University of Kerala MS Paliyam 329

hariḥ śrīgaṇapataye namaḥ avighnam astu

iha padārtthāṣṭakavicāraparatvād vākyapadīyasya prathamakāṇḍena prayojanādipadārtthe nirṇṇī⸤te anantarakāṇḍoditopapattibhir vvākyatadartthayor anvākhyeyasthitalakṣaṇayoḥ padārtthayor nnirṇṇītatvāt tadaupayikāpo⸤ddhārarūpapadavicāraḥ prakramyate tatrāniyatavikalpo yathābhiprāyam apoddhāra iti yathāsaṃbhavaṃ padabhedānuddiśati |

vākyasyaiva niraṃśasya vācakatvā⸤d antarā padapratipattir vvibhrama iti kim asatyena padena vyut_pāditenety āśaṃkyāpoddhṛtyaiva vākyebhya ity āha apoddhṛtya ⸤kalpanābuddhyā pṛthaṅ niṣkṛṣyākhaṇḍavākyavyut_pattāv upāyaḥ padavyut_pattir vvākyavādināṃ akhaṇḍapadavyut_pattāv iva parikalpitarūpa⸤prakṛtipratyayāgamādeśādivyut_pattiḥ padavādināṃ ānantyād dhi vākyānāṃ svālakṣaṇyenāśakyā vyut_pattiḥ karttum iti sadṛśapadadvā⸤rakan tadupapattir ity artthaḥ

ubhayor api cāpoddhṛtasyāsatyatvaṃ samānaṃ tathā hi aniyatānupūrvvīko yathārtthaṃ parikalpitānvayavya⸤tirekanibandhano vākyavādināṃ padāpoddhāraḥ evaṃ padavādināṃ śāstrīyānvayavyatirekanimittārtthāpoddhāravaśaḥ praLkṛtipratyayādyapoddhāraḥ yad āha vākyakāraḥ siddhan tv anvayavyatirekābhyām iti tatra bhinnatvaṃ sāmānyaṃ dvidhetyāhadiko viśeṣa iti vi⸤dhārtthe dhāpratyayopapattiḥ prakāro hi vidhārtthaḥ sa ca sāmānyasya bhedako viśeṣaḥ sādṛśyam eva sarvvatra prakāraḥ kaiścid iṣyata ity ekīyamataṃ ⸤kaiścid iti vacanāt_ bhede pi tu prakārākhyā kaiścid abhyupagamyata ity ukteḥ✗ yadi vātra buddhirūpaprakalpitaṃ sādṛśyam eva vidhārtthaḥ jñānapratibiṃbita⸤sya hi bāhyānukāritvena sādṛśyaṃ satyaprakārārtthaḥ saṃkalpitasādṛśyasya bāhyasya nirvvarttanāt_ vākyāc cāpoddhriyamāṇasya padasya vākyārtthāṃ⸤śaparikalpanayārtthavata evāpoddhāro yuktaḥ artthāpoddhāra eva hi padāpoddhārasya nimittaṃ animitte tasmin_ varṇṇāpoddhārasyā⸤pi prasaṃgāt_ teṣām api vyut_pādyatā syāt_

vākyārtthasthitalakṣaṇo niraṃśaḥ kārakot_kalitaśarīrakriyāsvabhāvaḥ tatra cāṃ⸤śāṃśikalpanayāpoddhāraeḥ kārakātmā kriyātmā cāṃśo vibhāgārha iti siddhasādhyalakṣaṇāṃśadvayaviṣayaḥ padāpoddhāro ⸤dvividho nāmākhyātarūpaḥ prāthamakalpikaḥ śaktiśaktimator abhedāt_ kārakātmā siddharūpo ṃśaḥ yady api ca nāmapadānāṃ pratyayā⸤rtthasya saṃkhyādeś śābdaṃ prādhānyaṃ tathāpy artthataḥ prātipadikārtthasya jātyācśuritasya dravyasyaiva prādhānyaṃ siddharūpasya saṃkhyākāraka⸤śaktīnān tadāśrayatvāt_ anayor eva ca nāmākhyātayor vviśeṣaṇatvān nipātopasarggakarmmapravacanīyalakṣaṇaḥ padabhedo ntarbhavati

⸤tathā hi siddhārtthābhidhāyi nā__​_​_​_​_​_​_​_​_​_​_​_​_​mapadaṃm iti tadartthagataṃ viśeṣan dyotayannipātas tatraivāntarbhavati siddhaṃ ⸤hy artthaṃ sākṣād vābhidadhātu tat_gataṃ viśeṣaṃ vā prakāśayatu neyatā bhedaḥ svarādayas tu kecit satvapradhānā eveti te pi nāmapadaLm eva ye tu hirugādayaḥ kriyāpradhānās teṣām ākhyāte ntarbhāvaḥ na hi tiṅantam evākhyātaṃ kriyāpradhānasya sarvvasyaiva tallakṣaṇatvāt_ ata e⸤vopasarggakarmmapravacanīyapadāny apy ākhyātapadam eva sādhyārtthagataviśeṣadyotanāt_ evan nipāto pi tad_gataḥ bhedāntaravivakṣāyān tu nipātopa⸤sarggayor api kaiścit_ pṛthakkaraṇaṃ tathā hy asty evāpoddhāre rtthamātrāviśeṣo nayoḥ na hy etau sākṣād artthaṃ vadataḥ api tu tat_gataviśeṣadyota⸤kāv iti vācakābhyān nāmākhyātābhyāṃ pravibhaktau siddhasāddhyārtthaviṣayaviśeṣadyotakatvān nipātānāṃ sāddhyaikaniyatatvāc copasarggā⸤ṇāṃ parasparato bhedaḥ karmmapravacanīyāsās tu kriyāviśeṣopajanitasaṃbandhāvacśedahetava iti saṃbandhaviśeṣadyotanadvāre⸤ṇa kriyāviśeṣaprakāśanād upasarggeṣv evāntarbhavantīti caturddhaiva kaiścit_ padaṃ bhinnaṃ

sākṣāt_ kriyāviśeṣaprakāśanābhāvā⸤t tad api pañcamaṃ padam iti kaiścit_ tathā hi karmmaproktavantaḥ karmmapravacanīyā ity atikrāntasya kriyākhyānalakṣaṇasya vyāpārasyātra saṃ⸤bhavaḥ na tu varttamānasyety upasarggebhyo bhedaḥ kriyāgataviśeṣadyotanapūrvvakaṃ hi saṃbandhāvacśedam atra varttamānaṃ tathā hi sarvvas saṃ⸤bandhaḥ kriyākṛtaḥ upakārakaprabhāvitatvāt tasya kriyām antareṇopakārābhāvāt_ tatra kvacit_ kriyāśabda śrūyate kvacin na yatra śrūya⸤te tatra śrauta eva saṃbandhaviśeṣāvaysāyaḥ tad yathā mātu smarati mātu smṛtaṃ sarppiṣo jānīta ityādau kriyābhis svabhāvād eva kriyāntaravya⸤dhānam antareṇa dravyais saṃyujyate anye tu yasmān mātṛviṣaye pravarttate vatiṣṭhate vā tasmān mātṛsaṃbandhīdaṃ smaraṇam iti kriyākārakabhā⸤vapūrvvaka evāyam api saṃbandha iti varṇṇayanti

aśrute tu kriyāpade dvayī gatiḥ kvacit saṃbandhisvarūpamahimnaiva niyatakriyāpekṣāsiddheḥ Lpratiniyata✗kriyākārakabhāvapūrvvakatvaṃ śeṣaṃ saṃbandhasya vinaiva karmmapravacanīyam avagamyate tad yathopagor apatyaṃ vṛkṣasya śākhetyādāv apatyāpa⸤tyavat_saṃbandho janikriyānimittaḥ avayavāvayavibhāvasaṃbandhaś ca sthitikriyānimitta ityādi kvacit tu saṃbandhānāṃ pratiniyatakriyāpūrvvakatvāvadhā⸤raṇe nāsti sāmartthyaṃ tad yathā rājñaḥ puruṣa ity atra svasvāmibhāvo bharaṇādyanekakriyānimitta ity aevāvagamyate kriyāviśeṣas tu nāvadhāryyate tannimi⸤ttabhūtaḥ_ tathā ca bhāṣyaṃ yad etat svatvan nāma tac caturbhiḥ prakārair bhavati bharaṇād apaharaṇāt_ krayaṇād yācñayeti dānādīnān tv anyatamāvinābhāvā⸤t_ kriyānumīyata eva kvacitv avinābhāvinī kriyāpi na pratīyate tathā caivañjātīyake viṣaye karmmapravacanīyo nipatanun_viśiṣṭakriyākṛ⸤ttṛtatvaṃ saṃbandhasya viśeṣam avagamayati tad uktaṃ janayitvā kriyā kācit saṃbandhaṃ vinivarttate śrūyamāṇakriyāśabde saṃbandho jāya⸤te kvacit_ sa copajātas saṃbandho vinivṛtte kriyāpade karmmapravacanīyena tatra tatra niyamyata iti niyamas tasya niyatakriyājanitatvaṃ ⸤tathā hi śākalyasya saṃhitām anu prāvarṣad iti yo yaṃ saṃhitāpravarṣayor hetuhetumat_bhāvalakṣaṇas saṃbandhas sa niyatakriyājanita ⸤iti anunā āvedyate anuniśamyety atrānor nniśamayatikriyāsāhacaryyopalabdher iha saṃpāṭharūpatvāt saṃhitāyās tadanumā⸤nasyaucityāt_ tatra kriyāvacanatvam asyānyatrāpi dṛṣṭaśakter nna kalpyaṃ

dyotyārtthaniṣṭhañ ca dyotakatvam iti tad api kriyāpadāprayogād atra ⸤nāsti | na ca kriyāpadākṣepakatvaṃ yathā prādeśaṃ viparilikhatīty atra ver llikhināsamanvayānupapatter mmimitikriyākṣepakatvaṃ kāra⸤kavibhaktir hy atra prādeśam iti dvitīyeti yuktas tatsamuccitakriyākṣepaḥ iha tu saṃhitām iti śaiṣikīyaṃ vibhaktir iti kathaṃ kriyākṣepaḥ Lkriyākārakayor eva parasparam ākṣepyākṣepakabhāvasyāvinābhāvena nyāyyatvāt_ tad yathā praviśa piṇḍīm ityādau nāpi saṃbandhavācaka⸤tvam atrānoḥ vibhaktyaiva tadabhidhānād iti saṃbandhāvacśedasya pratyāyako nānyas saṃbhavatīti pāriśeṣyād anor atra sāmartthyām adhyavasīyate tad u⸤ktaṃ kriyayā dyotako nāyaṃ saṃbandhasya na vācakaḥ nāpi kriyāpadākṣepī saṃbandhasya ca bhedaka iti bhedako viśeṣadyotaka ity artthaḥ ayam atra ⸤bhāvaḥ yad ananyathāsiddhan tatrānor vvyāpārakalpanā yuktā yat_ punar anyathārtthasāmartthyādinnānā nimittena sidhyati na tatra śaktiḥ kalpayituṃ pā⸤ryyata iti padāntarāṇām artthāntaraniveśāt_ saṃbandhaviśeṣasya tato navagatasya karmmapravacanīyaviṣayatā siddhā nanu ca✗ yad atrādhikyaṃ ⸤vākyārtthas sa iti kri__​_​yāviśeṣajanitatvalakṣaṇas saṃbandhasyāvacśedo vākyārtthaḥ kim iti na kathyate anos tu paścāt_bhā⸤va__​_​_​_​mātravṛttitvam eveti |

atrocyate ihādhikyaṃ vākyārtthatvenocyamānaṃ padārtthapṛṣṭhapātitvenaivānusaraṇīyaṃ ⸤na tu padārtthollaṃghanena tadvākyopāttasya hi siādhyasya viśeṣyasya vopāttair eva sādhanair vviśeṣaṇaiś ca saṃsarggas tatrā⸤dhikyaṃ tad yathā gāṃ śuklām ānaya nīlolpalam iti ca ata evocyate__​_​_​_​_​_​_​_​ āśrayāśrayiṇor vvākyān niyamas tv avatiṣṭhata iti itthañ cā⸤nupāttasyeva padārtthasya vākyāt_ pratītir nāstīti na saṃ__​_​_​_​_​_​_​_​_​_​bandhāvacśedo trāpadārttho vākyārtthaś śakyate kalpayitu⸤m iti karmmapravacanīyaviṣaya e__​_​_​_​_​_​_​_​_​_​_​_​_​_​vāyaṃ yad vakṣyati nimittaniyamaś śabdāt_ saṃbandhasya na gṛhyate karmmapravacanīyais tu Lsa viśeṣo varudhyata iti__​_​_​_​_​_​_​_​_​_​ atra ca darśanadvayaṃ svarūpeṇaiva saṃbandhāntarād vilakṣaṇaḥ karmmapravacanīyena saṃbandho va⸤cśidyate✗ kriyāviśeṣajanitatvena veti ta__​_​_​_​_​_​_​tra svarūpeṇāvacśede viśiṣṭakriyājanitatvapratītis saṃbandhaviśeṣaparyyālo⸤canālabhyā tathā hy adhi brahmadatte pañcālā iti svasvāmibhā__​_​_​_​_​_​_​_​_​_​vo yaṃ saṃbandha ity adhinā vedyate brahmadattaś ca svāmīśvaraḥ pa⸤ñcālāś ca janapada svam iti tayos saṃbandhinoḥ paripālanakarādānādikriyāprabhāvita evāyaṃ saṃbandho nyāyya ity avagamyate ⸤evam abhimanyur arjjunataḥ pratīti pratinā sādṛśyalakṣaṇo yaṃ saṃbandha iti dyotyate sa punas saṃbandhisvarūpaparyyālocanād atra saṃ⸤praharaṇādikriyākṛta ity avagamyate itthañ ca śākalyasya saṃhitām anu prāvarṣad ity atrāpi hetuphalabhāvo nāmāyaṃ saṃba⸤ndha ity etāvaty evāyam anur vviśrāmyati pāṭhaviśeṣarūpatvāt tu saṃhitāyā niśamanakriyāvagatiḥ śabdaśravaṇena hi devo ⸤varṣatīti saṃbandhimahimno viśiṣṭakriyāprabhāvitatvam avasīyate kecid iyān anor eva vyāpāra ity āhuḥ

svarūpāvacśe⸤de pi ca kriyāyāḥ kāryyabhūtasaṃbandhāpekṣayātītatvāt_ karmma proktavanta ity artthas samanvety eva vastutaḥ kriyāphalasyaiva saṃ⸤bandhasya prakāśanāt_ yathā tu tatrabhavat_bharttṛhares tatra tatrābhiprāyo lakṣyate tathā nimittaviśeṣāvacśeda eva karmmapravacanīyakṛta iti ⸤rāddhāntaḥ adhi brahmadatte pañcālā iti paripālanakriyāhitatvaṃ svasvāmibhāvasyādhinā vedyate abhimanyur arjjunataḥ pratīty amitraparā⸤jayādikṛto nukāryyānukaraṇabhāvaḥ pratinā prakāśyata ityādi sarvvatra yojyaṃ sustutam atistutam ityādau tu suḥ pūjāyām atir atikraLmaṇe cetyādinā karmmapravacanīyasaṃjñādhikārikī svārtthanira__​_​pekṣaivāopasarggasaṃjñābādhanāya pravarttate yathoktam ka⸤rmmapravacanīyatvaṃ kriyāyoge vidhīyate ṣatv__ādivinivṛttyartthaṃ svatyādīnāṃ vidharmmaṇām iti | ārtthena tu rūpeṇa vibhāge prastute kriyā⸤viśeṣāvadyotakatvād upasarggapade svatyādir antarbhavatīti nāvyāptiḥ tad evaṃ vākyād apoddhriyamāṇasya padasyāpoddhārārtthaviśeṣāśra⸤yeṇa yathāsaṃbhavaṃ bhedo niraṃśavākyavyut_pattyupāyabhūtaḥ/ pradarśitaḥ ata eva ca svādipadaṃ vākyavyut_pattyanaṃgatvāc śastre saṃ⸤ketitaṃ subantapadavyut_pattyupāyabhūtan neha gaṇanārhaṃ prakṛtipratyayavad iti dṛṣṭāntapakṣanikṣiptam iti nāvyāptiḥ padāt_ kilāsāv apo⸤ddhāro na vākyāt_✗

tad evam eta⸤d anantarakāṇḍe darśanadvayam upapāditam iti yathāsaṃbhavaṃ pratinidhiś carccitaḥ | idānīṃ jātau śabdenābhidhīyamānāyāṃ tatra jātyantarābhā⸤vān nirnnimittā śabdasya pravṛttir āyāte/ty āśaṃkyopapādayitum āha |

svā asādhāraṇī ātmīyā gośabdatvādikā na tu sakalaśabdasādhāraṇī śabdatvādiḥ evañ cāsādhāraṇa⸤tvena viśeṣaṇāt tayā saṃbandhāvyabhicārabaś śabdasyārtthajātyā saṃbandhavyabhicāre pīti svā jātir eva mukhyam abhidheyam ity uktaṃ bhavati ⸤tathā ca vākyakāraḥ na vā śabdapūrvvako hy artthe saṃpratyaya iti ata evāvyabhicāriṇyās svarūpajāter artthajātyabhidhāne śabdasya ⸤nāntarīyakam abhidhānakam iti prathamam ity āha yadabhedena yat_pratipattis tad avaśyan tatra pratipattavyam ity etāvatā tatra prāthamyaṃ na tu krameṇābhi⸤dhānāt_ yad vā saṃbandhavyut_pattikālāpekṣaṃ prāthamyaṃ tathā hi saṃbandhavyut_pattikāle rtthajātyā nāsti saṃbandhas tatve vācakatvena tatra vini⸤yogo nartthakaḥ syād artthasya pratipannatvād iti so rtthas tāvat tena śabdena na pratipannaḥ yadi ca svajātyabhidhānaṃ tadānīn na syāt tadānartthakatvā⸤d vibhaktiyogo na syād iti prāk_ saṃjñinābhisambandhāt saṃjñā rūpapadārtthikety uktaṃ rūpaṃ hi svarūpaṃ svā jātir vvā darśanabhedena kathyate sarvvair iti svaLrūpaparair aparaiś ca tasyā eva svarūpatayā vyavahārāt_/ tathā_vyut_panair api śabdair avinābhāvāt_ śabdarūpatvenāvasthitā ⸤jātiḥ pratipādyate artthasya jhaṭity eva śabdasvarūpābhedenāvabodho pi yathāpratipāditakramāśrayeṇa tatas svajātipratyāyanād ananta⸤ram artthajātīnāṃ gotvādīnām ātmasu tasyāś śabdajātes samāropasya kalpanā na paramārtthaḥ vivarttatvenārtthasya śabdāt tatvato bhedābhāvāt_

yad vā saṃbandha⸤vyut_pattikāle gaur ayam arttha ity artthajātyā śabdajāter atyantabhedāt_ sāmānādhikaraṇyānyathānupapattyābhedādhyāoropaḥ kalpyate yathā ⸤gaur vvāhīka iti anyathā saṃketasyaiva karttum aśakyatvāt_ yathāyam anādir apauruṣeyo vācyavācakabhāvas tathādhyāro⸤po pi anyathā vācyavācakabhāva eva na ghaṭeta yathā bauddhasya dṛśyavikalpyārtthaikīkāro bhedānadhyavasāyalakṣa⸤ṇo na tu thayathā gaur vvāhīka ity atra puruṣecchayādhyāropaḥ vyavahāre śabdārtthayos sadaivābhedāvasāyāt_ katham iya⸤ṃ prativarṇṇam anabhivyaktāsādhāraṇī jātir asamavāyair vvarṇṇair abhivyajyata iti cet_ yathot_kṣepaṇatvādijātir iti brūmaḥ ⸤tathā hi pratyekaṃ karmmakṣaṇānām upavyañjakatve pi yaḥ prathama ut_kṣepaṇatvalakṣaṇaḥ✗ sa par__āṇamāṇumātradeśākramaṇamātrarū⸤patvāt_ bhramaṇalakṣaṇāt_ sārūpyavaśād anavadhāryyamāṇabheda eko samarttho niyatajātyabhivyañjana iti kṣaṇāntaram apekṣate na ca tasya bhraemaṇakṣaṇā⸤d viśeṣo nāsti upakrama evot_kṣipāmīty evaṃ prayatnajanitatvāt_ evaṃ gośabdam uccārayāmīty ayaṃ prayatno yady api jñānagaganaśabdajanakāt_ ⸤prayatnād anya eva hetubhedāc ca gakārayor api bheda eva ta__​_​_​_​_​_​_​_​_​_​_​thāpi sādṛśyād asau duravadhāra iti vyañjakopādhi san_ prathaLmo dhvanir asphume bhivyanaktīty āvarttamāno pi na viśadatarasāmānyaviśeṣābhivyaktau hahetuḥ yadā tv avayavaprabandhaḥ krameṇopalabdho bhavati ⸤atha śabdajātiviśeṣopayuktyā vyavahārāvatiṣṭhante tadānīm asāhacaryyāt_ parasparāvachedavaśena vilakṣaṇatayā pratibhāsanāt_ yathā ca ślokas sa⸤kṛt_ padyamāno nāvadhāryyate abhyāsena tu sphuṭāvabhāsaḥ tathā caramacetasi cakāsti ratnatatvavat_ sphoṭatatvaṃ prathamākṣareṇa hi jāter ābhāsamātraṃ jyajanya⸤te taduttarottaravarṇṇakalāpena tu sphuṭatarasphuṭatamaparichedādhānaṃ saṃskāraviśeṣot_pādanadvāreṇābhivyaktiveiśeṣasya ratnatatvādau dṛṣṭeḥ ⸤tasmāc chabdād artthaṃ pratipadyāmaha iti vyavahārād varṇṇānām artthāvasāyakatvānupapatteḥ prakriyābhaṃgasya prathamakāṇḍa eva vihitatvān niravayavaṃ ⸤pratyāyakaṃ śabdatatvaṃ jātivyaktibhedena bhinnaṃ sphoṭasvabhāvam aṃgīkāryyaṃ gaur ayam arttha iti ca vācakābhedena vācyapratītes tadadhyāsakha⸤citavapur vvyava__​_​hahāryyo rthaḥ tatra ca svarūpasya vācyatā prathamakāṇḍa eva nirṇṇī/tā iha tu saṃbandhasamuddeśe pi nirṇṇeṣyate/

tatraitat syāt ⸤śabdasamavāyi sāmānyaṃ vyadhikaraṇatvāt_ katham artthajātir abhedena vyapadiśed ity āśaṃkya nidarśanenaitad vyut_pādayati |

rakte guṇe tatvaṃ tasya raktasya guṇasya bhāvo raktatvaṃ lauhityasāmānyaṃ guṇavyaktisamavetam ucyate ta⸤tsamavetasamavāyāt_ kaṣāye raktaguṇādhāre dravyae vyapadiśyate vyapadeśāya kalpate tatadviśeṣaṇabhūtaṃ hi tat_ kaṣāyadravyam abhidhīyate lohitā ⸤lākṣeti tesana saṃyogino vastrādayaḥ tayos saṃyoginoḥ kaṣāyavastrayos sanikarṣas saṃbhedas tasmān nimittād atrāpi tallauhityaṃ gṛhyate Lsaṃyuktasamavetasamavāyāt_ vastrādiṣv api lauhityanimitto vyapadeśo lohitaṃ vastram ity artthaḥ✗ tathā śabdārtthasambandhād iti lohita⸤guṇakaṣāyadravyaguṇasaṃbandhasthānīyāt_ samānādhikaraṇatayāvasthitāt_ svābhāvikāt_ tathā kevalaṃ vyut_pattikāle nirjjñātāt_ ttadanyathānupa⸤patyaivādhyārop_yasya kalpanāt_ saṃbandhād eva śabdajātyā vyapadeśaḥ arttho trārtthajātiḥ tasyā eva vācyatvaprakramāt_ vyapadeśe kalpake svarū⸤pābhedena jātikāryyāt_ kalpate jātyādiśabde jātiṣu vācakatvena pravarttamāne sthitā jātir nna kevalaṃ vyapadeśāya kalpate yāvaj jā⸤tikāryyāya ca atha vā vyapadeśe sati jātikāryyāya kalpata ity artthaḥ nissāmānyāni sāmānyānīty artthajātīnāṃ svato jātirahitatve ta⸤t_kāryyaṃ śabdapratyayānuvṛttilakṣaṇaṃ śabdārtthayos so yam ity abhedena saṃbandhāc śabdasamavāyinī jātir artthenāddhyāropitābhedā sa⸤ṃpādayantī tadātmanā saṃpadyata ity upacaryyate vyaktirūpe ca śabde jātes samavāyaḥ na tu varṇṇeṣv ity avyavasthitety upapadyate varṇṇānāṃ hi ⸤ye_gapadyābhāvād avācakatvam iti kathan tatra śabdajātes samavāya syāt_ kevalaṃ sphoṭasya jātivyaktibhedena darśanadvayam iti vyakti⸤_sphoṭe jātis samavetā artthabhedena hi bhinnasya nityasya śabdasyābhinnābhidhānapratyayahetujātir avaśyābhyupagantavyā ata eva yjātyācchuritā⸤yā vyakter e eva vācakatvaṃ upalakṣaṇabhūtā tu jātir āśrīyata iti katham atrānanuyāyinyā vyakter vvācakatvam iti na codanīyaṃ

śabdārthasaṃbandha⸤ś cātra yogyatālakṣaṇo bhipretaḥ sarvvo hi śabdas saṃjñātvena niyujyamānas sarvvatrārtthe yogyatālakṣaṇena saṃbandhena saṃbaddhaḥ kevalaṃ śaktyava⸤chedamātre saṃjñākarttu/r vvyāpāro na tv apūrvvasaṃketakaraṇe artthasaṃbandhasyāpauruṣeyatvāt_ itthañ cādaikṣu vṛddhiśabdo nāpūrvva eva saṃketita ⸤iti sarvveṣām anekārtthatvād vaktṛbhedād vānekatve samānākāratvapratyayanibandhanajātir eṣaṇīyā tad yathā tad yathā kāśasyaṃyogibhedena kalpiLtabhedasyānekatve saty ākāśatvaṃ vakṣyate na caivaṃ sarvvasmāt_ sarvvārtthapratītiprasaṃgaḥ prasiddhiveaśenārtthapratīteḥ kutracic ca kasyacit_ prasiddha⸤tvāt_ prasiddhānāñ cārtthānām artthaprakaraṇādayo vibhāgahe etava uktāḥ tad yathā gośabdena vastvarttheṣu sannihiteṣv api prakaraṇādeḥ pratiniyatā⸤rtthāvasāyaḥ tad evaṃ śabdajātyā śabdavyaktir vvācikā prathamam abhedena vyapadiśyate tato rtthajātiḥ tatas tad vyaktir ity ayaṃ vāstavaḥ kramaḥ pratyāyane tv akra⸤mataiva

śabdāchuritatve pi cārtthasya na svarūpavyapagamaḥ yathā hy ālokāchurito pi ghaṭo na svarūpeṇa tirobhavati evaṃ śabdasvarūpopa⸤rakto rtthaḥ svarūpāropeṇa śabdālokayor artthaprakāśakatvasyaivaṃvidhasya dṛṣṭeḥ yathā ca gaur vvāhīka ity atra na gotvamātraṃ ⸤pratīyate api tv addhyāropitagorūpo bāhīkaḥ evam ihāpi na tu sphaṭikamaṇāv ivārtthe śabdajātes samāveśo vivakṣitaḥ tasyai⸤va bāhīkavat_ pratyāyyatvaāt_ svābhāvikaś cāyam artthapratyāyane śabdānām abhedasaṃbandho hy upāya iti pratipādyo pi tathaiva prati⸤pādyate na hi puruṣādhīnam etat_ anādau saṃsāre nenaiva prakāreṇa saṃbandhavyut_patteḥ ko tra niyato ddhyāropayi⸤tā kalpyatāṃ avyut_pannasaṃketasyāpi cābhinnapratyayot_patter artthajātir apy astīti na śabdajātir evāddhyāropitāstv iti vācyaṃ śābdī ⸤ceyam evaṃvidhā pratītir iti cākṣuṣeṇa raktādipratyayena nidarśanabhūtena vyut_pāditā vastusanniveśitvābhāve pi ca śabdajāter anādir aya⸤m addhyāropo rūḍhas sadaiva vyavahāre śabdārtthayor abhedāvasāyāt_ bhedasyāpi ca gaur bbāhīka itivat_ pratibhānān mitthyājñānam idan na bha⸤vati prāk_ ca saṃbandhasaṃvedanasamavāyād artthajātayo bhedenāvabhāṃty eva avyut_pannasaktetasya hi bālakasya puro vasthiteṣu sāsnāLdimatsu piṇḍeṣu bhinnaḥ pratyaya ut_padyate tadā vācakasannidhānābhāvād abhinnapratyayahetur artthajātir avadhāryyate ata eva kathaṃ bhedenānirddhāritāyā⸤m artthajātau śabdajātis samāropyetetyādi na codanīyaṃ✗

jātikāryyāya na kalpata ity uktam evārttham abhivyanakti |

ākṛtyabhidhānād vaikaṃ vibhaktau vājāpyāyana iti jātipakṣe pratyākhyānād ekaśeṣasya tat_phalam ekaśa⸤bdaprayogo traikaśeṣa ity uktaḥ sahavivakṣaā vaikaśeṣeṇa lakṣyate jātiśa/bdaikaśeṣe prasakta iti vā yojanīyaṃ seti śabdajā⸤tiḥ artthajātīnām abhedena pratyasyamānā jātiśabdagatā jātir ekaśabdatvaṃ saṃpādayati jātikāryyaṃ tad yathā gāvo vṛkṣā ityādir abhinnasāmānya⸤nibandhanas tadekārtthasamavāyāt_ samāśritaviśiṣṭasaṃkhya ekaśabdaprayogaḥ✗ tathā jātaya imā ity ayam api jātyāśrayāparajātyabhāvād vā⸤cakajātyaddhyāsāśraya ity upapadyate | śabdagatañ ca sāmānyaṃ jātikāryyam upacaracayatīty ucyate na tv artthajātiṣv eveti niyamaḥ kenacit_ kṛta i⸤ti yadā śabdajātayo pi pratyāyyās tadā tāsv apy abhidhānagatañ jātikāryyāya kalpata evety āha śabdajātaya ity atretyādi tajjātiś śabdajātiś śabda⸤gataṃ sāmānyaṃ śabdajātaya imā ity atraikaśabdaprayoge tasyoccaritasya śabdajātiśabdasya yā jātiś sā śabdajātiṣu gośabdatvādikāsu vyakti⸤sthānīyāsu pratipādyāsv abhinnaśabdaprayogabandhanam ity artthaḥ✗

yady evaṃ śabdajātiśabdagatānām api jātīnām anyā vācakā jātis tāsām apy anyety anavasthā⸤prasaṃga ity āśaktyāha |

prayoktṛbhedāt_ bahuṣu śabdajātiśa⸤bdeṣv abhinnapratyayanibandha✗na jātis tebhyas svāśrayabhūtebhyo bheinnasvabhāvā gośabdatvādiśabdajātivarggāntaḥpātinī na tu vyapadeśāntarārhā śabdajāLtiśabdasyāpi gośabdatvādivac śabdatvādijātaya ity anenaiva ekaśabdaprayogeṇa sāpi pratyāyyata iti na prayogānavasthāpattir ity abhiprāyaḥ

tad e⸤vaṃ svanikāyasiddhāddhyāsadarśanāśrayaṇe sārvvatrikī jātipadārtthavyavasthā darśitā svarūpabhūtā hi jātis sarvveṣāṃ śabdānām antaraṃgatvād asādhāraṇatvād ahe⸤yatvāc ca prathamaṃ pratipādyā idānīm addhyāsānāśrayeṇāpi pratyakṣavāditayā jātipadārtthavyākṣiptam upapādayitum āha |

anyathā vātra saṃbandhaḥ tathā hi astu śabdajāter artthajātīnā jātikāryyaṃ saṃbandhavyut_pattis tu na ghaṭa⸤te yatra hi saṃketas tatra hi śabdajātir addhyasyate sa eva tv anekatvād artthajātīnāṃ sāmānyāntaram antareṇa saṃbhavatīty āha yadā viśuddhā evārtthajā⸤tayaś śabdair abhidhīyante ity āśrīyate tadāpi sarvve jātyabhidhāyinaḥ jātyādiśabdā api tadā jātivācina eva nanu nissāmānyāni sāmānyā⸤nīti siddhāntāt_ kathaṃ jātyādiśabdā api jātyādhārāñ jātim a/bhidaddhyur ity āha vyāpāralakṣaṇā iti vyāpāraḥ kāryyaṃ prayojanam iti tad eva la⸤kṣyate neneti lakṣaṇaṃ hetur yyeṣāṃ padapratyāyyānām artthānāṃ te tathā hi niya_svarūpāḥ ayam āśayaḥ vaiśeṣikādīnāṃ bhavantu nissāmānyā⸤ni sāmānyāni tāni hi vyaktiṣv anvayapratyayāvaseyāni paropādhirūpāṇi svatantravyaktivadidantāvabhāsitatvābhāvāt_ sāmānyāntareṇa no⸤padhīyante vaiyākaraṇānān tu śabdārttho rttha ity abhyupayatām anvayarūpāvacśedena śābdasya pratyayasyot_patter jjātiṣv api jātir aviruddhābhyupagamā eta⸤d eva hi vyaktiṣv api jātyabhyupagame nimittam ity atrāpi tathābhyupagame kaḥ pradveṣaḥ prakṣā api ca padārtthā svakāryyaṃ vijñādikaṃ kurvvantas santīti vyavahriyante kiṃ puna⸤ś śabdavācyāḥ padārtthā iti sāmānyavacanā dravyādayo pi śabdavācyatvenaiva lakṣyante śabdapramāṇakānāṃ hi yacśabda āha tat_ paramārttharūpaṃ tathā cāLnvayirūpeṇa guṇo py adhīyamāno jātir eva yathopamānā samā__​_​_​ śyamādiḥ tathā copamānāni sāmānyavacanair ity ucyate

evaṃ kriyāpy abhe⸤denābhidhīyamānā jātiḥ tathedan tad iti svātantryeṇa viśeṣyatayābhidhīyamānā jātiguṇakriyā api dravyam iti yathāvasaram agre nirṇṇeṣyatajata eva tac ca lauki⸤kavyavahārānuguṇyena śāstre smin_ vyut_pādyate śāstrāntaraprasiddhā hi vyavasthā lokaviruddhā loke hi gavi śṛṃgaṃ vṛkṣe śākheti vyavahāraḥ tathaiva ca ⸤vyākaraṇe py ādhārasaptamī śāstrāntare tv avayaveṣv avayavīti śṛge gauś śākhāyāṃ vṛkṣa iti syāt_ itthañ ca śabdābhidheyasyehārtthatvāt_ sarvve jātya⸤bhidhāyino yasmāc śabdavyāpāreṇa padārtthā lakṣyante yady api bahir vvastūni na santi tathāpi śabdais tathā py āyyante ato bhidhāvyāpāravaśād anva⸤yirūpeṇa pratyāyamānā vyāptir jjātau padārtthe siddhety eṣo py artthaḥ✗

abhidhāvyāpāralakṣaṇatvam eva vyaktayati |

jātau padārttha iti pakṣāvacśedaṃ karoti atra hi pakṣe ⸤sarvva eva hi jātivācīty abhyupagantavyaṃ bhavatu mā bhūj jātiḥ śabdais tu jātir vvyatiriktayā jātyaikasvabhāve vāpekṣyate pratyāyyatvenāṃgīkri⸤yate svālakṣaṇyena hi vastūnāṃ bhedaś śabdais sraṣṭun na śakyate anvayirūpāveśena saṃbandhavyut_pattau śabdasya vācakatvāt_ tathā ca jātīnā⸤m itaretarabhedo vastu san nābhidhīyate api tv abhedakalpena tā abhidhīyante abhedaś ca sāmānyam iti siddham ekaśabdatvāj jātaya iti

tathā yo pi vi⸤viśeṣas saṃjñāśabdānāṃ vācyapratītiniyatas so pi jātivat_ prasiddhajātyā tulyam apekṣyate śabdaiḥ tatrāpi bālyakaumārādya/vasthābhedaś śa⸤bdena na spṛśyate api tv avasthātṛrūpam evānugataṃ tad dhi pratyabhijñāpratyayanimittan tatrāvaśyābhyupagantavyaṃ✗ ato yasmāj jātivat sarvvam apekṣyaLte śabdais tasmāj jātiṃ viśeṣaṃ vā pratipādayantas sarvve jātyabhidhāyina iti jātyabhidhānavyāptin nigamayati itthañ ca saṃjñāśabdānām api jātivādi⸤mate jātijaśabdatvam ity ekaiva śabdānāṃ pravṛttiḥ

evan darśanāntare pi śabdavyāpārāśrayeṇa eva vyāptisiddhir ity āha |

na kevalaṃ mayaiva jātipadārtthavādinaitad aṃgīkṛtaṃ sarvvo rttho jātir iti yāvad dravye pi padārtthe ⸤dravyapadārtthapakṣe pi dravyadharmmā sarvvo rttha ucyate kutaḥ dravyadharmmāṇām āśrayaṇāt_ dravyam atas sarvvo rttha iṣyate vyāptir atas siddhā bhavatīty artthaḥ dravyavācināpy eta⸤d abhyupetavyaṃ vyāptisiddhaye śabdena yo rttha ucyate sarvvo sau dravyadharmmayukta eveti_y abhiprāyaḥ yathā ca dravyavācinaḥ kecid eva śabdā mukhyadravyābhi⸤__​_​_​_​dhāyinaḥ tadanye tūpacaritadravyākārābhidhāyinaḥ tathā mamāpi jātivādino mukhyāñ jātim abhidadhati kecit_ upacaritām anya iti matadva⸤__​_​_​_​ye pi sāmyaṃ tatra dravyadharmmā idan tad iti pratyavamarśayogyatvaṃ pariniṣpannatā svātantryaṃ/ liṃgasaṃkhyāyogaś cety evam ādayaḥ✗ teṣāṃ ⸤śuklādiguṇeṣv apy adhyāropāt te pi dravyasyeva dharmmo yeṣām iti dravyadharmmāṇaḥ tathā hi śuklo nīlaṃ strīpunnapuṃsakāni satvaguṇās tathaikatvādaya⸤ś cetyādibhiś śabdai pratyāyyamānā guṇādayo dravyadharmmāṇas svātantryādirūpeṇāvabhāsanta iti sarvvo rttho dravyarūpeṇābhidhīyate✗

evaṃ śabdavyāpārāśra⸤yeṇa vyāptir upapāditā adhunā vaiśeṣikadṛṣṭyāpy artthagatasamānadharmmāśrayeṇa jātipadārtthavyāptim āha |

jātīnām etaj jātitvaṃ yeyaṃ svāśrayānuvṛttiḥ sarvvajātīnāṃ sādhāraṇo dharmmaḥ sā ca tābhyo nanyāpi sādṛśyād abhedena ⸤parāmṛṣṭā satī sarvvāsāṃ jātiḥ sarvvaiva hi jātis svavyaktīr anuvarttate upalakṣaṇañ caiṣa dharmmaḥ tena svānurūpapratyayajanakatvaṃ yat_balā dravyan tadrūpam ābhāti Lsvānurūpābhidhānahetutvaṃ yadvaśā dravyaṃ tadrūpābhidhānavācyaṃ bhavati pratyāśrayañ ca sarvvātmanā parisamāptis sādhāraṇo jātidharmmaḥ yadi hi bhāgaśo jātir vvarttae⸤tae tadā bhāgaśa eva gotvādipratyaya syāt_ saṃpūrṇṇañ ca viṣāṇādyavayavadarśane pi gotvākāraḥ pratyayaḥ prasūyate pratyāśra/yaparisamāptā api ca guṇāḥ⸤ pratidravyaṃ bhinnāḥ jātis tv ekaivety evam ādayo pi sādhāraṇā dharmmā vācyāḥ yathā ca gotvādijātis sarvvā vyaktīr vvyāpnoti tathaivaite dharmmās sa⸤rvajātīr vvyāpnuvantīti jātyā tulyarūpatvāj jātikāryyāya kalpante✗ evaṃ sarvva eva viśeṣā vyāvarttante anyathānugamāt_ sāmānyaṃ syur nna viśe⸤ṣā iti sarvvaviśeṣeṣu sādhāraṇī vyāvṛttis sāmānyasamo dharmmo bhavaṃs teṣu jātir ity ucyate

nanv evaṃ gopiṇḍeṣv api sāsnālāṃgū⸤lakhurakakudaviṣāṇādyavayavasaṃbandhasya sādhāraṇatvāt_ saiva jātir astu maivaṃ sāsnādimatvena sāsnādimānityādipratyayo na ⸤__​_​_​_​janyate kin tu gaur ggaur iti anurūpaṃ hi kāryyaṃ kāraṇaṃ kalpayati tad yathā daṇḍīti pratyayo daṇḍasaṃbandho nimittaṃ na tu da⸤ṇḍopāditsā yady evam anupravṛttāv api na jātir jjātir iti pratyayo yuktaḥ vyāvṛttyā ca viśeṣo viśeṣa iti ⸤naitad evaṃ gatyantarābhāvād atra sadṛśā eva dharmmā jātiḥ kalpyate, mukhye jātimatve bādhakopapatteḥ tathā hi sāmānyeṣv aparasā⸤mānyasamavāye navasthādibādhakam anyatra nirṇṇītaṃ nityadravyavṛttiṣu vyāvṛttapratyayajanakeṣu viśeṣeṣu sāmānyābhyupagame saṃśayāpanodāya vi⸤śeṣāntarakalpane teṣām itarasāmānyasamavāye sandehaviṣayatvād viśeṣāntarābhyupagame navasthāprasaṃgaḥ atha kaścin nissāmānyo sti viśe⸤ṣaḥ tadā tadaviśeṣāt sarvve pi/ tathā syur ity anyatra vistareṇoktaṃ gopiṇḍeṣu tu sāmānyābhyupagame na kiñcit_ bādhakam iti tatra na yathākaLthañcin nimittaṃ parikalpyaṃ tad evaṃ yatra jātyabhyupagame pramāṇabādhāsti tatra sadṛśarūpā jātiḥ tathā cābhāveṣv api sāmānyābhyupagame bhāvatvā⸤patter abhavātmakadharmmasāmānyād anvayipratyayaviṣayateti saiva tatrāpi jātiḥ

/sarvvaśabdaviṣayatvam evābhivyanakti

sarvvabhāveṣu tadrūpaṃ sāmānyam anugataṃ abhāvasyāpi buddhyākāreṇa nirūpaṇāt_ mahāsattayānayāviviyogāt_ prāti⸤padikamātravācyā sattā tad uktaṃ prātipadikārthas satteti dhātubhir api sādhanādhīnalabdhajanmasu kriyāvyaktiṣu samavetā yathopāddhyupagṛhītanānātvā sa⸤ttaivābhidhieyatem āpadyate siddhasāddhyarūpārtthadvayātmanā ca tasyā eva vṛttes tadapararāśyabhāvāt_ sarvvaśabdaviṣayatvaṃ sattāyāḥ pratyayabhāgenyāpy aLtra yathāyathaṃ saṃkhyākārakādyupādhiviśiṣṭā sattaivābhidhīyate sā codayavyayarahitatvān nityā sat_pratyayasya sarvvadānuvṛtteḥ

ete sattāmātrasyā⸤tmano mahataṣ ṣaḍ aviśeṣapariṇāmāḥ yat tat_ paraṃ viśeṣebhyo liṃgamātraṃ mahattattvaṃ tasminn ete sattāmātre mahaty ātmany avasthāya vivṛddhikāṣṭhām anubhava⸤nti pratisaṃsṛjyamānāś ca tasminn eva sattāmātre mahaty ātmany avasthāya yat tan nissattāsattan nissadasad avyaktam aliṃgan tasmin_ pratiyantīty evaṃ sāṃkhye buddhitattvam mahacśabda⸤vācyam ādyaṃ jagat_kāraṇan nirddiṣṭam ity ato nantarasya vikāragrāmasya kāraṇarūpānugamāt sattārūpatvam aviruddham iti sattārūpaṃ sarvvañ jagadākhyātaṃ bhavatīti ⸤sattādvaitavādas saāṃkhyanayenā/py upabṛṃhitaḥ evañ ca sarvvaśabdavācyā sattā śabdapravṛttinimittabhūteti yathāyathaṃ bhinnopādhibhāvapratyayābhidheyā ⸤saiva nanv evaṃ gotvam iti prakṛtipratyayārtthayor ekārtthatāprasaṃgaḥ naitat_ upādhibhedena sattāyā bhedāt_ prātipadikena gavāśrayāyā⸤s tasyā abhidhānaṃ pratyayena tu niṣkṛṣṭāśrayasya sāmānyasyābhidhety adoṣaḥ prakṛtyartthanimittaś ca bhāvapratyaye bheda iti na sāṃkaryyaprasaṃgaḥ