Suśrutapāthaśuddhi of Candraṭa: Śārīrasthāna

Published in by in .

[description of manuscript]

More ▾
Title Suśrutapāṭhaśuddhi
Commentary [title of commentary]
Author Suśruta
Physical description
Language/Script [Sanskrit in Devanagari script.]
  • Devanagari
Format folia
Material paper
History
Date of production
Place of origin unknown
Provenance [record of ownership]
Acquisition [how it was acquired]

Transcription of MS London BL IOLR Taylor 1842 (Eggeling 2646), supporting the Suśrutapāṭhaśuddhi of Candraṭa and the Nibandhasaṅgraha of Ḍalhaṇa

Adhyāya 3.6

Most of the material marked in bold red (marginal) below is in fact the NS of Ḍalhaṇa, not a separate work of Candraṭa. Awaiting further clarification. (From folio IOL San 2646 (Eggeling) - 088)
Candraṭa on 3.6.1
athātaḥpratyekamarma= nirddeśaṃ śārīraṃ vyākhyāsyāmaḥ || śarīrasaṃkhyākaraṇe hi māṃsaśirādivyākaraṇamabhihitaḥ | marmāṇi ca māṃsaśirādisaṃśritānyataḥ tadanaṃtaraṃ marmāṇāṃ nirddeśo yujyata i|tyāha | 2 pratyekaṃ śabdādagre māṃsāddādiśabdo lupto dṛṣṭavyaḥ tena pratyekaṃ māṃsādi marmāṇāṃ nirdeśo vivaraṇaṃ yasmin tat tathā ||2
Candraṭa on 3.6.2
saptottaraṃ marmaśataṃ tadanuvyākhyāsyāmaḥ || tāni marmāṇi= paṃcātma=kāni || paṃcaprakārāṇi tad yathā || māṃsamarmāṇi || śirāmarmāṇi | snāyumarmāLṇi || asthimarmāṇi | saṃdhimarmāṇi = | ceti || na khalu = māṃsa = śirāsnāyu asthisaṃdhivyatirekeṇānyāni marmāṇi bhavaṃti || yasmānnopalabhyaṃte || nanu kathaṃ māṃsādīni paṃcaiva mamāṇi nādhikānīti darśayannāha ||1| nanu śrotaḥ prabhṛtīnām api māraṇātmakatvān marmatvam asty eva | tat kathaṃ māṃsādivyatirekeṇa anyāni marmāṇi nopalabhyaṃta ity uktaṃ | ucyate mārayaṃtīti mamāṇi ucyaṃte | śrotasi kṣatepi nāvaśyatayā maraṇaṃ | tato vakṣyati śroto viddhaṃ tu pratyākhyāyopacared iti | yady evaṃ tarhi | ruk karavaikalyakarāṇāmamāraṇātmakatvāt marmatvaṃ na syād iti | cet | tanna | rukkaravaikalyakareṣv api agnīṣomādi prāṇānāṃ madhye kasyacit prāṇasya hāniḥ | athavā śrotaḥ prabhṛtīni māṃsādīny avyatiricā varttaṃte | yato māṃsādiṣv eva śrotaḥ prabhṛtīni saṃti tasmān māṃsādīni paṃcaiva marmāṇi ||1|| mārayaṃtīti marmāṇi ucyaṃte 1 11 māṃsamarma 41 śirāmarma 27 snāyumarma 8 asthimarma 20 saṃdhimarma 107
Candraṭa on 3.6.3
tatraikādaśa= māṃsamarmāṇi || ekacatvāriṃśat= śirāmarmāṇi | saptaviṃśatiḥ snāyumarmāṇi | aṣṭā= vasthimarmāṇi || viṃśatiḥ= saṃdhimarmāṇi || iti || tadetat saptottaraṃ marmaśataṃ |
Candraṭa on 3.6.4
teṣāmekādaśaikasmin sakthni bhavaṃti || etenetara sakthi bāhū ca vyākhyātau || udarorasordvādaśa caturdaśa pṛṣṭhe | grīvāyāṃ pratyūrddhva sapta | triṃśat ||
Candraṭa on 3.6.5
tatra sakthimarmāṇi | kṣipra= talahṛdayakūrccaśirogulpheṃdrabastijānvāṇyūrvīlohitākṣāṇi viṭapaṃ ceti || etenetarasakthi vyākhyātaṃ || || atra kṣiprādi ekaikaṃ gaṇayitavyaṃ | evam ekādaśakṣiprādīnāṃ lakṣaṇam ācāryaḥ svayam ekāgre kariṣyati || 2 atotremāni na vyākhyātāni ||2|| L|| udaro= rasos tu gudabastinābhihṛdayastana= mūlastanarohitānyapastaṃbhāvapalāpau ceti || pṛṣṭhamarmāṇi tu || kaṭī= kataruṇakukuṃdarāṃ nitaṃbapārśvasaṃdhivṛhatyaṃśaphalakānyaṃśau ceti || bāhumarmāṇi tu || kṣipratalahṛdayakūrccakūrccaśiromaṇibaṃdhakūrparā= ṇyūrvīlohitākṣāṇi kakṣadharaṃ ceti || etenetarobāhu vyākhyātaḥ || jatruṇa ūrddhvaṃ ca tasro dhamanyaḥ | aṣṭau mātṛkāḥ | dve kṛkāṭike | dve vidhure | dve phale | dvāvapāṃgau | dvāva varttau | dvāvukṣepau | dvau śaṃkhau | ekā sthāpaṇī | paṃca sīmaṃtā | catvāriśṛṃgāṭakānyekodhipatiriti || udarādi hṛdayāṃtaṃ ekaikaṃ gaṇayitvātavyaṃ stanamūlāni dve deva | evaṃ dvādaśapṛṣṭhamarmāṇaï 1 kaṭīkataruṇādīni dve dve | evaṃ caturdaśa || 2 atrāpi kṣiprādi ekaikaṃ gaṇayitavyaṃ 3
Candraṭa on 3.6.6
tatra= talahṛdayeṃdrabastigudastanarohitāni || māṃsamarmāṇi || ladhamanīmātṛkāśṛṃgāṭakāpāṃgasthapaṇī phaṇastanamūlāpalāpāpastaṃbahṛdayanābhipārśvasaṃdhivṛhatīlohitākṣorvyaḥ || śirāmarmāṇi || āṇīviṭapakakṣadhaLdharakūrcakūrcaśirobasti kṣiprāṃśavidhurokṣepāḥ || snāyumarmāṇi | kaṭīkataruṇanitāṃbāṃśaphalakaśaṃkhastvasthimarmāṇi || jānukurparaśīmaṃtādhipatigulphamaṇibaṃdha kukuṃdarāvarttakṛkādikāśceti || saṃdhimarmāṇīti || tatraikādaśamāṃsamarmāṇītyādivākye prāguddiṣṭānāṃ māṃsādimarmaṇāṃ nāmānyāha ||3 Leteṣāṃ māsādīmarmaṇāṃ saṃkhyā prāg atraiva adhyāye vyākhyātā | tena atra na vyākhyāyate ||3
Candraṭa on 3.6.7
tānye= tāni paṃcavikalpāni= marmāṇi bhavaṃti || tad yathā || sadyaḥ prāṇaharāṇi kālāṃtaraprāṇaharāṇi | viśalya ghnāni | vaikalyakarāṇi | rujākarāṇi || tatra sadyaḥ prāhaṇaharāṇyekonaviṃśatiḥ ||kālāṃtaraprāṇaharāṇi trayastriṃśat || triṇi viśalyaghnāni || catuścatvāriṃśadvaikalyakarāṇi || aṣṭau rujākarāṇīti ||
Candraṭa on 3.6.8
bhavaṃti cātra || || śṛṃgā= ṭakānyadhidhipatiḥ śaṃkhau kaṃṭhaśirāgudaṃ ||
hṛdayaṃ bastinābhyau ca ghnaṃti sadyo hatāni tu ||1|| catvāri śṛṃgāṭakāni | kaṃṭhaśirā aṣṭau mātṛkā | ekavam ekonaviṃśati sadyoghnāni ||3
Candraṭa on 3.6.9
vakṣo= marmāṇi sīmaṃta=talakṣipreṃdraba =stayaḥ ||
kaṭī=kataruṇe bastiṃ saṃdhī= pārśvayor vṛhatī= L ca yā ||2|| vakṣo marmāṇi | stanamūle dve | stanarohite dve | apālāpau dvau | apastaṃbhau dvau | evam aṣṭau vakṣo marmāṇi | sīmaṃtāḥ paṃcatalāni catvāri | kṣiprāṇi catvāri | iṃdrabastayaś catvāraḥ | dve kaṭīkataruṇe dve pārśvasaṃdhi dve vṛhatyau dvau nitaṃbau evaṃ trayastriṃśat kālāṃtaraprāṇaharāṇi ||1||
Candraṭa on 3.6.10
nitaṃvāviti caitāni kā=lāṃtaraharāṇi tu ||
utkṣepausthapaṇī caiva viśa=lyaghnāni nirdiśet ||3|| trayastriṃśat kālāṃtaraprāṇaharāṇi 1 evaṃ trīṇi viśalyaghnāni vikalyaghnāni pāṭhaḥ 1
Candraṭa on 3.6.11
lo=hitākṣāṇi= jānū=rvo= kūrcāviṭipakūrparā ||
kukuṃdare kakṣadharevidhure saṃkṛkāṭike ||4|| catvāri lohitākṣanāmadheyāni | āṇayaś catasraḥ | jānu dve | caturasra ūrvyaḥ | catvāra kurcāḥ | viṭapādināṃ āvarttānāṃ pratyekaṃ dvau dvau || iti catuścatvāriśat vaikalyakarāṇi ||2
Candraṭa on 3.6.12
aṃśāṃsaphalakāpāṃga nīlamanye phaṇe tathā ||
vaikalyakaraṇānyāhur āvarttau dvau tathaiva ca ||
Candraṭa on 3.6.13
gulphau dvau paṇibaṃdhau dvau dve dve kū=rcaśirāṃsi ca ||
rujākarāṇi jānīyād dṛṣṭāvetāni buddhimān ||6||
kṣiprāṇi viddhamāṇitrāṇi ghnaṃti kālāṃtareṇa vā || dve dve kūcaśirāṃsi ceti | dve kūrcaśirasihastayoḥ evaṃ catvāri kūrcaśirāṃsi ||4
Candraṭa on 3.6.14
marmāṇi māṃsaśirāsnāyvasthisaṃnni=pātāsteṣu svabhāvata eva viśeṣeṇa prā=ṇāstiṣṭhaṃti | tasmāt marmastvabhihitās tāṃstā=n | bhāvān pratipadyaṃte | saṃnnipātāḥ saṃśleṣaḥ atyaṃtamiśrībhāvaḥ 3 saṃnipātaḥ saṃśleṣaḥ | atyaṃtamiśrībhāva iti yāvat sarveṣāṃ sarvatra marmāṇi saṃśleṣepi māṃsamarmaśarāmarmādivyavahāra ādhikyam āśrity a pārthivādi vyavahāravat svabhāva iti | hetvaṃtaranirapekṣatayā || prāṇāḥ agnyādayaḥ |2 tān tān iti iṃdriyārtheṣv asaṃprāptir manobuviparyayaḥ | ity ādikān | anye tu bhramaḥ pralāpaḥ patanaṃ ity ādikān || ola 2
Candraṭa on 3.6.15
tatra sadyaḥ prāṇaharāṇyāgneyānya= gniguṇeṣvāśu kṣīṇeṣu kṣapayaṃti | kālāṃtara prāṇaharāṇi āgneyānīti yadyapi
Candraṭa on 3.6.15.1
somamārutatejāṃsi rajaḥ satvatamāṃsi ca ||
marmasu prāyasaḥ puṃsā bhūtātmā
vatiṣṭhati 1
L saumyāgneyānyagniguṇeṣvāśukṣīṇeṣu krameṇa ca somaguṇeṣu kālāṃtareṇa ca kṣapayaṃti || viśalyaprāṇaharāṇi vāyavyāni | śalyamumukhāvaruddho yāvad aṃtarvāyus tiṣṭhaṃti | tāvajjīvatyudhṛtamātre tu śalye marmasthānāśrito vāyu niṣkrāmati | tasmāt saśalyo jīvati | uddhṛtaśalyo mriyate | pākātpatitaśalyo vā jīvati | vaikalyakarāṇi saumyāni | somo hi sthiratvā chaityāc ca prāṇāvalaṃbanaṃ karoti | rujākarāṇyagnivāyuguṇabhūyiṣṭhāni | viśeṣeṇa tau rujākarau | pāṃcabhautikīṃ ca rujāmāhur eke | bhūyaṣṭhāni | tathā āgneyeṣu marmasvadhikaṃ tejaḥ saumyeṣu soma ity ādi jñeyaṃ | agniguṇeṣu āśukṣīṇeṣu iti | agnerāśukāritvād ity arthaḥ | tāviti agnivāyu viśeṣeṇa rujākarau | sāmānyaina punaḥ somo pi kaphavraṇe vedanā saṃbhavāt ||1
Candraṭa on 3.6.16
kecid āhur māṃsādīnāṃ paṃcānām api samastānāṃ samṛddhānāṃ ca samavāyāt | sadyaḥ prāṇaharāṇi | ekahīnā=nāmalpānāṃ vā kālāṃtaraprāṇaharāṇi | dvihīnānāṃ viśalyaprāṇaharāṇi | trihīnāṃ vaikalyakarāṇi | ekasmin eva rujākarāṇīti || yataścaimato 'sthi marmasvabhihateṣu śoṇitāgamanaṃ bhavati | hīnaśabdotra abhāve varttate || 1
Candraṭa on 3.6.17
bhavataś cātra || catu=rvidhāyās tu śirā śarīre
prāyeṇa tā marmasu saṃniviṣṭāḥ ||
snāyvasthimāṃsāni tathaiva saṃdhīn
saṃtarpya dehaṃ pratipāda=yaṃti ||1|| caturvidha iti vātapittaśleṣmaraktavahāḥ marmasvity ādi etena sirāṇāṃ snāyvasthimāṃsasaṃdhigatvaṃ bodhitaṃ ata eva asthividdhepi śoṇitāgamanam ity arthaḥ ||2 pāpayaṃti pāṭhaḥ || 4
Candraṭa on 3.6.18
tataḥ kṣate marmaṇi tāḥ pravṛddhāḥ
samaṃtato vāyurabhis tṛ=ṇoti || saṃchādayati 4
vivarddhamānas tu samātariśvā
rujaḥ satīvrā pratanoti kāye ||2||
Candraṭa on 3.6.19
rujābhibhūtaṃ tu punaḥ śarīraṃ
pra=yate pralayaṃ gachati || 3naśyati cāsya saṃjñā= tasmin pācabhautike śarīre pralīne saṃjñā ṣaṣṭheś cetanā dhāturapi nasyati ||3|| ||
ato hi śalyaṃ vinihaṃtumichan
marmāṇi yatnena parīkṣya karṣet 3||
Candraṭa on 3.6.20
ete=na śeṣaṃ vyākhyātaṃ || eteneti rugādirūpeṇa vāyor lākṣaṇanāśeṣam iti dāhādi śrotānirodhādi ca pittaśleṣmaṇor lakṣaṇaṃ vyākhyātaṃṃm evety arthaḥ ||2
Candraṭa on 3.6.21
tatṛtra sadyaḥ prāṇaharam aṃte= viddhaṃ kālāṃtareṇa mārayati | kālāṃtaraprāṇaharam aṃte viddhaṃ | vaikalyaṃ cāpādayati || viśalyaprāṇaharaṃ ca vaikalyaLkaraṃ | kālāṃtareṇa kleśayati | rujāṃ ca karoti | rujākaramaramatīvra pravedanaṃ bhavati || aṃte samīpe viddhaṃ madhye viddhaṃ tu sadya eva ity arthaḥ || 2 etena pūrvaṃ pūrvaṃ karmakāraṇavaikalyāt parasya rasya kāryaṃ karoti | evaṃ paraṃ param api mamāti viddhātikāraṇavaśāt pūrvasya pūrvasya karma karoti ||2
Candraṭa on 3.6.22
tatra sa=dyaḥ prāṇaharāṇi || saptarātrābhyaṃtarān mārayaṃti || kālāṃtaraprāṇaharāṇi || pakṣān māsād vā || teṣv a=pi tu kṣiprāṇi kadācid āśu mārayaṃti | viśalya prāṇaharāṇi vaikalyakarāṇi ca kadācidabhiha=tāni mārayaṃitīti || sadyaḥ śabdo saptāhābhyaṃtaraparo jñātavyaḥ || 1teṣv apīti kālāṃtara prāṇahareṣv apīty arthaḥ kadācid āśu mārayaṃti || 3.. abhihatānīti śeṣaḥ | anatihatāni kālāṃtareṇaiva mārayaṃti etac copalakṣaṇaṃ tena ruvrajākarāṇyevaṃ vaikalyaṃ janayaṃti || evaṃ vaikalyādiṣv api svaniyatakarmavyabhicāraḥ ||4
Candraṭa on 3.6.23
ata urdhvaṃ marmasthānāny ananuvyākhyāsyāmaḥ || tatra pādasyāṃguṣṭhāṃgulyor madhye | kṣipram iti marmaḥ || tatra viddhasyākṣepakeṇa maraṇaṃ || madhyamāṃgu= madhyamāṃgulīṃ anulakṣīkṛtya krameṇa madhye pādatalasya madhye talahṛdayaṃ nāma māṃsamarmedaṃ arddhāṃgulaṃ kālāṃtaraprāṇaharaṃ ca ||3 kṣiprasyopariṣṭād ubhayataḥ ity atra dvyaṃgula iti śeṣaḥ | ubhayataḥ iti ūrdhvam adhaś ca snāyumarmedaṃ caturaṃgulaṃ vaikalyakaraṃ ca 2 līmanupūrveṇa madhye pādatalasya talanāma hṛdayaṃ || tatra rujābhir maraṇaṃ || kṣi prasyopariṣṭhād ubhayataḥ kūrccanāmas tatra pādasya bhramaṇa vepane bhavataḥ || gulphasaṃdheradhaḥ ubhayataḥ kūrcaśiras tatra rujāśophau || pādajaṃghayoḥ saṃdhāne gulphas tatra rujastabdhapāLdatā ṣaṃjatā vā || pārṣṇi pratijaṃghāmadhye iṃdra=bastis tatra śoṇita kṣayeṇa maraṇaṃ || jaṃghorvoḥ saṃdhāne jānus tatra khaṃjatā || jānusaṃdher ūrddhvam ubhayataḥ || tryaṃgula=āphaṇī | tatra śophābhivṛddhista dhvabdhasakthitā ca || ūrumadhya ūrvī =| tatra śoṇitakṣayāt sakthiśoṣaḥ | ūrvyā ūrdhvam adho vaṃkṣaṇasaṃdhirūrumūle lohitākṣaṃ= tatra lohi=takṣayeṇa maraṇaṃ pakṣāghāto vā | sakthiśoṣo vā || vaṃkṣaṇavṛṣaṇayor aṃtare viṭapaṃ= || tatra ṣāṃḍhyam alpaśukratā vā || evam etānyekādaśasakthimarmāṇi vyākhyātāni || e=tenenetarasakthi vāhū ca vyākhyātau || viśeṣatas tu yāni sakthni gulphajānuviṭapāni || tāni bāhau maṇibaṃdhakūrparakakṣadharāṇi || yathā vṛṣaṇavaṃkṣaṇayor aṃtare viṭapaem evaṃ vakṣaḥ māṃsamarmedaṃ arddhāṃgulaṃ pārṣṇi trayodaśoṃgulaschitakātaraprāṇahara | bhājayu dvyaṃgulamāha || jānuni ūrdhvaṃ tryaṃgule ubhayataḥ ūrdhvam adhaś ca snāyumarmeda | 1 snāyumarmedam ekāṃgulaṃ vaikalyakaraṃ ca | gayī tu tryaṃgulamānam etad āha | 2 śirāmarmedam ekāṃgulaṃ vaikalyakaraṃ ca || 3 śirāmarmedam akāṃgulaṃ vaikalyakaraṃ ca || 4 snāyumarmedam ekāṃgulaṃ vaikalyakaraṃ ca ||4 ekādaśamarmanirdeśena | 3 Lkakṣayor madhye kakṣadharaṃ || tasmi=n viddhe ta evoupadravāḥ | viśeṣatas tu maṇibaṃdhe kuṃṭhatā | kurparākṣye | pakṣāghātaḥ | kuṇiḥ kakṣadhare | etenetarabāhur vyākhyātaḥ || evam etāni | catuścatvāriṃśat | śākhāsu marmāṇi vyākhyātāni || || tasmin iti maṇivaṃdhādau ta eveti gulphādi vyadhajātāḥ || 1| kuṃṭhatākarasyākarmaṇyetvaṃ | kuṇiḥ saṃkucitabāhumadhyaḥ ||3|
Candraṭa on 3.6.24
ata ūrddhvam udarorasau marmāṇy anuvyākhyāsyāmaḥ || || tatra vātavarco nira=sanaṃ sthūlaṃ | tatra pratibaddhaṃ mahāgudaṃ nāmamarmaḥ | tatra sadyo ma=raṇaṃ || alpamāṃsaśoṇitobhyaṃtarataḥ kaṭyāṃ mūtrāśayor bastis tatrāpi sadyo maraṇaṃ || aśmarīvraṇād ṛte tatrā= py ubhayato bhi=nne na jīvati || ekato bhinnejīvati || ekato vā bhinne mūtraśrāvī vraṇo bhavati || sa tu yatnenopakrāṃto rohati ||pakvāmāśayayor madhye śirāprabhavānābhis tatrāpi sadyo maraṇaṃ || stanayor madhyam adhi nirasanaṃ prerakaṃ | 4|māṃsamarmedaṃ caturaṃgulaṃ sadyoghāti ca ||4 kaṭyām ity upalakṣaṇaṃ | nābhipṛṣṭhamuṣkagudavaṃkṣaṇaśephaṃsi gṛhyaṃte | taduktaṃ |
nābhipṛṣṭhakaraṭamuṣkagudavaṃkṣaṇaśephasāṃ |
ekadvārastanutvakko madhye bastir adhomukhaḥ | 4||
tatrāpīti aśmarīnimitta ity arthaḥ | 3 bastāviti śeṣaḥ || 3
Lṣṭhāyor asyāmāśayadvāraṃ satvarajastamasām adhiṣṭhānaṃ hṛdayaṃ | tatrāpi sadya eva ma=raṇaṃ | stanayor adhastāt dvaṃgulam ubhayataḥ | stana=mūle | tatra kaphapūrṇamadhyatayā kāsaśvāsābhyāṃ atrāpi sadyo mriyate || stanacū=cakayor madhye stanarohitau | tatra lohitapūrṇakoṣṭhatayā | kāsaśvāsābhyāṃ ca mriyate || aṃsakūṭayor adhastāt | pārśvo paribhāga śirāmarmedaṃ kamalamukulākāraṃ adhomukhaṃ caturaṃgulaṃ vā ||ola 1|| ubhayataḥ stana yor adhastā dvāṃgulapradeśaṃ stanamūle marmaiṇī || ubhayato grahaṇāt pṛthak stanasyādhaḥ stanamūlaṃ marmeti gamyatee | anyathā stanayor adhastād ity ukte militayor eva stanayor adhastāt itīdṛśerthe stanayugamadhyasyādhastāt stanamūlākhyaṃ | marmadvayam iti aniṣṭaṃ syāt | ime śirāmarmaṇī dve aṃgule kālāṃtaraprāṇahare ca ||ola 2|| || stanayoḥ cūcake stanacūcake | pūrvavākyā dvaṃgula ity anuvarttate | stena stanacūcakayor ūrddhvaṃ dvyaṃgule stanarohite mamaṇī | tanad uktaṃ | stanacūkacakayor ūrdhvaṃ dvyaṃgulā stanarohite | arddhāgulam iti māṃsamarmaṇī parikīrttate | raktapūritakoṣṭhakālāt maraṇakāriṇī || ola 3 || L yorapālāpau nāma | tatra raktena pūyabhāvagatena maraṇaṃ || bha ubha=yatrorasau nāḍyau vātavahepastaṃbhau || tatra vātapūrṇakoṣṭhatayā kāsaśvāsābhyāṃ ca maraṇaṃ || evam etānyurodarorasor dvādaśamarmāṇi vyākhyātāni || || śirāmarmaṇi arddhāṃgule kālāṃtaraprāṇahare + ubhayatrorasa iti uraso dvayoḥ pārśvayo | ity arthaḥ || ola 1 || ||
Candraṭa on 3.6.25
ata urdhvaṃ pṛṣṭhamarmāṇi ca vyākhyāsyāmaḥ || || pṛṣṭhavaṃśam ubhayataḥ || pratiśro=ṇikāṃḍam asthinī kaṭīkataruṇe nāma marmaṇī || || pratiśroṇīkāṃḍam ity atra pratiśroṇikarṇāviti kecit paṭhaṃti || tatra śroṇitakarṇau lakṣyīkṛtya trikasaṃnidhāne śroṇyām upari asthimarmaṇī arddhāṃgule kālāṃtaraprāṇahare ca || ola 1|| pratiśroṇi upara|| L|| tatra śoṇitakṣayāt pāṃḍur vivarṇo hīnadehaś ca mriyate || pārśvayo=r jaghanabahir bhāge pṛṣṭhavaṃśam ubhayataḥ kukuṃdare | tatra sparśājñānam adhaḥ kāye ceṣṭhopaghātaś ca || śroṇikāṃḍayor uparyāśayācchādanau pārśvaṃtarapratibaddhau nitaṃbau tatrādhaḥkāyaśoṣo daurbalyāc ca maraṇaṃ || adhaḥ= pārśvāṃtarapratibaddhau jaghanapārśvamadhyayosti=ryag ūrdhvaṃ ca gayi tu | pārśvajaghanabhāga iti paṭhitvā pārśvayor jaghanabhāge adho bhāge nitaṃbe nimnau kukuṃdare iti vyākhyāti | saṃdhimarmaṇī arddhāṃgule īṣannimnākāre vaikalyakare ca || ola 1 || || āmāśayapidhāyakau || ola 3 || asthimarmaṇī arddhāṃgule kālāṃtaraprāṇahare ca || ola 3 || ||yat pārśvayor aṃtaraṃ madhyaṃ tatra pratibaddhau ola 1|| || jaghanapārśvamadhyayor iti paścād bhāgapārśvabhāgayor iti paścād bhāgapārśvabhāgayoḥ yau madhyau vāmadakṣiṇau tayoḥ kathaṃ sthitāvity āha || uparyupari paśukāmāṃ mavṛddhe saṃdherapi tiryag ūrdhvaṃtvaṃ ca | ola 1|| || L jaghanāt pārśvasaṃdhī= nāma | tatra lohitapūrṇakoṣṭhatayā mriyate || stanamūlāt ṛjūbha yataḥ || pṛṣṭhavaṃśasya vṛhatī nāma | tatra śoṇitāni pravṛttinimittair_ŭ upadravair mṛya=te || pṛṣṭhoparipṛṣṭhavaṃśam ubhayatastrika=saṃbaddhe dve aṃśapha= lake || tatra bāhvoḥ svāpaśoṣai || jaghanād iti yapi lapte paṃcamīyaṃ tena jaghanaṃ paścādbhāgam āśrity a sthitau ||1 arddhāṃgule kālāṃtaramṛtyude || śirāmarmaṇī || ola 1|| || śirāmarmaṇī arddhāṃgule kālāṃtaraprāṇahare ca ola 2|| || pṛṣṭhavaṃśasyāyanatvāt pradeśaniyamārthaṃ pṛṣṭhoparītyuktaṃ ||o|2|| || grīvāyā aṃsadvayasya ca saṃyogastrikaḥ ||asthimarmaṇī arddhāṃgule vaikalyakāriṇī || o|3|| || trikasaṃbaṃdhe iti grīvāyā aṃsadvayasya saṃyogas trikas tatra saṃbaddhe aṃsaphalake ||o|3|| || L|| bāhumūrdhvagrīvamadhye dvaṃsapīṭha=skaṃdhabaṃdhanāvaṃsau ne aṃse nāmas tatra stabdhabāhutā || evam etāni caturdaśa pṛṣṭhamarmāṇi vyākhyātāni || aṃsaphalakabhujaśikharayor baṃdhane aṃse | snāyumarmaṇī arddhāṃgule vaikalyakāriṇī ca || o|1|| ||
Candraṭa on 3.6.26
ata ūrdhvam ūrddhvajatugatāny anuvyākhyāsyāmaḥ || || tatra kaṃṭhanāḍīm ubhayataś catasro dhamanyo dve nīle dve manye nāma vyatya=yena tatra mūkatā svaravaikṛtyamarasagrāhitā vā grīvāyām ubhaya=taś ca tasraś catasraḥ śirāmātṛ=kā | ekā nīlā ekā manyā caikasmin pārśve anyā nīlā anyā manyā ca | aparasmin yā pārśve śirāmarmaṇī caturaṃgule vaikalyakāriṇī ca || ekasmin eva ekasmin pārśveś catasraś catasra ity arthaḥ ||o|1|| atyāsena pāṭhaḥ | vaiparītyena || vyatyayenoparīti || o|2|| || mātraketi | śirāmarmāṇi caturaṃgula pramāṇamātṛkā ||1|| || L || tatra sadyo maraṇaṃ | śiro grīvāyāḥ saṃdhāne kṛkā=ṭike | tatra calam ūrdhvatāḥ || karṇapṛṣṭhato 'dhaḥ saṃsthite vidhu=re tatra vādhairyaṃ | ghrāṇamārgrem ubhayataḥ śrotomāgraṃ pratibaddhe abhyaṃtarataḥ | phaṇe= tatra gadhajñānavadhaḥ | bhrūpuchāṃtarayor adhokṣṇo bāhya|to 'pāṃgau | tatrāṃdhyaṃ || dṛṣṭyupaghāto vā || bhruvorupari nimna=yor āva=rttau | tatrāṃdhyaṃ | dṛṣṭyupaghāto vā || saṃdhimarmaṇī arddhāṃgule vaikalyakāriṇī ||1|| snāyumarmāṇī kiṃcinnāmnākāre | o|2|| || śirāmarmaṇī arddhāṃgule vaikalyakāriṇī ca || ghrāṇamārgrasya dvayoḥ pāśvayoḥ abhyaṃtarataḥ vivaradvārasaṃbaddhe phaṇe ||o|3|| śirāmarmaṇī arddhāṃgule vaikamnayor iti pradeśakathanaṃ ||4|| saṃdhimarmaṇī arddhāṃgule vaikalyakā|||o||4|| || || || L bhruvoraṃtoparikarṇalalāṭayor madhye śaṃkhyau= || tatra sadyomaraṇaṃ || śaṃkhayor upari ke=śātetaṃ upatkṣepau | tatra śalyo jīvet || pākāt patitaśalyo vā noddhṛtaśalyaḥ || bhruvo madhye sthapaṇī tatrotkṣepa=vat || paṃcasaṃdhayaḥ śirasivibhaktāḥ | sīmaṃ=tās tatonmādabhayacittanārśai maraṇaṃ || ghrāṇaśrotrākṣijihvāta=rpaṇīnāṃ śirāṇāṃ madhye śirāsaṃnni=pātaḥ asthimarmaṇī arddhāṃgule || o|1|| kośaṃte | keśaparyaṃte snāyumarmaṇī arddhāṃgule viśilyaprāṇahare ca o|1|| || saśalyaḥ svayaṃ patitaśalyo vā jīvati uddhṛtaśilpo mṛyata ity arthaḥ || śirāmarma dvāṃgulaṃ viśalyaghnaṃ ca ||o|3|| || paṃcasaṃdhayo ye śirasi vibhaktāḥ śarīrasaṃkhyā vyākaraṇe te samīṃtā ity arthaḥ || imāni saṃdhimarmāṇi caturaṃgulapramāṇāni kālāṃtaraprāṇaharāṇi ||rū||3|| || ghrāṇādīṃdriyacatuṣkatarpaṇīnāṃ ||1|| saṃnipātaḥ saṃyogaḥ ||1|| L | śṛṃgā=ṭakasaṃjñaś ca || caturddhā tāni catvāri marmāṇi | tatrāpi sadyo maraṇaṃ | mastakābhyaṃ= tara upariṣṭāt śirāsaṃdhisaṃnipāto + romā=varttau'dhipatis tatrāpi sadya e va || evam etāni saptatriṃśad ūrddhvacatugatāni marmāṇi vyākhyātāni || imāni śirāmarmāṇi caturaṃgulapramāṇāni ||ru 1|| masta+|kābhyaṃtaro tvāarddham ity arthaḥ ||ru2|| etat saṃdhirmarma arddhāṃgulapramāṇaṃ ca ||2||
Candraṭa on 3.6.27
bhavaṃti cātraślo| || || ūrvyaḥmarma śirāṃsi viṭape ca sakakṣapārśve
ekaikamaṃgula=mitā stanapūrvamūlaṃ ||
L || vidhyaṃguladvaya=mitaṃ maṇibaṃdhagulphaṃ |
trīṇyevajā=nuni paraṃ sahakūrparābhyāṃ ||1|| kūrcaśirāṃsi || ru1 ekaikaṃ yathā bhavati urvyā dayo marmaviśeṣāḥ aṃgulamitā jñeyāḥ || || kṛṣṇāya namaḥ || || || || Lstanapūrvamūlam ity ādi maṇibaṃdhagulphaṃ stanamūlaṃ ca aṃguladvayamitaṃ jīhi || saparaṃ dvitīya jānusahitaṃ jānutrīṇi tryaṃgulāni viddhītyarthaḥ || jānu saparaṃ pāṭhaḥ || [gayī tu | anyādṛśaṃ sūtraṃ paṭhitvā stanamūle dve gulphe ca | iṃdrabastayaś catvāro dvau maṃibaṃdhāviti daśamarmāṇi dvyaṃgulāni |stana bhojanadarśanād vyākhyātāni | tathā jānu saparam ity atra saha pareṇa parapradeśāvasthite tāni marmaṇāvarttate yat tatsaparaṃ | tena jānunī dve āṇyaś catasraḥ kūrpare dve ity aṣṭau | aṃgulāni vyākhyātāni | śeṣaṃ samaṃ | mānakathanaprayojanam āhaḥ ||1|| yāni mūdhni catvāri marmāṇi śṛṃgāṭakasaṃjñāni tathā tatraiva paṃca sīmaṃtasaṃjñāni | gale kaṃṭhe yāni dve ca daśa kathitāni | tatrāṣṭau mātṛkā dve nīle dve manye etāni marmāṇi svapāṇitalakuṃcitasamitāni caturaṃgulaprāmāṇānītyarthaḥ || śeṣāṇi ṣaṭpaṃcāśan marmāṇi avaihi jānīhi || anye tu ṣṭapaṃcāśanmarmāṇaï tilapramāṇāny āhuḥ ||2||
Candraṭa on 3.6.28
hṛdbastikūrcagudanābhivadaṃti mūddhni
catvāriṃ paṃca ca gale daśayāni ca dve ||
tāni svapāṇitala=kuṃcitasaṃmitāni
śeṣāṇy avaihi parivistarato 'gulārddhaṃ ||2||L
Candraṭa on 3.6.29
|| etat pramāṇama'bhivīkṣya vadaṃti tajñāḥ
śastreṇa ma=rmakaraṇaṃ parihṛtya kāryaṃ marmma ||
pārśvābhighātitamapīha nihaṃti marma
tasmād dhi marmasa=danaṃ parivarjanīyaṃ || chinna 3 || marmakaraṇaṃ pāṭhaḥ karmakaraṇaṃ pāṭhaḥ || marmasadanaṃ marmasthānaṃ | karacaraṇachede jīvaṃti || tad avayavabhūtamarmachede tu na jīvaṃtīti viśeṣaṃ darśayannāha ||3||
Candraṭa on 3.6.30
chinneṣu pāṇicaraṇeṣu śirānarāṇāṃ
saṃko=camīyurasṛgalpamato nireti ||
prāpyā'mitaṃ vyasanamugramato manuṣyāḥ
saṃchinnaśākhataruvat nidhanaṃ na yāṃti ||4|| saṃkocaṃ jagmuḥ ato alpaṃ rudhiraṃ prava rttate ||4||
Candraṭa on 3.6.31
kṣipreṣu tatra= sataleṣu hateṣu raktaṃ
gacchatyatīva pavanaś ca rujaḥ karoti ||
evaṃ vināśam upayāṃti hi tatra viddhā
vṛkṣā ivāyudhanipātanikṛttamūlāḥ 5 || tatra pāṇyoś caraṇayo dvorvo || gayī tu vṛkṣā ivāyudhanipātetyādi sthāne kiṃjalkapatramaprayanādipaṃkajānīti paṭhaṃti || talahṛdayeṣu ||5|| L
Candraṭa on 3.6.32
tasmāt tayor abhihatasya tu pāṇipādaṃ
chettavyam āśu maṇibaṃdhanagulphadeśe ||
marmā=ṇi śalyaviśaṣayārddham udāharaṃti
tasmāc ca marmasu hatā na bhavaṃti sadyaḥ ||6|| marmamānakathanaprayojanaṃ pūrvataravākye pratipādya marmajñānaviṣayaṃ nidarśayan āha || || śalyasya manaḥ śarīrābādhakasya viṣayaḥ śalyaviṣayaḥ sa ca śastrādi praṇipradhānān maraṇāmaraṇakārakatvena dvividhaḥ tatra maraṇakārakaḥ śalyaviṣayo marmākhyaḥ śarīradeśaḥ yasmāt tatra hatāḥ sadya eva na bhavaṃti | saptāhābhyaṃtara eva mṛyata ity arthaḥ | tasmān maraṇakārakatvena marmāṇi śilpaviṣasyārddham udāharaṃti pūrvācārya iti śeṣaḥ || 6|| nanu kecin marmahatāpijīvaṃto dṛśyaṃte | tat kathaṃ maraṇakārakatvena marmāṇi śilpaviṣayasyārddham ity āśaṃky āha || jīvaṃtītyādi ||
Candraṭa on 3.6.33
jīvaṃti tatra yadi vaidyaguṇena kecit
te prāpnuvaṃti vikalatvam asaṃśayaṃ hi ||
saṃbhinnajarjjaritakoṣṭhaśiraḥ kapālā
jīvaṃti śastravihitaiś ca śaśarīradeśaiḥ ||7||
Candraṭa on 3.6.34
channaiś ca sakthibhūjapādakarairajaiśeṣair
yeṣāṃ na marmasu kṛtā vividhāḥ prahārāḥ ||L
|| somamārutatejāṃsi rajaḥ satvatamāṃsi ca ||
marmasu prāyasaḥ puṃsāṃ bhūtātmā cā'vitiṣṭhaite ||8||
Candraṭa on 3.6.35
marmasvabhihatās tasmān na jīvaṃti śarīriṇaḥ ||
iṃdriyārtheṣv a'saṃprāptir manobudhiviparyayaḥ ||9||
Candraṭa on 3.6.36
rujaś ca vividhā tīvrābhavatyāśu + hare hate ||
hate kālāṃtaraghne tu dhruvo dhātukṣayo mahān ||10||
Candraṭa on 3.6.37
tathā dhātukṣyāj jaṃtur vedanābhiś ca nasyati ||
hate vaikalyakāre tu kevalaṃ vaidyanipuṇāt ||11||
Candraṭa on 3.6.38
śarīraṃ kriyayā yuktaṃ vikalatva'm avāpnuyāt ||
viśalyaghne tu vijñeyaṃ pūrvo=ktaṃ yat tu kāraṇaṃ ||12|| || || || 7 | 8 | 9 | janane iti pāṭhaḥ ||10|| 11|| pūrvoktam iti śalyamukhāvaruddho yāvad aṃtar vāyus tiṣṭhati tā vaj jīvatītyādyuktam eva kāraṇaṃ jñeyaṃ lakṣaṇātvenetyarthaḥ || vaidyasya naipuṇatvaṃ vijñeyaṃ || vaidyanaipuṇāt viśalyaghno pi jīvati ||12|| || L
Candraṭa on 3.6.39
rujākarāṇi marmāṇi kṣitāni vividhā rujaḥ ||
kurvaṃte catyaṃte ca vaikalyaṃ kuvaidyavaśago yadi ||13||
Candraṭa on 3.6.40
chedabhedābhighātebhyo dahanād dāruṇād api ||
upaghā=taṃ vijānīyāt marmaṇāṃ tulyalakṣaṇaṃ ||14|| 13 idānīṃ marmaghātatulyaṃ marmasamīpasyāpi deśasya ghātaṃ mahān arthakaraṃ darśayan āha || upaghātaṃ samīpaghātaṃ ||14||
Candraṭa on 3.6.41
ma=rmābhighātas tu na kaścid asti
yolpātyayo vāpi niratyayo vā ||
prāyeṇa marmasvabhighā itāḍitās tu
vaikalyam ṛchaṃty athavā mriyaṃte ||15|| marmābhighāte vaidyasya yatnaparatāṃ sūcayan āha || marmābhighātās tv ity ādi gayī tu tadvākyaṃ na paṭhati ||15||
Candraṭa on 3.6.42
marmāṇy adhiṣṭhāya hi ye vikārā
=rchaṃti kāye vividhā narāṇāṃ ||
prāyeṇa te kṛtkrachratamā bhavaṃti
narasya yatnair api sādhyamānā ||16|| || mūrchaṃti samuchrāyaṃ gachaṃti yasamd eyaṃvaṃvidho marmābhighātas tasmād vaidyena yatnaḥ kārya iti sūcitaṃ ||16|| || || || L

iti pratyekamarma=deśaṃ nāma ṣaṣṭhaṃ śārīraṃ ||6||