Printed edition: Ācārya 1938: Śārīrasthāna

Published in 2025 by in .

Suśrutasaṃhitā (without commentaries) transcribed from Y. T. Ācārya's 1938 Bombay edition| Suśrutasamhitā of Suśruta with the Nibandhasaṅgraha Commentary of Śrī Ḍalhanāchārya and the Nyāyacandrikā Pañjikā of Śrī Gayadāsāchārya on Nidānasthāna, edited from the begining to the 9th ādhyāya of Cikitsāsthāna by Vaidya Jādavji Trikamji Āchārya and the rest by Nārāyaṇ Rām Āchārya Yādavaśarman Trivikramātmaja Ācāryā Nārāyaṇ Rām Āchārya Nirṇaya Sāgar Press Bombay 1938 Revised third edition Reprint edition Varanasi/Delhi: Chaukhambha Orientalia, 1992| This SARIT edition omits the commentarial material from this edition|
  • Siglum: A

  • A

athātaḥ sarvabhūtacintāśārīraṃ vyākhyāsyāmaḥ || 1
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ || 2 ||

sarvabhūtānāṃ kāraṇam akāraṇaṃ sattvarajastamo lakṣaṇam aṣṭarūpam akhilasya jagataḥ saṃbhavahetur avyaktaṃ nāma | tad ekaṃ bahūnāṃ kṣetrajñānām adhiṣṭhānaṃ samudra ivaudakānāṃ bhāvānām ||3||

tasmād avyaktān mahān utpadyate talliṅga eva | talliṅgāc ca mahatas tallakṣaṇa evāhaṅkāra utpadyate; sa trividho vaikārikas taijaso bhūtādir iti | tatra vaikārikād ahaṅkārāt taijasasahāyāt tallakṣaṇāny evaikādaśendriyāṇy utpadyante,
tad yathā --
śrotra tvakcakṣurjihvā ghrāṇa vāgghastopastha pāyu pāda manāṃsīti; tatra pūrvāṇi pañca buddhīndriyāṇi, itarāṇi pañca karmendriyāṇi, ubhayātmakaṃ manaḥ; bhūtāder api taijasasahāyāt tallakṣaṇāny eva pañcatanmātrāṇy utpadyante --- śabdatanmātraṃ, sparśatanmātraṃ, rūpatanmātraṃ, rasatanmātraṃ, gandhatanmātram iti; teṣāṃ viśeṣāḥ -- śabdasparśarūparasagandhāḥ; tebhyo bhūtāni -- vyomānilānalajalorvyaḥ; evam eṣā tattvacaturviṃśatir vyākhyātā ||4||

tatra buddhīndriyāṇāṃ śabdādayo viṣayāḥ; karmendriyāṇāṃ yathāsaṅkhyaṃ vacanādānānandavisargaviharaṇāni ||5||

avyaktaṃ mahān ahaṅkāraḥ pañca tanmātrāṇi cety aṣṭau prakṛtayaḥ; śeṣāḥ ṣoḍaśa vikārāḥ ||6||

svaḥ svaś caiṣāṃ viṣayo 'dhibhūtaṃ; svayam adhyātmam; adhidaivatam --- atha buddher brahmā, ahaṅkārasyeśvaraḥ, manasaś candramāḥ, diśaḥ śrotrasya, tvaco vāyuḥ, sūryaś cakṣuṣaḥ, rasanasyāpaḥ, pṛthivī ghrāṇasya, vāco 'gniḥ, hastayor indraḥ, pādayor viṣṇuḥ, pāyor mitraḥ, prajāpatir upasthasyeti ||7||

tatra sarva evācetana eṣa vargaḥ, puruṣaḥ pañcaviṃśatitamaḥ kāryakāraṇasaṃyuktaś cetayitā bhavati | saty apy acaitanye pradhānasya puruṣakaivalyārthaṃ pravṛttim upadiśanti, kṣīrādīṃś cātra hetūn udāharanti ||8||

ata ūrdhvaṃ prakṛtipuruṣayoḥ sādharmyavaidharmye vyākhyāsyāmaḥ | tad yathā --- ubhāv apy anādī, ubhāv apy anantau, ubhāv apy aliṅgau, ubhāv api nityau, ubhāv apy anaparau, ubhau ca sarvagatāv iti; ekā tu prakṛtir acetanā triguṇā bījadharmiṇī prasavadharmiṇy amadhyasthadharmiṇī ceti, bahavas tu puruṣāś cetanāvanto 'guṇā abījadharmāṇo 'prasavadharmāṇo madhyasthadharmāṇaś ceti ||9||

tatra kāraṇānurūpaṃ kāryam iti kṛtvā sarva evaite viśeṣāḥ sattvarajastamomayā bhavanti; tadañjanatvāt tanmayatvāc ca tadguṇā eva puruṣā bhavantīty eke bhāṣante ||10||

vaidyake tu --
svabhāvam īśvaraṃ kālaṃ yadṛcchāṃ niyatiṃ tathā |
pariṇāmaṃ ca manyante prakṛtiṃ pṛthudarśinaḥ ||11||

tanmayāny eva bhūtāni tadguṇāny eva cādiśet |
taiś ca tallakṣaṇaḥ kṛtsno bhūtagrāmo vyajanyata ||12||

tasyopayogo 'bhihitaś cikitsāṃ prati sarvadā |
bhūtebhyo hi paraṃ yasmān nāsti cintā cikitsite ||13||

yato 'bhihitaṃ --- “tatsaṃbhavadravyasamūho bhūtādir uktaḥ” (sū.1); bhautikāni cendriyāṇy āyurvede varṇyante, tathendriyārthāḥ ||14||

bhavati cātra --- indriyeṇendiyārthaṃ tu svaṃ svaṃ gṛhṇāti mānavaḥ || niyataṃ tulyayonitvān nānyenānyam iti sthitiḥ ||

na cāyurvedaśāstreṣūpadiśyante sarvagatāḥ kṣetrajñā nityāś ca; asarvagateṣu ca kṣetrajñeṣu nityapuruṣakhyāpakān hetūn udāharanti; āyurvedaśāstreṣv asarvagatāḥ kṣetrajñā nityāś ca, tiryagyonimānuṣadeveṣu saṃcaranti dharmādharmanimittaṃ; ta ete 'numānagrāhyāḥ paramasūkṣmāścetanāvantaḥ śāśvatā lohitaretasoḥ sannipāteṣv abhivyajyante, yato 'bhihitaṃ --- ‘pañcamahābhūtaśarīrisamavāyaḥ puruṣaḥ’ (sū.a.1) iti; sa eṣa karmapuruṣaś cikitsādhikṛtaḥ ||16||

tasya sukhaduḥkhe icchādveṣau prayatnaḥ prāṇāpānāv unmeṣanimeṣau buddhir manaḥ saṅkalpo vicāraṇā smṛtir vijñānam adhyavasāyo viṣayopalabdhiś ca guṇāḥ ||17||

sāttvikās tu --- ānṛśaṃsyaṃ saṃvibhāgarucitā titikṣā satyaṃ dharma āstikyaṃ jñānaṃ buddhir medhā smṛtir dhṛtir anabhiṣaṅgaś ca; rājasās tu --- duḥkha bahulatāṭanaśīlatādhṛtir ahaṅkāra ānṛtikatvam akāruṇyaṃ dambho māno harṣaḥ kāmaḥ krodhaś ca; tāmasās tu -- viṣāditvaṃ nāstikyam adharmaśīlatā buddher nirodho 'jñānaṃ durmedhastvam akarmaśīlatā nidrālutvaṃ ceti ||18||

āntarikṣāḥ --- śabdaḥ śabdendriyaṃ sarvacchidrasamūho viviktatā ca; vāyavyās tu --- sparśaḥ sparśendriyaṃ sarvaceṣṭāsamūhaḥ sarvaśarīraspandanaṃ laghutā ca; taijasās tu --- rūpaṃ rūpendriyaṃ varṇaḥ santāpo bhrājiṣṇutā paktir amarṣas taikṣṇyaṃ śauryaṃ ca; āpyās tu --- raso rasanendriyaṃ sarvadravasamūho gurutā śaityaṃ sneho retaś ca; pārthivās tu --- gandho gandhendriyaṃ sarvamūrtasamūho gurutā ceti ||19||

tatra sattvabahulam ākāśaṃ, rajobahulo vāyuḥ, sattvarajobahulo 'gniḥ, sattvatamobahulā āpaḥ, tamobahulā pṛthivīti ||20||

ślokau cātra bhavataḥ --
anyonyānupraviṣṭāni sarvāṇy etāni nirdiśet
sve sve dravye tu sarveṣāṃ vyaktaṃ lakṣaṇam iṣyate ||21||

aṣṭau prakṛtayaḥ proktā vikārāḥ ṣoḍaśaiva tu |
kṣetrajñaś ca samāsena svatantraparatantrayoḥ ||22||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ śārīrasthāne sarvabhūtacintāśārīraṃ nāma prathamo 'dhyāyaḥ ||1||

athātaḥ śukraśoṇitaśuddhiśārīraṃ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ || 2 ||

vāta pitta śleṣma kuṇapa granthi pūtipūya kṣīṇa mūtrapurīṣa retasaḥ prajotpādane na samarthā bhavanti ||3||

teṣu vātavarṇavedanaṃ vātena, pittavarṇavedanaṃ pittena, śleṣmavarṇavedanaṃ śleṣmaṇā, kuṇapagandhyanalpaṃ ca raktena, granthibhūtaṃ śleṣmavātābhyāṃ, pūtipūyanibhaṃ pittaśleṣmabhyāṃ, kṣīṇaṃ prāg uktaṃ pittamārutābhyāṃ, mūtrapurīṣagandhi sannipāteneti | teṣu kuṇapa granthi pūti pūya kṣīṇa retasaḥ kṛcchrasādhyāḥ, mūtrapurīṣaretasas tv asādhyā iti ||4||

ārtavam api tribhir doṣaiḥ śoṇitacaturthaiḥ pṛthagdvandvaiḥ samastaiś copasṛṣṭam abījaṃ bhavati; tad api doṣavarṇavedanādibhir vijñeyam | teṣu kuṇapagranthi pūtipūya kṣīṇamūtrapurīṣa prakāśam asādhyaṃ , sādhyam anyac ceti ||5||

bhavanti cātra --
teṣv ādyāñ śukradoṣāṃs trīn snehasvedādibhir jayet |
kriyāviśeṣair matimāṃs tathā cottarabastibhiḥ ||6||

pāyayeta naraṃ sarpir bhiṣak kuṇapa retasi | dhātakīpuṣpakhadira dāḍimārjuna sādhitam ||7||

pāyayed athavā sarpiḥ śālasārādisādhitam |
granthibhūte śaṭīsiddhaṃ pālāśe vāpi bhasmani ||8||

parūṣakavaṭādibhyāṃ pūyaprakhye ca sādhitam |
prāguktaṃ vakṣyate yac ca tat kāryaṃ kṣīṇaretasi ||9||

viṭprabhe pāyayet siddhaṃ citrakośīrahiṅgubhiḥ |
193 ed. SS.3.2.10cd
snigdhaṃ vāntaṃ viriktaṃ ca nirūḍham anuvāsitam ||10||

yojayec chukradoṣārtaṃ samyag uttarabastinā ||

sphaṭikābhaṃ dravaṃ snigdhaṃ madhuraṃ madhugandhi ca ||11||

śukram icchanti, kecit tu tailakṣaudranibhaṃ tathā ||

vidhim uttarabastyantaṃ kuryād ārtavaśuddhaye ||

strīṇāṃ snehādiyuktānāṃ catasṛṣv ārtavārtiṣu |

kuryāt kalkān picūṃś cāpi pathyāny ācamanāni ca ||13||

granthibhūte pibet pāṭhāṃ tryūṣaṇaṃ vṛkṣakāṇi ca ||

durgandhipūyasaṅkāśe majjatulye tathārtave ||14||

pibed bhadraśriyaḥ kvāthaṃ candanakvātham eva ca |

śukradoṣaharāṇāṃ ca yathāsvam avacāraṇam ||15||

yogānāṃ śuddhikaraṇaṃ śeṣāsv apy ārtavārtiṣu |
annaṃ śāliyavaṃ madyaṃ hitaṃ māṃsaṃ ca pittalam ||16||

śaśāsṛkpratimaṃ yat tu yad vā lākṣārasopamam |
tad ārtavaṃ praśaṃsanti yad vāso na virañjayet ||17||

tad evātiprasaṅgena pravṛttam anṛtāv api |
asṛgdaraṃ vijānīyād ato 'nyad raktalakṣaṇāt ||18||

asṛgdaro bhavet sarvaḥ sāṅgamardaḥ savedanaḥ |
tasyātivṛttau daurbalyaṃ bhramo mūrcchā tamas tṛṣā ||19||

dāhaḥ pralāpaḥ pāṇḍutvaṃ tandrā rogāś ca vātajāḥ |
taruṇyā hitasevinyās tam alpopadravaṃ bhiṣak ||20||

raktapittavidhānena yathāvat samupācaret

doṣair āvṛtamārgatvād ārtavaṃ naśyati striyāḥ ||21||

tatra matsya kulatthāmla tilamāṣasurā hitāḥ |
pāne mūtram udaśvic ca dadhiśuktaṃ ca bhojane ||22||

kṣīṇaṃ prāgīritaṃ raktaṃ salakṣaṇacikitsitam |
tathāpy atra vidhātavyaṃ vidhānaṃ naṣṭaraktavat ||23||

evam aduṣṭaśukraḥ śuddhārtavā ca ||24||

ṛtau prathama divasāt prabhṛti brahmacāriṇī divāsvapnāñjanāśru pāta snānānulepanābhyaṅga nakha cchedana pradhāvana hasana kathanātiśabda śravaṇāvalekhanānilāyāsān pariharet | kiṃ kāraṇaṃ? divā svapantyāḥ svāpaśīlaḥ, añjanād andhaḥ, rodanād vikṛtadṛṣṭiḥ, snānānulepanād duḥkhaśīlaḥ , tailābhyaṅgāt kuṣṭhī, nakhāpakartanāt kunakhī, pradhāvanāc cañcalaḥ, hasanāc chyāvadantauṣṭhatālujihvaḥ, pralāpī cātikathanāt , atiśabdaśravaṇād badhiraḥ, avalekhanāt khalatiḥ, mārutāyāsasevanād unmatto garbho bhavatīty evam etān pariharet | darbha saṃstara śāyinīṃ karatala śarāva parṇānyatama bhojinīṃ haviṣyaṃ, tryahaṃ ca bhartuḥ saṃrakṣet | tataḥ śuddhasnātāṃ caturthe 'hany ahata vāsaḥ samalaṅkṛtāṃ kṛtamaṅgalasvasti vācanāṃ bhartāraṃ darśayet | tat kasya hetoḥ? ||25||

pūrvaṃ paśyed ṛtusnātā yādṛśaṃ naram aṅganā |
tādṛśaṃ janayet putraṃ bhartāraṃ darśayed ataḥ ||26||

tato vidhānaṃ putrīyam upādhyāyaḥ samācaret |
karmānte ca kramaṃ hy enam ārabheta vicakṣaṇaḥ ||27||

tato 'parāhṇe pumān māsaṃ brahmacārī sarpiḥsnigdhaḥ sarpiḥkṣīrābhyāṃ śālyodanaṃ bhuktvā māsaṃ brahmacāriṇīṃ tailasnigdhāṃ tailamāṣottarāhārāṃ nārīm upeyād rātrau sāmādibhir abhiviśvāsya ; vikalpyaivaṃ caturthyāṃ ṣaṣṭhyām aṣṭamyāṃ daśamyāṃ dvādaśyāṃ copeyād iti putrakāmaḥ ||28||

eṣūttarottaraṃ vidyād āyur ārogyam eva ca |
prajāsaubhāgyam aiśvaryaṃ balaṃ ca divaseṣu vai ||29||

ataḥ paraṃ pañcamyāṃ saptamyāṃ navamyām ekādaśyāṃ ca strīkāmaḥ; trayodaśīprabhṛtayo nindyāḥ ||30||

tatra prathame divase ṛtumatyāṃ maithunagamanam anāyuṣyaṃ puṃsāṃ bhavati, yaś ca tatrādhīyate garbhaḥ sa prasavamāno vimucyate ; dvitīye 'py evaṃ sūtikāgṛhe vā; tṛtīye 'py evam asampūrṇāṅgo 'lpāyur vā bhavati; caturthe tu sampūrṇāṅgo dīrghāyuś ca bhavati | na ca pravartamāne rakte bījaṃ praviṣṭaṃ guṇakaraṃ bhavati, yathā nadyāṃ pratisrotaḥ plāvidravyaṃ prakṣiptaṃ pratinivartate nordhvaṃ gacchati tadvad etad draṣṭavyam | tasmān niyamavatīṃ trirātraṃ pariharet |

ataḥ paraṃ māsād upeyāt ||31||

labdha garbhā yāś caiteṣv ahaḥsu lakṣmaṇā vaṭa śuṅga sahadevā viśva devānām anyatamāṃ kṣīreṇābhiṣutya trīṃś caturo vā bindūn dadyād dakṣiṇe nāsāpuṭe putrakāmāyai , na ca tān niṣṭhīvet ||32||

dhruvaṃ caturṇāṃ sānnidhyād garbhaḥ syād vidhipūrvakam |
ṛtukṣetrāmbubījānāṃ sāmagryād aṅkuro yathā ||33||

evaṃ jātā rūpavantaḥ sattvavantaś cirāyuṣaḥ |
bhavanty ṛṇasya moktāraḥ satputrāḥ putriṇe hitāḥ ||34||

tatra tejodhātur varṇānāṃ prabhavaḥ, sa yadā garbhotpattāv abdhātuprāyo bhavati tadā garbhaṃ gauraṃ karoti, pṛthivīdhātuprāyaḥ kṛṣṇaṃ, pṛthivyākāśadhātuprāyaḥ kṛṣṇaśyāmaṃ, toyākāśadhātuprāyo gauraśyāmam | ‘yādṛgvarṇam āhāram upasevate garbhiṇī tādṛgvarṇaprasavā bhavati’ ity eke bhāṣante | tatra dṛṣṭibhāgam apratipannaṃ tejo jātyandhaṃ karoti, tad eva raktānugataṃ raktākṣaṃ, pittānugataṃ piṅgākṣaṃ, śleṣmānugataṃ śuklākṣaṃ, vātānugataṃ vikṛtākṣam iti ||35||

bhavanti cātra --
ghṛtapiṇḍo yathaivāgnim āśritaḥ pravilīyate |
visarpaty ārtavaṃ nāryās tathā puṃsāṃ samāgame ||36||

bīje 'ntarvāyunā bhinne dvau jīvau kukṣim āgatau |
yamāv ity abhidhīyete dharmetarapuraḥsarau ||37||

pitror atyalpabījatvād āsekyaḥ puruṣo bhavet |
sa śukraṃ prāśya labhate dhvajocchrāyam asaṃśayam ||38||

yaḥ pūtiyonau jāyeta sa saugandhikasaṃjñitaḥ |
sa yoniśephasor gandham āghrāya labhate balam ||39||

sve gude 'brahmacaryād yaḥ strīṣu puṃvat pravartate |
kumbhīkaḥ sa tu vijñeyaḥ
īrṣyakaṃ śṛṇu cāparam ||40||

dṛṣṭvā vyavāyam anyeṣāṃ vyavāye yaḥ pravartate |
īrṣyakaḥ sa ca vijñeyaḥ,
ṣaṇḍakaṃ śṛṇu pañcamam ||41||

yo bhāryāyām ṛtau mohād aṅganeva pravartate ||
tataḥ strīceṣṭitākāro jāyate ṣaṇḍhasaṃjñitaḥ ||42||

ṛtau puruṣavad vāpi pravartetāṅganā yadi |
tatra kanyā yadi bhavet sā bhaven naraceṣṭitā ||43||

āsekyaś ca sugandhī ca kumbhīkaś cerṣyakas tathā |
saretasas tv amī jñeyā aśukraḥ ṣaṇḍhasaṃjñitaḥ ||44||

anayā viprakṛtyā tu teṣāṃ śukravahāḥ sirāḥ |
harṣāt sphuṭatvam āyānti dhvajocchrāyas tato bhavet ||45||

āhārācāraceṣṭābhir yādṛśībhiḥ samanvitau |
strīpuṃsau samupeyātāṃ tayoḥ putro 'pi tādṛśaḥ ||46||

yadā nāryāv upeyātāṃ vṛṣasyantyau kathañcana |
muñcataḥ śukram anyonyam anasthis tatra jāyate ||47||

ṛtusnātā tu yā nārī svapne maithunam āvahet |
ārtavaṃ vāyur ādāya kukṣau garbhaṃ karoti hi ||48||

māsi māsi vivardheta garbhiṇyā garbhalakṣaṇam |
kalalaṃ jāyate tasyā varjitaṃ paitṛkair guṇaiḥ ||49||

sarpa vṛścika kūṣmāṇḍa vikṛtākṛtayaś ca ye |
garbhās tv ete striyāś caiva jñeyāḥ pāpakṛto bhṛśam ||50||

garbho vātaprakopeṇa dauhṛde vāvamānite |
bhavet kubjaḥ kuṇiḥ paṅgur mūko minmiṇa eva vā ||51||

mātāpitros tu nāstikyād aśubhaiś ca purākṛtaiḥ |
vātādīnāṃ prakopeṇa garbho vaikṛtam āpnuyāt ||52||

malālpatvād ayogāc ca vāyoḥ pakvāśayasya ca |
vātamūtrapurīṣāṇi na garbhasthaḥ karoti hi ||53||

jarāyuṇā mukhe cchanne kaṇṭhe ca kaphaveṣṭite |
vāyor mārganirodhāc ca na garbhasthaḥ praroditi ||54||

niḥśvāsocchvāsa saṅkṣobha svapnān garbho 'dhigacchati |
mātur niśvasitocchvāsasaṅkṣobhasvapnasaṃbhavān ||55||

sanniveśaḥ śarīrāṇāṃ dantānāṃ patanodbhavau |
taleṣv asaṃbhavo yaś ca romṇām etat svabhāvataḥ ||56||

bhāvitāḥ pūrvadeheṣu satataṃ śāstrabuddhayaḥ |
bhavanti sattva bhūyiṣṭhāḥ pūrvajātismarā narāḥ ||57||

karmaṇā codito yena tad āpnoti punarbhave |
abhyastāḥ pūrvadehe ye tān eva bhajate guṇān ||58||

iti suśrutasaṃhitāyāṃ śārīrasthāne śukraśoṇitaśuddhiśārīraṃ nāma dvitīyo 'dhyāyaḥ ||2||

tṛtīyo 'dhyāyaḥ |


athātaḥ garbhāvakrāntiṃ śārīraṃ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ || 2 ||

saumyaṃ śukram ārtavam āgneyam itareṣām apy atra bhūtānāṃ sānnidhyam asty aṇunā viśeṣeṇa, parasparopakārāt (parasparānugrahāt,) parasparānupraveśāc ca ||3||

tatra strīpuṃsayoḥ saṃyoge tejaḥ śarīrād vāyur udīrayati, tatas tejonila sannipātāc chukraṃ cyutaṃ yonim abhipratipadyate saṃsṛjyate cārtavena, tato 'gnīṣomasaṃyogāt saṃsṛjyamāno garbhāśayam anupratipadyate kṣetrajño vedayitā spraṣṭā ghrātā draṣṭā śrotā rasayitā puruṣaḥ sraṣṭā gantā sākṣī dhātā vaktā yaḥ ko 'sāv ity evam ādibhiḥ paryāyavācakair nāmabhir abhidhīyate daivasaṃyogād akṣayo 'vyayo 'cintyo bhūtātmanā sahānvakṣaṃ sattvarajastamobhir daivāsurair aparaiś ca bhāvair vāyunābhipreryamāṇo garbhāśayam anupraviśyāvatiṣṭhate ||4||

tatra śukrabāhulyāt pumān, ārtavabāhulyāt strī, sāmyād ubhayor napuṃsakam iti ||5||

ṛtus tu dvādaśarātraṃ bhavati dṛṣṭārtavaḥ;

adṛṣṭārtavāpy astīty eke bhāṣante ||6||

bhavanti cātra
pīnaprasannavadanāṃ praklinnātmamukhadvijām |
narakāmāṃ priyakathāṃ srastakukṣyakṣimūrdhajām ||7||

sphuradbhujakucaśroṇinābhyūru jaghana sphicām |
harṣautsukyaparāṃ cāpi vidyād ṛtumatīm iti ||8||

niyataṃ divase 'tīte saṅkucaty ambujaṃ yathā |
ṛtau vyatīte nāryās tu yoniḥ saṃvriyate tathā ||9||

māsenopacitaṃ kāle dhamanībhyāṃ tad ārtavam |
īṣatkṛṣṇaṃ vivarṇaṃ ca vāyur yonimukhaṃ nayet ||10||

tad varṣād dvādaśāt kāle vartamānam asṛk punaḥ |
jarāpakvaśarīrāṇāṃ yāti pañcāśataḥ kṣayam ||11||

yugmeṣu tu pumān prokto divaseṣv anyathābalā |
puṣpakāle śucis tasmād apatyārthī striyaṃ vrajet ||12||

tatra sadyo gṛhītagarbhāyā liṅgāni --- śramo glāniḥ pipāsā sakthi sadanaṃ śukraśoṇitayor avabandhaḥ sphuraṇaṃ ca yoneḥ ||13||

stanayoḥ kṛṣṇamukhatā romarājyudgamas tathā |

akṣipakṣmāṇi cāpy asyāḥ saṃmīlyante viśeṣataḥ ||14||

akāmataś chardayati gandhād udvijate śubhāt |

prasekaḥ sadanaṃ cāpi garbhiṇyā liṅgam ucyate ||15||

tadā prabhṛti vyavāyaṃ vyāyāmam atitarpaṇam atikarśanaṃ divāsvapnaṃ rātrijāgaraṇaṃ śokaṃ yānārohaṇaṃ bhayam utkuṭukāsanaṃ caikāntataḥ snehādikriyāṃ śoṇitamokṣaṇaṃ cākāle vegavidhāraṇaṃ ca na seveta ||16||

doṣābhighātair garbhiṇyā yo yo bhāgaḥ prapīḍyate |
sa sa bhāgaḥ śiśos tasya garbhasthasya prapīḍyate ||17||

tatra prathame māsi kalalaṃ jāyate; dvitīye śītoṣmānilair abhiprapacyamānānāṃ mahābhūtānāṃ saṃghāto ghanaḥ sañjāyate, yadi piṇḍaḥ pumān, strī cet peśī, napuṃsakaṃ ced arbudam iti; tṛtīye hastapādaśirasāṃ pañca piṇḍakā nirvartante 'ṅgapratyaṅgavibhāgaś ca sūkṣmo bhavati; caturthe sarvāṅgapratyaṅgavibhāgaḥ pravyakto bhavati, garbhahṛdayapravyaktibhāvāc cetanādhātur abhivyakto bhavati, kasmāt? tatsthānatvāt | tasmād garbhaś caturthe māsy abhiprāyam indriyārtheṣu karoti, dvihṛdayāṃ ca nārīṃ dauhṛdinīm ācakṣate | dauhṛdavimānanāt kubjaṃ kuṇiṃ khañjaṃ jaḍaṃ vāmanaṃ vikṛtākṣamanakṣaṃ vā nārī sutaṃ janayati, tasmāt sā yad yad icchet tat tasyai dāpayet, labdhadauhṛdā hi vīryavantaṃ cirāyuṣaṃ ca putraṃ janayati ||18||

bhavanti cātra
indriyārthāṃs tu yān yān sā bhoktum icchati garbhiṇī garbhābādhabhayāt tāṃs tān bhiṣag āhṛtya dāpayet ||19||

sā prāptadauhṛdā putraṃ janayeta guṇānvitam |
alabdhadauhṛdā garbhe labhetātmani vā bhayam ||20||

yeṣu yeṣv indriyārtheṣu dauhṛde vai vimānanā |
prajāyeta sutasyārtis tasmiṃs tasmiṃs tathendriye ||21||

rājasandarśane yasyā daurhṛdaṃ jāyate striyāḥ |
arthavantaṃ mahābhāgaṃ kumāraṃ sā prasūyate ||22||

dukūlapaṭṭa kauśeya bhūṣaṇādiṣu dauhṛdāt |
alaṅkāraiṣiṇaṃ putraṃ lalitaṃ sā prasūyate ||23||

āśrame saṃyatātmānaṃ dharmaśīlaṃ prasūyate |
devatāpratimāyāṃ tu prasūte pārṣadopamam |
darśane vyālajātīnāṃ hiṃsāśīlaṃ prasūyate ||24||

godhāmāṃsāśane putraṃ suṣupsuṃ dhāraṇātmakam |
gavāṃ māṃse tu balinaṃ sarvakleśasahaṃ tathā ||25||

māhiṣe daurhṛdācchūraṃ raktākṣaṃ lomasaṃyutam |

varāhamāṃsāt svapnāluṃ śūraṃ sañjanayet sutam ||26||

mārgād vikrāntajaṅghālaṃ sadā vanacaraṃ sutam |
sṛmarād vignamanasaṃ nityabhītaṃ ca taittirāt ||27||

ato 'nukteṣu yā nārī samabhidhyāti daurhṛdam |
śarīrācāraśīlaiḥ sā samānaṃ janayiṣyati ||28||

karmaṇā coditaṃ jantor bhavitavyaṃ punar bhavet |
yathā tathā daivayogād daurhṛdaṃ janayed dhṛdi ||29||

pañcame manaḥ pratibuddhataraṃ bhavati, ṣaṣṭhe buddhiḥ, saptame sarvāṅgapratyaṅgavibhāgaḥ pravyaktataraḥ; aṣṭame 'sthirībhavaty ojaḥ , tatra jātaś cen na jīven nirojastvān nairṛtabhāgatvāc ca , tato baliṃ māṃsaudanam asmai dāpayet; navamadaśamaikādaśadvādaśānām anyatamasmiñ jāyate, ato 'nyathā vikārī bhavati ||30||

mātus tu khalu rasavahāyāṃ nāḍyāṃ garbhanābhināḍī pratibaddhā, sāsya mātur āhārarasavīryam abhivahati | tenopasnehenāsyābhivṛddhir bhavati | asañjātāṅgapratyaṅgapravibhāgam ā niṣekāt prabhṛti sarvaśarīrāvayavānusāriṇīnāṃ rasavahānāṃ tiryaggatānāṃ dhamanīnām upasneho jīvayati ||31||

garbhasya khalu saṃbhavataḥ pūrvaṃ śiraḥ saṃbhavatīty āha śaunakaḥ, śiromūlatvāt pradhānendriyāṇāṃ ; hṛdayam iti kṛtavīryo, buddher manasaś ca sthānatvāt ; nābhir iti pārāśaryaḥ, tato hi vardhate deho dehinaḥ; pāṇipādam iti mārkaṇḍeyaḥ, tanmūlatvāc ceṣṭāyā garbhasya; madhyaśarīram iti subhūtir gautamaḥ, tannibaddhatvāt sarvagātrasaṃbhavasya | tat tu na samyak, sarvāṇy aṅgapratyaṅgāni yugapat saṃbhavantīty āha dhanvantariḥ, garbhasya sūkṣmatvān nopalabhyante vaṃśāṅkuravac cūtaphalavac ca; tad yathā --- cūtaphale paripakve keśara māṃsāsthi majjānaḥ pṛthak pṛthag dṛśyante kālaprakarṣāt, tāny eva taruṇe nopalabhyante sūkṣmatvāt ; teṣāṃ sūkṣmāṇāṃ keśarādīnāṃ kālaḥ pravyaktatāṃ karoti; etenaiva vaṃśāṅkuro 'pi vyākhyātaḥ | evaṃ garbhasya tāruṇye sarveṣv aṅgapratyaṅgeṣu satsv api saukṣmyād anupalabdhiḥ, tāny eva kālaprakarṣāt pravyaktāni bhavanti ||32||

tatra garbhasya pitṛjamātṛja rasajātmaja sattvajasātmyajāni śarīralakṣaṇāni vyākhyāsyāmaḥ | garbhasya keśaśmaśru lomāsthi nakha danta sirāsnāyudhamanī retaḥ prabhṛtīni sthirāṇi pitṛjāni, māṃsaśoṇitamedomajja hṛnnābhi yakṛtplīhāntragudaprabhṛtīni mṛdūni mātṛjāni, śarīropacayo balaṃ varṇaḥ sthitir hāniś ca rasajāni, indriyāṇi jñānaṃ vijñānam āyuḥ sukhaduḥkhādikaṃ cātmajāni, sattvajāny uttaratra vakṣyāmaḥ, vīryam ārogyaṃ balavarṇau medhā ca sātmyajāni ||33||

tatra yasyā dakṣiṇe stane prāk payodarśanaṃ bhavati dakṣiṇākṣimahattvaṃ ca pūrvaṃ ca dakṣiṇaṃ sakthy utkarṣati bāhulyāc ca punnāmadheyeṣu dravyeṣu daurhṛdam abhidhyāyati svapneṣu copalabhate padmotpalakumudāmrātakādīni punnāmāny eva prasannamukhavarṇā ca bhavati tāṃ brūyāt putram iyaṃ janayiṣyatīti, tadviparyaye kanyāṃ, yasyāḥ pārśvadvayam unnataṃ purastān nirgatam udaraṃ prāg abhihitaṃ ca lakṣaṇaṃ ca tasyā napuṃsakam iti vidyāt, yasyā madhye nimnaṃ droṇībhūtam udaraṃ sā yugmaṃ prasūyata iti ||34||

bhavanti cātra
devatābrāhmaṇaparāḥ śaucācārahite ratāḥ |
mahāguṇān prasūyante viparītās tu nirguṇān ||35||

aṅgapratyaṅganirvṛttiḥ svabhāvād eva jāyate |
aṅgapratyaṅganirvṛttau ye bhavanti guṇāguṇāḥ |
te te garbhasya vijñeyā dharmādharmanimittajāḥ ||36||

iti suśrutasaṃhitāyāṃ śārīrasthāne garbhāvakrāntiśārīraṃ nāma tṛtīyo 'dhyāyaḥ ||3||

caturtho 'dhyāyaḥ |


athāto garbhavyākaraṇaṃ śārīraṃ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ || 2 ||

agniḥ somo vāyuḥ sattvaṃ rajas tamaḥ pañcendriyāṇi bhūtātmeti prāṇāḥ ||3||

tasya khalv evaṃpravṛttasya śukraśoṇitasyābhipacyamānasya kṣīrasy eva santānikāḥ sapta tvaco bhavanti | tāsāṃ prathamāvabhāsinī nāma, yā sarvān varṇān avabhāsayati pañcavidhāṃ ca chāyāṃ prakāśayati, sā vrīher aṣṭādaśabhāgapramāṇā, sidhmapadmakaṇṭakādhiṣṭhānā; dvitīyā lohitā nāma, ṣoḍaśabhāgapramāṇā, tilakālakanyacchavyaṅgādhiṣṭhānā; tṛtīyā śvetā nāma, dvādaśabhāgapramāṇā, carmadalājagallīmaṣakādhiṣṭhānā; caturthī tāmrā nāmāṣṭabhāgapramāṇā, vividhakilāsakuṣṭhādhiṣṭhānā; pañcamī vedinī nāma pañcabhāgapramāṇā, kuṣṭhavisarpādhiṣṭhānā; ṣaṣṭhī rohiṇī nāma vrīhipramāṇā, granthyapacyarbudaślīpadagalagaṇḍādhiṣṭhānā; saptamī māṃsadharā nāma vrīhidvayapramāṇā, bhagandaravidradhyarśo 'dhiṣṭhānā | yad etat pramāṇaṃ nirdiṣṭaṃ tan māṃsaleṣv avakāśeṣu, na lalāṭe sūkṣmāṅgulyādiṣu ca; yato vakṣyaty udareṣu --- ‘vrīhimukhenāṅguṣṭhodarapramāṇam avagāḍhaṃ vidhyet’ (ci.14) iti ||4||

kalāḥ khalv api sapta bhavanti dhātvāśayāntaramaryādāḥ ||5||

bhavataś cātra --
yathā hi sāraḥ kāṣṭheṣu chidyamāneṣu dṛśyate |
tathā hi dhātur māṃseṣu chidyamāneṣu dṛśyate ||6||

snāyubhiś ca praticchannān santatāṃś ca jarāyuṇā |
śleṣmaṇā veṣṭitāṃś cāpi kalābhāgāṃs tu tān viduḥ ||7||

tāsāṃ prathamā māṃsadharā, yasyāṃ māṃse sirāsnāyudhamanīsrotasāṃ pratānā bhavanti ||8||

yathā bisamṛṇālāni vivardhante samantataḥ |
bhūmau paṅkodakasthāni tathā māṃse sirādayaḥ ||9||

dvitīyā raktadharā māṃsasyābhyantarataḥ, tasyāṃ śoṇitaṃ viśeṣataś ca sirāsu yakṛtplīhnoś ca bhavati ||10||

vṛkṣādyathābhiprahatāt kṣīriṇaḥ kṣīrim āvahet |
māṃsād evaṃ kṣatāt kṣipraṃ śoṇitaṃ saṃprasicyate ||11||

tṛtīyā medodharā; medo hi sarvabhūtānām udarastham aṇvasthiṣu ca, mahatsu ca majjā bhavati ||12||

sthūlāsthiṣu viśeṣeṇa majjā tv abhyantarāśritaḥ |
athetareṣu sarveṣu saraktaṃ meda ucyate |
śuddhamāṃsasya yaḥ snehaḥ sā vasā parikīrtitā ||13||

caturthī śleṣmadharā sarva sandhiṣu prāṇabhṛtāṃ bhavati ||14||

snehābhyakte yathā hy akṣe cakraṃ sādhu pravartate |
sandhayaḥ sādhu vartante saṃśliṣṭāḥ śleṣmaṇā tathā ||15||

pañcamī purīṣadharā nāma; yāntaḥkoṣṭhe malam abhivibhajate pakvāśayasthā ||16||

yakṛtsamantāt koṣṭhaṃ ca tathāntrāṇi samāśritā |
uṇḍu(ndu)kasthaṃ vibhajate malaṃ maladharā kalā ||17||

ṣaṣṭhī pittadharā ; yā caturvidham annapānam āmāśayāt pracyutaṃ pakvāśayopasthitaṃ dhārayati ||18||

aśitaṃ khāditaṃ pītaṃ līḍhaṃ koṣṭhagataṃ nṛṇām |
taj jīryati yathākālaṃ śoṣitaṃ pittatejasā ||19||

saptamī śukradharā, yā sarvaprāṇināṃ sarvaśarīravyāpinī ||20||

yathā payasi sarpis tu gūḍhaścekṣau raso yathā |
śarīreṣu tathā śukraṃ nṛṇāṃ vidyādbhiṣagvaraḥ ||21||

dvyaṅgule dakṣiṇe pārśve bastidvārasya cāpy adhaḥ |
mūtrasrotaḥpathāc chukraṃ puruṣasya pravartate ||22||

kṛtsnadehāśritaṃ śukraṃ prasannamanasas tathā |
strīṣu vyāyacchataś cāpi harṣāt tat saṃpravartate ||23||

gṛhītagarbhāṇāmārtavavahānāṃ srotasāṃ vartmāny avarudhyante garbheṇa, tasmād gṛhītagarbhāṇāmārtavaṃ na dṛśyate; tatastadadhaḥ pratihatamūrdhvamāgatamaparaṃ copacīyamānam aparety abhidhīyate ; śeṣaṃ cordhvataramāgataṃ payodharāvabhipratipadyate, tasmād garbhiṇyaḥ pīnonnatapayodharā bhavanti ||24||

garbhasya yakṛtplīhānau śoṇitajau, śoṇitaphenaprabhavaḥ phupphusaḥ , śoṇitakiṭṭaprabhava uṇḍukaḥ ||25||

asṛjaḥ śleṣmaṇaś cāpi yaḥ prasādaḥ paro mataḥ |
taṃ pacyamānaṃ pittena vāyuś cāpy anudhāvati ||26||

tato 'syāntrāṇi jāyante gudaṃ bastiś ca dehinaḥ |
udare pacyamānānām ādhmānād rukmasāravat ||27||

kaphaśoṇitamāṃsānāṃ sārāj jihvā prajāyate |
yathārthamūṣmaṇā yukto vāyuḥ srotāṃsi dārayet ||28||

anupraviśya piśitaṃ peśīrvibhajate tathā |
medasaḥ snehamādāya sirāsnāyutvam āpnuyāt ||29||

sirāṇāṃ tu mṛduḥ pākaḥ snāyūnāṃ ca tataḥ kharaḥ |
āśayyābhyāsayogena karoty āśayasaṃbhavam ||30||

raktamedaḥprasādādvṛkkau; māṃsāsṛkkaphamedaḥprasādād vṛṣaṇau; śoṇitakaphaprasādajaṃ hṛdayaṃ, yadāśrayā hi dhamanyaḥ prāṇavahāḥ; tasyādho vāmataḥ plīhā phupphusaś ca, dakṣiṇato yakṛt kloma ca; tad viśeṣeṇa cetanāsthānam, atas tasmiṃs tamasāvṛte sarvaprāṇinaḥ svapanti ||31||

bhavati cātra --
puṇḍarīkeṇa sadṛśaṃ hṛdayaṃ syād adhomukham |
jāgratas tad vikasati svapataś ca nimīlati ||32||

nidrāṃ tu vaiṣṇavīṃ pāpmānam upadiśanti, sā svabhāvata eva sarvaprāṇino 'bhis pṛśati | tatra yadā saṃjñāvahāni srotāṃsi tamobhūyiṣṭhaḥ śleṣmā pratipadyate tadā tāmasī nāma nidrā saṃbhavaty anavabodhinī, sā pralayakāle; tamobhūyiṣṭhānām ahaḥsu niśāsu ca bhavati, rajobhūyiṣṭhānāmanimittaṃ, sattvabhūyiṣṭhānāmardharātre; kṣīṇaśleṣmaṇām anilabahulānāṃ manaḥśarīrābhitāpavatāṃ ca naiva, sā vaikārikī bhavati ||33||

bhavataś cātra --
hṛdayaṃ cetanāsthānam uktaṃ suśruta ! dehinām |
tamo 'bhibhūte tasmiṃs tu nidrā viśati dehinam ||34||

nidrāhetustamaḥ, sattvaṃ bodhane hetur ucyate |
svabhāva eva vā heturgarīyān parikīrtyate ||35||

pūrvadehānubhūtāṃs tu bhūtātmā svapataḥ prabhuḥ |
rajoyuktena manasā gṛhṇāty arthāñ śubhāśubhān ||36||

karaṇānāṃ tu vaikalye tamasābhipravardhite |
asvapann api bhūtātmā prasupta iva cocyate ||37||

sarvartuṣu divāsvāpaḥ pratiṣiddho 'nyatra grīṣmāt, pratiṣiddheṣv api tu bālavṛddhastrīkarśitakṣatakṣīṇamadyanityayānavāhanādhvakarmapariśrāntānāmabhuktavatāṃ medaḥsvedakapharasaraktakṣīṇānāmajīrṇināṃ ca muhūrtaṃ divāsvapanamapratiṣiddham | rātrāv api jāgaritavatāṃ jāgaritakālādardhamiṣyate divāsvapanam | vikṛtirhi divāsvapno nāma; tatra svapatāmadharmaḥ sarvadoṣaprakopaś ca, tatprakopācca kāsaśvāsapratiśyāyaśirogauravāṅgamardārocakajvarāgnidaurbalyāni bhavanti; rātrāv api jāgaritavatāṃ vātapittanimittāsta evopadravā bhavanti ||38||

bhavanti cātra
tasmān na jāgṛyād rātrau divāsvapnaṃ ca varjayet |
jñātvā doṣakarāvetau budhaḥ svapnaṃ mitaṃ caret ||39||

arogaḥ sumanā hyevaṃ balavarṇānvito vṛṣaḥ |
nātisthūlakṛśaḥ śrīmān naro jīvet samāḥ śatam ||40||

(nidrā sātmyīkṛtā yais tu rātrau ca yadi vā divā|)
divārātrau ca ye nityaṃ svapnajāgaraṇocitāḥ |
na teṣāṃ svapatāṃ doṣo jāgratāṃ vāpi jāyate ||41||

nidrānāśo 'nilāt pittānmanastāpāt kṣayād api |
saṃbhavaty abhighātāc ca pratyanīkaiḥ praśāmyati ||42||

nidrānāśe 'bhyaṅgayogo mūrdhni tailaniṣevaṇam |
gātrasyodvartanaṃ caiva hitaṃ saṃvāhanāni ca ||43||

śāligodhūmapiṣṭānnabhakṣyair aikṣavasaṃskṛtaiḥ |
bhojanaṃ madhuraṃ snigdhaṃ kṣīramāṃsarasādibhiḥ ||44||

rasair bileśayānāṃ ca viṣkirāṇāṃ tathaiva ca |
drākṣāsitekṣudravyāṇām upayogo bhavenniśi ||45||

śayanāsanayānāni manojñāni mṛdūni ca |
nidrānāśe tu kurvīta tathānyāny api buddhimān ||46||

nidrātiyoge vamanaṃ hitaṃ saṃśodhanāni ca |
laṅghanaṃ raktamokṣaś ca manovyākulanāni ca ||47||

kaphamedoviṣārtānāṃ rātrau jāgaraṇaṃ hitam |48|
divāsvapnaś ca tṛṭśūlahikkājīrṇātisāriṇām ||48||

indriyārtheṣv asaṃprāptir gauravaṃ jṛmbhaṇaṃ klamaḥ |
nidrārtasyeva yasyehā tasya tandrāṃ vinirdiśet ||49||

pītvaikamanilocchvāsamudveṣṭan vivṛtānanaḥ |
yaṃ muñcati sanetrāsraṃ sa jṛmbha iti saṃjñitaḥ ||50||

yo 'nāyāsaḥ śramo dehe pravṛddhaḥ śvāsavarjitaḥ |
klamaḥ sa iti vijñeya indriyārthaprabādhakaḥ ||51||

sukhasparśaprasaṅgitvaṃ duḥkhadveṣaṇalolatā |
śaktasya cāpy anutsāhaḥ karmasv ālasyam ucyate ||52||

utkliśyānnaṃ na nirgacchet prasekaṣṭhīvaneritam |
hṛdayaṃ pīḍyate cāsya tamutkleśaṃ vinirdiśet ||53||

vaktre madhuratā tandrā hṛdayodveṣṭanaṃ bhramaḥ |
na cānnamabhikāṅkṣeta glāniṃ tasya vinirdiśet ||54||

ārdracarmāvanaddhaṃ vā yo gātraṃ manyate naraḥ |
tathā guru śiro 'tyarthaṃ gauravaṃ tad vinirdiśet ||55||

mūrcchā pittatamaḥprāyā, rajaḥpittānilādbhramaḥ |
tamovātakaphāttandrā, nidrā śleṣmatamobhavā ||56||

garbhasya khalu rasanimittā mārutādhmānanimittā ca parivṛddhir bhavati ||57||

bhavanti cātra
tasyāntareṇa nābhes tu jyotiḥsthānaṃ dhruvaṃ smṛtam |
tad ādhamati vātas tu dehas tenāsya vardhate ||58||

ūṣmaṇā sahitaś cāpi dārayaty asya mārutaḥ |
ūrdhvaṃ tiryagadhastāc ca srotāṃsy api yathā tathā ||59||

dṛṣṭiś ca romakūpāś ca na vardhante kadācana |
dhruvāṇy etāni martyānām iti dhanvantarer matam ||60||

śarīre kṣīyamāṇe 'pi vardhete dvāvimau sadā |
svabhāvaṃ prakṛtiṃ kṛtvā nakhakeśāv iti sthitiḥ ||61||

sapta prakṛtayo bhavanti --- doṣaiḥ pṛthak, dviśaḥ, samastaiś ca ||62||

śukraśoṇitasaṃyoge yo bhaved doṣa utkaṭaḥ |
prakṛtir jāyate tena tasyā me lakṣaṇaṃ śṛṇu ||63||

tatra vātaprakṛtiḥ prajāgarūkaḥ śītadveṣī durbhagaḥ steno matsaryanāryo gāndharvacittaḥ sphuṭitakaracaraṇo 'lparūkṣaśmaśrunakhakeśaḥ krāthī dantakhādī ca bhavati ||64||

adhṛtiradṛḍhasauhṛdaḥ kṛtaghnaḥ kṛśaparuṣo dhamanītataḥ pralāpī | drutagatiraṭano 'navasthitātmā viyati ca gacchati saṃbhrameṇa suptaḥ ||65||

avyavasthitamatiś caladṛṣṭir mandaratnadhanasaṃcayamitraḥ |
kiṃcid eva vilapaty anibaddhaṃ mārutaprakṛtir eṣa manuṣyaḥ ||66||

(vātikāś cājagomāyuśaśākhūṣṭraśunāṃ tathā |
gṛdhrakākakharādīnām anūkaiḥ kīrtitā narāḥ) ||67||

pittaprakṛtis tu svedano durgandhaḥ pītaśithilāṅgastāmranakhanayanatālujihvauṣṭhapāṇipādatalo durbhago valīpalitakhālity ajuṣṭo bahubhuguṣṇadveṣī kṣiprakopaprasādo madhyabalo madhyāyuś ca bhavati ||68||

medhāvī nipuṇamatir vigṛhya
vaktā tejasvī samitiṣu durnivāravīryaḥ |
suptaḥ san kanakapalāśakarṇikārān
saṃpaśyed api ca hutāśavidyudulkāḥ ||69||

na bhayāt praṇamed anateṣv amṛduḥ praṇateṣv api sāntvanadānaruciḥ |
bhavatīha sadā vyathitāsya gatiḥ sa bhaved iha pittakṛtaprakṛtiḥ ||70||

(bhujaṅgolūkagandharvayakṣamārjāravānaraiḥ |
vyāghrarkṣanakulānūkaiḥ paittikās tu narāḥ smṛtāḥ ) ||71||

śleṣmaprakṛtis tu dūrvendīvaranistriṃśārdrāriṣṭakaśarakāṇḍānām anyatamavarṇaḥ subhagaḥ priyadarśano madhurapriyaḥ kṛtajño dhṛtimān sahiṣṇur alolupo balavāṃś ciragrāhī dṛḍhavairaś ca bhavati ||72||

śuklākṣaḥ sthirakuṭilālinīlakeśo lakṣmīvān jaladamṛdaṅgasiṃhaghoṣaḥ |
suptaḥ san sakamalahaṃsacakravākān saṃpaśyed api ca jalāśayān manojñān ||73||

raktāntanetraḥ suvibhaktagātraḥ snigdhacchaviḥ sattvaguṇopapannaḥ | kleśakṣamo mānayitā gurūṇāṃ jñeyo balāsaprakṛtirmanuṣyaḥ ||74||

(dṛḍhaśāstramatiḥ sthiramitradhanaḥ parigaṇya cirāt pradadāti bahu | pariniścitavākyapadaḥ satataṃ gurumānakaraś ca bhavet sa sadā ||75||

brahmarudrendravaruṇaiḥ siṃhāśvagajagovṛṣaiḥ |
tārkṣyahaṃsasamānūkāḥ śleṣmaprakṛtayo narāḥ ) ||76||

dvayor vā tisṛṇāṃ vāpi prakṛtīnāṃ tu lakṣaṇaiḥ |
jñātvā saṃsargajā vaidyaḥ prakṛtīr abhinirdiśet ||77||

prakopo vānyathābhāvo kṣayo vā nopajāyate |
prakṛtīnāṃ svabhāvena jāyate tu gatāyuṣaḥ ||78||

viṣajāto yathā kīṭo na viṣeṇa vipadyate |
tadvatprakṛtayo martyaṃ śaknuvanti na bādhitum ||79||

prakṛtimiha narāṇāṃ bhautikīṃ kecid āhuḥ pavanadahanatoyaiḥ kīrtitās tās tu tisraḥ | sthiravipulaśarīraḥ pārthivaś ca kṣamāvān śucir atha cirajīvī nābhasaḥ khair mahadbhiḥ ||80||

śaucam āstikyam abhyāso vedeṣu gurupūjanam |
priyātithitvam ijyā ca brahmakāyasya lakṣaṇam ||81||

māhātmyaṃ śauryam ājñā ca satataṃ śāstrabuddhitā |
bhṛtyānāṃ bharaṇaṃ cāpi māhendraṃ kāyalakṣaṇam ||82||

śītasevā sahiṣṇutvaṃ paiṅgalyaṃ harikeśatā |
priyavāditvam ity etad vāruṇaṃ kāyalakṣaṇam ||83||

madhyasthatā sahiṣṇutvam arthasyāgamasaṃcayau |
mahāprasavaśaktitvaṃ kauberaṃ kāyalakṣaṇam ||84||

gandhamālyapriyatvaṃ ca nṛtyavāditrakāmitā |
vihāraśīlatā caiva gāndharvaṃ kāyalakṣaṇam ||85||

prāptakārī dṛḍhotthāno nirbhayaḥ smṛtimāñ chuciḥ |
rāgamohamadadveṣair varjito yāmyasattvavān ||86||

japavratabrahmacaryahomādhyayanasevinam |
jñānavijñānasaṃpannam ṛṣisattvaṃ naraṃ viduḥ ||87||

saptaite sāttvikāḥ kāyā
rājasāṃs tu nibodha me |
aiśvaryavantaṃ raudraṃ ca śūraṃ caṇḍamasūyakam ||88||

ekāśinaṃ caudarikamāsuraṃ sattvam īdṛśam |
tīkṣṇam āyāsinaṃ bhīruṃ caṇḍaṃ māyānvitaṃ tathā ||89||

vihārācāracapalaṃ sarpasattvaṃ vidurnaram |
pravṛddhakāmasevī cāpy ajasrāhāra eva ca ||90||

amarṣaṇo 'navasthāyī śākunaṃ kāyalakṣaṇam |
ekāntagrāhitā raudram asūyā dharmabāhyatā ||91||

bhṛśamātraṃ tamaś cāpi rākṣasaṃ kāyalakṣaṇam |
ucchiṣṭāhāratā taikṣṇyaṃ sāhasapriyatā tathā ||92||

strīlolupatvaṃ nairlajjyaṃ paiśācaṃ kāyalakṣaṇam |
asaṃvibhāgam alasaṃ duḥkhaśīlam asūyakam ||93||

lolupaṃ cāpy adātāraṃ pretasattvaṃ vidurnaram |
ṣaḍ ete rājasāḥ kāyāḥ,
tāmasāṃs tu nibodha me ||94||

durmedhastvaṃ mandatā ca svapne maithunanityatā |
nirākariṣṇutā caiva vijñeyāḥ pāśavā guṇāḥ ||95||

anavasthitatā maurkhyaṃ bhīrutvaṃ salilārthitā |
parasparābhimardaś ca matsyasattvasya lakṣaṇam ||96||

ekasthānaratir nityam āhāre kevale rataḥ |
vānaspatyo naraḥ sattvadharmakāmārthavarjitaḥ ||97||

ity ete trividhāḥ kāyāḥ proktā vai tāmasās tathā
kāyānāṃ prakṛtīrjñātvā tv anurūpāṃ kriyāṃ caret ||98||

mahāprakṛtayastvetā rajaḥsattvatamaḥkṛtāḥ |
proktā lakṣaṇataḥ samyag bhiṣak tāś ca vibhāvayet ||99||

iti suśrutasaṃhitāyāṃ śārīrasthāne garbhavyākaraṇaṃ śārīraṃ nāma caturtho 'dhyāyaḥ ||4||

pañcamo 'dhyāyaḥ |

1931 ed. SS.3.5.1
athātaḥ śarīrasaṃkhyāvyākaraṇaṃ śārīraṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
1931 ed. SS.3.5.2
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||

śukraśoṇitaṃ garbhāśayastham ātmaprakṛtivikārasaṃmūrcchitaṃ ‘garbha’ ity ucyate | taṃ cetanāvasthitaṃ vāyur vibhajati, teja enaṃ pacati, āpaḥ kledayanti, pṛthivī saṃhanti, ākāśaṃ vivardhayati; evaṃ vivardhitaḥ sa yadā hastapādajihvāghrāṇakarṇanitambādibhir aṅgair upetas tadā ‘śarīraṃ’ iti saṃjñāṃ labhate | tac ca ṣaḍaṅgaṃ --- śākhāś catasro, madhyaṃ pañcamaṃ, ṣaṣṭhaṃ śira iti ||3||

ataḥ paraṃ pratyaṅgāni vakṣyante- mastakodarapṛṣṭhanābhilalāṭanāsācibukabastigrīvā ity etā ekaikāḥ, karṇanetrabhrūśaṅkhāṃsagaṇḍakakṣastanavaṅkṣaṇavṛṣaṇapārśvasphigjānukūrparabāhūruprabhṛtayo dve dve, viṃśatir aṅgulayaḥ, srotāṃsi vakṣyamāṇāni , eṣa pratyaṅgavibhāga uktaḥ ||4||

tasya punaḥ saṃkhyānaṃ --- tvacaḥ kalā dhātavo malā doṣā yakṛtplīhānau phupphusa uṇḍuko hṛdayamāśayā antrāṇi vṛkkau srotāṃsi kaṇḍarā jālāni kūrcā rajjavaḥ sevanyaḥ saṃghātāḥ sīmantā asthīni sandhayaḥ snāyavaḥ peśyo marmāṇi sirā dhamanyo yogavahāni srotāṃsi ca ||5||

tvacaḥ sapta, kalāḥ sapta, āśayāḥ sapta, dhātavaḥ sapta, sapta sirāśatāni, pañca peśīśatāni, nava snāyuśatāni, trīṇyasthiśatāni, dve daśottare saṃdhiśate, saptottaraṃ marmaśataṃ, caturviṃśatirdhamanyaḥ, trayo doṣāḥ, trayo malāḥ, nava srotāṃsi, (ṣoḍaśa kaṇḍarāḥ, ṣoḍaśa jālāni, ṣaṭ kūrcāḥ, catasro rajjavaḥ, sapta sevanyaḥ, caturdaśa saṃghātāḥ, caturdaśa sīmantāḥ, dvāviṃśatir yogavahāni srotāṃsi, dvikānyantrāṇi ) ceti samāsaḥ ||6||

vistāro 'ta ūrdhvaṃ --- tvaco 'bhihitāḥ kalā dhātavo malā doṣā yakṛtplīhānau phupphusa uṇḍuko hṛdayaṃ vṛkkau ca ||7||

āśayās tu --- vātāśayaḥ, pittāśayaḥ, śleṣmāśayo, raktāśaya, āmāśayaḥ, pakvāśayo, mūtrāśayaḥ , strīṇāṃ garbhāśayo 'ṣṭama iti ||8||

sārdhatrivyāmānyantrāṇi puṃsāṃ, strīṇāmardhavyāmahīnāni ||9||

śravaṇanayanavadanaghrāṇagudameḍhrāṇi nava srotāṃsi narāṇāṃ bahirmukhāni, etāny eva strīṇāmaparāṇi ca trīṇi dve stanayor adhastādraktavahaṃ ca ||10||

ṣoḍaśa kaṇḍarāḥ --- tāsāṃ catasraḥ pādayoḥ, tāvatyo hastagrīvāpṛṣṭheṣu; tatra hastapādagatānāṃ kaṇḍarāṇāṃ nakhā agraprarohāḥ, grīvāhṛdayanibandhinīnām adhobhāgagatānāṃ meḍhraṃ, śroṇipṛṣṭhanibandhinīnām adhobhāgagatānāṃ bimbaṃ , mūrdhoruvakṣoṃ 'sapiṇḍādīnāṃ ca ||11||

māṃsasirāsnāyvasthijālāni pratyekaṃ catvāri; tāni maṇibandhagulphasaṃśritāni parasparanibaddhāni parasparagavākṣitāni ceti, yairgavākṣitamidaṃ śarīram ||12||

ṣaṭ kūrcāḥ, te hastapādagrīvāmeḍhreṣu; hastayor dvau, pādayor dvau, grīvāmeḍhrayor ekaikaḥ ||13||

mahatyo māṃsarajjavaś catasraḥ --- pṛṣṭhavaṃśamubhayataḥ peśīnibandhanārthaṃ dve bāhye, ābhyantare ca dve ||14||

sapta sevanyaḥ ; sirasi vibhaktāḥ pañca, jihvāśephasor ekaikā; tāḥ parihartavyāḥ śastreṇa ||15||

caturdaśāsthnāṃ saṃghātāḥ; teṣāṃ trayo gulphajānuvaṅkṣaṇeṣu, etenetarasakthi bāhū ca vyākhyātau, trikaśirasor ekaikaḥ ||16||

caturdaśaiva sīmantāḥ; te cāsthisaṅghātavadgaṇanīyāḥ, yatas tair yuktā asthisaṃghātāḥ; ye hy uktāḥ saṃghātās te khalv aṣṭādaśaikeṣām ||17||

trīṇi saṣaṣṭāny asthiśatāni vedavādino bhāṣante; śalyatantreṣu tu trīṇy eva śatāni | teṣāṃ saviṃśam asthiśataṃ śākhāsu, saptadaśottaraṃ śataṃ śroṇipārśvapṛṣṭhoraḥsu, grīvāṃ praty ūrdhvaṃ triṣaṣṭiḥ, evam asthnāṃ trīṇi śatāni pūryante ||18||

ekaikasyāṃ tu pādāṅgulyāṃ trīṇi trīṇi tāni pañcadaśa, talakūrcagulphasaṃśritāni daśa, pārṣṇyām ekaṃ, jaṅghāyāṃ dve, jānuny ekam, ekam ūrāv iti, triṃśadevam ekasmin sakthni bhavanti, etenetarasakthi bāhū ca vyākhyātau; śroṇyāṃ pañca, teṣāṃ gudabhaganitambeṣu catvāri, trikasaṃśritam ekaṃ, pārśve ṣaṭtriṃśad ekasmin , dvitīye 'pyevaṃ, pṛṣṭhe triṃśat, aṣṭāvurasi , dve aṃsaphalake ; grīvāyāṃ nava, kaṇṭhanāḍyāṃ catvāri, dve hanvoḥ , dantā dvātriṃśat, nāsāyāṃ trīṇi, ekaṃ tāluni, gaṇḍakarṇaśaṅkheṣv ekaikaṃ, ṣaṭ śirasīti ||19||

etāni pañcavidhāni bhavanti; tad yathā- kapālarucakataruṇavalayanalakasaṃjñāni | teṣāṃ jānunitambāṃsagaṇḍatāluśaṅkhaśiraḥsu kapālāni, daśanās tu rucakāni , ghrāṇakarṇagrīvākṣikoṣeṣu taruṇāni, pārśvapṛṣṭhoraḥsu valayāni , śeṣāṇi nalakasaṃjñāni ||20||

bhavanti cātra
abhyantaragataiḥ sārair yathā tiṣṭhanti bhūruhāḥ |
asthisārais tathā dehā dhriyante dehināṃ dhruvam ||21||

tasmāc ciravinaṣṭeṣu tvaṅmāṃseṣu śarīriṇām |
asthīni na vinaśyanti sārāṇy etāni dehinām || 22||

māṃsāny atra nibaddhāni sirābhiḥ snāyubhis tathā |
asthīny ālambanaṃ kṛtvā na śīryante patanti vā ||23||

sandhayas tu dvividhāś ceṣṭāvantaḥ , sthirāś ca ||24||

śākhāsu hanvoḥ kaṭyāṃ ca ceṣṭāvantas tu sandhayaḥ |
śeṣās tu sandhayaḥ sarve vijñeyā hi sthirā budhaiḥ ||25||

saṅkhyātas tu daśottare dve śate | teṣāṃ śākhāsvaṣṭaṣaṣṭiḥ, ekonaṣaṣṭiḥ koṣṭhe, grīvāṃ pratyūrdhvaṃ tryaśītiḥ | ekaikasyāṃ pādāṅgulyāṃ trayas trayaḥ, dvāvaṅguṣṭhe, te caturdaśa; jānugulphavaṅkṣaṇeṣv ekaikaḥ, evaṃ saptadaśaikasmin sakthni bhavanti; etenetarasakthi bāhū ca vyākhyātau; trayaḥ kaṭīkapāleṣu, caturviṃśatiḥ pṛṣṭhavaṃśe, tāvanta eva pārśvayoḥ, urasy aṣṭau; tāvanta eva grīvāyāṃ, trayaḥ kaṇṭhe, nāḍīṣu hṛdayaklomanibaddhāsvaṣṭādaśa, dantaparimāṇā dantamūleṣu, ekaḥ kākalake nāsāyāṃ ca, dvau vartmamaṇḍalayor netrāśrayau, gaṇḍakarṇaśaṅkheṣv ekaikaḥ, dvau hanusandhī, dvāv upariṣṭād bhruvoḥ śaṅkhayoś ca, pañca śiraḥkapāleṣu, eko mūrdhni ||26||

ta ete sandhayo 'ṣṭavidhāḥ- korolūkhalasāmudgaprataratunnasevanīvāyasatuṇḍamaṇḍalaśaṅkhāvartāḥ | teṣām aṅgulimaṇibandhagulphajānukūrpareṣu korāḥ sandhayaḥ, kakṣāvaṅkṣaṇadaśaneṣūlūkhalāḥ, aṃsapīṭhagudabhaganitambeṣu sāmudgāḥ, grīvāpṛṣṭhavaṃśayoḥ pratarāḥ, śiraḥkaṭīkapāleṣu tunnasevanyaḥ, hanvor ubhayatas tu vāyasatuṇḍāḥ, kaṇṭhahṛdayanetraklomanāḍīṣu maṇḍalāḥ, śrotraśṛṅgāṭakeṣu śaṅkhāvartāḥ | teṣāṃ nāmabhir evākṛtayaḥ prāyeṇa vyākhyātāḥ ||27||

asthnāṃ tu sandhayo hyete kevalāḥ parikīrtitāḥ |
peśīsnāyusirāṇāṃ tu sandhisaṅkhyā na vidyate ||28||

nava snāyuśatāni | tāsāṃ śākhāsu ṣaṭśatāni, dve śate triṃśac ca koṣṭhe, grīvāṃ pratyūrdhvaṃ saptatiḥ | ekaikasyāṃ tu pādāṅgulyāṃ ṣaṇ nicitās tās triṃśat , tāvatya eva talakūrcagulpheṣu, tāvatya eva jaṅghāyāṃ, daśa jānuni, catvāriṃśadūrau, daśa vaṅkṣaṇe, śatam adhyardham evam ekasmin sakthni bhavanti; etenetarasakthi bahū ca vyākhyātau; ṣaṣṭiḥ kaṭyāṃ, pṛṣṭhe 'śītiḥ, pārśvayoḥ ṣaṣṭiḥ, urasi triṃśat; ṣaṭtriṃśadgrīvāyāṃ, mūrdhni catustriṃśat; evaṃ nava snāyuśatāni vyākhyātāni bhavanti ||29||

bhavanti cātra
snāyūś caturvidhā vidyāt tās tu sarvā nibodha me |
pratānavatyo vṛttāś ca pṛthvyaś ca śuṣirās tathā ||30||

pratānavatyaḥ śākhāsu sarvasandhiṣu cāpy atha |
vṛttās tu kaṇḍarāḥ sarvā vijñeyāḥ kuśalairiha ||31||

āmapakvāśayānteṣu bastau ca śuṣirāḥ khalu |
pārśvorasi tathā pṛṣṭhe pṛthulāś ca śirasyatha ||32||

nauryathā phalakāstīrṇā bandhanairbahubhir yutā |
bhārakṣamā bhaved apsu nṛyuktā susamāhitā ||33||

evam eva śarīre 'smin yāvantaḥ sandhayaḥ smṛtāḥ |
snāyubhir bahubhir baddhāstena bhārasahā narāḥ ||34||

na hy asthīni na vā peśyo na sirā na ca sandhayaḥ |
vyāpāditās tathā hanyuryathā snāyuḥ śarīriṇam ||35||

yaḥ snāyūḥ pravijānāti bāhyāś cābhyantarās tathā |
sa gūḍhaṃ śalyamāhartuṃ dehācchaknoti dehinām ||36||

pañca peśīśatāni bhavanti | tāsāṃ catvāri śatāni śākhāsu, koṣṭhe ṣaṭṣaṣṭiḥ, grīvāṃ pratyūrdhvaṃ catustriṃśat | ekaikasyāṃ tu pādāṅgulyāṃ tisrastisrastāḥ pañcadaśa, daśa prapade, pādopari kūrcasanniviṣṭāstāvatya eva, daśa gulphatalayoḥ, gulphajānvantare viṃśatiḥ, pañca jānuni, viṃśatir ūrau , daśa vaṅkṣaṇe, śatam evam ekasmin sakthni bhavati; etenetarasakthi bāhū ca vyākhyātau; tisraḥ pāyau, ekā meḍhre, sevanyāṃ cāparā, dve vṛṣaṇayoḥ , sphicoḥ pañca pañca, dve bastiśirasi, pañcodare , nābhyāmekā, pṛṣṭhordhvasanniviṣṭāḥ pañca pañca dīrghāḥ, ṣaṭ pārśvayoḥ, daśa vakṣasi, akṣakāṃsau prati samantāt sapta, dve hṛdayāmāśayayoḥ, ṣaṭ yakṛtplīhoṇḍu(ndu)keṣu; grīvāyāṃ catasraḥ, aṣṭau hanvoḥ , ekaikā kākalakagalayoḥ, dve tāluni, ekā jihvāyāṃ, dve oṣṭhayoḥ, dve nāsāyāṃ , dve netrayoḥ, gaṇḍayoś catasraḥ, karṇayor dve, catasro lalāṭe, ekā śirasīti ; evam etāni pañca peśīśatāni ||37||

bhavati cātra --
sirāsnāyvasthiparvāṇi sandhayaś ca śarīriṇām |
peśībhiḥ saṃvṛtānyatra balavanti bhavantyataḥ ||38||

strīṇāṃ tu viṃśatir adhikā | daśa tāsāṃ stanayor ekaikasmin pañca pañceti, yauvane tāsāṃ parivṛddhiḥ; apatyapathe catasraḥ --- tāsāṃ prasṛte abhyantarato dve, mukhāśrite bāhye ca vṛtte dve, garbhacchidrasaṃśritāstisraḥ, śukrārtavapraveśinyas tisra eva | pittapakvāśayayor madhye garbhaśayyā, yatra garbhas tiṣṭhati ||39||

tāsāṃ bahalapelavasthūlāṇupṛthuvṛttahrasvadīrghasthiramṛduślakṣṇakarkaśabhāvāḥ sandhyasthisirāsnāyupracchādakā yathāpradeśaṃ svabhāvata eva bhavanti ||40||

bhavati cātra --
puṃsāṃ peśyaḥ purastād yāḥ proktā lakṣaṇamuṣkajāḥ |
strīṇām āvṛtya tiṣṭhanti phalam antargataṃ hi tāḥ ||41||

marmasirādhamanīsrotasāmanyatra pravibhāgaḥ ||42||

śaṅkhanābhyākṛtiryonistryāvartā sā prakīrtitā |
tasyāstṛtīye tvāvarte garbhaśayyā pratiṣṭhitā ||43||

yathā rohitamatsyasya mukhaṃ bhavati rūpataḥ |
tatsaṃsthānāṃ tathārūpāṃ garbhaśayyāṃ vidurbudhāḥ ||44||

ābhugno 'bhimukhaḥ śete garbho garbhāśaye striyāḥ |
sa yoniṃ śirasā yāti svabhāvāt prasavaṃ prati ||45||

tvakparyantasya dehasya yo 'yam aṅgaviniścayaḥ |
śalyajñānād ṛte naiṣa varṇyate 'ṅgeṣu keṣucit ||46||

tasmān niḥsaṃśayaṃ jñānaṃ hartrā śalyasya vāñchatā |
śodhayitvā mṛtaṃ samyag draṣṭavyo 'ṅgaviniścayaḥ ||47||

pratyakṣato hi yad dṛṣṭaṃ śāstradṛṣṭaṃ ca yad bhavet |
samāsatas tad ubhayaṃ bhūyo jñānavivardhanam ||48||

tasmāt samastagātram aviṣopahatam adīrghavyādhipīḍitam avarṣaśatikaṃ niḥsṛṣṭāntrapurīṣaṃ puruṣam āvahanty āmāpagāyāṃ nibaddhaṃ pañjarasthaṃ muñja valkala kuśa śaṇādīnām anyatamenāveṣṭitāṅgam aprakāśe deśe kothayet, samyak prakuthitaṃ coddhṛtya, tato dehaṃ saptarātrād uśīra bāla veṇu balvaja kūrcānām anyatamena śanaiḥ śanair avagharṣayaṃs tvagādīn sarvān eva bāhyābhyantarān aṅgapratyaṅgaviśeṣān yathoktān lakṣayec cakṣuṣā ||49||

na śakyaś cakṣuṣā draṣṭuṃ dehe sūkṣmatamo vibhuḥ |
dṛśyate jñānacakṣurbhis tapaścakṣurbhir eva ca ||50||

śarīre caiva śāstre ca dṛṣṭārthaḥ syād viśāradaḥ |
dṛṣṭaśrutābhyāṃ sandeham avāpohyācaret kriyāḥ ||51||

iti suśrutasaṃhitāyāṃ śārīrasthāne śarīrasaṃkhyāvyākaraṇaśārīraṃ nāma pañcamo 'dhyāyaḥ ||5||

ṣaṣṭho 'dhyāyaḥ |

1931 ed. SS.3.6.1
athātaḥ pratyekam armanirdeśaṃ śārīraṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
1931 ed. SS.3.6.2
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||

saptottaraṃ marmaśatam | tāni marmāṇi pañcātmakāni bhavanti; tad yathā --- māṃsamarmāṇi, sirāmarmāṇi, snāyumarmāṇi, asthimarmāṇi, sandhimarmāṇi ceti | na khalu māṃsasirāsnāyvasthisandhivyatirekeṇānyāni marmāṇi bhavanti, yasmān nopalabhyante ||3||

tatraikādaśa māṃsamarmāṇi, ekacatvāriṃśat sirāmarmāṇi, saptaviṃśatiḥ snāyumarmāṇi, aṣṭāv asthimarmāṇi, viṃśatiḥ sandhimarmāṇi ceti | tad etat saptottaraṃ marmaśatam ||4||

teṣām ekādaśaikasmin sakthni bhavanti, etenetarasakthi bāhū ca vyākhyātau, udarorasor dvādaśa, caturdaśa pṛṣṭhe, grīvāṃ pratyūrdhvaṃ saptatriṃśat ||5||

tatra sakthimarmāṇi kṣipratalahṛdayakūrcakūrcaśirogulphendrabastijānvāṇyurvilohitākṣāṇi viṭapaṃ ceti, etenetaratsakthi vyākhyātam | udarorasos tu gudabastinābhihṛdayastanamūlastanarohitāpalāpānyapastambhau ceti | pṛṣṭhamarmāṇi tu kaṭīkataruṇakukundaranitambapārśvasandhibṛhatyaṃsaphalakānyaṃsau ceti | bāhumarmāṇi tu śipratalahṛdayakūrcakūrcaśiromaṇibandhendrabastikūrparāṇyurvīlohitākṣāṇi kakṣadharaṃ ceti; etenetaro bāhurvyākhyātaḥ | jatruṇa ūrdhvaṃ catasro dhamanyo 'ṣṭau mātṛkā dve kṛkāṭike dve vidhure dve phaṇe dvāv apāṅgau dvāv āvartau dvāv utkṣepau dvau śaṅkhāv ekā sthapanī pañca sīmantāś catvāri śṛṅgāṭakāny eko 'dhipatir iti ||6||

tatra talahṛdayendrabastigudastanarohitāni māṃsamarmāṇi, nīladhamanīmātṛkāśṛṅgāṭakāpāṅgasthapanīphaṇastanamūlāpalāpāpastambhahṛdayanābhipārśvasandhibṛhatīlohitākṣorvyaḥ sirāmarmāṇi, āṇī(ṇi)viṭapakakṣadharakūrcakūrcaśirobastikṣiprāṃsavidhurotkṣepāḥ snāyumarmāṇi, kaṭīkataruṇanitambāṃsaphalakaśaṅkhāstvasthimarmāṇi, jānukūrparasīmantādhipatigulphamaṇibandhakukundarāvartakṛkāṭikāś ceti sandhimarmāṇi ||7||

tāny etāni pañcavikalpāni bhavanti; tad yathā - -- sadyaḥprāṇaharāṇi, kālāntaraprāṇaharāṇi, viśalyaghnāni, vaikalyakarāṇi, rujākarāṇi ceti | tatra sadyaḥprāṇaharāṇy ekonaviṃśatiḥ, kālāntaraprāṇaharāṇi trayastriṃśat, trīṇi viśalyaghnāni, catuścatvāriṃśad vaikalyakarāṇi, aṣṭau rujākarāṇīti ||8||

bhavanti cātra
śṛṅgāṭakāny adhipatiḥ śaṅkhau kaṇṭhasirā gudam |
hṛdayaṃ bastinābhyau(bhī) ca ghnanti sadyo hatāni tu ||9||

vakṣomarmāṇi sīmantatalakṣiprendrabastayaḥ |
kaṭīkataruṇe sandhī pārśvajau bṛhatī ca yā ||10||

nitambāv iti caitāni kālāntaraharāṇi tu |
utkṣepau sthapanī caiva viśalyaghnāni nirdiśet ||11||

lohitākṣāṇi jānūrvīkūrcaviṭapakūrparāḥ |
kukundare kakṣadhare vidhure sakṛkāṭike ||12||

aṃsāṃsaphalakāpāṅgā nīle manye phaṇau tathā |
vaikalyakaraṇāny āhur āvartau dvau tathaiva ca ||13||

gulphau dvau maṇibandhau dvau dve dve kūrcaśirāṃsi ca |
rujākarāṇi jānīyād aṣṭāv etāni buddhimān |
kṣiprāṇi viddhamātrāṇi ghnanti kālāntareṇa ca ||14||

marmāṇi māṃsasirāsnāyvasthisandhisannipātāḥ; teṣu svabhāvata eva viśeṣeṇa prāṇās tiṣṭhanti; tasmān marmasv abhihatās tāṃs tān bhāvān āpadyante ||15||

tatra sadyaḥprāṇaharāṇyāgneyāni, agniguṇeṣvāśu kṣīṇeṣu kṣapayanti; kālāntaraprāṇaharāṇi saumyāgneyāni, agniguṇeṣvāśu kṣīṇeṣu krameṇa ca somaguṇeṣu kālāntareṇa kṣapayanti; viśalyaprāṇaharāṇi vāyavyāni, śalyamukhāvaruddho yāvad antarvāyus tiṣṭhati tāva jīvati, uddhṛtamātre tu śalye marmasthānāśrito vāyurniṣkrāmati, tasmāt saśalyo jīvatyuddhṛtaśalyo mriyate (pākātpatitaśalyo vā jīvati); vaikalyakarāṇi saumyāni, somo hi sthiratvāc chaityāc ca prāṇāvalambanaṃ karoti; rujākarāṇyagnivāyuguṇabhūyiṣṭhāni, viśeṣataś ca tau rujākarau; pāñcabhautikīṃ ca rujām āhur eke ||16||

kecid āhur māṃsādīnāṃ pañcānām api samastānāṃ vivṛddhānāṃ samavāyāt sadyaḥprāṇaharāṇi, ekahīnānām alpānāṃ vā kālāntaraprāṇaharāṇi, dvihīnānāṃ viśalyaprāṇaharāṇi , trihīnānāṃ vaikalyakarāṇi, ekasminn eva rujākarāṇīti | naivaṃ, yato 'sthimarmasvapyabhihateṣu śoṇitāgamanaṃ bhavati ||17||

caturvidhā yās tu sirāḥ śarīre prāyeṇa tā marmasu sanniviṣṭāḥ | snāyvasthimāṃsāni tathaiva sandhīn santarpya dehaṃ prati yāpayanti ||18||

tataḥ kṣate marmaṇi tāḥ pravṛddhaḥ samantato vāyur abhistṛṇoti | vivardhamānas tu sa mātariśvā rujaḥ sutīvrāḥ pratanoti kāye ||19||

rujābhibhūtaṃ tu tataḥ śarīraṃ pralīyate naśyati cāsya saṃjñā |
ato hi śalyaṃ vinihartumicchanmarmāṇi yatnena parīkṣya karṣet ||20||

etena śeṣaṃ vyākhyātam ||21||

tatra sadyaḥprāṇaharam ante viddhaṃ kālāntareṇa mārayati, kālāntaraprāṇaharam ante viddhaṃ vaikalyam āpādayati, viśalyaghnaṃ vaikalyakaraṃ ca bhavati, vaikalyakaraṃ kālāntareṇa kleśayati rujāṃ ca karoti, rujākaram atīvravedanaṃ bhavati ||22||

tatra sadyaḥprāṇaharāṇi saptarātrābhyantarān mārayanti, kālāntaraprāṇaharāṇi pakṣān māsād vā, teṣv api tu kṣiprāṇi kadācid āśu mārayanti, viśalyaprāṇaharāṇi vaikalyakarāṇi ca kadācid atyabhihatāni mārayanti ||23||

ata ūrdhvaṃ sakthimarmāṇi vyākhyāsyāmaḥ --- tatra pādasyāṅguṣṭhāṅgulyor madhye kṣipraṃ nāma marma, tatra viddhasyākṣepakeṇa maraṇaṃ; madhyamāṅgulīm anupūrveṇa madhye pādatalasya talahṛdayaṃ nāma , tatra rujābhir maraṇaṃ; kṣiprasyopariṣṭād ubhayataḥ kūrco nāma, tatra pādasya bhramaṇavepane bhavataḥ; gulphasandher adha ubhayataḥ kūrcaśiraḥ, tatra rujāśophau; pādajaṅghayoḥ sandhāne gulphaḥ, tatra rujaḥ stabdhapādatā khañjatā vā; pārṣṇiṃ prati jaṅghāmadhye indrabastiḥ, tatra śoṇitakṣayeṇa maraṇaṃ; jaṅghorvoḥ sandhāne jānu, tatra khañjatā; jānuna ūrdhvam ubhayatas tryaṅgulamāṇī , tatra śophābhivṛddhiḥ stabdhasakthitā ca; ūrumadhye urvī, tatra śoṇitakṣayāt sakthiśoṣaḥ; urvyā ūrdhvam adho vaṅkṣaṇasandher ūrumūle lohitākṣaṃ, tatra lohitakṣayeṇa maraṇaṃ pakṣāghāto vā; vaṅkṣaṇavṛṣaṇayor antare viṭapaṃ, tatra ṣāṇḍhyam alpaśukratā vā bhavati; evam etāny ekādaśa sakthimarmāṇi vyākhyātāni | etenetarasakthi bāhū ca vyākhyātau | viśeṣatas tu yāni sakthni gulphajānuviṭapāni, tāni bāhau maṇibandhakūrparakakṣadharāṇi ; yathā vaṅkṣaṇavṛṣaṇayor antare viṭapam evaṃ vakṣaḥkakṣayor madhye kakṣadharaṃ, tasmin viddhe ta evopadravāḥ; viśeṣatas tu maṇibandhe kuṇṭhatā, kūrparākhye kuṇiḥ, kakṣadhare pakṣāghātaḥ | evam etāni catuścatvāriṃśac chākhāsu marmāṇi vyākhyātāni ||24||

ata ūrdhvam udarorasor marmāṇy anuvyākhyāsyāmaḥ --- tatra vātavarconirasanaṃ sthūlāntrapratibaddhaṃ gudaṃ nāma marma, tatra sadyomaraṇaṃ; alpamāṃsaśoṇito 'bhyantarataḥ kaṭyāṃ mūtrāśayo bastiḥ, tatrāpi sadyomaraṇam aśmarīvraṇād ṛte, tatrāpy ubhayato bhinne na jīvati, ekato bhinne mūtrasrāvī vraṇo bhavati, sa tu yatnenopakrānto rohati; pakvāmāśayayor madhye sirāprabhavā nābhiḥ, tatrāpi sadyo maraṇaṃ; stanayor madhyamadhiṣṭhāyor asyāmāśayadvāraṃ sattvarajastamasām adhiṣṭhānaṃ hṛdayaṃ, tatrāpi sadya eva maraṇaṃ; stanayor adhastād dvyaṅgulam ubhayataḥ stanamūle, tatra kaphapūrṇakoṣṭhatayā (kāsaśvāsābhyāṃ ) mriyate; stanacūcukayor ūrdhvaṃ dvyaṅgulam ubhayataḥ stanarohitau , tatra lohitapūrṇakoṣṭhatayā kāsaśvāsābhyāṃ ca mriyate; aṃsakūṭayor adhastāt pārśvoparibhāgayor apalāpau nāma, tatra raktena pūyabhāvaṃ gatena maraṇaṃ; ubhayatroraso nāḍyau vātavahe apastambhau nāma, tatra vātapūrṇakoṣṭhatayā kāsaśvāsābhyāṃ ca maraṇam; evam etāny udarorasor dvādaśa marmāṇi vyākhyātāni ||25||

ata ūrdhvaṃ pṛṣṭhamarmāṇi vyākhyāsyāmaḥ --- tatra pṛṣṭhavaṃśam ubhayataḥ pratiśroṇikāṇḍamasthinī kaṭīkataruṇe, tatra śoṇitakṣayāt pāṇḍurvivarṇo hīnarūpaś ca mriyate; pārśvayor jaghanabahirbhāge pṛṣṭhavaṃśamubhayato kukundare, tatra sparśājñānamadhaḥkāye ceṣṭopaghātaś ca; śroṇīkāṇḍayor upary āśayāc chādanau pārśvāntarapratibaddhau nitambau, tatrādhaḥkāyaśoṣo daurbalyāc ca maraṇaṃ; adhaḥpārśvāntarapratibaddhau jaghanapārśvamadhyayos tiryag ūrdhvaṃ ca jaghanāt pārśvasandhī, tatra lohitapūrṇakoṣṭhatayā mriyate; stanamūlād ṛjūbhayataḥ pṛṣṭhavaṃśasya bṛhatī, tatra śoṇitātipravṛttinimittair upadravair mriyate; pṛṣṭhopari pṛṣṭhavaṃśam ubhayatas trikasaṃbaddhe aṃsaphalake, tatra bāhvoḥ svāpaśoṣau ; bāhumūrdhagrīvāmadhyeṃ 'sapīṭhaskandhabandhanāvaṃsau, tatra stabdhabāhutā; evam etāni caturdaśa pṛṣṭhamarmāṇi vyākhyātāni ||26||

ata ūrdhvamūrdhvajatrugatāni vyākhyāsyāmaḥ --- tatra kaṇṭhanāḍīm ubhayataś catasro dhamanyo dve nīle dve ca manye vyatyāsena , tatra mūkatā svaravaikṛtamarasagrāhitā ca; grīvāyām ubhayataś catasraḥ sirā mātṛkāḥ, tatra sadyomaraṇaṃ; śirogrīvayoḥ sandhāne kṛkāṭike, tatra calamūrdhatā; karṇapṛṣṭhato 'dhaḥsaṃśrite vidhure, tatra bādhiryaṃ; ghrāṇamārgam ubhayataḥ srotomārgapratibaddhe abhyantarataḥ phaṇe, tatra gandhājñānaṃ; bhrūpucchāntayor adho 'kṣṇorbāhyato 'pāṅgau, tatrāndhyaṃ dṛṣṭyupaghāto vā; bhruvor upari nimnayor āvartau nāma, tatrāpyāndhyaṃ dṛṣṭyupaghāto vā; bhruvor antayor upari karṇalalāṭayor madhye śaṅkhau, tatra sadyomaraṇaṃ; śaṅkhayor upari keśānta utkṣepau, tatra saśalyo jīvet pākāt patitaśalyo vā noddhṛtaśalyaḥ; bhruvor madhye sthapanī, tatrotkṣepavat; pañca sandhayaḥ śirasi vibhaktāḥ sīmantā nāma, tatronmādabhayacittanāśair maraṇaṃ; ghrāṇaśrotrākṣijihvāsantarpaṇīnāṃ sirāṇāṃ madhye sirāsannipātaḥ śṛṅgāṭakāni , tāni catvāri marmāṇi, tatrāpi sadyomaraṇaṃ ; mastakābhyantaropariṣṭhāt sirāsandhisannipāto romāvarto 'dhipatiḥ, tatrāpi sadya eva | evam etāni saptatriṃśad ūrdhvajatrugatāni marmāṇi vyākhyātāni ||27||

bhavanti cātra ślokāḥ --
urvyaḥ śirāṃsi viṭape ca sakakṣapārśve ekaikam aṅgulamitaṃ stanapūrvamūlam |
viddhyaṅguladvayamitaṃ maṇibandhagulphaṃ trīṇy eva jānu saparaṃ saha kūrparābhyām ||28||

hṛdbastikūrcagudanābhi vadanti mūrdhni catvāri pañca ca gale daśa yāni ca dve |
tāni svapāṇitalakuñcitasaṃmitāni śeṣāṇyavehi parivistarato 'ṅgulārdham ||29||

etatpramāṇamabhivīkṣya vadanti tajjñāḥ śastreṇa karmakaraṇaṃ parihṛtya kāryam |
pārśvābhighātitamapīha nihanti marma tasmād dhi marmasadanaṃ parivarjanīyam ||30||

chinneṣu pāṇicaraṇeṣu sirā narāṇāṃ saṅkocamīyurasṛgalpamato nireti | prāpyāmitavyasanamugramato manuṣyāḥ saṃcchinnaśākhataruvannidhanaṃ na yānti ||31||

kṣipreṣu tatra sataleṣu hateṣu raktaṃ gacchatyatīva pavanaś ca rujaṃ karoti | evaṃ vināśam upayānti hi tatra viddhā vṛkṣā ivāyudhanipātanikṛttamūlāḥ ||32||

tasmāt tayor abhihatasya tu pāṇipādaṃ chettavyamāśu maṇibandhanagulphadeśe
marmāṇi śalyaviṣayārdham udāharanti yasmāc ca marmasu hatā na bhavanti sadyaḥ ||33||

jīvanti tatra yadi vaidyaguṇena kecit te prāpnuvanti vikalatvam asaṃśayaṃ hi
saṃbhinnajarjaritakoṣṭhaśiraḥkapālā jīvanti śastranihataiś ca śarīradeśaiḥ ||34||

chinnaiś ca sakthibhujapādakarair aśeṣair yeṣāṃ na marmasu kṛtā vividhāḥ prahārāḥ
somamārutatejāṃsi rajaḥsattvatamāṃsi ca |
marmasu prāyaśaḥ puṃsāṃ bhūtātmā cāvatiṣṭhate ||35||

marmasv abhihatās tasmān na jīvanti śarīriṇaḥ
indriyārtheṣv asaṃprāptir manobuddhiviparyayaḥ ||36||

rujaś ca vividhās tīvrā bhavanty āśuhare hate |
hate kālāntaraghne tu dhruvaṃ dhātukṣayo nṛṇām ||37||

tato dhātukṣayāj jantur vedanābhiś ca naśyati |
hate vaikalyajanane kevalaṃ vaidyanaipuṇāt ||38||

śarīraṃ kriyayā yuktaṃ vikalatvam avāpnuyāt |
viśalyaghne tu vijñeyaṃ pūrvoktaṃ yac ca kāraṇam ||39||

rujākarāṇi marmāṇi kṣatāni vividhā rujaḥ |
kurvanty ante ca vaikalyaṃ kuvaidyavaśago yadi ||40||

chedabhedābhighātebhyo dahanād dāraṇād api |
upaghātaṃ vijānīyān marmaṇāṃ tulyalakṣaṇam ||41||

marmābhighātas tu na kaścid asti
yo 'lpātyayo vāpi niratyayo vā |
prāyeṇa marmasv abhitāḍitās tu
vaikalyam ṛcchanty athavā mriyante ||42||

marmāṇy adhiṣṭhāya hi ye vikārā mūrcchanti kāye vividhā narāṇām |
prāyeṇa te kṛcchratamā bhavanti narasya yatnair api sādhyamānāḥ ||43||

iti suśrutasaṃhitāyāṃ śārīrasthāne pratyekamarmanirdeśaśārīraṃ nāma ṣaṣṭho 'dhyāyaḥ ||6||

saptamo 'dhyāyaḥ |

1931 ed. SS.3.7.1
athātaḥ sirāvarṇavibhaktiśārīraṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
1931 ed. SS.3.7.2
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||

sapta sirāśatāni bhavanti; yābhir idaṃ śarīram ārāma iva jalahāriṇībhiḥ kedāra iva ca kulyābhir upasnihyate 'nugṛhyate cākuñcanaprasāraṇādibhir viśeṣaiḥ; drumapatrasevanīnām iva tāsāṃ pratānāḥ; tāsāṃ nābhir mūlaṃ, tataś ca prasaranty ūrdhvam adhas tiryak ca ||3||

bhavataś cātra ślokau --
yāvatyas tu sirāḥ kāye saṃbhavanti śarīriṇām |
nābhyāṃ sarvā nibaddhāstāḥ pratanvanti samantataḥ ||4||

nābhisthāḥ prāṇināṃ prāṇāḥ prāṇānnābhir vyupāśritā |
sirābhir āvṛtā nābhiś cakranābhir ivārakaiḥ ||5||

tāsāṃ mūlasirāś catvāriṃśat; tāsāṃ vātavāhinyo daśa, pittavāhinyo daśa, kaphavāhinyo daśa, daśa raktavāhinyaḥ | tāsāṃ tu vātavāhinīnāṃ vātasthānagatānāṃ pañcasaptatiśataṃ bhavati, tāvatya eva pittavāhinyaḥ pittasthāne, kaphavāhinyaś ca kaphasthāne, raktavāhinyaś ca yakṛtplīhnoḥ; evam etāni sapta sirāśatāni ||6||

tatra vātavāhinyaḥ sirā ekasmin sakthni pañcaviṃśatiḥ; etenetarasakthi bāhū ca vyākhyātau | viśeṣatas tu koṣṭhe catustriṃśat; tāsāṃ gudameḍhrāśritāḥ śroṇyāmaṣṭau, dve dve pārśvayoḥ, ṣaṭ pṛṣṭhe, tāvatya evodare, daśa vakṣasi | ekacatvāriṃśajjatruṇa ūrdhvaṃ; tāsāṃ caturdaśa grīvāyāṃ, karṇayoś catasraḥ, nava jihvāyāṃ, ṣaṇ nāsikāyāṃ, aṣṭau netrayoḥ, evam etat pañcasaptatiśataṃ vātavāhinīnāṃ sirāṇāṃ vyākhyātaṃ bhavati | eṣa eva vibhāgaḥ śeṣāṇām api | viśeṣatas tu pittavāhinyo netrayor daśa, karṇayor dve; evaṃ raktavahāḥ kaphavahāś ca | evam etāni sapta sirāśatāni savibhāgāni vyākhyātāni ||7||

bhavanti cātra
kriyāṇām apratīghātam amohaṃ buddhikarmaṇām |
karoty anyān guṇāṃś cāpi svāḥ sirāḥ pavanaś caran ||8||

yadā tu kupito vāyuḥ svāḥ sirāḥ pratipadyate |
tadāsya vividhā rogā jāyante vātasaṃbhavāḥ ||9||

bhrājiṣṇutām annarucim agnidīptim arogatām |
saṃsarpat svāḥ sirāḥ pittaṃ kuryāc cānyān guṇān api ||10||

yadā prakupitaṃ pittaṃ sevate svavahāḥ sirāḥ |
tadāsya vividhā rogā jāyante pittasaṃbhavāḥ ||11||

snehamaṅgeṣu sandhīnāṃ sthairyaṃ balamudīrṇatām |
karotyanyān guṇāṃś cāpi balāsaḥ svāḥ sirāś caran ||12||

yadā tu kupitaḥ śleṣmā svāḥ sirāḥ pratipadyate |
tadāsya vividhā rogā jāyante śleṣmasaṃbhavāḥ ||13||

dhātūnāṃ pūraṇaṃ varṇaṃ sparśajñānam asaṃśayam |
svāḥ sirāḥ saṃcarad raktaṃ kuryāc cānyān guṇān api ||14||

yadā tu kupitaṃ raktaṃ sevate svavahāḥ sirāḥ |
tadāsya vividhā rogā jāyante raktasaṃbhavāḥ ||15||

na hi vātaṃ sirāḥ kāścinna pittaṃ kevalaṃ tathā |
śleṣmāṇaṃ vā vahantyetā ataḥ sarvavahāḥ smṛtāḥ ||16||

praduṣṭānāṃ hi doṣāṇāṃ mūrcchitānāṃ pradhāvatām |
dhruvam unmārgagamanam ataḥ sarvavahāḥ smṛtāḥ ||17||

tatrāruṇā vātavahāḥ pūryante vāyunā sirāḥ |
pittāduṣṇāś ca nīlāś ca, śītā gauryaḥ sthirāḥ kaphāt
asṛgvahās tu rohiṇyaḥ sirā nātyuṣṇaśītalāḥ ||18||

ata ūrdhvaṃ pravakṣyāmi na vidhyed yāḥ sirā bhiṣak |
vaikalyaṃ maraṇaṃ cāpi vyadhāt tāsāṃ dhruvaṃ bhavet ||19||

sirāśatāni catvāri vidyāc chākhāsu buddhimān |
ṣaṭtriṃśac ca śataṃ koṣṭhe catuḥṣaṣṭaṃ ca mūrdhani ||20||

śākhāsu ṣoḍaśa sirāḥ koṣṭhe dvātriṃśad eva tu |
pañcāśaj jatruṇaś cordhvam avyadhyāḥ parikīrtitāḥ ||21||

tatra sirāśatam ekasmin sakthni bhavati; tāsāṃ jāladharā tvekā, tisraś cābhyantarāḥ --- tatrorvīsaṃjñe dve, lohitākṣasaṃjñā caikā, tās tv avyadhyāḥ; etenetarasakthi bāhū ca vyākhyātau; evamaśastrakṛtyāḥ ṣoḍaśa śākhāsu | dvātriṃśacchroṇyāṃ, tāsām aṣṭāvaśastrakṛtyāḥ --- dve dve viṭapayoḥ , kaṭīkataruṇayoś ca; aṣṭāvaṣṭāv ekaikasmin pārśve, tāsām ekaikām ūrdhvagāṃ pariharet, pārśvasandhigate ca dve; catasro viṃśatiś ca pṛṣṭhe pṛṣṭhavaṃśamubhayataḥ, tāsāmūrdhvagāminyau dve dve parihared bṛhatīsire; tāvatya evodare, tāsāṃ meḍhropari romarājīm ubhayato dve dve pariharet; catvāriṃśad vakṣasi, tāsāṃ caturdaśāśastrakṛtyāḥ --- hṛdaye dve, dve dve stanamūle, stanarohitāpalāpastambheṣūbhayato 'ṣṭau; evaṃ dvātriṃśad aśastrakṛtyāḥ pṛṣṭhodaroraḥsu bhavanti | catuḥṣaṣṭaṃ sirāśataṃ jatruṇa ūrdhvaṃ bhavati; tatra ṣaṭpañcāśacchirodharāyāṃ , tāsāmaṣṭau catasraś ca marmasaṃjñāḥ pariharet, dve kṛkāṭikayoḥ, dve vidhurayoḥ, evaṃ grīvāyāṃ ṣoḍaśāvyadhyāḥ; hanvor ubhayato 'ṣṭāv aṣṭau, tāsāṃ tu sandhidhamanyau dve dve pariharet; ṣaṭtriṃśajjihvāyāṃ, tāsāmadhaḥ ṣoḍaśāśastrakṛtyāḥ, rasavahe dve, vāgvahe ca dve; dvirdvādaśa nāsāyāṃ, tāsām aupanāsikyaś catasraḥ pariharet, tāsām eva ca tālunyekāṃ mṛdāvuddeśe; aṣṭatriṃśadubhayor netrayoḥ , tāsām ekaikām apāṅgayoḥ pariharet; karṇayor daśa, tāsāṃ śabdavāhinīm ekaikāṃ pariharet; nāsānetragatās tu lalāṭe ṣaṣṭiḥ, tāsāṃ keśāntānugatāś catasra, āvartayor ekaikā, sthapanyāṃ caikā parihartavyā; śaṅkhayor daśa, tāsāṃ śaṅkhasandhigatām ekaikāṃ pariharet; dvādaśa mūrdhni, tāsām utkṣepayor dve pariharet, sīmanteṣv ekaikām, ekām adhipatāv iti; evam aśastrakṛtyāḥ pañcāśaj jatruṇa ūrdhvam iti ||22||

bhavati cātra --
vyāpnuvanty abhito dehaṃ nābhitaḥ prasṛtāḥ sirāḥ |
pratānāḥ padminīkandād bisādīnāṃ yathā jalam ||23||

iti suśrutasaṃhitāyāṃ śārīrasthāne sirāvarṇavibhaktiśārīraṃ nāma saptamo 'dhyāyaḥ ||7||

aṣṭamo 'dhyāyaḥ |

1931 ed. SS.3.8.1
athātaḥ sirāvyadhavidhiṃ śārīraṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
1931 ed. SS.3.8.2
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||

bālasthavirarūkṣakṣatakṣīṇabhīrupariśrāntamadyapādhvastrīkarśitavamitaviriktāsthāpitānuvāsitajāgaritaklībakṛśagarbhiṇīnāṃ kāsaśvāsaśoṣapravṛddhajvarākṣepakapakṣāghātopavāsapipāsāmūrcchāprapīḍitānāṃ ca sirāṃ na vidhyet , yāś cāvyadhyāḥ, vyadhyāś cādṛṣṭāḥ, dṛṣṭāś cāyantritāḥ, yantritāś cānutthitā iti ||3||

śoṇitāvasekasādhyāś ca ye vikārāḥ prāgabhihitās teṣu cāpakveṣv anyeṣu cānukteṣu yathābhyāsaṃ yathānyāyaṃ ca sirāṃ vidhyet ||4||

pratiṣiddhānām api ca viṣopasarge ātyayike ca sirāvyadhanam apratiṣiddham ||5||

tatra snigdhasvinnam āturaṃ yathādoṣapratyanīkaṃ dravaprāyam annaṃ bhuktavantaṃ yavāgūṃ pītavantaṃ vā yathākālam upasthāpyāsīnaṃ sthitaṃ vā prāṇān abādhamāno vastrapaṭṭacarmāntarvalkalalatānām anyatamena yantrayitvā nātigāḍhaṃ nātiśithilaṃ śarīrapradeśam āsādya prāptaṃ śastram ādāya sirāṃ vidhyet ||6||

naivātiśīte nātyuṣṇe na pravāte na cābhrite |
sirāṇāṃ vyadhanaṃ kāryam aroge vā kadācana ||7||

tatra vyadhyasiraṃ puruṣaṃ pratyādityamukham aratnimātrocchrite upaveśyāsane sakthnor ākuñcitayor niveśya kūrpare sandhidvayasyopari hastāvantargūḍhāṅguṣṭhakṛtamuṣṭī manyayoḥ sthāpayitvā yantraṇaśāṭakaṃ grīvāmuṣṭyor upari parikṣipyānyena puruṣeṇa paścāt sthitena vāmahastenottānena śāṭakāntadvayaṃ grāhayitvā tato brūyāt --- dakṣiṇahastena sirotthāpanārthaṃ nātyāyataśithilaṃ yantram āveṣṭayeti, asṛksrāvaṇārthaṃ ca yantraṃ pṛṣṭhamadhye pīḍayeti, karmapuruṣaṃ ca vāyupūrṇamukhaṃ sthāpayet ; eṣa uttamāṅgagatānām antarmukhavarjānāṃ sirāṇāṃ vyadhane yantraṇavidhiḥ | pādavyadhyasirasya pādaṃ same sthāne susthitaṃ sthāpayitvānyaṃ pādam īṣatsaṅkucitam uccaiḥ kṛtvā vyadhyasiraṃ pādaṃ jānusandher adhaḥ śāṭakenāveṣṭya hastābhyāṃ prapīḍya gulphaṃ vyadhyapradeśasyopari caturaṅgule plotādīnām anyatamena baddhvā vā pādasirāṃ vidhyet | athopariṣṭhāddhastau gūḍhāṅguṣṭhakṛtamuṣṭī samyagāsane sthāpayitvā sukhopaviṣṭasya pūrvavad yantraṃ baddhvā hastasirāṃ vidhyet | gṛdhrasīviśvācyoḥ saṅkucitajānukūrparasya | śroṇīpṛṣṭhaskandheṣūnnāmitapṛṣṭhasyāvākśiraskasyopaviṣṭasya | visphūrjitapṛṣṭhasya vidhyet | udarorasoḥ prasāritoraskasyonnāmitaśiraskasya visphūrjitadehasya | bāhubhyām avalambamānadehasya pārśvayoḥ | anāmitameḍhrasya meḍhre | unnamitavidaṣṭajihvāgrasyādhojihvāyām | ativyāttānanasya tāluni dantamūleṣu ca | evaṃ yantropāyān anyāṃś ca sirotthāpanahetūn buddhyāvekṣya śarīravaśena vyādhivaśena ca vidadhyāt ||8||

māṃsaleṣv avakāśeṣu yavamātraṃ śastraṃ nidadhyāt, ato 'nyathārdhayavamātraṃ vrīhimātraṃ vā vrīhimukhena, asthnām upari kuṭhārikayā vidhyedardhayavamātram ||9||

vyabhre varṣāsu vidhyet tu grīṣmakāle tu śītale |
hemantakāle madhyāhne śastrakālās trayaḥ smṛtāḥ ||10||

samyakśastranipātena dhārayā yā sravedasṛk |
muhūrtaṃ ruddhā tiṣṭhec ca suviddhāṃ tāṃ vinirdiśet ||11||

yathā kusumbhapuṣpebhyaḥ pūrvaṃ sravati pītikā |
tathā sirāsu viddhāsu duṣṭam agre pravartate ||12||

mūrcchitasyātibhītasya śrāntasya tṛṣitasya ca |
na vahanti sirā viddhās tathānutthitayantritāḥ ||13||

kṣīṇasya bahudoṣasya mūrcchayābhihatasya ca |
bhūyo 'parāhṇe visrāvyā sāparedyus tryahe 'pi vā ||14||

raktaṃ saśeṣadoṣaṃ tu kuryād api vicakṣaṇaḥ |
na cātiniḥsrutaṃ kuryāc cheṣaṃ saṃśamanair jayet ||15||

balino bahudoṣasya vayaḥsthasya śarīriṇaḥ |
paraṃ pramāṇamicchanti prasthaṃ śoṇitamokṣaṇe ||16||

tatra pādadāhapāda harṣa cippavisarpavātaśoṇitavātakaṇṭakavicarcikāpādadārīprabhṛtiṣu kṣipramarmaṇa upariṣṭhād dvyaṅgule vrīhimukhena sirāṃ vidhyet, ślīpade taccikitsite yathā vakṣyate, kroṣṭukaśiraḥkhañjapaṅgulavātavedanāsu jaṅghāyāṃ gulphasyopari caturaṅgule, apacyāmindrabasteradhastād dvyaṅgule, jānusandheruparyadho vā caturaṅgule gṛdhrasyāṃ, ūrumūlasaṃśritāṃ galagaṇḍe, etenetarasakthi bāhū ca vyākhyātau; viśeṣatas tu vāmabāhau kūrparasandher abhyantarato bāhumadhye plīhni kaniṣṭhikānāmikayor madhye vā, evaṃ dakṣiṇabāhau yakṛddālye (kaphodare ca,) etām eva ca kāsaśvāsayor apyādiśanti, gṛdhrasyām iva viśvācyāṃ, śroṇiṃ prati samantād dvyaṅgule pravāhikāyāṃ śūlinyāṃ, parivartikopadaṃśaśūkadoṣaśukravyāpatsu meḍhramadhye, (vṛṣaṇayoḥ pārśve mūtravṛddhyāṃ, nābher adhaś caturaṅgule sevanyā vāmapārśve dakodare ,) vāmapārśve kakṣāstanayor antare 'ntarvidradhau pārśvaśūle ca, bāhuśoṣāvabāhukayor apyeke vadantyaṃsayor antare, trikasandhimadhyagatāṃ tṛtīyake, adhaḥskandhasandhigatāmanyatarapārśvasaṃsthitāṃ caturthake, hanusandhimadhyagatāmapasmāre, śaṅkhakeśāntasandhigatāmuro 'pāṅgalalāṭeṣu conmāde, jihvārogeṣv adhojihvāyāṃ dantavyādhiṣu ca, tāluni tālavyeṣu, karṇayor upari samantāt karṇaśūle tadrogeṣu ca, gandhāgrahaṇe nāsārogeṣu ca nāsāgre, timirākṣipākaprabhṛtiṣvakṣyāmayeṣūpanāsike lālāṭyāmapāṅgyāṃ vā, etā eva śirorogādhimanthaprabhṛtiṣu rogeṣv iti ||17||

duṣṭavyadhā viṃśatiḥ --- durviddhātividdhā kuñcitā piccitā kuṭṭitāprasrutātyudīrṇānte viddhā pariśuṣkā kūṇitā vepitānutthitaviddhā śastrahatā tiryagviddhāviddhāvyadhyā vidrutā dhenukā punaḥ punarviddhā sirāsnāyvasthisandhimarmasu ceti ||18||

tatra yā sūkṣmaśastraviddhāvyaktamasṛk sravati rujāśophavatī ca sā durviddhā, pramāṇātiriktaviddhāyāmantaḥ praviśati śoṇitaṃ śoṇitātipravṛttirvā sātividdhā, kuñcitāyāmapyevaṃ, kuṇṭhaśastrapramathitā pṛthulībhāvamāpannā piccitā, anāsāditā punaḥ punarantayoś ca bahuśaḥ śastrābhihatā kuṭṭitā, śītabhayamūrcchābhir apravṛttaśoṇitā aprasrutā, tīkṣṇamahāmukhaśastraviddhātyudīrṇā, alparaktasrāviṇyanteviddhā, kṣīṇaśoṇitasyānilapūrṇā pariśuṣkā, caturbhāgāsāditā kiṃcitpravṛttaśoṇitā kūṇitā, duḥsthānabandhanādvepamānāyāḥ śoṇitasaṃmoho bhavati sā vepitā, anutthitaviddhāyāmapyevaṃ, chinnātipravṛttaśoṇitā kriyāsaṅgakarī śastrahatā, tiryakpraṇihitaśastrā kiṃciccheṣā tiryagviddhā, bahuśaḥ kṣatā hīnaśastrapraṇidhānenāviddhā, aśastrakṛtyā avyadhyā, anavasthitaviddhā vidrutā, pradeśasya bahuśo 'vaghaṭṭanādārohadvyadhā muhurmuhuḥ śoṇitasrāvā dhenukā, sūkṣmaśastravyadhanādbahuśo bhinnā punaḥ punarviddhā, snāyvasthisirāsandhimarmasu viddhā rujāṃ śophaṃ vaikalyaṃ maraṇaṃ cāpādayati ||19||

bhavanti cātra
sirāsu śikṣito nāsti calā hyetāḥ svabhāvataḥ |
matsyavat parivartante tasmād yatnena tāḍayet ||20||

ajānatā gṛhīte tu śastre kāyanipātite |
bhavanti vyāpadaś caitā bahavaś cāpy upadravāḥ ||21||

snehādibhiḥ kriyāyogairna tathā lepanair api |
yānty āśu vyādhayaḥ śāntiṃ yathā samyak sirāvyadhāt ||22||

sirāvyadhaścikitsārdhaṃ śalyatantre prakīrtitaḥ |
yathā praṇihitaḥ samyagbastiḥ kāyacikitsite ||23||

tatra snigdhasvinnavāntaviriktāsthāpitānuvasitasirāviddhaiḥ parihartavyāni -- krodhāyāsamaithunadivāsvapnavāgvyāyāmayānādhyayanasthānāsanacaṅkramaṇaśītavātātapaviruddhāsātmyājīrṇānyābalalābhāt, māsam eke manyante | eteṣāṃ vistaram upariṣṭhād vakṣyāmaḥ ||24||

sirāviṣāṇatumbais tu jalaukābhiḥ padais tathā |
avagāḍhaṃ yathāpūrvaṃ nirharedduṣṭaśoṇitam ||25||

avagāḍhe jalaukā syāt pracchannaṃ piṇḍite hitam |
sirāṅgavyāpake rakte śṛṅgālābū tvaci sthite ||26||

iti suśrutasaṃhitāyāṃ śārīrasthāne sirāvyadhavidhiśārīraṃ nāmāṣṭamo 'dhyāyaḥ ||8||

navamo 'dhyāyaḥ |

1931 ed. SS.3.9.1
athāto dhamanīvyākaraṇaṃ śārīraṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
1931 ed. SS.3.9.2
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||

caturviṃśatir dhamanyo nābhiprabhavā abhihitāḥ | tatra kecid āhuḥ --- sirādhamanīsrotasāmavibhāgaḥ, sirāvikārā eva hi dhamanyaḥ srotāṃsi ceti | tat tu na samyak, anyā eva hi dhamanyaḥ srotāṃsi ca sirābhyaḥ; kasmāt? vyañjanānyatvān, mūlasanniyamāt, karmavaiśeṣyāt, āgamāc ca; kevalaṃ tu parasparasannikarṣāt sadṛśāgamakarmatvāt saukṣmyāc ca vibhaktakarmaṇām apy avibhāga iva karmasu bhavati ||3||

tāsāṃ tu khalu nābhiprabhavāṇāṃ dhamanīnām ūrdhvagā daśa, daśa cādhogāminyaḥ, catasras tiryaggāḥ ||4||

ūrdhvagāḥ śabda sparśa rūpa rasa gandha praśvāsocchvāsa jṛmbhita kṣuddha sitakathita ruditādīn viśeṣān abhivahantyaḥ śarīraṃ dhārayanti | tās tu hṛdayamabhiprapannāstridhā jāyante, tāstriṃśat | tāsāṃ tu vātapittakaphaśoṇitarasān dve dve vahatas tā daśa, śabdarūparasagandhānaṣṭābhir gṛhṇīte, dvābhyāṃ bhāṣate, dvābhyāṃ ghoṣaṃ karoti, dvābhyāṃ svapiti, dvābhyāṃ pratibudhyate, dve cāśruvāhinyau, dve stanyaṃ striyā vahataḥ stanasaṃśrite, te eva śukraṃ narasya stanābhyāmabhivahataḥ, tāstvetāstriṃśat savibhāgā vyākhyātāḥ | etābhir ūrdhvaṃ nābher udarapārśvapṛṣṭhoraḥskandhagrīvābāhavo dhāryante yāpyante ca ||5||
bhavati cātra ---
ūrdhvaṅ gamās tu kurvanti karmāṇy etāni sarvaśaḥ
adhogamās tu vakṣyāmi karma cāsāṃ yathāyatham ||6||

adhogamās tu vātamūtrapurīṣaśukrārtavādīny adho vahanti | tās tu pittāśayam abhiprapannās tatrastham evānnapānarasaṃ vipakvam auṣṇyād vivecayantyo 'bhivahantyaḥ śarīraṃ tarpayanti, arpayanti cordhvagānāṃ tiryaggāṇāṃ ca, rasasthānaṃ cābhipūrayanti, mūtrapurīṣasvedāṃś ca vivecayanti; āmapakvāśayāntare ca tridhā jāyante, tāstriṃśat; tāsāṃ tu vātapittakaphaśoṇitarasān dve dve vahatastā daśa, dve annavāhinyāv antrāśrite, toyavahe dve, mūtrabastim abhiprapanne mūtravahe dve, śukravahe dve śukraprādurbhāvāya, dve visargāya, te eva raktam abhivahato visṛjataś ca nārīṇām ārtavasaṃjñaṃ, dve varco nirasanyau sthūlāntrapratibaddhe, aṣṭāv anyās tiryaggāminīnāṃ dhamanīnāṃ svedam arpayanti; tās tv etās triṃśat savibhāgā vyākhyātāḥ | etābhir adhonābheḥ pakvāśayakaṭīmūtrapurīṣagudabastimeḍhrasakthīni dhāryante yāpyante ca ||7||

bhavati cātra --
adhogamās tu kurvanti karmāṇy etāni sarvaśaḥ
tiryaggāḥ saṃpravakṣyāmi karma cāsāṃ yathāyatham ||8||

tiryaggāṇāṃ tu catasṛṇāṃ dhamanīnām ekaikā śatadhā sahasradhā cottarottaraṃ vibhajyante, tāstv asaṅkhyeyāḥ, tābhir idaṃ śarīraṃ gavākṣitaṃ vibaddham ātataṃ ca, tāsāṃ mukhāni romakūpapratibaddhāni, yaiḥ svedam abhivahanti rasaṃ cābhitarpayanty antarbahiś ca , tair eva cābhyaṅgapariṣekāvagāhālepanavīryāṇy antaḥśarīram abhipratipadyante tvaci vipakvāni, tair eva ca sparśaṃ sukham asukhaṃ vā gṛhṇīte, tās tv etāś catasro dhamanyaḥ sarvāṅgagatāḥ savibhāgā vyākhyātāḥ ||9||

yathā svabhāvataḥ khāni mṛṇāleṣu biseṣu ca |
dhamanīnāṃ tathā khāni raso yair upacīyate ||10||

pañcābhibhūtās tv atha pañcakṛtvaḥ
pañcendriyaṃ pañcasu bhāvayanti |
pañcendriyaṃ pañcasu bhāvayitvā
pañcatvam āyānti vināśakāle ||11||

ata ūrdhvaṃ srotasāṃ mūlaviddhalakṣaṇam upadekṣyāmaḥ | tāni tu prāṇānnodakarasaraktamāṃsamedomūtrapurīṣaśukrārtavavahāni, yeṣv adhikāraḥ; ekeṣāṃ bahūni; eteṣāṃ viśeṣā bahavaḥ | tatra prāṇavahe dve, tayor mūlaṃ hṛdayaṃ rasavāhinyaś ca dhamanyaḥ, tatra viddhasyākrośanavinamanamohanabhramaṇavepanāni maraṇaṃ vā bhavati; annavahe dve, tayor mūlamāmāśayo 'nnavāhinyaś ca dhamanyaḥ, tatra viddhasyādhmānaṃ śūlo 'nnadveṣaś chardiḥ pipāsāndhyaṃ maraṇaṃ ca; udakavahe dve, tayor mūlaṃ tālu kloma ca, tatra viddhasya pipāsā sadyomaraṇaṃ ca; rasavahe dve, tayor mūlaṃ hṛdayaṃ rasavāhinyaś ca dhamanyaḥ, tatra viddhasya śoṣaḥprāṇavahaviddhavac ca maraṇaṃ talliṅgāni ca; raktavahe dve, tayor mūlaṃ yakṛtplīhānau raktavāhinyaś ca dhamanyaḥ , tatra viddhasya śyāvāṅgatā jvaro dāhaḥ pāṇḍutā śoṇitāgamanaṃ raktanetratā ca; māṃsavahe dve, tayor mūlaṃ snāyutvacaṃ raktavahāś ca dhamanyaḥ, tatra viddhasya śvayathurmāṃsaśoṣaḥ sirāgranthayo maraṇaṃ ca; medovahe dve, tayor mūlaṃ kaṭī vṛkkau ca, tatra viddhasya svedāgamanaṃ snigdhāṅgatā tāluśoṣaḥ sthūlaśophatā pipāsā ca; mūtravahe dve, tayor mūlaṃ bastir meḍhraṃ ca, tatra viddhasyānaddhabastitā mūtranirodhaḥ stabdhameḍhratā ca; purīṣavahe dve, tayor mūlaṃ pakvāśayo gudaṃ ca, tatra viddhasyānāho durgandhatā grathitāntratā ca; śukravahe dve, tayor mūlaṃ stanau vṛṣaṇau ca, tatra viddhasya klībatā cirāt praseko raktaśukratā ca ; ārtavahe dve, tayor mūlaṃ garbhāśaya ārtavavāhinyaś ca dhamanyaḥ, tatra viddhāyā vandhyātvaṃ maithunāsahiṣṇutvam ārtavanāśaś ca; sevanīcchedādrujāprādurbhāvaḥ; bastigudaviddhalakṣaṇaṃ prāguktam iti | srotoviddhaṃ tu pratyākhyāyopacaret, uddhṛtaśalyaṃ tu kṣatavidhānenopacaret ||12||

bhavati cātra --
mūlāt khādantaraṃ dehe prasṛtaṃ tvabhivāhi yat |
strotas tad iti vijñeyaṃ sirādhamanivarjitam ||13||

iti suśrutasaṃhitāyāṃ śārīrasthāne dhamanīvyākaraṇaśārīraṃ nāma navamo 'dhyāyaḥ ||9||

daśamo 'dhyāyaḥ |

1931 ed. SS.3.10.1
athāto garbhiṇīvyākaraṇaṃ śārīraṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
1931 ed. SS.3.10.2
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ ||

garbhiṇī prathamadivasāt prabhṛti nityaṃ prahṛṣṭā śucyalaṅkṛtā śuklavasanā śāntimaṅgaladevatābrāhmaṇaguruparā ca bhavet, malinavikṛtahīnagātrāṇi na spṛśet, durgandhadurdarśanāni pariharet, udvejanīyāś ca kathāḥ, śuṣkaṃ paryuṣitaṃ kuthitaṃ klinnaṃ cānnaṃ nopabhuñjīta, bahirniṣkramaṇaṃ śūnyāgāracaityaśmaśānavṛkṣāśrayān krodhamayaśaskarāṃś ca bhāvān uccair bhāṣyādikaṃ ca parihared yāni ca garbhaṃ vyāpādayanti, na cābhīkṣṇaṃ tailābhyaṅgotsādanādīni seveta, na cāyāsayeccharīraṃ, pūrvoktāni ca pariharet, śayanāsanaṃ mṛdvāstaraṇaṃ nātyuccam apāśrayopetamasaṃbādhaṃ ca vidadhyāt, hṛdyaṃ dravamadhuraprāyaṃ snigdhaṃ dīpanīyasaṃskṛtaṃ ca bhojanaṃ bhojayet , sāmānyam etad āprasavāt ||3||

viśeṣatas tu garbhiṇī prathamadvitīyatṛtīyamāseṣu madhuraśītadravaprāyamāhāram upaseveta; viśeṣatas tu tṛtīye ṣaṣṭikaudanaṃ payasā bhojayet , caturthe dadhnā, pañcame payasā, ṣaṣṭhe sarpiṣetyeke; caturthe payonavanītasaṃsṛṣṭamāhārayejjāṅgalamāṃsasahitaṃ hṛdyamannaṃ ca bhojayet , pañcame kṣīrasarpiḥsaṃsṛṣṭaṃ , ṣaṣṭhe śvadaṃṣṭrāsiddhasya sarpiṣo mātrāṃ pāyayed yavāgūṃ vā, saptame sarpiḥ pṛthakparṇyādisiddham, evamāpyāyate garbhaḥ; aṣṭame badarodakena balātibalāśatapuṣpāpalalapayodadhimastutailalavaṇamadanaphalamadhughṛtamiśreṇāsthāpayet purāṇapurīṣaśuddhyarthamanulomanārthaṃ ca vāyoḥ, tataḥ payomadhurakaṣāyasiddhena tailenānuvāsayet, anulome hi vāyau sukhaṃ prasūyate nirupadravā ca bhavati, ata ūrdhvaṃ snigdhābhir yavāgūbhir jāṅgalarasaiścopakramedāprasavakālāt; evam upakrāntā snigdhā balavatī sukham anupadravā prasūyate ||4||

navame māsi sūtikāgāramenāṃ praveśayet praśaste tithyādau | tatrāriṣṭaṃ brāhmaṇakṣatriyavaiśyaśūdrāṇāṃ śvetaraktapītakṛṣṇeṣu bhūmipradeśeṣu bilvanyagrodhatindukabhallātakanirmitasarvāgāraṃ yathāsaṅkhyaṃ tanmayaparyaṅkaṃ samupaliptabhittiṃ suvibhaktaparicchadaṃ prāgdvāraṃ dakṣiṇadvāraṃ vāṣṭahastāyataṃ caturhastavistṛtaṃ rakṣāmaṅgalasaṃpannaṃ vidheyam ||5||

jāte hi śithile kukṣau mukte hṛdayabandhane |
saśūle jaghane nārī jñeyā sā tu prajāyinī ||6||

tatropasthitaprasavāyāḥ kaṭīpṛṣṭhaṃ prati samantād vedanā bhavaty abhīkṣṇaṃ purīṣapravṛttirmūtraṃ prasicyate yonimukhāc chleṣmā ca ||7||

prajanayiṣyamāṇāṃ kṛtamaṅgalasvastivācanāṃ kumāraparivṛtāṃ punnāmaphalahastāṃ svabhyaktāmuṣṇodakapariṣiktāmathaināṃ sambhṛtāṃ yavāgūmākaṇṭhāt pāyayet, tataḥ kṛtopadhāne mṛduni vistīrṇe śayane sthitāmābhugnasakthīmuttānāmaśaṅkanīyāś catasraḥ striyaḥ pariṇatavayasaḥ prajananakuśalāḥ kartitanakhāḥ paricareyur iti ||8||

athāsyā viśikhāntaram anulomam anusukhamabhyajyānubrūyāc caitām ekā --- subhage pravāhasv eti, nacāprāptāvī pravāhasva, tato vimukte garbhanāḍīprabandhe saśūleṣu śroṇivaṅkṣaṇabastiśiraḥsu ca pravāhethāḥ śanaiḥ śanaiḥ, tato garbhanirgame pragāḍhaṃ, tato garbhe yonimukhaṃ prapanne gāḍhataramāviśalyabhāvāt; akālapravāhaṇādbadhiraṃ mūkaṃ kubjaṃ vyastahanumūrdhvābhighātinaṃ kāsaśvāsaśoṣopadrutaṃ vikaṭaṃ vā janayati ||9||

tatra pratilomamanulomayet, prāñjalam ākarṣet ||10||

garbhasaṅge tu yoniṃ dhūpayet kṛṣṇasarpanirmokeṇa piṇḍītakena vā, badhnīyāddhiraṇyapuṣpīmūlaṃ hastapādayoḥ, dhārayet suvarcalāṃ viśalyāṃ vā ||11||

atha jātasyolbaṃ mukhaṃ ca saindhavasarpiṣā viśodhya, ghṛtāktaṃ mūrdhni picuṃ dadyāt; tato nābhināḍīm aṣṭāṅgulam āyamya sūtreṇa baddhvā chedayet, tatsūtraikadeśaṃ ca kumārasya grīvāyāṃ samyag badhnīyāt ||12||

atha kumāraṃ śītābhir adbhir āśvāsya jātakarmaṇi kṛte madhusarpiranantacūrṇamaṅgulyānāmikayā lehayet; tato balātailenābhyajya, kṣīravṛkṣakaṣāyeṇa sarvagandhodakena vā rūpyahemaprataptena vā vāriṇā snāpayed enaṃ kapitthapatrakaṣāyeṇa vā koṣṇena yathākālaṃ yathādoṣaṃ yathāvibhavaṃ ca ||13||

dhamanīnāṃ hṛdisthānāṃ vivṛtatvād anantaram |
catūrātrāt trirātrād vā strīṇāṃ stanyaṃ pravartate ||14||

tasmāt prathame 'hni madhusarpir anantamiśraṃ mantrapūtaṃ trikālaṃ pāyayet, dvitīye lakṣmaṇāsiddhaṃ sarpiḥ, tṛtīye ca; tataḥ prāṅnivāritastanyaṃ madhusarpiḥ svapāṇitalasaṃmitaṃ dvikālaṃ pāyayet ||15||

atha sūtikāṃ balātailābhyaktāṃ vātaharauṣadhaniṣkvāthenopacaret | saśeṣadoṣāṃ tu tadahaḥ pippalīpippalīmūlahastipippalīcitrakaśṛṅgaveracūrṇaṃ guḍodakenoṣṇena pāyayet, evaṃ dvirātraṃ trirātraṃ vā kuryād āduṣṭaśoṇitāt | viśuddhe tato vidārigandhādisiddhāṃ snehayavāgūṃ kṣīrayavāgūṃ vā pāyayet trirātram | tato yavakolakulatthasiddhena jāṅgalarasena śālyodanaṃ bhojayed balamagnibalaṃ cāvekṣya | anena vidhinādhyardhamāsam upasaṃskṛtā vimuktāhārācārā vigatasūtikābhidhānā syāt, punar ārtavadarśanād ity eke ||16||

dhanvabhūmijātāṃ tu sūtikāṃ ghṛtatailayor anyatarasya mātrāṃ pāyayet pippalyādikaṣāyānupānāṃ, snehanityā ca syāt trirātraṃ pañcarātraṃ vā balavatī ; abalāṃ yavāgūṃ pāyayet trirātraṃ pañcarātraṃ vā | ata ūrdhvaṃ snigdhenānnasaṃsargeṇopacaret ||17||

prāyaśaś caināṃ prabhūtenoṣṇodakena pariṣiñcet, krodhāyāsamaithunādīṃś ca pariharet ||18||

mithyācārāt sūtikāyā yo vyādhir upajāyate |
sa kṛcchrasādhyo 'sādhyo vā bhaved atyapatarpaṇāt ||19||

tasmāt tāṃ deśakālau ca vyādhisātmyena karmaṇā |
parīkṣyopacaren nityam evaṃ nātyayam āpnuyāt ||20||

athāparā 'patanty ānāhādhmānau kurute, tasmāt kaṇṭhamasyāḥ keśaveṣṭitayāṅgulyā pramṛjet, kaṭukālābukṛtavedhanasarṣapasarpanirmokair vā kaṭutailavimiśrairyonimukhaṃ dhūpayet, lāṅgalīmūlakalkena vāsyāḥ pāṇipādatalam ālimpet, mūrdhni vāsyā mahāvṛkṣakṣīram anusecayet, kuṣṭhalāṅgalīmūlakalkaṃ vā madyamūtrayor anyatareṇa pāyayet, śālamūlakalkaṃ vā pippalyādiṃ vā madyena, siddhārthakakuṣṭhalāṅgalīmahāvṛkṣakṣīramiśreṇa surāmaṇḍena vāsthāpayet, etair eva siddhena siddhārthakatailenottarabastiṃ dadyāt, snigdhena vā kṛttanakhena hastenāpaharet ||21||

prajātāyāś ca nāryā rūkṣaśarīrāyāstīkṣṇairaviśodhitaṃ raktaṃ vāyunā taddeśagatenātisaṃruddhaṃ nābheradhaḥ pārśvayor bastau bastiśirasi vā granthiṃ karoti; tataś ca nābhibastyudaraśūlāni bhavanti, sūcībhir iva nistudyate bhidyate dīryata iva ca pakvāśayaḥ, samantādādhmānamudare mūtrasaṅgaś ca bhavatīti makkallalakṣaṇam | tatra vīratarvādisiddhaṃ jalamuṣakādipratīvāpaṃ pāyayet, yavakṣāracūrṇaṃ vā sukhodakena pippalyādikvāthena vā, pippalyādicūrṇaṃ vā surāmaṇḍena, varuṇādikvāthaṃ vā pañcakolailāpratīvāpaṃ, pṛthakparṇyādikvāthaṃ vā bhadradārumaricasaṃsṛṣṭaṃ, purāṇaguḍaṃ vā trikaṭukacaturjātakakustumburumiśraṃ khādet, acchaṃ vā pibedariṣṭam iti ||22||

atha bālaṃ kṣaumaparivṛtaṃ kṣaumavastrāstṛtāyāṃ śayyāyāṃ śāyayet, pīlu badarī nimba parūṣaka śākhābhiś cainaṃ parivījayet, mūrdhni cāsyāharahastailapicumavacārayet, dhūpayeccainaṃ rakṣoghnair dhūpaiḥ, rakṣoghnāni cāsya pāṇipādaśirogrīvāsv avasṛjet, tilātasīsarṣapakaṇāṃś cātra prakiret, adhiṣṭhāne cāgniṃ prajvālayet, vraṇitopāsanīyaṃ cāvekṣeta ||23||

tato daśame 'hani mātāpitarau kṛtamaṅgalakautukau svastivācanaṃ kṛtvā nāma kuryāt āṃ yadabhipretaṃ nakṣatranāma vā ||24||

tato yathāvarṇaṃ dhātrīmupeyānmadhyamapramāṇāṃ madhyamavayaskā(sā)m arogāṃ śīlavatīmacapalāmalolupāmakṛśāmasthūlāṃ prasannakṣīrāmalambauṣṭhīmalambordhvastanīmavyaṅgāmavyasaninīṃ jīvadvatsāṃ dogdhrīṃ vatsalāmakṣudrakarmiṇīṃ kule jātāmato bhūyiṣṭhaiś ca guṇairanvitāṃ śmāmāmārogyabalavṛddhaye bālasya | tatrordhvastanī karālaṃ kuryāt , lambastanī nāsikāmukhaṃ chādayitvā maraṇam āpādayet | tataḥ praśastāyāṃ tithau śiraḥsnātam ahatavāsasam udaṅmukhaṃ śiśum upaveśya dhātrīṃ prāṅmukhīṃ copaveśya dakṣiṇaṃ stanaṃ dhautamīṣatparisrutamabhimantrya mantreṇānena pāyayet ||25||

‘catvāraḥ sāgarāstubhyaṃ stanayoḥ kṣīravāhinaḥ |
bhavantu subhage nityaṃ bālasya balavṛddhaye ||26||

payo 'mṛtarasaṃ pītvā kumāraste śubhānane |
dīrghamāyuravāpnotu devāḥ prāśyāmṛtaṃ yathā ||27||

ato 'nyathā nānā stanyopayogasyāsātmyād vyādhijanma bhavati ||28||

aparisrute 'pyatistabdhastanyapūrṇastanapānādutsuhitasrotasaḥ śiśoḥ kāsaśvāsavamīprādurbhāvaḥ | tasmād evaṃvidhānāṃ stanyaṃ na pāyayet ||29||

krodhaśokāvātsalyādibhiś ca striyāḥ stanyanāśo bhavati | athāsyāḥ kṣīrajananārthaṃ saumanasyam utpādya yavagodhūmaśāliṣaṣṭikamāṃsarasasurāsauvīrakapiṇyākalaśunamatsyakaśerukaśṛṅgāṭaka- bisavidārikandamadhukaśatāvarīnālikālābūkālaśākaprabhṛtīni vidadhyāt ||30||

athāsyāḥ stanyam apsu parīkṣeta; tac cecchītalam amalaṃ tanu śaṅkhāvabhāsam apsu nyastam ekībhāvaṃ gacchaty aphenilam atantum annotplavate 'vasīdati vā tac chuddham iti vidyāt, tena kumārasyārogyaṃ śarīropacayo balavṛddhiś ca bhavati | na ca kṣudhitaśokārtaśrāntapraduṣṭadhātugarbhiṇījvaritātikṣīṇātisthūlavidagdhabhaktaviruddhāhāratarpitāyāḥ stanyaṃ pāyayet; nājīrṇauṣadhaṃ ca bālaṃ, doṣauṣadhamalānāṃ tīvravegotpattibhayāt ||31||

bhavanti cātra
dhātryās tu gurubhir bhojyairviṣamairdoṣalais tathā |
doṣā dehe prakupyanti tataḥ stanyaṃ praduṣyati ||32||

mithyāhāravihāriṇyā duṣṭā vātādayaḥ striyāḥ |
dūṣayanti payas tena śārīrā vyādhayaḥ śiśoḥ |
bhavanti kuśalas tāṃś ca bhiṣak samyag vibhāvayet ||33||

aṅgapratyaṅgadeśe tu rujā yatrāsya jāyate |
muhur muhuḥ spṛśati taṃ spṛśyamāne ca roditi ||34||

nimīlitākṣo mūrdhasthe śiro roge na dhārayet |
bastis the mūtrasaṅgārto rujā tṛṣyati mūrcchati ||35||

viṇmūtrasaṅgavaivarṇyacchardyādhmānāntrakūjanaiḥ |
koṣṭhe doṣān vijānīyāt sarvatrasthāṃś ca rodanaiḥ ||36||

teṣu yathābhihitaṃ mṛdv acchedanīyam auṣadhaṃ mātrayā kṣīrapasya kṣīrasarpiṣā saṃyuktaṃ vidadhyāt, dhātryāś ca kevalaṃ, kṣīrānnād asyātmani dhātryāś ca pūrvavat, annādasya kaṣāyādīn ātmany eva na dhātryāḥ ||37||

tatra māsādūrdhvaṃ kṣīrapāyāṅguliparvadvayagrahaṇasaṃmitāmauṣadhamātrāṃ vidadhyāt, kolāsthisaṃmitāṃ kalkamātrāṃ kṣīrānnādāya, kolasaṃmitāmannādāyeti ||38||

yeṣāṃ gadānāṃ ye yogāḥ pravakṣyante 'gadaṅkarāḥ |
teṣu tatkalkasaṃliptau pāyayeta śiśuṃ stanau ||39||

ekaṃ dve trīṇi cāhāni vātapittakaphajvare |
stanyapāyāhitaṃ sarpiritarābhyāṃ yathārthataḥ ||40||

na ca tṛṣṇābhayādatra pāyayeta śiśuṃ stanau |
virekabastivamanānyṛte kuryāc ca nātyayāt ||41||

mastuluṅgakṣayādyasya vāyustālvasthi nāmayet |
tasya tṛḍdainyayuktasya sarpirmadhurakaiḥ śṛtam ||42||

pānābhyañjanayor yojyaṃ śītāmbūdvejanaṃ tathā
vātenādhmāpitāṃ nābhiṃ sarujāṃ tuṇḍisaṃjñitām ||43||

mārutaghnaiḥ praśamayet snehasvedopanāhanaiḥ |
gudapāke tu bālānāṃ pittaghnīṃ kārayet kriyām |
rasāñjanaṃ viśeṣeṇa pānālepanayor hitam ||44||

kṣīrāhārāya sarpiḥ pāyayet siddhārthakavacāmāṃsīpayasyāpāmārgaśatāvarīsārivābrāhmīpippalīharidrākuṣṭhasaindhavasiddhaṃ, kṣīrānnādāya madhukavacāpippalīcitrakatriphalāsiddham, annādāya dvipañcamūlīkṣīratagarabhadradārumaricamadhukaviḍaṅgadrākṣardhibrāhmīsiddhaṃ ; tenārogyabalamedhāyūṃṣi śiśorbhavanti ||45||

bālaṃ punargātrasukhaṃ gṛhṇīyāt, na cainaṃ tarjayet, sahasā na pratibodhayed vitrāsabhayāt, sahasā nāpaharedutkṣipedvā vātādivighātabhayāt, nopaveśayet kaubjyabhayāt, nityaṃ cainam anuvarteta priyaśatairajighāṃsuḥ; evam avihatamanā hy abhivardhate nityam udagrasattvasaṃpanno nīrogaḥ suprasannamanāś ca bhavati | vātātapavidyutprabhāpādapalatāśūnyāgāranimnasthānagrahacchāyādibhyo durgrahopasargataś ca bālaṃ rakṣet ||46||

nāśucau visṛjed bālaṃ nākāśe viṣame na ca |
noṣmamārutavarṣeṣu rajodhūmodakeṣu ca ||47||

kṣīrasātmyatayā kṣīramājaṃ gavyamathāpi vā |
dadyād āstanyaparyāpter bālānāṃ vīkṣya mātrayā ||48||

ṣaṇmāsaṃ cainamannaṃ prāśayel laghu hitaṃ ca ||49||

nityam avarodharataś ca syāt kṛtarakṣa upasargabhayāt; prayatnataś ca grahopasargebhyo rakṣyā bālā bhavanti ||50||

atha kumāra udvijate trasyati roditi naṣṭasaṃjño bhavati nakhadaśanair dhātrīmātmānaṃ ca pariṇudati dantān khādati kūjati jṛmbhate bhruvau vikṣipatyūrdhvaṃ nirīkṣate phenamudvamati sandaṣṭauṣṭhaḥkrūro bhinnāmavarcā dīnārtasvaro niśi jāgarti durbalo mlānāṅgo matsyacchucchrundarimatkuṇagandho yathā purā dhātryāḥ stanyamabhilaṣati tathā nābhilaṣatīti sāmānyena grahopasṛṣṭalakṣaṇamuktaṃ, vistareṇottare vakṣyāmaḥ ||51||

śaktimantaṃ cainaṃ jñātvā yathāvarṇaṃ vidyāṃ grāhayet ||52||

athāsmai pañcaviṃśativarṣāya ṣoḍaśaṣoḍaśadaśavarṣāṃ patnīm āvahet pitryadharmārthakāmaprajāḥ prāpsyatīti ||53||

ūnaṣoḍaśavarṣāyām aprāptaḥ pañcaviṃśatim |
yady ādhatte pumān garbhaṃ kukṣisthaḥ sa vipadyate ||54||

jāto vā na ciraṃ jīvejjīvedvā durbalendriyaḥ |
tasmād atyantabālāyāṃ garbhādhānaṃ na kārayet ||55||

ativṛddhāyāṃ dīrgharogiṇyāmanyena vā vikāreṇopasṛṣṭāyāṃ garbhādhānaṃ naiva kurvīta | puruṣasyāpy evaṃvidhasya ta eva doṣāḥ saṃbhavanti ||56||

tatra pūrvoktaiḥ kāraṇaiḥ patiṣyati garbhe garbhāśayakaṭīvaṅkṣaṇabastiśūlāni raktadarśanaṃ ca | tatra śītaiḥ pariṣekāvagāhapradehādibhir upacarejjīvanīyaśṛtakṣīrapānaiś ca | garbhasphuraṇe muhurmuhustatsandhāraṇārthaṃ kṣīramutpalādisiddhaṃ pāyayet | prasraṃsamāne sadāhapārśvapṛṣṭhaśūlāsṛgdarānāhamūtrasaṅgāḥ, sthānāt sthānaṃ ca prakrāmati garbhe koṣṭhe saṃrambhaḥ, tatra snigdhaśītāḥ kriyāḥ | vedanāyāṃ mahāsahākṣudrasahāmadhukaśvadaṃṣṭrākaṇṭakārikāsiddhaṃ payaḥ śarkarākṣaudramiśraṃ pāyayet; mūtrasaṅge darbhādisiddham; ānāhe hiṅgusauvarcalalaśunavacāsiddham | atyarthaṃ sravati rakte koṣṭhāgārikāgāramṛtpiṇḍasamaṅgādhātakīkusumanavamālikāgairikasarjarasarasāñjanacūrṇaṃ madhunāvalihyāt, yathālābhaṃ nyagrodhāditvakpravālakalkaṃ vā payasā pāyayet, utpalādikalkaṃ vā kaśeruśṛṅgāṭakaśālūkakalkaṃ vā śṛtena payasā, udumbaraphalaudakakandakvāthena vā śarkarāmadhumadhureṇa śālipiṣṭaṃ; nyagrodhādisvarasaparipītaṃ vā vastrāvayavaṃ yonyāṃ dhārayet | athādṛṣṭaśoṇitavedanāyāṃ madhukadevadārumañjiṣṭhāpayasyāsiddhaṃ payaḥ pāyayet, tadevāśmantakaśatāvarīpayasyāsiddhaṃ vidārigandhādisiddhaṃ vā, bṛhatīdvayotpalaśatāvarīsārivāpayasyāmadhukasiddhaṃ vā; evam upakrāntāyā upāvartante rujo garbhaś cāpy āyate | vyavasthite ca garbhe gavyenodumbaraśalāṭusiddhena payasā bhojayet | atīte lavaṇasnehavarjyābhir yavāgūbhir uddālakādīnāṃ pācanīyopasaṃskṛtābhir upakrameta yāvanto māsā garbhasya tāvantyahāni | bastyudaraśūleṣu purāṇaguḍaṃ dīpanīyasaṃyuktaṃ pāyayed ariṣṭaṃ vā | vātopadravagṛhītatvāt srotasāṃ līyate garbhaḥ, so 'tikālamavatiṣṭhamāno vyāpadyate, tāṃ mṛdunā snehādikrameṇopacaret, utkrośarasasaṃsiddhāmanalpasnehāṃ yavāgūṃ pāyayet, māṣatilabilvaśalāṭusiddhān vā kulmāṣān bhakṣayen madhumādhvīkaṃ cānupibet saptarātram | kālātītasthāyini garbhe viśeṣataḥ sadhānyamudūkhala musalenābhihanyād viṣame vā yān āsane seveta | vātābhipanna eva śuṣyati garbhaḥ, sa mātuḥ kukṣiṃ na pūrayati mandaṃ spandate ca, taṃ bṛṃhaṇīyaiḥ payo bhir māṃsarasaiś copacaret | śukraśoṇitaṃ vāyunābhiprapannam avakrāntajīvam ādhmāpayaty udaraṃ, taṃ kadācid yadṛcchayopaśāntaṃ naigameṣāpahṛtam iti bhāṣante, tam eva kadācit pralīyamānaṃ nāgodaram ity āhuḥ; tatrāpi līnavat pratīkāraḥ ||57||

ata ūrdhvaṃ māsānumāsikaṃ vakṣyāmaḥ ||58||

madhukaṃ śākabījaṃ ca payasyā suradāru ca |
aśmantakas tilāḥ kṛṣṇāstāmravallī śatāvarī ||59||

vṛkṣādanī payasyā ca latā sotpalasārivā |
anantā sārivā rāsnā padmā madhukam eva ca ||60||

bṛhatyau kāśmarī cāpi kṣīriśuṅgās tvaco ghṛtam |
pṛśniparṇī balā śigruḥ śvadaṃṣṭrā madhuparṇikā ||61||

śṛṅgāṭakaṃ bisaṃ drākṣā kaśeru madhukaṃ sitā |
vatsaite sapta yogāḥ syurardhaślokasamāpanāḥ |
yathāsaṃkhyaṃ prayoktavyā garbhasrāve payoyutāḥ ||62||

kapitthabṛhatībilvapaṭolekṣunidigdhikā |
mūlāni kṣīrasiddhāni pāyayed bhiṣagaṣṭame ||63||

navame madhukānantāpayasyāsārivāḥ pibet |
kṣīraṃ śuṇṭhīpayasyābhyāṃ siddhaṃ syād daśame hitam ||64||

sakṣīrā vā hitā śuṇṭhī madhukaṃ suradāru ca |
evam āpyāyate garbhas tīvrā ruk copaśāmyati ||65||

nivṛttaprasavāyās tu punaḥ ṣaḍbhyo varṣebhya ūrdhvaṃ prasavam ānāyā nāryāḥ kumāro 'lpāyur bhavati ||66||

atha garbhiṇīṃ vyādhyutpattāv atyaye chardayen madhurāmlenānnopahitenānulomayec ca, saṃśamanīyaṃ ca mṛdu vidadhyād annapānayoḥ, aśnīyāc ca mṛduvīryaṃ madhuraprāyaṃ garbhāviruddhaṃ ca, garbhāviruddhāś ca kriyā yathāyogaṃ vidadhīta mṛduprāyāḥ ||67||

sauvarṇaṃ sukṛtaṃ cūrṇaṃ kuṣṭhaṃ madhu ghṛtaṃ vacā |
matsyākṣakaḥ śaṅkhapuṣpī madhu sarpiḥ sakāñcanam ||68||

arkapuṣpī madhu ghṛtaṃ cūrṇitaṃ kanakaṃ vacā |
hemacūrṇāni kaiḍaryaḥ śvetā dūrvā ghṛtaṃ madhu ||69||

catvāro 'bhihitāḥ prāśāḥ ślokārdheṣu caturṣv api |
kumārāṇāṃ vapur medhā balabuddhivivardhanāḥ ||70||

iti suśrutasaṃhitāyāṃ śārīrasthāne garbhiṇīvyākaraṇaṃ śārīraṃ nāma daśamo 'dhyāyaḥ ||10||
iti bhagavatā śrīdhanvantariṇopadiṣṭāyāṃ tacchiṣyeṇa maharṣiṇā suśrutena viracitāyāṃ suśrutasaṃhitāyāṃ tṛtīyaṃ śārīrasthānaṃ samāptam |