Published in by in .
Transcription of MS London BL IOLR Taylor 1842 (Eggeling 2646), supporting
the Suśrutapāṭhaśuddhi of Candraṭa
Adhyāya 6.1
(From folio IOL San 2646 (Eggling).jpg_158_1r : 1)
SPS on 6.1.1a om namaḥ dhanvantaraye ||
SPS on 6.1.1 athātaḥ
aupadravikam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ || ||
SPS on 6.1.3 viṃśe 'dhyāyaśate ca ⸤yad uktam asakṛn mayā ||
vakṣyāmi bahudhā samyak uttaresminnibodhatat || 1 ||
SPS on 6.1.4 idānīṃ tat prava-⸤kṣyāmi tantram uttamaṃ||ram uttamaṃ ||
nikhilenopadiśyente yatra rogāḥ prathagvidhāḥ || 2 ||
SPS on 6.1.5 śālākyaśāstrā⸤bhihitā videhādhipakīrttitāḥ ||
ye ca vistaraśo dṛṣṭāḥ kumārāḥ bādhahetavaḥ || 3 ||
saṃbandhasugranthakāreṇa upari nibaddhaḥ || bhidhānaṃ cakṣuṣaḥ prādhānyād uktaṃ ca ||
cakṣuḥ pradhānaṃ sarveṣām indriyāṇāṃ vidurbudhāḥ ||
ghananīhāramuktānāṃ jyotiṣām iva bhāskaraḥ || cakṣurhīnaś ca puruṣaḥ
sarvakriyāsvasamarthaḥ || || 1||2|| 3||
SPS on 6.1.6 ṣaṭsu kāyaci⸤kitsāsu
yathoktāḥ paramarṣibhiḥ ||
upasargrādayo rogā ye cāpy āgantavaḥ smṛtāḥ || 4 || ||
agniveśabheḍajātūkaparāsarahāritakṣārapāṇi || bhūtanimittā unmādāda-yaḥ
vātyanimittatvāt || jvarādayaḥ || 4 ||
L
SPS on 6.1.7 triṣaṣṭī rasasaṃsargrāḥ
svasyavṛttaṃ tathaiva ca ||
yuktārthā yuktayaś caiva doṣabhedās tathaiva ca || 5 ||
yuktārtha - prāmāṇopapannāḥ || yuktayaḥ -
tantrayuktayaḥ || 5||
videhādhi⸤patiḥ śrīmān janako nāma viśrutaḥ ||
āraṃbhayajñapraṇavaḥ somavad brāhmaṇairvṛtaḥ || 6 ||
tasya yajña⸤pravṛttasya kupito bhagavān raviḥ ||
dṛṣṭiṃ praṇāśhayāmāsa sonutepe mahttapaḥ || 7 || yajñapraṇavaḥ - āraṃbhayajñānāṃ praṇavaḥ ||6|| 7||
dīptāṃśustapasā⸤ tena toṣitaḥ pradahaunavaṃ ||
cakṣuś caitat prasannātmā sarvabhūtānukaṃpayā || 8 || kaṃpayā - kṛpayā ||8|| 9|| 10||
SPS on 6.1.8 yathoktā vividhā-⸤ś
cārthā rogāḥ sādhanahetavaḥ ||
mahatas tasya tantrasya durgādhasyāṃbudher iva || 9 ||
SPS on 6.1.9 ādāv evottamāṃ⸤gasthān rogān abhidadhāmy ahaṃ ||
saṃkhyayā lakṣaṇaiś cāpi
sādhyāsādhyakrameṇa ca || 10 ||
SPS on 6.1.10 viṃ-⸤dyād
aṃgulavistāramā...
guṣṭodarāyataṃ ||
dvyangulaṃ sarvataḥ sārdhaṃ bhiṣak nayanamanḍalaṃ || 11 ||
dvyamgulaṃ - dviruktepi na doṣaḥ || 11 ||
L
SPS on 6.1.11 suvṛtaṃ gostanākāraṃ
sarvabhūtaguṇodbhavaṃ ||
palaṃ bhuvo 'gnito raktaṃ vātāt kṛṣṇaṃ sitaṃ jalāt || 12 ⸤ ||
SPS on 6.1.12 ākāśādaśrumārgrāś ca jāyante
netrabudbude ||
dṛṣṭiṃ cātra yathā vakṣye tathā vidyād viśāradaḥ || ⸤ 13 ||
SPS on 6.1.13 netrāyāmatribhāge stu
kṛṣṇamaṇḍalam ucyate ||
kṛṣṇāt saptāṃśam icchanti dṛṣṭiṃ dṛṣṭiviśāradāḥ || ⸤ || 14 ||
SPS on 6.1.14 maṇḍalāni ca sandhīṃś ca
paṭalāni ca locane ||
yathākramaṃ vijānīyāt pañca ṣaḍ ca ṣaḍeva ca || 15
⸤
sarvabhūta - sarvabhūtāny eva guṇāḥ || tebhya
udbhavo 'syeti || palaṃ - māṃsaṃ || 12||13|| 14|| 15|| ||
SPS on 6.1.15
pakṣmavartmaśvetakṛṣṇadṛṣṭīnāṃ maṇḍalāni tu ||
anupūrvaṃ tu te madhyāś catvāronte yathottaraṃ || 16 ||
SPS on 6.1.16 pa⸤kṣmavartmagataḥ
sandhirvartmaśuklagato 'paraḥ ||
śuklakṛṣṇagatastvanyaḥ kṛṣṇadṛṣṭigato 'paraḥ || 17 ||
ta⸤taḥ kanīnakagataḥ ṣaṣṭhe pingagataḥ smṛtaḥ ||
vartmādayo dṛṣṭyaṃtā yathāpūrvaṃ catvāro
madhyāḥ | kṛṣṇādayaḥ ||
pakṣmāntā yathottarṃ catvāroṃ 'tāḥ || 16 || 17 ||
kanīnakagataḥ - nāsā samī vyavassthitaḥ || 18 ||
SPS on 6.1.17 dve vartmapaṭale viṃdyāc
catvāryanyāni cā|kṣaṇi || 18 || L
jāyate timiraṃ yeṣu vyādhiḥ paramadāruṇaḥ ||
SPS on 6.1.18" met="hyper
metrical tejojalāsritaṃ bāhyaṃ teṣv anyat piśisitāśritaṃ || 19
||⸤
medastṛtīyaṃ ca palamāśritaṃ tvasthi cāparaṃ ||
anyat - dvitīyaṃ || 19 ||
aparaṃ - caturthaṃ
SPS on 6.1.19 paṃcamāṃśasamaṃ dṛṣṭesteṣāṃ
bāhulyamiṣyate || 20 ||
śi⸤rāṇāṃ kaṇḍarāṇāṃ ca medasaḥ kālakasya ca ||
samaṃ - masuradalamātrāvasthinnāvādṛṣṭeḥ paṃca
sabhāgatulayaṃ || teṣāṃ - paṭalānāṃ || bāhulyaṃ - jāḍyaṃ || 20 ||
SPS on 6.1.20 guṇāt kālāt paraḥ śleṣmā
bandhane 'kṣṇoḥ śirāyutaḥ || 21 ⸤
śirānusāribhir doṣair visaguṇair ūrdhvamāgataiḥ ||
guṇāt - dṛṣṭisparśāt || kālāt - kālakāt || paraḥ -
utkṛṣṭaḥ || 21 ||
śirānusāribhir - atha saṃprāptim āha || vikṛtiṃ
prāptaiḥ || 22 ||
SPS on 6.1.21 jāyante netrabhāgeṣu rogāḥ
paramadāruṇāḥ || 22 ||
ta⸤trāvilaṃ sasaṃraṃbhamastu kaṇḍūpadehavat ||
netrabhāge - netrāvayaveṣu || 22 ||
tatrāvilaṃ - pūrvarūpam āha || sasaṃraṃbhaṃ
- īṣac chophānvitaṃ ||
ādyair - ādiśabdo gurvādibhiḥ pratyekaṃ
saṃbadhyate | evaṃ vātādilṃgāni vaktāni || 23 ||
SPS on 6.1.22 gurūṣātodarāgādyairjuṣṭaṃ
cāvyaktalakṣaṇaiḥ || 23 || L
saśūlaṃ vartmakośeṣu śūkapūrṇāṃbham eva ca ||
SPS on 6.1.23 prahanyamānaṃ rūpeṇa
kriyāsvakṣi yathā purā || 24 ||
dṛṣṭvaiva⸤ dhīmān budhyeta doṣeṇādhiṣṭitaṃ tu tat ||
kriyāsu - unmeṣanimeṣalakṣaṇāsu || yathā purā -
yathāpūrvaṃ || 24 ||
SPS on 6.1.24 tatra saṃbhavamāsādya
yathādoṣaṃ bhiṣakjitam || 25 ||
vida-⸤dhyānnetra rogāṇāṃ balavantaḥ syuranyathā ||
doṣeṇa adhiṣṭitaṃ - rogeṇa adhiṣṭitaṃ ||
bhiṣakjitaṃ - bhiṣak karmmaṇiśreṣṭhaṃ || 25 ||
SPS on 6.1.24a vidāhya
sātmyātividdhaśitakṣārāmlatīkṣṇoṣṇaguru⸤dravānnaiḥ ||
SPS on 6.1.24b arvāk śirotyuchritaśāyinaś
ca jvaropatāpādṛtuparyayāc ca || 26 ||
arvāk - kaṃdhāsīsai | || 26 || 27 || 28 || rāmakṛṣṇa ||
SPS on 6.1.26 uṣṇābhitaptasya ja⸤lapraveśāddūrekṣaṇāt svapnaviparyayāc ca ||
prasaktasaṃrodanaśokakopakleśābhighātādatimaithunā⸤dvā || 27 ||
SPS on 6.1.27
suktāranālāmlakulatthamāṣaniṣevaṇādvegavinigrahāc ca ||
śvedād rajo dhūmaniṣevaṇā⸤c ca chardervidhātādvamanātiyogāt || 28
||L
evaṃ hyaciṃtā pratikāriṇo'nnavidāgham apyuddhamato
narasya ||
bāṣpagrahāt śūkṣmyanirīkṣaṇāc ca ne⸤tre vikārān janayanti doṣāḥ ||
29 ||
hyaciṃtā - iyaṃ pūrvoktā aciṃtā || bāṣpa -
nayanajalagrahāt || 29 ||
SPS on 6.1.25 saṃkṣepataḥ kriyāyogaṃ
nidānaparivarjitaṃ ||
vātādīnāṃ pratī⸤ghātaḥ prokto vistarataḥ punaḥ || 30 ||
kriyāyogaṃ - tatra saṃbhavamāsādya ityādinā ||
parivarjitaṃ - parikīrtitaṃ iti pāṭhaḥ || punaḥ - mayā || 30 || 31
|| 32 ||
SPS on 6.1.28 vātāddaśa tathā pittāt
kaphāc caiva trayodaśa ||
rakṣktāt ṣoḍa⸤śa vijñeyāḥ sarvajāḥ paṃcaviṃśatiḥ || 31 ||
SPS on 6.1.29 tathā bāhyau punardvau ca
rogāḥ ṣaḍsaptatiḥ smṛtāḥ ||
hatā-⸤dhimaṃtho nimiṣo dṛṣṭirgāmbhīrikā ca yā || 32 ||
SPS on 6.1.30 yac ca vātāhataṃ vartma na
te sidhyanti vātajāḥ ||⸤
yopyo tha tanmayaḥ kācaḥ sādhyāḥ syuḥ
sānyamārutāḥ || 33 ||
tanmayaḥ - vātanimittaḥ || sānyamārutāḥ -
anytovātaḥ || 33 ||
SPS on 6.1.31
śuṣkākṣipākādvīmanthasyandamāru⸤taparyayāḥ
||
asādhyo hrasvajātyo yaḥ pītāśrāvaś ca paittikaḥ || 34 ||
SPS on 6.1.32 yāpyo vyādhi parimlāyī⸤ yaś ca koco tha tanmayaḥ ||
abhiṣyaṃdo 'dhimaṃtho 'mladhyuṣitaṃ śuktikā ca yā || 35 ||
asādhyo - atha pittajān āha || 34 || 35 ||
L
SPS on 6.1.33 dṛṣṭiḥ pittavide... ca dhūmadarśī ca sidhyati |
asādhyaḥ kaphajaḥ srāvo yāpyaḥ kācaś ca tanmayaḥ || ⸤ 36 ||
SPS on 6.1.34
abhiṣyando dhimanthaś ca balāsagrathitaṃ ca yat ||
dṛṣṭi śleṣmavidagdhā ca paithakyo lagaṇaś ca yaḥ ⸤ || 37 ||
SPS on 6.1.35 kṛmigraṃthipariklinnaṃ
vatmaśuktārmapiṣṭakaḥ ||
śleṣmopanāhaḥ sādhyas tu kathitāḥ śleṣmaje⸤ṣu tu || 38 ||
SPS on 6.1.36 raktasrāvo jakājātaṃ
śroṇitārśovraṇānvitaṃ ||
śukraṃ na sādhyaṃ kācaś ca yāpyaḥsta⸤... prakīrttitaḥ || 39 ||
asādhyaḥ - atha śleṣmajānāha || 36 || 37 || 38 ||
39 ||
SPS on 6.1.37 manthasyandau klinnavartma
harṣotpātau tathaiva ca ||
sirājāvaṃjanākhyā ca-⸤ silārājālaṃ ca yat smṛtam || 40
||
SPS on 6.1.38 parvaṇyathāvraṇaṃ śukraṃ
śoṇitārmorjunaś ca yaḥ ||
ete sādhyā⸤ vikāreṣu raktajeṣu bhavanti hi || 41 ||
harṣo śiroharṣaḥ || utpātaḥ - śirotpātaḥ || 40 ||
41 || 42 ||
SPS on 6.1.39 pūyāśrāvo
nākulāndhyamakṣipākātyayo lajī ||
a-⸤sādhyāḥ sarvajā yāpyaḥ kāca kopaś ca
yakṣmaṇaḥ || 42 ||
L
SPS on 6.1.40 vartmāvabandho yo vyādhiḥ
śirāsu piḍikāś ca yāḥ ||
prastāryamadhimāṃsārya snāryarmotsaṃginī ca yā || 43
⸤
SPS on 6.1.41 pūyālasaś cārbudaṃ ca
śyāvakarddamavartmanī ||
tathārśovartma śuṣkārśaḥ śarkarāvartma yac ca vai || 44 ||
SPS on 6.1.42 sa-⸤śophaś cāpy
aśophaś ca ...ko bahulavartma ca ||
alkinnavartma kuṃbhīkā biśavartma ca sidhyati || 45
⸤
SPS on 6.1.43 sanimitto 'nimittaś ca dvāv
asādhyau tu bāhyajau ||
ṣaṭsaptati vikārāṇām eṣā saṃgrahakīrttitā⸤ḥ || 46 ||
SPS on 6.1.45ef bhūya etān pravakṣyāmi
saṃkhyārūpacikitsitaiḥ ||
SPS on 6.1.44 nava sandhyāśrayās teṣu
vartmajās tv eka⸤viṃśati || 47 ||
śuklabhāge daśaikaś ca catvāraḥ kṛṣṇabhāgajāḥ ||
SPS on 6.1.45 sarvāśrayāḥ saptadaśa
dṛṣṭijā dvāda⸤śaiva tu || 48 ||
bāhyajau dvau samākhyātau rogau paramadāruṇau ||
ity uttare prathamo 'dhyāyaḥ ||
Adhyāya 6.2
(From folio IOL San 2646 (Eggling).jpg_161_4v : 8)
SPS on 6.2.1 athātaḥ sandhirogavijñānīyam
adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ || ||
SPS on 6.2.3SPS on 6.2.3
pūyālasaś copanāhaḥ śrāvāḥ pavaṇi⸤kālajī ||
kṛmigranthiś ca vijñeyā rogāḥ sandhigatā nava || 1 ||
L
SPS on 6.2.4" met="hyper
metrical pakvaḥ śophaḥ sandhijaḥ saṃśravedyaḥ sāndraṃ pūyaṃ pūti
pūlāsaḥ saḥ ||
granthirnālpo dṛṣṭisaṃbādhapākaḥ kaṃḍūprāyo⸤ nīrujastūpanāhaḥ ||
2 ||
sandhijaḥ - kanīkasandhijo nāsandhau || pūti - du...||
dṛdhisandhau || 2||
SPS on 6.2.5 gatvā sandhīnaśrumārgreṇa
doṣāḥ kuryuḥ srāvāns tvak parītān kanīnān ||
taṃ vai⸤ srāvāṃ netranāḍīm athaike tasyā lingaṃ
kīrttiayiṣye caturdhā ||
SPS on 6.2.6 pākaḥ sandhau saṃśravedyas tu
pūyaṃ pūyāśrā⸤vo naikarūpaḥ pradiṣṭaḥ ||
śvetaṃ sāndraṃ pichalaṃ yaḥ sravec ca śleṣmāsrāvo nīrujaḥ saṃpradiṣṭaḥ || 4
||
SPS on 6.2.7" met="hyper
metrical raktā⸤vaḥ śoṇitotthaḥ saraktaḥ kṛṣṇaṃ nālpaṃ
saṃsraven nātisāndraṃ ||
pītābhāsaṃ nīlamuṣṇaṃ jalābhaṃ pittāsrā⸤vaḥ saṃśravet
sandhimadhyāt || 5 ||
aśrumārgeṇa - nayanajalamārgreṇa || 3 || 4 || 5 ||
SPS on 6.2.8 tāṃmrā tanvī dāhaśūlopapannā
raktājñeyā parvaṇī vṛttaśophā ||
jā⸤tā sandhau kṛṣṇaśukle lajī syāt tasminn evaṃ khyāpitā
pūrvalingaiḥ6 ||
SPS on 6.2.9a syāt kānīno yaś ca
vāpāngasandhā⸤ pūṣākanḍūpakṣmatodārttiyuktaḥ ||
SPS on 6.2.9b granthis
tīvrāśukṣmajantūpasṛṣṭāpūyāśrāvītaṃ kṛmigranthim āhu || 7 ||
tasmin - kṛṣṇaśuklasandhau || pūrvalingaiḥ -
kśudraroganidānoktaiḥ || 6 || 7 ||
L
|| ity uttare dvitīyo 'dhyāyaḥ || 2||
|| ity uttare dvitīyo 'dhyāyaḥ ||
(From folio IOL San 2646 (Eggling).jpg_162_5v : 1)
athāto vartmaroga || || athāoto
vartmarogavijñānīyam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ || ||
⸤
pṛthakdoṣāḥ samastā vā yadā vartmadhyapāśrayāḥ ||
sirā dyāpyāvatiṣṭhante vartmasandhikamūrchitāḥ || 1 ||
⸤
vivadhya māṃsaṃ ca raktaṃ ca
tadā vartmavyapāśrayāt ||
vikārān janayanty āśu gadatas tān
nibodhameta || 2
⸤
utsangiṇyatha kumbhīkā pothakyo vartmaśarkarāḥ |
tathārśovartma śuṣkārśaḥ tathaivānjananāmikā || 3 ||
ba⸤halaṃ vartma yaccāpi vyādhivartmāvabandhakaḥ
||
kliṣṭaṃ kardamavartmākhyau śyāvavartma tathaiva ca || 4 ||
prakli⸤nnamapariklinnaṃ vartma vātaharaṃ ca yat
||
arbudaṃ nimiṣaś cāpi śoṇitārśaś ca yat smṛtam || 5 ||
lava⸤ṇo biśanāmā ca pakṣmakopas tathaiva ca ||
ekaviṃśatir ity ete vikārā vartmasaṃśrayāḥ || 6 ||
gadataḥ - kathayataḥ2|| 3||
4|| 5|| 6||
bāhyā - helaṭopacuṃ || 7 ||
nā⸤matas te samuddiṣṭā lakṣaṇaistān pracakṣmahe
||
piḍikābhyantaramukhī bāhyādho vartma saṃśrayā || 7 ||
L
vijñeyātsanginī nāma tadrupapiḍikācitā ||
kuṃbhīkabījapratimāḥ piḍikā yasya vartmanoḥ || 8 ||
⸤
ādhmāyante ca vijñeyā bhinnā yāḥ
kuṃbhīkapiḍikās tu tāḥ ||
kanḍūsrāvānvitā gurvyo raktasarṣapasanni⸤bhā
|| 9 ||
piḍikās tu rujovatyaḥ pothekya iti saṃjñitāḥ ||
vartmanoḥ - ubhayoḥ adha upari ca || 8 || 9
||
piḍikābhiḥ suśūkṣmābhi ghṛnābhir abhisaṃvṛtāḥ⸤
|| 10 ||
piḍikā yā kharā sthulā sā jñeyā vartmaśarkarā ||
pothekya - pothibharīya iti loke || 10 ||
parvārubījasaṃsthānāḥ piḍikā mandavedanāḥ || 11 ||⸤
sūkṣmāḥ kharāś ca vartmasthāstadārśāvartma kīrttyate ||
parvāru - grīṣmakarkaṭī || 11 ||
dīrghānkuraḥ khara sta|dhbo dāruṇo
vartmasaṃbhavāḥḥ || 12 ⸤ ||
vartmasthā - antarbāhye || 12 ||
mṛdvī mandarurujā śūkṣmā jñeyā
sānjananāmikā ||
sānjana - ānjaṇī || 14 ||
vartmopacīyate yasya piḍikābhiḥ samantataḥ ||
14⸤
savarṇābhiḥ samābhiś ca
vidyāvidyādbahalavartma
tat ||
kanḍūmatālpatoyedena vartmaśophena yo naraḥ || 15 ⸤
vyādhir eṣa samākhyātaḥ śuṣkārśa iti saṃjnitaḥ ||
śuṣkārśaḥ - cāndha hīlaḥ
|| 13 ||
dāhatodavatī tāmrā piḍikā vartmasaṃbhavā || 13 ||
savarṇābhiḥ - samānavartmābhiḥ || 15 ||
L
na samaṃ chādayed akṣi bhavedbandhaḥ sa vartmanaḥ ||
mṛdvalpavedanaṃ tāṃraṃ yadvartma samam eva ca || 16 ||
akasmāc ca sra⸤ved aśru kliṣṭaṃ vartma tad ādiśet ||
|| 16 ||
kliṣṭaṃ punaḥ pittayutaṃ vidahec
choṇitaṃ yadā || 17 ||
tadā kṛṣṇatvam āpa⸤nnam ucyate vartmakardamaṃ ||
yad vartma bāhyato 'ntaś ca śyāvaṃ śūnaṃ savedanaṃ || 18
||
sakanḍūṣāparikledi śyā⸤vavartmeti tan mataṃ ||
sarujaṃ bāhyataḥ śūnamantaḥ klinnaṃ śravaty ati || 19 ||
kanḍūnis todabhūyiṣṭaṃ klinna⸤vartma tad ucyate ||
yasya dhautāni dhautāni saṃbadhyante punaḥ punaḥ || 20 ||
vartmānyaparipakvāni apari⸤klinnavartma tat ||
vimuktasandhi niś ceṣṭaṃ vartma yasya
ni mīlyate || 21 ||
etadvāta vidyāt sarujaṃ yadi⸤ vārujaṃ ||
vartmāntarasthaṃ viṣamaṃ granthibhūtamavedanaṃ || 22 ||
vijñeyamarbudaṃ puṃsāṃ saraktamavilambitaṃ⸤ ||
kliṣṭaṃ - tad eva kliṣṭavartma yadā pittayutaṃ sat
śoṇitaṃ vidahet || 17 || 18 || 19 || 20 || 21 || 22 || 23 ||
||
nimeṣiṇīḥ śirā vāyuḥ praviṣṭo
vartmasaṃśrayāḥ || 23 ||L
cālatyati vartmā nimeṣaḥ sa gado mataḥ ||
chinnāḥ chinā vivardhante vartmasthā mṛdavo
'kurāḥ || 24 ||
dā⸤hakaṇḍūrujopetāste rśaḥ śoṇitasaṃbhavāḥ ||
apākaḥ kaṭhinaḥ sthūlo granthivartmabhavo rujaḥ || 25 ||
sa⸤kaṇḍūḥ picchilaḥ kolapramāṇo lagaṇas tu saḥ
||
śūnaṃ yadvartma bahubhiḥ sūkṣmai chinnaidraiḥ
samanvitaṃ || 26 || ⸤
biśamantarjala iva biśavartmeti tanmataṃ ||
doṣāḥ pakṣmāśayagatāstīkṣṇāgrāṇi kharāṇi ca || ⸤ 27 ||
nivatmarttayanti pakṣmāṇi tairghṛṣṭaṃ cākṣi śrūyate ||
|| 24 || 25 || 26 || 27 ||
nirvarttayanti - niḥpādayanti || 28 ||
utpāṭitaiḥ punaḥ śāntiṃ pakṣmabhiś copajā⸤yate
|| 28 ||
vātātapānaladveṣṭi pakṣmakopaḥ sa ucyate ||
pakṣmakopaḥ - paḍavālā || 29 ||
vartmapakṣmāśayagataṃ pittaṃ romāṇi śā⸤tayet
|| 29 ||
kanḍūṃ dāhaṃ ca kurute pakṣmaśātaṃ tam ādiśet ||
ity uttare tṛtīyo 'dhyāyaḥ ||3 ||
ity uttare tṛtīyo 'dhyāyaḥ || 3 ||
⸤
(From folio IOL San 2646 (Eggling).jpg_164_7r : 8)
athātaḥ śuklagatarogavijñānīyam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
L
prastāriśuklakṣatajādhimāṃsasnāyvarmasaṃjñāḥ khalu
pancarogā |
syuḥ śuktikā cārjunapiṣṭakau ca-⸤ jālaṃ śirāṇāṃ piḍikāś ca yāḥ
syuḥ ||
rogā balāsagrathitena sārdham ekādaśākṣṇaḥ khalu
śuklabhā⸤ge || 1 ||
prastāri prathitam ihārma śuklabhāge vistīrṇaṃ tanu rudhiraprabhaṃ sanīlaṃ
||
prastāri - armaśabdaḥ prastāryādibhiḥ pratyekaṃ
saṃbadhyate || yāḥ - śirāpiḍikāḥ || 1 ||
śuklākhyaṃ mṛdu ka⸤thayanti śuklabhāge saśvetaṃ
samam abhi vardhate cireṇa || 2 ||
yan māṃsaṃ pracayam upaiti śuklabhāge padmā⸤bhaṃ tad upadiśanti
lohītārma ||
vistīrṇaṃ mṛdu bahalaṃ yakṛtprakāśaṃ śyāvaṃ vā tad
adhikamāṃsajārma⸤ vindyāt || 3 ||
śukle yat pisitam upaiti vṛddhim etat sādyarmety abhipaṭhitaṃ khara
prapānḍu ||
śyāvāḥ syuḥ⸤ piśitanibhāś ca
bindavo ye śuktir vā bhavati sa śuktikāvikāraḥ ||4 ||
eko yaḥ śaśarudhiraprabha⸤s tu binduḥ śuklastho bhavati tam
arjunaṃ vadanti ||
prathitaṃ - vikhyātaṃ || iha - śālākyatantre ||
sanīlaṃ - vikalpena || 2 || 3 || 4 ||
piṣṭaśuklo - śālipiśṭadhavalaḥ || 5 ||
utsannaḥ salilanibho 'tha piṣṭaśuklo bindur yo bhavati
sa⸤ piṣṭakaḥ suvṛttaḥ || 5 ||L
jālābhaḥ kaṭhinaśiro mahān saraktaḥ santānaḥ smṛta iha jālasaṃjñitas tu ||
suklasthāḥ sitapiḍi⸤kāḥ śirāvṛtā yāḥ nā vindyād
asitasapīpajāḥ śirājāḥ || 6 ||
santāno bhavati śirāvṛttaḥ site yo⸤ bindur vā sa tu nirujo
balāsakākhyaḥ ||
asitasamīpajāḥ - kṛṣṇasamīpatāḥ || 6 || ity
uttare caturtho 'dhyāyaḥ || ||
ity uttare caturtho 'dhyāyaḥ ||4 ||
(From folio IOL San 2646 (Eggling).jpg_165_8r : 3)
athātaḥ kṛṣṇagataro⸤gavijñānīyam adhyāyaṃ
vyākhyāmaḥ || ||
athaathāto
kṛṣṇagatarogavijñānīyam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yat savṛṇaṃ śukram athāvraṇaṃ ca pākātyayaś cāpy ajakā
tathai⸤va ||
catvāri ete 'bhihitā vikārāḥ kṛṣṇāśrayāḥ saṃgrahataḥ purastāt || 1 ||
saṃgrahataḥ - saṃkṣepataḥ || 1 ||
nimagnarūpaṃ hi bhavec ca-⸤ kṛṣṇe śūcy eva
viddhaṃ tu vibhāti yad vai ||
srāvaṃ sraved uṣṇam atīva yac ca tat savraṇaṃ śukram udāharanti || 2 ||
⸤
śucy eva - śucyākṛtachidraṃ || 2 || 3 ||
dṛṣṭeḥ samīpe na bhavet tu yac ca na cāvagāḍhaṃ na ca
saṃśraveddhi ||
avedanāman na ca yugmaśukraṃ tat siddhim ā⸤pnoti kadācid eva || 3 ||
gaṃbhīrajātaṃ bahalaṃ ca śukraṃ cirotthitaṃ cāpi vadanti
kṛcchra ||
calaṃ - ḍalaḍalāyati || 4 ||
vicchinnamadhyaṃ⸤ piśitāmṛtāṃ vā calaṃ
sirāśukraṃm adṛṣṭikṛc ca || 4 || L
dvitvaggataṃ lohitam antataś ca cirotthitaṃ cāpi vivarjanīyaṃ ||
uṣṇāsrupātaḥ piḍikā ca pītāya⸤smin bhaven
mudganibhaṃ ca śukraṃ || 5 ||
tad apy asādhyaṃ pravadanti kecid anyac ca tittiripakṣatulyaṃ ||
dvitvaggataṃ - dvitīyapaṭalāśritaṃ || antataś ca -
prānte || 5 ||
śo⸤phāsrapākārttiyutaṃ netre sakledarogaṃ ca
bhaved viśukraṃ || 6 ||
viśukraṃ - tad apy asādhyaṃ || 6 ||
sitaṃ yadā bhāty asitapradeśe syandātma⸤kaṃ
nātirugasrayuktaṃ ||
syandātma - abhiṣyandotthaṃ ||
vihāyasīvābhrada.......kāri tad
avraṇaṃ sādhyatamaṃ vadanti || 7 ||
vihāya - ākāśa iva || 7 ||
saṃcchādyate⸤ śvetanibhena sarvaṃ doṣeṇa
yasyāsitamaṇḍalaṃ tu ||
samutthitaṃ - abhiṣyandotthaṃ || || 8 ||
tam akṣipākātyayam akṣikopasamutthitaṃ
tīvrarujaṃ⸤ vadanti || 8 ||
ajāpurīṣapratimo rujāvān salohito lohitapicchalāśruḥ ||
vidārya kṛṣṇaṃ praca⸤yo bhyupaiti tac cājakājātam iti vyavasyet
|| 9 ||
pracayaḥ - samuchrāyaṃ prāpnoti || 9 ||
ity uttare pancamo 'dhyāyaḥ ||5 ||
ity uttare pancamo 'dhyāyaḥ || ||
(From folio IOL San 2646 (Eggling).jpg_166_9r : 1)
athātaḥ sarvarogagatavijñānīyam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
||
athaathātaḥ
sarvarogagatavijñānīyam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ || 1 ||
syaṃdāś ca catvāra ihopadiṣṭās tā⸤vaṃta eveha
tathādhimaṃthā ||
śophānvito śophayutaś ca pākāv
inyity evam ete daśa
saṃpradiṣṭāḥ || 1 ||
ha⸤tādhimaṃtho nilaparyayaś ca śuṣkākṣipāko
'nya=ta eva vātaḥ ||
dṛṣṭis tathāmlādhyuṣitā śirāṇā⸤m utpātaharṣāv api sa=rvabhāgāḥ || 2 ||
anyato dhātaḥ || sarvagatāḥ || 2|| 3 ||
prāyeṇa sarve nayanāmayās tu bhavanty
abhisyaṃdanimittamūlā⸤ ||
tasmād abhisyaṃdam udīryamāṇam upācared āśu hitāya dhīmān || 3 ||
nistodana staṃbhanaromaharṣa⸤pāruṣyasaṃkocaśirobhitā=pāḥ ||
śuṣkā=lpadūṣī śiśirāśrutā ca
vātābhipanne nayane bhavaṃti || ⸤ 4 ||
dāhaprapākau śiśirābhinaṃdo dhūmāyanaṃ
bāṣpasamusthitthiś ca ||
uṣṇāśrutā pītakanetra-⸤tā ca pittābhipanne nayane|
bhavaṃti || 5 ||
sisakaḥ || śuṣkadūṣīsūkupīhu || 4 || 5 ||
uṣṇābhinaṃdo gurutākṣiśophaḥ kaṃḍūpadehau sita=tā⸤tiśi...
śrāvo muhuḥ picchila eva cāpi kaphābhipanne nayane bhavaṃti || 6 ||
śvetatā || 6 ||
L
tāmrāstatā lohitanetratā ca rājyaḥ samaṃtād atilohitāś ca
||
pittasya liṃgāni ca yāni tāni⸤
--rantābhipanne nayane bhavaṃti || 7 ||
vṛddhair etair abhisyaṃdair narāṇām akriyāvatāṃ ||
tāvaṃtas tv adhimaṃ⸤thāḥ syur nayane
tīvravedanāḥ || 8 ||
utpāṭyata ivātyarthaṃ mathyate raṇivac ca yat ||
saṃharṣatodani⸤rbheda...māṃsasaṃradhbamāvilaṃ || 9 ||
kuṃcanāsphoṭanādhmānavepathuvyadhanairyutaṃ ||
śiraso rdvaṃ ca⸤ yena syād adhimaṃthaḥ sa mārutāt || 10 ||
|| 7 || 8 || 9 || 10 ||
raktarājicitaṃ śrāvi vahninevā ca daāhyate ||
yakṛtpiṃ⸤ḍopamaṃ dāhi kṣā=reṇāktam iva kṣataṃ || 11 ||
kṣate kṣārāvasecana iva vedanā || 11 || 12
||
prapakvocchū...vartmāṃtaṃ
saśvetaṃdaṃ pītadarśanaṃ ||
mūrcchā⸤śirodāhayutaṃ pittenākṣyadhimaṃthitaṃ ||
1312 ||
śophavannātisaṃradhbaṃ ||
srāvakaṃḍūsamanvitaṃ || ⸤
śaityagauravapaicchilyadūṣikā=gharṣaṇānvitaṃ || 143
||
pīhāgharṣaṇaṃ ||13 || śrī rāmacandrāya
namaḥ
rūpaṃ paśyati duḥkhena pāṃśupūrṇam ivāvilaṃ || - L
nāsādhmānaśiroduḥkhaṃ yutaṃ śleṣmādhimaṃthitaṃ || 14 ||
baṃdhujīvapratīkāśaṃ tāmyati sparśanākṣa⸤maṃ
||
raktāsrāvaṃ saniḥstodaṃ paśyaty agninibhā diśaḥ || 15 ||
|| 14 || 15 ||
rakta=magnāriṣṭakavat
kṛṣṇabhāgaś ca⸤ lakṣyate ||
ya=d dīptaṃ raktaparyaṃtaṃ tad
raktenādhimaṃthitaṃ || 16 ||
raktamadhye magnaḥ ariṣṭka iva || jvalad iva || 16
||
hanyādṛṣṭiṃ sapta...rātrāt
kaphottho⸤ 'dhīmaṃtho 'sṛksaṃbhavaḥ paṃcarātrāt ||
ṣaḍrātrādvau mārutottho dhimaṃthe mithyā=cārāt paittikaḥ sa⸤dya eva || 17 ||
mithyācārāt sarvatra saṃbadhyet || 17 || 18 || 19 ||
20 ||
udīrṇaḥvedanaṃ netraṃ rāgaśophasamanvitaṃ ||
gharṣanistodaśūlāśruyuktas tad r⸤ktavad viduḥ
|| 18 ||
maṃdavedanatā kaṃḍūsaṃ raṃbhāśrupraśāṃtatā ||
prasannavartmatā cākṣṇoḥ saṃpakvaṃ⸤ dośam
ādiśet || 19 ||
kaṃḍūpadehāśruyutaḥ pakvoduṃbarasannibhaḥ ||
saṃraṃbhī dahyate yaś ca netrapā⸤kaḥ
saśophajaḥ || 20 ||
śopha=hīnāni
liṃgāni netrepāke tv aśophaje ||
śophavarjitāni ||
aṃtaḥśirāṇāṃ śva=sana⸤naḥ sthito dṛṣṭiṃ pratikṣipan ||
21 ||
vāyuḥ || 21 ||
L
hatādhimaṃthaṃ janayet tam asādhyaṃ vidur budhāḥ ||
pakṣmākṣikūṭabhruvam āśritas tu yad ānilaḥ saṃcara-⸤ti praduṣṭaḥ ||
paryāya=śaś cāpi rujaḥ karoti ||
taṃ vātaparyāyam udāharanti || 22 ||
yat= kūṇitaṃ
dāruṇa⸤m akṣivartma vilokyte cāviladarśanaṃ tu ||
sudāru=ṇaṃ yat pratibodhane ca
śuṣkākṣipākābhihataṃ⸤ tadakṣi || 23 ||
yasyāva=ṭūkarṇīśirohanustho manyāgato vāpy anilo 'nya=to vā |
kuryād rujo ti bhru⸤vi locane ca | tam anya=to vātam udāharanti || 24 ||
amlena bhuktena vidāhinā vā saṃchādyate sarvata⸤ eva netraṃ ||
śāphānvitaṃ lohitakaṃ sadā haraṃtim etādṛg aṃmlādhyuṣitaṃ vadaṃti || 25 ||
avedanā vā⸤pi savedanā vā yasyākṣirājyo hi
bhavaṃti tīvrāḥ ||
muhur virajyanti ca tā samaṃtād vyādhiḥ śiro⸤tpāta iti pradiṣṭaḥ
|| 26 ||
L
mohāc chirotpāta upekṣitas tu jāyeta rogas tu
śirāpraharṣaḥ |
tāmlāsrasacchaṃ śravati pragāḍhaṃ ta⸤thā na śaknoty abhivīkṣituṃ
tu || 27 ||
21 || ityuity uttare ṣaṣṭo
'dhyāyaḥ || ||
ity uttare ṣaṣṭo 'dhyāyaḥ ||6 ||
(From folio IOL San 2646 (Eggling).jpg_168_11r : 2)
athāto dṛṣṭigatarogavi⸤jñānīyam adhyāyaṃ
vyākhyāsyāmaḥ || ||
athaathāto
dṛṣṭigatarogavijñānīyam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
||
masūradalamātrāṃ tu paṃcabhūtaprasādajāṃ ||
khadyotavisphuliṃ⸤gābhāmiddhāṃ teājobhir avya=yaiḥ ||1||
akṣayaiḥ ||1||
āvṛtāṃ paṭa=lenākṣṇorbāhyaṃ na vivarākṛtiṃ ||
śītasātmyān nṛ⸤ṇāṃ dṛṣṭimāhurnayanaciṃtakā ||2||
rogāṃstadāśra|yān ghorān ṣaḍ ca ṣaṣṭu
pracakṣmahe ||
paṭalāni⸤ praviṣṭasya timirasya ca lakṣaṇam ||3||
tejojalāśritena ||2||3||
śirābhir abhisaṃprāpya viguṇo 'bhyaṃ=tare bhṛśaṃ ||
prathame paṭa⸤le do=ṣo yasya
dṛ=ṣṭyāṃ vyavasthitaḥ ||4||
kālakāśritena āghe paṭale || duśṭaḥ
||timirākhyo doṣaḥ ||4||
avyaktāni su rūpāṇi sarvāṇyeva prapaśyati ||
dṛṣṭirbhṛśaṃ⸤ vihva=late
dvitīyaṃ paṭalaṃ gate ||5||
atha dvitīya paṭalagatasya lakṣaṇamāha
||5||
L
makṣikā maśakān keśān jālakāni ca paśyati ||
maṃḍalāni patākāś ca marīcīn kuṇṭalāni⸤ ca ||6||
||6||
paripla=vāṃś ca
vividhān varṣamabhraṃ tamāṃsi ca ||
durasthāny api rūpāṇi manyate sa samīpataḥ⸤ ||7||
caṃcalapradeśān ||7||
samīpasthāni dūre ca dṛ=ṣṭergocaravibhramān ||
yatnavānyapi vātyarthaṃ śūcīpāśaṃ na paśyati⸤ ||8||
dṛṣṭiviṣayaḥ ||8||
ū=rdhvaṃ paśyati
nādhastāttṛtīyaṃ paṭaleaṃ gate ||
mahāṃty api ca rūpāṇi cchāditāniīva vāsasā⸤
||9||
karṇanāsākṣiyuktāni yuktāni viparītāni
vekṣyate ||
yathādoṣaṃ ca rajyeta dṛṣṭirdoṣe⸤ baliyasi ||10||
atha tṛ|tīyapaṭalagatasya lakṣaṇamāha
||9||10||11||12||13||
adhaḥsthate samīpasthaṃ dūrasthaṃ coparisthite ||
pārśvasthite tathā doṣe pārśvasthā⸤ni na paśyati ||11||
dṛṣṭimadhyagate doṣe sa ekaṃ manyate dvidhā ||
dvidhāsthite tridhā paśyed bahudhā⸤
cānavasthite ||12||
timirākhyaḥ sa vai doṣaḥś caturthaṃ paṭalaṃ gataḥ ||
ruṇaddhi sarvato dṛṣṭiṃ liṃganāśaḥ⸤ sa ucyate
||13|| L
tasminnapi cirodbhūte cātiruḍhe mahāgade ||
caṃdrādityau sanakṣatrāvaṃtarīkṣe ca vaidyutaḥ
||14||-⸤
nirmalāni ca tejāṃsi bhrājiṣṇūni ca paśyati ||
||14||
sa eṣa liṃga=nāśastu
nīlikākācasaṃjñitaḥ ||15⸤
tatra vā=tena rūpāṇi bhramaṃtīva ca
paśyati ||
iṃdriyaśaktināśaḥ||15||
ā=vilānyaruṇābhāni
vyā=viddhāni ca mānavaḥ ||16⸤
pittenādityakhadyotaśakracāpataḍidgaṇān ||
śikhibarhivicitrāṇi nīlakṛṣṇāni cekṣya⸤te
||17||
idānīṃ paṭaprāptsya sāmanyaliṃgamabhidhāya vātāde
lakṣaṇamāha || asphuṭāni || vyākulāni
||16||17||
gaura=cāmaragaurāṇi
śvetābhrapratimāni ca ||
śvetacāmaraḥ ||18||19||20||
kaphena pa|śyed rupāṇi snigdhāni ca si-⸤tāni ca ||18||
paśyed aśūkṣmyāṇy atyarthaṃ vyabhre caivābhrasaṃplavaṃ
||
salilaplāvitānīva parijā⸤ḍyāni mānavaḥ
||19||
tathā raktena raktāni tamāṃsi vividhāni ca ||
haritaśyāvakṛṣṇāni dhū⸤madhūmrāṇi cekṣate
||20||
L
||sannipātena citrāṇi viplutāni ca paśyati ||
bahudhāpi dvidhā vāpi sarvāṇyeva samaṃtataḥ ||21||⸤
hīnādhikāṃgānyathavā jyotīṃṣy api ca mānavaḥ ||
pittaṃ kuryāt parimlāyi mūrcchitaṃ raktatejasā ||22||⸤
pītā diśastathodyaṃtamādityaṃ naiva paśyati ||
vikīryamāṇān khadyotair vṛkṣān tejobhir eva ca ||23⸤
vakṣyāmi ṣaḍvidhaṃ rogair liṃganāśam ataḥ paraṃ ||
rāgo ruṇo mārutajaḥ pradiṣṭaḥ pittāt parimlāyyatha⸤vāpi nīlaḥ ||
kaphāt sitaḥ śoṇitajotha raktaḥ samastadoṣāc ca vicitravarṇaḥ ||24||
||21||22||23||24||
aruṇaṃ⸤ maṇḍalaṃ dṛṣṭyo sthūlakācāruṇaprabhaṃ
||
parimlāyini rogaḥ syān mlāyinī=laṃ ca
maṃḍalaṃ ||25||
doṣa⸤kṣayāt kadācit syāt svayaṃ tatra ca
darśanaṃ ||
āvilaṃ maṇḍalaṃ vātāc caṃcalaṃ paruṣaṃ tathā || 26||
pītanīlaṃ kalesari ||25||26||27
pi⸤ttāto maṃḍalaṃ nīlaṃ kāṃcyābhaṃ pītam eva
ca ||
śleṣmaṇā bahalaṃ stīlesnigdhaṃ śaṃkhaṃ kuṃdeṃ=dupāṃḍuraṃ ||27
⸤
mucukuṃda||27||28||
calapadmapalāśasthaḥ śuklo bindur ivāṃbhasaḥ ||
saṃkucaty ātape ty arthaṃ chāyāyāṃ vistaraty api || 28
L
madyamāne ca nayane maṃḍalaṃ tad visarppati ||
pravālapadmapatrābhaṃ maṃḍalaṃ śoṇitātmakaṃ ||29||
29||
dṛṣṭirāgo bha⸤vec citro
liṃganāśe tridoṣaje ||
yathāsvaṃ doṣa=liṃgāni sarveṣv eva
bhavaṃ hi ||30||
todādīni ||30||
tathā naraḥ pittavidagdha⸤dṛṣṭiḥ kaphena
cānyas tv atha dhūmadarśī ||
yo hrasva=jātyo
nakulāṃdhatā ca gaṃbhīrasaṃjñā ca tathaiva dṛṣṭiḥ ||31
⸤
pittaje liṃganāśe yo hrasvajātyo nāma vikāro bhavati
| tena vikāreṇa ||31||32||33||
ṣaṭ liṃganāśā ṣaḍime ca rogā dṛṣṭyāśrayāḥ ṣad ca ṣaḍ
eva ca ... ||
pittena duṣṭena gatena vṛdhiṃ pītā bhave⸤d
yasya narasya dṛṣṭiḥ ||32||
pītāni rūpāṇi ca manyate yaḥ sa mānavaḥ
pittavidagdhadṛṣṭiḥ ||
prāpte tṛ⸤tīyaṃ paṭalaṃpa tu doṣe divā na paśyen niśi
vīkṣyate ca ||33||
ra... sa= śītānugrahītadṛṣṭi pittālpa⸤bhāvādapi tāni paśyet ||
naraḥs tathā śleṣmavidagdhadṛṣṭistānyeva śuklāni hi manyate tu
||34||
tri⸤ṣu sthitolpaḥ paṭaleṣu doṣo
naktāṃdhyamāpādayati prasahya ||
divā sa sūryānugṛhītacakṣurīkṣeta rū⸤pāṇi kaphālpabhāvāt ||35||
|| saḥ puruṣaḥ ||34||35||
L
śophajvarāyāsaśirobhitāpairabhyāhatā yasya narasya
dṛṣṭiḥ ||
sadhūmakān paśyati sarvabhāvāṃstaṃ-⸤ dhūmadarśīti vadaṃti rogaṃ
||36
||36||
yo hrasva=jātyo
divaseṣu kṛcchrāt hra...svāni rūpāṇi ca tena paśyet⸤||
rātrau sa=
śītānuigṛhītadṛṣṭiḥ pittālpabhāvādapi tāni paśyet ||37||
pittaje liṃganāśe yo hrasvajātyo nāma vikāro bhavati tena vikāreṇa || puruṣaḥ
||37||
vidyotate yasya nararasya⸤
dṛṣṭirdoṣābhipannā nakulasya yadvat ||
citrā=ṇi rūpāṇi
divā= sa paśyet sa vai vikāro
nakulāṃdhasaṃ⸤jñaḥ ||38||
dṛṣṭirvirūpā śvasa=nopasṛṣṭā saṃkucyate
'bhyaṃtarataḥ prayāti ||
nānā rūpāṇi || rātrau napaśyete ||38|| vātodbhūte liṃganāśe vātopasṛṣṭāḥ
||39||
rujāvagāḍhā ca tamakṣaro⸤gaṃ gaṃbhīraketi
pravadaṃti tajjñāḥ ||39||
bā=hyau punarvāviha saṃpradiṣṭau
nimittataś cāpy animittata⸤ś ca ||
nimittatas tastra
manobhitāpānjñeyastvabhisyaṃdanida=rśanaiś ca ||40
surarṣigaṃdharvamahorugāṇāṃ⸤ saṃdarśanenā-pi ca
bhāskarāṇāṃ ||
āgaṃtukau ||40|| rūpaiḥ ||41||
hanyeta dṛṣṭirmanu'jasya yasya sa
liṃganāśastvanimittasaṃjñaḥ 41 L
tatrā=kṣi
vispaṣṭamivātibhāti|| vaiḍūryavarṇā vimalā ca dṛṣṭi ||
vidīryate śīryate hīyate vā nṛ⸤ṇāmabhīghātahatā tu dṛṣṭiḥ ||42||
animittasaṃjñe liṃganāśe ||42||
ityete nayanagatā mayā vikārāḥ saṃkhyātāḥ pṛthagiha
ṣaṭ⸤ sa saptatiś ca ||
teṣāṃ te= pṛthagiha vistareṇa
sarvaṃ vakṣyante haṃ tadanu cikitsitaṃ yathāvat ||43||
⸤
te tava ||43||
ityuttare saptamo 'dhyāyaḥ ||7||
ityuity uttare saptamo 'dhyāyaḥ
|| ||
(From folio IOL San 2646 (Eggling).jpg_171_13r : 4)
athātaś cikitsāpravibhāgavijñānīyam adhyāyaṃ
vyā⸤khyāsyāmaḥ ||
ṣaṭsaptatirye 'bhihitā vyādhayo nāmalakṣaṇaiḥ ||
cikitsitamidaṃ teṣāṃ sa⸤māsādyāsataḥ śṛṇuḥ ||
cchedyāsteṣu daśaika nava lekhyāḥ
prakīrttitāḥ ||1||
bhedyāḥ paṃca vikārāḥ⸤ syurvyadhyāḥ paṃcadaśaiva tu ||
dvādaśāśastrakṛtyās tu yāpyāḥ sapta bhavaṃti hi ||2||
rogā varjayi⸤tavyāḥ syurdaśa paṃca ca
jānatā ||
asādhyau vā bhavetāṃ tu yāpyau vāgaṃtu=saṃjñikau ||3||
atha||1||2||3||
||animittataḥ | animittataḥ
||3||
L
arśo 'nvitaṃ bhavati vartma tu yattathārśaḥ śuṣkaṃ
tathārbudamatho piḍikāḥ sarājyaḥ ||
jālaṃ śirājam api⸤ paṃcavidhaṃ tathārma cchedyā bhavaṃti saha
parvaṇikāmayena ||4||
utsaṃginī bahulakardamavartmanī
ca⸤ śyāvaṃ ca yac ca paṭhitaṃ tvi baddhavartma ||
kliṣṭaṃ ca pothakiyutaṃ khalu vartma yac ca || kubhīnikī ca
saha⸤ śarkarayā ca lekhyāḥ 5
||4||5||
śleṣmopanāhalagaṇau ca biṣaṃ ca bhedyā granthiś ca yaḥ
kṛmikṛto 'ṃjananā⸤mikā ca ||
ādau śirā nigaditās tu ya=yoḥ prayoge
pā=kau ca yau nayanayoḥ pavano
nya=tas tu-⸤ ||6||
pūyālasānilaviparyayamaṃdasaṃjñāḥ syaṃdās tu
yāṃtyapaśamaṃ hi śirāvyadhena ||
śuṣkākṣi⸤pākakaphapittavidagdhadṛṣṭiṣvamlākṣiśukranicayārjunapiṣṭaekeṣu
||7||
śirāharṣaśirotpātayoḥ || saśophapākaḥ aśophapākaḥ ||
anyatovātaḥ ||6||7||
aklinnavartmahuta⸤bhukdhva=jadarśaśuktipraklinnavartmasu tathaiva
balāsasaṃjñe ||
āgaṃtunāmayayuge=na ca dū⸤ṣitāyāṃ dṛṣṭau na śastrapatanaṃ pravadaṃti tajjñāḥ ||8||
dhūmadarśī || nimittataḥ amininimittataḥ || 8
L
saṃpaśya=taḥ ṣaḍapi
ye bhihitāsu kācāste pakṣmyakopasahitās tu bhavaṃti yāpyāḥ ||
catvāra eva pavana⸤prabhavāstvasādhyā dvau pittajau
kaphanimittaja eka eva ||9||
aṣṭārdhakā rudhirajāś ca gadāstridoṣā⸤stāvaṃta eva gaditāvapi
bāhyajau dvau ||
doṣalākācā ||9||
ity uttare aṣṭamo 'dhyāyaḥ ||8||
iti ity uttare aṣṭamo 'dhyāyaḥ
||8|| ||
(From folio IOL San 2646 (Eggling).jpg_172_15r : 3)
athāto vātābhi⸤ṣyaṃdapratiṣe=dhaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
atha pratiṣedhaṃ cikitisitaṃ ||
purā=ṇasarpiṣā
snigdhau syaṃdābhisyaṃdpīḍitau |
śvedayitvā⸤ yathānyāyaṃ śirāmokṣeṇa jojayet ||1||
varṣoṣitapāsarpiṣāṃ pānasnigdhau
||1||
saṃpādapādayed ba=stibhiś ca samya=k
sne=havirecitau ||
tarpa⸤ṇaiḥ puṭapākaiś ca dhūmairāś cotanais tathā ||2||
nirūhyanuvāsanaiḥ || kṛtasaṃsarjacakramauḥ ||tlvakādibhisnehaviracanaiḥḥ ||2||
nasyaiḥsnehavirekaiś ca
śirobastibhir eva ca ||
vā=taghnānūpa⸤jalajamāṃsāmlakvāthasecanaiḥ ||3||
bhadradārvādi ||3||
L
snehaiś catu=rbhir
ruṣṇaiś ca tatpī=tāṃbaradhāraṇaiḥ ||
payobhir vesavāraiś ca śālvalaiḥ pāyasais tathāḥ ||4||
sarppistailavasāmajjabhiḥ || tair bhāvitānāṃ
vastrāṇāṃ dhāraṇaiḥ ||4||
bhi⸤ṣak saṃpādayed
etāvupanāhaiś ca pūjitaiḥ ||
grā=myānūpodakaraiḥ snigdhaiḥ
phala=rasānvitaiḥ ||5||
athāhāram āha || dāḍimāmalakaprabhṛtibhiḥ
5||
susaṃ⸤skṛ=taiḥ pa=yobhiś ca tayor
āhāra iṣyate ||
tathā copari bhaktasya sarpiḥpānaṃ praśasyate ||6||
vastratuḥ snehapītaṃ vastraṃ ...kṣṇārupari doṣāpe...yādhāraṇīyaṃ || payobhir iti bahurvacanaṃ bhūyobhūyaḥ prā paṇārthaṃ ||6||
triphalā⸤kvāthasaṃsiddhaṃ kevalaṃ jī=rṇam eva vā ||
siddhaṃ vāta=haraiḥ kṣīraṃ
prathame=na gaṇena vā ||7||
kālāṃtareṇāpi saṃskārāpattiḥ || bhadradārvādibhiḥ
|| vidārigaṃdhādyena ||7 ||
snehāstailādvi⸤nā siddhā vātaghnais tarppaṇe
hitāḥ ||
sne=hikaḥ puṭapākaś ca dhūmo nasyaṃ ca
tadvidhaṃ ||8|| || || ||
kriyākalpoktaḥ || snaiaihikaṃ ||8||
||rāmacaṃdrāya namaḥ || ||
L
nasyādiṣu sthirākṣīrama=dhuraiḥ kṣīramiṣyate ||
e=raṇḍapallave mūle tvaci vājaṃ payaḥ
sṛtaṃ || 9||
kākolyādibhiḥ || idānīmāṃtaraṃ kramamabhidhāya
bāhyamāha ||9||
kaṃṭakāryāś ca⸤ mūleṣu sukhoṣṇaṃ secane hitaṃ
||
saiṃdhavo=dīcyayaṣṭyāhvapippalībhiḥ
sṛtaṃ payaḥ ||10||
bālakṃ ||10||
hitamardvodakaṃ seke ta⸤thāś cotanam eva ca ||
hrīberavakra=maṃjiṣṭoduṃbarutvakṣu
sādhitaṃ ||11||
sāmbhaś chāgaṃ payo vāpi śūlāś co⸤tanam
uttamaṃ ||
mudhukaṃ rajanīṃ pathyāṃ devadāru ca peṣayet ||12||
ājena payasā śreṣṭamabhiṣyande tad aṃja⸤naṃ ||
gairikaṃ saiṃdhavaṃ kṛṣṇāṃ nāgaraṃ ca yathottaraṃ ||13||
dviguṇaṃ piṣṭam adbhis tu guṭikāṃjanam iṣyate ||-⸤
snehāṃjanaṃ hitaṃ cātra vakṣyate tad yathāvidhi ||14||
tagara ||11||12||13||14||-
rogo yaś cānyato vāto yaś ca mārutaparyayaḥ ||⸤
anenaiva vidhānena bhiṣak tāvapi sādhayet ||15||
pūrvabhaktaṃ hitaṃ sarpiḥ kṣīraṃ vāpy atha bhojane ||⸤
vṛkṣād anyāṃ kapitthe ca paṃcamūle mahaty api ||16||
||15||16|| rāmakṛṣṇa || ||
L
sakṣīraṃ ka=rkaṭarase
siddhaṃ cātra ghṛtaṃ pibet |
siddhaṃ ca hitamatrāhuḥ pattūrārttagalāgni=kaiḥ ||167 ||
kuracīrālārase ||
javāni ||17||
sa⸤kṣīraṃ māṣa=śṛṃgyāṃ vā sarpivītaratarepi vā ||
saidhavaṃ dāru śuṃṭhī ca mātuluṃgaraso ghṛtaṃ ||18||
kākaḍāsīṃga ||18||
sta⸤nyo=dakāṃbhyāṃ karttavyaṃ śuṣkapāke tad aṃjanaṃ ||
pūjitaṃ sarppiṣaś cātra pānamakṣṇoś ca tarpaṇaṃ ||⸤19||
ghṛtena jīvanīyena nasyaṃ tailena cāṇunā ||
pariṣeke hitaṃ cātra payaḥ śītaṃ sasaiṃdhavaṃ ||⸤20||
strīṇāṃ ||19||20||
rajanīdārusi=ddhaṃ vā
saiṃdhavena samāyutaṃ |
sarppiryutaṃ stanyaghṛṣṭam aṃja=naṃ vā
mahauṣadhaṃ ||21⸤
vasā vānūpajalajāḥ saiṃdhavena samāyutāḥ ||
nāgaronmiśritāḥ kiṃcit śuṣkapāke tad aṃjanaṃ ||⸤22||
payaḥ || aṃjanaṃ kāryaṃ ||21||22||
raktābhisyaṃde 'ṃjane ca vakṣyate tac ca yojayet ||
pavanaprabhavā rogā ye= kecid dṛṣṭināśa⸤nāḥ ||
bījenānena medhāvī teṣu karmma prayojayet ||23||
timirādayaḥ ||23||
ity uttare navamo 'dhyāyaḥ ||9||
ity uttare navamo 'dhyāyaḥ
||9|| ||
(From folio IOL San 2646 (Eggling).jpg_174_17r : 1)
athātaḥ pittābhiṣyaṃdapratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
athaathātaḥ
pittābhiṣyaṃdapratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
pittasyaṃde paittike cādhimaṃthe raktāśrāvaṃ⸤
śraṃsa=naṃ cāpi kāryaṃ ||
akṣṇoḥ sekālepanaṃsyāṃjanāni paitte ca syādyadvisarppe= vidhānaṃ ||1||
virecanaṃ || uśiralāmajjakacaṃ dattānītyādikaṃ
||1||
guṃ-⸤drāṃ śāliṃ śaivalaṃ śailabhe=daṃ dārvīmelāmutpalaṃ rodhramabhraṃ ||
padmātpatraṃ śarkarāṃ darbhamikṣu nālaṃ ro⸤dhraṃ vetasaṃ padmakaṃ
ca ||2
pāṣāṇabhedaṃ ||2||
drākṣā kṣaudraṃ caṃdanaṃ yaṣṭikāhvaṃ yoṣitkṣīraṃ
dhātrya=naṃte ca piṣṭvā ||
sarppi⸤siddhaṃ nā=vane tarpaṇe
ca siddhaṃ kṣīraṃ śastrameteṣu vājaṃ ||3||
utpalasāri vā ||3|| nasye ||3||
yojyo vargro vyasta eṣo nyathā= vā samyagnasyo= 'ṣṭārddhasaṃkhye pi nityaṃ ||
śastāśeṣā pittahaṃtrī kriyā ca ṣaḍrātrā=rdvātkṣīrasa=rppiś ca
nasyaṃ ||4||
aṣṭārdha saṃkhye
śirovirekāvapīḍapratimarśanasyādibhedena catuḥsaṃkhye | api śabdaḥ
saṃbhāvanāyāṃ |samasto vā anyathā ity
arthaḥ || trirātrād ūrdhvaṃ || guṃdrādibhiḥ saṃskṛtāt kṣīrāt utthitaṃ
sarppiḥ ||4|| ||rāma||
L
pā=lāśaṃ syāc
choṇitaṃ cāṃjanārthe śa...lla=kyā vā śarkarākṣaudrayuktaṃ ||
kiṃśukarajaṃ || śallakṣīraṃ vā 'ṃjanārthaṃ
||5||
tadvat phenastoyadheḥ pauṃḍarīkaṃ dhātrībījāny utpalaṃ
śarkarā ca ||5||
rasakriyāṃ vā śarkarākṣaudrayuktāṃ pāliṃ=dyāṃ vā mādhu⸤ke cāpi kuryāt ||
mustāṃ phenaṃ sāgarasyotpalaṃ ca ||
jaṃtu=ghnailādhātrībījādrasaś ca
||6||
tālī-⸤sailāgairikośīraśaṃ...khair evaṃ
yuṃjyād aṃjanaṃ stanyapiāṣṭaiḥ ||
pūrṇāṃjanamāhatṛvṛ...
|| kvāthe || viḍaṃgaḥ ||6||
cūrṇaṃ kuryād aṃjanārthe rasao vā
stae-nyopetao dhātakīsyaṃda=nābhyāṃ ||7||
yoṣitstanye śāta=kumbhe vighṛṣṭaṃ
kṣaudropetaṃ kaiśukaṃ vāpi⸤ puṣpaṃ ||
ti....... ||7||
rodhraṃ drākṣāṃ śarkarāṃ votpalaṃ ca nāryāḥ kṣīraṃ
yaṣṭisā=hvāṃ vacāṃ ca ||8||
piṣṭvā kṣīre va=rṇa⸤kasya
tvaga=smiṃs toyonmiśre caṃdanoduṃbare ca ||
suvarṇakhallī ||
jeṭīṭhīmadhu ||8
sauvarṇapātre || abhisyaṃde ||9||
rāmakṛṣṇa
kāryaḥ phenaḥ sāgarasyāṃjanārthe nārīstanye mākṣī⸤ke vāpi ghṛṣṭaḥ ||9|| L
yo=ṣitstanye sthāpitaṃ yaṣṭikāhvaṃ
rodhraṃ drākṣāṃ śarkarām utpalaṃ ca || ...
āścotanadvayam āha || kṣaumā anadvam eva
||9||
kṣaumābaddhaṃ pathyamāś cota⸤ne vā
sarppirbhṛṣṭaṃ yaṣṭikāhvaṃ saro=dhram
||...
toyonmiśrāḥ kāśmarīdhātripathyās tadvaccā=huḥ kaṭphalaṃ cāṃbunaiva ||
10
eṣo mlāsthe 'nukra=maś cātha śuktau kāryaḥ sarvaḥ syācchirāmokṣyavarjyaḥ ||10
āścotanaṃ || saṃdanādhimaṃthaharaḥ ||10||
sarppi=ḥ peyaṃ⸤ traiphalaṃ tailvakaṃ vā peyaṃ vā syāt kevalaṃ yat purāṇam
||11
do=ṣe 'dhaḥ syāstāc
chuktikāyām apā=ste-⸤
śītairdravyair aṃjanaṃ kāryamā...śu 11
viśeṣam āha || śuktikāyāṃ viśeṣamāha || virekena niraste ||11||
vaiḍū=ryaṃ syāt
sphāṭikaṃ vai drumaṃ ca mauktā śāṃkhaṃ rājataṃ śātakuṃbhaṃ
||12⸤
cūrṇaṃ śūkṣmaṃ śarkarākṣaudrayuktaṃ śuktiṃ hanyād aṃjanaṃ caitad āśu ||
12
yuṃjyāt sarpirdhūmadarśī naras tu śe⸤ṣaṃ
kuryād raktapaittaṃ vidhānaṃ ||13||
yac caivānyat pittahṛt tac ca sarvaṃ yad vīsarpi paittike tad vidhānaṃ
||13
ścotojamuktāvaiḍūryādīni ||12||13||
ity uttare daśamo 'dhyāyaḥ ||10 ||
(From folio IOL San 2646 (Eggling).jpg_175_18v : 1)
athātaḥ śleṣmābhiṣyaṃdapratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
syaṃdādhimaṃthau kaphajau pravṛddhau jayec chi⸤rāṇāmatha mokṣaṇena ||
śvedāvapīḍāṃjanadhūmasekapralepayogaiḥ kavalagrahaiś ca ||1||
||1||
rūkṣais tathā⸤ś cotanasaṃvidhānais tathaiva
nasyaiḥ puṭapākayogaiḥ ||
trya=hāt tryahāc cāpy
apatarppaṇāṃte prātasta⸤yo=stiktaghṛṃtaṃ praśastaṃ ||2||
ekāṃtareṇa || ṣyaṃdādhimaṃthayoḥ ||2||
tad annapānaṃ ca samācared vi ya
chleṣmaṇo naiva karoti vṛddhiṃ ||
kuṭaṃ⸤na=ṭāsphotaphaṇijjabilvapa=ttūrapīlvarkakapitthabhaṃ=gaiḥ ||3||
...garaḥ ||sitavirekaḥ ||
pallavaiḥ ||
śvedaṃ vidadhyād athavānulepaṃ⸤ ba=rhiṣṭasuṃṭhīsurakāṣṭakuṣṭhaiḥ ||
siṃdhūtthahiṃgutriphalāmadhūkaprapauṃḍarīkāṃjanatutthāgraiḥ ||4
...lakaṃ ||
ślokārddhavyavachinnāvarttārāh
||4||
L
piṣṭairjalenāṃjanavarttayaḥ syuḥ
pathyāharidrāmadhukāṃjanair vā ||
trīṇyūṣaṇāni triphalā haridrā viḍaṃ⸤gasāraś ca samāni ca syuḥ ||
5
||5||
barhiṣṭakuṣṭāmarakāṣṭaśaṃkhapāṭhānakhavyoṣamanaḥśilāś ca
||
piṣṭāṃ⸤bunā vā kusumāni jātīkaraṃjaśo=bhāṃjanajāni yuṃjyāt ||6||
rktasi rasa ||6||
phalaṃ pra=kīryāstvathavāpi śigroḥ⸤ puṣpaṃ ca tulyaṃ
bṛhatīdvayasya ||
rasāṃjanaṃ saiṃdhavacaṃdanaṃ ca manaḥśilāle lasunaṃ ca tulyaṃ ||7||
cirabilvaḥ ||7||
pi-⸤ṣṭvāṃjanārthe kaphajeṣu dhīmān varttiṃ
vidadhyānnayanāmayeṣu ||
roge balāsagrathiteṃ 'janaṃ ca kartta⸤vyametat suviśu=ddhakāye ||8||
śirāvydhavirekaśirovirekaiḥ suviśuddhakāye
||8||
nīlā=n yavānā
yyapa=yo nupītān śilā=kinaḥ śuṣkatanū vidahya ||⸤
tathārjakāsphotakapitthabilvanirguṃḍījātīkusumāni caiva ||9||
haritān yavān||tripaṃcāhaṃ ||9|| rāma ||
L
tatkṣā=rayatsaiṃdhavavyoṣatutthaṃ pa=kvaṃ vidadhyādatha veṇunājyāṃ ||
etadbalāsagrathite ṃjanaṃ syādeṣo nu⸤kalpas tu phaṇijja=kādau 10 ||
mahauṣadhaṃ māgadhikāṃ ca mukhyāṃ sasaiṃdhavaṃ
yanmaricaṃ ca śuklaṃ ||
tanmātu⸤luṃgasvarasena miśraṃ netrāṃjanaṃ piṣṭakamāśu hanyāt
||11||
...ḍhakaṃ dvi droṇenāṃ ...pacet kṣāravat ba...ḥ pariśṛtaṃ || prativāpaṃ dārvīlepaṃ || ...digaṇamadhye ...jjakā aṃtagataḥ
||10||11
phale bṛhatyā magadhodbhavānā mādhā⸤ya kalkaṃ
phalapākakā=le ||
śro=tojayuktaṃ tata uddhṛtaṃ tu tadvat tu pa=thyaṃ
vidhir eṣa cāpi ||12
bṛhtyāḥ phalasya pākakāle bījānyupddhṛtya pippalīkalkena pūrayet śrotoja yuktaṃ śuṣkāvacchāyāṃ
taduddhṛtya tamaṃjane
prayojyaṃ ||| pūrvavat pi2ṣṭake hitaṃ |||| sauvī1rāṃjanaṃ ||||
||12||
vārttāka-⸤sphigviṃdrasa=rāpi...lakirātatiktāmalakīphaleṣu ||
kāsīsasāmudrarasāṃjanāni jātyā⸤s tathā kṣā=rakam eva cāpi ||13||
iṃdravāruṇi || jātīkalikā ||13||
rāmacaṃdrāya namaḥ ||
L
praklinnavartmanyupadiśyate tu yogāṃjanaṃ
tanmadhunāvaghṛṣṭaṃ ||
nā=deyamagryaṃ maricaṃ= ca śu=klaṃ
nepā⸤lajā=tā ca samapramāṇā
||14||
samātuluṃgadrava eṣa yogaḥ kaṃḍūṃ nihanyāt
sakṛdaṃjanena ||
sa⸤śṛṃgaveraṃ suradāru mustaṃ siṃdhuprasutaṃ makulāni jātyāḥ
||15||
||sauvīrāṃjanaṃ nā deyaṃ || śobhājanabījaṃ ||
raktaśigruḥ || manaḥśilā ||14||15||16||
sarāprapiṣṭaṃ tv idam aṃjanaṃ hi kaṃḍvāṃ⸤ ca
śophe ca hitaṃ vadaṃti ||
syaṃdādhimaṃthakramam ācarec ca sarveṣu caiteṣu sadāpraśastaḥ ||16||
⸤
ity uttare ekādaśo 'dhyāyaḥ ||11 ||
itiitiity uttare ekādaśo 'dhyāyaḥ
||11 || ||
(From folio IOL San 2646 (Eggling).jpg_177_20r : 5)
athāto raktābhiṣyaṃdapratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
⸤
athaathaathāto
raktābhiṣyaṃdapratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ || ||1||
maṃthaṃ syaṃdaṃ śirotpātaṃ śirāharṣaṃ ca raktajaṃ ||
ekenaiva vidhānena cikitsec caturo gadān ||1||
L
vyādhyā=rttāṃś caturo
pyetān snigdhānkauṃ=tena sarpiṣā ||
rasai=r udārair athavā śiromokṣeṇa
yojayet ||2
⸤
|| prāk kepāś cotanādiśamanaṃ pravṛddhānāṃ snehaśirāvyadhādi ata ārttagrahaṇaṃ kṛtaṃ || koṣṇena
| pāṭḥāṃtaraṃ || māṃsarasaiḥ
||2||
viriktānāṃ pra=kāmaṃ
ca śi=rāṃsy eṣāṃ virecayet ||
vaireca=nikasiddhena sitāyuktena sarpiṣā
||3|| ma⸤jñā= vā
tena dvipakvena medasā tasyacchṛtena
vā ||
pragāḍhaṃ || pratirogāpekṣayā bahuvacanaṃ ||
pittaraktaprasādanāni vairecanadravyāṇi taiḥ siddhena sarpiṣā
||3||
tataḥ pradehāḥ pariṣecanāni nasyāni dhūmāś ca
yathā=⸤svam eva ||
āś cotanābhyaṃjanatarppaṇāni snigdhāś ca kāryāḥ puṭapākayogāḥ ||4||
majjā || doṣānatikrameṇa ||4||
nīlo=tpalo-⸤śīrakaṭaṃ=kaṭerīkālīyayaṣṭīmadhumustarodhraiḥ ||
sapadmakairdhūtaghṛta=pradigdhairakṣṇoḥ
pradeyaṃ pari⸤taḥ pra kuryāt ||5||
rujāyāṃ vāpy atibhṛśaṃ śvedāś ca mudavo hitāḥ ||
akṣṇoḥ samaṃtataḥ kāryaṃ pātanaṃ⸤ ca jalaukasāṃ ||6||
athapradehamāha ||
dāruharidrā || miśraiḥ ||5||6||
L
ghṛtasya mahatīṃ mātrāṃ pītā cārttiṃ niyacchati ||
pittābhis yaṃ daśamanaṃ vidhiṃ cāpy upayojayet ||7||
⸤
||7||
kaserumadhukābhyāṃ vā cūrṇam aṃbarasaṃbhṛ=taṃ ||
nyastamasptāṃtarikṣāṃ=su hitamāś cotanaṃ bhavet ||8||
pā⸤ṭalārjunaśrīparṇīdhātakīdhātribilvataḥ ||
puṣpāṇy atha bṛhatyoś ca biṃbīlodhrāc ca tulyaśaḥ ||9||
⸤
maṃjiṣṭāṃ cāpi madhunā piṣṭām īkṣurasena vā ||
raktābhis yaṃdaśāṃtartham etad aṃjanam iṣyate ||10||
caṃ⸤danaṃ kumudaṃ patraṃ śilājatuṃ sakuṃkumaṃ
||
ayastāmrarasaṃ tutthaṃ niṃbaniryāsam aṃjanaṃ ||11||
vastradhṛutaṃ || tāsām apām abhāve guṇavad
bhūmipatitā upādesyā ||8||9||10||11||
trapukāṃ⸤syamalaṃ cāpi piṣṭvā puṣpa=rasena tu ||
vaṃjlā yāḥ kṛtā varttyaḥ pūjitāś cāṃjane sadā ||12||
madhunā ||12||
syādaṃ⸤janaṃ ghṛ=taṃ kṣaudraṃ śirotpātasya bheṣajaṃ ||
tadvatsaiṃdhavakāsīsaṃ stanyaghṛṣṭaṃ ca pūjitaṃ ||13||
caturṇāṃ rogāṇāṃ
sāmānyaṃ cikitsitamabhidhāya vai|śeṣikaṃ śirotpātādīnāṃ
cikitsitamāha ||13||
L
madhunā śaṃkhanepā=lītutthadārvyaḥ sasaiṃdhavāḥ ||
rasaḥ śirīṣapuṣpād vā surāmaricamākṣikaiḥ ||14||
⸤
yuktaṃ ca madhunā vāpi gairikaṃ hitamaṃjanaṃ ||
śirāharṣe ṃjanaṃ kuryāt phāṇitaṃ madhusaṃyutaṃ ||15||
|| manaḥśilā ||14||15||
madhu⸤nā tārkṣyajaṃ cāpi kāsīsaṃ ca
sasaiṃdhavaṃ ||
vetrā=mlas tasya saṃyuktaṃ phāṇitaṃ tu
sasaiṃdhavaṃ ||16|||
amlavetasa ||16||
pai=ttaṃ⸤
vidhimaśeṣeṇa kuryād arjunaśāṃtaye ||
ikṣukṣaudrasitāstanyadārvīmadhukasaidhavaiḥ ||17||
pittābhisayṃdoktaṃ ||17||
sekāṃja⸤naṃ cātra hitam amlair āśotanaṃ tathā
||
sitāmadhukaka=ṭvaṃgamas tu
kṣaudrāmlasaiṃdhavaiḥ ||18||
bījapūra⸤kakolāmladāḍimāmlaiś ca yuktitaḥ ||
ekaśo vā dviśo vāpi yojitaṃ vā tribhis tribhiḥ ||19||
sphaṭi⸤kaṃ vidrumaṃ śaṃkho madhukaṃ madhu
caiva hi ||
śaṃkhakṣaudrāsitāyuktaḥ sāmudraḥ phena eva vā ||20||
aralu ||18||19||20||
dvāvi-⸤mau vihitau yogāvaṃjane 'rjunanāśanau ||
saiṃdhavakṣaudrakatakāḥ sakṣaudraṃ vā rasāṃjanaṃ ||21||
ślokārdhavihitau ||21||
L
kāsīsaṃ madhunā vāpi yojyamatrāṃjane sadā ||
lohacūrṇāni sarvāṇi dhā=tavo lavaṇāni
ca⸤ ||22||
ratnāni daṃtāḥ śṛṃrvāṇi gaṇaś cāpy avasādanaḥ ||
kukuṭāṃḍakapālāni lasunaṃ kaṭukatrayaṃ⸤ ||23||
haritālādi ||22||23||
karaṃjabījamelāś ca mekhyāṃjanam iti smṛtaṃ ||
pu=ṭapākā=vasānena raktaviśrāvaṇādinā⸤24 ||
śukragatasya cikitsitamāhapuṭakāka | pāko
'vasāne yasya ||24||
saṃpāditasya vidhinā kṛtsnena syaṃdaghātinā ||
anenāpaharec chukramavraṇaṃ ku=śalo
bhiṣak⸤ ||25||
bāhyāvasthāvaśenopakramituṃ jānāti sakuśalaḥ || 25||
uttā=namavagā=ḍhaṃ vā
karkaśaṃ vāpi savraṇaṃ ||
śirīṣabījamaricapippalīsaiṃdhavaiḥ api ||⸤26||
śukrasya gharṣaṇaṃ
kāryamathavā saiṃdhavena tu ||
kuryāt tāmrarajaḥśaṃkhaśilāmaricasaiṃdhavaiḥ 27
atha savraṇacikitsitamāha | uttānaṃ
ekapaṭalāśritaṃ || dvipaṭlā-śritaṃ ||26||27|| rāmakṛṣṇa ||
L
aṃtyādviguṇitairebhir aṃjanaṃ
śukranāśanaṃ ||
kuryād aṃjanayogau vā samyak ślokādvikāvimau ||⸤28||
28||
śaṃkhako=lāsthikatakadrāksāmadhukamākṣikaiḥ ||
kṣaudradaṃtā=rṇavamalaśirīṣakusumair
a⸤pi ||29||
kṣārāṃjanaṃ vā vitaredbalāsagrathitāpahaṃ ||
mudgān vā nistuṣān bhraṣṭān śaṃkhakṣaudrasi⸤tāyutān ||30||
badaramajjā || godaṃtā ||29||30||
madhuka=sāraṃ
madhunā yojayeccāṃjane sadā= ||
bibhītakāsthimajjā vā sakṣau⸤dra śukranāśanaḥ ||31||
muhūsāraṃ || dvitīyo yogaḥ ||31||
śaṃkhaśma=tamadhudrākṣāmadhukaṃ kanakaṃ tathā ||
dvitvagga=te saśūle vā-⸤
vātaghnaṃ tarpaṇaṃ hitaṃ ||32||
āsuṃ draṭha|| tvak śabdo 'tra
paṭale varttate tena paṭala dvitīye paṭale iti ||32||
vaṃśa=jāsaruṣkarau tāla nāḍikeraṃ ca dāpayet ||
viśrāvya ksāravaccu⸤rṇaṃ bhā=vayetkarabhā=sthijaṃ
||33||
bahuśo 'ṃjanametatsyācchukravaivarṇyanāśanaṃ ||
ajakāṃ pārśvato⸤ vidhvā śucyā visrāvya codakaṃ ||34||
vaṃśakarīrā || sapta vārān bhāvayet ||
uṣṭrāsthijaṃ ||33||34||
L
vrarṇaṃ gomāṃsacūrṇena pūrayet sarpiṣā saha ||
bahuśo 'valikhec cāsya vartmanyapagataṃ bhiṣak= ||35||
⸤
||niminādyuktaṃ|
saśophaś cāpy aśophaś ca yau pākau dvau prakīrttitau ||
snehaśvedopapannasya tatra vidhvā śi=rāṃ
bhiṣak⸤ ||36 ||
apāṃgyoḥ sānunāsikyo lalātaśaṃkhasaṃdhijāḥ ||
snigdhasvinnasyatāḥ sarvāḥ śirāvyadhyet tu de-dehināṃ ||36||
sekāś cotananasyāni puṭapākāṃś ca kārayet ||
sarvataś cāpi śuddha=sya karttavyam idam
aṃja⸤naṃ ||37||
aṃjanaṃ kāryaṃ kaphasyaṃdādanyatra
||37||
tā=mrapātrasthitaṃ
māsaṃ sarpiḥ saiṃdhavasaṃyutaṃ ||
maireyaṃ vāni dhāyaivaṃ dadhyuttarakam eva vā⸤ ||38||
ghṛtaṃ kāṃsyamalopetaṃ stanyaṃ vāpi sasaiṃdhavaṃ ||
madhukasāraṃ madhunā tulyāṃśaṃ gairikeṇa vā⸤ ||39||
athāṃjanāni upadiśaṃti ||38||39||
rāmacaṃdra ||
sarpiḥsaiṃdhavatāmrāṇi yoṣitstanyayutāni vā ||
dāḍimārevatāśmaṃtakolāmlamadhu saiṃdhavaiḥ L
rasakriyāṃ cā vitaretsamyakpākajighāṃsayā ||
māsaṃ saiṃdhavasaṃyuktaṃ sthitaṃ sarppiṣi nāgaraṃ
||40⸤
āś cotanāṃjane yojyamabalākṣīrasaṃyutaṃ ||
jātyāḥ puṣpaṃ saiṃdhavaṃ
śṛṃgaveraṃ kṛṣṇā=bījaṃ kīṭaśa=⸤troś ca sāraṃ ||
etat piṣṭvā netrapāke 'ṃjanārthaṃ kṣaudropetaṃ nirviśeṃṣekaiḥ prayojyaṃ ||41||
|| pippalī | viḍaṃgataṃdulaṃ ||41||
pūyālase⸤ śoṇi=tamokṣa eva hitaṃ tathaivāpyapanā=hanaṃ ca ||
kṛtsno vidhiś cekṣaṇapākaghātī yathāvidhā⸤naṃ bhiṣajā prayojyaḥ
||42||
punaḥ śoṇitamokṣagrahaṇaṃ atra pradhānopakramatvāt ||
doṣapratyanīkaṃ kalkaṃdatvā
||42||
kāsīsasiṃdhu=prabhavārdrakaistu hitaṃ bhaved aṃjanam eva cā=tra ||
kṣaudrānvi⸤tair ebhir athopayuṃjyād anyat tu
tāmrāyasacūrṇayuktaiḥ ||43||
snehādinā samyag apāsya doṣāstṛptiṃ⸤
vihāyaiva yathāsvam enaṃ ||
praklinnavartmānam upakrameta sekāṃjanāś cotanadhūmanasyaiḥ ||44||
lavaṇaṃ || atra pūyālase ||43||44||
L
mustāharidrāmadhukapriyaṃgusiddhārtharodhrotpalasārivābhiḥ ||
kṣuṇṇāṣṇābhir āś rotanam
eva-⸤ kāryamatrāṃjanaṃ cāṃjanamā=kṣikaṃ syāt ||45||
sauvīrāṃjanaṃ ||45||
patraṃ phalaṃ cāmalakasya paktvā kri=yāṃ vida⸤dhyādathavāṃjanārthe ||
vaṃśasya vā mūlarasakriyāṃ tu varttīkṛtāṃ tāṃmra=kapālapakvāṃ ||46 ⸤ ||
rasakriyāṃ || tāmrapātre ||46||
rasakriyāṃ vā triphalāvipakvāṃ palāśapuṣpaiḥ
|| khara=maṃjarair vā ||
piṣṭvā chagalyāḥ payasā⸤ ma=laṃ vā saṃkāṃsya dadhgvā saha tāṃtavena
||47||
pratyaṃjanaṃ tan maricair upetaṃ cūrṇena tāmrasya
sa⸤hopayojyam ||
samudraphenaṃ lavaṇottamaṃ vā śaṃkho tha mudgā
maricaṃ ca śuklaṃ ||48||
cūrṇāṃja⸤naṃ vrājāḍyam athāpi
kaṃḍuṃ praklinnavartmāny upahaṃti sarvaṃ ||
praklinnavartmany api caita eva⸤ yogāḥ
prayojyāś ca samīkṣya doṣān ||
sakajjalaṃ tāṃmraghaṭe ca ghṛṣṭaṃ sarpiryutaṃ tuthakam
aṃja⸤naṃ ca ||49||
apāmārgraḥ || āmalakaṃḥ ||47||48||49||
ity uttare dvādaśo dhyāyaḥ ||12 ||
itiitiity uttare dvādaśo dhyāyaḥ
||12 || ||
(From folio IOL San 2646 (Eggling).jpg_181_24v : 1)
athāto lekhyapratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
nava ye 'bhihitā lekhyā sāmānyastesv ayaṃ vidhiḥ⸤ ||1||
snigdhavāṃtaviriktasya nivātātapasadmani ||1||
āptair dṛḍhaṃ gṛhītasya veśmany uttānaśāyi⸤naṃ
||
sukhodakaprataptena vāsasā susamāhitaḥ ||2||
śvedayed vartma nirbha=jya
vāmāṃguṣṭāṃgulisthitaṃ⸤ ||
||1||2||
plotāṃtarikṣaṃ taṃ naiva calati śraṃsatena vā ||3||
unnāmya unnataṃ kṛtvā ||3||
tataḥ pramṛjya plotena vartma śastrapadāṃtikaṃ ||
likhe⸤c= chastreṇa patrair vā tato rakte sthite punaḥ ||4||
prasthitaṃ |śephālīkādīnāṃ ||4||
śvinnaṃ ma=nohvākāsīsavyoṣāṃjanasaiṃdhavaiḥ ||
śla-⸤kṣṇapiṣṭaiḥ samākṣīkaiḥ prati=sāryoṣṇavāriṇā ||5||
manaḥśilā || avaghṛyya ||5||
prakṣālya sarpiṣā siktaṃ vraṇa=vat samupācare⸤t ||
śvedāvapīprabhṛtīṃs tryahād
ūrdhvaṃ prayojayet ||6||
vyāsataste samuddiṣṭaṃ vidhānaṃ lekhyakarmma-⸤ṇi ||
asṛgāśrāvarahitaṃ kaṃḍuśophavivarjitaṃ ||7||
baṃdhanādibhiḥ ||6||7||
L
samaṃ nakhanibhaṃ vartma likhitaṃ samyag iṣyate ||
raktam akṣi śravet skvannaṃ kṣatāc chastrakṛtāt dhruvaṃ || ⸤
||8||
||8||
rāgaśophapariśrāva timira vyādhyanirjayaḥ= |
vartma śyāvaṃ guru stadhvaṃ kaṃḍuharṣopadehavat ||9||
⸤
netrapākam udīrṇaṃ vā kurvītāpratikāriṇaḥ ||
etad durlikhitaṃ jñeyaṃ snehayitvā punar likhet
||10||
⸤
vyāvarttate vartma yadā pakṣma vāpi vimuṃcati ||
sraṃ siruk śrāvabhūyiṣṭaṃ tadatiśrāvitaṃ vidu ||11
⸤
snehaśvedādiriṣṭaḥ syāt kramas tatrānilāpahaḥ ||
vartmāvabaṃdhaṃ kliṣṭaṃ ca bahalaṃ yat prakīrttitaṃ ||12||
⸤
pothakīś cāpy avalikhet prasthayitvāgrataḥ śanaiḥ ||
samaṃ likhet tu medhāvī śyāvakarddamavartmaniī ||⸤ 13
||
kuṃbhīkinīṃ śarkarāṃ ca tathaivotsaṃginīm api ||
kalpayitvā tu śastreṇa likhet paścād ataṃdritaḥ ⸤ ḥ||14||
bhaveyu vartmasu ca yāḥ piḍikāḥ kaṭhinā bhṛśaṃ ||
hṛsvās tāṃmrāś ca sā pakvāḥ bhiṃdyād bhinnā li⸤khed api ||15||
bhavati || 9||10||11||12||13||14||15||
taruṇā vālpa=saṃraṃbhāḥ piḍīkā bāhyavartmajāḥ ||
viditvaitāḥ praśamayec chedālepanaśo⸤dhanaiḥ ||16||
alpaśophāḥ ||16||
ity uttare trayodaśo 'dhyāyaḥ ||13 ||
itiitiity uttare
adhyāyaḥ 13 ||
(From folio IOL San 2646 (Eggling).jpg_182_25v : 1)
athāto bhedyarogapratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
atāto bhedyarogaathāto
bhedyarogapratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ
śvedayitvā biśagraṃthiṃ chidrāṇyasya nirāśrayaṃ ⸤ ||
pakvaṃ bhittvā tu śastreṇa siṃdhavenāvacū=rṇayet ||1||
pratisārayet ||1||
māgadhīpuṣpakāsīsanepā=lyelāyutena ca ||
⸤
tataḥ kṣaudraghṛtaṃ dattvā samya=g baṃdhamathācaret ||2||
manaḥśilā || samyak grahaṇāt baṃdhasyāpi
śitithilatākhyāyitā
||2||
rocanākṣāratutthāni pippalyaḥ kṣaudram eva ca ||⸤
pratisā=raṇamekaikaṃ bhinne lavaṇa
iṣyate ||3||
yuṃjyāda śamyati sati kṣārāgnī
vidhikovidaḥ ||
⸤
śvinnāṃ bhitvā viniḥpīḍya bhiṣagaṃjananāmikāṃ ||4||
śilailānatasiṃdhūtthaiḥ sakṣaudraiḥ pratisāraṇaṃ⸤ ||
rasāmjanamadhubhyāṃ vā bhinnāṃ vā śastrakarmavit ||5||
gharṣaṇaṃ ||4||5||
pratisāryāṃja=nair
yuṃjyā duṣṇair dīpanaśikho⸤dbhavaiḥ ||
samyakśvinne kṛmigraṃthau bhinne syāt pratisā=raṇaṃ ||6||
kajjalaiḥ || aṃjananāmikoktaṃ || 6||
bhagavate vāsudevāya namaḥ ||
L
triphalāmūtrakāsīsasaiṃdhavais tu rasakriyāṃ ||
bhinvo=panāhaṃ saṃśvedya
pippalīmadhusaiṃdhavaiḥ ||7||
lekhaye⸤n maṃḍalāgreṇa samaṃtāt pracchayed api ||
saṃsnehya patrabhaṃgaiś ca śvedayitvā yathāsukhaṃ ||8||
saṃśvedya bhitvā maṃḍalāgreṇa lekhayet pracchyec ca
pippalīmadhusaiṃdhavaiḥ pratisārayet ||7||8||
āpākād vidhi⸤noktena paṃcabhedyānupācaret ||
sarveṣveteṣu vihitaṃ vidhānaṃ sneha=pūrvakaṃ ||
saṃyak ca prayato bhūtvā ku⸤rvīta vraṇaropaṇaṃ ||9||
snehapūrvovidhir
yasya ||9||
ity uttare caturdaśo 'dhyāyaḥ ||14 ||
itiitiity uttare caturdaśo
'dhyāyaḥ ||14 ||
(From folio IOL San 2646 (Eggling).jpg_183_26r : 4)
athātaḥ chedyarogapratiṣedhaṃ⸤ vyākhyāsyāmaḥ
||
atha athaathātaḥ
chedyarogapratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
snigdhaṃ bhuktavato hy annam upaviṣṭasya yatna=taḥ ||
saṃroṣayet tu nayanaṃ bhiṣak cūrṇai⸤s tu lāvaṇaiḥ ||1||
tatauḥ saṃroṣitaṃ cūturṇaṃ suśvinnaṃ parighaṭṭitaṃ ||
arma yatra valījātaṃ tatraital lagayed bhi⸤ṣak ||2||
yathā nātipīḍā bhavati ||1||2||
apāṃgaṃ prekṣyamāṇasya biḍaśena samāhitaḥ ||
mu=cuṃṭyāgṛhya medhāvī śucyā sūtreṇa vā
pu⸤naḥ ||3||
mucuṃṭṭī śūkṣmadaṃtarju.......cakabhūṣaṇāni gaṃbhīra... māṃsāṃtāś carmaṇaḥ śoṣī...sya ca ||3||
rāma ||
L
na cotthāpayitā kṣipraṃ kāryama hy unnataṃ tu tat ||
śastrābādhabhayāc cāsya vartmanī grāhayed dṛḍhaṃ ||4||
⸤
||4||
tataḥ praśi=thilībhūtaṃ tribhir eva vilaṃbitaṃ ||
ullikhyamaṃḍalāgreṇa tīkṣṇena pariśodhayet ||5||
⸤
muktasaṃśleṣaṃ ||5||
vimuktaṃ sarvataś cāpi kṛṣṇāc chuklāc ca maṃḍālāt ||
nītvā kanīnako=pāṃtaṃ chiṃdyān
nātikanī⸤nakaṃ ||6||
caturbhāgasthite māṃse nākṣivyāpattim arhati ||
kanīnakavadhādaśru nāḍī vāpy upajā⸤yate ||7||
hīnacchedāt punar vṛddhiṃ śīgram evādhigacchati ||
armma cej jālavad vāpi tad eṣyonmārjya laṃ⸤bitaṃ ||8||
nāsāsamīpastho 'kṣasaṃdhiḥ ||6||7||8||
chiṃdyād vakreṇa śastreṇa vartmaśuklāṃ tam āśritaṃ ||
pratisāraṇam akṣṇoḥ stu tataḥ kāryam a=⸤naṃtaraṃ ||9||
anaṃtaroktaṃ ||9||
yāvanā=lasya cūrṇena
trikaṭor lavaṇasya ca ||
śvedayitvā tataḥ paścād badhnīyāt kuśalo⸤ bhiṣak ||10||
yavakṣārasya ||10||
doṣa=rttubalakālajñaḥ snehaṃ dattvā yathāhitaṃ ||
vraṇavat saṃvidhānaṃ tu tasya kuryād ataḥ⸤ paraṃ ||11||
chedanavedanopaśamārtham uttarakālavidhim āha || 11||
L
tryahān muktā karaśvedaṃ dattvā śodhanam ācaret ||
karaṃjabījāmalakamadhukaiḥ sādhitaṃ payaḥ ||12||
||12||
hi⸤tamāś cotanaṃ śūle dvira=hnaḥ kṣaudrasaṃyutaṃ ||
madhukotpalakiṃjalkadurvākalkaiś ca mūrdhani ||13||
sāyaṃ prātaḥ ||
prale⸤paḥ saghṛta kṣaudra kṣīrapiṣṭaḥ
praśasyate ||
le=khyāṃjanair apaharetd
armaśeṣo bhaved yadi ||14
sāvaśeṣasya amapaṭayālāpanayām
āha || śukrādiṣu nirddiṣṭaiḥ ||14||
arma cālpaṃ dadhini⸤bhaṃ nīlaṃ raktam athāpi
vā ||
dhūsaraṃ tanu yac cāpi śu=kravat tad
upācaret ||15||
lekhyāmjanādibhiḥ
||15||
carmābhaṃ bahulaṃ yattu snāyumāṃ⸤saśirāvṛtaṃ
||
cchedyam eva tad armma syāt kṛṣṇa=maṃḍalagaṃ ca yat ||16||
dṛṣṭimārgrāvaraṇakāri ||16||
viśuddhavavarṇam akli=ṣṭaṃ kriyā=sv akṣi⸤ gataklamaṃ ||
chinne 'rmaṇi bhavet samyag yathā=svam
anupadravaṃ ||17||
nirdoṣaṃ || unmeṣādiṣu || yathāpūrvaṃ ||17||
śrīrāmacaṃdrāya namaḥ ||
L
śirājāle śirā yāś ca kaṭhināstāś ca buddhimān ||
u=llikhen maṃḍalāgreṇa
biḍiśenāva=laṃbitāḥ || 18
⸤
śirāsu piḍikā jātā yā na sidhyaṃti bheṣajaiḥ ||
armmavan maṃḍalāgreṇa tāsāṃ chedyadanam iṣyate
||19
⸤
urddhaṃ chiṃdyāt || apakṛṣya ||18||19||
rogayoś caitayoḥ kāryam armoktaṃ prati=sāraṇaṃ ||
vidhi=ś cāpi yathādoṣaṃ
lekhanadravyasaṃbhṛtaḥ ||20
⸤
armavat snigdhaśvinnādiko vidhikāryaḥ ||
yavanālādikaṃ ||20||
saṃdhau saṃśvedya=
śastreṇa parvaṇīkāṃ vicakṣaṇaḥ ||
utta=re ca tribhāge ca biḍiśena
vi=laṃbitāṃ ||21||
chiṃ⸤dyāt tatto rdvam agre syād aśrunāḍī hy
ato 'nyathā ||
pratisāraṇam atrāpi saidhavakṣaudram iṣyate ||22||
le⸤khanīyāni cūrṇāni vyādhiśeṣasya bheṣajaṃ
||
śaṃkhaṃ samudraphenaṃ ca maṃḍūkīṃ ca samudrajāṃ ||23||
śvedayitvā ||
ūrdhabhāge || apakṛṣya ||21||22||23||
spha⸤ṭikaṃ kuruviṃdaṃ ca pravālāśmaṃnakau tathā ||
vaiḍūryo palakaṃ mu=stā=mayas tāṃmrarajāṃsi ca ||24
muktā iti pāṭhaḥ ||24||
L
samabhāgāni saṃpīṣya sārdhaṃ śrotāṃjaṃnena tu ||
cūrṇāṃjanaṃ kārayitvā bhājane meṣaśṛṃgaje ||25||
saṃsthā⸤pyobhayataḥ kālam aṃjayet satataṃ
budhaḥ ||
armāṇi piḍikāṃ hanyāt chirājālāni tena vai ||26||
||25||26||
a=rśa⸤s
tathā yac ca nāmnā śuṣkārśo rbudam eva ca ||
abhyaṃtaraṃ vartmamayā vidhānaṃ teṣu vakṣyate ||27||
athārśovartmādīnāṃ pratīkāramāha ||27||
vartmopaśvedya⸤ ni=rbhujya śucyotkṣi=pya
prayatnataḥ ||
maṃḍalāgreṇa tīkṣṇena mūle chiṃdyād bhiṣagvaraḥ ||28||
tataḥ saiṃidhava⸤kāsīsakṛṣṇābhiḥ
pratisārayet ||
sthite ca rudhire vartma dahet samyak śilākayā ||29||
uttānaṃ kṛtvā || bidiśena ||28||29||
kṣāre=ṇā⸤valikhec cāpi vyādhiśeṣo bhaved yadi ||
tīkṣṇair ubhayato bhāgais tato doṣam apakṣipet ||30||
yathādo⸤ṣam ca vitared abhiṣyaṃdakriyāvidhi
||
māsaṃ suyaṃtrito rogī syādaṃte śastrakarmmaṇaḥ ||31||
yavakṣāreña ||30||31||
ity u⸤ttare paṃcadaśo 'dhyāyaḥ ||15||
(From folio IOL San 2646 (Eggling).jpg_185_28v : 1)
athātaḥ pakṣmagatarogapratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
athātaathātaathātaḥ
pakṣmagatarogapratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
yāpyas tu yo vartmabhavo vikāraḥ pa-⸤kṣmaprakopo bhihitaḥ purastāt ||
tatropaviṣṭasya narasya vartmacarmopariṣṭād anutiryag eva ||1||
||1||
bhru⸤vor adhastāt parimucya bhāgau
pakṣmāśrutaṃ caikam ato vakṛṃtet ||
kanīnikāpāṃgasa=maṃ
samaṃtād ya⸤vākṛtiṃ snigdhatanor narasya ||2||
madhye ||2||
utkṛtya śastreṇa yavapramāṇaṃ bālena
sīvyedbhiṣagapra=mattaḥ ||
da⸤ttvā tu sarppimadhucāvaśeṣaṃ kuryād vidhiṃ yo bhihito
vra=ṇena ||3||
yathā vrtmatruṭanaṃ bhavati ||
sadyo vraṇe || 3||
lalāṭadeśe ca nibadhyapaṭṭaṃ prāk⸤ sūtram
a=trāpy a=paraṃ
ca badhvā ||
sthairyaṃ ga=te
cāpy atha śastramārgre bā=lān vimuṃcet
kuśalo 'bhivīkṣya ||4||
⸤
evaṃ na cec chāmyati tasya vartma nirbhujya doṣopahatāṃ
valiṃ tu ||
tato gninā vā pratisārayet tat kṣā⸤reṇa vā samyag avekṣya dhīraḥ
||5||
paṭṭe ||bālaṃ || prāpte || bālān
karttayitvā||4||5||
rāmacaṃdrāya namaḥ ||
L
chittvā sa=maṃ cāpy
upapakṣma=mālāṃ samyak grahītvā
biḍiśaistribhis tu ||
pathyāphalena pratisāraye⸤t tu piṣṭena vā tauvara=kenaṇa samyak ||6||
catvāra ete vidhayo vihaṃtuṃ
pakṣmopadharo
pṛthageva śastāḥ⸤ ||
virecanāś cotana eva nasyadhūmalepāṃjanasneharasakriyāś ca ||7||
|| eka kālaṃ || paḍvālā || timirī āphalaṃ ||6||7||
ity uttareity uttare ṣoḍaśo
'dhyāyaḥ
ity uttare ṣoḍaśo 'dhyā⸤yaḥ ||16 ||
(From folio IOL San 2646 (Eggling).jpg_186_29r : 4)
athāto dṛṣṭigatarogapratiṣedhaṃ
vyākhyāsyāmaḥ ||
athātoathātodṛṣṭigatarogapratiṣedhaṃ
vyākhyāsyāmaḥ ||
trayaḥ sādhyās trayo 'sādhyā⸤ yāpyā
ṣaṭ ca bhavaṃti hi ||
rogādṛṣṭigatā nṝṇāṃ teṣu sādhyās trays tu ye ||1||
tatraikasya pratī⸤kāraḥ kīrttito dhūmadarśinaḥ ||
dṛṣṭau pittavidagdhāyāṃ vidagdhāyāṃ
kaphena ca ||2||
pittaśleṣmā⸤haraṃ kuryāt dvidhiṃ śastrakṣatād ṛte ||
||1||2||3||
nasyasekāṃjanālepapuṭapākaiḥ
satarpaṇaiḥ ||3|| L
ā=dye tu traipha=laṃ deyaṃ sarpis traivṛ=tam utta=re ||
tailva=kaṃ cobhayoḥ peyaṃ kevalaṃ
jīrṇam eva vā= ||4||
pittavidagadhadṛṣṭau ||triphalā saṃskṛtaṃ traiphalaṃ | athavā vaidehoktaṃ | traiphalāyā rasaprasthaṃ prasthaṃ bhṛṃgarasayetyādikaṃ
traiphalaṃ || trivṛtayā saṃskṛtaṃ traivṛtaṃ | napunarapatāvakoktaṃ | tasyā yogitvāt || śleṣmavidagadhadṛṣṭau || paṭṭīkā rodhreṇa saṃskṛtaṃ tailvakaṃ ||
vā śabdena snehapānavamanādikaṃ śodhanaṃ kathitaṃ ||4||
tato 'ṃja⸤nāni kurvīta ato vakṣyāmi yāni tu ||
gairikaṃ saiṃdhavaṃ kṛṣṇāṃ go=dasyata maṣīṃ tathā ||5||
gomāṃsaṃ⸤ maricaṃ bījaṃ śirīṣasya
manaḥśilāṃ ||
vṛtaṃ kapitthān madhunā svayaṃguptāphalāni ca ||6||
catvāra ete yo⸤gāḥ syur ubhayor
aṃjane hitāḥ ||
kuśakāśokaśālāmrapriyaṃgunalinotpalaiḥ ||7||
harī āla ||5||6||7||
puṣphair
hareṇukṛ-⸤ṣṇāhvāpathyāmalakasaṃyutaiḥ ||
sarpirmadhuryutaiś cūrṇair veṇu=nāḍyām avasthitaiḥ ||8||
aṃjaye dvāv api⸤ bhiṣak
pittaśleṣmavibhāvitau ||
āṃmrajaṃbubha vaiḥ puṣpais tadrasena hareṇukāṃ ||9||
prabhāvadguṇāṃtarotpattiḥ ||8||9||
L
piṣṭvā kṣaudrājyasaṃyuktāṃ
prayojyam athavāṃjanaṃ ||
nalinotpalakiṃjalkagairikaiḥ saya=kṛdrasaiḥ ||10||
⸤
goyakṛto rasena ||10||
guṭikāṃjanam etad vā
dinarātryaṃdhayor hitaṃ ||
rasāṃjanara=sakṣaudratālīsasvarṇagairikaṃ ||11||
bolu ||11||
gośakṛ⸤drasasaṃyuktaṃ
pittopahatadṛṣṭaye ||
sīta= sau=vīrakaṃ vāpi piṣṭvātha ra=sabhāvitaṃ ||12||
kūrmapittena ma⸤timā dbhāvayed
rohitena vā ||
cūrṇāṃjanam idaṃ yuktaṃ prayojyaṃ pittaśāṃtaye ||13||
śrotāṃjanaṃ || kṛṣṇasauvīrāṃjanaṃ || goyakṛudrasabhāvitaṃ || 12||13||
kāśmarīmadhukaṃ⸤dārvīrodhramastūrasāṃjanaiḥ ||
sakṣaudram aṃjanaṃ tadvad dhitam atrā=maye sadā ||14||
pittavidagdhāyām eva dṛṣṭau ||14||
śrotojaṃ saiṃdhavaṃ kṛ-⸤ṣṇāṃ reṇukāṃ cāpi
peṣayet ||
ajāmūtreṇa tā varttyaḥ kṣaṇa=dāṃdhyāṃjane hitā ||15||
kaphavidagdhāyām eva ||15||
kālānusārī⸤vāṃ kṛṣṇāṃ nāgaraṃ
madhukaṃ tathā ||
tālīsapatraṃ kṣaṇa=de gāṃge=yaṃ ca yakṛdrasaiḥ ||16||
haridre dve ||motha ||16||
L
kṛtās tā varttayaḥ piṣṭāḥ
chāyāśuṣkāḥ sukhāvahāḥ ||
manaḥśilābhayāvyoṣabalākālānusāri⸤vā ||17||
saphe=nā varttayaḥ piṣṭāḥ
chāgakṣīrasamanvitāḥ |
gomūtrapittamadirāyakṛdvātrīrase pace⸤t ||18||
kaphavidagdhāyāṃ hitāḥ ||18||
kṣudrāṃjanaṃ
rasenā=nyadyakṛtastraiphale pi vā ||
gomūtrādyārṇavamalapippalīkṣaudrakaṭphalaiḥ⸤ ||19||
saiṃdhavopahitaṃ yujyān nihitaṃ
veṇugahvare ||
medo yakṛt ghṛtaṃ cājaṃ pippalyaḥ saiṃdhavaṃ madhu ||20 ⸤||
kṣudrāṃjanaṃ nāsa ||19||20||
rasam āmalakaṃ cāpi pakvaṃ samyag
nidhāpayet ||
ko=śe khadiranirmāṇe tadva=t kṣu=drāṃja=naṃ hitaṃ ||21
⸤
kūṃpalī || śleṣmavidagdhāyāṃ dṛṣṭau || kśaudrāṃjanaṃ saṃjñārasakriyā || yakṛdrasena guṭikāraktacaṃdanenayuktā ||21||
hareṇumagadhājāsthimajjailāyakṛdanvitaṃ ||
ya=kṛdrasenāṃjanaṃ vā śleṣmopahatadṛṣṭaye ||22||
vipā⸤cya godhāyakṛd
ardhapāṭitaṃ
supūritaṃ māgadhikābhir agninā ||
niṣevitaṃ tad yakṛd aṃjanena vā
nihaṃ⸤ti naktāṃdhyam asaṃśayaṃ khalu ||23||
ekākinā ||22||23||
L
ta=thā yakṛcchāgabhavaṃ hutāśane
vipācya samyagmadhuanāsamanvitam ||
prayojitaṃ pūrvavadāśvasaṃśayaṃ⸤
jayet kṣa=pāṃdhyaṃ sakṛdaṃjanānnṛṇāṃ ||24||
godhāyakṛdvat ||kaphapittavidagdhaṃjanaṃ || ekavarāṃjanāt || 24 ||
plīhā yakṛc cāpy upabhākṣite py
ubhe
prakṛkalpya śūle ghṛ⸤tatailasaṃyute ||
te= sārṣapasnehasamāyute 'janena=
ktāṃdhyam āśveva hataḥ prayojite ||25||
godhāchāgabhave || te ubhe || kaphapittavidagdhaprabha....... ||25||
na=dīja⸤ siṃdhu=
trikaṭūny athāṃja=naṃ
manaḥśilā dve ca niśe yakṛ=drase ||
sacaṃdanai yaṃ guṭikāthavāṃjanaṃ
praśasya⸤te vai divaseṣv apaśyataḥ ||26||
śvetaṃ sayvīraṃjanaṃ || saiṃdhavaṃ || kṛṣṇasauvīrāṃjanaṃ || yakdrasena guṭikāracaṃdanena yukta|| 26||
bha=vaṃti yāpyāḥ khalu ye ṣaḍāmayā
hared asṛkteṣu śirāvimokṣaṇaiḥ
⸤
virecayec cāpi purāṇasarpiṣā
virecanāṃgo=pahitena sarvadā ||27||
atha timiracikitsitamāha || kṛtasnehaś vedeṣu || vairecanadravyasaṃskṛtena ||27||
LL
pa=yovimiśraṃ pavanodbhave hitaṃ...
vadaṃti paṃcāṃ=gulatailam eva tu ||
bhaved ghṛtaṃ traiphalam eva śo⸤dhanaṃ
viśeṣataḥ śoṇitapittarogayoḥ ||28||
ētat sāmānyamuktāvātādibhedena sarvatimirāṇāmarāgaprāptānāṃ citsitamāha || eraṃḍatailaṃ ||28||
trivṛdvirekaḥ kaphaje praśasyate
tridoṣa⸤ tailam uśaṃti saṃskṛ=taṃ ||
purāṇasarpis timireṣu sarvaśo
hitaṃ bhaved āyasabhājane...⸤ sthitaṃ ||29||
pānābhyaṃganasya tarpaṇādiṣu | athavā sarvaśaḥ vātādikeṣu sarveṣu vikāreśu ||29||
hitaṃ ca vidyāt triphalāyutaṃ
sadā
ghṛtaṃ ca yan meṣaviṣā=ṇanāmabhiḥ ||
sa⸤dāvalihyāt triphalāṃ vicūrṇitāṃ
ghṛtāpragāḍhāṃ timire ca pittaje ||30||
samīraṇe tailayu⸤tāṃ kaphātmake
madhupragāḍhāṃ vidadhīta yuktitaḥ ||
gavāṃ śakṛtkvāthavipakvam uttamaṃ
hitaṃ tu⸤ tailaṃ timireṣu nāvanaṃ ||31||
mīṃḍhī āuli ||30||31||
L
hitaṃ ghṛtaṃ kevalaṃ eva paittike
hy ajāvijaṃ yan madhurair vipācitaṃ ||
tailaṃ sthirā=dau madhu=re ca ya⸤dgaṇe
tathāṇu=tailaṃ pavanāsṛgutthathoḥ ||32||
vidārigaṃdhādau || kākolyādyai || tilapīḍanopakaraṇakāṣṭelyādinā vātavyādhāvuktaṃ ||32||
sa=hāśvagaṃdhātiba=lāva=rīśṛtaṃ
hitaṃ ca nasye⸤tṛ=vṛtaṃ yadīritaṃ ||3
jalodbhavāmūpajamāṃsa saṃskṛtān
ghṛtaṃ vidheyaṃ payasā yad utthitaṃ ||33||
⸤
mudgaparṇī || kāṃkasī || śatāvarī || tair eva vātapittakaphajidbhiḥ saṃskṛtaṃ ||33||
sa...saiṃdhavaḥ
kravya=mṛge=ṇa māṃsayor
hitaḥ sasarppiḥ samadhuḥ puṭāhva=yaḥ ||
vasātha gṛdhroragatāṃ⸤mracūḍajāḥ
sadā praśastā madhukānvitā 'ṃjane ||34||
kravyagṛdhrādayaḥ || kṛṣṇamṛgaḥ|| puṭapākaḥ || kukkuṭaḥ ||34||
pratyaṃjane śrotasi yat
satthitaṃ
kramā⸤d rasakṣīraghṛteṣu bhāvitaṃ ||
sthitaṃ daśāhaṃ tra=yam eva jāṃjanaṃ
kṛṣṇora=gāsye kuśasaṃpraveṣṭi⸤te ||35||
prathamaṃ māṃsarase paścāt kṣīre paścād ghṛte eva kramāt || māṃsam ity arthaḥ || kālasarppasukhe...śaveṣṭitaṃ ||35||
L
tan=mālatīkṣā=rakasaiṃdhavāyutaṃ
sadāṃjanaṃ syāt ti=mire 'tha rogiṇi ||
subhāvitaṃ vā payasā di⸤natrayaṃ
kācāpahaṃ śāstravidaḥ praśacakṣate ||36||
tat aṃjanaṃ udhṛtya ||jātīmukulāni ||vātāprāpte timire ||36||
havir hitaṃ kṣīrabhavaṃ tu
paittike
vadaṃti nasyaṃ⸤ madhurau=ṣadhaiḥ kṛtam ||
saṃ tarpaṇe caiva hitaṃ prayojitaṃ
sajāṃgalasteṣu ca yaḥ puṭā=hvayaḥ ||37||
kākolyādibhiḥ saṃskṛtaṃ ||madhuradravyeṣu || puṭapākaḥ 37 ||
ra⸤sā=ṃjanaṃ kṣaudrasatāmanaḥśilā
kṣudrāṃjanaṃ tanma=dhukena yojitaṃ ||
sa=māṃjanaṃ vā kana=kāka⸤rodbhavaṃ sucūrṇitaṃ śreṣṭam u=śaṃti tadvidaḥ= ||38||
rasakriyocyate || paittike hitaṃ || samaṃ aṃjanaṃ āto 'ṃjanaṃ yasmin || tutthakaṃ kakanakākaraṃ || pratyaṃjane || śalākyavidaḥ ||28||
bhilloṭagaṃdhodakasekasecitaṃ
pratyaṃjane cātra=⸤ hitaṃ tu tutthakaṃ ||
sameṣaśṛṃgāṃjana=bhāgasaṃmitaṃ jalodbhavaṃ kācamalaṃ vyapohati ||39||
paittike || karkaṭaśṛuṃgasauvīrakā... bhāgatulyaṃ ||39||
L
palāśarohītamadhūkajā rasāḥ
kṣudreṇa yuktā madirāsupe=...māḥ ||
uśīrarodhratriphalā⸤priyaṃgubhiḥ paceta= nasyaṃ kapha=rogaśāṃtaye ||40
viḍaṃgapāṭhākiṇahīṃgudītvacaḥ
prayojayed dhūma⸤m uśīrasaṃyutaṃ ||
vanaspatikvā=thavipācitaṃ ghṛtaṃ
hitaṃ haridrānalade ca tarpaṇe ||41||
aṃjanāt kācamalaṃ vyapohtyanuvarttanīyaṃ || tailaṃ paceta kaphaghnatvāt || kaphodbhave kāce ||41||
samāga⸤dhi mākṣikasaiṃdhavāsya= vā
tsajāṃgalaḥ syāt puṭapāka eva ca ||
manaḥśilātryūṣaṇasaṃkhamākṣi⸤kaiḥ
sā=siṃdhukāsīsarasāṃjanaiḥ kriyāḥ= ||42||
kṣīravṛkṣāṇāṃ kvāthe haridrānalade kalkīkṛtya ghṛtaṃ pakvaṃ tarpaṇe saśyate || ghṛtavān ||saiṃdhavaḥ | rasakriyā ||42||
hite ca kāsīsarasāṃjane 'ṃja=ne
vadaṃti pathyā gu⸤ḍa=nāgarā yute ||
ya=d aṃja=naṃ vā bahu=śo niṣe=citaṃ
samū=travargre tripha=lodake= sṛte ||43||
rasakriyāṃjane || jīrṇaguḍaḥ || sannipātodbhavasya timirasya cikitsitam āha|| ...to 'ṃjanaṃ ||
bahun vārān || dvāṃtaṃ dhvāṃtaṃ ||mūtrāṣṭake || triphalākvāthe|| āṃtrikṣe ||43||
L
niśā=carāsthisthitam etad aṃjanaṃ
kṣipec ca māsaṃ sali=le sthire punaḥ ||
meṣasya puṣpair madhuke⸤na saṃyutaṃ tad aṃjanaṃ sarvakṛ=te prayojayet ||44||
jalokāsthi || taduddhṛtya śoṣayitvā || sannipātakṛte ||44||
krama=ś ca sarvaḥ kṛtajodbhaveś ca
hitaḥ
pa=raṃ⸤ parimlāyini vāpi pittahṛt ||
doṣān vibhajyātha mukhapralepanaṃ ||45
kuryāc ca sarveṣu yathānu⸤yogataḥ ||45||
kriyāś ca | pāṭhāṃtaraṃ 1 rasakriyāḥ sarvavātādyuktāḥ sarvaje hitāḥ ||
vividhatāṃ gate ||45||
kramo hitaḥ syaṃ=dahitaḥ prayojitaḥ
samīkṣya doṣeṣu yathāsvam eva ca ||
doṣoda⸤ye naiva ca viplute gade
dravyāṇi nasyādiṣu yojayet punaḥ ||46||
punaś ca ka=lpe 'ṃjanavistaraḥ śu⸤bhaḥ pravakṣyate 'nyastam apīha yojayet ||
vātābhisyaṃdādīnāṃ cikitsitaṃ vātādiṣu timireṣu hitaṃ ||46||
kriyākalpe || itaraḥ || āhāramāha ||47||
ghṛtaṃ purāṇaṃ triphalāṃ
śatāvarīṃ ta=thaiva mudgāmalakaṃ ya⸤vān api ||47||L
niṣecamāṇasya narasya yatnato bhayaṃ sughorāttimirān na vidyate ||
śatāvarīpāyasa eva kevalaḥ⸤
kṛto thavā cāmalakeṣu pāyasaḥ ||48||
prabhūtasarppistriphalodakottaraṃ yavo=danaṃ vā timiraṃ vya⸤pohati ||
||48||
jīvaṃtiśākaṃ suniṣarṇakaṃ ca
satuṃdulīyaṃ varavāstukaṃ ca ||49||
cillī tathā mūla⸤kapotikā ca daṣṭerhitaṃ śākam ajāṃ galaṃ ca ||
yavānāṃ khaṃ...ḍitānāṃ pūtānāmodanakalpena pakvānāṃ pariśrutānāṃ grahaṇaṃ na tu piṣṭānāṃ ||49||
paṭolakarkoṭakakāravellavārttākatarkārika⸤rīrajāni ||50||
śākāni snigdhārttagalāni caiva hitāni dṛṣṭerghṛtasādhitāni ||50||
||50||
vi⸤varjaye sthirāmokṣaṃ timire
rāgamāgate ||
yaṃtreṇotpī=ḍito doṣo nihanyādāśu darśanaṃ ||51||
⸤
arāgi timiraṃ sādhyam ādyaṃ
paṭalamāśritaṃ ||
kṛcchraṃ dvitīye rāgi syāt tṛtīye yāpyam ucyate ||52||
ūrdvapīḍitaḥ ||51||52||
L
rāgaprāpteṣv api hitāstimireṣu
kriyā yathā=||
yāpanārthaṃ yatho=ddiṣṭāḥ sayyā vāpi jalauka⸤saḥ ||53||
śleṣmike liṃganāśe tu karma
vakṣyāmi siddhaye ||
na ced ardheṃdugharmābhrabiṃdumuktākṛti⸤-sthiraḥ ||54||
arogeṣu timireṣu kriyāhitāḥ tathā rāgaprāpteṣv api yāpanārthaṃ yaethoddiṣṭāḥ kriyāhitāḥ ||53||54||
viṣamo vā tanur madhye rājimān vā
bahuprabhaḥ |
dṛṣṭistho lakṣyate doṣaḥ sarujo⸤ vā sa=lohitaḥ ||55||
snigdhaśvinnasya tasyātha kāle
nātyuṣṇaśītale ||
yaṃtritasyopaviṣṭa⸤sya svāṃ nāsāṃ paśyataḥ samaṃ ||56||
etallakṣaṇaṃ vyatirekeṇānyovyādhyaḥ ||55||56||
matimān śuklabhāgau dvau kṛṣṇā
muktvā tva=pāṃgataḥ ||
u-⸤nmīlya nayanaṃ samyak sirājālavivarjite ||57||
apāṃgapakṣe ekaṃ bhāgaṃ muktā ||57||
rāmacaṃdra||
L
nādho= nordhaṃ na pārśvābhyāṃ
chidre daivakṛte tataḥ ||
śilākayā prayatnena viśva=staṃ yavavakrayā ||58
⸤
śleṣmaṇa udakarūpatvāt ||58||asatrastaṃ ||58||
madhya=pradeśinyaṃguṣṭasthirahastagṛtahitayā ||
da=kṣiṇena bhiṣak savyaṃ vidhyet savyena cetaran 59
⸤
vāribimdvāgamaḥ samyak bhavec
chabdas tathā vyadhe ||
saṃsecya viddhamātraṃ tu yoṣitstanyena kovidaḥ ||⸤60 ||
madhyamā || hastena || netraṃ ||59||60||
...śalākāgreṇa tato nirlikhed
dṛṣṭi=maṃḍalaṃ ||
vidhyato yo nyapārśve 'kṣṇastaṃ rudhā nāsi⸤kāpuṭaṃ ||61||
madhye likhet kaphasaṃhativiśleṣārthaṃ ||61||
ucchaṃghanena karttavyo
dṛṣṭimaṃḍalajaḥ kaphaḥ ||
nirabhra iva gharmāṃśuryadā dṛṣṭiḥ pra⸤kāsate ||62||
tadāsau likhitā samyak jñeyā yā|
cāpi nirvyathā ||
paścāt saśleṣmā ||62||63||
sthāne doṣe bale cāpi⸤ svedayed
akṣi bāhyataḥ ||63||L
samyaksedaṃ avasthāpya...gair anilanāśanaiḥ ||
tato dṛṣṭeṣu rūpeṣu śalākām āharec chanaiḥ ||⸤64||
ghṛtenābhyajya nayanaṃ
vastrapaṭṭena veṣṭayet ||
tato grahe nirābādhe śayītottāna seeva ca ||⸤65||
udgārakāsakṣavathuṣṭīvanotkaṃpanāni ca ||
tatkālaṃ nācared ūrdhvaṃ yaṃtraṇā snehapītavat⸤ ||66||
tryahāt tryahā dvāvayec ca
kaś cāt kaṣāyair anilāpahaiḥ ||
vāyor bhayāt tryahād ūrdhaṃ śvedayed akṣi⸤ pū=rvavat ||67||
mṛdu yathā bhavati ||67||
daśāham evaṃ saṃyamya hitaṃ
dṛṣṭiprasādanaṃ ||
paścāt ka=rma ca seveta laghvannaṃ vā⸤pi mātrayā ||68||
śirāvyadhaṃ vidhau pūrvaṃ narā ye
...ca vivarjitāḥ ||
na teṣāṃ nīlikāṃ vi⸤dhyed anyatrābhihitā...bhiṣak ||70||
paścāt karma nāvanāś cotarppaṇapuṭapākaśirostyaṃjanaprabhṛtikaṃ ||68||69||70||
L
pū=ryate śoṇi=tenākṣi na cirād
viśirā vyadhe ||
tatra strīstanyayaṣṭyāhvapakvaṃ eke hitaṃ ghṛtaṃ ||71||
atha vyāpacckitsāmāha || tatkālam eva || 71||
a⸤pāṃ=gāsannaviddhe tu
śophaśūlāśruraktatā ||
ratatropanāhaṃ bhrūmadhye kuryāc coṣṇājyasecanaṃ ||72||
⸤
samīpe ||72||
vyadhen āsannakṛṣṇena rāgaḥ
kṛṣṇaṃ ca pīḍyate |
tatrādhaḥ=śodhanaṃ sekaḥ sarpiṣā raktamokṣaṇaṃ⸤ ||73||
athābhy upari vidve tu kaṣṭā ruk
sapravarttate ||
tatra koṣṇena haviṣā pariṣekaḥ praśa⸤syate ||74||
snigdhaśvinnasya virecanaṃ ||73||74||
śūlāsrurā=gās tv atyarthaṃ
vyadhenādhaś ca
pichalaḥ ||
śalākāmanu cāś ca śrāvas tatra⸤ pū=rvaṃ cikitsitaṃ ||75||
nayanajalarāgaḥ ||strīstanyaṃ yaṣṭyāhvelipūrvaṃ ||75||
rāgāsravedanāstaṃbhaharṣāś
cātivigha=ṭṭite ||
snehaśvedau hitau tatra hi⸤taṃ cāpy anuvāsanaṃ ||76||
aticalite ||76||
|| rāma ||
L
doṣastvadho pakṛṣṭo 'pi taruṇaḥ
punarurdhagaḥ ||
kuryāc chulkāruṇaṃ netraṃ tīvraru...ṣṭadarśanaṃ || ⸤||77||
||77||
ma=dhurais tatra siddhena
ghṛtenākṣṇaḥ prasecanaṃ ||
sirobastiṃ ca tenaiva dadyāmāṃsaiś ca bhojanaṃ⸤ ||78||
doṣas tu saṃjātabalo ghanaḥ
saṃpūrṇamaṃḍalaḥ ||
prāpya naśye chalākāgraṃ tanvabhram iva māru⸤tam ||79||
...ṣṭīmadhukādibhiḥ ||78||79||
mū=rdhābhighātavyāyāmavyavāyavamimūrchanaiḥ ||
doṣaḥ pratyeti kopāc ca viddho titaru⸤ṇaś ca yaḥ ||80||
nanu kiṃ taruṇa... viddho doṣapratyeti |uttānyaipi hetubhiḥ tān hetūnāha||80||
śalākā ka=rkaśā śūlaṃ kṛśā
doṣāpariplutiṃ ||
vraṇaṃ viśālaṃ sthūlāgrā tī-⸤kṣṇā hiṃsyād ane=kadhā ||81||
kharakharikā || anekaprakāraṃ kṛtaṃ bhavati ||81||
jalāśrāvaṃ su viṣamā kriyāsaṃgam
athāsthirā ||
karoti varjitā⸤ doṣais tasmād ebhir hi=tā bhavet ||82||
kāryakarī ||82||
L
aṣṭāṃgu=lāyatā madhye sūtreṇa
pariveṣṭitā |
aṃguṣṭa=parvasamitā vaktrayo mukulākṛtiḥ ||83⸤||
dīrghā || aṃguṣṭaparvakrameṇā ||83||
tāmrāyasī śātakauṃbhī śalākā syād
aninditā ||
rāgaḥ śopho 'rbudaṃ coṣo bu=dbudaṃ śūka=rākṣitā⸤ ||84||
kutsitā || budbudākāro māṃsanirgamaṃ || śukarasyāodhodṛṣṭitvaṃ ||84||
adhimaṃthādayaś cānye rogā syur
vyadhadoṣa=jāḥ ||
ahitācārato vāpi yathāsvaṃ tān upāca⸤ret ||85||
rujāyām akṣikerāge vā yogān bhūyo
nibodha me ||
gairikaṃ sārivā dūrvā yavapiṣṭaṃ⸤ ghṛtaṃ payaḥ ||86||
mukhālepaḥ prayojyo yaṃ vedanārāgaśāṃtaye
||
mṛdubhraṣṭais tilair vāpi siddhāortha⸤kasamāyutaiḥ ||87||
mātuluṃgarasopetair mukhālepastadarthakṛt ||
payasyāsārivāpatramaṃjiṣṭā⸤madhukair api ||88||
te sarve ...lākākṛtā ||85||86||87||88||
rāmacaṃdrāya namaḥ ||
L
ajākṣīrānvitair lepaḥ sukhoṣṇaḥ
pathya ucyate ||
dārupadmakasuṃṭhībhir evam eva kṛto 'pi vā⸤ ||89||
drākṣāmadhukakuṣṭair vā tadvat
saiṃdhavasaṃyutaiḥ ||
rodhrasaiṃdhavamṛdvīkāmadhukair vāpy ajā⸤payaḥ ||90||
śṛtaṃ seke prayoktavyaṃ
rujārāganivāraṇaṃ ||
madhukotpalakuṣṭair vā drākṣālākṣā⸤sitāyutaiḥ ||91||
sasaiṃdhavaiḥ śṛtaṃ kṣīraṃ rujārāganivāraṇaṃ ||
śatāvarīmudgavaparṇīmustāmu⸤dhukapadmakaiḥ ||92||
sājakṣīraiḥ sṛtaṃ sarpi dāhaśūlanivarttanaṃ ||
vātaghnasiddhe payasi siddhaṃ
sa⸤rppiś caturguṇe ||93||
kākolyādimratīvāpaṃ taṃ yuṃjyāt sarvakarmmasu ||
śāmyaty evaṃ na ce chūlaṃ⸤
snigdhasvinnasya mokṣayet ||94|| ||89||90||91||92||93||94||
tataḥ śirāṃ dahed vāpi matimān= kīrttitaṃ yathā ||
dṛṣṭer a⸤taḥ prasādārtham aṃjane
śṛṇu me śubhe ||95||lalāṭaśaṃkhapradeśeṣu ||95|| śrīkṛṣṇāya namaḥ || L
meṣaśṛṃgasya puṣpāṇi śiriṣadhavayor api ||
sumanāyāś ca puṣpāṇi mustā vaiḍūryam
eva ca ||96 ⸤
ajākṣīreṇa saṃpiṣya tāmre saptāham āvapet ||
pravidhāya ca tadvarttīr yojayec
cāṃjane bhi⸤ṣak ||97||
srotojaṃ vidrumaṃ phenaeṃ sāgarasya manaḥsilāṃ ||
maricāni ca tā varttīḥ kāraye-⸤d
vāpi pū=rvavat ||98||
dṛṣṭisthairyāpyam ete tu vidadhyād aṃjane hite ||
tāmre saptāham āvapediti ||98||
bhūyo vakṣyāmi mukhyāni⸤
vistareṇāṃjanāni ca |
kalpe= nānāprakārāṇi tānyapīha prayojayet ||99||
kriyākalpena ||99|| iti ||
ity u⸤ttare
saptadaśo 'dhyāyaḥ ||17||
||