This is an old revision of the document!
The Nepalese Version of the Suśrutasaṃhitā, Sūtrasthāna, based on
the Nepalese MSS
Published in 2020 by The Suśruta Project in The University of Alberta.
[Sūtrasthāna]
[Adhyāya 1]
1.1.1 athāto vedotpattim adhyāyaṃ
vyākhyāsyāmaḥ |
1.1.3 atha khalu bhagavantam
amaravaram ṛṣigaṇaparivṛttam āśramasthaṃ kāśirājaṃ divodāsam
aupadhenava vaitaraṇaurabhra puṣkalāvata karavīra gopurarakṣita bhoja suśruta prabhṛtaya ūcuḥ |
1.1.4 bhagavañ
śārīramānasāgantubhir vyādhibhir vividhavedanābhighātopadrutān
sanāthān anāthavad viceṣṭamānān vikrośataś ca mānavān abhisamīkṣya
manasi naḥ pīḍābhavat |
1.1.4b teṣāṃ sukhaiṣiṇāṃ
rogopaśamārtham ātmanaś ca prāṇayātrārtham āyurvedaṃ icchāma
upadiśyamānam | atrāyattam aihikam āmuṣmikañ ca śreyas tad
bhagavantam upasannāḥ smaḥ śiṣyatveneti |
1.1.5 tān uvāca bhagavān svāgatam
vaḥ sarva evāmīmāṃsyā adhyāpyāś ca bhavanto vatsāḥ |
1.1.6 iha khalv āyurvedo nāma yad
upāṅgam atharvavedasyoktam anutpādyaiva ca prajāḥ
ślokaśatasahasram adhyāyasahasrañ ca kṛtavān svayambhūr
alpāyuṣkālpamedhastvañ cālokya narāṇām bhūyo 'ṣṭadhā praṇītavān |
1.1.7 tad yathā śalyaṃ śālākyaṃ
kāyacikitsā bhūtavidyā kaumārabhṛtyam agadatantraṃ rasāyanatantraṃ
vājīkaraṇatantram iti |
1.1.8.1 athāsya
pratyekāṅgalakṣaṇasamāsaḥ |
1.1.8.1a tatra śalyan nāma
vividhatṛṇakāṣṭhapāṣāṇapāṃsulohaloṣṭāsthibālanakhapūyāsrāvaduṣṭavraṇāntargarbhaśalyoddharaṇārthaṃ
yantraśastrakṣārāgnipraṇidhānaviniścayārthañ ca ṣaṣṭyābhidhānair
iti |
1.1.8.2 śālākyatantran
nāmorddhvajatrugatānāṃ vikārāṇāṃ
śravaṇanayanavadanaghrāṇādisaṃśritānāṃ vikārāṇām
upaśamakaraṇārtham |
1.1.8.3 kāyacikītsā nāma
sarvaśarīrāvasthitānāṃ vyādhīnām upaśamakaraṇārthaṃ
jvaraśophagulmaraktapittonmādāpasmārapramehātisārādīnāñ ca |
1.1.8.4 bhūtavidyā nāma
devagandharvayakṣarākṣasapitṛpiśācavināyakanāgagrahopasṛṣṭacetasāṃ
śāntikarmabaliharaṇādigrahopaśamanārthaṃ |
1.1.8.5 kaumārabhṛtyan nāma
kumārabharaṇadhātrīkṣīradoṣasaṃśodhanārthaṃ
duṣṭastanyagrahasamutthitānāñ ca vyādhīnām upaśamakaraṇārtham
|
1.1.8.6 agadatantran nāma
sarpakīṭadaṣṭaviṣavyañjanārthaṃ vividhaviṣavegopaśamanārthañ ca
|
1.1.8.7 rasāyanatantran nāma
vayaḥsthāpanam āyurmedhākaraṇaṃ vyādhyupaśamakaraṇārthañ ca |
1.1.8.8 vājīkaraṇatantran nāma
svalpaduṣṭakṣīṇaviśuṣkaretasāṃ
śukrāpyāyanaprasādopacayajanananimittaṃ praharṣajananārthañ ca
|
1.1.9 evam ayam āyurvedo 'ṣṭāṅga
upadiśyate | atra kasmai kiṃ varṇyatām iti |
1.1.10 ta ūcur asmākaṃ sarvam eva
śalyajñānam upadiśatu bhagavān iti |
1.1.11 sa uvācaivam astv iti
|
1.1.12 ta ūcur bhūyo 'smākaṃ
sarveṣām evaikamatīnāṃ matam abhisamīkṣya suśruto bhagavantaṃ
prakṣyati | asyopadiśyamānaṃ vayam apy upadhārayiṣyāmaḥ |
1.1.13 sa uvācaivam astv iti |
1.1.14-16 iha khalv
āyurvedaprayojanaṃ vyādhyupasṛṣṭasya vyādhiparimokṣaḥ
svastharakṣaṇañ ca | āyur asmin vidanty anena vāyur vidyata ity
āyurvedaḥ | tasyāṅgavaram āgamapratyakṣānumānopamānair aviruddham
ucyamānam upadhārayadhvam |
1.1.17 etad dhy aṅgaṃ prathamaṃ
pradhānaṃ prāgabhihitvād vraṇasaṃrohaṇakaratvād
yajñaśiraḥpradhānasandhānāc ca | śrūyate hi yathā purā rudreṇa
śiraś chinnam aśvibhyāṃ punaḥ sandhitam iti |
1.1.18 aṣṭānām api
cāyurvedatantrāṇām etad evādhikam āśukriyākaraṇād
yantraśastrakṣārāgnipraṇidhānāt sarvatantrasāmānyāc ca |
1.1.19 tad idaṃ śāśvataṃ puṇyaṃ
svargyaṃ yaśasyam āyuṣyaṃ vṛttikarañ ca |
1.1.20 tad brahmā provāca tat
prajāpatir adhijage tasmād aśvināv aśvibhyām indra indrād ahaṃ
mayā tv iha pradeyam arthibhyaḥ prajāhitahetoḥ |
1.1.21 ahaṃ hi dhanvantarir
ādidevo jarārujāmṛtyuharo marāṇāṃ |
śalyam mahacchāstravaraṃ gṛhītvā prāpto 'smi gāṃ bhūya
ihopadeṣṭuṃ |
1.1.22 tatrāsmin śāstre
pañcamahābhūtaśarīrisamavāyaḥ puruṣa ity ucyate | tasmin kriyā so
'dhiṣṭhānaṃ | kasmāt | lokadvaividhyāl loko hi dvividhaḥ* sthāvaro jaṅgamaś ca | dvividhātmaka
evāgneyaḥ saumyaś ca tadbhūyastvāt pañcātmako vā | tatra
caturvidho bhūtagrāmaḥ saṃsvedajādrijajarāyujāṇḍajasaṃjñaḥ |
tasmin puruṣaḥ pradhānas tasyopakaraṇam anyat | tasmāt puruṣo
'dhiṣṭhānaṃ |
1.1.23 tadduḥkhasaṃyogā vyādhaya
ity ucyante |
1.1.24 te caturvidhā āgantavaḥ
śārīrā mānasā svābhāvikāś ceti | teṣv āgantavo 'bhighātanimittāḥ
|
1.1.25.1 teṣām āgantavo
'bhighātanimittāḥ ||
1.1.25.2 śārīrās tv annamūlā
vātapittakaphaśoṇitavaiṣamyanimittāḥ |
mānasās tu
krodhaśokadainyaharṣakāmaviṣāderṣyāsūyāmātsaryalobhādaya
icchādveṣanimittāḥ |
1.1.25.4 svābhāvikās tu
kṣutpipāsājarāmṛtyunidrāprakṛtayaḥ |
1.1.26 ta ete
manaḥśarīrādhiṣṭhānā bhavanti |
1.1.27 teṣāṃ
lekhanabṛmhaṇasaṃśodhanasaṃśamanāhārācārāḥ samyakprayuktā
nigrahahetavo bhavanti |
1.1.28 prāṇināṃ punar mūlam āhāro
balavarṇaujasāñ ca | sa ṣaṭsu raseṣv āyattaḥ | rasāḥ punar
dravyāśrayinaḥ | dravyāṇi punar oṣadhyaḥ | tā dvividhā | sthāvarā
jaṅgamāś ca |
1.1.29 tāsāṃ sthāvarāś caturvidhā
vanaspatayo vṛkṣā oṣadhyo vīrudha iti | tāsv apuṣpā phalavantyo
vanaspatayaḥ | puṣpaphalo ye tā vṛkṣāḥ | phalapākaniṣṭhās tv
oṣadhyaḥ | pratānavatyo vīrudha iti |
1.1.30 jaṅgamāḥ khalv api
caturvidhāḥ | jarāyujāṇḍajasaṃsvedajodbhidā iti | teṣām
paśumanuṣyavyālādayo jarāyujāḥ | khagasarīsṛpasarpās tv aṇḍajāḥ |
kṛmikuntapipīlikāprabhṛtayaḥ*
saṃsvedajāḥ | indragopakamaṇḍūkaprabhṛtayaś codbhidāḥ |
1.1.31 tatra sthāvarebhyas
tvakpatrapuṣpaphalamūlakandakṣīraniryāsasārasnehasvarasāḥ
prayojanavantaḥ | jaṅgamebhyaś carmaromanakharudhirādayaḥ |
1.1.32 pārthivas tu
suvarṇarajatādayaḥ |
1.1.33 kālakṛtās tu
pravātanivātātapacchāyātamojyotsnāśītoṣṇavarṣāsu samplavāḥ |
kālaviśeṣās tu
nimeṣakāṣṭhākalāmuhūrtāhorātrapakṣamāsartvayanasamvatsarayugaviśeṣāḥ
|
1.1.34 svabhāvata eva doṣāṇāṃ
sañcayaprakopopaśamapratīkārahetavo bhavanti | prayojanavantaś ca
|
1.1.35x śārīrāṇāṃ vikārāṇām eṣa
vargaś caturvidhaḥ |
prakope praśame caiva hetur uktaś cikitsakaiḥ ||
1.1.36 āgantavas tu ye rogās te
dvidhā nipatanti ha |
manasy anye śarīre ca teṣān tu dvividhā kriyā ||
1.1.37 śarīrapatitānāṃ tu
śārīravadupakramaḥ |
mānasānān tu śabdādir iṣṭo vargaḥ sukhāvahaḥ ||
1.1.38 evam etat puruṣo vyādhir
auṣadhaṃ kriyākāla iti samāsena catuṣṭayaṃ vyākhyātam bhavati |
tatra puruṣagrahaṇāt tatsaṃbhavadravyasamūho bhūtādir uktaḥ
tadaṅgapratyaṅgavikalpāś ca
tvaṅmāṃsāsirāsnāyvasthisandhiprabhṛtayaḥ | vyādhigrahaṇād
vātapittakaphaśoṇitasannipātāgantusvabhāvanimittāḥ sarva eva
vyādhayo vyākhyātā bhavanti | oṣadhagrahaṇād
dravyarasaguṇavīryavipākānām ādeśaḥ | kriyāgrahaṇāt snehādīni
cchedyādīni ca karmāṇy upadiṣṭāni bhavanti | kālagrahaṇāt sarva
eva kriyākālādeśaḥ |
1.1.39 bījañ cikitsitasyaitat
samāsena prakītam |
saviṃśam adhyāyaśatam asya vyākhyā bhaviṣyati ||
1.1.40 tac ca viṃśam adhyāyaśataṃ
pañcasu sthāneṣu ceti | tatra
ślokasthānanidānaśārīracikitsitakalpeṣv arthavaśād vibhajya uttare
vakṣyāmaḥ |
1.1.41 svayambhuvā proktam idaṃ
sanātanam
paṭhet tu yaḥ kāśipatiprakāśitam |
sa puṇyakarmā bhuvi pūjito nṛpair
asukṣaye śakrasalokatām iyād iti ||
[Adhyāya 2]
1.2.1athātaḥ śiṣyopanayanīyam
adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
1.2.3brāhmaṇakṣatriyavaiśyānām
anyatamam anvaya vayaḥ śaurya śaucācāra vinaya śakti bala medhā dhṛti smṛti pratipattiyuktaṃ* tanu jihvauṣṭha dantāgram ṛjuvaktrākṣināsaṃ
prasannacittavākceṣṭaṃ kleśasahañ ca śiṣyam upanayet | sa hi
guṇavān tasmai deyam ato|| viparītaguṇaṃ nopanayet |
1.2.4śūdram api guṇavantam
anupanītam adhyāpayed ity eke | upanayanīyan tu brāhmaṇam
praśasteṣu tithikaraṇamuhūrttanakṣatreṣu praśastāyān diśi śucau
deśe gocarmamātraṃ sthaṇḍilam upalipya darbhasaṃstaraṇam ahitaṃ
kṛtvā puṣpair dhūpair janvair bhankais ca pūjayitvā
palāśodumvarabilvānāṃ samidbhir ghṛtam aktābhir dārvīhaumikenāgnim
upasamādhāyājyañ juhuyāt | pratidevatam ṛṣibhyaḥ śiṣyaṃ
svāhākāraṃṅ kārayet |
1.2.5brāhmaṇas trayāṇāṃ rājanyo
dvayasyā vaiśyo vaisyasyaiva |
1.2.6 tato 'gniṃ
pariṇīyāgnisākṣikaṃ śiṣyaṃ brūyāt |
kāmakrodhalobhamohamānāhaṃkārerṣyāmātsarya pārūṣya paiśunyānṛtālasyāsyayaśasyāni hitvā
kāṣāyavāsasā nīcanakharomṇā trirātraṃ śucinā
satyabrahmacaryābhivādanapareṇa bhavitavyaṃ |
mamānumatasthānagamanaśayanāsanabhojanādhyayanapareṇa bhūtvā
matpriyahiteṣu varttitavyam ato 'nyathā varttamānasyādharmmo
bhavaty aphalā ca vidyā na ca prākāśyaṃ prāpnuyāt |
1.2.7 aham vā tvayi samyag
varttamāne yady ananyathādarśā syāt tadaiva nāsau
bhāgyavidyāphalabhāk ca bhaveyaṃ |
1.2.7.a yasmād arogavatā
dharmmārthakāmamokṣāḥ prāpyante |
1.2.8 tasmād
dvijadaridrasādhvanāthābhyupagatapāśaṇḍasthitānām ātmabāndhavānām
ivātmabheṣajaiḥ | pratikartavyam evaṃ sādhu bhavati |
vyādhaśākunikapatitapāpakarttṝṇāñ ca na pratikarttavyam evaṃ vidyā
prakāśate | mitra dharma kāma yaśāṃsi
cāvāpnoti ||
1.2.9 kṛṣṇāṣṭamī tannidhane 'hanī
dve
śuklādaye 'py evam ahar dvisandhyaṃ |
akālavidyutstanayitnughoṣe
svatantrarāṣṭrakṣitipavyathāsu |
1.2.10 śmaśānayānādhvatanāhaveṣu
tathotsavotpātikadarśaneṣu |
nādhyeyam anyeṣu ca yeṣu viprāṇṇ
ādhīyate nāśucinā ca nityam ||
[Adhyāya 6]
1.6.1athāto ṛtucaryāṃ
vyākhyāsyāmaḥ ||
1.6.3kālo hi bhagavān svayambhur
anādimadhyanidhano 'tra rasavyāpatsampattayo jīvitamaraṇe ca
manuṣyāṇām āyatte sa sūkṣmām api kalān na līyata iti kālaḥ |
saṅkalayati kalayati vā bhūtānīti kālaḥ |
1.6.4tasya saṃvatsarātmano
bhagavān ādityo gativiśeṣeṇa
nimeṣakāṣṭhākalāmuhūrttāhorātrapakṣamāsartvayanasaṃvatsarayugapravibhāgaṃ
karoti |
1.6.5tatra laghvakṣinipātamātro
nimeṣaḥ | pañcadaśanimeṣā kāṣṭhā triṅśatkāṣṭhā kalā | viṅśatikalā
muhūrttaḥ kalāyāḥ daśabhāgaś ca | triṃśatmuhūrttam ahorātraṃ |
pañcadaśāhorātraḥ pakṣaḥ | sa dvividhaḥ kṛṣṇaḥ śuklaś ca tau māsaḥ
|
1.6.6tatra māghādayo dvādaśa māsāḥ
saṃvatsaraḥ | dvimāsikam ṛtuṅ kṛtvā ṣaḍṛtavo bhavanti || te ca
śiśiravasantagrīṣmavarṣāśaraddhemantāḥ | teṣaṃ tapastapasyau
śiśiraḥ | madhumādhavau vasantaḥ | śuciśukrau grīṣmaḥ
nabhonabhasyau varṣā | iṣorjau śarat | sahassahasyau hemanta iti
|
1.6.7ta ete
śītoṣṇavarṣavātalakṣaṇāḥ | candrādityayoḥ kālavibhāgakaratvād
ayane dve bhavataḥ | dakṣiṇam uttarañ ca | tayor dakṣiṇam
varṣāśaraddhemantāḥ teṣu bhagavān āpyāyate somaḥ |
amlalavaṇamadhurāś ca rasā balavanto bhavanti | uttarottarañ ca
sarvaprāṇināṃ balam abhivarddhate | uttaraṃ śiśiravasantagrīṣmāḥ |
teṣu bhagavān āpyāyate rkaḥ | kaṭutiktakaṣāyāś ca rasā balavattarā
bhavanti | uttarottaraś ca prāṇinām balam parihīyate ||
1.6.8absomaḥ kledayate bhūmiṃ
sūryaḥ śoṣayate punaḥ |
1.6.8cdtāv ubhāv api saṃśritya
vāyuḥ pālayati prajāḥ ||
1.6.9atha khalv ayane yugapat
saṃvatsaro bhavati | te dve ayane varṣasaṃvatsaraḥ parivatsaraḥ
iḍāvatsaraḥ vatsara ity evaṃ pañca pañca varṣāṇi || te pañca yugam
iti saṃjñāṃ labhante sa eṣa nimeṣādir yugaparyantaḥ kālaś cakravat
parivarttamānaḥ kālacakra ity ucyate |
1.6.9aevaṃ dakṣiṇāyane rātrir
vyākhyātā ||
1.6.10iha tu
varṣāśaraddhemantavasantagrīṣmaprāvṛṣaḥ ṣaḍṛtavo bhavanti |
doṣopacayaprakopapraśamanimittaṃ | te tu bhādrapadādyair dvimāsike
naivaṃ vyākhyātāḥ | tadyathā | bhadrapadāśvayujau varṣāḥ
kārttikamārgaśīrṣau śarat | pauṣamāghau hemantaḥ | phālgunacetrau
vasantaḥ | vaiśākhajyeṣṭhau grīṣmaḥ | āṣāḍhaśrāvaṇau prāvṛḍ iti
||
1.6.11tatra varṣāsv auṣadhyas
taruṇyo lpavīryā āhāratvam upagatā vidahyante | āpaś cāpraśāntāḥ
kṣitimalaprāyās tāstūpayujyamānā nabhasi meghāvatate
jalapraklinnāyāṃ bhūmau klinnadehānāṃ dehināṃ
śītavātavarṣaviṣṭambhitāgnīnāṃ vidahyante | sa vidāhāt
pittasañcayam āpādayanti | sa sañcayaḥ śaradi praviralameghe
viyaty upaśuṣyati paṅke 'rkakiraṇapravilāyitaḥ paittikāṃ vyādhīṃ
janayati | tā evauṣadhyaḥ kālapariṇāmāt pariṇatavīryā balavatyo
hemante bhavanti | āpaś ca praśāntāḥ snigdhā atyarthaṃ gurvyastā
upayujyamānāḥ mandakiraṇatvād bhānos satuṣāraupaṣṭambhitadehānāṃ
dehinām avidagdhāḥ snehād gauravād upalepitvāc ca śleṣmaṇas
sañcayam āpādayanti | sa saṃcayo vasante 'rkakiraṇapravilāyitaḥ
śleṣmikāṃ vyādhīṃ janayati | tā evauṣadhyau grīṣmaniḥsārā rūkṣā
atimātralaghvyo bhavaty āpaś ca tā upayujyamānāḥ tatra
śaraddhemantayor madhyasamam ahorātraṃ yugapac cādhimāsakau
bhavataḥ | viṃśatikāṣṭhāś caikanimeṣārdhaś ca dinapariparivṛddhir
uttarāyaṇe | sūryapratāpopaśoṣitadehānāṃ dehināṃ raukṣyāl laghvāc
ca vāyoḥ sañcayam āpādayanti | sa sañcayaḥ prāvṛṣi cātyarthaṃñ
jalopaklinnāyāṃ bhūmau cātiklinnadehānāṃ dehināṃ śītavātavarṣerito
vātikān vyādhīn janayati | evam eṣāṃ doṣāṇāṃ sañcayaprakopahetur
uktaḥ |
1.6.13tatra varṣāhemantagrīṣmeṣu
sañcitānān doṣāṇāṃ śaradvasantaprāvṛṭsu ca prakupitānāṃ nirharaṇaṃ
|
1.6.14tatra paittikānāṃ vyādhīnāṃ
hemante vyupaśamaḥ | śleṣmikāṇāṃ nidāghe vātikānāṃ śaradi |
svabhāvatas tv ete sañcayaprakopaśamā vyākhyātāḥ ||
1.6.15tatra divasapūrvāhṇe
vasantaliṅgaṃ | madhyāhne grīṣmasya | aparāhṇe prāvṛḍliṅgaṃ |
pradoṣe vārṣikāṃ | śāradam ardharātre | pratyuṣasi haimanam
upalakṣayet | evam ahorātram api varṣam iva
śītoṣṇavarṣadoṣopacayaprakopopaśamair jānīyāt
1.6.16tatrāvyāpanneṣv ṛtuṣv
avyāpannā oṣadhayo bhavanty āpaś ca | tās tūpayayujyamānāḥ
prāṇāyurbalavīryaujaskaryo bhavanti |
1.6.17tāsām punar vyāpado
'dṛṣṭakāritāni śītoṣṇavātavarṣāṇi | khalu viparītāny auṣadhīr
vyāpādayanty āpaś ca |
1.6.18tāsām upayogād
vividharogaprādurbhāvo marako vā bhavati |
1.6.20kadācid avyāpanneṣv api
kṛtyābhiśāparakṣaḥkrodhād adharmair uṣasyante janapadāḥ |
viṣauṣadhipuṣpagandhena vā vāyunopanītena |
kāsaśvāsapratiśyāyaśirorogajvarair upatapyante prajāḥ
grahanakṣatracaritair vā |
śayanāsanayānavāhanamaṇiratnopakaraṇagarhitalakṣaṇaprādurbhāvair
vā
1.6.21jāto 'tra |
parityāga śānti prāyaścitta bali maṅgala japa homopahārejyāñjali namaskāra tapo niyama dayā dāna dīkṣābhyupagama devatā brāhmaṇa guru parair bhavitavyam evaṃ
sādhu bhavati ||
1.6.38svaguṇair api yukteṣu
viparīteṣu vā punaḥ |
viṣameṣv api vā doṣā kupyanty ṛtuṣu dehinām iti |||| bhra ||
[Beginning of an edition of adhyāya 13, based on
MS H]
1.13.1 athāto jalāyukādhyāyaṃ
vyākhyāsyāmaḥ ||
1.13.3 nṛpāḍhya sukumāra bāla sthavira bhīru nārīṇām anugrahārthaṃ paramasukumāro
'yaṃ śoṇitāvasecanopāyo 'bhihito jalaukasaḥ ||
1.13.4 tatra
vātapittakaphaduṣṭaśoṇitaṃ yathāsaṃkhyaṃ śṛṅgajalaukālābubhir
avasecayet | sarvvāṇi sarvvair vā
viśeṣas tu
MS NAK 1-1146: viśeṣas tu
visrāvyaṃ ||*
viśeṣas tu viśeṣas tu
MS NAK 1-1146
1.13.5x bhavanti cātra ||
1.13.5 snigdhaṃ ślakṣṇaṃ
sumadhuraṃ gavāṃ śṛṅgaṃ prakīrttitaṃ |
tasmād vātopasṛṣṭe tu hitan tad avasecane ||
1.13.5a
arddhacandrākṛtimahattanusaptāṅgulāyataṃ |
pracchite dāpayet pūrvvam āsyenācūṣayed balī ||
1.13.6 śītādhivāsā madhurā
jalaukā vārisaṃbhavā |
tasmāt pittopasṛṣṭe tu hitās tā avasecane ||
1.13.7 kaṭurūkṣañ ca tīkṣṇañ ca
alābu parikīrttitaṃ |*
tasmāc chleṣmopasṛṣṭe tu hitan tad avasecane ||
1.13.8 tatra pracchite
tanu basti paṭalāvanaddhena śṛṅgeṇa śoṇitam
avasecayet | ācūṣaṇād antarddīptenālābunā |
1.13.9 jalam āsām āyur ity ato
jalāyukāḥ || oko nivāso jalam āsām oka ity ato jalaukasaḥ ||
1.13.10 tā dvādaśa | saviṣāḥ ṣaṭ
| tāvantya eva nirvviṣāḥ |
1.13.11 kṛṣṇā karburā alagardā
indrāyudhā sāmudrikā govandanā ceti | tāsv añjanavarṇṇā pṛthuśīrṣā
kṛṣṇā nāma | varmimatsyavad āyatā cchinnonnatakukṣiḥ karburā nāma
| romaśā mahāpārśvā kṛṣṇamukhā alagardā nāma | indrāyudhavad
ūrddhvarājī citrā indrāyudhā nāma | īṣadasitapītikā
vicitrapuṣpākṛticitā sāmudrikā nāma | govṛṣaṇavad adhobhāge
dvidhābhūtākṛtir aṇumukhī govandanā nāma | tābhir daṣṭe daṃśe
śvayathur atimātraṃ kaṇḍūmūrcchā jvaro dāhaś charddir iti liṅgāni
bhavanti || tatra mahāgadaḥ pānālepanādiṣūpayojyaḥ |
indrāyudhādaṣṭam asādhyam ity etāḥ saviṣāḥ sacikitsitā vyākhyātāḥ
||
1.13.12 atha nirvviṣāḥ | kapilā
piṅgalā śaṅkumukhī mūṣikā puṇḍarīkamukhī sāvarikā ceti | tatra
manaḥśilārañjitābhyām iva pārśvābhyāṃ pṛṣṭhe snigdhamudgavarṇṇā
kapilā nāma | kiñcidraktā vṛttakāyā piṅgalyāśugā piṅgalā nāma |
yakṛdvarṇṇā śīghrapāyinī dīrghamukhī śaṅkumukhī nāma |
mūṣikākṛtivarṇṇāniṣṭagandhā mūṣikā nāma | mudgavarṇṇā
puṇḍarīkatulyavaktrā puṇḍarīkā nāma |
padmapatravarṇṇāṣṭādaśāṅgulapramāṇā sāvarikā nāma | sā paśvarthe
tv aviṣā vyākhyātāḥ ||
1.13.13 tāsāṃ
yavanapāṇḍyasahya potanādīni kṣetrāṇi bhavanti |
tāsāṃ mahāśarīrā balavatyaḥ śīghrapāyinyo mahāśanā nirviṣāś ca
viśeṣeṇa bhavanti |
1.13.14tatra
saviṣakīṭadardduramūtrapurīṣakothajātāḥ kaluṣeṣv ambhaḥsu ca
saviṣāḥ | padmotpalakumudasaugandhikaśaivālakothajātā vimaleṣv
ambhaḥsu ca nirvviṣāḥ ||
1.13.15 bhavati cātra ||
kṣetreṣu vicaranty etāḥ salilāḍhyasugandhiṣu |
na ca saṅkīrṇṇacāriṇyo na ca paṅkeśayāḥ smṛtāḥ ||
1.13.16 tāsāṃ grahaṇam
ārdracarmaṇānyair vā prayogair gṛhītvā*
|
1.13.17 athaitā nave mahati
ghaṭe sarastaḍākodakapaṅkān āvāpya nidadhyāt | bhakṣārthañ cāsām
upaharet | śevālaṃ vallūram odakāṃś ca kandānś cūrṇīkṛtya
śayyārthe tṛṇam odakāni patrāṇi tryahāt tryahāc cāsāṃ jalabhaktan
dadyāt | saptarātrāt saptarātrād ghaṭam anyaṃ saṅkrāmayet ||
1.13.18 bhavati cātra |
sthūlamadhyāḥ parikliṣṭās tanvyaś cākṣetrajāś ca yāḥ |
agrāhiṇyo 'lpapāyinyaḥ saviṣāś ca na poṣayet ||*
1.13.19 atha
jalaukāvasekasādhyavyādhiṃ vyādhitam upaveśya saṃveśya vā virūkṣya
tam avakāśaṃ mṛdgomayacūrṇṇair yad yat sarujaṃ syād | atha
jalaukasaḥ sarṣaparajanī pradigdha gātryaḥ
salilasarakamadhyasañcāriṇī vigatamalāḥ kṛtvā rogaṅ grāhayet |
atha na gṛhṇatyāḥ kṣīrabinduṃ śoṇitabinduṃ vā nidadhyāt |
śastrapadāni vā kurvīta | athaivam api na gṛhṇīyāt anyāṅ grāhayet
|
1.13.20 yadā niviśate
'śvakhuravad ānanaṅ kṛtvonnāmya ca skandhaṃ evañ jānīyād gṛhṇātīti
| athainām ārdraplotāvacchannāṅ kṛtvā dhārayet ||
1.13.21 atha daṃśe
toda kaṇḍū prādur bhāvāj jānīyāc
chuddham ādadātīti tām apanayet | atha śoṇitagandhena na muñcet |
mukham asyāḥ saindhavacūrṇenāvakiret |
1.13.22 athaināṃ śāli taṇḍula kāṇḍana praliptān
taila lavaṇābhyaktamukhīṃ vāmahastagṛhītapucchān
dakṣiṇahastāṃgulībhyāṃ śanaiḥ śanair anulomamārjjayann ā mukhād
vāmayec ca yāvat samyagvānteti | samyagvāntā salilasarake nyastā
bhoktukāmā satī cared | yā sīdatī na ceṣṭate sā durvvāntā punaḥ
samyag vāmayet | durvāntāyās tu indramado nāma vyādhir asādhyo
bhavati |
aprahṛṣṭa śiraḥ pāda kāyenodveṣṭate sakṛt |
yā coṣṇaṃ kurute tāpan tasyām indramadaḥ smṛtaḥ ||*
athaināṃ pūrvvavat sannidadhyāt |
1.13.23 śoṇitasya ca
yogāyogam avekṣya jalaukāmukhaṃ madhunāvaghaṭṭayet badhnīta vā |
kaṣāyamadhurasnigdhaśītaiś ca pradehaiḥ pradihyād iti ||
1.13.23x bhavati cātra ||
pītamātre jalaukābhir ghṛtena pariṣecayet |
śoṇitasthāpanīyaiś ca śoṇitaṃ pariṣecayet
1.13.24 kṣetrāṇi grahaṇañ cāpi
poṣaṇaṃ sāvacāraṇam |
jānīyād yo jalaukānāṃ sa rājñaḥ karttum arhati ||
[Adhyāya 16]
1.16.1athātaḥ
karṇṇavyadha vidhiṃ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
1.16.3 rakṣābhūṣaṇanimittam
bālasya karṇṇau vyadhayet | tau ṣaṣṭhe māse saptame vā śuklapakṣe
praśasteṣu tithikaraṇamuhūrttanakṣatreṣu
kṛtamaṅgalasvastivācanaṃ* dhātryaṅke
kumāram upaveśyābhisāntvayamāno bhiṣag vāmahastenākṛṣya karṇṇan
daivakṛte chidre dakṣiṇahastena ṛju vidhyet | pūrvvan dakṣiṇaṃ
kumārasya vāmaṅ kanyāyāḥ | pratanuṃ sūcyā bahalam ārayā ||2||
*
1.16.4śoṇita bahutve
'tivedanāyāṃ cānyadeśaviddham iti jānīyāt | nirupadravatā
taddeśaviddhaliṅgam ||3||*
1.16.5tatra yadṛcchāviddhāyāṃ
sirāyām ajñena jvara dāhaśvayathu vedanā granthi manyāstambhāpatānakaśirograhakarṇṇaśūlāni bhavanti ||4||
1.16.6doṣasamudayād
apraśastavyadhād vā tatra varttim apahṛtya yava madhuka mañjiṣṭhā gandharvva hasta mūlair
mmadhughṛtapragāḍhair ālepayet | surūḍhañ cainam punar vvidhyet
||5|| *
1.16.7 samyagviddham
āmatailapariṣekeṇopacaret | tryahāt tryahād varttiṃ
sthūlatarīṃ* kurvvīta pariṣekañ ca
tam eva ||6||
1.16.8 atha vyapagatadoṣopadrave
karṇṇe 'laṃpravarddhanārthaṃ laghupravarddhanakam āmuñcet
||7||
1.16.9 evaṃ samvarddhitaḥ karṇṇaś
chidyate tu dvidhā nṛṇām |
doṣato vābhighātād vā sandhānān tasya me śṛṇu ||8||
1.16.10 tatra samāsena
pañcadaśasandhānākṛtayo bhavanti |* tad
yathā | nemīsandhānakaḥ | utpalabhedyakaḥ | vallūrakaḥ | āsaṅgimaḥ
| gaṇḍakarṇṇaḥ | āhāryaḥ | nirvvedhimaḥ | vyāyojimaḥ |
kapāṭasandhikaḥ | arddhakapāṭasandhikaḥ | saṅkṣiptaḥ | hīnakarṇṇaḥ
| vallīkarṇṇaḥ | yaṣṭīkarṇṇaḥ | kākauṣṭhaḥ | iti | teṣu tatra
pṛthulāyatasamobhayapālir nemīsandhānakaḥ |
vṛttāyatasamobhayapālir utpalabhedyakaḥ |
hrasvavṛttasamobhayapālir vallūrakarṇṇakaḥ |
abhyantaradīrghaikapālir āsaṅgimaḥ | bāhya dīrghaikapālir
ggaṇḍakarṇṇakaḥ | apālir ubhayato 'py āhāryaḥ | pīṭhopamapālir
nirvvedhimaḥ | aṇusthūlasamaviṣamapālir vyāyojimaḥ |
abhyantaradīrghaikapālir itarālpapāliḥ kapāṭasandhikaḥ |
bāhyadīrghaikapālir itarālpapāliś cārddhakapāṭasandhikaḥ |
tatraite daśakarṇṇasandhivikalpā bandhyā bhavanti | teṣān nāmabhir
evākṛtayaḥ prāyeṇa vyākhyātāḥ | saṃkṣiptādayaḥ pañcāsādhyāḥ |
tatra śuṣkaśaṣkulir itarālpapāliḥ saṃkṣiptaḥ | anadhiṣṭhānapāliḥ
paryantayoś ca kṣīṇamāṃso hīnakarṇṇaḥ | tanuviṣamapālir
vallīkarṇṇaḥ | granthitamāṃsaḥ stabdhasirātatasūkṣmapālir
yaṣṭīkarṇṇaḥ | nirmmāṃsasaṃkṣiptāgrālpaśoṇitapāliḥ kākauṣṭha iti |
baddheṣv api dāha pāka srāva śopha yuktā na siddhim upayānti ||9||
1.16.15 ato 'nyatamasya bandhañ
cikīrṣuḥ agropaharaṇīyoktopasambhṛtasambhāraḥ viśeṣataś
cātropaharet* surāmaṇḍakṣīram udakaṃ
dhānyāmlakapālacūrṇṇañ ceti | tato 'ṅganāṃ puruṣam vā
grathitakeśāntaṃ laghubhuktavantam āptaiḥ suparigṛhītaṃ kṛtvā ca
bandhān upadhārya chedyabhedyalekhyavyadhanair upapādya
karṇṇaśoṇitam avekṣyaitad duṣṭam aduṣṭam veti tato vātaduṣṭe
dhānyāmlodakābhyāṃ pittaduṣṭe śītodakapayobhyāṃ śleṣmaduṣṭe
surāmaṇḍodakābhyāṃ prakṣālya karṇṇam punar avalikhet | anunnatam
ahīnam aviṣamañ ca karṇṇasandhin niveśya sthitaraktaṃ sandarśya
madhughṛtenābhyajya picuplotayor anyatareṇāvaguṇṭhya nātigāḍhan
nātiśithilaṃ sūtreṇāvabadhya kapālacūrṇṇenāvakīryācārikam upadiśet
|* dvivraṇīyoktena cānnenopacaret
||10||
1.16.16x vighaṭṭanan
divāsvapnaṃ vyāyāmam atibhojanam |
vyavāyam agnisantāpam vākśramañ ca vivarjjayet ||11||
1.16.17 nātiśuddharaktam
atipravṛttaraktaṃ kṣīṇaraktaṃ vā sandadhyāt | sa hi vātaduṣṭe
raktabaddho 'rūḍho paripuṭanavān bhavati | pittaduṣṭe
gāḍhapākarāgavān | śleṣmaduṣṭe stabdhakarṇṇaḥ kaṇḍūmān
atipravṛttasrāvaḥ śophavān kṣīṇālpamāṃso na vṛddhim upaiti ||12||
1.16.18 sa yadā rūḍho
nirupadravaḥ karṇṇo bhavati tadainaṃ śanaiḥ śanair abhivarddhayet
| anyathā saṃrambhadāhapākavedanāvān bhavati | punar api chidyeta
||13||
1.16.19
athāpraduṣṭasyābhivarddhanārtham abhyaṅgaḥ |
godhāpratudaviṣkirānūpaudakavasāmajjāpayastailaṃ gaurasarṣapajañ
ca yathālābhaṃ
saṃbhṛtyārkālarkabalātibalānantāvidārīmadhukajalaśūkaprativāpan
tailam pācayitvā svanuguptan nidadhyāt ||14|| *
1.16.20 svedito marditaṅ karṇṇam
anena mrakṣayed budhaḥ |
tato 'nupadravaḥ samyag balavāṃś ca vivarddhate ||15||*
1.16.22 ye tu karṇṇā na
varddhante snehasvedopapāditāḥ |
1.16.23 teṣām apāṅge tv abahiḥ
kuryāt prachānam eva ca ||16||*
1.16.26.0 amitāḥ karṇṇabandhās
tu vijñeyāḥ kuśalair iha |
yo yathā suniviṣṭaḥ syāt tat tathā yojayed bhiṣak ||17||*
1.16.25jātaromā suvartmā ca
śliṣṭasandhiḥ samaḥ sthiraḥ |
surūḍho 'vedano yas tu taṃ karṇṇaṃ varddhayec chanaiḥ ||18||
1.16.27viśleṣitāyām atha
nāsikāyāṃ
vakṣyāmi sandhānavidhiṃ yathāvat |
nāsāpramāṇaṃ pṛthivīruhāṇāṃ
patraṃ gṛhītvā tv avalambi tasya ||19||*
1.16.28 tena pramāṇena hi
gaṇḍapārśvād
utkṛtya vadhraṃ tv atha nāsikāgram |
vilikhya cāśu pratisandadhīta
taṃ sādhubaddham bhiṣag apramattaḥ ||20||
1.16.29susīvitaṃ samyag ato
yathāvan
nāḍīdvayenābhisamīkṣya nahyet |
unnāmayitvā tv avacūrṇṇayīta
pattāṅgayaṣṭīmadhukāñjanaiś ca ||21||
1.16.30saṃchādya samyak picunā
vraṇan tu
tailena siñced asakṛt tilānām |
ghṛtañ ca pāyyaḥ sa naraḥ sujīrṇṇe
snigdho virecyaḥ sva yathopadeśam ||22||
1.16.31rūḍhañ ca sandhānam
upāgataṃ vai
tad vadhraśeṣaṃ tu punar nikṛntet |
hīnam punar varddhayituṃ yateta
samañ ca kuryād ativṛddhamāṃsam ||23||
iti || om ||
[Adhyāya 24]
[Draft based on N (1.24.1–7) and K (1.24.7–12).]
1.24.1 athāto vyādhisamuddeśīyaṃ
vyākhyāsyāmaḥ ||
1.24.3 dvividhā vyādhayaḥ
śastrasādhyāḥ snehādikriyāsādhyāś ca | tatra śastrasādhyeṣu
snehādikriyā na pratiṣidhyate snehādikriyāsādhyeṣu śastrakarma na
kriyate ||
1.24.4 asmiṃs tu śāstre sarvatra
sāmānyāt sarveṣāṃ vyādhīnāṃ yathāsthaulyenāvarodhaḥ kriyate |
prāgabhihitaṃ tadduḥkhasaṃyogād vyādhir iti || tac ca duḥkhaṃ
trividhaṃ || ādhyātmikam ādhibhautikam ādhidaivikam iti | tac ca
duḥkhaṃ saptavidhe vyādhāv upanipatati | saptavidhās tu vyādhayaḥ
| tad yathā ādibalapravṛttāḥ | janmabalapravṛttāḥ |
doṣabalapravṛttāḥ | saṃghātabalapravṛttāḥ | daivabalapravṛttāḥ |
svabhāvabalapravṛttāḥ | iti ||
1.24.5 tatrādibalapravṛttā nāma
śukraśoṇitadoṣānvayāḥ | kuṣṭhārśaḥprabhṛtayaḥ || te 'pi dvivividhā
mātṛjāpitṛjāś ca | janmabalapravṛttā nāma | ye mātur apacārāt |
paṅgujaḍajātyandhamūkabadhiraminminavāmanaprabhṛtayo jāyante | te
dvividhā rasakṛtā dauhṛdāpacārakṛtāś ca | doṣabalapravṛttā nāma |
ya ātaṅkāpacārakṛtās te dvividhāḥ | śārīrā mānasāś ca ||
1.24.5x kālabalapravṛttā nāma |
ye śītoṣṇavātavarṣāprabhṛtibhiḥ samutpannās te 'pi dvividhā
vyāpannā avyāpannāś ca ||*
1.24.6saṃghātabalapravṛttā nāma |
ya āgantava ādhibhautikās te dvividhāḥ | durbalasya
balavadvigrahāc chastrādikṛtāś ca |
1.24.7daivabalapravṛttā nāma | ya
aupasargikā dvividhā | abhicārābhiśāpābhiṣaṅgajāḥ ||
svabhāvabalapravṛttā nāma | kṣutpipāsājarāmṛtyunidrāprabhṛtaya iti
| te 'pi dvividhā rakṣakṛtā arakṣakṛtāḥ | rakṣakṛtaḥ kālakṛtaḥ |
arakṣakṛtaḥ akālakṛtaḥ | atra sarvatra vyādhyuparodhaḥ |
1.24.8 sarveṣāṃ ca vyādhīnām
vātapittaśleṣmāṇa eva mūlaṃ || talliṅgatvād dṛṣṭaphalatvād āgamāc
ca paśyāmaḥ | yathā hi kṛtsnaṃ vikārajātaṃ vaiśvarūpyeṇa
vyavasthitaṃ | satvarajatamāṃsy avyatiricya varttante | evam eva
kṛtsnaṃ vikārajātaṃ vaiśvarūpyeṇāvasthitaṃ | avyatiricya
vātapittaśleṣmāṇo varttante | doṣadhātumalasaṃsargād
āyatanaviśeṣān nimittataś caiṣāṃ vikalpo bhavati | doṣadūṣiteṣv
atyarthañ ca dhātuṣu saṃjñā bhavati || rasajo 'yaṃ raktajo 'yaṃ
māṃsajo 'yaṃ medojo 'yaṃ asthijo 'yaṃ majjajo 'yaṃ śukrajo 'yaṃ
vyādhir iti ||
1.24.9
aśraddhārocakapipāsāṅgamardajvarahṛllāsātṛptigauravapāṇḍurogasrotorodhakārśyavairasyāṅgasādāḥ
| akālapalitatimiradarśanarasadoṣajā vikārāḥ ||
kuṣṭhavisarpapiṭakās
tilakālakanacchavyaṅgamasakanīlikākoṭhaplīhagulmavidradhyarśo
'rbudāsṛgdararaktapittaprabhṛtayo raktadoṣāt ||
gudamukhameḍhrapākāś
cādhimāṃśārbbudārsopajihvopakuśagalaśuṇḍikāmāṃśasaṃghātoṣṭhaprakopagalagaṇḍagaṇḍamālāprabhṛtayo
māṃsadoṣāt ||
granthivṛddhigalagaṇḍārbbudoṣṭhaprakopamadhumehātisthaulyaprabhṛtayo
medodoṣāt || adhyasthidantāsthitodaśūlādayo 'sthidoṣāt ||
tamodarśamūrcchābhramapārśvagauravahṛcchūlasthūlamūlorujambheti
majjadoṣāt || klaibyam apraharṣaś ca śukradoṣāt || tvagdoṣaḥ saṅgo
'tipravṛrttir vā malānāṃ malāyatanadoṣāt || indriyāṇāṃ ayathā
pravṛttir apravṛttir vā indriyāyatanadoṣād ity eṣa samāso vistaraṃ
nimittāni caiṣām pratirogam vakṣyāmaḥ ||
1.24.10ab kupitānāṃ hi doṣāṇāṃ
śarīre paridhāvatāṃ |
1.24.10cd yatra saṅgaḥ
savaiguṇyād* vyādhis tatropajāyate
||
1.24.11 bhūyo 'tra jijñāsate |
kim vātapittaśleṣmāṇāṃ jvarātisārādīnāṃ ca nityaṃ saṃsleṣaḥ
paricchedo veti | yadi nityaṃ saṃśleṣaḥ syān nityāturā eva
sarvaprāṇinaḥ syuḥ | athāpi anyathābhāvo vātādīnāṃ jvarādīnāṃ
cānyatra varttamānasyānyasya liṅgaṃ na bhavatīti | kṛtvā vātādayo
jvarādīṇāṃ mūlānīti tan na || atrocyate || doṣān pratyākhyāya
jvarādayo na bhavanti | atha ca nityaṃ sambandhaḥ | yathā hi
vidyudvātāsanivarṣaṇyākāśaṃ pratyākhyāya na bhavanti |
satyapyākāse kadācic ca na bhavanti | atha ca nimittato bhavanti |
taraṅgabudbudādayaś codakaviśeṣāḥ | evam vātādīnāṃ jvarādīnāñ ca
na nityasaṃśleṣo na vicchedaḥ śāśvatikaḥ | atha ca nimittataḥ |
tebhya evotpattir iti ||
1.24.12ab vikāram parimāṇañ ca
saṃkhyā caiṣāṃ pṛthak pṛthak |
1.24.12cd vistareṇottare
tantre sarvā bādhāṃ pracakṣmaha iti || ||
[Adhyāya 39]
cale doṣe mṛdau koṣṭhe nekṣan tatra balan nṛṇāṃ
|
avyāpaddurbbalasyāpi* śodhanaṃ hi tadā
bhavet
[Adhyāya 41]
[First draft based on MS N]
1.41.1 athāto
dravyaviśeṣavijñānīyam vyākhyāsyāmaḥ ||
1.41.3 tatra
pṛthivyaptejovāyvākāśānāṃ samudāyād dravyābhinirvṛttir bbhavati |
idaṃ pārthivam idam apyam idan tejasam idam vāyavyam idam ākāśyam
iti ||
1.41.4.1 tatra
sthūlasāndramandasthiragurukaṭhinagaṃdhaguṇabahulam
īṣatkaṣāyaprāyaso madhuram iti pārthivan tat
sthairyagauravasaṃghātopacayakaraṃ viśeṣataś cādhogatisvabhāvam
iti ||
1.41.4.2
śītastimitamandagururasasāndramṛdupicchilarasaguṇarasaguṇabahulam
īṣadamlaṃ prāyaso madhuram āpyan tat snehanahlādanaviṣyandanakaram
iti |
1.41.4.3
tīkṣṇoṣṇarūkṣasūkṣmalaghuviṣadaṃ rūpaguṇabahulam īṣadamlaprāyam
viśeṣataś corddhvagatisvabhāvam iti taijasaṃ ||
taddahanapacanatāpanaprakāśanaprabhāvarṇṇakaram iti |
1.41.4.4
sūkṣmarūkṣakharaśiśiralaghuviṣadaṃ sparśaguṇabahulam īṣattiktam
viśeṣataḥ kaṣāyam iti vāyavyaṃ tadvaiṣadyaṃ
lāghavaglapanavirūkṣaṇakaram iti ||
1.41.4.5
ślakṣṇasūkṣmavyavāyiviṣadaviviktarasaṃ śabdaguṇabahulam ākāśyan
tasmāt tat mārddavasauṣiryalāghavakaram iti ||
1.41.5 anena nidarśanena
nānauṣadhabhūtañ jagati kiñcid dravyam astīti kṛtvā tan taṃ
yuktiviśeṣamarthañ cābhipratītya svavīryaguṇayuktāni dravyāṇi
kārmmukāni* bhavanti || tāni yadā
kurvvanti sa kālaḥ | yat kurvanti tat karmma | yena kurvvanti tad
vīryaṃ | yatra kurvvanti tad adhikaraṇaṃ | yathā kurvvanti sa
upāyaḥ | yad abhiniṣpādayanti tat phalam iti |
1.41.6 tad atra virecanadravyāṇy
ambupṛthivīguṇabhūyiṣṭhāni | pṛthivyāpo hi gurvvyaḥ | gurutvād
adho gacchanti | tasmād virecanadravyāṇy
ambupṛthivīguṇabhūyiṣṭhāni | vamanadravyāṇy
agnivāyuguṇabhūyiṣṭhāni | agnivāyū hi laghū laghutvāc corddhvam
uttiṣṭhataḥ | tasmād vamanaprāmāṇyād agnivāyubhūyiṣṭhāny
ubhayaguṇabhūyiṣṭhan dravyam ubhayato bhāgaharaṃ |
ākāśaguṇabhūyiṣṭhaṃ saṃśamanaṃ | sāṃgrāhikam anilaguṇabhūyiṣṭhaṃ |
dīpanam agniguṇabhūyiṣṭhaṃ | lekhanam anilānalaguṇabhūyiṣṭhaṃ |
bṛṃhanam pṛthivyambuguṇabhūyiṣṭhaṃ | evam auṣadhakarmmāṇy anumānāt
sādhayet ||
1.41.7 bhavanti ślokāḥ ||
1.41.7i mahyambvagnyātmakair
ddravyais tribhiḥ sāmyati mārutaḥ |
khabhūmyambuvāyujaiḥ pittañ caturbbhiḥ saṃpraśāmyati ||
1.41.8 kaphaḥ khatejo'nilajais
tribhiḥ śāmyati dehināṃ |
khavāyuktābhyān dravyābhyāṃ vṛddhim abhyeti mārutaḥ ||
1.41.9 āgneyam eva yad dravyan
tena pittam udīryate |
mahyambujābhyān dravyābhyāṅ kaphaś cābhivivarddhate ||
1.41.10 evam eva guṇādhikyaṃ
dravye dravye vyavasthitaṃ |
dviśo vā bahuśo vāpi jñātvā doṣe 'vacācaret ||
1.41.11 tatra ya ime
guṇāṣṭauvīryasaṃjñakāḥ |
śītoṣṇasnigdharūkṣamṛdutīkṣṇapicchilaviṣadās teṣān tīkṣṇoṣṇāv
āgneyau | śītapicchilāv ambuguṇabhūyiṣṭhau |
pṛthivīsomaguṇabhūyiṣṭhaḥ | snehas toyākāśaguṇabhūyiṣṭhaṃ |
mṛdutvaṃ | vāyuguṇabhūyiṣṭhaṃ raukṣyaṃ | kṣitisamīraṇabhūyiṣṭhaṃ
vaiṣadyaṃ | vipākāv uktaguṇau | karmmāṇy uṣṇasya
dahanapācanamūrcchanasvedanavamanavirecanāni || śītasya
prahlādanaviṣkambhanasthirīkaraṇaprasādanakledanajīvanāni |
snigdhasya snehanabṛṃhaṇasantarppaṇavyājīkaraṇavayaḥsthāpanāni ||
rūkṣasyānilavṛddhisaṃgrahaṇapīḍanavirūkṣaśoṣarohaṇāni || viṣadasya
kledāvūṣaṇavirūkṣaśoṣarohaṇāni ||
picchilasyopalepanapūraṇabṛṃhaṇasaṃśleṣaṇavyājīkaraṇāni || mṛdo
raktamān saprasādanamukhyasaṃsparśanāni || tīkṣṇasya
saṅgrahācūṣaṇāvadāraṇaśrāvaṇāni | tatroṣṇasnigdhau vātaghnau |
śītamṛdupicchilāḥ pittaghnāḥ | tīkṣṇarūkṣaviṣadāḥ śleṣmaghnāḥ |
gurupāko vātapittaghnaḥ | laghupākaḥ śleṣmapittaghna iti | teṣu
mṛduśītoṣṇāḥ sparśagrāhyāḥ | picchilaviṣadau cakṣuḥsparśābhyāṃ |
snigdharūkṣau cakṣuṣā | tīkṣṇaḥ sukhaduḥkhotpādanāt | gurupākaḥ
sṛṣṭaviṇmūtratayā kaphāṃ kleśanañ ca | laghur bbaddhaviṇmūtratayā
mārutakopanañ ca | tatra tulyaguṇeṣu bhūteṣu rasavaiśeṣyam
upalakṣayet || yathā madhuro guruś ca pārthivaḥ |
madhurasnigdhaśītāś cāpyā iti ||
1.41.12 || bhavati cātra ||
1.41.12i guṇā ye uktā dravyeṣu
śarīreṣv api tān viduḥ |
sthānavṛddhikṣayāt tasmād dehināṃ dravyahetukā iti ||
|| 41 ||