhicikitsitaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
cf. 1938 ed. 4.4.3
āmāśayagate vāyau cchardditāya yathākramaṃ |
deyaḥ ṣaḍdharaṇo yogaḥ saptarātraṃ sukhāmbunā || ||
cf. 1938 ed. 4.4.4
citrakendrayave pāṭhā kaṭūkātiviṣābhayā |*
mahāvyādhipraśamano yogaḥ ṣaḍdharaṇaḥ smṛtaḥ ||
cf. 1938 ed. 4.4.5
pakvāśayagate cāpi deyaṃ snehavirecanaṃ |
bastayaḥ śodhanīyāś ca prāśāś ca lavaṇottarāḥ ||
cf. 1938 ed. 4.4.6
kāryo bastigate cāpi vidhir bastiś ca śodhanaḥ |
śrotrādiṣu prakupite kāryaś cānilahā kramaḥ ||*
cf. 1938 ed. 4.4.7
snehābhyaṅgopanāhāṃś ca marddanālepanāni ca |
tvaṅmāṃsarudhire prāpte kuryāc cāsṛgvimokṣaṇam ||
cf. 1938 ed. 4.4.8
snehopanāhāgnikarmmavandhanonmarddanāni ca |
snāyusandhyasthisamprāpte kuryād vāte vicakṣaṇaḥ ||
cf. 1938 ed. 4.4.9
nigūḍhe 'sthigate vāyau pāṇimanthena dārite |
nāḍīn datvāsthani bhiṣag ācūṣet pavanam balī ||*
cf. 1938 ed. 4.4.10
śukraprāpte 'nile kuryāc chukradoṣacikitsitam |
avagāhakuṭīkarṣūprastarābhyaṅgabastibhiḥ ||*
cf. 1938 ed. 4.4.11
jayet sarvvāṅgagaṃ vātaṃ sirāmokṣaiś ca buddhimān |
ekāṅgagam vā matimāñ śṛṅgaiś cāvasthitañ jayet ||
cf. 1938 ed. 4.4.12
balāsapittaraktaiś ca saṃsṛṣṭam avirodhibhiḥ |
suptavāte tv asṛṅmokṣaṃ kuryāc ca bahuśo bhiṣak ||
cf. 1938 ed. 4.4.13
lihyāc ca lavaṇāgāradhūmais tailasamāyutaiḥ |
pañcamūlī śṛtaṃ kṣīraṃ phalāmlo rasa eva ca ||
cf. 1938 ed. 4.4.14
susnigdho dhānyayūṣo vā vātanud bhojanaṃ hitaṃ |
kākolyādiḥ savātaghnaḥ sarvvāmladravyasaṃyutaḥ |||*
cf. 1938 ed. 4.4.15
sānūpodakamāṃsas tu sarvvasnehasamāyutaḥ |*
sukhoṣṇaḥ spaṣṭalavaṇaḥ śālvalaḥ parikīrttitaḥ ||*
cf. 1938 ed. 4.4.16
tenopanāhaṃ kurvvīta sarvvadā vātarogiṇāṃ |
kuñcyamānaṃ rujārttam vā gātrastabdham athāpi vā ||
cf. 1938 ed. 4.4.17
gāḍham paṭṭais tu badhnīyād valkakarppāsakorṇṇakaiḥ |
biḍālanakulodrāṇāṃ carmmagoṇyām mṛgasya vā ||
cf. 1938 ed. 4.4.18
praveśayed vā svabhyaktaṃ śālvalenopanāhitaṃ |
vakṣastrikaskandhagatam vāyum manyāgatan tathā ||
cf. 1938 ed. 4.4.19
vamanaṃ hanti nasyañ ca kuśalena prayojitaṃ |
śirogataṃ śirobastir hanti cāsṛg vimokṣaṇaṃ ||
cf. 1938 ed. 4.4.20
snehaṃ mātrāsahasran tu dhārayet tatra yogataḥ |
sarvvāṅgagatam ekāṅgasthitam vāpi samīraṇam ||
cf. 1938 ed. 4.4.21
ruṇaddhi kevalo bastis tasya vegam ivānilaḥ |
snehā svedas tathābhyaṅgo bastisnehavirecanaṃ ||
cf. 1938 ed. 4.4.22
śirobastiḥ śiraḥ sneho dhūmaṃ snaihikam eva ca |
sukhoṣṇaḥ kavalo nasyaṃ kalkaṃ snaihikam eva ca ||
cf. 1938 ed. 4.4.23
kṣīrāṇi māṃsāni rasāḥ snehānvitañ caa yat |
bhojanāni phalāmlāni snigdhāni lavaṇāni ca ||
cf. 1938 ed. 4.4.24
sukhoṣṇāś ca parisekās tathā samvāhanāni ca |
kuṅkumāgurupatrāṇi kuṣṭhailātagarāṇi ca ||
cf. 1938 ed. 4.4.25
kauṣeyorṇṇakaromāṇi kārpāsāni mṛdūni ca |
nivātātapayuktāni tathā garbbhagṛhāṇi ca ||
cf. 1938 ed. 4.4.26
mṛdvī śayyāgnisantāpo brahmacaryan tathaiva ca |
samāsenaivam ādīni yojyāny anilarogiṣu ||
cf. 1938 ed. 4.4.27
trivṛddantīśaṅkhinīsuvarṇṇakṣīrītriphalāviḍaṅgānām akṣasamāḥ kalkā
bilvamātras tilvakamūlakampillyayos triphalārasadadhipātre dve dve
ghṛtapātram ekan tadaikadhyam pratisaṃsṛjya vipacet tilvakasarppir etat
snehavirecanam upadiśanti vātarogeṣu | tilvakavidhir cāśokaramyakayor
draṣṭavyaḥ ||*
cf. 1938 ed. 4.4.28
tilapīḍanopakaraṇakāṣṭhāny āhṛtyānalpakālatailaparipīḍitāni aṇūni
cchedayitvāvakṣudya prakṣipya mahati kaṭāhe pānīyenāplāvya kvāthayet | tatas
taṃ sneham ambupṛṣthāt sarakapāṇyor anyatareṇādāya vātaghnauṣadha datta pratīvāpaṃ snehapākakalpena vipaced etad aṇutailam
upadiśanti vātarorogeṣu |* aṇutailadravyebhyo
niṣpādyata ity aṇutailaṃ |
cf. 1938 ed. 4.4.29
athavā mahāpañcamūlīkāṣṭhair bbahubhir apadahyāvanipradeśam ekarātram
upaśānte 'gnāv apohya bhasmanirvvṛtām bhūmim vidārigandhādisiddhena
tailaghaṭaśatenāvasicyaikarātram avasthāpya tato yāvān pāṃśuḥ snigdhaḥ syāt
tāvān grāhayitvodake mahati kaṭāhe 'bhyāsiñcet | tatra yat tailam uttiṣṭhet
tat pāṇibhyām ādāya svanuguptan nidadhyāt | tat tailam
vātaharauṣadhakvāthamāṃsarasakṣīrāmlabhāgasahasreṇa sahasrapākam vipacet ||
yāvatā kālena śaknuyāt paktum prativāpaś cātra haimavatā dakṣiṇāpathagāś
cāśvagandhā vātaghnāni ca | tasmin siddhyati śaṅkhān ādhmāpayec chatran
dhārayed dundubhīs tāḍayet vālavyajanaiś ca vyajet | tataḥ sādhusiddham
avatārya sauvarṇe rājate vā kumbhe nidadhyāt | tad etat sahasrapākam
aprativāravīyaṃ rājārhan tailam | evam bhāgaśata pakvaṃ śatapākam
iti śataṃ pākam iti ||
cf. 1938 ed. 4.4.30
gandharvvahastāṭa rūṣaka muṣkaka naktamāla pūtīka citrakāṇām
pattrāṇy āhṛtyārddrāṇi lavaṇena sahodūkhale saṃkṣudya snehaghaṭe
prakṣipyālipya gośakṛdbhir ddāhayet | etat patralavaṇam upadiśanti
vātarogeṣu ||
cf. 1938 ed. 4.4.31
evaṃ snuhākāṇḍavārttākulavaṇān saṃkṣudya pūrṇṇaghaṭe
sarppistailavasāmajjānaḥ prakṣipyālipya pūrvvavad dahet | etat snehalavaṇam
upadiśanti vātarogeṣu ||
cf. 1938 ed. 4.4.32
gaṇḍīra palāśa kuṭaja bilvārkka snuhāpāmārga pāṭalī pāribhadraka nādeyī kṛṣṇagandhā nīpa nirddahyānyāṭarūṣaka naktamāla pūtīka bṛhatī kaṇṭakārikā bhallātakāśoka vaijayantīty
etad eva viṃśativargaṃ saphalamūlapatraśākham ārdram āhṛtya lavaṇena saha
saṃsṛjya pūrvvavad dagdhvā kṣārakalpena parisrāvya vipacet |* prativāpaś cātra pippalyādir | etat kalyāṇakan nāma
lavaṇam vātaroge plīhāgnisaṃgājīrṇṇārocakārśobhir upadrutānām upadiśanti
pānabhojaneṣu ||
iti vātavyādhicikitsitañ caturthaḥ || ||
[Adhyāya 5 (draft based on H)]
cf. 1938 ed. 4.5.1
athāto mahāvātavyādhicikitsitam vyākhyāsyāmaḥ ||
cf. 1938 ed. 4.5.3
dvividhaṃ vātaraktam uttānam avagāḍhaṃ cety eke bhāṣante ||* tat tu na samyak | kasmāt | kuṣṭhavad uttānam bhūtvā
kālāntareṇāvagāḍhībhavati | tasmād dvitvasaṃkhyā hīyate |
cf. 1938 ed. 4.5.4
tatra balavadvigrahādibhir vviśeṣaiḥ prakupitasya vāyor
ggurūṣṇādhyaśanaśīlasya duṣṭaśoṇitam mārgam āvṛtya vātena sahaikībhūtaṃ
yugapad vātaśoṇitanimittāṃ vedanāñ janayati | tad vātaśoṇitam ity ācakṣate |
tat tu pūrvvaṃ hastapādayor avasthānaṅ kṛtvā paścād dehe visarppati | tasya
pūrvvarūpāṇi toda dāha kaṇḍū śopha stambha tvakpāruṣya sirā snāyu dhamanī spandana sakthi daurbbalyāni tathā śyāvāruṇaraktamaṇḍalotpattir
akasmāc ca pādatalāṅguligulphamaṇibandheṣv eṣām utpattir bbhavati |
tatrāpratisāriṇo 'pacāriṇaś ca rogaḥ pravyakto bhavati | tasya lakṣaṇam
uktaṃ | tatrāpy apratikāriṇo vaikalyam bhavati ||
cf. 1938 ed. 4.5.5
prāyaśaḥ sukumārāṇām mithyāhāravihāriṇāṃ |
sthūlānāṃ sukhināñ cāpi kupyate vātaśoṇitam ||
cf. 1938 ed. 4.5.6
tatra prāṇakṣayapipāsājvaramūrcchāśvāsastambhārocakānavaśīryamāṇaṃ
saṅkocair anupadrutam balavantam ātmavantam upakaraṇavantañ copakramet
|*
cf. 1938 ed. 4.5.7
tatrādāv eva bahuvāta rūkṣa mlānāṅgād ṛte mārggāvaraṇakaṃ
duṣṭaśoṇitam asakṛd alpālpam avasiñced vātakopabhayāt | tato vamanādibhir
upakramair upapādya saṃsṛṣṭabhaktavāte prabale purāṇaghṛtaṃ pāyayet |
ajākṣīraṃ vārddhatailaṃ madhukākṣayuktaṃ śṛgālavinnāsiddham vā
śarkkarāmadhumadhuraṃ | śuṇṭhīkaśerusiddham vā |
śyāmārāsnāsuṣavīśṛgālavinnāpīluśatāvarīśvadaṃṣṭrādvipañcamūlakvāthāṣṭaguṇasiddhena
vā payasā |
meṣaśṛṅgīśvadaṃṣṭrāmadhunāgabalābhadradāruvacāsurabhikalkapratīvāpan tailam
vā pācayitvā pānādiṣūpayuñjyāt |
śatāvarīmayūrakadhavakamadhukakṣīravidārībalātibalātṛṇapañcamūlīkvāthasiddham
vā | kākolyādiprativāpaṃ | balātailam vā śatapākam iti |
vātaharamūlasiddhena ca payasā amlair vvā pariṣekaṅ kurvvīta || tatra
cūrṇṇiteṣu yavagodhūmatilamudgamāṣeṣu pratyekaśaḥ
kākolīkṣīrakākolījīvakarṣabhakabalātibalāśṛgālavinnāmeṣaśṛṅgīpiyālaśarkkarākaśerukāsurabhivacākalkamiśreṣūpanāhārthe
sarppistailavasāmajjādugdhasiddhāḥ pañca pāyasā vyākhyātāḥ |
snaihikaphalasārotkārikānalapīnamatsyapiśitavaiśavāro vā |
bilvapesikātagaradevadārusaralarāsnāhareṇukuṣṭhaśatapuṣpasurādadhimastuyuktam
upanāhaḥ | mātuluṅgāmlasaindhavaghṛtamiśramadhuśigrumūlam ālepanaṃ tilakalko
veti ||
cf. 1938 ed. 4.5.8
pittaprabale drākṣārevatakaṭphalapayasyāmadhukacandanakāśmaryakaṣāyam
madhumadhuram pāyayet | śatāvarīpaṭolapattratriphalākaṭurohiṇīguḍūcīkaṣāyam
vā | madhuratiktakaṣāyasiddhaṃ sarppiḥ |
bisamṛṇālabhadraśriyapadmakakaṣāyeṇājākṣīreṇa pariṣekaḥ |
kṣīrekṣurasamadhukaśarkkarātaṇḍulodakair vvā | drākṣekṣukaṣāyamiśrair vvā |
mastudhānyāmlair jjīvanīyasiddhena vā | sarppiṣā śatadhautena vā
śālipiṣṭakaṃ |
nalavañjulatālīsaśṛṅgāṭakakaloḍyāgaurīśaivalapadmaprabhṛtibhir vvā
dhānyāmlapiṣṭaḥ pradeho ghṛtamiśraḥ ||
cf. 1938 ed. 4.5.9
raktaprabale py evaṃ bahuśaś ca śoṇitam avasecayet ||
cf. 1938 ed. 4.5.10
śleṣmaprabale tv āmalakaharidrākaṣāyam madhumadhuram pāyayet |
triphalākaṣāyaṃ vā | madhukaśṛṅgaveraharītakītiktarohiṇīkalkam vā |
sakṣaudramūtreṇa toyena harītakīm vā pāyayet |
tailamūtrakṣārodakasurāsuktaiś ca pariṣekaḥ | āragvadhādikaṣāyeṇa vā
mastumūtrasurāśuktāmadhukaśārivāpadmakasiddhe vā sarppiṣābhyaṅgaḥ |
śvetasarṣṣapakalkaḥ | tilāśvagandhākalkaḥ | dāruśelukapitthakalkaḥ |
madhuśigrupunarnnavakalkaḥ | vyoṣatiktāpṛthakparṇṇībṛhatīkalkair vvā | evam
ete pañca pradehāḥ kṣārodakapiṣṭāḥ | vyākhyātāḥ ||
cf. 1938 ed. 4.5.11
saṃsargge sannipāte ca kriyāpathamuktaṃ miśraṃ kuryād iti |
cf. 1938 ed. 4.5.12
sarvveṣu ca guḍaharītakīm āseveta | pippalyo vā kṣīrapiṣṭāḥ |
pañcābhivṛddhyā pibet kṣīrodanāhāro daśarātraṃ | pañcābhivṛddhyā bhūyañ
cāpakarṣayet | evam eva yāvatyañ ceti | tad etat pippalīvarddhamānakam
ācakṣate || etad dhi
vātaśoṇitaviṣamajvarārocakapāṇḍurogodarārśaḥśvāsakāsaśoṣāgnisādahṛdrogān
upahanti | pradehaḥ
sahācandanamūrvvāpiyālaśatāvarīkaśerukāsahadevāpadmakamadhukaśatapuṣpākuṣṭhāyavāgūpāṭhaḥ
|ni śailepakāṭarūṣakabalātibalājīvantīkalko vā kṣīrayuktaḥ |
kāśmaryamadhukatarppaṇakalko vā ghṛtamaṇḍayuktaḥ |
madhūcchiṣṭaśārivāsarjjarasamadhukamadhuravarggakṣīrasiddham vā piśutailam
iti || purāṇaghṛtamāmalakasaralavipakvaśarkkarāmadhumadhuraṃm pānārthe |
jīvanīyasiddhaṃ pariṣekārthe || suṣavīkvāthasiddhaṃ vā | balātailaṃ siddhaṃ
pariṣekāvagāhabastibhojanārtham iti | śāliṣaṣṭikayavagodhūmānnam upaseveta |
payasā jāṅgalarasena mudgayūṣeṇa vānamlena śoṇitamokṣaṇañ
cocchritadoṣagrahaṇena vamanavirecanāsthāpanānuvāsanakarmmāseveta ||
cf. 1938 ed. 4.5.14
bhavanti cātra ||
evamādyaiḥ kriyāyogair acirotpatitaṃ sukham |
vātāsṛk sādhyate vaidyair yāpyate ca cirotthitaṃ ||
cf. 1938 ed. 4.5.15
abhyañjanaparīṣekapradehavyajanānilāḥ
saraṇānyapravātāni manojñāni mahānti ca ||
cf. 1938 ed. 4.5.16
mṛdugaṇḍopadhānāni śayanāni sukhāni ca |
vātarakte praśasyante mṛdusamvāhanāni ca ||
cf. 1938 ed. 4.5.17
vyāyāmam maithunaṃ kopam uṣṇāmlalavaṇāśanaṃ |
divāsvapnam abhiṣyandi guru cānnam vivarjjayed iti ||
cf. 1938 ed. 4.5.18
athāpatākinam asrastākṣam avakrabhruvam astabdhāṅgulam asvedanam avepanam
apralāpinam iti pāṭhaḥ akhaṭvāyātinam abahirāyāminañ copakramet | tatra prāg
eva snehābhyaktaṃ svinnaśarīram avapīḍena tīkṣṇenopakramet śiraḥśuddhyarthaṃ
| athānantaram vidārigandhādikvāthekṣurasakṣīradadhivipakvaṃ sarppir accham
pāyayet | tathā nātimātram vāyuḥ prasarati | tato bhadradārvādīni vātaghnāny
anyāni cāṅgāny āhṛtya yavakolakulatthāṃś ca sānūpodakamāṃsāny ekataḥ
kvāthyam ādāya kaṣāyam amlakṣīraiḥ sahonmiśrya sarppistailavasāmajjābhiḥ
saha pacet madhurakapratīvāpaṃ | tad etat traivṛtam apatānakinām
pariṣekābhyaṅgapānabhojanānuvāsananasyeṣu vidadhyād yathoktaiś ca
svedavidhānaiḥ svedayed balīyasi vāte sukhoṣṇapariṣekapūrṇṇe nikhanet
taptāyām vā | rathākāracullyāṃ | kṛsaravaiśavārapāyasair vvā svedayen
mūlakoruvūkasphūrjjakārkkasaptalāśaṅkhinīsvarasasiddham apatānakim
pariṣekādiṣu yojyam abhuktavatām pītam amlan dadhi maricayuktam apatānakam
apahanti | sarppis tailavasāmajjā vā etac chuddhavātāpatānakavidhim uktaṃ |
saṃsṛṣṭe saṃsṛṣṭaṅ karttavyaṃ | vegāntareṣu cāvapīḍān dadyāt |
tāmracūḍakarkkaṭakakṛṣṇamatsyaśiśumārarasāñ cāvekṣyate | kṣīrāni
vātaharasiddhāni | yavakolakulatthamūlakadadhighṛtatailasiddhāṃ yavāgūṃ |
snehavirecanāsthāpanānuvāsanaiś cenan daśarātram āgatavegam upacaret |
vātavyādhicikitsitañ cāvekṣyeta | rakṣākarmma ca kuryāt |
cf. 1938 ed. 4.5.19
pakṣāghātopadrutam amlānagātraṃ sarujam ātmavantañ copakramet | tatra prāg
eva snehasvedopapannaṃ | mṛdunā śodhanena saṃśodhyānuvāsyāsthāpya ca
yathākālam ākṣepakavidhānenopacaret | vaiśeṣikamastiṣkaśirobastibhir iti |
aṇutailam abhyaṅgārthe | sālvalam upanāhārthe | balātailam anuvāsanārthe |
evam atandritas trīṃś caturo vā māsāṅ kriyām āseveta ||
cf. 1938 ed. 4.5.20
manyāstambhe 'pyetad eva vidhānaṃ, viśeṣato vātaśleṣmaharair nasyai
rūkṣasvedaiś copacaret ||
cf. 1938 ed. 4.5.22
ardditāturam balavantam upakaraṇavantañ ca vātavyādhividhānenopacaret |
vaiśeṣikaś ca mastiṣkaśirobastinasyadhūpopanāhanāḍīsvedais | tataḥ
satṛṇamahatpañcamūlīm āhṛtya dviguṇodake kṣīre kvāthyakṣīrāvaśiṣṭam avatārya
parisrāvya tailaprasthenonmiśrya punar agnāv adhisritya vipacet tatas tailaṃ
kṣīrānugatam avatārya śītībhūtam mathnīyāt | tad etat kṣīratailam ardditānām
pānādiṣūpayojyam iti |
cf. 1938 ed. 4.5.23
gṛdhrasīviścañcīkroṣṭukaśīrṣapaṅgukalāyakhañjavātakaṇṭakapādadāhapādaharṣa
avabāhukabādhiryadhamanīvāteṣu yathoktasirāvyadhaṃ kṛtvānyatrāvabāhukād
vātavyādhicikitsitam avekṣyeta |
cf. 1938 ed. 4.5.24
karṇṇamūle tu śṛṅgaverarasair mmadhukatailasaṃsṛṣṭaḥ saindhavopahitaḥ
sukhoṣṇaḥ karṇṇayor ddeyaḥ | ajamūtramadhukatailāni vā |
mātuluṅgadāḍimatintiḍīkarasamūtrasiddham vā tailam |
suktasurātakramūtrasiddham vā nāḍīsvedaiś ca svedayet | vātavyādhicikitsāñ
cāvekṣyeta || bhūyaś cottare vakṣyāmaḥ |
cf. 1938 ed. 4.5.25
tūnīpratitūnyoḥ snehaṃ lavaṇam uṣṇodakena pāyayet | pippalyādicūrṇṇam vā |
hiṅguyavakṣārapragāḍham vā sarppiḥ | bastibhiś copakramet |
cf. 1938 ed. 4.5.26
ādhmāne tv avatarppaṇaṃ pāṇitāpaphalavarttikriyādīpanapācanāni kuryac
chodhanabastyupayogaś ca | pratyādhmāne charddanāpatarppaṇadīpanīyāni |
cf. 1938 ed. 4.5.27
aṣṭhīlāpratyaṣṭhīlayor ggulmābhyantaravidradhikriyāvibhāga iti ||
cf. 1938 ed. 4.5.28
hiṅgutrikaṭukavacājamodadhānyājagandhādāḍimatintiḍīkapāṭhācittrakacavyāsaindhavaviḍasauvarccalayavakṣārasuvarccikāpippalīmūlāmlavetasaśaṭhīpuṣkarahapuṣājājīpathyāḥ
sañcūrṇṇya mātuluṅgāmlena bahuśaḥ paribhāvyākṣamātrā guḍikāḥ kārayet tataḥ
prātar ekaikām vātarogī bhakṣayed eṣa khalu yogo
gulmaśvāsakāsārocakahṛdrogādhmānapārśvodarabastiśūlānāhamūtrakṛcchrārśaḥplīhodarapāṇḍurogān
apahanti tūnīpratitūnīṣu cātyartham upayujyate ||
cf. 1938 ed. 4.5.29
bhavanti cātra||
kevalo doṣayukto vā dhātūn anugato 'nilaḥ |
vijñeyo lakṣaṇonyām̐ś ca cikitsyaś cāvirodhataḥ ||
cf. 1938 ed. 4.5.30
rujāvantaṃ ghanaṃ śītaṃ śophamedoyuto 'nilaḥ |
karoti yasya tam vaidyaḥ śophavat samupācaret ||
cf. 1938 ed. 4.5.31
kaphamedoyuto vāyur ūrū saṃśrayate yadā |
tadāṅgamarddastaimityaṃ romaharṣarujājvaraiḥ ||
cf. 1938 ed. 4.5.32
nidrayā cārdditastabdhau śītalāv apravepanau |
gurukāv asthirāv ūrū pārakyāv iva varttate ||
cf. 1938 ed. 4.5.33
tadūrūstambham ity āhur āḍhyavātam athāpare |
sukhāmbunā pibet tatra cūrṇṇaṃ ṣaṇḍharaṇan naraḥ ||
cf. 1938 ed. 4.5.34
hitam uṣṇāmbunā tadvat pippalyādigaṇe kṛtaṃ |
lihyād vā traiphalācūrṇṇaṃ kṣaudreṇa kaṭukāyutaṃ ||
cf. 1938 ed. 4.5.35
mūtrair vvā gugguluṃ śreṣṭham pibed vāpi śilājatuṃ |
so 'pahanti kaphākrāntaṃ samedaskam prabhañjanaṃ ||
cf. 1938 ed. 4.5.36
hṛdrogam aruciṃ gulman tathābhyantaravidradhiṃ |
sakṣāramūtrān svedām̐ś ca rūkṣāṇy utsādanāni ca ||
cf. 1938 ed. 4.5.37
kuryād dihyāc ca mūtrāḍhyaiḥ karañjaphalasarṣapaiḥ |
bhojyā purāṇāḥ śyāmākāḥ kodravoddālakādayaḥ ||
cf. 1938 ed. 4.5.38
jāṅgalair akṛtair mmāṃsaiḥ śākaiś cālavaṇair hitaiḥ |
cf. 1938 ed. 4.5.39
parikṣīṇau yadā syātāṃ bhūyiṣṭhaṅ kaphamedasī ||
tadā snehādikaṅ karmma punar atrāvacārayed iti ||
Adhyāya 6 (draft based on MS H)
cf. 1938 ed. 4.6.1
athāto 'rśasāṃ cikitsitamvyākhyāmyāḥ ||
cf. 1938 ed. 4.6.2
atha khalu vatsasuśrutaḥ |
cf. 1938 ed. 4.6.3
caturvvidho 'rśasāṃ sādhanopāyaḥ | tad yathābheṣajaṃ kṣāro 'gniḥ śastra i
|| ______ || ti | tatrācirakālajātāny
alpadoṣaliṅgopadravāni bheṣajasādhyāni | mṛduprasṛtāvagāḍhānyuchritāni
kṣāreṇa | karkkaśasthirapṛthukaṭhināny agninā | atanumūlāny uchritāni
kledavanti ca śastreṇa | tatra bheṣajasādhyānām arśasāmadṛśyānāñ ca bheṣajam
bhavati | kṣārāgni śastrasādhyānāṃ kṣārāgniśastrāṇi ca | teṣām vidhānam
upadhārayasva |
cf. 1938 ed. 4.6.4
tatravalavantam arśobhir upadrutam upasnigdhaparisninnam
anilavedanābhivrddhiśamanārthaṃ snigdham analpam annadravabhuktavantaṃ
samveśya śucau sādhāraṇe deśe vyabhre kāle same phalake pratyād ity agudam
anyasyotsaṅge niṣarṇṇaṃ pūrvvakāyam uttānam unnatakaṭīkaṃ yastrasāṭakena
parikṣipyagrīvāsakthir upari karmmabhiḥ suparigṛhītaṃ kārayitvā tato 'smai
ghṛtābhyaktaṃ yantramṛjvanumukhaṃ śannaiḥ praṇidhāya praviṣṭe cārśo
'bhivīkṣyasalākayotpīḍya picuplotayor anyatareṇa pramṛjyākṣāram pātayet |
pātayitvā pāṇinā yantradvāram pidhāya vākchatamātram upekṣeta | tataḥ
pramṛjya kṣāralavaṇañ cāvekṣya punaḥ pratisārayet | atharśaḥ
pakvajāmvūprakāśam abhisamīkṣyo vasannamīṣattataḥ | apāvarttayet |
dhānyāmladadhimastuśuktānām anyatamena | tato yaṣṭīm adhukamiśreṇasarppiṣā
nirvvāpya yantram upanīyotthāpy āturasuṣṇodake 'vagāhyaśītābhir adbhiḥ
pariṣecayet | aśītābhir adbhir ity eke | tato nivātam agāram preveśyācārikam
upadiśet | sāvaśeṣam punar ddāhayet | tatra saptarātrāccaikaikam upakrāmet |
tato vāmāt tataḥ pṛṣṭhajāgrajam iti |
cf. 1938 ed. 4.6.5
tatra vātaśleṣmanimittāny agnikṣārābhyāṃ sādhayet | kṣāreṇaiva
pittaraktasamutthāni |
cf. 1938 ed. 4.6.6
tatra vātānulomyamann ebhir uciragnidīptilāghavam valavarṇṇotpattir mmanas
tuṣṭir iti samyagdagdhaliṅgāni | atidagdhe tu gudāvaraṇan dāhodjvaraḥ pipāsā
śoṇitātipravṛttis tan nimittāś copadravā bhavanti | dhyāmālpatākaṇḍūn
anilavaiguṇyañ ca hīnadagdhe |
cf. 1938 ed. 4.6.7
ma hānti vā prāṇavatasthitvād ahet | nirgatāni cātyarthan
doṣaparipūrṇṇāgatāni snehābhyaṅgasvedopanāha visrāvaṇālepanair upacaret |
pravṛttraktāni vā pitta raktavidhānena | bhinnavarccāṃsi cātīsāravidhānena |
vaddhavarccāṃsi codāvarttavidhāneneti | eṣa sarvvasthānagatānām arśasān
dahanakalpaḥ |
cf. 1938 ed. 4.6.8
āsādya darvvīkū rccasalākānām anyatamena kṣāram pātayet | bhraṣṭagudasya
tuvinā yantraṃ kṣārādikarmma prayuñjīta | sarvveṣu ca
śāliṣaṣṭikayavagodhūmānnaṃ sarppiḥ snigdham upaseveta | payasā nimvayūṣeṇa
paṭolayūṣeṇa vā | yathādoṣair vvāstūkataṇḍulīyakajīvantyupodakāśca
valavālamūlakaśaṇacuñcucillīnām anyatamena | yaccānyad api
snighdamagnidīpanamarśoghnaṃ sṛṣṭamūtrapurīṣañ ca tad upaseveta |
cf. 1938 ed. 4.6.9
dagdheṣu cārśasastv analasandhukṣaṇārthaṃ snehādī sāmānyato viśeṣataś ca
kriyāyatham āseveta | 𑑛 sarppīṃṣi ca vātaharadīpanīyasiddhāni
hiṃgvādīnāṃ cūrṇṇaiḥ pratisaṃsṛjya pivet | pittārśas supṛthakparṇṇyādīnāṅ
kaṣāyeṇa dīpanīyaprativāpaṃ sarppiḥ pivet | śoṇitārśassu muruṃgyādīnāṅ
kaṣāyaiḥ | śleṣmārśassu surasādīnāṅ kaṣāyaiḥ | upadravām̐ś ca yathāsvam
upacaret |
cf. 1938 ed. 4.6.10
parañ ca yatnamāsthāya gude śastrānyavacārayet | ta dvibhramāc
chāṇḍhyaśophadāhamadamūrcchāṭopānāhātīsārapravāhaṇāni bhavanti | maraṇam vā
||
cf. 1938 ed. 4.6.11
ata ūrddhvaṃ yantrapramāṇam upadekṣyāmaḥ | tatra yantraṃ lauhan dāntaṃ
śāṃrggam vā rkṣam vā | gostanākārañ caturaṅgulāyatam pañcāṅgulapariṇāhaṃ |
nārīṇān talāyatam ity eke | tad dvichidraṃ | darśanārtham ekaśchidran tu
karmmaṇi | ekachidre hi śastrā gnikṣārāṇām atikramo na bhavati |
chidrapramāṇaṃ tu tryaṅgulāyatamaṅguṣṭhodaravistāraṃ yadaṅgulamavaśiṣṭaṃ tat
syāddvyaṅgulam adhastāduparyarddhāṅgulochritam
arddhāṅguṣṭhoparivṛttakarṇṇikam eṣa yantrākṛtisamāsaḥ ||ch||
cf. 1938 ed. 4.6.12
ata ūrddhvamarśasāmālepo vakṣyāmaḥ || snuhākṣīrayuktaṃ haridrācūrṇṇam
ālepaḥ prathamaḥ | kukkuṭapurīṣaguñjāharidrāpippalīcūrṇṇ am iti gomūtrapiṣṭo
dvitīyaḥ | dantīcitrakasuvarccikākalko gomūtrayuktastṛtīyaḥ |
pippalīsaindhavakuṣṭhaśirīṣakalko 'rkakṣīrayuktaś ca caturthaḥ || kāsī
saharitālasaindhavāśvamārakaviḍaṅgapūtīkakṛtavedhanājambukāśvakottamakiṇihīsnuhāpayassu
ca | tailam vipakvamabhyañjanenārśasaḥ sātayeyur iti || || ṃ ||
cf. 1938 ed. 4.6.13
ata ūrddham adṛśyeṣv arśassu yogānyapanayārthaṃ vakṣyāmaḥ|| tatra
guḍaharītakīm āseveta brahmacārī | gomūtradroṇasiddham vā harītakīśatam
upaseveta ya thāvalaṃ kṣaudreṇa | apāmārggamūlam vā taṇḍulodakena |
śatāvarīmūlakalkam vā kṣīreṇa | cittrakacūrṇṇam vā sīdhunā |
madhurārddhabhallātakacūrṇṇayuktam vā śaktūn | la vaṇo takreṇa | kalase
vāntaś cittrakamūlakalkalipte niṣiktaṃ takram anamlam pānabhojaneṣūpayuñjīta
| eṣa eva bhārggyāsphātāguḍūcīṣu takrakalpaḥ| pippalīpippalīmūlaṃ
viḍaṅgaśuṇṭhīharītakīṣu vā | pūrvvavad eva niranno vā takram
aharaharmmāsamāseveta | śṛṅgaverapunarṇṇasiddhaṃ vā payaḥ | kraṭajamūlatva
kphāṇitam vā pippalyādipratīvāpaṃ kṣaudreṇa vātavyādhyoktaṃ hiṃgvādivaṭake
upaseveta | takrāhārakṣīrāhāro vā | citrakamūlakaṣāyasiddhaṃ vā kulmāṣām
bhakṣa yet | palāśataruṇasiddham vā pāṭalyapāmārggavṛhatīpalāśakṣāram vā
parisrutam aharaharghṛtayuktaṃ | kuṭajacandākamūlakalkam vā | takreṇa |
kṣārodakasiddham vā sa rppiḥ pippalyādiprativāpaṃ | kṛṣṇatilaprakuñcam vā
śītatoyānupānam prātaḥ prātar upaseveta | evam ebhir nnavam varddhate 'gniś
ca bhavati arśāṃsi copaśāmyati |
cf. 1938 ed. 4.6.14
dvi pañcamūladantīcittrakapathyānān tulāmāhṛtya jaladroṇe ci pācayet |
pādāvaśiṣṭaṅ kaṣāyam ādāya suśītaṅ guḍatulayā sahonmiśrya ghṛtabhājane
niṣicya yavapalleplave samupekṣeta tataḥ prātaḥ prātar mmātrām pāyayet |
tenārśasograhaṇīdoṣapāṇḍurogaudāvarttaśvāsakā sā rocakāgni daurvvalyāni na
bhavanti || ||
cf. 1938 ed. 4.6.15
pippalīmaricaviḍaṃgailavālukalodhrāṇāṃ dvipalikān bhāgān indravāruṇyāḥ
pañcapalāni harītakyāmalakapitthaphalānāṃ daśa daśa etadaikadhyaṃ
jalacaturdroṇe vi pācya pādāvaśeṣaṃ viśrāvya suśītaṃ guḍatulādvayonnmiśrya
ghṛtabhājane nikṣicya pakṣamātram upakṣiyeta yavapalle tataḥ prātaḥ prātar
yathāvalam upayuñjī ta | eṣa khalvariṣṭo
'rśograhaṇīplīhahṛtpāṇḍurogaśophakuṣṭhagulmodarakrimiharo valavarṇṇakaraś
ceti ||
cf. 1938 ed. 4.6.16
tatra vātaprāyeṣu snehasvedasnehavirecanāsthā panānuvāsanamapratisiddhaṃ |
pittajeṣu virecanam eva | saṃśamanaṃ raktajeṣu | kaphajeṣu
śṛṅgaverakulatthopayogo yathāsvauṣadhasiddhaṃ sarvvajeṣu || ṃ ||
cf. 1938 ed. 4.6.17
ata ūrddhvam bhallātakavidhānam upadekṣyāmaḥ || bhallātakān paripakvān
anupahatān āhṛtya tata ekamādāya tridhā caturddhā chedayitvā kaṣāyakalpena
vipācya tasya kaṣāyasya śuktimanuṣṇāṃ ghṛtābhyaktatālvoṣṭhajihvaḥ prātaḥ
prātar upaseveta | aparāhṇe kṣīrasarppirodana ity āhāraḥ | evam ekaikam
varddhayed yāvat pañca | tataś corddha pañca pañcābhivarddhayed āsatād iti |
prāpya ca śata śatam apakarṣayed bhūyaḥ pañca pañca yāvat pañceti |
pañcebhyas ca yāvadeka iti | evaṃ bhallātakasahasradvayam upayujya
sarvvābhir vvimukto valavānn arogaḥ śatāyur bbhavati |
cf. 1938 ed. 4.6.18
bhallātakamajjebhyaḥ snehamādāyāpakṛṣṭadoṣaḥ pratisaṃsṛṣṭabhaktaḥ | nivātam
agāraṃ praviśya yathāvalam upayuñjīta | tasmi n jīrṇṇe kṣīrasarppirodana ity
āhāraḥ | evaṃ māsam upayujya māsatrayam upadiṣṭāhāro rakṣed ātmānan tataḥ
sarvvopatāpānapahṛtya varṇṇavān balavāñ chravaṇa grahaṇadhāraṇaśaktisampanno
varṣaśatāyurbbhavati | māsi māsi ca prayoge varṣaśataṃ varṣaśatamāyuṣo
'bhivṛddhir bbhavati | evan daśamāsān upayujya varṣa sahasrāyur bbhavati ||
bhavanti cātra ślokāḥ ||
cf. 1938 ed. 4.6.19
arśāṃsi sarvvāṇi sadā , vrkṣakāruṣkarau ghnataḥ | yathā sarvvāṇi kuṣṭhāni
gāyatryaśanapādayoḥ ||
cf. 1938 ed. 4.6.20
kṣārāgninā nivarttante dṛśyānyarśāṃsi sarvvadā | rajanyo nābhivarttante
pramehā iva ṣoḍaśa ||
cf. 1938 ed. 4.6.21
ghṛtānidīpanīyāni lehāyakṛtayaḥ surāḥ | asavāś ca prayoktavyā
vīkṣyadoṣasamuchreyaṃ ||
cf. 1938 ed. 4.6.22
vegāvarodhastrīpṛṣṭhayānāny 7 utku dukāsanaṃ | yathāsvandoṣalañcannam
arśasī parivarjjayed iti ||
Adhyāya 7 (draft based on MS H)
cf. 1938 ed. 4.7.1
|| athāto 'śmarīṇāñ cikitsitam vyākhyāsyāmaḥ ||
cf. 1938 ed. 4.7.3
aśmarī dāruṇo vyādhirantakaḥ pratimo mataḥ |
bheṣajais taruṇaḥ sādhyaḥ pravṛddhaś cchedam arhati ||
cf. 1938 ed. 4.7.4
|| tasya sarvveṣu rogeṣv iti pāṭhaḥ | 3rūpeṣu snehādi krama iṣyate |
cf. 1938 ed. 4.7.5
pāṣāṇabhedo vasuko vasiro 'śmantakas tathā ||
śatāvarī śvadaṃṣṭrā ca vṛhatī kaṇṭakārikā |
cf. 1938 ed. 4.7.6
kapotavaṅkārttagalaḥ kāñcanośīrakas tathā ||
vṛkṣādanī sabhallūko varuṇaḥ śākajaṃ phalaṃ |
cf. 1938 ed. 4.7.7
yavakolakulatthāni katakasya phalāni ca ||
ūṣakādipratīvāya eṣāṃ kvāthe ghṛtaṅ kṛtaṃ |
cf. 1938 ed. 4.7.8
bhinatti vātasambhūtām aśmarīṃ kṣipram eva tu ||
kṣārān yavāgūḥ peyāni kaṣāyāni payāṃsi ca ||
cf. 1938 ed. 4.7.9
bhojanāni ca kurvvīta vargge 'smin vātanāśane ||
kuśaḥ kāśaḥ śaraḥ kucchūritkaṭo moraṭo 'śmabhit |
cf. 1938 ed. 4.7.10
darbbhā vidārī vārāhī śālimūlaṃ trikaṇṭakaṃ ||
bhallūkaḥ pāṭalī pāṭha pattūro 'tha kurūṭikāḥ |
cf. 1938 ed. 4.7.11
punarnnavo śirīṣaś ca kvathitās teṣu sādhitaṃ ||
ghṛtaṃ śilājai madhukair vvadarendīvarasya ca |
cf. 1938 ed. 4.7.12
trapuṣer vvārukādīnāṃ vījaiś cāvādhitaṃ śubhaṃ ||
bhinatti pittasaṃbhūtām aśmarīṃ kṣipram eva tu |
cf. 1938 ed. 4.7.13
kṣārān yavāgūḥ peyāni kaṣāyāni payāṃsi ca ||
bhojanāni ca kurvvīta varggesmin pittanāśane |
cf. 1938 ed. 4.7.14
gaṇe varuṇakādau tu guggulvelāhareṇubhiḥ ||
kuṣṭhaṃ bhadrādimaricaṃ cittrakaiḥ sasurāhvayaiḥ |
cf. 1938 ed. 4.7.15
etaiḥ siddhamajāsarppirūṣakādi gaṇena ca ||
bhinatti kaphasaṃbhūtām aśmarīṃ kṣipram eva tu |
cf. 1938 ed. 4.7.16
kṣārān yavāgūḥ peyāni kaṣāyāni payānsi ca ||
bhojanāni ca kurvvīta vargge 'smin kaphanāśane |
cf. 1938 ed. 4.7.17
paicukākollakatakaṃ śākendīvarajaiḥ phalaiḥ ||
pītam uṣṇāmvu saguḍaṃ śarkkarāmyātayaty adhaḥ |
cf. 1938 ed. 4.7.18
kroñcoṣṭrarāsabhāsthīni śvadaṃṣṭrā tālapattrikā ||
ajamodā kadamvasya mūlan nāgaram eva ca |
cf. 1938 ed. 4.7.19
pītāni śarkkarāṃ bhindyuḥ surayoṣṇodakena vā ||
vṛttakaṇṭaka vījāni cūrṇṇam mākṣikasaṃyutaṃ |
cf. 1938 ed. 4.7.20
avikṣīreṇa saptāhaṃ peyam aśmaribhedanaṃ ||
dravyāṇāñ ca ghṛtoktānāṃ kṣārāviṇmūtragālitaḥ |
cf. 1938 ed. 4.7.21
grāmyasatvaśakṛtkṣāraiḥ saṃyuktaṃ kṣārasādhitaṃ ||
tatroṣakādirāvāpaḥ kāryas trikaṭukāyutaḥ |
cf. 1938 ed. 4.7.22
kṣāra eṣośmarīṃ gulmaṃ śarkkarāṃś ca bhinattyapi ||
tilāpāmārggakadalīpalāsayavavalvajāḥ |
cf. 1938 ed. 4.7.23
kṣāraḥ peyo 'vimūtreṇa śarkkarāśmaribhedanaḥ ||
pāṭalīkaravīrāṇāṃ kṣāram evaṃ samācaret |
cf. 1938 ed. 4.7.24
śvadaṃṣṭrāyaṣṭikāvrahmī kalkam vākṣasamam pivet ||
sahailakākṣai peyau vā tathāsau bhañjanārkkajau |
cf. 1938 ed. 4.7.25
kapotavaṅkamūlam vā pived amlaṃ surādibhiḥ ||
tatsiddham vā pivet kṣīraṃ vedanābhir upadrutaḥ |
cf. 1938 ed. 4.7.26
harītakyādi siddham vāsiddham vāpi punarnnave ||
sarvvathaivopayujyāḥ syur ggṇo vīratarādikaḥ |
cf. 1938 ed. 4.7.27
ghṛtaiḥ kṣāraiḥ kaṣāyaiś ca kṣīraiḥ sottarabastibhiḥ ||
yadi naivopaśāmyeta cchedas tatrottaro vidhiḥ |
cf. 1938 ed. 4.7.28
niścitasyāsya vaidyasya yataḥ siddhir iha dhruvā ||
upakramo jaghanyoyam ataḥ samparikīrttitaḥ |
cf. 1938 ed. 4.7.29
akriyāyāṃ dhruvo mṛtyuḥ kriyāyāṃ saṃśayo bhavet ||
tasmād āpṛcchya karttavyam īśvaraṃ sādhukāriṇā ||
cf. 1938 ed. 4.7.30
athārogyāgārthinam upasnigdham apakṛṣṭadoṣam īṣat karṣitam abhyaktam
abhuktavantaṃ sninnaśarīraṃ kṛtamaṅgalasvastivācanam agropaharaṇīyoktena
vidhinānena sasambhṛtasambhāram āśvāsya tato valavantam aviklavam ājānusame
phalake prāgupaveśya puru ṣan tasyotsaṅge niṣaṇṇapūrvakāyamuttānaṃ
unnatakaṭīkaṃ vastracumbhalakopaviṣṭaṃ saṅkucatijānukurpparamitareṇa
sahāvavaddhaṃ | sūtrakena śāṭakena vātataḥ
svabhyaktanābhipradeśapārśvasyāvamṛdya muṣṭinā pīḍayed adho nābher yāvad
aśma ryadhaḥ pratipanneti | tataḥ snehābhyakta kliptanakho
vāmahastapradeśinī madhyamāṅgulyau praṇidhāyānusevanīm āsādya
prayatnavalābhyāṃ meḍhragudayor antaramānayitvā
nirvvalīkamanāyatanamaviṣamañ ca basti sanniveśya bhṛśamutpīḍayed
aṅgulībhyāṃ yadā granthirivonnataṃ śalyam bhavati ||
cf. 1938 ed. 4.7.31
sa ced gṛhītaśalye tu vivṛttākṣo vicetanaḥ |
hatavallamvate śīrṣā nirvvikāro mṛtopamaḥ ||
cf. 1938 ed. 4.7.32
na tasya nirharecchalyan nirhatepi mriyeta saḥ |
vinā tv etair vvikārais tu samāharttum upācaret ||
cf. 1938 ed. 4.7.33
tataḥ sevanyāḥ savye pārśve sevanī yavamātreṇāvamucyāvacārayec chastraṃ |
aśmarīpramāṇād dakṣiṇato vā kriyā saukaryahetor ity eke | yathā na bhidyate
na vacūrṇṇyate vā tathā prayateta || taccūrṇṇam alpam apy evasthitaṃ hi
punaḥ parivṛddham eti | tasmāt mamagrām agravakrenādadīta | strīṇān tu
bastiḥ pārśvagato garbbhāsayasannicayas tasmā t tāsām mutsaṅgavac chastraṃ
pātayet || atonyathā khalvāsām mūtrasrāvī vraṇo bhavati || puruṣasya vā
mūtraprasekakṣaṇanād aśmarī vraṇādṛte bhinnabastir ekadhā dvidhā vā na
bhavati | dvidhā bhinnabastikāśmarīko pi na sidhyati | aśmarīnimittaś ca
vraṇam ekadhā bhinnabasti vidhinā jīvati śastrakriyābhyāṃ śastravihitāc
chedābhiṣyandaparivṛddhatvāc ca śalyasya jīved iti | uddhṛtaśalyam
uṣṇodakadroṇyāṃ cāvagāhya svedayet tathāhi bastir asṛjā na pūryate |
cf. 1938 ed. 4.7.34
pūrṇṇe vā kṣīravṛkṣakaṣāyaṃ tu puṣpanetreṇa yojitaṃ |
nirhared aśmarīcūrṇṇaṃ raktam bastigatañ ca yat ||
cf. 1938 ed. 4.7.35
mūtraviśuddhyarthañ ca asmai guḍasauhity am vitacaret | uddhṛtya cainaṃ
madhughṛtābhyaktaṃ vraṇaṃ mūtraviśodhanena dravyeṇa siddhām uṣṇāṃ yavāgūṃ
saghṛtāṃ pāyayed ubhayataḥ kālaṃ trirātraṃ | trirātrād ūrddhvaṅ
guḍapragāḍhena payasā mṛdvodanam alpam bhojayet | daśarātrād ūrddhvaṃ
phalāmlair jāṅgalarasair ddaśarātrañ cainam apramattaḥ svedayet ||
kṣīravṛkṣakaṣāyeṇa cāsya vraṇaṃ prakṣālayet |
lodhramadhukamañjiṣṭhāprapuṇḍarīkakalkair vvraṇam pratigrāhayet | eteṣv eva
ca haridrāyuteṣu ghṛtam vipakvam vraṇābhyañjanam iti || styānaśoṇitañ
cottarabastibhir upācaret | saptarātrāca ca mārggam apratipadyamāne mūtre
yathoktavidhānena vraṇam agninā dahet | svamārggam pratipanne cottaravastyā
sthāpanānuvāsanair upācaret madhukakaṣāyair iti | yadṛcchayā mūtramārggam
apratipannāṃ saktāśmarīṃ vā srotasāpaharet || vidāryavānālaṃ
śastreṇāgracakreṇa rūḍhavraṇaś cāṅganāśvanaganāgarathadrumān nārohed varṣaṃ
| nāpsu plaved bhuñjīta vāguru |
cf. 1938 ed. 4.7.36
tatra mūtravahacchedāt maraṇaṃ | mūtrapūrṇṇavasteḥ śukravahacchedāt maraṇaṃ
| klaivyam vā phalasrotopaghātād dhvajabhaṅgaḥ | mūtraprasevakacchedān
mūtraśravaṇaṃ | sevanīcchedādrujā prādurbbhāvaḥ | bastigudaviddhalakṣaṇaṃ
prāg uktam iti ||
cf. 1938 ed. 4.7.37
bhavati cātra ||
marmmāṇṇyetānyasaṃvudhya srotojāni śarīriṇāṃ |
vyāpādayed vahūn martyā cchastrakarmmāpaṭur bbhiṣak ||
cf. 1938 ed. 4.7.38
sevanī śukraharaṇī srotasīphalayor ggudaḥ |
mūtrasekaṃ mūtravahaṃ tathā bastim ihāṣṭamam iti ||
cikitsāyāṃ saptamo 'dhyāyaḥ ||
Adhyāya 8 (draft based on MS H)
cf. 1938 ed. 4.8.1
athāto bhagandarāṇāñ cikitsitam vyākhyāsyāmaḥ ||
cf. 1938 ed. 4.8.2
pañca bhagandarā vyākhyātāḥ |
cf. 1938 ed. 4.8.3
teṣv asādhyaḥ śambūkāvarttaḥ śalyanimittaś ca |
cf. 1938 ed. 4.8.3a
śeṣāḥ kṛcchrasādhyāḥ |
cf. 1938 ed. 4.8.4
tatra bhagandarapiṭakopadrutam āturam apatarppaṇād yena
virecanāntenaikādaśavidhenopakrameṇopacaret | apakkvapiṭakaṃ | pakkveṣu
copasnigdhamavagāḍhasvinnaṃ śayyāyāṃ saṃveśyārśasamiva yantrayitvā
bhagandaram abhis amīkṣya parācīnamarvākcīnaṃ bahirmmukhamantarmukham vā
tataḥ prādāyeṣaṇīnnamayitvā śāyasamuddharecchastreṇa | antarmukhañ caivama
śakyaṃ yantram praṇidhāya pravāhato bhagandaramaukhamāsādyeṣaṇīn datvā
śastram pātayet | āsādya cāgniṃ kṣāraṃ ceti sāmānyaṃ sarvveṣu
cf. 1938 ed. 4.8.5
viśeṣatas tu nānyatare vraṇaṃ kuryād bhiṣak tu śataponake |
tatas tāsūparūḍhāsu śeṣā nāḍīrupācaret |
cf. 1938 ed. 4.8.6
gatayo nyonyasaṃbandhā bahvyāś chindyānyanekadhā ||
nāḍīranabhis ambaddhā yaś chinaty ekadhā bhiṣak |
cf. 1938 ed. 4.8.7
sa kuryād vivṛtaṃ jantor mmārggaṅ gudavidāraṇaṃ ||
tasya ttraṃ vivṛtaṃ mārggam viṇmūtre tu prapadyataḥ |
cf. 1938 ed. 4.8.8
sāṭopaṃ gudaśūlañ ca karoti pavano bhṛśaṃ ||
tatrāpi śatatamtro 'pi bhiṣak guhyed asaṃśayaṃ |
cf. 1938 ed. 4.8.9
tasmān na vivṛtaḥ kāryo vraṇas tu śataponake ||
vyādhau tanu bahucchidre bhiṣajā sādhu jānatā |
cf. 1938 ed. 4.8.10
arddhalāṅgalalakaś chedaḥ kāryo lāṅgalako 'pi vā ||
sarvvatobhadrako vāpi kāryo gotīrthako 'pi vā |
cf. 1938 ed. 4.8.11
sarvvānā srāvamārggas tu pradahed bhiṣag agninā ||
sukumārasya bhīroś ca duḥkaraḥ śataponakaḥ |
cf. 1938 ed. 4.8.12
tatra dhīraḥ pramāṇajñaḥ svedam āśu prayojayet ||
svedadravyair yathoktais tu kṛsarāpāyasais tathā |
cf. 1938 ed. 4.8.13
grāmyānūpodakair mmāṃsair llāvādyair vvāpi viṣkiraiḥ ||
vṛkṣādanīmathair aṇḍam bitvādiñ ca gaṇan tathā |
cf. 1938 ed. 4.8.14
kaṣāyaṃ sukṛtaṃ kṛtvā tataḥ kumbhe nidhāpayet ||
nāḍīsvedena tenāsya tad vraṇaṃ svedayet tataḥ |
cf. 1938 ed. 4.8.15
tilānatasibījāni yavagodhūmakodravān ||
lavaṇāmlakavarggaś ca sthālyām ādhāya sādhayet |
cf. 1938 ed. 4.8.16
āturaṃ svedayet tatra tathā sidhyati kurvvataḥ ||
svinnañ ca pāyayed enaṃ kuṣṭhañ ca lavaṇāni ca |
cf. 1938 ed. 4.8.17
vacāhiṅgvajamodaś ca samabhāgāni sarppiṣā ||
mārdvīkenāthavāmlena surāsauvīrakeṇa vā |
cf. 1938 ed. 4.8.18
tato madhukatailena tasya siñced vraṇam bhiṣak ||
pratisārayed gudañ cāsya tailair vvātarujāpahaiḥ |
cf. 1938 ed. 4.8.19
vidhinānena viṇmūtraṃ svamārggam anupadyate ||
anye copadravās tīvrāḥ sidhyanty atra na saṃśayaḥ |
cf. 1938 ed. 4.8.20
taponake samākhyātam uṣṭragrīve kriyāṃ śṛṇu ||
eṣyoṣṭragrīvam āsādya cchitvā kṣāran nipātayet |
cf. 1938 ed. 4.8.21
pūtimāṃsaṃ vyapohārtham agniratra na pūjitaḥ |
athainaṃ ghṛtasaṃvṛṣṭais tilaiḥ piṣṭaiḥ pralepayet |
cf. 1938 ed. 4.8.22
bandhaṃ yathāvat kurvvīta pariṣekaś ca sarppiṣā ||
tṛtīye divase muktvā yathāsvaṃ śodhayed bhiṣak |
cf. 1938 ed. 4.8.23ab
tataḥ śuddhim viditvā tu ropayīta yathākramaṃ ||
cf. 1938 ed. 4.8.23a
etat karmma samākhyātaṃ sarvveṣām anupūrvvaśaḥ |
cf. 1938 ed. 4.8.23cd
utkṛtyāśrāvamārggan tu parisrāviṇi buddhimān ||
cf. 1938 ed. 4.8.24
kṣāreṇa vā srāvagatin dahed dhutavahena vā |
sukhoṣṇenānutailena secayed gudamaṇḍalaṃ ||
cf. 1938 ed. 4.8.25
upanāham pradehāṃś ca mūtrakṣārasamanvitaṃ |
vāmanīyauṣadhair yuktām pariṣekāṃś ca mātrayā ||
cf. 1938 ed. 4.8.26
mṛdubhūtaṃ viditvainam alpasrāvaṃ rujānvitaṃ |
gatimanviṣya śastreṇa cchindyāt kharjjūrapatrakam ||
cf. 1938 ed. 4.8.27
candrārdha candraṃ vajraṃ ca sūcīmukhaṃ parāṅmukhaṃ |
chittvāgninā dahec cāpi pādyakṣāreṇa vā tataḥ ||
cf. 1938 ed. 4.8.28
tataḥ saṃśodhanais tīkṣṇair mmṛdupūrvvam viśodhayet |
bahirantarmmukhaṃ cāpi śiśor yasya bhagandaraṃ ||
cf. 1938 ed. 4.8.29
tasyāhitam virekāgniḥ śastrakṣārāvatāraṇaṃ |
yad yat mṛdu ca tīkṣṇañ ca tat tasyām avatārayet ||
cf. 1938 ed. 4.8.30
rajanyāragvadhaukālācūrṇṇam madhughṛtāplutaṃ |
sūtravarttipraṇihitaṃ vraṇānāṃ śodhanam paraṃ ||
cf. 1938 ed. 4.8.31
yogo 'yan nāśayatyāśu gatim megham ivānilaḥ |
āgantuje bhiṣaḍīṃ śastreṇotkṛtya yatnataḥ
||
cf. 1938 ed. 4.8.32
jamvoṣṭenāgnivarṇṇena taptayā vā śalākayā |
dahed yathoktam matimān taṃ vraṇaṃ susamāhitaḥ ||
cf. 1938 ed. 4.8.33
krimighnañ ca vidhiṅ kuryāc chalyāpanayam eva ca |
pratyākhyāyaiṣa cārabhyo varjyāś cāpi tridoṣajāḥ ||
cf. 1938 ed. 4.8.34
etat karmma samākhyātaṃ sarvveṣām anupūrvvaśaḥ |
eṣāṃ tu śastrapātena vedanā yadi jāyate ||
cf. 1938 ed. 4.8.35
tatrānutailenoṣṇena pāyoḥsekaḥ praśasyate |
vātaghnakvāthasaṃpūrṇṇāṃ sthālīṃ cchidrasarāvikāṃ ||
cf. 1938 ed. 4.8.36
snehābhyaktagudastaptāmadhyāsīta sabāṣpikān |
nānyā vāspāharet svedaṃ śayānasya rujāharan ||
udakoṣṭhe vagāhye vā tathā śāmyati vedanā |
cf. 1938 ed. 4.8.37
kadalīmṛgalopākapṛṣatājinasaṃvṛtāṃ ||
kārayed upanāhām vā sālvalādīm vicakṣaṇaḥ |
cf. 1938 ed. 4.8.38
kaṭutrikaṃ vacāhiṅgulavaṇāny atha dīpyakaṃ ||
pāyayed amlakaulanthāṃ surāsauvīrakādibhiḥ |
cf. 1938 ed. 4.8.39
jyotiṣmatīlāṅgalakīśyāmādantītṛvṛttilā |
kuṣṭhaṃ śatāhvā golomī tilvako girikarṇṇikā |
cf. 1938 ed. 4.8.40
kāñcanaksīrkā caiva varggaḥ śodhanam iṣyate ||
tṛvṛttilā nāgadantī mañjiṣṭhā sahasarppiṣā |
cf. 1938 ed. 4.8.41
utsādanam bhavedetat saindhavakṣaudrasaṃyutaṃ ||
rasāñjanaṃ haridre dve mañjiṣṭhānimbapallavā |
cf. 1938 ed. 4.8.42
tṛvṛttetovatīdantīkalko nāḍīvraṇāpahaḥ ||
kuṣṭhan tilātrivṛd dantī māgadhyaḥ saindhavam madhuḥ |
cf. 1938 ed. 4.8.43
rajanī triphalā tutthaṃ hitaṃ syād vraṇaśodhanam ||
māgadhyo madhukaṃ lodhraṃ kuṣṭhamelā hareṇavaḥ |
cf. 1938 ed. 4.8.44
samaṅgā dhātakī caiva sārivā rajanīdvayaṃ ||
priyaṅgavaḥ sarjjarasaṃ padmakam padmakesaraṃ |
cf. 1938 ed. 4.8.45
mātuluṅgasya patrāṇi madhūcchiṣṭaṃ sasaindhavaṃ ||
etat sambhṛtya sambhāraṃ tailan dhīro vipācayet |
cf. 1938 ed. 4.8.46
etad dhi gaṇḍamālāsu maṇḍale madhumehiṣu ||
ropaṇārthaṃ hitan tailaṃ bhagandaravināśanaṃ |
cf. 1938 ed. 4.8.47ab
nyagrodhādir ggaṇo yaś ca hitaḥ śodhanaropaṇaḥ ||
cf. 1938 ed. 4.8.48
trṛvṛddantīharidrārkkamūlaṃ lohāśvamārakauḥ |
viḍaṅgasāran triphalā arkkasnuhīpayo madhu ||
cf. 1938 ed. 4.8.49
madhūcchiṣṭasamāyuktais tailam etair vvipācitaṃ |
bhagandaravināśārtham vraṇrogāpahaṃ śubhaṃ ||
cf. 1938 ed. 4.8.50
citrakārkkau trṛvṛtpāṭhā malayaṃ hayamārakaṃ |
sudhāṃ vacāṃ lāṅgalakīṃ haritālaṃ suvarccikāṃ ||
cf. 1938 ed. 4.8.51ab
jyotiṣmatīñ ca sambhṛtya tailan niṣpandanam pacet |
cf. 1938 ed. 4.8.51.add
lākṣādikapratīvāpametadvidyād bhagandare ||
cf. 1938 ed. 4.8.52
śodhanaṃ ropaṇañ caiva sarvaṇṇīkaraṇan tathā |
dvivraṇīyam avakṣyeta vraṇāvasthāsu buddhimān ||
cf. 1938 ed. 4.8.53
chidrādūrddhvaṃ hared oṣṭham arśoyantrasya tatvavit |
tato bhagandare dadyād etad arddhendusannibhaṃ ||
cf. 1938 ed. 4.8.54
vyāyāmam maithunaṃ yuddhaṃ pṛṣṭhayānaṅ gurūṇi ca |
saṃvatsaram parihared uparūḍhavraṇo naraḥ ||
Adhyāya 9 (draft based on MS H)
cf. 1938 ed. 4.9.1
athātaḥ kuṣṭhacikitsitam vyākhyāsyāmaḥ ||
cf. 1938 ed. 4.9.4
tvagdoṣī tu
mānsadugdhadadhitilakulatthamāṣaniṣpāvekṣuvikārāmlapiṣṭamayānividāhyābhiṣyandīni
divāsvapnavyavāyañ ca dūrata eva pariharet |
cf. 1938 ed. 4.9.5
tataḥ śāliṣaṣṭikayavagodhūmaśyāmākakoradūṣoddālakānanavām bhuñjīta |
mudgāḍhakyor anyatarasya sūpena yūṣeṇa vā || nambapattrāruṣkaraviyāmiśreṇa
maṇḍūkapaṇttyavalgujāṭarūṣakapuṣpaiḥ sarppiḥsiddhaiḥ sarṣapatailasiddhair
vvā | tiktavarggeṇa vābhihitena māṃsasātmyāya vā jāṅgalamānsasamedaṣkam
vitaret | tailam vajrakam abhyaṅgārthe āragvadhādikaṣāyamutsādanārthe |
pānapariṣekāvagāheṣu khadirakaṣāyam ity eṣa cāhāravibhāgaḥ |
cf. 1938 ed. 4.9.6
tatra pūrvvarūpeṣūbhayataḥ | saṃśodhanam āseveta | tvakprāpte
saṃśodhanālepanāni | śoṇitaprāpte
saṃśodhanālepanakaṣāyapā|naśoṇitāvasecanāni | māṃsaprāpte
saṃśodhanālepanakaṣāyapānaśoṇitāvasekāriṣṭamanthaprāsān | caturthe
dhātuprāpte yāpyenātmavataḥ samvidhānavataś ca | tatra saṃśodhanāc
choṇitāvasekāc corddhvam bhallātaka śilāja tukuruvaka khadirāsanāyaskṛtividhānam upaseveta |
pañcame naivopakramet
cf. 1938 ed. 4.9.7
tatra prathamam eva kuṣṭhinaṃ snehapānenopakramet |
meṣaśṛṅgīśvadaṃṣṭrāsāṅgaṣṭāguḍūcīdvipañcamūlasiddhantailaṃ ghṛtam vā
vātakuṣṭhinām pānābhyaṅgayor vvidadhyāt |
dhavāśvakarṇṇakakubhapalāśapicumarddamadhukalodhrasamaṅgāsiddhaṃ
pittakuṣṭhināṃ |
priyālasanāragvadhanimbasaptaparṇṇacitrakamaricavacākuṣṭhasiddhaṃ
śleṣmakuṣṭhināṃ | bhallātakaviḍaṅgasiddham vā sarvveṣāṃ
harītavyāmalakavibhītakapavolapicumarddāṭarūṣakakaṭurohiṇībhāradrāduṃrālabhātrāyamāṇāparppaṭakañcetyetad
dvipalikyānijalāḍhake prakṣipya tatkaṣāyam pādāvaśiṣṭam avatārya
ghṛtaprastham āvapet kalkapeṣyāṇi cemāni bheṣajāny arddhapalikyāni |
trāyamāṇāmustendrayavācandanakirātatiktakapippalyaś cety etat
mṛdvagnisiddham avatārya pāyayed etat tiktakan nāma sarppiḥ
kuṣṭhajvaragulmārśograhaṇīdoṣapāṇḍurogavisarppaṣāṇḍhyaśamanaś ceti ||
cf. 1938 ed. 4.9.8
saptaparṇṇātiviṣāśamyākakaṭurohiṇyamṛṇālaharītakyāmalakavibhītakapaṭolapicumarddaparppaṭakirātatiktakaharidrādurālabhātrāyamāṇāmustācandanapadmakaharidropakulyāviśvāmūrvvāśatāvarīśārivāṭarūṣakakuṭajendravāruṇīpātḥavṛkṣādanīgranthikā
ceti | samabhāgāni kalkaḥ syāc caturgguṇaṃ sarppiḥ prakṣipya tad dviguṇam
āmakaṃlarasas tac caturgguṇam āpas tad aikadhyaṃ mṛdvagnisiddham avatārya
pāyayed etan mahātiktakaṃ nāma sarppiḥ
kuṣṭhārśovātapittaviṣamajvarahṛdrogonmādagalagaṇḍagaṇḍamālāsaślīpadakāmalāpāṇḍurogaṣāṇḍhyakaṇḍūpāmādīm̐ś
ca śamayed ity
1938 ed. 4.9.10
anyatamena ghṛtenopasnigdhasyaikāṃ dve tisraś catasraḥ pañca vā sirām
vidhyet | maṇḍalāni cotsannāny eva likhet | abhīkṣṇaṃ pracched vā |
samudraphenena cāvaghṛṣyāvalepayet |
lākṣāsarjjarasāñjanaprapunāṭatejovatyāśvamārakārkkakuṭajarevatamūlakalkairmmūtrapiṣṭaiḥ
pittapiṣṭair vvā ||
svarjjikātutthakāsīsaviḍaṅgāgāradhūmacitrakatrikaṭukasudhāharidrāsaindhavair
vvā || etair eva ca kṣāravipakvaiḥ phāṇitam eva sañjātarasaiḥ |
1938 ed. 4.9.10.2
svarjjikātutthakuṭajaviḍaṅgamaricalodhramanaḥśilācūrṇṇayuktair vvā |
jyotiṣkaphalalākṣāmaricapippalīsumanāpattrair vvā |
1938 ed. 4.9.10.add
harītakīkarañjikāviḍaṅgasiddhārthakalavaṇarocanāvalgujaharidrākalkair vvā |
1938 ed. 4.9.10.1
manaḥśilārkkakṣīramaricakalkair vvā |
1938 ed. 4.9.11
sarvvakuṣṭhāpahāḥ siddhā lepāḥ ṣaṭprakīrttitāḥ |
vaiśeṣikān atas tūrddhvan dardtrūśvitreṣu vakṣyate |
1938 ed. 4.9.12
śrīveṣṭakuṣṭhaṃ kuṭajaṃ sarṣapo lākṣā vyoṣaṃ prapunāṭasya bījaṃ |
takreṇa piṣṭaḥ saharidralepo daddrūṣūkto mūlakābījayuktaḥ |*
1938 ed. 4.9.13
sasaindhavaṃ prapunāṭasya bījaṃ rasāñjanaṃ saguḍaṃ kesarañ ca | rasena
piṣṭāni kapitthajena |
śīghraṃ tīvrād arddravo nāśa iti pāṭhā śīghraṃ tīvraṃnāśayeyuś ca darddrūṃ
|
1938 ed. 4.9.14
jyotiṣmatīdṛmālaḥ śirīṣo nimbaḥ sarjjaḥ kuṭajaḥ sājakarṇṇaḥ | śīghran
tīvrān āśayanty eva darddrīṃ snānālepodgharṣaṇeṣūpayuktaḥ ||
1938 ed. 4.9.15
udumbarībhadranāmānuyāvai tasyā mūlam malayūmūlamisraṃ |
siddhan toye pītam uṣṇe sukhoṣṇaṃ sphoṭāñ chvitre puṇḍarīke ca kuryāt |
1938 ed. 4.9.16
dvipyaṃ dagdhañ carmmam ātaṅgajañ ca bhinne sphoṭe tailayuktaḥ pralepaḥ |
pūtiḥ kīṭo rājavṛkṣodbhavena kṣāreṇāktaḥ śvitram eko nihanti ||
1938 ed. 4.9.17
avalgujāphalam agryaṃ nadījamayorajomāgadhikās tilāś ca |
udumbarī kākanāmā salākṣā rasāñjanañ caiva varggaḥ samāṃśaḥ ||
1938 ed. 4.9.17.add
gomūtrapiṣṭo guṭikākṛtas tu lepaḥ kāryāśvitriṇāṃ śvitrahantā |
lepocchvitraṃ śikhino hanti pittaṃ krīvecamvādagdham etena yuktaṃ ||
1938 ed. 4.9.39
mūtraṅ gavyañ citrakaṃ vyoṣayuktaṃ sarppiḥ kumbhe kṣaudrayuktaṃ sthitaṃ hi
|
pakṣād ūrddhvaṃ śvitribhiḥ peyam etat kuryāc cāsmai kuṣṭhadṛṣṭam vidhānaṃ
||
1938 ed. 4.9.40
pūtikārkkasnuhārājavṛkṣadrumāṇāṃ mūtraiḥ piṣṭāḥ pallavāvalkalāś ca | lepaiḥ
śvitraṃ ghnanti darddrūm vraṇām̐ś ca duṣṭanyarśāṃsyugranāḍīṃvraṇām̐ś ca ||
1938 ed. 4.9.41
tato jantubhir nniḥsrute duṣṭarakte jātaprāṇaṃ sarppiṣā snehayitvā |
tīkṣṇair yogair vvāmayitvā pragāḍhaṃ sarvvān doṣān nirharec cāpramattāḥ ||
1938 ed. 4.9.42
durvvānto vā durvvirikto 'thavā syāt kuṣṭhīdoṣair uddhatair vvyāptadehaḥ |
niḥsandehaṃ yāty asādhyatvam āśu tasmād doṣān nirharet tasya kṛtsnān ||
1938 ed. 4.9.43
pakṣāt pakṣāc charddanāny abhyupeyā tmāsāt māsāt sraṃsanañ cāpramattaḥ |
tryahāt tryahān nastataś cāvapīḍāṃ māse māseṣv asṛkmokṣayet ṣaṭsu ṣaṭsu ||
1938 ed. 4.9.44
harītakīṃ saguḍāṃ vyoṣayuktāṃ mucyeta kuṣṭhāc ca lihaṃ sa tailān |
phalatrikaṃ saviḍaṅgaṃ sakṛṣṇaṃ sarppis tailaṃ kṣaudrayuktaṃ lihedvā ||
1938 ed. 4.9.45
pivaṃ haridrām palaśaḥ samūtrāṃ māsānmucyet pāparogāt manuṣyaḥ ||
evaṃ peyaś cittrakaḥ ślakṣṇapiṣṭaḥ pippalyo vā pūrvvavat mūtrayuktāḥ |
1938 ed. 4.9.46
rasāñjanam peyam evañ ca māsantenājasran deham ālepayec ca ||
saptacchadam picumarddāṭarūṣaṃ mmustaṃlākṣāpañcamūlaṃ haridre |
1938 ed. 4.9.47
mañjiṣṭhā ca cittrakaḥ kṣaudranāmā kaṭutrikantriphalā devadāru ||
cūrṇṇīkṛtaṃ saviḍaṅgaṃ samānsa|metadurggampalaśaḥ sevyamānaḥ ||
1938 ed. 4.9.48
mucyet kuṣṭhāt triphalāvyoṣayuktaṃ
caturgguṇaṃ sarppiṣaḥ prastham āśu |
gomūtrāpāṃ droṇasiddhekṣipīle
siddhaṃ sajirnnāśayec cāpi kuṣṭhaṃ ||
1938 ed. 4.9.49
vyādhighāte saptaparṇṇevaḍhole
savṛkṣake sakarañje sanimbe |
samuṣkakadve haridre vipakvaṃ hanyād dvṛtaṃ sarvvakuṣṭhāni śīghraṃ ||
1938 ed. 4.9.50
nimbāsanam padmakaṃ samṛṇālasaptacchadañcandanaṃ lodhram eva ca |
yojyotsnāne dahyamānasya jantoḥ peyāvāsyān kṣaudrayuktā tribhaṇḍī ||
1938 ed. 4.9.51
kuṣṭhīmāṃseṣv avadīryatsu khādet mudgaṃ siddhannimbatoye satailaṃ |
nimbakvāthaṃ jātasatvaḥ pibed vā kvātham vā syādarkkasaptacchadābhyāṃ
||
1938 ed. 4.9.52
dagdheṣv aṅgeṣv aśvamārasyamūlaṃ lehoyojyaḥ saviḍaṅgaḥ samūtraḥ |
mūtraiś cainaṃ secayed ādisec ca sarvvāhārāḥ saviḍaṃgā yathā syuḥ ||
1938 ed. 4.9.53
kārañjam vā sārṣapaṃ vāsyatailaṃ vraṇe deyaṃ śigrukosāmvrayor vvā |
pakvaṃ sarvvaṅkaṭukaistiktakaiś ca śeṣañ ca syāt kuṣṭhavatsamvidhānaṃ ||
1938 ed. 4.9.54
saptaparṇṇakarañjārkkamālatīkaravīrajaṃ |
mūlaṃ snuhāśirīṣābhyāñcitrakāsphotayor api ||
1938 ed. 4.9.55cd
karañjabījantriphalātrikaṭuṃ rajanīdvayaṃ |
1938 ed. 4.9.56
siddhārthakaṃ viḍaṅgāni prapunāṭañ ca saṃharet ||
mūtrapiṣṭaiḥ pacet tailam ebhiḥ kuṣṭhavināśanaṃ |
1938 ed. 4.9.64
atyaṅgādvajakaṃ nāma nāḍīduṣṭavraṇāpahaṃ ||
pittāvāpye mūtrapiṣṭe tailaṃ lākṣādike kṛtaṃ |
1938 ed. 4.9.65
kaṭukālāvunibhiṣak saptāhaṃ vidadhīta ca ||
tato mātrāpītavantantenātyaktañ ca mānavaṃ |
1938 ed. 4.9.66
śāyayītātapetasya doṣā gacchanti sarvvaśaḥ ||
sthitadoṣaṃ samutthāpya susnātaṃ khadirāmbunā |
1938 ed. 4.9.67
tenaiva bhojayed enaṃ yavāgūṃ vāpi pāyayet ||
evaṃ saṃśodhane vargge kuṣṭhadveṣyauṣadheṣu ca |
1938 ed. 4.9.68
kuryāt tailāni sarppīṃṣi pradahodyarṣaṇāni ca ||
prātaḥ prātaś ca seveta yogāvairecanāṃśubhāṃ |
yathotthānānigacchanti pañca ṣaṭ sapta vāṣṭavā ||
1938 ed. 4.9.69
kārabham vā pibet mūtraṃ jīrṇṇe tatkṣīrabhojanaḥ |
jātasatvāni kuṣṭhāni māsaiḥ ṣaḍbhir vvyapohati ||
1938 ed. 4.9.70
didṛkṣur antaṃ kuṣṭhasya khadiraṃ kuṣṭhapīḍitaḥ |
sarvvathaivopayuñjīta snānapānāśanādiṣu ||
1938 ed. 4.9.71
yathā hanti pravṛddhatvān kuṣṭham āturam ojasā |
sevyamānas tathā hanti khadiraḥ kuṣṭham ojasā ||
1938 ed. 4.9.72
nīcaromanakhonity an nityam auṣadhatatparaḥ |
yoṣitmāṃsasurāvarjjī kuṣṭhī kuṣṭham apohati ||
1938 ed. 4.9.trailer
cikitsā navamaḥ ||
Adhyāya 10 (draft based on MS H)
cf. 1938 ed. 4.10.1
athāto mahākuṣṭhacikitsitam vyā khyāsyāmaḥ ||
cf. 1938 ed. 4.10.3
kuṣṭheṣu maheṣu kaphāmayeṣu sarvvāṅgaśopheṣu ca dāruṇeṣu |
kṛṣatvam icsatsu ca medūreṣu yogānimānagramatiḥ prayuñjate ||
cf. 1938 ed. 4.10.4
kṣuṇṇāṃ yavānniḥ pūtāṃ rātrau gomūtraparyuṣitām mahati kiliñje śoṣayed evaṃ
saptarātraṃ bhāvayec choṣayec ca | tatastāṃ kapālabhṛṣṭāṃ śaktuṃ kārayitvā
prātar eva kuṣṭhim mehinam vā sālasārādikaṣāyeṇa pāyayet ||
bhallātakaprapunāḍhāvalgujaviḍaṅgamustācūrṇṇacaturbbhāgayuktaṃ | evam eva
śālasārādikaṣāyaparipītānagvadhādikaṣāyakaparipītam vā | evam eva gohannakāṃ
hayannakām vā śaktuṃ kārayitvā bhallātakādīnāṃ cūrṇṇānyāvāpya
khadirā narājavṛkṣarohītakādīnām anyatamasya kas̤āye
śolāmadhureṇa drākṣāyuktena vā dāḍimavetasāmlena vā saindha
vānvitena vā pāyayed eṣa manthakalpaḥ ||
cf. 1938 ed. 4.10.5
yavāś ca bhakṣyām vā dhānollavikāṃ
kulmāsacūrṇṇakosotkārikāśaṣkulikānām viṣakaloḍhakaprabhṛtīnyupaseveta |
yavavidhāna vat godhūmavidhānaveṇuyavavidhānaṃ ||
cf. 1938 ed. 4.10.6
ariṣṭānato vakṣyāmaḥ | pūtīkacitrakacavyasuradāruśārivādantītṛvṛtka
trikaṭukānām iti pāṭhaḥ pratyekāṃśena ṣadyalikābhāgāḥ |
vadarakuḍavastriphalakuḍavaḥ | ity eṣāṃ cūrṇṇāni tataḥ pippalīmadhughṛtair
anyatarataḥ pralipte ghṛtabhājane prākkṛtasaṃskāre saptodakakuḍavānayojajo
'rddhakuḍamam arddhatulāṃ guḍasyābhihitāni cūrṇṇān avāpyānuguptaṃ yavapalle
saptacātraṃ vāsayet | tato yathāvalam upayuñjīta | eva khalv ariṣṭaḥ
kuṣṭhamedorapāṇḍurogaś ca yathūnapahanti | evaṃ śālasārādau cāriṣṭaṃ
kurvvīta ||
cf. 1938 ed. 4.10.7
āsavānato vakṣyāmaḥ | palāśabhasmaparisnutasyoṣṇodakasya trayo bhāgā dvau
phāṇitasya tad ekadhyam ariṣṭakalpena vidadhyāt | evan tilādīnāṃ kṣāreṣu |
śālasārādau mūtre cāsavām vidadyāt ||
cf. 1938 ed. 4.10.8
ataḥ surām vakṣyāmaḥ || śiṃsapākhadirayoḥ sāram ādāyotpāṭya cottamaka
caṇīyāvrahmīkośavatīstat sarvvam ekataḥ kaṣāyakalke na vipācyodakamādadīta |
tan maṇḍodakārtham abhiṣuṇuyāt | yathoktam evaṃ surāṃ śālasārādau
nyagrodhādāvāragvadhādau ca vidadhyāt ||
cf. 1938 ed. 4.10.9
ato lehān vakṣyāmaḥ || khadirāsananimvarājavṛkṣasārakvāthena
tatsārapiṇḍānevaślekṣṇapiṣṭām prakṣipya vipacet tatp nātidravan nātisāndram
avatārya pāṇitalam pūrṇṇamaprātarāśī madhunāvimiśra lihyād evaṃ
śālasārādau nyagrodhādau ca lehān kārayet ||
cf. 1938 ed. 4.10.10
ataś cūrṇṇakriyām vakṣyāmaḥ || śālasārādicūrṇṇaprastham āhṛtya
āragvadhādikaṣāyaparipītam anekaśaḥ śālasārādikaṣāyeṇaiva pāyayet | evaṃ
nyagrodhādīnāṃ | phaleṣu puṣpeṣvāragvadhādīnāṃ cūrṇṇaṅ kārayet ||
cf. 1938 ed. 4.10.11
ata ūrddhamayaskṛtīn vakṣyāmaḥ | tīkṣṇalohapatrāṇyāhṛtyatan tanūni
lavaṇavarggapradigdhāni gomayāgnitaptāni kṛtvā triphalāśālasārādikaṣāye
nirvvayed devaṃ dviraṣṭauvārān tataḥ
khadirāṅgārataptānyūpaśāntānyaśūnicūrṇṇāni kārayet | ghanatāntava
parisrāvitān nirgato yathā valam mātrāṃ sarppirmmadhubhyāṃ saṃsṛjyopayuñita
|| jīrṇṇe yathā vyādhim anamlalavaṇāhārañ kurvvīta | evaṃ tulām upayujya
kuṣṭhamehamehaś ca yathupāṇḍurogonmādāpasmārānapahṛtya varṣaśatañ jīvati |
tulāyān tulāyām varṣaśatam utkarṣaḥ | etena sarvvaloheṣ ayaskṛtayo
vyākhyātāḥ |
cf. 1938 ed. 4.10.12
tṛvṛcchyāmāgnimanthasaptalākevukaśaṃkhinīśaṃkhapuṣpītilvakatriphalāpalāsaśiṃśapānāṃ
svarasamādāya pālāśyāṃ droṇyā siṃcya tasyāṃ khadirāṅgārataptamayas
piṇḍam ekaviṃśati vārān nirvvāpya tatas tamād ādāya rasam āsicya sthālyāṃ
gomayāgninā vipacet | siddhyati cāsmin pippalyādicūrṇṇadvau madhunaḥ
prakṣipet tāvantaṃ ghṛtasyeti | tataś catubhāgāvaśiṣṭam
avatāryāgnitaptānyayas patrāṇi prakṣipet tataḥ praśāntam āyase pātreṣv
anuguptan nidadyāt | tato yathā yo śuktiprakuñcam evopayuñjīta | jīrṇe yathā
vyādhim āhāram upaseveta | eṣauṣadhāyaskṛtirasādhyam api kuṣṭham meham vā
sādhayati | sthūlam āśulikhayeti | śopham upa sannam agnim uddharati |
viśeṣeṇa copadiśyate rājayakṣmiṇām eṣa prayogo varṣaśatāyur anena puruṣo
bhavati | śālasārādikvātham āsiṃcya pālāsyān droṇyāmayo ghanais taptaiḥ
saṃyojā nirvvāpyakṛtasaṃskāre kalase 'bhyāsicya pippalyādicūrṇṇaṃ kṣaudraṃ
guḍam iti ca datvānuguptan nidadhyāt tamauṣadhāyaskṛtiṃ māsam arddhamāsam vā
sthitāṃ yathāvalam upayuñjād evaṃ nyagrodhādiṣu ca nidadhyāt || 0 ||
cf. 1938 ed. 4.10.13
ataḥ khadiravidhānaṃ vakṣyāmaḥ || praśastadeśajātam anupahatam
madhyamavayasaṃ khadiram parisamantāt || khanayitvā tasya madhyamaṃ mūlaṃ
cchitvā yasmayaṃ kumbhan tasminn antare 'dhastā nidadhyād yathā
rasagrahaṇasamartho bhavati | tam avakīryaindhanair gomayamiśrair ādīpayet |
yathāsya dahyamānasyādho rasaḥ prasavati | tad yathā jānīyāt pūrṇṇabhājanam
athainam uddhṛtya parisrāvya rasam anyasmin pātre nidhāyānuguptan nidadhyāt
| tato yathāyogam mātrām āmalakarasamadhusarppibhiḥ saṃsṛdyopayuñjīta |
jīrṇṇe bhallātakavidhānavadāhāraḥ parihāraś ca kuṣṭhināṃ kṣīravar
prasthe prayukte śataṃ varṣāṇām āyuṣo 'bhivṛddhir bhavati |
khadirasāratulāmudakadroṇe vipācya ṣoḍaśāṃśāvaśiṣṭam avatāryānuguptan
nidadhyadhyāt | tato yathāyogam āmalakarasamadhusarppirbhiḥ
saṃsṛjyopayuñjīta | eṣa sarvvavṛkṣasārakalpaḥ | khadirasāratulām vā prātaḥ
prātar upaseveta | khadirasārakvāthasiddham āvikam vā sarppir
cf. 1938 ed. 4.10.14
amṛtavallīsvarasasiddham vā prātaḥ prātar upaseveta |
cf. 1938 ed. 4.10.15
aparāhṇe sarppiṣmantasārādikaṣāyasya ca
triphalātrikaṭutrivarṇākāvalgujapharūṣakaphalaviḍaṃgaphalamajjacitrakaharidrādvayatṛvṛddantīndrayavayaṣṭhīmadhukātiviṣārasāñjanapriyaṃgūnāṃ
palikā bhāgāḥ | tadaikadhyaṃ snehapākavidhānena vipacet tatsādhusiddham
avatāryānuguptan nidadhyāt tata upasaṃskṛtaśarīraṃ | prātar utthāya
pāṇiśuktimātraṃ kṣaudreṇopasaṃsṛjyopayuñjīta | jīrṇṇe mudgayūṣeṇālavaṇena
sarppiṣmantaṃ khadirodakasiddham mṛdumodanam aśnīyāt | khadirodakasevīty
evaṃ droṇam upayuñjya sarvvakuṣṭhair vvimuktaḥ śuddhamanāḥ smṛtimān
varṣaśatāyur bbhavati |
cf. 1938 ed. 4.10.16
manthāriṣṭāsavasurālehaś cūrṇṇanyayaskṛtīḥ |
sahasraśo 'pi kurvvīta vījenānena buddhimān iti || 0 ||
cikitsā daśamaḥ || 0 || dvivraṇīpañcasadyaś ca
bhaganam vātam mahāmarut | durnnāmācāś marīcaiva bhagasphoṭaṃ tvagāmayaṃ ||
mahākuṣṭhacikitsā ca proktaṃ vai prathamo daśa || a
Adhyāya 11 (draft based on MS H)
cf. 1938 ed. 4.11.1
athātaḥ pramehāṇāñ cikitsitam vyākhyāsyāmaḥ ||
cf. 1938 ed. 4.11.3
dvau pramahau bhavataḥ sahajo 'pathyanimittaś ca | tatra sahajo nāma
mātāpitṛbījadoṣakṛtaḥ || ahitāhāranimitte 'pathyanimittaḥ | tayoḥ
pūrvveṇopadrutaḥ kṛṣo rūkṣo 'lpāśībhṛśam paryaṭanaśīlaśca bhavatyuttareṇa
sthūlo vahvāśī snigdhaḥ śayyāsvapnaśīlaḥ prāyeṇeti |
cf. 1938 ed. 4.11.4
tatra kṛṣaśam annapānasaṃskṛtābhiḥ kriyābhiś ca cikitset |
sthūlamapatarppaṇayuktābhiḥ |
cf. 1938 ed. 4.11.5
sarvva eva parihareyuḥ
sauvīrakatuṣodakaśuktamaireyasurāsavapayastailaguḍaghṛtekṣurasapiṣṭāmlapānakāni
grāmyānūpodakānām māṃsānīti ||
cf. 1938 ed. 4.11.6
tataḥ śāliṣaṣṭikaśyāmākayava 3 godhūmakodravoddālakānanavān bhuñjīta
canakatuvarikakulatthamudgavikalpena tiktakaṣāyābhyāṃ ca śākagaṇābhyān
nikumbheṅgudīsarṣapātasītailasiddhābhyāṃ vastumūtrair vvā jāṅgalair
mmāṃsarasair anamlaghṛtamedobhiḥ
cf. 1938 ed. 4.11.7
tatrādita eva pramehiṇam upasnigdham anyatame na tailena priyaṅgvādi
siddhena vā ghṛtena vāmayet | pragāḍham virecayet | virecanānantaraṃ
surasādikaṣāyeṇāsthāpayet | mahauṣadhabhadradārumustāvāyena
madhusaindhavayuktena tahyamānam vā nyagrodhādikaṣāyeṇa nistailena |
cf. 1938 ed. 4.11.8
śuddhadehāmāmalakarasena haridrām madhusaṃyuktām pāyayet |
triphalādevadārumustakakaṣāyam vā | śālakampi lyakamuṣkakakalkamakṣamātra vā
madhumadhuram āmalakarasena |
kuṭajakapittharohītakavibhītakasaptaparṇṇapuṣyakalkam vā |
nimvāragvadhasaptaparṇṇapūrvvākuṭajasomavṛkṣapalāśānām vā |
tvakpattrapuṣpaphalamūlakaṣāyāṇy ete pañca prayogāḥ sarvvamehopahantāro
vyākhyātāḥ |
cf. 1938 ed. 4.11.9
viśeṣata ūrddhvaṃ | tatrodakamehinam pārijātakaṣāyam pāyayet |
ikṣuvālikāmehināṃ vaijayantīkaṣāyaṃ | surāmehinān nimvakaṣāyaṃ |
sikatāmehinaṃ cittrakaṣāyaṃ | śanair mmehinaṃ khadirakaṣāyaṃ | lavaṇamehinam
pāṭhāgarukaṣāyaṃ | piṣṭamehinaṃ rajanyoḥ kaṣāyaṃ | sāndramehinaṃ
saptaparṇṇakaṣāyaṃ | śukramehinaṃ
dūrvvāśaivālaplavahaṭhakarañcakaserukakaṣāyaṃ | phenamehinaṃ
triphalāragvadhamṛdvīkākaṣāyaṃ madhumadhuraṃ | paittikeṣu nīlamehinam
aśvatthakaṣāyaṃ | haridrāmehinaṃ rājavṛkṣakaṣāyaṃ | amvlamehinaṃ nya
grodhādikaṣāyaṃ | kṣāramehinaṃ triphalākaṣāyaṃ | mañjiṣṭhāmehinaṃ
mañjiṣṭhācandanakaṣāyaṃ | śoṇitamehinaṃ
guḍūcītindukāsthikāsmaryakharjjūrakaṣāyam madhumiśra pāyayet || ata ūrddhvam
asādhyeṣv api yogān yāpanārthān vakṣyāmaḥ | tad yathā | sarppir mmehinaṃ
kuṣṭhakuṭajapāṭhāhiṅgutrikaṭukarohiṇī kalkaṃ guḍūcīcittrakakaṣāyeṇa pāyayet
| vasāmehinam agnimanthakaṣāyaṃ | kṣaudramehinaṅ kadarakakramukakaṣāyaṃ |
hastimehinan tindukakapitthaśirīṣapalāśapāṭhāmūrvāduṣyarśākaṣāyaṃ |
hastyaśvaśūkarakharoṣṭrāsthikṣāra vā dahyamānam audakakandakvāthasiddhaṃ
yavāgūṃ kṣīrekṣurasamadhumadhurām pāyayet |
cf. 1938 ed. 4.11.10
tataḥ priyaṃgvanantāghṛṣikāpadmāturyantīlohitikāmvaṣṭhādāḍimatvak |
śālaparṇṇī padmakesaradhātakīva kulaśālmalīśrīveṣṭakamocaraseṣv
ayaskṛtīlehān āsavān kurvvīta |
śṛṅgāṭakakaloṭīvisamṛṇālakaserukamadhukāmrajamvvāsanati
niśakakubhakaṭvaṅgalodhrabhallātakapalāśacarmmavṛkṣagirikarṇṇikāśītaśivaniculadāḍimājakarṇṇaharivṛkṣarājādanaghoṇṭāvikaṃkateṣu
yavān na vikārām̐ś copaseveta | yathoktakaṣāyasiddham vā cāsmai yavāgūm
prayacchet kaṣāyāṇi vā pātuṃ |
cf. 1938 ed. 4.11.11
mahādhanamahitācāram auṣadhadveṣiṇam īśvaram vā pāṭhābhayācitrakapragāḍham
analpamākṣikam anyatamam āsavaṃ pāyayet | aṃgārakaśūlyopadaṃśam vā |
mārdvīntam abhīkṣṇam madhukapitthamaricānusiddhāni pānakāni cāsmai upaharet
| uṣṭrāśvatarapurīṣacūrṇṇāni cāsmai dadyād aśaneṣu || hiṅgusiddhaiś ca
yūṣaiḥ sārṣapaiś ca rāgai bhojayet | aviruddhāni cāsmai pānabhojanāny
upaharet | rasagandhavanti ca | pravṛddhamedas tu vyāyāmaniyuddha
krīḍāpahāya gajarathapādacaryāparikramaṇānyas trāpāstram vā seveta |
cf. 1938 ed. 4.11.12
adhanas tv avāndhavo vā pādatracchattrarahito bhaikṣāśīgrām aikarātravāsī
munir iva saṃyatātmā yo janaśatam adhikaṃ gacchet | mahādhano vā
śyāmākanīvārāmalakatindukakapitthāsmantakaphalamūlāhāro mṛgais saha vaset
mūtraśakṛdbhakṣaḥ | satatam anuvrajed vāgāḥ | vrāhmaṇo vā śiloñchavṛttir
bbhūtvā brahmaratham uddharet | kṛsetkṛśodatsa 2 satatasamitaṃ khaned vā
kūpaṃ ||
cf. 1938 ed. 4.11.13
bhavati cātr || adhano vaidyasandeśā devaṃ kurvvaṇatandritaḥ |
samvatsarāntarāt puṃsaḥ pramehān pratimucyate iti || pra ||
pramehacikitsā ekādaśa ||
Adhyāya 12 (draft based on MS H)
cf. 1938 ed. 4.12.1
athātaḥ pramehapiṭakacikitsitaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
cf. 1938 ed. 4.12.3
śarāvikādyāḥ prāg uktā navapiṭakās tās tu vraṇavato 'lpās tvaṅmānsaprāptāḥ
| mṛdvyo lparujaḥ kṣiprabhedinyaś ca sādhyāḥ |
cf. 1938 ed. 4.12.4
tābhir upadrutaṃ pramehiṇam upakrameta | tatra pūrvvarūpeṣv apatarppaṇam
vanaspatikaṣāyapānaṃ | vastamūtrasya copadiśed evam akurvvato vātasya
madhurāhārasya pūrvvasvedaḥ śleṣmā ca madhurī bhavati | prameha cābhivyakto
bhavati | tasyobhayataḥ saṃśodhanam evem akurvvataḥ | tasya doṣāḥ pravṛddhā
māṃsaśoṇitaṃ pradūṣya śophañ janayanti | upadravām̐ś kām̐ścit tatroktaḥ
pratīkāraḥ sirāmokṣaś ca | evam akurvvato vā tasya śophaḥ pravṛddho
'timātraṃ tad vidāham āpadyate | tatra śastrapraṇidhānam vraṇakriyopasevā ca
| evam akurvvato vā tasya pūyo 'bhyantaram avadāryotsaṅgam mahāvakāśaṅ kṛtvā
vṛddho bhavaty asādhyaḥ | tasmād ādita eva pramehiṇam upakrameta
cf. 1938 ed. 4.12.6
durvvirecyamadhumehino bhavanti | medo 'bhivyāptaśarīratvāt | tasmāt
tīkṣṇam eṣāṃ śodhanaṅ kurvīta |
cf. 1938 ed. 4.12.7
na caitaṅ kathaṃcid api svedayet | medobahutvāt khalv eṣāṃ sīryate dehaḥ |
svedena
cf. 1938 ed. 4.12.8
rasaharaṇīnāṃ daurvvalyān norddham uttiṣṭhaṃti | pramehiṇāṃ doṣāḥ | yato
madhumehinām adhaḥkāye piṭakāḥ prādur bbhavanti |
cf. 1938 ed. 4.12.9
apakvānāṃ khalu piṭakānāṃ śophavat pratīkāraḥ | pakvānām vraṇavaditi |
tailan tu vraṇaropaṇam evādau kurvīta | āragvadhādikaṣāyam utsādanārthe |
śālasārādikaṣāyam parisecane | pippalyādikaṣāyam pānabhojaneṣu |
pāṭhācitrakaśārṅggeṣṭākṣudravṛhatī
śārivāsomakalkasaptaparṇṇāragvadhakuṭajamūlacūrṇṇāni madhuvimiśrāṇi cāśnīyāt
|
cf. 1938 ed. 4.12.10
śālasārādikaṣāyacaturthāñśāvaśiṣṭam avatārya parisrāvya punarupanīya
sādhayet | sidhyati cāmalakalodhrapriyaṅgudantī kṛṣṇāyastāmracūrṇānyāvayet
tad etad anupadagdhaṃ lehībhūtam avatāryānuguptan nidadhyāt tato yathāyogam
upayuñjyeta | eṣa lehaḥ sarvvamadhumehānān nihantā ||
cf. 1938 ed. 4.12.11
triphalā trikaṭukacitrakaviḍaṃgamustānān navabhāgāstāvanta eva kṛṣṇāyaś
cūrṇasya tat sarvvam ekadhyaṅ kṛtvā yathāyogam mātrāsarppir mmadhubhyāṃ
saṃsṛjyopayuñjīta | tad etan navāyasan nāma etena khalu jāṭha ryan na
bhavati | sannāgnir āpyāyyate | durnnāmno na bhavanti |
śophapāṇḍurogāvipākakāsaśvāsaś ca |
cf. 1938 ed. 4.12.12
śālasārādiniryūhaś caturthāṃśāvaśeṣitaṃ | parisrutaṃ suśītañ ca
madhunāmadhurīkṛtaṃ |
cf. 1938 ed. 4.12.13
phāṇitībhāvam āpannaṃ guḍaṃ śodhitam eva ca| ślakṣṇapiṣṭāni cūrṇāni
pippalyāder ggaṇasya ca ||
cf. 1938 ed. 4.12.14
aikadhyam āvapet kumbhe saṃskṛte ghṛtabhāvite | pippalīcūrṇṇamadhubhiḥ
pralipte 'bhyantaraṃ śucau ||
cf. 1938 ed. 4.12.15
ślakṣṇāni tīkṣṇalohasya tatra patrāṇi buddhimān | khadirāṅgārataptāni
bahuśaḥ prakṣipyed vudhaḥ ||
cf. 1938 ed. 4.12.16
sapidhānan tu tat kṛtvā yavapalle nidhāpayet | māsām̐s trīm̐ś caturo vāpi
yāvad vā lohasaṃkṣayāt ||
cf. 1938 ed. 4.12.17
tato jātarasañ jantuḥ prātaḥ prātaryathāvalaṃ | upayuñjyād yathāyogam
āhāram vāsya kalpayet ||
cf. 1938 ed. 4.12.18
eṣa sthūlasya kṛṣakatsnann asyāgneḥ
prasādhakaḥ | śophaghnaḥ kuṣṭhamehaghno gulmapāṇḍvāmayāpahaḥ ||
cf. 1938 ed. 4.12.19
plīhodaraharaḥ śīghraṃ mviṣamajvaranāśanaḥ | abhiṣyandāpaharaṇo
lohāriṣṭo mahāguṇaḥ ||
cf. 1938 ed. 4.12.20
pramehiṇo yadā mūtram anāvilam api chilaṃ | viśadan tiktakaṭukan tadārogam
pracakṣata iti ||
Adhyāya 13 (draft based on MS H)
cf. 1938 ed. 4.13.1
athāto madhumehiṃ cikitsitaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
cf. 1938 ed. 4.13.3
madhumehitvam āpannaṃ bhiṣagbhiḥ parivarjjitaṃ |
yogenānena matimān madhumehinam ācaret ||
cf. 1938 ed. 4.13.4
māsiśukle śucau caiva śailāḥ sūryāṅśutāpitāḥ ||
jatuprakāśaṃ svarasaṃ śilābhyaḥ prabhavanti hi ||
cf. 1938 ed. 4.13.5
śilājatviti vikhyātam nahāvyādhivināśanaṃ |
trapvādīnān ty lohānāṃ ṣaṇṇām anyatamāśritaṃ ||
cf. 1938 ed. 4.13.6
jñeyan tat khaltaś cāpi ṣaḍyoniḥ prathitaṃ kṣitau |
lohādyasmāt tu yajjātaṃ śilājatu hitāya vai ||
cf. 1938 ed. 4.13.7
tasya lohasya vīryañ ca rasañ cāpi vibhartti tat |
trapusīsāyasādīni pradhānyuttarottaraṃ ||
cf. 1938 ed. 4.13.8
yathā tathā prayogepi śreṣṭha śreṣthā guṇāḥ smṛtāḥ |
tat sarvvan tiktakaṭukaṃ kaṣāyānurasaṃ rasaṃ ||
cf. 1938 ed. 4.13.9
kaṭupākyuṣṇavīryañ ca śoṣaṇañ chedanam paraṃ |
teṣu yat kṛṣṇamalaghuḥ snigdhan niḥ śarkkarañ ca yat ||
cf. 1938 ed. 4.13.10
gomūtragandhī nīlam vā tat pracakṣate |
tad bhāvitaṃ sāragaṇe hṛtadoṣādinā ditaḥ ||
cf. 1938 ed. 4.13.11
pivet sārodakenaiva ślakṣṇam piṣṭaṃ yathā valaṃ |
jāṅgalena rasenānnan tasmin jīrṇṇe tu bhojayet ||
cf. 1938 ed. 4.13.12
upayujya tulām eva amṛtasyāsmajanmanaḥ |
vyayomadhumehākhyam antakaṃ rogasaṃkaraṃ ||
vapur vvarṇṇavalopetaḥ śataṃ jīvatyanāmayaḥ |
cf. 1938 ed. 4.13.13cd
śataṃ śataṃ tulāyān tu sahasraṃ daśataulikaṃ ||
cf. 1938 ed. 4.13.14
bhallātakavidhānena parihāravidhiḥ smṛtaḥ |
mehaṃ kuṣthamapasmāram unmādaṃ śophaślīpadaṃ ||
cf. 1938 ed. 4.13.15cd
vyayo hatyacirāt kālāc chilājatu niṣevitaṃ |
cf. 1938 ed. 4.13.16
na sosti rogo yañ cāpi na nihanyāc chilājatuḥ ||
śarkkarāñ cirasaṃvṛdvām aśmarīñ ca bhinaty api |
cf. 1938 ed. 4.13.17
bhāvanāloḍane caiva pathyāḥ kāryās tu ye gaṇāḥ ||
evañ cādbhūdbhavan dhātum mākṣikaṃ mṛtopamaṃ |
cf. 1938 ed. 4.13.18
madhurañ kāñcanābhāsamlam vā rajataprabhaṃ ||
pivan hanti jarāṃ kuṣṭhaṃ śophapāṇḍvāmayañ kṣaraṃ |
cf. 1938 ed. 4.13.19
tad bhāvitakulakāś ca vivarjjayet ||
pañcakarmmaguṇātītaṃ śraddhāvantaṃ jijīviṣaṃ ||
cf. 1938 ed. 4.13.20
yogenānena matimān sādhayet kuṣṭhinan naraṃ |
vṛkṣās tauvarikā nāma paścimārṇṇava tīrajāḥ ||
cf. 1938 ed. 4.13.21cd
teṣāṃ phalāny ādadīta supakvāny amvudāgame |
cf. 1938 ed. 4.13.22
majjāṃ phalebhyaḥ sa viśoṣya paricūrṇṇayet ||
tilavat pīḍayed droṇyāṃ gālayed vā kusumbhavat |
cf. 1938 ed. 4.13.23
tat tailaṃ saṃbhṛtaṃ bhūyaḥ paced ādudakakṣayāt ||
avatārya karīṣe ca pakṣamātraṃ nidhāpayet |
cf. 1938 ed. 4.13.24
snigdhaṃ svinno hṛtamalaḥ pakṣād uddhṛtya yatnataḥ ||
caturthabhaktāntaritaḥ śuklādau divase śubhe |
cf. 1938 ed. 4.13.25
mantrapūtasya tailasya prāśniyāt pāṇi mātrikāṃ ||
tatra mantram pravakṣyāmi yenedam abhimantryate |
cf. 1938 ed. 4.13.26
majjāsāra mahāvīrya sarvān dhātūn viśodhaya ||
śaṅkhacakragadāpāṇistvāmājñāpayate 'cyutaḥ |
cf. 1938 ed. 4.13.27
tenāsyorddham adhaś cāpi doṣā yānty asakṛttataḥ ||
sāyam asnehalavaṇāṃ yavāgūṃ śītalām pivet |
cf. 1938 ed. 4.13.28
pañcahāni pivet tailam anena vidhinā naraḥ ||
pakvaṃ pariharec cāpi mudgayūṣaudanāśanaḥ |
cf. 1938 ed. 4.13.29
pañcabhir ddivasair evaṃ sarvvakuṣṭhaiḥ pramucyate ||
tad eva khadirakvāthe triguṇe sādhu sādhitaṃ ||
cf. 1938 ed. 4.13.30
nihitam pūrvvavat pakṣaṃ pivet sāmam atandritaḥ ||
tenābhyaktaśarīras tu kurvvītāhāram īritaṃ |
cf. 1938 ed. 4.13.31
bhinnasvaraṃ raktanetram praśīrṇaṃ krimi bhakṣitaṃ ||
anenāśu prayogena sādhayet kuṣṭhinan naraṃ |
cf. 1938 ed. 4.13.32
sarppir mmadhuyutam pītan tad eva khadirāmvunā ||
pakṣam māṃsarasāhāraṃ karoti dviśatāyuṣaṃ |
cf. 1938 ed. 4.13.33
tad eva nasye pañcāśad divasānyupayojitaṃ ||
vapuṣmantaṃ śrutidharaṅ karoti triśatāyuṣaṃ |
cf. 1938 ed. 4.13.34ab
śodhayentu naram majjā tasya pītasya mātrayā ||
cf. 1938 ed. 4.13.35
śāntarddhūmā tasya majjā tu dagdhā taile kṣiptvā saindhavaṃ cāgnivarṇṇaṃ |
pillaṃ hanyād armmanakāndhyakācān netradaktaṃ timiran nīlikāñjati || 0 ||
Adhyāya 14 (draft based on MS H)
cf. 1938 ed. 4.14.1
athāta udarāṇāñ cikitsitam vyākhyāsyāmaḥ ||
cf. 1938 ed. 4.14.3
aṣṭāv udarāṇi pūrvvam uktāṇi
teṣv asādhyam baddhagudaṃ pariśrāvi ca | avaśiṣṭāni kṛcchrasādhyāni
sarvvāṇy eva pratyākhyāyopakrameta | teṣv ādyaś caturvvarggo bheṣajasādhyaḥ
| uttaraḥ śastrasādhyaḥ | kālaprakarṣāt sarvvāṇy eva śastrasādhyāni bhavanti
| varjjayitavyāni vā |
cf. 1938 ed. 4.14.4
udarī tu gurvabhiṣyandirūkṣavidāhyatisnigdhapiśitapariṣekāvagāhān pariharet
| śāliṣaṣṭikayavagodhūmanīvārān nityam aśnīyāt |
cf. 1938 ed. 4.14.5
tatra vātodariṇam vidārigandhādisiddhena sarppiṣā snehayitvā,
tilvakavipakvenānulomya citrāphalatailapragāḍhena
vidārigandhādikaṣāyeṇāsthāpayed anuvāsayec ca | sālvaṇenopanāhayed udaraṃ |
bhojayec cainam vidārigandhādisiddhena payasā jāṅgalarasena vā | svedayec
cābhīkṣṇam |
cf. 1938 ed. 4.14.6
pittodariṇaṃ tu madhuragaṇavipakvena sarppiṣā snehayitvā
śyāmātrivṛttriphalāvipakvenānulomya śarkkarāmadhughṛtapragāḍhena
nyagrodhādikaṣāyeṇāsthāpayed anuvāsayec ca | pāyasenopanāhayed udaraṃ |
bhojayec cainaṃ vidārigandhādisiddhena kṣīreṇa ||
cf. 1938 ed. 4.14.7
śleṣmodariṇan tu pippalyādisiddhena sarppiṣā snehayitvā snuhākṣīravipakvena
cānulomya trikaṭukamūtratailapragāḍhena muṣkakādikvāthenāsthāpayed
anuvāsayec ca | kīkiṇvasarṣapamūlakabījaiś copanāhayed udaraṃ | bhojayec
cainan trikaṭukapragāḍhena kulatthayūṣeṇa | pāyasena vā | svedayec
cābhīkṣṇaṃ |
cf. 1938 ed. 4.14.8
dūṣyodariṇaṃ tu saptalāśaṃkhinīsvarasasiddhena sarppiṣā virecayet | māsam
arddhamāsam vā mahāsnuhīvṛkṣakṣīragomūtrasiddhena vā ||
cf. 1938 ed. 4.14.9
gopitānilamūlatvāt sañcitatvāt malasya ca |
sarvvodareṣu saṃsanti bahuśas tv anulomanaṃ ||0||
cf. 1938 ed. 4.14.10
ata ūrddhvan sāmānyānyogān vakṣyāmaḥ || eraṇḍatailam evāharahar mmāsam ekaṃ
dvau vā kevalaṃ mūtrayuktaṃ kṣīrayuktaṃ vā sevetodakavarjjī | mahiṣīmūtraṃ
kṣīreṇa nirāhāraḥ saptarātraṃ | uṣṭrīkṣīrāhāro vānnapānaparivārivarjjī
pakṣaṃ | pippalīr vvā māsaṃ pūrvvoktena vidhānena vāseveta |
saindhavājamodanimbasiddham vā nikumbhatailaṃ |
ārddrakaṣṭaṅgaṇakṣārapātrārddhasiddham vā | śatapuṣpasiddham vā vātaśūle
vacāryaṃ | śṛṅgaverarasavipakvam vā kṣīram āseveta | cavyāśṛṅgaverakalkam vā
payasā | saralāmaradārucittrakam eva vā |
muruṅgīśālaparṇṇīśyāmāpunarṇṇavājyotiṣkaphalātailam vā kṣīreṇa |
svarjjikāhiṃgumiśram pibet | guḍadvitīyo vā harītakīm bhakṣayet |
snuhākṣīrapariśrāvitānām vā pippalīnāṃ sahasraṅ kālena | pathyācūrṇṇam vā
snuhākṣīraparibhāvitamutkārikām vā paktvā dāpayet | harītakīcūrṇṇaprastham
āḍhake ghṛtasyāvāpya khajenābhimathyānuguptan nidhāyārddhamāsaṃ yavapalle
vāsayet | tataś coddhṛtya pariśrāvya mahatīharītakīkvāthāmladadhīnyāvāpya
vipaced yathāyogam māsam arddhamāsam vā pāyayet | gavye payasi
mahāvṛkṣakṣīram āvāpya vipacet || vipakvañ cāvatārya śītībhūtaṃ
manthānenābhimathya navanītam ādāya bhūyo mahāvṛkṣakṣīrakaṣāyeṇaiva saha
vipacet | tad yathāyogam māsam arddhamāsam vā pāyayet |
cavyacitrakadantyativiṣākuṣṭhaśārivāviḍaṃgatriphalājamodaharidrādāruharidrāśaṃkhinītṛvṛtkaṭukānām
arddhakārṣikā bhāgāḥ | rājavṛkṣaphalamajjo 'aṣṭau karṣāḥ |
mahāvṛkṣakṣīrapale dve | gavāṃ kṣīramūtrayor aṣṭāvaṣṭau palāni | tat sarvvaṃ
ghṛtaprasthe samāvāpya vipacet | tathāyogam māsam arddhamāsam vā pāyayet |
etāni khalu tilvakaghṛtacaturthāni sarppīṃṣy
udaragulmavidradhyaṣṭhīlānāhakuṣṭhonmādāpasmāreṣūpayojyāni | virecanārtham
mūtrāsavāriṣṭasurāś cābhīkṣṇam mahāvṛkṣakṣīrasambhṛtāḥ seveta |
virecanadravyakaṣāyam vā śṛṅgaveradevadārupragāḍhaṃ |
cf. 1938 ed. 4.14.11
vamanavirecanadravyāṇām palikābhāgāḥ |
pippalyādivacādiharidrādiparipaṭhitānāñ ca dravyāṇāṃ ślakṣṇapiṣṭānāṃ
yathoktānāñ ca lavaṇānān tat sarvvam mūtragaṇe prakṣipya
mahāvṛkṣakṣīraprasthañ ca mṛdvagnināvaghaṭṭayan vipacet | avidagdhakalkan
tatsādhusiddham avatārya śītībhūtam aṅguṣṭhamātrāṅ guṭikām varttayet | tāsām
ekāṃ dve tisro vā yathāyogam māsām̐s trīṃś caturo vā seveta | eṣā khalu
mūtravarttikriyāviśeṣeṇa mahāvyādhiṣūpayujyate | koṣṭhajām̐ś ca krimīn
upahanti kāsaśvāsapratiśyāyārocakāvipākodāvarttām̐ś ca |
cf. 1938 ed. 4.14.12
madanaphalamajjājīmūtakekṣvākutrikaṭukasarṣapalavaṇāni mūtrakṣārayor
anyatareṇa piṣṭvāṅguṣṭhamātrāvarttī kṛtvodariṇaḥ | ānāhe tu
tailalavaṇagudābhyaktasyaikāṃ dve ca pāyau nidadhyāt | eṣānāhavarttikriyā
vātamūtrapurīṣodāvarttādhmānānāheṣu vidheyā | dūṣyodariṇan tu
vyoṣāśvamārakaguñjākākādanīmūlakalkam pāyayet | ikṣukāṇḍāni vā kṛṣṇasarpeṇa
daṃśayitvā bhakṣayet | vallīphalāni vā kandajam vā mūlajam vā viṣam āseveta
| tenāgadībhavaty anyataram vā bhāvam āpadyate |
cf. 1938 ed. 4.14.13
plīhodariṇas tūpasnigdhasvinnasya dadhnā bhuktavato vāmabāhukurpparasandhāv
abhyantarasirām vidhyet | vimarddayec ca pāṇinā plīhānaṃ |
rudhiraprasyandanārthan tataḥ śuddhadehaṃ samudraśuktikṣāram payasā pāyayeta
| hiṅgusauvarccikām vā kṣīreṇa | śrutena vā palāśakṣāreṇa |
yavakṣārapārijātakekṣurakāpāmārggakṣāram vā tailasaṃsṛṣṭaṃ |
saubhāñjanakayūṣaṃ vā pippalīsaindhavacitrakayuktam amlapūtikarañjakṣāram vā
| viḍaṅgalavaṇapippalīprāgāḍhaṃ |
cf. 1938 ed. 4.14.14
pippalīpippalīmūlaṃ śṛṅgaveracitrakayavakṣārasaindhavānām palikā bhāgāḥ |
ghṛtaprasthaṃ tattulyaṃ kṣīran tadekadhyam vipācayed etat khalu ṣaṭpalakaṃ
plīhāgnisādagulmodāvarttaśvayathupāṇḍurogaśvāsakāsapratiśyāyor
ddhvavātaviṣamajvarān upahanti ||
pipplalīmaricaśṛṅgaverahiṅgusaindhavasauvarccalaviḍadāḍimayavānikāpuṣkaramūlājājīdhānyāmlavetasakṣāradvayavacācittrakailājagandhātulasītyetaiḥ
samair ghṛtaprasthan dadhi caturgguṇaṃ bījapūrakarasayuktam pācayed etad
dādhikaṃ sarppir ddīpanīyam
udaragulmakāsaśvāsajvaravidradyaṣṭhīlānāhasarvvavātarukchamanaṃ śūlaghnañ
ceti || śṛṅgaveramātuluṅgarasadāḍimadadhiśuṣkamūlakolāmlakaṣāyaprastheṣu
ghṛtaprasthañ cāvāpya | pañca kolaviḍaṅgayavānīśuṣkamūlapāṭhagarbbhan tan
siddham pāyayet ||
cf. 1938 ed. 4.14.15
yakṛddālye 'py eṣa eva kriyāvibhāgaḥ |
viśeṣatas tu dakṣiṇabāhau sirām vidhyet ||
cf. 1938 ed. 4.14.16
maṇibandhe samunnāmya vāmam aṅguṣṭham īritaṃ |
dahet sirāṃ śareṇāśu plīho vaidyaḥ praśāntaye ||
cf. 1938 ed. 4.14.17
baddhagude parisrāvini ca snigdhasvinnasyādho nābher vvāmataś caturaṅgulam
apahāya romarājyād udaraṃ pāṭayitvā caturaṅgulapramāṇamantrāṇi niṣkṛṣya
nirīkṣya baddhagudasyāntrapratirodhakaramasmānaṃ bālam vāpohya malajātan
tato madhu sarppiṣābhyajyāntrāṇi yathāsthānaṃ sthāpayitvā bāhyaṃ vraṇam
udarasya sīvyet | parisrāviṇo py evam antraṃ samānayitvā cchidraṃ
kālapipīlikābhir ddaṅśayet | daṣṭe ca tāsāṃ kāyān upaharec chinnaśirāṃsi
tataḥ pūrvvavat sīvyet | vāsayec cainan tailadroṇyām alpam vā payovṛttir iti
||
cf. 1938 ed. 4.14.18
udakodariṇas tu tailābhyaktasyoṣṇodakaparisvinnasyāptaiḥ
suparigṛhītasyākakṣāt paṭūveṣṭitasyādho nābheś caturaṅgulam apahāya romarāj
dvyaṅgulam vrīhimukhenāṅguṣṭhodaramātram vidārya trapvādīnām anyatamasya
nāḍīm ubhayato dvāraṃ saṃyojya doṣodakam avasiñcen | na caikasmin divase
sarvvadoṣodakam apaharet || sahasāpahṛte doṣe
tṛṣṇājvarāṅgamarddātīsāraśvāsakāsapādadāhā utpadyeran | āpūryate vā
dṛḍhataram asañjātaprāṇasya tasmāt tṛtīyañ caturtham pañcamaṃ ṣaṣṭham
aṣṭamam vā dvādaśam vā divasam antaraṃ doṣodakam alpam alpam avasiñcet |
nisrute nisrute doṣe gāḍhataram āvikakauṣeyacarmmaṇām anyatamena
pariveṣṭayed udaran tathā nādhmāpayati vāyuḥ ṣaṇmāsām̐ś ca bhojayet payasā
rasena vā | tatas trīn māsānavodakena phalāmlena vāvaśiṣṭam māsatrayam annaṃ
laghu hitaṃ seveta evaṃ samvatsareṇāgadībhavati ||
cf. 1938 ed. 4.14.19
bhavati cātra||
āsthāpane caiva virecane ca pāne tathāhāravidhikriyāsu |
sarvvodarāṇāṃ kuśalena yojyaṃ kṣīraṃ raso jāṅgalajo tha vā syād iti ||
[Adhyāya 15]
cf. 1938 ed. 4.15.1
athāto mūḍhagarbhbhacikitsitam vyākhyāsyāmaḥ ||
cf. 1938 ed. 4.15.3
nātaḥ kaṣṭataramasti yathā mūḍhagarbhbhoddharaṇamatra hi
yoniyakṛtplīhāntragarbhbhāśayānām madhye kartavyaṃ | sparśeno
tkarṣāyakarṣaṇāpakarttanabhedanavyāvarttanapīḍanārjjūkaraṇāni caikahastena
garbhbhamahiṃsatā garbhbhiṇīñ cāhiṃsatā tasmād adhikṛtya tam āpṛcchya parañ
ca yan namāsthāyopakrameta ||
cf. 1938 ed. 4.15.4
tatra samāsenāṣṭavidha mūḍhagarbhbhagatiruddiṣṭā svabhāvagatā vapi tu
trayaḥ saṅgā bhavanti śiraso vaipulyādaṃśayor jjaghanasya vā
cf. 1938 ed. 4.15.5
jīvati garbhbhe sūtyaḥ prayateran |
nirharaṇe cyāvanāṃś ca mantrānanuśrāvayet ||
cf. 1938 ed. 4.15.6
ihāmṛtaś ca somaś ca citrabhānuś ca bhāvini |
uccaiḥśravāś ca turago mandire nivasantu te ||
cf. 1938 ed. 4.15.7
idamamṛtamapāṃ samuddhṛtāṃ vai tava laghu garbhbhamimam pramuñcahe stri |
tad analapavanārkkavāsavās te saha lavaṇāmbudharair ddiśantu śāntiṃ ||
cf. 1938 ed. 4.15.9
oṣadhāni ca vidadhyād yathoktāni ca | mṛte cottānāyā bhugnasakthinyā
vastracumbhalakonnāmitakaṭyā dhanvakamṛttikāśālmalīmṛtsnaghṛtābhyām
mrakṣayitvā hastaṃ yonyām praveśya garbhbham apaharet tatra śakthibhyām
āgatam anulomam evāñchet | ekasakthi pratipannasyetaraṃ sakthi prasārya
sphigdeśāgataṃ sphigdeśaṃ prapīḍyorddhvam utkṣipya sakthinī
prasāryasyāpaharet | tiryag āgatasya parighasyeva tiryak cīnasya paścād
arddhamūrddham utkṣipya pūrvvārddham apatyapathaṃ
pratyārjjavamānayitvāpaharet | dvāvanty āvasādhyau mūḍhagarbhbhau bhavataḥ |
evam aśakye śastram avatārayet ||
cf. 1938 ed. 4.15.10
sacetanan tu śastreṇa na kathañcana dārayet |
ātmānañ jananīñ caiva hanyād āśu sacetanaḥ ||
cf. 1938 ed. 4.15.12
tataḥ striyam āśvāsya maṇḍalāgreṇāṅguliśastreṇa vā śiro vidārya
śiraḥkapālāny āhṛtya śaṃkunā saṃgṛhyor asi kakṣe cāpaharet | abhinnaśiram
vākṣikūṭo gaṇḍe vā asaṃsaktasyāṃśadeśe bāhūṃ cchhitvā dṛtim ivātatam
vātapūrṇṇodaram vidārya nirasyātrāṇi śithilībhūtāṃ | jaghanaśaktasya vā
jaghanakapālānīti |
cf. 1938 ed. 4.15.13
yasminn aṅge hi yo garbhbhaḥ sajjate tasya tam bhiṣak |
samyak chittvā nirhared rakṣen nārīñ ca yatnataḥ ||
cf. 1938 ed. 4.15.14
citrāṃ hi gatiṃ garbhbhasya karoti kupito 'nilaḥ |
tatrānalpamatir vaidyo vartyeta matipūrvvakaṃ ||
cf. 1938 ed. 4.15.15
na copekṣet mṛtaṃ garbhbham muhūrttam api paṇḍitaḥ |
sa hyāśu jananīṃ hanti nirucchvāsam paśuṃ yathā ||
cf. 1938 ed. 4.15.16
maṇḍalāgreṇa karttavyaṃ cchedyam antar vvijānatā |
vṛddhipatraṃ hi tīkṣṇāgraṃ nārīṃ hanyāt kathañ cana ||
cf. 1938 ed. 4.15.17
athāmapatantīm aparām pātayet pūrvvavad bhiṣak |
hastenāpahared vā pi pārśvābhyām paripīḍya vā ||
cf. 1938 ed. 4.15.18
muhurnnārīm avadhunet pīḍayed vāṃśapiṇḍikān |
tailābhyaktayonin tailena pāyayet matimān bhiṣak ||
cf. 1938 ed. 4.15.18a
hiṅgupippalipāṭalyaubhārggīmelāmahauṣadhaṃ |
cf. 1938 ed. 4.15.21
rāsnāmativiṣā cavyām ebhir ddoṣaḥ prasicayte ||
cf. 1938 ed. 4.15.20
yoniś ca mṛdvī bhavati yoniśūlaś ca śāmyati |
cf. 1938 ed. 4.15.23
trirātram evaṃ saptāhaṃ tataḥ sneham punaḥ punaḥ ||
cf. 1938 ed. 4.15.24
sāyañ ca pāyayed dadyā māsam vāpi susaṃskṛtāṃ |
śirīṣakakubhābhyāñ ca toyam ācamane hitaṃ ||
cf. 1938 ed. 4.15.25
sarvvataḥ pariśudddhā ca snigdhapathyālpabhojanā ||
cf. 1938 ed. 4.15.26
svedābhyaṅgaparā nityam bhavet māsam atandritā ||
payo vātaharaiḥ siddhan daśāhaṃ bhojane hitaṃ |
cf. 1938 ed. 4.15.27
rasan daśāhaṃ śeṣan tu yathāyogam upācaret ||
nirupadravām viśuddhāñ ca jñātvā ca valavarṇṇinīṃ ||
cf. 1938 ed. 4.15.28
ūrddhvañ caturṣu māseṣu visṛjet tu vicakṣaṇaḥ ||
yonisantarppaṇe 'bhyaṅge pāne bastiṣu bhojane |
cf. 1938 ed. 4.15.29
balātailamidañ cāsyai dadyād anilavāraṇaṃ ||
balāmūlakaṣāyasya daśamūlīkṛtasya ca |
cf. 1938 ed. 4.15.30
yavakolakulatthānāṃ kvāthasya payasas tathā ||
aṣṭāvaṣṭau śubhā bhāgātailasyekas tad ekataḥ |
cf. 1938 ed. 4.15.31
paced āvāpya madhuraṃ gaṇaṃ saindhavasaṃyutaṃ ||
tatrāgaruṃ sarjjarasaṃ saralan devadāru ca |
cf. 1938 ed. 4.15.32
mañjiṣṭhāñ candanaṅ kuṣṭhamelāṃ kālānusārivāṃ ||
mānsī śaileyakam pattran tagaraṃ śārivāṃ vacāṃ |
cf. 1938 ed. 4.15.33
śatāvarīm aśvagandhāṃ śatapuṣpām punarṇṇavāṃ ||
tat sādhusiddhaṃ sauvarṇṇe rājate mṛnmaye 'pi vā |
cf. 1938 ed. 4.15.34
prakṣipya kalase 'bhyarccya svanuguptan nidhāpayet ||
balātailamidan nāmnā sarvvavātavikāranut |
cf. 1938 ed. 4.15.35
yathābalam ato mātrāṃ sūtikāyai pradāpayet ||
yā ca garbhbhārthinī nārī kṣīṇaśukraś ca yaḥ pumān |
cf. 1938 ed. 4.15.36
vātakṣīṇe marmmahate mathite 'bhihate tathā ||
bhagne sramābhipanne ca sarvvathaiva prayujyate |
cf. 1938 ed. 4.15.37
sarvvān āpekṣakādīṃś ca vātavyādhīn apohati ||
hikkāśvāsam adhīmanthaṅ gulmaṅ kāsañ ca dustaraṃ |
cf. 1938 ed. 4.15.38
ṣaṇmāsān upayujyena mantravṛddhir vvyapohati ||
pratyagradhātuḥ puruṣo bhavec ca sthirayauvanaḥ |
cf. 1938 ed. 4.15.39
etad dhirājñāṅ karttavyaṃ rājāmātyāś ca ye narāḥ ||
sukhinaḥ sukumārāś ca dhaninaś cāpi ye narāḥ |
cf. 1938 ed. 4.15.40
balākaṣāyapītebhyas tilebhyo vā py anekaśaḥ ||
tailam utpādya tat tailaṃ śatapākakṛtaṃ śubhaṃ |
cf. 1938 ed. 4.15.41
śaste 'hni nibhṛtaveśmany upayuñjyād yathābalaṃ ||
jīrṇṇesmin payasā siddhaṃ ṣaṣṭikānnam avāpnuyāt |
cf. 1938 ed. 4.15.42
anena vidhinā droṇam upayuñjyānnamīritaṃ ||
bhuñjīta dviguṇaṃ kālaṃ balavarṇṇānvitas tataḥ |
cf. 1938 ed. 4.15.43
sarvvapāpair vvinirmmuktaḥ śatāyuḥ puruṣo bhavet ||
śataṃ śataṃ cotkarṣād droṇe droṇe prakīrttyate ||
cf. 1938 ed. 4.15.44
balākalpenātibalāguḍūcyādity avalliṣu |
śairīyake vīratare śatāvaryān trikaṇṭake ||
cf. 1938 ed. 4.15.45
tailāni kuryāt madhukaprasāraṇyoś ca buddhimān |
cf. 1938 ed. 4.15.47
sarvveṣām eva caiteṣām upayogañ cikitsakaḥ |
balātailavadācaṣṭe guṇāṃś caivā viśeṣata iti ||
Adhyāya 16 (draft based on MS H)
cf. 1938 ed. 4.16.1
athāto vidradhīnāñ cikitsitam vyākhyāsyāmaḥ ||
cf. 1938 ed. 4.16.3
uktā vidradhayo ye ṣaṭ teṣv asādhyas tu sarvvajaḥ |
śeṣeṣv āmeṣu karttavyā tvaratā śophavat kriyā ||
cf. 1938 ed. 4.16.4
vātaghnamūlakalkais tu vasātailaghṛtāyutaiḥ |
sukhoṣṇo vahalo lepaḥ prayojyo vātavidradhau ||
cf. 1938 ed. 4.16.5
sānūpaudakamānsas tu kākolyādiś ca yogaṇaḥ |
snehāmlasiddho lavaṇaḥ prayojyaś copanāhane ||
cf. 1938 ed. 4.16.6
veśavāraiḥ sakṛsaraiḥ payobhiḥ pāyasais tathā |
svedayec cāpi satatam āharec cāpi śoṇitaṃ ||
cf. 1938 ed. 4.16.7
sa ced evam upakrāntaḥ pākāya vimukho yadi |
tam pācayitvā śastreṇa bhidyād bhitvā ca buddhimān ||
pañcamūlīkaṣāyeṇa prakṣālya lavaṇottaraiḥ |
tilair bbhadrādimadhukasaṃyutaiḥ pūrya veṣṭayet ||
vairecanikayuktena trivṛtena viśodhya ca |
pṛthakparṇṇyādisiddhena trivṛte naiva ropayet ||
paittikaṃ śarkkarālājamadhukaiḥ śārivāyutaiḥ |
pradihyāt kṣīrapiṣṭair vvā payasyośīracandanaiḥ ||
pākyaiḥ śītakaṣāyair vvā kṣīrair ikṣurasais tathā |
jīvanīyaghṛtair vvāpi secayec charkkarāyutaiḥ ||
tṛvṛddharītakīnāñ ca cūrṇṇam madhuyutaṃ lihet |
jalaukābhir hareccāsṛk pakvam vāpāṭya buddhimān ||
kṣīravṛkṣakaṣāyeṇa prakṣālyodakajena vā |
tilaiḥ sayaṣṭīmadhukaiḥ sāmṛtaiḥ sarppiṣāyutaiḥ ||
pratigrāhya pratanunā sarppiṣāveṣṭayed vraṇaṃ |
prapauṇḍarīkamañjiṣṭhā madhukośīrapadmakaiḥ ||
saharidraiḥ kṛtaṃ sarppiḥ sakṣīraṃ vraṇaropaṇaṃ |
kṣīraśuklāpṛthakparṇṇīsamaṅgālodhracandanaiḥ ||
nyagrodhādipravāleṣu teṣāṃ tvakṣvathavākṛtaṃ |
naktamālasya patrāṇi paṭolāriṣṭayos tathā ||
dve haridre madhūcchiṣṭaṃ madhukan tiktarohiṇī |
priyaṃgukuśamūlañ ca niculasya tvageva ca ||
eṣāṃ karṣasamair bbhāgair ghṛtaprasthaṃ vipācayet |
duṣṭavraṇapraśamanaṃ tathā nāḍīvināśanaṃ ||
sadyaś cchinnavraṇānāñ ca karañjādyamidaṃ śubhaṃ |
iṣṭakāsikatālohagośakṛttuṣapāṅśubhiḥ ||
mūtrair uṣṇaiś ca satataṃ svedayec chleṣmavidradhiṃ |
kaṣāyapānair vvamanair ālepair upanāhanaiḥ ||
hared doṣān abhīkṣṇañ ca tathaivāsṛg alāvubhiḥ |
āragvadhakaṣāyeṇa pakvam vā pāṭya dhāvayet ||
haridrātriphalāśaktutilair mmadhusamāyutaiḥ |
pūrayitvā vraṇaṃ samyak vadhnīyāt kīrttitaṃ yathā ||
tataḥ kulatthikādantī tṛvṛcchyāmārkkatilvakaiḥ |
kuryāt tailaṃ sagomūtraṃ hitan tatra sasaindhavaṃ ||
pittavidradhivat sarvvā kriyā niravaśeṣataḥ |
vidradhyoḥ kuśalaḥ kuryād raktāgantunimittayoḥ ||
varuṇādir gaṇakvātham apakve 'bhyantarotthite |
uṣakādipratīvāpaṃ pivecchaṃkaraṇā yadi ||
anayor vvarggayoḥ sarppiḥ siddhaṃ vairecaneṣu ca ||
vidradhiṃ hanti na cirāt prātaḥ prātar nniṣevitaṃ |
ebhir eva gaṇaiś cāpi saṃsiddhaṃ snehayojitaṃ ||
kāryam āsthāpanaṃ kṣipraṃ sa ca sneho nuvāsanaṃ |
pānālepana bhojyeṣu madhusigrudrumo 'pi vā ||
dattāvāyo yathādoṣam apakvaṃ hanti vidradhiṃ |
toyadhānyānyāmlamūtrais tu peyo vāpi surādibhiḥ ||
yathādoṣagaṇakvāthaiḥ pived vāpi śilājatuṃ |
pradhānaṅ guggulum vāpi dāruśuṇṭhīm athāpi vā ||
svedopanāhaḥ kuryāc ca sadā cāpy anulomayet |
śirāṃ yathoktām vidhyeta kaphaje vidradhau bhiṣak ||
raktapittānilottheṣu kecid vāhau vadanti tu |
paryāgatañ ca śastreṇa bhittvā vraṇavad ācaret ||
śruteṣūrddham adho vāpi maireyāmlasurāsavaiḥ |
peyo varuṇakādis tu madhusigrudrumo 'pi vā ||
madhusigros tu mūleṣu siddhānāṃ sahasāvudhaiḥ ||
yavakolakulatthānāṃ yūṣair bbhuñjīta mānavaḥ ||
prātaḥ prātaś ca seveta mātrayā tailvakaṃ ghṛtaṃ |
paryāgate vidradho tu siddhir nnaikāntikī bhaved iti ||
Adhyāya 17 (draft based on MS H)
cf. 1938 ed. 4.17.1
athāto visarppanāḍīstanarogāṇāñ cikitsitaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
cf. 1938 ed. 4.17.3
sādhyā visarppās traya ādito ye tat sannipātakṣatajāvasādhyau |
sādhyeṣu pathyair hi gaṇair vvidadhyād ghṛtāvasekoś ca tathā pradehān
||
cf. 1938 ed. 4.17.4
kuṣṭhaṃ śatāhvāsuradārumustāvārāhikustuṃvurukṛṣṇagandhā |
vāterkkavaṃśārttagaṇās tu yojyā sekeṣu lepeṣu tathā ghṛteṣu ||
cf. 1938 ed. 4.17.5
yat pañcamūlaṃ khalu kaṇṭakākhyam alpam mahac cāpy athavallijāñ ca |
taccopayojyam bhiṣajā pradehaiḥ seke ghṛte cāpi tathaiva taile ||
cf. 1938 ed. 4.17.6
kaseruśṛṅgāṭakapadmagundrāḥ saśaivalāḥ sotpalakarddamām̐ś ca |
vastrāntarā pittakṛte visarppalepāvidheyāḥ saghṛtāḥ suśītāḥ ||
cf. 1938 ed. 4.17.7
hrīveralāmajjakacandanāni śrotojamuktāmaṇigairikaiś ca |
kṣīrābhipiṣṭāḥ saghṛtāḥ suśītā lepāḥ prayojyās tanavaḥ sukhāya ||
cf. 1938 ed. 4.17.8
mañjīṣṭhayaṣṭīmadhukam payasyāprapauṇḍarīkaṃ saha padmakena |
saugandhikāñ ceti sukhapralepaḥ paitte visarppe bhiṣajā prayojyāḥ ||
cf. 1938 ed. 4.17.9
nyagrodhavarggam pariṣecanañ ca ghṛtañ ca kuryāt svarasena tasya |
śītaiḥ payo bhiś ca madhūdakaiś ca saśarkkarair ikṣurasaiś ca sekāṃ ||
cf. 1938 ed. 4.17.10
ghṛtañ ca gaurīmadhukāravindalodhrāmvurājādanajīvakeṣu |
tathārṣabhe padmakaśārivāyāṃ kākoli2medākumudotpaleṣu ||
cf. 1938 ed. 4.17.11
sacandanāyām madhuśarkkarāyān drākṣāsthirāpṛṣṇisamaṅgayā ca |
kalkīkṛtāsūdakamatragandhā nyagrodhavarggasya ca śārivādeḥ ||
cf. 1938 ed. 4.17.12
gaṇasya vilvādikapañcamūlyoś caturgguṇaṃ kṣīramathāpi tadvat |
prasthaṃ vipakvaṃ pariṣecanena paittāni hanyāt tu visapppanāḍī ||
cf. 1938 ed. 4.17.13
visphoṭaduṣṭavraṇaśīrṣarogān pākan tathāsyāsya tathaiva pānāt |
grahārddite śoṣiṇi cāpi vāle | ghṛtaṃ tu gaurādikam etad iṣṭaṃ ||
cf. 1938 ed. 4.17.14
athāśvagandhā saralātha kālā saikeṣikāvāpyathavājaśṛṅgī |
gomūtrapiṣṭo vihimapradeho hanyādvisarppaṅkaphajaṃ suśīghraṃ ||
kālānusāryāgurucocaguñjārasnāvacāśītaśivendraparṇṇyaḥ |
pālindimajjāsamahīkadam vā hito visarppeṣu kaphātmakeṣu ||
cf. 1938 ed. 4.17.16
gaṇas tu sarvvo varuṇaḥ prayojyaḥ kriyāsu sarvvāsu vicakṣaṇena |
sarvveṣu saṃśodhanam eva kuryād raktāvasekañ ca jalāyukābhiḥ ||
cf. 1938 ed. 4.17.17
sarvvām̐ś ca pakvān pariśodhya dhīmān vraṇaṃ krameṇopacared yathoktaṃ |
nāḍītridoṣaprabhavā na sidhye ccheṣāś catasraḥ khalu yatnasādhyāḥ ||
cf. 1938 ed. 4.17.18
tatrānilotthām upanāhya pūrvvam aśeṣataḥ pūyagatim vidārya |
phalair apāmārggabhavaiḥ supiṣṭaiḥ sasaindhavaiḥ pūrya hitāya vadhyet
||
cf. 1938 ed. 4.17.19
prakṣālane cāpi sadā vraṇasya yojyam mahad yat khalu pañcamūlaṃ |
hiṃsrā haridre kaṭukāvale ca gojihvikā caiva savilvamūlaṃ ||
cf. 1938 ed. 4.17.20
sambhṛtya kuryāt trivṛtaṃ vraṇasya saṃśodhanaṃ śodhanaropaṇajñaḥ |
pittātmakāṃn prāg upanāhya dhīmān utkārikābhiḥ sapayoghṛtābhiḥ ||
cf. 1938 ed. 4.17.21
nipātyaśastran tilanāgadantīmañjiṣṭhakalkaiḥ pratipūrayīta |
prakṣālane cāpi haridrasomanimvāḥprayojyāḥ kuśalena nityaṃ ||
cf. 1938 ed. 4.17.22
śyāmātribhaṇḍītriphalāsu siddhaṃ haridrayos tilvakavṛkṣake ca |
ghṛtaṃ sadugdham vraṇatarppaṇena hanyād gatiṃ koṣṭhagatāpi yā syāt ||
cf. 1938 ed. 4.17.23
nāḍīṅ kaphotthām upanāhayitvā kulatthasiddhārthakaśaktukiṇvaiḥ |
mṛdvīkṛtāmeṣyagatim viditvā nipātayec chastram aśeṣakārī ||
cf. 1938 ed. 4.17.24
dadyād vraṇe nimvatilāṃ sadantīṃ surāṣṭrajāṃ saindhavasamprayuktāṃ |
prakṣālane cāpi karañjanimvajātyakṣapīlusvarasāḥ prayojyāḥ ||
cf. 1938 ed. 4.17.25
suvarccikāsaindhavacitrakeṣu nikumbhanīlīta larūpikāsu |
phaleṣv apāmārggabhaveṣu caiva kuryāt samamūtreṣu hitāya tailaṃ ||
cf. 1938 ed. 4.17.26
nāḍīn tu śalyaprabhavāṃ vidārya nirghātyaśalyaṃ pravidārya mārggaṃ |
vandhed vraṇaṃ kṣaudraghṛtapragāḍhaṃ datvā tilāñ cchodhyavaropayīta ||
cf. 1938 ed. 4.17.27
kumbhīkakharjjūrakapitthavilvavanaspatīnāñ ca śalāṭuvargge |
kṛtvā kaṣāyam vipacet tu tailam āvāpya mustāśakunapriyaṅgūḥ ||
cf. 1938 ed. 4.17.28
saugandhikāmocarasāhipuṣpaṃ lodhrāṇi datvā khalu dhātakīñ ca |
etena śalyaprabhavā tu nāḍī rohed vraṇe vā sukhamāśu caiva ||
cf. 1938 ed. 4.17.29
kṛśadurvvalabhīrūṇān nāḍīm marmmāśritām api |
kṣārasūtreṇa tāṃ cchindyān na tu śastreṇa dārayet ||
cf. 1938 ed. 4.17.30
eṣaṇyā gam anviṣya kṣārasūtrānuśāriṇīṃ |
sūcīn nidadhyād gatyante pronnām pāṇḍu vinirharet ||
cf. 1938 ed. 4.17.31
sūtrasyāntaṃ samānīya gāḍhavandhaṃ samācaret |
tataḥ kṣāravalam vīkṣya sūtram anyat prayojayet |
cf. 1938 ed. 4.17.32
kṣārāktam matimān vaidyo yāvanna cchidyate gatiḥ |
bhagandare 'pyeṣa vidhiḥ kāryā vaidyena jānatā ||
cf. 1938 ed. 4.17.33
arvvudādiṣu cotkṣipya mūle sūtran nidhāpayet |
sūcībhir yavavaktrābhir ācitam vā samantataḥ |.
mūle sūtre ca vadhnīyāc cchinne copakramed vraṇaṃ ||
cf. 1938 ed. 4.17.34
yā dvivraṇīye 'bhihitās tu varttyas tāḥ sarvvanāḍīṣu bhiṣag vidadhyāt |
ghoṇṭāphalaṃ tvag madanaṃ phalañ ca pūgasya ca tvag lavaṇañ ca mukhyaṃ
||
cf. 1938 ed. 4.17.35
snuhārkkadugdhena sahaiṣa kalko varttīkṛtā hantya cireṇa nāḍīṃ
vibhītakāmrāsthivaṭapravālahareṇukāśaṃkhinivījamiśrā ||
cf. 1938 ed. 4.17.36
varāhaviṭsūkṣmamasīpradeyā nāḍīṣu tailena vimiśrayitvā |
cf. 1938 ed. 4.17.38
tathā ca gomāṃsamasīṃ hitāya koṣṭhāśritā svādarato diśanti |.
varttīkṛtam mākṣikasaṃprayuktan nāḍīghnamuktaṃ lavaṇottamam vā |
cf. 1938 ed. 4.17.39
duṣṭavraṇe yad vihitaṃ ca tailan tat sevyamānaṅ gatim āśu hanti ||
cf. 1938 ed. 4.17.37
dhattūrakam madanakodravajañ ca vījaṃ kośātakī śukanasā mṛgabhojinī ca |
sāṅkollavījakusumais tu kṛtañ ca cūrṇṇaṃ lākṣodakāhṛtamalāsu gatīṣu deyaṃ
||
cf. 1938 ed. 4.17.40
eṣv eva sādhuṣu kṛteṣu vimiśrayitvā tailaṃ kṛtaṅ gatim apohati saptarātrāt
|
piṇḍīkṛtasya tu varāhavibhāvitasya mūleṣu kandaśakaleṣu ca sauvaheṣu ||
cf. 1938 ed. 4.17.41
tailaṅ kṛtaṅ gatim apohati śīghram eva kandeṣu cāmaravarāyudhasāhvayeṣu |
bhallātakārkkamaricair llavaṇottamena siddhaṃ viḍaṃgarajanīdvayacitrakair
yat ||
cf. 1938 ed. 4.17.42
syāmārkkavasya ca rasena nihanti tailaṃ nāḍīṃ kaphānilakṛtānapacīn vraṇām̐ś
ca |
stanye gate vikṛtim āśu bhiṣak tu dhātrīṃ pītvā ghṛtaṃ pariṇatehani
vāmayīta ||
cf. 1938 ed. 4.17.43
nimvodakena madhumāgadhikāyutena vāntāpare 'hani ca mudgarasāsanā syāt |
evan tryahañ caturahaṃ ṣaḍaham vamed vā sarppiḥ pived triphalayā saha
saṃyutam vā ||
cf. 1938 ed. 4.17.44
bhārggīm vacām ativiṣāṃ suradārupāṭhām mustādikam madhurasāṅ kaṭurohiṇīñ ca
|
dhātrī pivet tu payasaḥ pariśodhanārtha mustāvacādi tu varam madhunātha
vāpi ||
cf. 1938 ed. 4.17.45
stanarogam utthitam avekṣya bhiṣag vidadhyād yad vidradhāvabhihitam
bahudhābhidhānam ||
cf. 1938 ed. 4.17.47
āme vidahyati tathaiva gate ca pākan tasyā stanau satatam eva ca
nirdduhīteti ||
Adhyāya 18 (draft based on MS H)
cf. 1938 ed. 4.18.1
athāto granthyapacyarbbudagalagaṇḍānāñ cikitsitam vyākhyāsyāmaḥ ||
cf. 1938 ed. 4.18.3
granthiṣv athāmeṣu bhiṣag vidadhyāc chophakriyā vistaraśo vidhijñaḥ |
cf. 1938 ed. 4.18.3a
rakṣed balañ cāpi narasya nityaṃ tad rakṣitam vyādhibalan nihanti ||
cf. 1938 ed. 4.18.4
tailaṃ pibet sarppiratha dvayaṃ vā datvā vasām vā trivṛtam vidadhyāt|
apīhavātedaśamūlasiddhaṃ vaidyaścatuḥsnehamathāpi dadyāt ||
cf. 1938 ed. 4.18.5
hiṃsrāsa rohiṇyamṛtātha bharggī śyonākabilvāgurukṛṣṇagandhā | gojī ca piṣṭā
saha tālapattryā granthau vidheyā nilaje pralepaḥ||
cf. 1938 ed. 4.18.6
svedopanāhā vividhāś ca yojyāḥ kuryāt prasiddhānaparāṃś ca lepān| vidārya
pakvaṃ samupohya pūyam prakṣālya bilvārkkagaṇaditoyaiḥ ||
cf. 1938 ed. 4.18.7
tilaiḥ sapañcāṅgulapattramiśraiḥ saṃśodhayet saindhavasaṃprayuktaiḥ|
śuddham vraṇañ cāpy uparopayīta tailena rāsnāsaralāyutena||
cf. 1938 ed. 4.18.8
viḍaṅgayaṣṭīmadhukāmṛtābhiḥ siddhena taṃ kṣīravimiśritena| jalāyukāḥ
pittakṛte hitās tu kṣīrodakābhyām pariṣecanañ ca||
cf. 1938 ed. 4.18.9
kākolivarggasya tu śītalāni pibet kaṣāyāṇi saśarkkarāṇi |
drākṣārasenekṣurasena vāpi cūrṇṇaṃ pibed vāpi harītakīnāṃ||
cf. 1938 ed. 4.18.10
madhūkajambvarjjunavetasānāṃ tvagbhiḥ pradehān avacārayec ca| saśarkkarair
vvā tṛṇaśūlyakandair ddihyād abhīkṣṇaṃ mucilindajair vvā||
cf. 1938 ed. 4.18.11
vidārya vā pakvamapohya pūyaṃ dhāvet kaṣāyeṇa vanaspatīnāṃ| tilaiḥ
sayaṣṭīmadhukair vviśodhya sarppiḥ prayojyam madhurair vvipakvaṃ||
cf. 1938 ed. 4.18.12
hṛteṣu doṣeṣu yathānupūrvvā granthau bhiṣak chleṣmasamutthiteṣu | svinnasya
vimlāpanam eva kuryād aṃguṣṭhaveṇudṛśadīsutais tu||
cf. 1938 ed. 4.18.13
vikaṃkatāragvadhakākaṇantīkākādanītāpasavṛkṣamūlaiḥ| ālepayed enama
lāvubhārggīkarañjakālāmadanaiś ca vidvān||
cf. 1938 ed. 4.18.14
amarmmaje cānupa śīmymānasapakvam evāpahared vidārya| dahet sthite cāsṛji
siddhakarmmā sadyaḥ kṣatoktañ ca vidhim vidadhyāt||
cf. 1938 ed. 4.18.15
yā māṃsakandyaḥ kaṭhinā bṛhatyastāsvapya yaṃ karmma vidhiḥ prayojyaḥ|
śastreṇa cāpāṭya vipakvamāśu prakṣālayet pathyatamaiḥ kaṣāyaiḥ||
cf. 1938 ed. 4.18.16
saṃśodhanais tañ ca viśodhayīta kṣārottamaiḥ kṣaudraghṛtapragāḍhaiḥ| śuddhe
ca tailaṃ tvavacāraṇīyam viḍaṅgapāṭhārajanīvipakvaṃ||
cf. 1938 ed. 4.18.17
medaḥsamutthe tilakalkadigdhaṃ tvacopariṣṭād dviguṇam paṭāntaṃ|
hutāśataptena muhuḥ pramṛjyālena
dhīmānadahan hitāya||
cf. 1938 ed. 4.18.18
pralipya dārvvīmatha lākṣayā vā prataptayā svedanam asya kāryaṃ| nipātya vā
śastramapohya medo dahet supakvan tv athavā vidārya||
cf. 1938 ed. 4.18.19
prakṣālya mūtraiś ca tilaiḥ supiṣṭaiḥ suvarccikādyair haritālamisraiḥ|
sasaindhavaiḥ kṣaudraghṛtapragāḍhaiḥ kṣārottarair enam abhipraśodhya||
cf. 1938 ed. 4.18.20
tailaṃ vidadyād dvikarañjaguñjāvaṅgāvalekheṅgudimūtrasiddhaiḥ| jīmūtakī
kośavatīphaleṣu dantī dravantī trivṛtāsu caiva||
cf. 1938 ed. 4.18.21
sarppiḥ kṛtaṃ hanty apacīṃ pravṛddhāṃ dvidhā pravṛttan tad udāravīryaṃ|
nirgguṇḍijātībarihiṣṭhayuktaṃ jīmūtakaṃ mākṣikasaindhavāḍhyaṃ||
cf. 1938 ed. 4.18.22
abhiprataptaṃ vamanaṃ praśastaṃ duṣṭāpacīṣūttamamādiśanti| nirgguṇḍi
bimbīkaravīrasiddhaṃ tailaṃ hitaṃ śīrṣavirecanaṃ ca||
cf. 1938 ed. 4.18.23
śākhoṭakalka svarasena siddhaṃ tailaṃ hitaṃ nasyaniśevanena| madhūkasāraś
ca hito vapīḍe phalāni śigroḥ kharamañjarervvā||
cf. 1938 ed. 4.18.24
granthīnamarmmaprabhavānapakvānuddhṛtya cāgniṃ vidadhīta vaidyaḥ| kṣāreṇa
cainaṃ pratisārayīt muhurmmhurllikhyama thoyathāvat||
cf. 1938 ed. 4.18.25
pārṣṇim prati dvā daśa cāṅgulāni mātvendrabastim parivarjjya dhīmān|
vidārya matsyāṇḍanibhāni vaidyo jālāni niḥkramyavidhimviddhyāt ||
cf. 1938 ed. 4.18.27
maṇibandhopariṣṭādvā kuryād rekhātrayam bhiṣak| aṅgulāntaritaṃ samyag
apacīnāṃ nivṛttaye||
cf. 1938 ed. 4.18.28
cūrṇṇasya kāle parcalākakākagodhāhikūrmmaprabhavās tumaṣyaḥ | dadyāc ca
tailena saheṅgudīnāṃ tailāni vakṣyāmi ca ślīpadeṣu ||
cf. 1938 ed. 4.18.29
vairecanan dhūmam upādadīta bhavec ca nityaṃ yavamudgabhojī| karkkāruker
vvārukanālikerapiyālapañcāṅgulabījapūrṇṇaiḥ||
cf. 1938 ed. 4.18.30
vātārbbudaṃ kṣīraghṛtāmbusiddhair uṣṇaiḥ satailair upanāhayettu| kuryāc ca
mukhyānuupanāhanārtham bhṛteṣu māṃseṣu ca veśavārāṃ||
cf. 1938 ed. 4.18.31
svedam vidadhyāt kuśalantu nāḍyā śṛṅgena raktam bahuśo harecca|
vātaghnaniryūhapayomlabhāgaiḥ siddhaṃ śatākhya trivṛtam pibedvā||
cf. 1938 ed. 4.18.32
svedopanāhā mṛduvas tu pathyāḥ pittārbbude kāyavirecanañ ca| vighṛṣya
codumbari kākagojīpatrairbhbhṛśaṃ kṣaudrayutaiḥ pralimpet||
cf. 1938 ed. 4.18.33
sūkṣṇīkṛtaiḥ sarjjarasapriyaṃgūpattaṅgalodhrāñjanayaṣṭikāhvaiḥ |
visrāvya cāragvadhagojisomāḥ śyāmā va yojyāḥ kuśalena lepaḥ ||
cf. 1938 ed. 4.18.34
śyāmāgirihvārajanīraseṣu drākṣārase saptalikārase ca ||
ghṛtaṃ pacet klītakajecasiddhaṃ pittārbudī tajjaṭhare ca jantuḥ ||
cf. 1938 ed. 4.18.35
śuddhaś ca jantoḥ kaphaje rbude tu rakte 'vasikte ca tato 'rbudan tat |
kalkair ddihed ūrddhvamadhaś ca yani dravyāṇi doṣānapaciṃ nudanti ||
cf. 1938 ed. 4.18.36
kapotapārāvataviḍvimiśraiḥ sakāṃśanīlī śukalāṅgalākhyaiḥ |
mūlais tu kākādanimūlamisraiḥ kṣārapradigdhair athavā pradihyāt ||
cf. 1938 ed. 4.18.37
niṣpāvapiṇyākakulatthakalkair mmāṃsapragāḍhair ddadhimardditais tu |
lepaṃ vidadhyāt krimayo yathātra mūrcchanti muñcanty atha makṣikā vā ||
cf. 1938 ed. 4.18.38
alpāvaśiṣṭaṃ krimibhakṣitan tallikhettato 'gnim vidadhīta paścāt |
yadalpamūlaṃ trapuśīsatāsrais tadveṣṭya paṭṭair athavāyasair vvā ||
cf. 1938 ed. 4.18.39
kṣārāgniśastrāṇyavacārayīta muhur mmuhuḥ prāṇamahiṃsamānaḥ |
āsphotajātīkaravīrapatraiḥ kaṣāyam iṣṭaṃ vraṇaśodhanārthaṃ ||
cf. 1938 ed. 4.18.40
śuddhe ca tailaṃ vidadhīta bhārggīviḍaṅgapāṭhātriphalāsusiddhaṃ |
yadṛcchayā copagatāni pākaṃ krameṇa caivaopacaredvidhijñaḥ ||
cf. 1938 ed. 4.18.41
medo 'rbbudaṃ svedya vidārya saudhya sīvyādyathoktaṃ gataraktamāśu |
tato haridrāgṛhadhūmalodhrapattaṅgacūrṇṇaiḥ samanaḥ śilālaiḥ ||
cf. 1938 ed. 4.18.42
vraṇam pratigrāha madhupragāḍhaiḥ karañjatailaṃ vidadhīta śuddhe |
saśeṣadoṣāṇi hi yo 'rbbudāni karoti tānyāśu punar bhbhavanti ||
cf. 1938 ed. 4.18.43
tasmād aśeṣāṇi samuddharet tu hanyuḥ saśeṣāṇi yathā viṣāgnī |
svinne 'nilothaṃ galagaṇḍamadau nāḍyāni laghnauṣadhapatrabhaṅgaiḥ ||
cf. 1938 ed. 4.18.44
amleṣu pattraiṣu payaḥ sucāpi svedaṃ vidaddhyāt piśiteṣu cāpi |
visrāvayet svinnam atandritas tu rūḍhaṃ vraṇaṃ cāpy upanāhayīta ||
cf. 1938 ed. 4.18.45
śaṇātasīmūlakeśigrusidgraiḥ piyālamajjāsahitais tilais tu |
kālāmṛtāśigrupunarnnavārkkagajādināmākaraghāṭakuṣṭhaiḥ ||
cf. 1938 ed. 4.18.46
ekaiṣikāvṛkṣakatilvakaiś ca surāmlapiṣṭaiḥ pradihedabhīkṣṇaṃ |
cf. 1938 ed. 4.18.47
tailam pibeccāmṛtavallinimbahansāhvayāvṛkṣakapippalībhiḥ ||
siddhaṃ balābhyāṃ sahadevadāru hitāya nityaṃ galagaṇḍaroge ||
cf. 1938 ed. 4.18.48
svedopanāhaiḥ kaphasambhavan tu saṃsvedaya visrāvaṇam eva kuryāt ||
tato 'jagandhātiviṣāviśalyāviṣāṇikālāvuśukāñjānāśā kecit pāṭhahvayābhiḥ |
cf. 1938 ed. 4.18.49
palāśabhasmodakapeśitābhir ddihyāt suguñjābhir aśītalābhiḥ ||
daśārddhaśaṅkhair llavaṇaiś ca yuktaṃ tailaṃ pibetmāgadhikādisiddhaṃ |
cf. 1938 ed. 4.18.50
praccharddanaṃ śīrṣavirecanañ ca dhūpaś tu vair ecaniko hitas tu ||
pākakramo vā pyanayo vidheyo vaidyena pākaṃgatayo kathañcit |
cf. 1938 ed. 4.18.51
kaṭutrikakṣaudrayutāś ca śastā bhakṣyā yavānnāni rasāś ca maudgāḥ |
saśṛṃgaverāḥ sapaṭolanimbā hitāya deyā galagaṇḍaroge |
cf. 1938 ed. 4.18.52
medaḥsamutthe tu yathopadiṣṭāṃ vidhyet sirāṃ snigdhatanornnarasya ||
śyāmāsudhālohapurīṣadantīrasāñjanaiś cāpi hitaḥ pralepaḥ |
cf. 1938 ed. 4.18.53
mūtreṇa cāloḍya hitāya kalkaṃ prātaḥ pibet sāramahīruhāṇāṃ ||
śastreṇa vā 'pāṭya vidārite ca medaḥ samuddhṛtya hitāya sīvyet |
cf. 1938 ed. 4.18.54
majjāvasākṣadrayutair ddahedvā dagdhe ca sarppirmmadhu cāvacāryaṃ ||
kāsīsatutthe ca tato 'tra deye cūrṇṇīkṛte rocanayā ca yukte |
cf. 1938 ed. 4.18.55
tailena cābhyajya hitāya dadyāt sārodbhavaṃ gomayajañ ca bhasma |
hitañ ca nityan triphalākaṣāyaṃ gā ḍhaś ca bandho yavabhojanañ ceti ||
[Adhyāya 19]
cf. 1938 ed. 4.19.1
athāto vṛddhyupadaṃśaślīpadānāṃ cikitsitaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
antravṛddhim ṛte ye 'nye vṛddhayas teṣu varjayet |
vegāghātaṃ pṛṣṭhayānaṃ vyāyāmaṃ maithunaṃ tathā ||
anaśanaṃ cātyaśanam adhyaśanam atho guruḥ |
tatrādito vātavṛddhau trivṛtāsnigdham āturam ||
sninnañ caiva yathānyāyam pāyayīta virecanaṃ |
kośāmratilvakair aṇḍaphalatailāni vā naraḥ ||
sakṣīram vā pibet māsaṃ tailam eraṇḍasambhavaṃ |
tataḥ kāle 'nilaghnānāṃ kvāthaiḥ kalkaiś ca buddhimān ||
nirūhayen nirūḍhañ ca bhuktavantaṃ rasodanaṃ |
yaṣṭīmadhukasiddhena tatas tailena yojayet ||
svedopanāhau kuryāc ca pradehām̐ś cānilāpahān |
vidagdham pācayitvā vā sevanīm parivarjjayet ||
bhindyād bhitvā ca matimān yathoktaṃ kramam ācaret |
pittagranthikramaṅ kuryād apakvam pittasambhave ||
śastropapannam bhitvā vā śodhayen madhusarppiṣā |
śuddhe ca copaśaṅ kalkaṃ dadyāt tailan tu yaddhitaṃ ||
muhur muhur jjalaukābhiḥ śoṇitaṃ raktaje haret |
pibed virecanam vāpi śarkkarākṣaudrasaṃyutaṃ ||
pittagranthikramaṃ kuryād āme pakve ca raktaje |
śleṣmavṛddhim uṣṇavīryair mmūtrapiṣṭais tu lepayet ||
pītadārukaṣāyañ ca pibet mūtreṇa saṃyutaṃ |
vimlāpanād ṛte cāpi śleṣmagranthikrame hitaḥ ||
pakvabhinne viśuddhyarthan tailaṃ deyam vijānatā |
sumanāruṣkarāṅkoṭhasaptaparṇṇeṣu sādhitaṃ ||
svedyam medaḥ samutthan tu lepayet surasādinā |
śirovirekadravyair vvā sukhoṣṇair mmūtrasaṃyutaiḥ ||
svinnam vāveṣṭa paṭṭena samāśvāsya ca mānavaṃ |
rakṣamūlaṃ sevanīñ ca vṛddhipattreṇa dārayet ||
medaḥ samuddhṛtya tato dadyāt kāsīsasaindhave |
badhnīyāc ca yathoddiṣṭaṃ śuddhe tailañ ca dāpayet ||
manaḥśilālalavaṇaiḥ siddhamāruḥkareṣu ca |
svedyamūtranimittan tu vastrapaṭṭena veṣṭayet ||
sevanyām pārśvato 'dhastād vidhyed vrīhimukhena vai |
athātrodaravan nāḍīn dattvā visrāvayed bhiṣak ||
mūtranāḍīm athoddhṛtya sthavikābandham ācaret |
śuddhe ca ropaṇan dadyād varjjayed antrahaitukaṃ ||
aprāptaphalakose vā vātavṛddhikramo hitaḥ |
dahed vā vahninā gāḍhan tasya mārggāvarodhanā ||
cf. 1938 ed. 4.19.22
aṅguṣṭhamadhye tvak chitvā dahed vāṅgaviparyaye |
cf. 1938 ed. 4.19.23
anenaiva vidhāṇena vṛddhī vātakaphātmakau |
pradahet prayataḥ kin tu snāyucchedo 'dhikas tayoḥ |
cf. 1938 ed. 4.19.24
śaṅkhopari ca karṇṇānte tyaktvā sevanim ādarāt |
vyatyāsāt tatsirām vidhyed antravṛddher nivṛttaye ||
cf. 1938 ed. 4.19.25
upadaṃśeṣu sādhyeṣu susnigdhasvinnadehinaḥ |
sirām vidhyen meḍhramadhye pātayed vā jalaukasaḥ |
cf. 1938 ed. 4.19.26
hared ubhayataś cāpi doṣāṇ atyartham ucchritāṃ |
sadyo nihṛtadoṣasya rukchothāv upaśāmyataḥ |
cf. 1938 ed. 4.19.27
yadi vā durbalo jantur na vā prāptaṃ virecanaṃ |
nirūheṇāharet tasya doṣān atyartham ucchritāṃ |
cf. 1938 ed. 4.19.28
prapauṇḍarīkaṃ madhukaṃ rāsnākupunarṇṇavaiḥ |
saralāgurubhadrākhyair vātajaṃ saṃpralepayet |
cf. 1938 ed. 4.19.29
niculair aṇḍabījāni yavagodhūmasaktavaḥ |
etaiś ca vātajaṃ snigdhaṃ sukhoṣṇaiḥ sampralepayet |
cf. 1938 ed. 4.19.30
prapauṇḍarīka pūrvaiś ca dravyaiḥ sekaḥ praśasyate |
gairikāñjanamañjiṣṭhāmadhukośīrapadmakaiḥ |
cf. 1938 ed. 4.19.31
sacandanotpalaiḥ snigdhaiḥ paittikāṃ sampralepayet |
padmotpalamṛṇālādyaiḥ sasarjārjunavetasaiḥ |
cf. 1938 ed. 4.19.32
sarpiṣkaiḥ samadhukaiḥ paittikaṃ sampralepayet |
secayec ca ghṛtakṣīraśarkarekṣumadhūdakaiḥ |
cf. 1938 ed. 4.19.33
athavāpi suśītena kaṣāyeṇa vaṭādinā ||
sālājakarṇṇāśvakarṇṇadhavatvagbhiḥ kaphotthitaṃ |
cf. 1938 ed. 4.19.34
surasāditailayuktābhiḥ sukhoṣṇābhiḥ pralepayet |
āragvadhādikvāthena pariṣekañ ca dāpayet |
cf. 1938 ed. 4.19.37
na ca yānti yathā pākaṃ prayateta tathā bhiṣak |
vidagdhair hi sirāsnāyutvaṅmāsaiḥ kṣīyate dhvajaḥ |
cf. 1938 ed. 4.19.36
tasmāt saṃśodhanālepasekaśoṇitamokṣaṇaiḥ |
kriyāyogair upacaret prāksthānoktair hitair api |
cf. 1938 ed. 4.19.38
śastreṇopacared vāpi pākam āgatam āśu vai |
tam apohya tilaiḥ sarpiḥ kṣaudrayuktaiḥ pralepayet |
cf. 1938 ed. 4.19.39
karavīrasya patrāṇi jātyāragvadhayor api
prakṣālane prayojyāni vaijayantyarkayor api |
cf. 1938 ed. 4.19.40
saurāṣṭrīṃ gairikaṃ tutthaṃ puṣpakāsīsasaindhavaṃ |
lodhraṃ rasāñjanañ cāpi haritālaṃ manaḥśilā |
cf. 1938 ed. 4.19.41
hareṇukailāś ca tathā samānyāhṛtya cūrṇṇayet |
taccūrṇṇaṃ kṣaudrasaṃyuktaṃ upadaṃśeṣu pūjitaṃ ||
cf. 1938 ed. 4.19.42
jambvāmrasumanānimbaśvetakāmbojipallavāṃ |
sallakībadarībilvapalāśatiniśatvacaḥ |
cf. 1938 ed. 4.19.43
kṣīriṇāṃ ca tvaco yojyā kvāthe triphalayā saha |
tena kvāthena satataṃ praṇam prakṣālayed bhiṣak |
cf. 1938 ed. 4.19.44
asminn eva kaṣāye tu tailaṃ dhīro vipācayet |
gojīviḍaṅgamadhuka samanvitaṃ ||
cf. 1938 ed. 4.19.45ab
etat sarvopadaṃśeṣu śreṣṭhaṃ ropaṇam iṣyate ||
cf. 1938 ed. 4.19.48cd
upadaṃśadvaye śeṣe pratyākhyāyācaret kriyāṃ |
cf. 1938 ed. 4.19.49ab
eteṣām eva yojyan tu vīkṣya doṣabalābalaṃ ||
cf. 1938 ed. 4.19.52
svehasvedopanāhāṃś ca ślīpade nilaje bhiṣak |
kṛtvā gulphopari śirāṃ vyadhayec caturaṅgule |
cf. 1938 ed. 4.19.53
mupācaret |
māsam eraṇḍatailañ ca piben mūtreṇa mānavaḥ |
cf. 1938 ed. 4.19.54
mahauṣadhavipakvena payasā cānnam ādiśet |
trivṛtaṃ copayuñjīta hitaś cātrāgnir ucyate ||
cf. 1938 ed. 4.19.55
gulphasyādhaḥ śirāṃ vidhyec chlīpade pittasa |
|
cf. 1938 ed. 4.19.56
tāṃ vidhyed aṃguṣṭhe śleṣmaślīpade |
madhuyuktāni cābhīkṣṇaṃ kaṣāyāṇi piben naraḥ |
cf. 1938 ed. 4.19.57
pibed vā py abhayākalkaṃ mūtreṇānyatamena vai |
pibed edaṅ guḍūcīm vā nāgaram bhadradāru vā |
cf. 1938 ed. 4.19.58
hitaś cālepaṇaṃ citrako devadāru ca |
vi
cf. 1938 ed. 4.19.59
vaṇeṣu ca |
tailaṃ pakvaṃ pibed vāpi yavānnañ ca hitaṃ sadā |
cf. 1938 ed. 4.19.60
pibet sadā ca tailena ślīpadānān nivṛttaye |
pūtīkarañjacchadajaṃ rasañ cāpi yathābalaṃ |
cf. 1938 ed. 4.19.61
anenaiva vidhānena putraṃ jīvakajaṃ ||
prayuñjīta bhiṣak prājñaḥ kālasaṃgavit ||
cf. 1938 ed. 4.19.63
kaṇṭakārikāṃ |
kadambapuṣpīm āndārīṃ thā |
cf. 1938 ed. 4.19.64
dagdhvā mūtreṇa taṃ bhasma srāvayet kṣārakalkavat |
tatra dadyāt pratīvāpaṃ kākodumbarikārasaṃ |
cf. 1938 ed. 4.19.65
madanāc ca phalaṃ kvāthaṃ svarasañ ca śukākhyayā |
eṣa kṣāras tu pānīyaḥ ślīpadaṃ hanti |
cf. 1938 ed. 4.19.66
apaciṃ galagaṇḍañ ca grahaṇīdoṣam eva ca |
abhaktarocakañ caiva hanyāt sarvaviṣāṇi ca |
cf. 1938 ed. 4.19.67
eṣv eva siddhaṃ tailañ ca nasyābhyaṅgeṣu sevitaṃ |
etān evāmayāṃ hanti ye ca duṣṭavraṇā nṛṇāṃ |
cf. 1938 ed. 4.19.68
drantī dravantī trivṛtā nīlī śyāmā tathaiva ca |
saptalāṃ śaṅkhinīṃ caiva dagdhvā mūtreṇa gālayet |
cf. 1938 ed. 4.19.69
dadyāc ca triphalāras tu sādhitaḥ |
ś cāpy āśiṣaḥ samāḥ |
cf. 1938 ed. 4.19.70
kriyābhiḥ samyag ārabdhā yadi naivopaśāmyati |
sve sve bhāgye samudayitvā sirām vyadhet |
cf. 1938 ed. 4.19.71
sirāmukhe ca matimāṃ dahet samyak chalākayā ||
kuryāc chītakriyāñ cāpi vraṇoktañ ca vidhin tatheti ||
[Adhyāya 20]
cf. 1938 ed. 4.20.1
athātaḥ kṣudrarogāṇā cikitsitam vyākhyāsyāmaḥ ||
cf. 1938 ed. 4.20.3
tatrādita eva jagañ jalāyukābhir grāhayet |
kalkaiś cālepayet |
cf. 1938 ed. 4.20.4
śyāmāpāṭhālāṅgalīkalkair vā pakvām vā pākavidhānenopacaret ||
cf. 1938 ed. 4.20.5-6
yavaprakhyām ambālajīṃ panasikām pāṣāṇagardabhaṅ kacchapikāñ ca svedayitvā
suradārukuṣṭhaharitālamanaḥśilākalkair ālepayet | pakvāṃ vā
pākavidhānenopacaret ||
cf. 1938 ed. 4.20.7-8
vivṛtām indraviddhāṃ gardabhikāṃ jālagardabham irivellikāṃ gandhanāmāṃ
kakṣām visphoṭāṃś ca pittavisarpavidhānenopacaret | pakvāṃś ca
madhurauṣadhasiddhena sarpiṣā ropayet ||
cf. 1938 ed. 4.20.9-10
cipyān tūṣṇāmbunā pariṣecyotkṛtyāpanayec cakratailenābhyajya
sarjarasarasacūrṇṇenāvacūrṇṇya bandhenopacared evam aśakyam agninā dahet |
madhurauṣadhasiddhena ca tailenopacaret ||
cf. 1938 ed. 4.20.11
anuśayīṃ śleṣma vidradhivad upacaret |
cf. 1938 ed. 4.20.12-13
vidārikām abhyajya parisvedya vimlāpayet |
bilvamūlanāgavṛttikāvarṣābhūkalkaiś cālepayet | vraṇabhāvaṇam āpannaṃ vā
madhurakaṣāyauṣadhasiddhena tailena ropayet ||
cf. 1938 ed. 4.20.17-18
śarkarārbudam medorbudavad upacaret ||
kacchūvicarcikārakaśāsu kuṣṭhavat pratīkāro viśeṣatas tu
śatāhvāsarṣapakalkair ālepayet | siddhārthakadāruharidrākalkair vā |
saralātailena vā | kaṭukauṣadhasiddhenābhyañjyāt | naktamālatailena vā |
cf. 1938 ed. 4.20.19
pakvāṃś ca pakvavidhānenopacaret ||
pādadāryān tu sirām vidhyet |
cf. 1938 ed. 4.20.20
pādau snehasvedopapannā madhūcchiṣṭaghṛtavasāmajjābhir yavakṣāramiśrair
ālepayet ||
cf. 1938 ed. 4.20.21-22
alase tv āmlakāñjikasiktau caraṇau paṭolapicumardatilakāsīsarocanākalkair
ālepayet |
cf. 1938 ed. 4.20.23
nidigdhikārasasiddhena ca sarṣapatailenābhyajya
kāsīsarocanāmanaḥśilācūrṇṇaiḥ pratisārayet || kadaram uddhṛtya dahet snehena
||
cf. 1938 ed. 4.20.24
indralupte tu śirasi sirām vidhā tu ndamanaḥśilāmaricakalkair ālepayet |
cf. 1938 ed. 4.20.25-26
bhadradārukalkair vā jātīcitrakakaravīranaktamālakalkasiddhena
tailenābhyañjyāt | rasāyanavidhānañ cāsevena | avagāḍhapadaṃ pracchayitvā
guñjāphalakalkair bhūyo bhūyaḥ pradihyāt ||
cf. 1938 ed. 4.20.27-29
śoṇitam avasicya nimbodakena parisicyāśvaviḍrasena lavaṇapragāḍhenālepayet
| paṭolapicumardaharidrākalkair vā | madhukotpalatilairaṇḍamārkavapatrair vā
| indraluptoktena tailenābhyañjyāt || dāruṇake tu snigdhasvinnasya lalāṭe
sirām vyadhet |
cf. 1938 ed. 4.20.30
avapīḍaśiro bastyabhyagāś cāseveta |
kodravatṛṇakṣaraudakaprakṣālanañ ca ||
cf. 1938 ed. 4.20.31
palitaprakāram anyatra vakṣyāmaḥ |
masūrikāṃ kaphapittavisarpakuṣṭhaharapralepanādikriyām upadiśanti ||
cf. 1938 ed. 4.20.32cd-33ab
jatumaṇimaśakacarmakīlatilakālakāṃs tu śastreṇotkṛtya kṣāreṇa pratisārayet
| agninā vā dahet ||
cf. 1938 ed. 4.20.33cd
nacchanīlikāvyaṅgeṣu yathābhyāśaṃ lalāṭe sirām visrāvayet |
cf. 1938 ed. 4.20.34
kṣīravṛkṣakalkaiś ca kṣīrapiṣṭair avaghṛṣyālepayet |
cf. 1938 ed. 4.20.35
balātibalāmadhukaharidrākalkair vā | suvarṇṇagairikāgurupayasyākalkair vā |
cf. 1938 ed. 4.20.36
taruṇakapittharājādanakalkair vā | sūkaradaṃṣṭrayā vā madhughṛtayuktayā |
cf. 1938 ed. 4.20.37-38ab
yūnām api yuvān api akāsv eṣa eva vidhiḥ | viśeṣatas tu pracchardanam iṣṭam
ālepaś ca siddhārthakavacālodhrasaindhavakalkair vā ||
cf. 1938 ed. 4.20.38cd-39ab
padminīkaṇṭake tu nimbodakavāntasya nimbodakasarpiḥ kṣaudram pātum
prayacchet |
cf. 1938 ed. 4.20.39b
nimbāragvadhakaṣāyaṃ cotsādane ||
cf. 1938 ed. 4.20.40-41
parivarttikāṃ tu sarpiṣābhyajya svedayet | vātaghnais tataḥ sninnām
upanāhayet | sālvalena veśavāreṇa vā trirātram pañcarātram vā tataḥ
svedayitvābhyajya śanaiḥ śanaiś carma samānayaṃ manipatham avapīḍayet |
cf. 1938 ed. 4.20.42
pariveṣṭitañ ca punar upanāhayet | nityañ ca snigdham annam āharet ||
avapāṭikayām apy evaṃ yathādoṣaṃ ||
cf. 1938 ed. 4.20.43
niruddhaprakāśe tu suvarṇṇādīnāṃ nāḍīm ubhayatomukhīṃ dāruvīm vā jatuvṛtāṃ
sarpiṣābhyajya srotasi |
cf. 1938 ed. 4.20.44
praṇidhāya śiśumāravasāvarāhamajjābhiḥ pariṣecayec cakratailena vāt |
surabhivacadevadārusiddhena |
cf. 1938 ed. 4.20.45
tryahāt tryahāc ca sthūlatarīṃ nāḍīm praṇidadhyād evam asya srotodvāraṃ
varddhayet | snigdhañ cāhāram upaseveta |
cf. 1938 ed. 4.20.46ab
śastreṇa vā sevanīṃ vimucyāvadārayet | tataḥ sadya kṣatavad upācaret |
cf. 1938 ed. 4.20.46b-47a
agnirohiṇīṃ sanniruddhagudaṃ valmīkañ ca pratyākhyāyopacaret |
cf. 1938 ed. 4.20.47b
visarpoktena vidhānenāgnirohiṇīṃ cikitset |
cf. 1938 ed. 4.20.48a
sanniruddhagudaṃ niruddhaprakaśavat |
cf. 1938 ed. 4.20.48cd-49
valmīkaṃ śastreṇotkṛtyāgnikṣārābhyām upacaret tataḥ saṃśodhya ropayed
arbudavidhāṇena ||
cf. 1938 ed. 4.20.57-58ab
ahipūtane dhātryāḥ stanyaṃ śodheta | bālasya
triphalārasāṃjanapaṭolaiḥ siddhaṃ sarpiḥ pānam iṣṭaṃ |
cf. 1938 ed. 4.20.58cd
triphalākhadirabadarīkaṣāyam vraṇaśodhanaṃ |
cf. 1938 ed. 4.20.59
kāsīsarocanātutthaharitālarasāñjanair amlapiṣṭaiḥ pralepanaṃ |
badaracūrṇṇair vā saindhavamiśraiḥ |
cf. 1938 ed. 4.20.60
cūrṇṇakāle tu cūrṇṇaḥ kapālatutthajaḥ || vṛṣaṇakacchvām pāmāvad upacāro
hipūtanavac ca ||
cf. 1938 ed. 4.20.61
gudabhraṃśe tu gudaṃ svedyasnehenābhyajya praveśya praviṣṭe ca svedaṃ
kuryād uccāranirgamanārthaṃ | chidreṇa cāsya carmaṇā kaupīnabandhaḥ |
cf. 1938 ed. 4.20.62
tailaṃ cāsya pānābhyañjanārtham vipacet | mūṣikaṃ niraṃtraṃ kalpayitvā
mahāpañcamūlakṣīram vipacet |
cf. 1938 ed. 4.20.63
tatas tasmiṃ tailam vātaharakalkaprativāpam vipaced etat kṛcchram api
gudatraṃ saṃsādhayateti ||