Kātantrasūtrapāṭha Turkestani Recension

Kātantrasūtra

Edited by Deepro Chakraborty

Published in 2025 by Deepro Chakraborty in Edmonton.

  • Siglum: T

This is a draft of the Turkestani version of the Kātantrasūtras based on the Turfan Fragments.

More ▾
Title Kātantra
Author Śarvavarman
Physical description
Language/Script Sanskrit in IAST transliteration.
Format xml
Material digital
Extent .
History
Date of production 2025 AD
Place of origin Edmonton

  • T

[Nāmaprakaraṇam]

[liṅgapādaḥ]

||2.1.1|| dhātuvibhaktivarjam arthaval liṅgam ||
||2.1.2|| tasmāt parā vibhaktayaḥ ||
||2.1.3|| pañcādau ghuṭ ||
||2.1.4|| jasśasau napuṃsake ||
||2.1.5|| āmantrite siḥ sambuddhiḥ ||
||2.1.6|| āgama udanubandhaḥ svarād antyāt paraḥ ||
||2.1.7|| tṛtīyādau tu parādiḥ ||
||2.1.8|| idud agniḥ ||
||2.1.9|| īdūt stryākhyau nadī ||
||2.1.10|| ā śraddhā ||
||2.1.11|| antyāt pūrva upadhā ||
||2.1.12|| vyañjanān no 'nuṣaṅgaḥ ||
||2.1.13|| dhuḍ vyañjanam antaḥsthānunāsikam ||
||2.1.14|| akāro dīrghaṃ ghoṣavati ||
||2.1.15|| jasi ||
||2.1.16|| śasi sasya ca naḥ ||
||2.1.17|| akāre lopam ||
||2.1.18|| bhis ais vā ||
||2.1.19|| dhuṭi bahutve tve ||
||2.1.20|| osi ca ||
||2.1.21|| ṅasir āt ||
||2.1.22|| ṅas sya ||
||2.1.23|| ina ṭā ||
||2.1.24|| ṅer yaḥ ||
||2.1.25|| smai sarvanāmnaḥ ||
||2.1.26|| ṅasiḥ smāt ||
||2.1.27|| ṅiḥ smin ||
||2.1.28|| vibhāṣyete pūrvādeḥ ||
||2.1.29|| sur āmi sarvataḥ ||
||2.1.30|| jas sarva īm ||
||2.1.31|| alpāder vā ||
||2.1.32|| pūrvādeś ca ||
||2.1.33|| dvandvasthāc ca ||
||2.1.34|| nānyat sārvanāmikam ||
||2.1.35|| tṛtīyāsamāse ||
||2.1.36|| bahuvrīhau ca ||
||2.1.37|| diśāṃ vā ||
||2.1.38|| śraddhāyāḥ sir lopam ||
||2.1.39|| ṭausor e ||
||2.1.40|| sambuddhau ca ||
||2.1.41|| hrasvo 'mbārthānām ||
||2.1.42|| aur īm ||
||2.1.43|| ṅavanti yai yās yās yām ||
||2.1.44|| sarvanāmnas tu sasavo hrasvapūrvāḥ ||
||2.1.45|| dvitīyātṛtīyābhyāṃ vā ||
||2.1.46|| nadyā ai ās ās ām ||
||2.1.47|| sambuddhau hrasvaḥ ||
||2.1.48|| amśasor ādir lopam ||
||2.1.49|| īkārāntāt siḥ ||
||2.1.50|| vyañjanāc ca ||
||2.1.51|| agner amo 'kāraḥ ||
||2.1.52|| aukāraḥ pūrvam ||
||2.1.53|| śaso 'kāraḥ saś ca no 'striyām ||
||2.1.54|| ṭā nā ||
||2.1.55|| ado 'muś ca ||
||2.1.56|| ir edur oj jasi ||
||2.1.57|| sambuddhau ca ||
||2.1.58|| ṅe ca ||
||2.1.59|| ṅasiṅasor alopaś ca ||
||2.1.60|| goś ca ||
||2.1.61|| ṅir au sapūrvaḥ ||
||2.1.62|| sakhipatyor ṅiḥ ||
||2.1.63|| ṅasiṅasor umaḥ ||
||2.1.64|| ṛdantāt sapūrvaḥ ||
||2.1.65|| ā sau silopaś ca ||
||2.1.66|| agnivac chasi ||
||2.1.67|| ar ṅau ||
||2.1.68|| ghuṭi ca ||
||2.1.69|| dhātos tṛśabdasyār ||
||2.1.70|| svasrādīnāṃ ca ||
||2.1.71|| ā ca na sambuddhau ||
||2.1.72|| hrasvanadīśraddhābhyaḥ sir lopam ||
||2.1.73|| āmi ca nuḥ ||
||2.1.74|| tres trayaś ca ||
||2.1.75|| caturaḥ ||
||2.1.76|| saṅkhyāyāḥ ṣnāntāyāḥ ||
||2.1.77|| kateś ca jasśasor luk ||
||2.1.78|| niyo ṅir ām ||

[sakhipādaḥ]

||2.2.1|| na sakhiṣ ṭādāv agniḥ ||
||2.2.2|| patir asamāse ||
||2.2.3|| strī nadīvat ||
||2.2.4|| stryākhyāv iyuvau vāmi ||
||2.2.5|| hrasvaś ca ṅavati ||
||2.2.6|| napuṃsakāt syamor lopo 'pi na ca tad uktam ||
||2.2.7|| akārād asambuddhau muś ca ||
||2.2.8|| anyādes tu tuḥ ||
||2.2.9|| aur īm ||
||2.2.10|| jasśasoḥ śiḥ ||
||2.2.11|| dhuṭsvarād ghuṭi nuḥ ||
||2.2.12|| nāminaḥ svare ||
||2.2.13|| asthidadhisakthyakṣṇām anantaṣ ṭādau ||
||2.2.14|| bhāṣitapuṃskaṃ puṃvad vā ||
||2.2.15|| dīrgham āmi sanau ||
||2.2.16|| nāntasya copadhāyāḥ ||
||2.2.17|| ghuṭi cāsambuddhau ||
||2.2.18|| sāntamahator nopadhāyāḥ ||
||2.2.19|| apaś ca ||
||2.2.20|| antvasantasya cādhātoḥ sau ||
||2.2.21|| inhanpūṣāryamṇāṃ śau sau ca ||
||2.2.22|| uśanaspurudaṃso'nehasaḥ sāv anantaḥ ||
||2.2.23|| sakhyuś ca ||
||2.2.24|| ghuṭi tvai ||
||2.2.25|| diva ud vyañjane ||
||2.2.26|| au sau ||
||2.2.27|| vāmyā ||
||2.2.28|| yujer asamāse nur ghuṭi ||
||2.2.29|| abhyastād antir anakāro vā napuṃsake ||
||2.2.30|| tudabhādibhya īkāre ||
||2.2.31|| haner her ghir upadhālope ||
||2.2.32|| gorau ghuṭi ||
||2.2.33|| amśasor āḥ ||
||2.2.34|| panthimanthiṛbhukṣīṇāṃ sau ||
||2.2.35|| ananto ghuṭi ||
||2.2.36|| aghuṭsvare lopam ||
||2.2.37|| vyañjane caiṣāṃ niḥ ||
||2.2.38|| anuṣaṅgaś cākrunceḥ ||
||2.2.39|| puṃso 'nśabdalopaḥ ||
||2.2.40|| caturo vāśabdasyotvam ||
||2.2.41|| anaḍuhaś ca ||
||2.2.42|| sau nuḥ ||
||2.2.43|| sambuddhāv ubhayor hrasvaḥ ||
||2.2.44|| adasaḥ pade maḥ ||
||2.2.45|| aghuṭsvarādau seṭkasyāpi vanser vaśabdasyotvam ||
||2.2.46|| śvayuvamaghonāṃ ca ||
||2.2.47|| vāher vāśabdasyautvam ||
||2.2.48|| ancer alopaḥ pūrvasya ca dīrghaḥ ||
||2.2.49|| tiryaṅ tiraścaḥ ||
||2.2.50|| udaṅṅ udīcaḥ ||
||2.2.51|| pāt padaṃ samāsāntaḥ ||
||2.2.52|| avam asaṃyogād ano 'llopo 'luptavac ca pūrvavidhau ||
||2.2.53|| īṅyor vā ||
||2.2.54|| ā dhātor aghuṭsvare ||
||2.2.55|| īdūtor iyuvau svare ||
||2.2.56|| sudhīḥ ||
||2.2.57|| bhūr avarṣābhur apunarbhūḥ ||
||2.2.58|| anekākṣarayos tv asaṃyogād yavau ||
||2.2.59|| bhrūr dhātuvat ||
||2.2.60|| strī ca ||
||2.2.61|| vāmśasoḥ ||
||2.2.62|| bhavato vāder utvaṃ sambuddhau ||
||2.2.63|| avyayasarvanāmnaḥ svarād antyāt pūrvo 'kaḥ ||
||2.2.64|| ke pratyaye strīkṛtākārapare pūrvo 'kāra ikāram ||

[yuṣmatpādaḥ]

||2.3.1|| yuṣmadasmadoḥ padaṃ padāt ṣaṣṭhīcaturthīdvitīyāsu vasnasau ||
||2.3.2|| vāṃ nau dvitve ||
||2.3.3|| tvanmador ekatve te me ||
||2.3.4|| tvā mā tu dvitīyāyām ||
||2.3.5|| na pādādau ||
||2.3.6|| cādiyoge ca ||
||2.3.7|| eṣaṃ vibhaktāv antalopaḥ ||
||2.3.8|| yuvāvau dvivācinoḥ ||
||2.3.9|| amau cām ||
||2.3.10|| ān śasaḥ ||
||2.3.11|| tvam ahaṃ sau savibhaktyoḥ ||
||2.3.12|| yūyaṃ vayaṃ jasi ||
||2.3.13|| tubhyaṃ mahyaṃ ṅayi ||
||2.3.14|| tava mama ṅasi ||
||2.3.15|| at pañcamy advitve ||
||2.3.16|| bhyas bhyam ||
||2.3.17|| sāmākam ||
||2.3.18|| etvam asthānini ||
||2.3.19|| ātvaṃ vyañjanādau ||
||2.3.20|| raiḥ ||
||2.3.21|| aṣṭan sarvāsu ||
||2.3.22|| au tasmāj jasśasoḥ ||
||2.3.23|| arvann arvantim asāv anañaḥ ||
||2.3.24|| sau ca maghavan maghavā vā ||
||2.3.25|| jarā jaras svare vā ||
||2.3.26|| tricaturoḥ striyāṃ tisṛ catasṛ vibhaktau ||
||2.3.27|| tau raṃ svare ||
||2.3.28|| na nāmi dīrgham ||
||2.3.29|| nṛ vā ||
||2.3.30|| tyadādīnām a vibhaktau ||
||2.3.31|| kiṃ kaḥ ||
||2.3.32|| do 'dver maḥ ||
||2.3.33|| sau saḥ ||
||2.3.34|| tasya ca ||
||2.3.35|| idam iyam ayaṃ puṃsi ||
||2.3.36|| ad vyañjane 'nakaḥ ||
||2.3.37|| ṭausor anaḥ ||
||2.3.38|| tasmād bhirbhisaḥ ||
||2.3.39|| adasaś ca ||
||2.3.40|| sāvau silopaś ca ||
||2.3.41|| utvaṃ māt ||
||2.3.42|| e bahutve tv ī ||
||2.3.43|| apāṃ bhe daḥ ||
||2.3.44|| virāmavyañjanādiṣv anaḍunnahivansīnāṃ ca ||
||2.3.45|| srasidhvasoś ca ||
||2.3.46|| haśaṣacchāntejādīnāṃ ḍaḥ ||
||2.3.47|| dāder hasya gaḥ ||
||2.3.48|| cavargadṛgādīnāṃ ca ||
||2.3.49|| muhādīnāṃ vā ||
||2.3.50|| hacaturthāntasya dhātos tṛtīyāder ādicaturthatvam akṛtavat ||
||2.3.51|| sajuṣāśiṣo raḥ ||
||2.3.52|| iruror īrūrau ||
||2.3.53|| ahnaḥ saḥ ||
||2.3.54|| saṃyogāntasya lopaḥ ||
||2.3.55|| saṃyogāder dhuṭaḥ ||
||2.3.56|| liṅgāntanakārasya ||
||2.3.57|| na sambuddhau ||
||2.3.58|| na saṃyogāntalopo 'luptavat ||
||2.3.59|| isusdoṣāṃ ghoṣavati raḥ ||
||2.3.60|| dhuṭāṃ tṛtīyaḥ ||
||2.3.61|| aghoṣe prathamaḥ ||
||2.3.62|| vā virāme ||
||2.3.63|| rephasor visarjanīyaḥ ||
||2.3.64|| virāmavyañjanādāv uktaṃ napuṃsakāt syamor lope 'pi ||

[kārakapādaḥ]

||2.4.1|| avyavyībhāvād akārāntād vibhaktīnām am apañcamyāḥ ||
||2.4.2|| vā tṛtīyāsaptamyoḥ ||
||2.4.3|| anyasmāl luk ||
||2.4.4|| avyayāc ca ||
||2.4.5|| rūḍhānāṃ bahutve 'striyām apatyapratyayasya ||
||2.4.6|| gargayaskavidādīnāṃ ca ||
||2.4.7|| bhṛgvatryaṅgiraskutsavasiṣṭhagotamebhyaś ca ||
||2.4.8|| yato 'paiti bhayam ādatte vā tad apādānam ||
||2.4.9|| īpsitaṃ ca rakṣārthānām ||
||2.4.10|| yasmai ditsā rocate dhārayate vā tat sampradānam ||
||2.4.11|| ya ādhāras tad adhikaraṇam ||
||2.4.12|| yena kriyate tat karaṇam ||
||2.4.13|| yat kriyate tat karma ||
||2.4.14|| yaḥ karoti sa kartā ||
||2.4.15|| kārayati yaḥ sa hetuś ca ||
||2.4.16|| teṣāṃ param ubhayaprāptau ||
||2.4.17|| prathamā vibhaktir liṅgārthavacane ||
||2.4.18|| āmantraṇe ca ||
||2.4.19|| śeṣāḥ karmakaraṇasampradānāpādānasvāmyādyadhikaraṇeṣu ||
||2.4.20|| paryapāṅyoge pañcamī ||
||2.4.21|| digitararte 'nyaiś ca ||
||2.4.22|| dvitīyainena ||
||2.4.23|| karmapravacanīyaiś ca ||
||2.4.24|| gatyarthakarmaṇi dvitīyācaturthyau ceṣṭāyām anadhvani ||
||2.4.25|| manyakarmaṇi cānādare 'prāṇini ||
||2.4.26|| namassvastisvāhāsvadhālaṃvaṣaḍyoge caturthī ||
||2.4.27|| tumarthāc ca bhāvavācinaḥ ||
||2.4.28|| tṛtīyā sahayoge ||
||2.4.29|| hetvarthe ||
||2.4.30|| kutsite 'ṅge ||
||2.4.31|| viśeṣaṇe ||
||2.4.32|| kartari ca ||
||2.4.33|| kālabhāvayoḥ saptamī ||
||2.4.34|| svāmīśvarādhipatidāyādasākṣipratibhūprasūtaiḥ ṣaṣṭhī ca ||
||2.4.35|| nirdhāraṇe ca ||
||2.4.36|| ṣaṣṭhī hetuprayoge ||
||2.4.37|| smṛtyarthakarmaṇi ||
||2.4.38|| karoteḥ pratiyatne ||
||2.4.39|| hiṃsārthānām ajvare ||
||2.4.40|| kartṛkarmaṇoḥ kṛti nityam ||
||2.4.41|| na niṣṭhādiṣu ||
||2.4.42|| ṣaḍo ṇo ne ||
||2.4.43|| manor anusvāro ghuṭi ||
||2.4.44|| vargye vargāntaḥ ||
||2.4.45|| tavargaś caṭavargayoge caṭavargau ||
||2.4.46|| nāmikaparaḥ pratyayavikārāgamasthaḥ siḥ ṣaṃ nuvisarjanīyaṣāntaro 'pi ||
||2.4.47|| raṣṛvarṇebhyo no ṇam anantyaḥ svarahayavakavargapavargāntaro 'pi ||
||2.4.48|| striyām ād āp ||
||2.4.49|| nadādyancvāhvansantṛsakhināntebhya ī ||
||2.4.50|| īkāre strīkṛte 'l lopyaḥ ||
||2.4.51|| svaro hrasvo napuṃsake ||

[samāsapādaḥ]

||2.5.1|| nāmnāṃ samāso yuktārthaḥ ||
||2.5.2|| tatsthā lopyā vibhaktayaḥ ||
||2.5.3|| prakṛtiś ca svarāntasya ||
||2.5.4|| vyañjanāntasya yat subhoḥ ||
||2.5.5|| pade tulyādhikaraṇe vijñeyaḥ karmadhārayaḥ ||
||2.5.6|| saṅkhyāpūrvo dvigur iti jñeyaḥ ||
||2.5.7|| tatpuruṣāv ubhau ||
||2.5.8|| vibhaktayo dvitīyādyā nāmnā parapadena tu | samasyante samāso hi jñeyas tatpuruṣaḥ sa ca ||
||2.5.9|| syātāṃ yadi pade dve tu yadi vā syur bahūny api | tāny anyasya padasyārthe bahuvrīhiḥ ||
||2.5.10|| vidik tathā ||
||2.5.11|| dvandvaḥ samuccayo nāmnor bahūnāṃ vāpi yo bhavet ||
||2.5.12|| alpasvarataraṃ tatra pūrvam ||
||2.5.13|| yac cārcitaṃ dvayoḥ ||
||2.5.14|| pūrvaṃ vācyaṃ bhaved yasya so 'vyayībhāva iṣyate ||
||2.5.15|| sa napuṃsakaliṅgaḥ syāt ||
||2.5.16|| dvandvaikatvam ||
||2.5.17|| tathā dvigoḥ ||
||2.5.18|| puṃvad bhāṣitapuṃskānūṅapūraṇyādiṣu striyāṃ tulyādhikaraṇe ||
||2.5.19|| saṃjñāpūraṇīkopadhās tu na ||
||2.5.20|| karmadhārayasaṃjñe tu puṃvadbhāvo vidhīyate ||
||2.5.21|| ākāro mahataḥ kāryas tulyādhikaraṇe pade ||
||2.5.22|| nasya tatpuruṣe lopaḥ ||
||2.5.23|| svare 'kṣaraviparyayaḥ ||
||2.5.24|| koḥ kat ||
||2.5.25|| kā tv īṣadarthe ||
||2.5.26|| akṣe ||
||2.5.27|| puruṣe tu vibhāṣayā ||
||2.5.28|| yākārau strīkṛtau hrasvau kvacit ||
||2.5.29|| hrasvasya dīrghatā ||
||2.5.30|| anavyayavisṛṣṭas tu sakāraṃ kapavargayoḥ ||

[taddhitādhyāyaḥ]

||2.6.41|| ...*
L vā | devarāja | devasakh... | chatropānaham | vāgvipruṣam | upaśaradam | ... -yakṣadharmāḥ surabhigandhi | vadhūjāni | gaṇī ...
||2.6.42|| [ ḍānubandhye ] nty[ ā ]der lopaḥ |
dānubandhe pratyaye a... ... -o dv[ ā ]daśa ||
||2.6.43|| ter [ v ]i[ ṃśa ] ter api |
ter lopo e[ ka ]viṃśa ... *
    • Sieg (1908: 205) surmises the final three syllables as śatam.
||2.6.44|| ...
L ...ava[ r ]n[ au ]... [ sauparṇe ]ya | vāsiṣṭha | gā[ ṅge ]yaḥ | kāpyaḥ gā[ r ]gya...
||2.6.45||...
n[ ā ]ntasya kvacit tu lopo bhavati sva... -dyam vartate | hāstinam | vemanya ||
||2.6.46|| u...Sä1 begins here....Ls tv otvam āpādyaḥ *
...[ t ]v[ a ][ m ā ]pādayitavyaḥ svare pratyaye ye caḥ bhā[ rgavaḥ ]... ||
||2.6.47|| eye kadrvās tu lupyate | MS 633: eyie kadrvās tu lupyate |
eye kadrvās tu lupyate | eyie kadrvās tu lupyate |MS 633
... tyaye pa...Sä2 ends here.
||2.6.48|| kāryāv avāvāvādeśāv okāraukārayor api |
||2.6.49|| vṛddhir ādau sani |
||2.6.50|| na yvoḥ padādyo vddhir āgamaḥ ||
| taddhitādhyāyaṣ ṣaṣṭhaḥ | ||

[strīpratyayādhyāyaḥ]

||2.7.1|| striyā[ m ]
||2.7.2|| [ ajād ]yadantād āp |
||2.7.3|| ṛnnebhyas tv ī |
||2.7.4|| vanauno ra ca |
||2.7.5|| na saṅkhyāyā |
||2.7.6|| mana...
||2.7.7|| ...naś ca bahuvrīhi |
||2.7.8|| na yas tu ḍ...
||2.7.9|| u[ dṛdḷda ]nubandhāt tv i |
||2.7.10|| pādauo vā |
||2.7.11|| anupasarjanāt |
||2.7.12|| nārī ||
||2.7.13|| yuūnas ti...
||2.7.14|| ...kāt |
||2.7.15|| ṇyāt ||
||2.7.16|| prācām āyaṇa[ ]gamaḥ...
||2.7.17|| [ kauravyāsu ]rimaāṇḍuūkāt |
||2.7.18|| lohitādikatantata |
||2.7.19|| āvādyā[ dāp ]
||2.7.20|| vataṇḍī ca |
||2.7.21|| vayasi prathame ||
||2.7.22|| [ dv ]igo |
||2.7.23||[ ṣaḍanubandhāt ]
||2.7.24|| [ g ]aurādeḥ ||
||2.7.25|| bahuvrīhyūdhasauso na ca ||
||2.7.26|| vā saṃyogaupadhāL...tat |
||2.7.27|| anaś cāllopikāṇḍata |
||2.7.28|| nās[ i ]kauodara[ kaṇṭhāntrajaṅ ]ghaghādantauṣṭhaśṛṅgata |
||2.7.29|| savidyamānanañpuūrvān na |
||2.7.30|| kro[ ḍādiba ]husvarāt |
||2.7.31|| antarvato nu garbhiṇyām |
||2.7.32|| pati[ vaj jīva ]bhartari ||
||2.7.33|| patyur naś ca |
||2.7.34|| samānāde |
||2.7.35|| vānyapurvopasarjanāt |
||2.7.36|| kāmukaān maithunecchāyām [ | ]
||2.7.37|| nāgāt sthaulye |
||2.7.38|| akṛte sthālatsthalāt |
||2.7.39|| gaugoṇād aāvapane |
||2.7.40|| piṇḍād anne |
||2.7.41|| amattre tu kuṇḍata |
||2.7.42|| ghaṭāc chilpī kṛte |
||2.7.43|| kumbhāt ||
||2.7.44|| asitādeś ca varṇata |
||2.7.45|| topadhātu nakāraś ca vā |
||2.7.46|| oudantād guṇavācina |
||2.7.47|| bahvādibhyām ||
||2.7.48|| bhuvovau nityam |
||2.7.49|| sakhyaśiṣvoś ca |
||2.7.50|| puṃyogāt tena ced ākhyā |
||2.7.51|| krikrītāt karaṇapurvāt |
||2.7.52|| putakratumanoLr e ca |
||2.7.53|| kutsitāgnivṛṣaṣākapi |
||2.7.54|| duhituḫ putro vā brahmasutabhojograrājata |
||2.7.55|| jātir āyopadhād astristrīta |
||2.7.56|| pākādyantantāt tathaiva ca |
||2.7.57|| iṇta |
||2.7.58|| manuṣyajātir e |
||2.7.59|| ūṅ uta |
||2.7.60|| paṅgukadruta |
||2.7.61|| saphalakṣmaṇavāmāder uraur ūroḥ |
||2.7.62|| aupamyasaṃhitāt |
||2.7.63|| bāhvantāc caiva saṃjñāyām |
||2.7.64|| valopa śvaśurasya ca | ||
strīpratyayādhyāyas saptama| catuṣṭhaṣṭayaṃ samāptam ||

[Ākhyātaprakaraṇam]

[Parasmaipādaḥ]

(From folio 13r4)
||3.1.1|| atha parasmaipadāni |
||3.1.2|| nava parāṇy ātmane |
||3.1.3|| trīṇi trīṇi prathamamadhyamottamā |
||3.1.4|| yugapadvaca[ n ]e para puruṣāṇām |
||3.1.5|| nāmnei prayujyamāne pi [ pra ]thamaḥ |
||3.1.5|| yuṣmadi madhyama |
||3.1.7|| asmady uttama |
||3.1.8|| adām [ d ]ādhau [ dā | ]
||3.1.9|| L[ kri ]yābhāvo dhātu |
||3.1.10|| kāle |
||3.1.11|| samprati varttamānā |
||3.1.12|| smenātite |
||3.1.13|| parokṣā |
||3.1.14|| bhūtakaraṇavatyaś ca |
||3.1.15|| bhavi[ ṣyati ] bhaviṣyantyāśigśvastanya |
||3.1.16|| tāsāṃ svasaṃjñābhiẖ kālaviśeṣa |
||3.1.17|| prayogataś ca |
||3.1.18|| pañcamy anumatotau |
||3.1.19|| samartha[ nāśi ]ṣeṣoś ca |
||3.1.20|| vidhyādiṣu saptamī ca [ | ]
||3.1.21|| kri[ ]samabhihāre sarvakāleṣu madhyamaikavacanaṃ pañcamyā [ | ]
||3.1.22|| [ ]yoge dyatanī |
||3.1.23|| māsmayoge hyastanī ca |
||3.1.24|| va[ rta ]mānā | ti tas | anti | si | thas | tha | mi | vas | mas | te | āte | antante | se | āthe | dhve | e | vahe mahe |
||3.1.25|| saptamī yāt | yātām | yus | yās | yātam | yāta | yām | yā[ va ]L| yāma | īta | īyātam | īran | īthās | īyāthām | īdhvam | īya | īvahehi | īma[ hi | ]
||3.1.26|| paṃcamī | tu | tam | antu | hi | tam | ta | āni | āva | āma | tām | ātām | antantām | sva | āthām | dhvam | [ ai | ] āvahai | āmahai | ||
||3.1.27|| hyastanī | di | tām | an | si | tam | ta | am | va | ma | ta | ā[ m | ] anta | thās | āthāms | dhvam | i | va[ h ]i | mahi |
||3.1.28|| evam evādyatanī | ||
||3.1.29|| parokṣā | aṭ | atus | u[ s | tha ]l | athus | a | aṭ | va | ma | e | āte | ire | se | āthe | dhve | e | vahe | mahe |
||3.1.30|| śvasta tā | [ tārau L| ] tāras | tāsi | tāsthats | tāstha | tāsmi | tāsvas | tāsmas | tā | tārau | tāras | tāse | tāsāthe | tā[ dhve | ] tāhe | tāsvahe | tāsmahe |
||3.1.31|| āśiśī | yā[ t ] | yāstām | yāsus | yās | yāstam | yāsta | yāsam | yāsva | yāsma | sīṣṭa | sīyāstām | sīran | sīṣṭamṣṭhās | sīyāsthām | sīdhvam | sīya | sīvahehi | sīmahehi |
||3.1.32|| syasahitāni tyādīni bhaviṣyantintī | syati | syatas | syanti | syasi | syathas | syatha | syāmi | syāvas | syāmas | syate | syete | syante | syase | syathe | syadhve | sye | syāvahe | syāmahe | ||
||3.1.33|| dyādīni kriyātti | tipattiḥ | syata | syatām | syan | syasi | syatam | syata | syam | syāva | syāma [ | syata | syetām | sya ]nte | syathās | syethām | syadhvam | sye | syāvahehi | syāmahehi | ||
||3.1.34|| ṣaḍ ādyās sārvadh[ ātukam | ]
[ ākhyāta ]prakaraṇaprathamaḫ pāda ||

[Pratyayapādaḥ]

||3.2.1|| pratyayaḫ paraḥ |
||3.2.2|| guptijkidbhyaḥ san |
||3.2.3|| mānba[ dhdānśānbhyo dīrgha ]ś cābhyāsasya |
||3.2.4|| dhātutor vā karmārmaṇas tu[ mantā ]d icchatinaikakartṛkāt |
||3.2.5|| nāmna ā[ tmecchāyāṃ yin | ]
||3.2.6|| [ mya ca ] |
||3.2.7|| upamānād ācāre |
||3.2.8|| kartur āyis salopaś ca |
||3.2.9|| in kāritaṃ ca dhātvarthe |
||3.2.10||[ dhātoś ca hetau | ]
||3.2.11|| [ curādeś ca | ]
||3.2.12|| L[ ini ] liṅgasyānekākṣarasyāntyasvarāde[ r ] lo[ pa ]m |
||3.2.13|| raśabda ṛto laghor vyañja[ nādeḥ | ]
||3.2.14|| [ dhātor ekasvarād yaśabda ]ś cekrīyitetaṃ kriyāsamaṇibhihāre |
||3.2.15|| gupudhūpavicchipaṇipaner āya |
||3.2.16|| te dhātava |
||3.2.17|| [ cakāskāspratyayāntebhya ] ām parokṣāyām |
||3.2.18|| nāmyāde[ r ] gurumato nṛccha |
||3.2.19|| āsidayyayidaridradrābhyaś [ ca | ]
||3.2.20|| [ uṣavidajāgṛ ]bhyo vā |
||3.2.21|| bhibhīhrihrībhṛhuvāṃ sārvadhātukavac ca |
||3.2.22|| āma ttrṛkṛñ anuprayujyate |
||3.2.23|| asbhūdosbhuvau ca parasmai |
||3.2.24|| [ sij adyatanyām | ]
||3.2.25|| saṇ anidaś śiḍakṣāntān nāmyupadhād adṛśaḥ |
||3.2.26|| śridr[ u ]srukamikāritānāntebhyaś can kartari [ | ]

[Dvirvacanapādaḥ]

||3.3.1|| dvirvacanam anabhyāsasyaikasvarasyādyasya ||
||3.3.2|| svarāder dvitīyasya ||
||3.3.3|| na nabadarāḥ saṃyogādayo 'ye ||
||3.3.4|| pūrvo 'bhyāsaḥ ||
||3.3.5|| dvayam abhyastam ||
||3.3.6|| jakṣādiś ca ||
||3.3.7|| caṇparokṣācekrīyitasananteṣu ||*
    • The edition of the Laghuvṛtti has caṇparokṣācekrīyitasannanteṣu.
||3.3.8|| juhotyādīnāṃ sārvadhātuke ||
||3.3.9|| abhyāsasyādi vyañjanam avaśeṣyam ||
||3.3.10|| śiṭparo 'ghoṣaḥ ||
||3.3.11|| dvitīyacaturthayoḥ prathamatṛtīyau ||
||3.3.12|| ho jaḥ ||
||3.3.13|| kavargasya cavargaḥ ||
||3.3.14|| na kavateś cekrīyite ||
||3.3.15|| hrasvaḥ ||
||3.3.16|| akāra ṛvarṇasya ||
||3.3.17|| dīrgha iṇaḥ parokṣāyām aguṇe ||
||3.3.18|| asyādeḥ sarvatra ||
||3.3.19|| tasmān nāgamaḥ parādir antaś cet saṃyogaḥ ||
||3.3.20|| ṛkāre ca ||
||3.3.21|| aśnoteś ca ||
||3.3.22|| bhavater aḥ ||
||3.3.23|| nijivijiviṣāṃ guṇaḥ sārvadhātuke ||
||3.3.24|| bhṛñhāṅmāṅām it ||
||3.3.25|| artipipartyoś ca ||
||3.3.26|| sany avarṇasya ||
||3.3.27|| uvarṇasya jāntassthāpavargaparasyāvarṇe ||
||3.3.28|| guṇaś cekrīyite ||
||3.3.29|| dīrgho 'nāgamāntasya ||
||3.3.30|| vancisransidhvansibhransikasipatipadiskandām anto nī ||
||3.3.31|| ato 'nto 'nusvāro 'nunāsikāntasya ||
||3.3.32|| japādīnāṃ ca ||
||3.3.33|| caraphalor uc ca parasyāsya ||
||3.3.34|| ṛmato rī ||
||3.3.35|| rirephau ca luki ||
||3.3.36|| alope samānasya sanval laghuni caṇpare ||
||3.3.37|| dīrgho laghoḥ ||
||3.3.38|| at tvarādīnāṃ ca ||
||3.3.39|| gaṇer ī ca ||
||3.3.40|| ito lopo 'bhyāsasya ||
||3.3.41|| sani mīmādārabhalabhaśakapatapadām is svarasya ||
||3.3.42|| āpnoter ī ||
||3.3.43|| danbher ic ca ||
||3.3.44|| digi dayateḥ parokṣāyām ||

[samprasāraṇapādaḥ]

||3.4.1|| saparasvarāyāḥ samprasāraṇam antassthāyāḥ ||
||3.4.2|| grahijyāvayivyadhivaṣṭivyacipracchivraścibhrasjām aguṇe ||
||3.4.3|| svapivaciyajādīnāṃ yaṇparokṣāśīṣṣu ||
||3.4.4|| parokṣāyām abhyāsasyobhayeṣām ||
||3.4.5|| vyatheś ca ||
||3.4.6|| na veñśvyor aguṇe ca ||
||3.4.7|| svapisyamivyeñāṃ cekrīyite ||
||3.4.8|| svāpeś caṇi ||
||3.4.9|| grahisvapipracchāṃ sani ||
||3.4.10|| cāyaḥ kī cekrīyite ||
||3.4.11|| pyāyaḥ pī parokṣāyām ||
||3.4.12|| śvayater vā ||
||3.4.13|| kārite ca saṃścaṇoḥ ||
||3.4.14|| hvayater nityam ||
||3.4.15|| abhyastasya ca ||
||3.4.16|| dyutisvāpyor abhyāsasya ||
||3.4.17|| na samprasāraṇe samprasāraṇam ||
||3.4.18|| vaśeś cekrīyite ||
||3.4.19|| pracchādīnāṃ parokṣāyām ||
||3.4.20|| sandhyakṣarāntānām ākāro 'vikaraṇe ||
||3.4.21|| na vyayateḥ parokṣāyām ||
||3.4.22|| mīnātiminotidīṅāṃ guṇavṛddhisthāne ||
||3.4.23|| sani ca dīṅaḥ ||
||3.4.24|| smijikrīṅām ini ||
||3.4.25|| sṛjidṛśor āgamo 'kāraḥ svarāt paro dhuṭi guṇavṛddhisthāne ||
||3.4.26|| dīṅo yo 'ntaḥ svarādāv aguṇe ||
||3.4.27|| ālopo 'sārvadhātuke ||
||3.4.28|| iṭi ca ||
||3.4.29|| dāmāgāyatipibatisthāsyatijahātīnām īkāro vyañjanādau ||
||3.4.30|| āśiṣy ekāraḥ ||
||3.4.31|| ana us sijabhyastavidābhyo 'bhuvaḥ ||
||3.4.32|| icas talopaḥ ||
||3.4.33|| her akārād ahanteḥ ||
||3.4.34|| noś ca vikaraṇād asaṃyogāt ||
||3.4.35|| ukārāc ca ||
||3.4.36|| ukāralopo vamor vā ||
||3.4.37|| karoter nityam ||
||3.4.38|| saptamyāṃ ye ca ||
||3.4.39|| asyokāraḥ sārvadhātuke 'guṇe ||
||3.4.40|| rudhāder vikaraṇānta lopaḥ ||
||3.4.41|| aster ādeḥ ||
||3.4.42|| abhyastānām ākārasya ||
||3.4.43|| kryādīnāṃ vikaraṇasya ||
||3.4.44|| ubhayeṣām īkāro vyañjanādāv adaḥ ||
||3.4.45|| ikāro daridrāteḥ ||
||3.4.46|| lopaḥ saptamyāṃ jahāteḥ ||
||3.4.47|| dhuṭi hanteḥ sārvadhātuke ||
||3.4.48|| śāser idupadhāyā aṇvyañjanayoḥ ||
||3.4.49|| hanter ja hau ||
||3.4.50|| dāstyor e 'bhyāsalopaś ca ||
||3.4.51|| asyaikavyañjanamadhye 'nādeśādeḥ parokṣāyām ||
||3.4.52|| thali ca seṭi ||
||3.4.53|| tṝphalabhajatrapaśranthigranthidanbhīnāṃ ca ||
||3.4.54|| na śasadadavādiguṇinām ||
||3.4.55|| svarādāv ivarṇo varṇāntasya dhātor iyuvau ||
||3.4.56|| abhyāsasyāsavarṇe ||
||3.4.57|| nor vikaraṇasya ||
||3.4.58|| ya ivarṇasyāsaṃyogapūrvasyānekākṣarasya ||
||3.4.59|| iṇaś ca ||
||3.4.60|| nor vakāro vikaraṇasya ||
||3.4.61|| juhoteḥ sārvadhātuke ||
||3.4.62|| bhuvo vo 'ntaḥ parokṣādyatanyoḥ ||
||3.4.63|| goher ūd upadhāyāḥ ||
||3.4.64|| duṣeḥ kārite ||
||3.4.65|| vāci tu virāge ||
||3.4.66|| mānubandhānāṃ hrasvaḥ ||
||3.4.67|| ici vā ||
||3.4.68|| janivadhyoś ca ||
||3.4.69|| odaudbhyāṃ yinnāyī svaravat ||
||3.4.70|| nāmyantānāṃ yaṇāyiyinnāśīś cekrīyiteṣu ye dīrghaḥ ||*
    • The edition of the Laghuvṛtti has nāmyantānāṃ yaṇṇāyiyinnāśīś cekrīyiteṣu ye dīrghaḥ.
||3.4.71|| iṇo 'nupasṛṣṭasya ||
||3.4.72|| ṛta īdantaś cvicekrīyitayinnāyiṣu ||
||3.4.73|| ir anyaguṇe ||
||3.4.74|| yaṇāśiṣor ye || *
    • The edition of the Laghuvṛtti has yaṇṇāśiṣor ye.
||3.4.75|| guṇo 'rtisaṃyogādyoḥ ||
||3.4.76|| cekrīyite ca ||
||3.4.77|| ghrādhmor ī ||
||3.4.78|| yiny avarṇasya ||
||3.4.79|| ader ghasḷ sanadyatanyoḥ ||
||3.4.80|| vā parokṣāyām ||
||3.4.81|| veño vayiḥ ||
||3.4.82|| hanter vadhir āśiṣi ||
||3.4.83|| adyatanyāṃ ca ||
||3.4.84|| iṇo gāḥ ||
||3.4.85|| iṅaḥ parokṣāyām ||
||3.4.86|| sanīṇiṅor gamiḥ ||
||3.4.87|| aster bhūr asārvadhātuke ||
||3.4.88|| bruvo vaciḥ ||
||3.4.89|| cakṣiṅaḥ khyāñ ||
||3.4.90|| vā parokṣāyām ||
||3.4.91|| ajer vī ||
||3.4.92|| adāder lug vikaraṇasya ||
||3.4.93|| juhotyādeś ca ||
||3.4.94|| vā cekrīyitasya ||
||3.4.95|| iṇsthādāpibatibhūbhyaḥ sicaḥ parasmai ||

[guṇapādaḥ]

||3.5.1|| nāmyantayor dhātuvikaraṇayor guṇaḥ ||
||3.5.2|| nāminaś copadhāyā laghoḥ ||
||3.5.3|| ani ca vikaraṇe ||
||3.5.4|| karoteḥ ||
||3.5.5|| mideḥ ||
||3.5.6|| abhyastānām usi ||
||3.5.7|| na ṇakārānubandhacekrīyitayoḥ ||
||3.5.8|| abhyastasya copadhāyā nāminaḥ svare guṇini sārvadhātuke ||
||3.5.9|| sani cāniṭi ||
||3.5.10|| adyatanyāśiṣoś cātmane ||
||3.5.11|| ṛdantānāṃ ca ||
||3.5.12|| sthādoś ca ||
||3.5.13|| bhuvaḥ sijluki ||
||3.5.14|| sūteḥ pañcamyām ||
||3.5.15|| dīdhīvevyoś ca ||
||3.5.16|| rudavidamuṣāṃ sani ||
||3.5.17|| nāmyantānām aniṭām ||
||3.5.18|| sarveṣām ātmane sārvadhātuke 'nuttame pañcamyāḥ ||
||3.5.19|| dvitvabahutvayoś ca parasmai ||
||3.5.20|| parokṣāyāṃ ca ||
||3.5.21|| sarvatrātmane ||
||3.5.22|| āśiṣi ca parasmai ||
||3.5.23|| saptamyāṃ ca ||
||3.5.24|| hau ca ||
||3.5.25|| tudāder ani ||
||3.5.26|| āmi vider eva ||
||3.5.27|| kuṭāder aninijaṭsu ||
||3.5.28|| vijer iṭi ||
||3.5.29|| vorṇoḥ ||
||3.5.30|| sthādor id adyatanyām ātmane ||
||3.5.31|| mucāder āgamo nakāraḥ svarād ani vikaraṇe ||
||3.5.32|| masjinaśor dhuṭi ||
||3.5.33|| radhijabhoḥ svare ||
||3.5.34|| neṭi radher aparokṣāyām ||
||3.5.35|| rabhilabhor avikaraṇaparokṣayoḥ ||
||3.5.36|| hudhuḍbhyāṃ her dhiḥ ||
||3.5.37|| asteḥ ||
||3.5.38|| śā ca śāsteḥ ||
||3.5.39|| lopo 'bhyastād antinaḥ ||
||3.5.40|| ātmane cānakārāt ||
||3.5.41|| śete rid anter ādiḥ ||
||3.5.42|| vetteḥ samprati parasmai vāḍādayaḥ ||
||3.5.43|| bruvaḥ pañcānām ādita āhiś ca ||
||3.5.44|| the thaś ca ||
||3.5.45|| ākārād aṭa au ||
||3.5.46|| ṝdantasyer aguṇe ||
||3.5.47|| ur oṣṭhyopadhasya ca ||
||3.5.48|| iny asamānalopopadhāyā hrasvaś caṇi ||
||3.5.49|| na śāsvṛdanubandhānām ||
||3.5.50|| lopaḥ pibater ī cābhyāsasya ||
||3.5.51|| tiṣṭhater it ||
||3.5.52|| jighrater vā ||

[Anuṣaṅgapādaḥ]

||3.6.1|| anidanubandhānām aguṇe 'nuṣaṅgalopaḥ ||
||3.6.2|| naśabdāc ca vikaraṇāt ||
||3.6.3|| parokṣāyām indhiśranthigranthidanbhīnām aguṇe ||
||3.6.4|| thali ca ||
||3.6.5|| danśisanjisvanjiranjīnām ani ||
||3.6.6|| asyopadhāyā dīrgho vṛddhir nāminām inijaṭsu ||
||3.6.7|| sici parasmai svarāntānām ||
||3.6.8|| vyañjanāntānām aniṭām ||
||3.6.9|| asya ca dīrghaḥ ||
||3.6.10|| seṭo vā ||
||3.6.11|| vadavrajaralantānām ||
||3.6.12|| śvijāgror guṇaḥ ||
||3.6.13|| ūrṇoter vā ||
||3.6.14|| artisartyor aṇi ||
||3.6.15|| jāgarteḥ kārite ||
||3.6.16|| yaṇāśiṣor ye ||*
    • The edition of the Laghuvṛtti has yaṇṇāśiṣor ye.
||3.6.17|| parokṣāyām aguṇe ||
||3.6.18|| ṛtaś ca saṃyogādeḥ ||
||3.6.19|| ṝdantānāṃ ca ||
||3.6.20|| ṛccha ṛtaḥ ||
||3.6.21|| śīṅaḥ sārvadhātuke ||
||3.6.22|| ayir ye ||
||3.6.23|| āyir icy ādantānām ||
||3.6.24|| śācchāsāhvāvyāveñpām ini ||
||3.6.25|| artihrīblīrīknūyīkṣmāyyādantānām antaḥ po yalopo guṇaś ca nāminām ||
||3.6.26|| pāter lo 'ntaḥ ||
||3.6.27|| dhūñprīṇātyor naḥ ||
||3.6.28|| bhiyaḥ ṣug vā ||
||3.6.29|| sphāyer vādeśaḥ ||
||3.6.30|| ruheḥ po vā ||
||3.6.31|| śader agatau taḥ ||
||3.6.32|| hantes taḥ ||
||3.6.33|| hasya hanter ghir ini coḥ ||
||3.6.34|| luptopadhasya ca ||
||3.6.35|| abhyāsāc ca ||
||3.6.36|| jer giḥ sanparokṣayoḥ ||
||3.6.37|| ceḥ kir vā ||
||3.6.38|| saṇo 'llopaḥ svare 'bahutve ||
||3.6.39|| daridrāter asārvadhātuke ||
||3.6.40|| vraścimasjor dhuṭi ||
||3.6.41|| yany okārasya ||
||3.6.42|| ākārasyosi ||
||3.6.43|| sandhyakṣare ca ||
||3.6.44|| asteḥ sau ||
||3.6.45|| dīdhīvevyor ivarṇayakārayoḥ ||
||3.6.46|| asandhyakṣarayor asya te tallopaś ca ||
||3.6.47|| nāmivyañjanāntād āyer ādeḥ ||
||3.6.48|| gamahanajanakhanaghasām upadhāyāḥ svarādāv anaṇy aguṇe ||
||3.6.49|| kāritasyānāmiḍvikaraṇe ||
||3.6.50|| yasyāpatyasyāsvarapūrvasya yinn āyīṣu ||
||3.6.51|| nalopaś ca ||
||3.6.52|| vyañjanād disyoḥ ||
||3.6.53|| yasyānany adhātoḥ ||
||3.6.54|| asya ca lopaḥ ||
||3.6.55|| sico dhakāre ||
||3.6.56|| dhuṭaś ca dhuṭi ||
||3.6.57|| hrasvāc cāniṭaḥ ||
||3.6.58|| iṭaś ceṭi ||
||3.6.59|| skoḥ saṃyogādyor ante ca ||
||3.6.60|| cavargasya kir asavarṇe ||
||3.6.61|| ho ḍhaḥ ||
||3.6.62|| dāder ghaḥ ||
||3.6.63|| naher dhaḥ ||
||3.6.64|| bhṛjādīnāṃ ṣaḥ ||
||3.6.65|| chaśoś ca ||
||3.6.66|| bhāṣitapuṃskaṃ puṃvad āyau ||
||3.6.67|| ād ātāmāthām āder iḥ ||
||3.6.68|| āte āthe iti ca ||
||3.6.69|| yāśabdasya ca saptamyāḥ ||
||3.6.70|| yāmyusor iyamiyusau ||
||3.6.71|| śamādīnāṃ dīrgho yani ||
||3.6.72|| ṣṭhivuklamvācamām ani ||
||3.6.73|| kramaḥ parasmai ||
||3.6.74|| gamiṣuyamāṃ chaḥ ||
||3.6.75|| paḥ pibaḥ ||
||3.6.76|| ghro jighraḥ ||
||3.6.77|| dhmo dhamaḥ ||
||3.6.78|| sthas tiṣṭhaḥ ||
||3.6.79|| mno manaḥ ||
||3.6.80|| dāṇo yacchaḥ ||
||3.6.81|| dṛśeḥ paśyaḥ ||
||3.6.82|| arter ṛcchaḥ ||
||3.6.83|| sarter dhāvaḥ ||
||3.6.84|| śadeḥ śīyaḥ ||
||3.6.85|| sadeḥ sīdaḥ ||
||3.6.86|| jā janer vikaraṇe ||
||3.6.87|| jñaś ca ||
||3.6.88|| pvādīnāṃ hrasvaḥ ||
||3.6.89|| ukārasya vṛddhir vyañjanādau guṇini sārvadhātuke ||
||3.6.90|| ūrṇoter vā ||
||3.6.91|| guṇo hyastanyāṃ ca ||
||3.6.92|| tṛher iḍ vikaraṇāt ||
||3.6.93|| bruva īḍ vacanādiḥ ||
||3.6.94|| aster disyoḥ ||
||3.6.95|| sicaḥ ||
||3.6.96|| rudādibhyaś ca ||
||3.6.97|| ado 'ṭ ||
||3.6.98|| sasya se 'sārvadhātuke taḥ ||
||3.6.99|| aṇi vacer od upadhāyāḥ ||
||3.6.100|| asyates tho 'ntaḥ ||
||3.6.101|| śvayater aḥ ||
||3.6.102|| pateḥ paptiḥ ||
||3.6.103|| kṛpe ro laḥ ||
||3.6.104|| upasargasyāyatau ||
||3.6.105|| girateś cekrīyite ||
||3.6.106|| vā svare ||
||3.6.107|| tṛtīyāder ghaḍhadhabhāntasya dhātor ādicaturthatvaṃ sdhvoḥ ||
||3.6.108|| lope ca disyoḥ ||
||3.6.109|| tathoś ca dadhāteḥ ||

[iḍāgamapādaḥ]

||3.7.1|| iḍāgamo 'sārvadhātukasyādir vyañjanāder ayakārādeḥ ||*
    • The edition of the Laghuvṛtti has iḍāgamo 'sārvadhātukasyādi vyañjanāder ayakārādeḥ.
||3.7.2|| snukramibhyāṃ ca parasmai ||
||3.7.3|| sārvadhātuke ca rudādeḥ ||
||3.7.4|| īśas se ||
||3.7.5|| īḍajanor dhve ca ||
||3.7.6|| se gamaḥ parasmai ||
||3.7.7|| hanṛdantāt sye ||
||3.7.8|| anjes sici ||
||3.7.9|| stusudhūñbhyaḥ parasmai ||
||3.7.10|| yamiraminamyādantānāṃ sir antaś ca ||
||3.7.11|| smipūṅranjvaśūkṝgṝdṛdhṛpracchāṃ sani ||
||3.7.12|| iṭo dīrgho graher aparokṣāyām ||
||3.7.13|| aniḍ ekasvarād ātaḥ ||
||3.7.14|| ivarṇād aśviśriḍīśīṅaḥ ||
||3.7.15|| uto 'yurunusnukṣukṣṇuvaḥ ||
||3.7.16|| ṛto 'vṛṅvṛñaḥ ||
||3.7.17|| śakeḥ kāt ||
||3.7.18|| pacivacisiciricivicimuceś cāt ||
||3.7.19|| praccheś chāt ||
||3.7.20|| yujirujiranji bhaji bhanji bhrasji bhuji yaji svanji masji tyaji sṛji nijiviji sanjer jāt ||
||3.7.21|| tudinudikṣudisvidyatividyativindativinatticchidibhidi śadisadipadiskandi hadyadi khider dāt ||
||3.7.22|| rādhirudhikrudhikṣudhibandhiśudhisidhyati budhi yudhivyadhisādher dhāt ||
||3.7.23|| hanimanyater nāt ||
||3.7.24|| āpitapitipisvapivapiśapichupikṣipilipilupisṛpeḥ pāt ||
||3.7.25|| yabhirabhilabhibhyo bhāt ||
||3.7.26|| yamiraminamigamer māt ||
||3.7.27|| riśiruśikruśi viśi liśi diśidṛśispṛśimṛśidanśeḥ śāt ||
||3.7.28|| tviṣi puṣyatikṛṣi śliṣi dviṣi piṣiviṣiśiṣiśuṣituṣiduṣeḥ ṣāt ||
||3.7.29|| vasatighases sāt ||
||3.7.30|| dahidihiduhimihi ruhilihi nahivaher hāt ||
||3.7.31|| grahaguhoḥ sani ||
||3.7.32|| uvarṇagupādibhyaś ca ||
||3.7.33|| bhuvaḥ sijluki ||
||3.7.34|| kṛ sṛ bhṛ vṛ studrusruśruva eva parokṣāyām ||
||3.7.35|| thaly ṛkārāt ||
||3.7.36|| kṛño 'suṭaḥ ||
||3.7.37|| suṭ samparyupebhyaḥ karotau bhūṣaṇe samavāye ca ||

[dhuṭpādaḥ]

||3.8.1|| padānte dhuṭāṃ prathamaḥ ||
||3.8.2|| rasakārayor visṛṣṭaḥ ||
||3.8.3|| ghaḍhadhabhebhyas tathordho 'dhaḥ ||
||3.8.4|| ṣaḍhoḥ kas se ||
||3.8.5|| tavargasya ṣaṭavargāṭ ṭavargaḥ ||
||3.8.6|| ḍhe ḍhalopo dīrghaś copadhāyāḥ ||
||3.8.7|| sahivahor od avarṇasya ||
||3.8.8|| dhuṭāṃ tṛtīyaś caturthe ||
||3.8.9|| aghoṣeṣv aśiṭāṃ prathamaḥ ||
||3.8.10|| asya vamor dīrghaḥ ||
||3.8.11|| svarāntānāṃ sani ||
||3.8.12|| hanigamiṅor upadhāyāḥ ||
||3.8.13|| nāmino rvor akurucchuror vyañjane ||
||3.8.14|| sasya hyastanyāṃ dau taḥ ||
||3.8.15|| ad dhātvādir hyastanyadyatanīkriyātipattiṣu ||
||3.8.16|| svarādīnāṃ vṛddhir ādeḥ ||
||3.8.17|| avarṇasyākāraḥ ||
||3.8.18|| asteḥ ||
||3.8.19|| eter ye ||
||3.8.20|| na māmāsmayoge ||
||3.8.21|| nāmyantād dhātor āśīradyatanīparokṣāsu dho ḍhaḥ ||
||3.8.22|| marjo mārjiḥ ||
||3.8.23|| dhātvādeḥ ṣaḥ saḥ ||
||3.8.24|| ṇo naḥ ||
||3.8.25|| nimittāt pratyayavikārāgamasthaḥ siḥ ṣatvam ||
||3.8.26|| śāsivasighasīnāṃ ca ||
||3.8.27|| stautīnnantayor eva ṣaṇi ||
||3.8.28|| luglope na pratyayakṛtam ||
||3.8.29|| svaravidhiḥ svare dvirvacananimitte kṛte dvirvacane ||
||3.8.30|| anubandho 'prayogī ||
||3.8.31|| śiḍ iti śādayaḥ ||
||3.8.32|| samprasāraṇaṃ yvṛto 'ntassthānimittāḥ ||
||3.8.33|| ar pūrve sandhyakṣare guṇaḥ ||
||3.8.34|| āruttare ca vṛddhiḥ ||

[Kṛtprakaraṇam]

[siddhipādaḥ]

||4.1.1|| siddhir ijvad ñṇānubandhe ||
||4.1.2|| hantes taḥ ||
||4.1.3|| na seṭo 'mantasyāvamikamicamām ||
||4.1.4|| dīdhīvevyoś ca ||
||4.1.5|| sārvadhātukavac che ||
||4.1.6|| ṅe na guṇaḥ ||
||4.1.7|| ke yaṇvac ca yoktavarjam ||
||4.1.8|| jāgraḥ kṛtyaśantṛṅvyoḥ ||
||4.1.9|| guṇī ktvā seḍ arudādikṣudhakuśakliśagudha mṛda mṛḍa vadavasagrahām ||
||4.1.10|| skandisyandoḥ ktvā ||
||4.1.11|| vyañjanāder vyupadhasyāvo vā ||
||4.1.12|| tṛṣimṛṣikṛṣivanciluncyṛtāṃ ca *
    • °kṛśi°, according to Laghuvṛtti.
||4.1.13|| thaphāntānāṃ cānuṣaṅgiṇām ||
||4.1.14|| jāntanaśām aniṭām ||
||4.1.15|| śīṅpūṅdhṛṣikṣvidisvidimidāṃ ca niṣṭhā seṭ ||
||4.1.16|| mṛṣaḥ kṣamāyām ||
||4.1.17|| bhāvādikarmaṇor vodupadhāt ||
||4.1.18|| hlādo hrasvaḥ ||
||4.1.19|| chāder ghe 'dvyupasargasya ||
||4.1.20|| ismantrakvipsu ca ||
||4.1.21|| dīrghasyopapadasyānavyayasya khānubandhe ||
||4.1.22|| nāmino 'm pratyayavac caikasvarasya ||
||4.1.23|| hrasvāruṣor mo 'ntaḥ ||
||4.1.24|| satyāgadāstūnāṃ kāre ||
||4.1.25|| gile 'gilasya ||
||4.1.26|| upasargād asudurbhyāṃ labheḥ prāg bhāt khalghañoḥ ||
||4.1.27|| vā kṛti rātreḥ ||
||4.1.28|| purandaravācaṃyama dviṣantapāś ca ||
||4.1.29|| dhātos to 'ntaḥ pānubandhe ||
||4.1.30|| odaudbhyāṃ kṛd yaḥ svaravat ||
||4.1.31|| jikṣyoḥ śakye ||
||4.1.32|| krīñas tadarthe ||
||4.1.33|| ver lopo 'pṛktasya ||
||4.1.34|| yvor vyañjane 'ye ||
||4.1.35|| niṣṭheṭīnaḥ ||
||4.1.36|| nālviṣṇvāyyāntetnuṣu ||
||4.1.37|| laghupūrvo 'y yapi ||
||4.1.38|| mīnātyādidādīnām ā ||
||4.1.39|| kṣer dīrghaḥ ||
||4.1.40|| niṣṭhāyāṃ ca ||
||4.1.41|| sphāyaḥ sphī ||
||4.1.42|| pyāyaḥ pī svāṅge ||
||4.1.43|| śṛtaṃ pāke kṣīrahaviṣoḥ ||
||4.1.44|| prastyaḥ samprasāraṇam ||
||4.1.45|| dravaghanasparśayoḥ śyaḥ ||
||4.1.46|| prateś ca ||
||4.1.47|| vābhyavābhyām ||
||4.1.48|| na veñjyor yapi ||
||4.1.49|| vyaś ca ||
||4.1.50|| samparibhyāṃ vā ||
||4.1.51|| tad dīrgham antyam ||
||4.1.52|| vaḥ kvau ||
*
    • The Caitrakūṭī also omits this sūtra. See Eggeling (1874) p. 315.
||4.1.53|| pañcamopadhāyā dhuṭi cāguṇe ||
||4.1.54|| chvoḥ śūṭau pañcame ca ||
||4.1.55|| śrivyavimavijvaritvarām upadhāyā api ||
||4.1.56|| rāl lopyau ||
||4.1.57|| vanatitanotyādipratiṣiddheṭāṃ dhuṭi pañcamo 'c cātaḥ ||
||4.1.58|| yapi ca ||
||4.1.59|| vā maḥ ||
||4.1.60|| na tiki dīrghaś ca ||
||4.1.61|| under mani ||
||4.1.62|| ghañīndheḥ ||
||4.1.63|| syander jave ||
||4.1.64|| ranjer bhāvakaraṇayoḥ ||
||4.1.65|| vuṣghiniṇoś ca ||
||4.1.66|| vṛṃheḥ svare 'niṭi vā ||
||4.1.67|| yamimanitanigamāṃ kvau ||
||4.1.68|| viḍvanor ā ||
||4.1.69|| dhuṭi khanisanijanām ||
||4.1.70|| ye vā ||
*
    • The Caitrakūṭī also omits this sūtra. See Eggeling (1874) p. 320.
||4.1.71|| sphurisphulyor ghañy otaḥ ||
||4.1.72|| ij jahāteḥ ktvi ||
||4.1.73|| dyatisyatimāsthāṃ te 'guṇe ||
||4.1.74|| vā chāśoḥ ||
||4.1.75|| dadhāter hiḥ ||
||4.1.76|| caraphalor ud asya ||
||4.1.77|| dad do 'dhaḥ ||
||4.1.78|| svarād upasargāt taḥ ||
||4.1.79|| yapi cādo jagdhiḥ ||
||4.1.80|| ghañalor ghasiḥ ||
||4.1.81|| ktaktavantū niṣṭhā ||
||4.1.82|| ktvāmasandhyakṣarānto 'vyayam ||*

[dhātupādaḥ]

||4.2.1|| dhātoḥ ||
||4.2.2|| saptamy uktam upapadam ||
||4.2.3|| tat prāṅ nāma cet ||
||4.2.4|| tasya tena samāsaḥ ||
||4.2.5|| nāvyayenānamā ||
||4.2.6|| tṛtīyādīnāṃ vā ||
||4.2.7|| kṛt ||
||4.2.8|| vāsarūpo 'striyām ||
||4.2.9|| tavyānīyau ||
||4.2.10|| svarād yaḥ ||
||4.2.11|| śakisahipavargāntāc ca ||
||4.2.12|| ātkhanor ī ca ||
||4.2.13|| yamimadi cari gadāṃ tv anupasarge ||
||4.2.14|| carer āṅi cāgurau ||
||4.2.15|| paṇyāvadyavaryā vikreyagarhyānirodheṣu ||
||4.2.16|| vahyaṃ karaṇe ||
||4.2.17|| aryaḥ svāmivaiśyayoḥ ||
||4.2.18|| upasaryā kālyā prajane ||
||4.2.19|| ajaryaṃ saṅgate ||
||4.2.20|| nāmni vadeḥ kyap ca ||
||4.2.21|| bhāve bhuvaḥ ||
||4.2.22|| hanas ta ca ||
||4.2.23|| vṛ dṛjuṣīṇśāsustuguhāṃ kyap ||
||4.2.24|| ṛdupadhāc cākḷpicṛteḥ ||
||4.2.25|| bhṛño 'saṃjñāyām ||
||4.2.26|| graho 'pipratibhyāṃ ||
||4.2.27|| padapakṣyayoś ca ||
||4.2.28|| vau nīpūṅbhyāṃ kalkamuñjayoḥ ||
||4.2.29|| kṛvṛṣimṛjāṃ vā ||
||4.2.30|| sūryarucyāvyathyāḥ kartari ||
||4.2.31|| bhidyoddhyau nade ||*
    • Most manuscripts read bhidyodhyau nade.
||4.2.32|| puṣyasidhyau nakṣatre ||
||4.2.33|| yugyaṃ ca patre ||
||4.2.34|| kṛṣṭapacyakupye saṃjñāyām ||
||4.2.35|| amāvāsyā vā ||*
    • The Caitrakūṭī places this sūtra after the following sūtra. See Eggeling (1874) p. 333.
||4.2.36|| ṛvarṇavyañjanāntād ghyaṇ ||
||4.2.37|| āsuyuvapirapilapitrapidabhicamīnāṃ ca ||
||4.2.38|| uvarṇād āvaśyake ||
||4.2.39|| pādhor mānasāmidhenyoḥ ||
||4.2.40|| prāṅor niyo 'sammatānityayoḥ svaravat ||
||4.2.41|| sañcikuṇḍapoḥ kratau ||
||4.2.42|| rājasūyaś ca ||
||4.2.43|| sānnāyyanikāyyau havirnivāsayoḥ ||
||4.2.44|| paricāyyopacāyyāv agnau ||
||4.2.45|| cityāgnicitye ca ||
||4.2.46|| tavaikekenyatvāḥ ||
||4.2.47|| te kṛtyāḥ ||
||4.2.48|| vuṇtṛcau ||
||4.2.49|| ac pacādibhyaś ca ||
||4.2.50|| nandyāder yuḥ ||
||4.2.51|| grahāder ṇiniḥ ||
||4.2.52|| nāmyupadhaprīkṝgṝjñāṃ kaḥ ||
||4.2.53|| mūlavibhujādibhyaś ca ||
||4.2.54|| upasarge tv āto ḍaḥ ||
||4.2.55|| dheḍdṛśipāghrādhmaḥ śaṅ ||*
    • The Caitrakūṭī has this reading. See Eggeling (1874) p. 338.
||4.2.56|| sādhi sāhisāti cetyudeji vedi dhāripārilimpavindāṃ tv anupasarge ||
||4.2.57 || dāñdhāñor vā ||
||4.2.58|| jvalādidunībhyo ṇaḥ ||
||4.2.59|| samāṅoḥ sruvaḥ ||
||4.2.60|| ave hṛsoḥ ||
||4.2.61|| dihilihiśliṣiśvasivyadhyatīṇavaśyātāṃ ca ||
||4.2.62|| graher vā ||
||4.2.63|| gehe tv ak ||
||4.2.64|| śilpini vuṣ ||
||4.2.65|| gasthakaḥ ||
||4.2.66|| ṇyuṭ ca ||
||4.2.67|| haḥ kālavrīhyoḥ ||
||4.2.68|| āśiṣy akaḥ ||
||4.2.69|| pru sṛlvāṃ sādhukāriṇi ||

[karmapādaḥ]

||4.3.1|| karmaṇy aṇ ||
||4.3.2|| hvāvāmaś ca ||
||4.3.3|| śīlikāmi cari bhakṣi bhyo ṇaḥ ||*
    • The Caitrakūṭī has this reading. See Eggeling (1874) p. 342.
||4.3.4|| āto 'nupasargāḍ ḍaḥ ||
||4.3.5|| nāmni sthaś ca ||
*
    • The Caitrakūṭī also omits this sūtra. See Eggeling (1874) p. 343.
||4.3.6|| pre dājñaḥ ||
||4.3.7|| sami khyaḥ ||
||4.3.8|| gaṣ ṭak ||
||4.3.9|| surāśīdhvoḥ pibateḥ ||
||4.3.10|| hṛño 'j vayo'nudyamanayoḥ ||
||4.3.11|| āṅi tācchīlye||
||4.3.12|| arhaś ca ||
||4.3.13|| dhṛṅaḥ praharaṇe cādaṇḍasūtrayoḥ ||
||4.3.14|| dhanurdaṇḍatsarulāṅgalāṅkuśa rṣṭi śakti tomareṣu graher vā ||
*
    • The Caitrakūṭī also omits this sūtra. See Eggeling (1874) p. 346.
||4.3.15|| śampūrvebhyaḥ saṃjñāyām ||
||4.3.16|| śīṅo 'dhikaraṇe ||*
    • The Caitrakūṭī also omits ca. See Eggeling (1874) p. 346.
||4.3.17|| careṣ ṭaḥ ||
||4.3.18|| anyatrāpi ca ||
||4.3.19|| puro 'grato 'greṣu sarteḥ ||
||4.3.20|| pūrve kartari ||
||4.3.21|| kṛño hetutācchīlyānulomyeṣv aśabdaślokakalahagāthāvairacāṭusūtramantrapadeṣu ||
||4.3.22|| tyadādi kārādyantānanta bahubāhu divāvibhāniśāprabhābhāścitrakartṛnāndīkiṃlipilivibalibhaktikṣetra saṅkhyāsu ca ||*
    • The Caitrakūṭī has the same reading. See Eggeling (1874) p. 348.
||4.3.23|| bhṛtau karmaśabde ||
||4.3.24|| iḥ stambaśakṛtor vrīhivatsayoḥ ||
||4.3.25|| harater dṛtināthayoḥ paśau ||
||4.3.26|| phalamalarajassu graheḥ ||
||4.3.27|| devavātayor āpeḥ ||
||4.3.28|| ātmodarayor bhṛñaḥ khiḥ ||*
    • The Caitrakūṭī has the same reading. See Eggeling (1874) p. 348.
||4.3.29|| ejeḥ khaś ||
||4.3.30|| śunīstanamuñjakūlāsyapuṣpeṣu dheṭaḥ ||
||4.3.31|| nāḍīkaramuṣṭipāṇināsikāsu dhmaś ca ||
||4.3.32|| vaha vidhvarustileṣu tudaḥ ||
||4.3.33|| asūryogre dṛśaḥ ||
||4.3.34|| lalāṭe tapaḥ ||
||4.3.35|| mitanakhaparimāṇeṣu paceḥ ||
||4.3.36|| kūla udrujodvahoḥ ||
||4.3.37|| vahaṃlihābhraṃliherammadāś ca ||*
    • The Caitrakūṭī omits parantapa. See Eggeling (1874) p. 352.
||4.3.38|| vadeḥ khaḥ priyavaśayoḥ ||
||4.3.39|| śatruparayos tāpe ||*
    • The Caitrakūṭī also inserts this sūtra. See Eggeling (1874) p. 353.
||4.3.40|| sarvakūlābhrakarīṣeṣu kaṣaḥ ||
||4.3.41|| bhayartimegheṣu kṛñaḥ ||
||4.3.42|| kṣemapriyamadrabhadreṣv aṇ ca ||*
    • The Caitrakūṭī reads kṣemapriyamadrabhadreṣu ca. See Eggeling (1874) p. 353.
||4.3.43|| bhāvakaraṇayos tv āśite bhuvaḥ ||
||4.3.44|| nāmni tṝbhṛvṛjidhāri damitapi sahibhyaḥ saṃjñāyām ||
||4.3.45|| gamaś ca ||
||4.3.46|| urovihāyasor uravihau ca ||
||4.3.47|| ḍo 'saṃjñāyām api ||
||4.3.48|| vihaṅgaturaṅgabhujaṅgāś ca ||
||4.3.49|| anyato 'pi ca ||
||4.3.50|| hanteḥ karmaṇy āśīrgatyoḥ ||
||4.3.51|| apāt kleśatamasoḥ ||
||4.3.52|| kumāraśīrṣayor ṇiniḥ ||
||4.3.53|| ṭag lakṣaṇe jāyāpatyoḥ ||
||4.3.54|| amanuṣyakartṛke ca ||
||4.3.55|| śaktau hasti kavāṭayoḥ ||*
    • Eggeling (1874, p. 357) comments, “the Chaitr.Caitrakūṭī om. this sûtra, but has the vârttika śaktau hastikapāṭayor iti vaktavyam (Pâṇ. III. 2, 54).”
||4.3.56|| pāṇighatāḍaghau śilpini ||*
    • Eggeling (1874, p. 358) has a typo here: pāṇighaṭāḍaghau śilpini.
||4.3.57|| nagnapalitapriyāndhasthūlasubhagāḍhyeṣv abhūtatadbhāve kṛñaḥ khyuṭ karaṇe ||
||4.3.58|| bhuvaḥ khiṣṇukhukañau kartari ||
||4.3.59|| bhajasahor viṇ ||*
    • Eggeling (1874, p. 359) comments, “Chaitr.Caitrakūṭī combines sûtra 59 and 60 in one bhajasahor viṇ; to which, however, a vârttika is added, saheś chandasīti vaktavyam.
||4.3.60|| vahaś ca ||
||4.3.61|| anasi ḍaś ca ||
||4.3.62|| ṇyuṭ kavyahavyapurīṣapurīṣyeṣu ||*
||4.3.63|| avayāukthaśāḥpuroḍāḥśvetavāś ca ||*
    • The Caitrakūṭī also inserts these two additional sūtras. See Eggeling (1874) p. 360.
||4.3.64|| duheḥ ko ghaś ca ||
||4.3.65|| viṭ kramigamikhanisanijanām ||
*
    • The Caitrakūṭī also omits this sūtra. See Eggeling (1874) p. 360.
||4.3.66|| ado 'nanne ||
||4.3.67|| kravye ca ||*
    • The Caitrakūṭī omits this sūtra. See Eggeling (1874) p. 362.
||4.3.68|| maninkvanibvanipaś copasarge 'pi ||
*
    • The Caitrakūṭī also omits this sūtra. See Eggeling (1874) p. 361.
||4.3.69|| kvip ca ||
*
    • The Caitrakūṭī also omits this sūtra. See Eggeling (1874) p. 362.
*
    • The Caitrakūṭī has it as a vārttika. See Eggeling (1874) p. 362.
||4.3.70|| ṛtvigdadhṛksragdiguṣṇihaś ca ||
*
    • The Caitrakūṭī also omits this sūtra. See Eggeling (1874) p. 363.
||4.3.71|| karmaṇy upamāne tyadādau dṛśeṣ ṭaksakau ca ||
||4.3.72|| nāmny ajātau ṇinis tācchīlye ||
||4.3.73|| kartary upamāne ||
||4.3.74|| vratābhīkṣṇyayoś ca ||
||4.3.75|| manaḥ puṃvac cātra ||
||4.3.76|| khaś cātmamāne ||*
    • The Caitrakūṭī has this reading. See Eggeling (1874) p. 366.
||4.3.77|| karaṇe 'tīte yajeḥ ||
||4.3.78|| karmaṇi hanaḥ ||
||4.3.79|| kvib brahmabhrūṇavṛtreṣu ||
||4.3.80|| kṛñaḥ supuṇyapāpakarmamantrapadeṣu ||
||4.3.81|| some suñaḥ ||
||4.3.82|| cer agnau ||
||4.3.83|| vikriya in kutsāyām ||
||4.3.84|| dṛśeḥ kvanip ||
||4.3.85|| saharājñor yudhaḥ ||
||4.3.86|| kṛñaś ca ||
||4.3.87|| saptamīpañcamyante janer ḍaḥ ||
||4.3.88|| anyatrāpi ca ||
||4.3.89|| niṣṭhā ||
||4.3.90|| ṅvanip suyajoḥ ||
||4.3.91|| jīryater antṛn ||

[kvansupādaḥ]

||4.4.1|| kvansukānau parokṣāvat ||*
    • The Caitrakūṭī has this reading. See Eggeling (1874) p. 371.
||4.4.2|| vartamāne śantṛṅṅānaśāv aprathamaikādhikaraṇāmantraṇayoḥ ||
||4.4.3|| lakṣaṇahetvoḥ kriyāyāḥ ||
||4.4.4|| vetteḥ śantur vansuḥ ||
||4.4.5|| āno 'trātmane ||
||4.4.6|| ī tasyāsaḥ ||
||4.4.7|| ān mo 'nta āne ||
||4.4.8|| pūṅyajoḥ śānaṅ ||
||4.4.9|| śaktivayastācchīlye ||
||4.4.10|| iṅdhāribhyāṃ śantṛṅṅ akṛcchre ||
||4.4.11|| dviṣaḥ śatrau ||
||4.4.12|| suño yajñasaṃyoge ||
||4.4.13|| arhaḥ praśaṃsāyām ||
||4.4.14|| tacchīlataddharmatatsādhukāriṣv ā kveḥ ||
||4.4.15|| tṛn ||
||4.4.16|| bhrājyalaṅkṛñbhūsahirucivṛtivṛdhicariprajanāpatrapīṇām iṣṇuḥ ||*
    • The Caitrakūṭī has this reading. See Eggeling (1874) p. 375.
||4.4.17|| madi padi patipacām udi ||
||4.4.18|| jibhuvoḥ snuk ||
||4.4.19|| glāmlāsthākṣipaci mṛjāṃ snuḥ ||*
    • The Caitrakūṭī also omits pari. See Eggeling (1874) p. 376.
||4.4.20|| trasigṛdhidhṛṣikṣipāṃ knuḥ ||
||4.4.21|| śamādīnām aṣṭānāṃ ghiniṇ ||
||4.4.22|| yuja ruja bhajabhujadviṣadruha duṣākrīḍa tyajānurudhāṅyamāṅyasa ranjābhyāhanāṃ ca ||
||4.4.23|| sami sṛjipṛci jvarām ||
||4.4.24|| vau vicakattha sranbhu kaṣa laṣalasām ||
||4.4.25|| pre drumathavadavasa rapa lapām ||
||4.4.26|| parau sṛdahoḥ ||
||4.4.27|| kṣiparaṭavadavādidevibhyo vuṇ ca ||
||4.4.28|| nindahiṃsakliśa khādyaneka svaravināśivyābhāṣāsūyāṃ vuñ ||
||4.4.29|| devikruśoś copasarge ||
||4.4.30|| krudhimaṇḍicaliśabdārthebhyo yuḥ ||
||4.4.31|| rucādeś ca vyañjanādeḥ ||
||4.4.32|| jucaṅkramyadandramyasṛgṛdhijvalaśucāṃ ca ||*
    • The Caitrakūṭī has the same reading. See Eggeling (1874) p. 380.
||4.4.33|| na yāntasūdadīpadīkṣām ||
||4.4.34|| śṝkamagamahanavṛṣabhūsthālaṣapatapadām ukañ ||
||4.4.35|| vṛṅbhikṣi jalpiluṇṭhi kuṭṭāṃ ṣākaḥ ||
||4.4.36|| pre jusuvor in ||
||4.4.37|| jīṇdṛkṣiviśriparibhūvamā vyathābhyamāṃ ca ||
||4.4.38|| dayi padi gṛhispṛhi nidrātandrāśraddhābhya āluḥ ||
||4.4.39|| śītoṣṇābhyāṃ cāsahe ||
||4.4.40|| śadisadidheḍdāsibhyo ruḥ ||
||4.4.41|| sradighasāṃ marak ||
||4.4.42|| midibhāsibhanjāṃ ghuraḥ ||
||4.4.43|| vidibhidicchidāṃ kuraḥ ||
||4.4.44|| jāgra ūkaḥ ||
||4.4.45|| cekrīyitāntānāṃ yajijapidanśivadām ||
||4.4.46|| tasya lug aci ||
||4.4.47|| tato yāter varaḥ ||
||4.4.48|| kasipisibhāsīśasthāpramadāṃ ca ||
||4.4.49|| sṛjīṇnaśāṃ ṣkvarap ||
||4.4.50|| gamas ta ca ||
||4.4.51|| dīpikampyajasihiṃsikamisminamāṃ raḥ ||
||4.4.52|| sanantāśaṃsibhikṣām uḥ ||
||4.4.53|| vindvicchū ca ||
||4.4.54|| ādṛvarṇopadhālopināṃ kir dve ca ||
||4.4.55|| tṛṣi vṛṣi svapāṃ najiṅ ||
||4.4.56|| śṝvandibhyām āruḥ ||
||4.4.57|| bhiyo ruglukau ca ||
||4.4.58|| kvib bhrājipṝ dhurvyūrjigrāvastudyuti bhāsāṃ ca ||
||4.4.59|| dyutigamor dve ca ||
||4.4.60|| bhuvo ḍur visampreṣu ||*
    • The Caitrakūṭī has the same reading. See Eggeling (1874) p. 380. But the edition of the Laghuvṛtti reads bhuvo ḍur viśampreṣu.
||4.4.61|| karmaṇi dheṭaḥ ṣṭran ||
||4.4.62|| nīdāpśasuyuyujastutudasisicamihapatadanśanahaḥ karaṇe ||
||4.4.63|| halasūkarayoḥ puvaḥ ||
||4.4.64|| artilūdhūsūkhanisahicaribhya itraḥ ||
||4.4.65|| puvaḥ saṃjñāyām ||
||4.4.66|| ṛṣidevatayoś ca kartari ||
||4.4.67|| ñyanubandhamatibuddhipūjārthebhyaś ca ktaḥ ||

[uṇādipādaḥ]

||4.5.1|| uṇādayo bhūte 'pi || *
    • These initial six sūtras of chapter 5 are the final sūtras of chapter 4 in D.
||4.5.2|| bhaviṣyati gamyādayaḥ ||
||4.5.3|| vuṇtumau kriyāyāṃ kriyārthāyām ||
||4.5.4|| bhāvavācinaś ca ||
||4.5.5|| karmaṇi cāṇ ||
||4.5.6|| śantrānau syasaṃhitau śeṣe ca ||
||4.5.7|| padarujaviśaspṛśocāṃ ghañ ||
||4.5.8|| sraḥ sthiravyādhyoḥ ||
||4.5.9|| bhāve ||
||4.5.10|| akartari ca kārake saṃjñāyām ||
||4.5.11|| sarvasmāt parimāṇe ||
||4.5.12|| iṅābhyām ||
||4.5.13|| upasarge ruvaḥ ||
||4.5.14|| sami duvaḥ ||
||4.5.15|| yudruvor udi ca ||
||4.5.16|| śriṇībhūbhyo 'nupasarge ||
||4.5.17|| kṣuśrubhyāṃ vau ||
||4.5.18|| straś ca prathane 'śabde ||
*
    • The Caitrakūṭī also omits this sūtra. See Eggeling (1874) p. 394.
||4.5.19|| chandonāmni ca ||
||4.5.20|| pre drustusruvaḥ ||
||4.5.21|| niyo 'vodoḥ ||
||4.5.22|| niṣpuvaḥ ||*
    • The Caitrakūṭī has the same reading. See Eggeling (1874) p. 395.
*
    • The Caitrakūṭī also omits this sūtra. See Eggeling (1874) p. 395.
||4.5.23|| unnyor giraḥ ||
||4.5.24|| kiro dhānye ||
||4.5.25|| nau vṛ ca ||*
    • The edition of the Laghuvṛtti reads nau vṛṅaḥ.
||4.5.26|| udi śripuvoḥ ||
||4.5.27|| grahaś ca ||*
    • Eggeling (1874) p. 402 reads grahaś ca and supplies graheś ca as a variant. The Caitrakūṭī also reads grahaś ca
||4.5.28|| avanyor ākrośe ||
*
    • The Caitrakūṭī also omits this sūtra. See Eggeling (1874) p. 397.
||4.5.29|| sami muṣṭau ||
*
    • The Caitrakūṭī also omits this sūtra. See Eggeling (1874) p. 397.
||4.5.30|| vāve varṣapratibandhe ||
||4.5.31|| pre raśmau ||
*
    • It is a vārttika in the Caitrakūṭī. See Eggeling (1874) p. 398.
||4.5.32|| vṛṇoter ācchādane ||
||4.5.33|| parau bhuvo 'vajñāne ||*
    • The sūtra 33 and 34 are in reverse order in D.
||4.5.34|| āṅi rupluvoḥ ||
||4.5.35|| ces tu hastādāne ||
||4.5.36|| śarīranivāsayoḥ kaś cādeḥ ||
||4.5.37|| saṅghe cānauttarādharye ||
*
    • The Caitrakūṭī also omits this sūtra. See Eggeling (1874) p. 399.
*
    • The Caitrakūṭī also omits this sūtra. See Eggeling (1874) p. 399.
*
    • The Caitrakūṭī also omits this sūtra. See Eggeling (1874) p. 399.
*
    • The Caitrakūṭī also omits this sūtra. See Eggeling (1874) p. 399.
||4.5.38|| svaravṛdṛgamigrahām al ||
||4.5.39|| upasarge 'deḥ ||
*
    • The Caitrakūṭī also omits this sūtra. See Eggeling (1874) p. 401.
||4.5.40|| madeḥ prasamor harṣe ||
||4.5.41|| vyadhajapoś cānupasarge ||
||4.5.42|| svanahasor vā ||
||4.5.43|| yamaḥ samupaniviṣu ca ||
||4.5.44|| nau gadanadapaṭhasvanām ||
||4.5.45|| kvaṇo vīṇāyāṃ ca ||
||4.5.46|| paṇaḥ parimāṇe nityam ||*
    • The Caitrakūṭī has two sūtras here: paṇaḥ || and parimāṇe nityam. See Eggeling (1874) p. 402.
||4.5.47|| glaho 'kṣeṣu ||
||4.5.48|| sarteḥ prajane ||
||4.5.49|| hvo hu cābhyupaniviṣu ca ||
||4.5.50|| samudor ajaḥ paśuṣu ||*
    • D places it between 4.5.46 and 4.5.47. The Caitrakūṭī places this sūtra between 4.5.41 and 4.5.42. See Eggeling (1874) p. 402 and 403.
||4.5.51|| āṅi yuddhe ||
||4.5.52|| bhāve 'nupasargasya ||
||4.5.53|| hanter vadhiś ca ||
||4.5.54|| mūrtau ghaniś ca ||
||4.5.55|| prād gṛhaikadeśe ghañ ca ||
*
    • The Caitrakūṭī has two sūtras here: udghano 'tyādhāne and apaghano 'ṅge. See Eggeling (1874) p. 402 and 403.
||4.5.56|| karaṇe 'yovidruṣu ||
||4.5.57|| parau ḍaḥ ||
*
    • In the Caitrakūṭī, this sūtra occurs after 4.5.58. See Eggeling (1874) p. 405.
||4.5.58|| samudor gaṇapraśaṃsayoḥ ||
||4.5.59|| upāt ka āśraye ||
*
    • The Caitrakūṭī also omits this sūtra. See Eggeling (1874) p. 406. The following sūtra is found in the edited volume of the Śiṣyahitā (Mishra 1997) and in MS Delhi National Museum 57.106/214 that contains the Laghuvṛtti in this place: sthāmnāpāvyadhihaniyudhibhyaḥ (in the Śiṣyahitā) and sthāmnāpāvyadhihaniyudhibhyaś ca kaḥ (in the Laghuvṛtti). However, the edited volume of the Laghuvṛtti does not include this sūtra.
||4.5.60|| ṭvanubandhād athuḥ ||
||4.5.61|| ḍvanubandhāt trimak tena nirvṛtte ||
||4.5.62|| yāci vicchi pracchi svapirakṣi yajiyatibhyo naṅ ||
||4.5.63|| upasarge daḥ kiḥ ||
||4.5.64|| karmaṇy adhikaraṇe ca ||
||4.5.65|| striyāṃ ktiḥ ||
||4.5.66|| sātihetiyūtijūti kīrtayaś ca ||*
    • MS Srinagar ORL 1853 reads it as sātihetiūtiyūtijūtikīrtayaś ca and includes the following sentence in the commentary that supports the inclusion: ūtir iti pūrvaṃ sādhitam. The Caitrakūṭī reads it as ūtisātiheti°. See Eggeling (1874) p. 408.
||4.5.67|| bhāve pacigāpāsthābhyaḥ ||
||4.5.68|| vrajayajoḥ kyap ||
||4.5.69|| samajāsa niṣada nipata śīṅsuvidyaṭicarimanibhṛñiṇāṃ saṃjñāyām ||
||4.5.70|| kṛñaḥ śa ca ||*
    • The Caitrakūṭī reads it as kṛñaḥ śaś ca and places it after 4.5. See Eggeling (1874) p. 408.
||4.5.71|| sarter ya ca ||
||4.5.72|| icchā ||
||4.5.73|| śansu pratyayād aḥ ||
||4.5.74|| guroś ca niṣṭhāyāṃ seṭaḥ ||
||4.5.75|| ṣānubandhabhidādibhyas tv aṅ ||
||4.5.76|| bhīṣicintipūjikathi kumpi carcispṛhitolidolibhyaś ca ||
||4.5.77|| ātaś copasarge ||
||4.5.78|| iṣi śranthyāsi ghaṭṭi vandividikāritāntebhyo yuḥ ||
||4.5.79|| kīrtīṣoḥ ktiś ca ||
||4.5.80|| rogākhyāyāṃ vuñ ||
||4.5.81|| saṃjñāyām ||
||4.5.82|| paryāyārharṇeṣu ||
||4.5.83|| praśnākhyānayor iñ ca vā ||
||4.5.84|| nañy any ākrośe ||
||4.5.85|| kṛtyayuṭo 'nyatrāpi ||*
    • Just as D, the version with the Laghuvṛtti adds °ca.
||4.5.86|| napuṃsake bhāve ktaḥ ||
||4.5.87|| yuṭ ca ||
||4.5.88|| karaṇādhikaraṇayoś ca ||
||4.5.89|| puṃsi saṃjñāyāṃ ghaḥ ||
||4.5.90|| gocarasañcaravahavraja vyajāpaṇanigamāś ca ||
    • Just as D, the version with the Śiṣyahitā (Mishra 1997) includes °krama°.
||4.5.91|| ave tṝstror ghañ ||
||4.5.92|| vyañjanāntāc ca ||
||4.5.93|| adhyāyanyāyodyāvasaṃhārādhārāvāyāś ca ||
||4.5.94|| īṣaddussuṣu kṛcchrākṛcchrārtheṣu khal ||
||4.5.95|| kartṛkarmaṇoś ca bhūkṛñoḥ ||
||4.5.96|| āto yv adaridrāteḥ ||
||4.5.97|| śāsuyudhidṛśidhṛṣimṛṣibhyo vā ||
||4.5.98|| icchārtheṣv ekakartṛkeṣu tum ||
||4.5.99|| kālasamayavelā śakyārtheṣu ca ||
||4.5.100|| arhates tṛc ||
*
    • The Caitrakūṭī also omits this sūtra. See Eggeling (1874) p. 421.
||4.5.101|| praiṣātisargaprāptakāleṣu kṛtyāḥ ||
||4.5.102|| āvaśyakādhamarṇyayor ṇiniś ca ||
||4.5.103|| tikkṛtau ca saṃjñāyām ||
||4.5.104|| āśiṣi ca ||

[dhātusambandhapādaḥ]

||4.6.1|| dhātusambandhe pratyayāḥ ||*
    • In D, this sūtra occurs as the final sūtra of the previous chapter.
||4.6.2|| alaṃkhalvoḥ pratiṣedhayoḥ ktvā vā ||
*
    • The Caitrakūṭī also omits this sūtra. See Eggeling (1874) p. 423.
||4.6.3|| ekakartṛkayoḥ pūrvakāle ||
||4.6.4|| parāvarayoge ca ||
||4.6.5|| ṇaṃ cābhīkṣṇye dviś ca padam ||
*
    • The Caitrakūṭī also omits this sūtra. See Eggeling (1874) p. 425.
||4.6.6|| karmaṇy ākrośe kṛñaḥ khamuñ ||
||4.6.7|| svādau ca ||
*
    • The Caitrakūṭī has this as a vārttika. See Eggeling (1874) p. 426.
*
    • The Caitrakūṭī has this as a vārttika. See Eggeling (1874) p. 426.
||4.6.8|| dṛśo ṇaṃ sākalye ||
||4.6.9|| yāvati vindajīvoḥ ||
||4.6.10|| carmodarayoḥ pūreḥ ||
||4.6.11|| varṣapramāṇa ūlopaś ca vā ||
||4.6.12|| celārthe knopeḥ ||
||4.6.13|| gātrapuruṣayoḥ snaḥ ||*
    • The Caitrakūṭī also inserts this sūtra here. See Eggeling (1874) p. 428.
||4.6.14|| nimūlasamūlayoḥ kaṣaḥ ||
||4.6.15|| śuṣkacūrṇarūkṣeṣu piṣaḥ ||
||4.6.16|| jīve graheḥ ||
*
    • In the Caitrakūṭī, this sūtra and the following sūtra form a vārttika: samūlākṛtayor hanakṛñor iti vaktavyam . See Eggeling (1874) pp. 428–429.
*
    • In the Caitrakūṭī, this sūtra and the previous sūtra form a vārttika: samūlākṛtayor hanakṛñor iti vaktavyam . See Eggeling (1874) pp. 428–429.
||4.6.17|| hanteḥ karaṇe ||*
    • The Caitrakūṭī has the same reading. See Eggeling (1874) p. 429.
||4.6.18|| snehane piṣaḥ ||*
    • This sūtra is a vārttika on sūtra 4.6.17 in the Caitrakūṭī. See Eggeling (1874) p. 430.
||4.6.19|| hastārthe grahavartivṛtām ||*
    • The version with the Laghuvṛtti has °grahavartibhyām.
||4.6.20|| svārthe puṣaḥ ||
||4.6.21|| bandho 'dhikaraṇe ||
*
    • It is a vārttika on sūtra 4.6.21 in the Caitrakūṭī. See Eggeling (1874) p. 430.
||4.6.22|| kartror jīvapuruṣayor naśivahibhyām ||
||4.6.23|| ūrdhve śuṣipūroḥ ||
||4.6.24|| karmaṇi copamāne ||
||4.6.25|| kaṣādiṣu tair evānuprayogaḥ ||
||4.6.26|| tṛtīyāyām upadanśeḥ ||
||4.6.27|| hiṃsārthāc caikakarmakāt ||
||4.6.28|| saptamyāṃ ca pramāṇāsattyoḥ ||
*
    • Mishra's edition of the Śiṣyahitāvṛtti and Śiṣyahitānyāsa retains this sūtra. His transcription of the Bālabodhinī reads this sūtra as: tṛtīyā saptamyantayor ūpapadayor ūpapūrvebhyaḥ sic.
||4.6.29|| apādāne parīpsāyām ||
||4.6.30|| dvitīyāyāṃ ca ||
||4.6.31|| svāṅge 'dhruve ||
*
    • It is a vārttika on sūtra 4.6.31 in the Caitrakūṭī. See Eggeling (1874) p. 434.
*
    • It is a vārttika on sūtra 4.6.31 in the Caitrakūṭī. See Eggeling (1874) p. 434.
||4.6.32|| tṛṣyasvoḥ kriyāntare kāleṣu ||
||4.6.33|| nāmny ādiśigrahoḥ ||
||4.6.34|| kṛño 'vyaye 'yatheṣṭākhyāne ktvā ca ||
*
    • It is a vārttika on sūtra 4.6.34 in the Caitrakūṭī. See Eggeling (1874) p. 436.
||4.6.35|| svāṅge tasi ||
||4.6.36|| bhuvas tūṣṇīm iti ca ||
||4.6.37|| śakavṛṣajñāglāghaṭarabhalabhakramasahārhāstyartheṣu tum ||*
    • The Caitrakūṭī also inserts this sūtra here. See Eggeling (1874) p. 437.
||4.6.38|| kartari kṛt ||
||4.6.39|| bhāvakarmaṇoḥ kṛtyaktakhalarthāḥ ||
||4.6.40|| ādikarmaṇi ktaḥ kartari ca ||
||4.6.41|| gatyarthākarmakāśliṣa śīṅsthāsavasa ruhajana jīryatibhyaś ca ||
||4.6.42|| dāśagoghnau sampradāne ||
||4.6.43|| bhīmādayo 'pādāne ||
||4.6.44|| tābhyām anyatroṇādayaḥ ||
*
    • It is a vārttika on sūtra 4.6.44 in the Caitrakūṭī. See Eggeling (1874) p. 440.
||4.6.45|| yuvujhām anākāntāḥ ||
||4.6.46|| samāse bhāviny anañaḥ ktvo yap ||
||4.6.47|| cajoḥ kagau dhuḍghānubandhayoḥ ||
||4.6.48|| nyaṅkvādīnāṃ haś ca ghaḥ ||*
    • The edition of the Laghuvṛtti reads °hasya ghaḥ.
||4.6.49|| na kavargādivrajyajām ||
||4.6.50|| ghya āvaśyake ||
||4.6.51|| pravacyarci ruciyāci yajīnāṃ ca ||
||4.6.52|| vaco 'śabde ||
||4.6.53|| niprābhyāṃ yujeḥ śakye ||
||4.6.54|| bhujo 'nne ||
||4.6.55|| bhujanyubjau pāṇirogayoḥ ||
||4.6.56|| dṛgdṛśadṛkṣeṣu samānasya saḥ ||
||4.6.57|| idama ī ||
||4.6.58|| kiṃ kī ||
||4.6.59|| adaso 'mū ||*
    • The Caitrakūṭī and the edition of the Śiṣyahitā have adaso 'mūḥ. See Eggeling (1874) p. 445 and Mishra (1997) p. 366.
||4.6.60|| ā sarvanāmnaḥ ||
||4.6.61|| viṣvagdevayoś cāntyasvarāder adryañcatau kvau ||
||4.6.62|| sahasaṃtirasāṃ sadhrisamitirayaḥ ||
||4.6.63|| ruher dho vā ||
||4.6.64|| mo no dhātoḥ ||
||4.6.65|| vamoś ca ||
||4.6.66|| svare dhātur anāt ||
||4.6.67|| artīṇghasekasvarātām iḍ vansau ||
||4.6.68|| gamahanavidaviśadṛśāṃ vā ||
||4.6.69|| dāśvān sāhvān mīḍhvāṃś ca ||
||4.6.70|| na śryuvarṇavṝtāṃ kānubandhe ||
||4.6.71|| ghoṣavatyoś ca kṛti ||
||4.6.72|| veṣusahalubharuṣariṣāṃ te ||
*
    • The Caitrakūṭī also omits this sūtra here. But inserts the following after 4.6.78: ūdanubandharadhādibhyaḥ sūṅaś ca See Eggeling (1874) p. 449.
*
    • The Caitrakūṭī also omits this sūtra here. But inserts the following after 4.6.78: ūdanubandharadhādibhyaḥ sūṅaś ca See Eggeling (1874) pp. 449–450.
||4.6.73|| udanubandha pūṅkliśāṃ ktvi ||*
    • The Caitrakūṭī has °pūṅkliṣāṃ°. See Eggeling (1874) p. 450.
||4.6.74|| jṝvraścor iṭ ||
*
    • The Caitrakūṭī also omits this sūtra here. See Eggeling (1874) p. 451.
||4.6.75|| kṣudhivasoś ca ||
||4.6.76|| niṣṭhāyāṃ ca ||
||4.6.77|| pūṅkliśor vā ||*
    • The Caitrakūṭī has pūṅkliṣor vā. See Eggeling (1874) p. 451.
||4.6.78|| na ḍīṅśvīdanubandhaveṭām apatiniṣkuṣoḥ ||*
    • The Caitrakūṭī has °veṭām avettiniṣkuṣoḥ. It inserts another sūtra after 4.6.78: ūdanubandharadhādibhyaḥ sūṅaś ca. See Eggeling (1874) p. 452.
||4.6.79|| ādanubandhāc ca ||
||4.6.80|| bhāvādikarmaṇor vā ||
||4.6.81|| kṣubhivāhisvanidhvaniphaṇikaṣighuṣāṃ kte neṇ manthabhṛśamanastamo'nāyāsakṛcchrāviśabdaneṣu ||
||4.6.82|| lagnamliṣṭaviribdhāḥ saktāvispaṣṭasvareṣu ||
||4.6.83|| parivṛḍhadṛḍhau prabhubalavatoḥ ||
||4.6.84|| sannivibhyo 'rdeḥ ||
||4.6.85|| sāmīpye 'bheḥ ||
||4.6.86|| vā ruṣyamatvarasaṅghuṣāsvanām ||
||4.6.87|| hṛṣer lomasu ||
||4.6.88|| vā dāntaśāntapūrṇadastaspaṣṭacchannajñaptāḥ ||*
    • The Caitrakūṭī has the same reading. See Eggeling (1874) p. 457.
||4.6.89|| rānniṣṭhāto no 'pṝmūrchimadikhyādhyābhyaḥ ||
||4.6.90|| dāt pūrvasya ca daḥ ||
||4.6.91|| āto 'ntassthāsaṃyuktāt ||
||4.6.92|| lvādyodanubandhāt ||
||4.6.93|| vraśceḥ kaś ca ||*
    • The Caitrakūṭī has the same reading. See Eggeling (1874) p. 459.
||4.6.94|| kṣer dīrghāt ||
||4.6.95|| śyo 'sparśe ||
||4.6.96|| anapādāne 'nceḥ ||
||4.6.97|| avijigīṣāyāṃ divaḥ ||
||4.6.98|| hrīghrātrondanudavidāṃ vā ||*
    • The Caitrakūṭī has °vidān vā. See Eggeling (1874) p. 460.
||4.6.99|| kṣaiśuṣipacāṃ makavāḥ ||
*
    • The Caitrakūṭī omits this sūtra and has a vārttika: prastyo mo vā syāt. See Eggeling (1874) p. 461.
||4.6.100|| nirvāṇo 'vāte ||
||4.6.101|| bhittarṇavittāḥ śakalādhamarṇya bhogeṣu ||*
    • The Caitrakūṭī has °bhogyeṣu. See Eggeling (1874) p. 462.
||4.6.102|| anupasargāt phullakṣīvakṛśollāghāḥ ||
||4.6.103|| avarṇād ūṭo vṛddhiḥ ||