MS London BL/IOLR Taylor 1842: Sūtrasthāna 12

Suśruta project, University of Alberta

London United Kingdom British Library IOLR Taylor 1842 (Eggeling 2646) L A manuscript of the Suśrutasaṃhitā with Ḍalhaṇa's commentary, Nibandhasaṅgraha. Suśruta Suśrutapāṭhaśuddhi Candraṭa Suśrutapāṭhaśuddhi Ḍalhaṇa Nibandhasaṅgraha [Sanskrit in Devanagari script.] Devanagari unknown [record of ownership] [how it was acquired]
Started the file. Added 1.12 General edits, word-breaks and formatting. Changed the xml:ids; made some corrections up to 1.12.10; separated mūla from the commentary in some places. removed the "hi" tag. Corrections in 1.12 Corrections in 1.12: rearranging xml ids, word breaking, other corrections Minor corrections in 1.12
|| athāto 'gnikarmavidhim adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||

|| agninā kṛtvā yat karma agneḥ saṃvadhi vā yat karma tad agnikarma || tasya vidhivividhānaṃ || || tad yasminn adhyāye vidyate | taṃ vyākhyāsyāmaḥ || agnikarmīyam ity anye paṭhaṃti || agnikarmādhikṛtya kṛto 'gnikarmīya iti vyākhyānayaṃti ca ||

agnikarma mahātmyam āha ||

kṣārād agnir garīyān kriyāsu vyākhyātaḥ ||

kṣārād guroḥ sakāśād agnir garīyān gurutaraḥ || kutaḥ | punaḥ kṣārād agnir garīyān ity āha || kriyāsu karmasu || na tu guṇeṣu || guṇeṣu punas tridoṣaghnachedyabhedyalekhyakaraṇādiṣu kṣāra eva pradhānaḥ || etena sve sve kṛtye dvayor apiprādhānyam uktaṃ || yathā dṛḍhaprahāritvenārjunāt karṇaḥ karṇād dūrāpātitvenārjunaḥ pradhānam iti || vyākhyāta iti kathita ity arthaḥ ||

pratijñātasya garīyas tv asya sādhakaṃ hetum āha || ||

tad dagdhānāṃ rogāṇāṃm apunarbhavāt ||

taddagdhām iti || agnidagdhānām apunarbhāvād iti || apunarbhāvas tu sādhyānāṃ samyag dagdhānāṃ || etad viparyaye tv agnidagdhasyāpi punar udbhavaḥ || anye tv anyā samādadhati || arbudādayo 'gninā samūlam unmūlitā mithyāhārādibhiḥ || punardoṣaprakopāt tat sthāna evānye jāyamānās tadvad upālabhyaṃte || hetvaṃtaraṃ samuccinvan āha ||

bheṣaja śastrakṣārair aśakyānāṃ tatsādhyatvāc ca ||

tatsādhyatvād agnisādhyatvād ity arthaḥ || anye svedaśastrakṣārair iti paṭhaṃti || tatrāyam arthaḥ || bhagaṃdaryarśasādayaḥ pūrvaṃ svidyaṃte || paścāt teṣu śastram avacāryate || athavā svedagrahaṇaṃ bheṣajopalakṣaṇaṃ || bheṣajāśaktau śaṃktau śastrāvacāraṇaṃ || śastrāśaktāv aśeṣavyādhiśamanāya kṣāraḥ || kṣārāśakte 'vagāḍhamūle vyādhāv agnir iti ||

aganyavacāraṇopakaraṇāni nidarśayann āha ||

athaimāni dahanopakaraṇāni || tad yathā || pippalyajāśakṛdgodaṃtaśaraśalākā jaṃābavauṣṭvetataralauhāḥ kṣaudraguḍasnehāś ca ||

ajāśakṛchāgapurīṣaṃ || jāṃbavauṣṭhaṃ jaṃbūphalasadṛśamukhāgnā kṛṣṇapāṣāṇaracitāvarttiḥ || itaralohāḥs tāmrarajatādayaḥ || teṣāṃ vikārā lauhāḥ || kṣaudraguḍasnehāś ceti || cakārāt sarjarasamadhūchiṭādayaḥ ||

agnyupakaraṇarāśitrayasya pratyekaṃ viṣayaṃ darśayann āha ||

tatra pippalyajāśakṛdgodaṃtaśaraśalākās tvaggatānāṃ ||

tvaggatānām iti || vātakaphakṛtānāṃ suptyādivikārāṇāṃ ||

jāṃbavauṣṭhetaralauhā māṃsagatānāṃ ||

māṃsagatānāṃ vātakaphajavikārāṇāṃ ||

kṣaudraguḍasnehāḥ śirāsnāyusaṃdhyasthigatānāṃ ||

atrāpi vātakaphasaṃbhūtānām iti bodhavyaṃ || nanu kāśyapena muninā sirādiṣv agnikarma pratiṣiddhaṃ || tathā ca tad vacanaṃ || na sirāsnāyusaṃdhyasthimarmasv api kathaṃcana || daṃśasyotkarttanaṃ kāryaṃ dāho vā bhiṣajāgninā iti || iha tu sirādiṣv api agnikarmoktaṃ || itthaṃ ca śāstrāṃtaravirodhaḥ || tan na || atrāpi sirā snāyusaṃdhyasthichedād raktātipravṛttau vyāpatpratīkāyāgnikarmoktaṃ || na punaḥ sirādigatarogochedanāya || yato māṃsadāhād eva sirādirogochedo jāyata eva || tathā bhadraśaunakaḥ || tvaṅmāṃsasaṃśrito vāyus tvagdāhenaiva śāmyati || māṃsa dagdhena śāmyaṃti sirāsnāyvasthisaṃdhijā iti ||

tasya kālaṃ sāpavādaṃ nirddiśann āha || || tatrāgnikarma sarvarttuṣu kuryād iti utsargaḥ || anyatra śaradgrīṣmābhyām ity apavādaḥ || śaradgrīṣmayor apy avasthāyāṃ pravṛttim āha ||

tatrāpyātyayike 'gnikarmasādhye vyādhau tatpratyanīkaṃ vidhikṛtveti ||

tasyāgnisamānasyatrāpīti || śaradgrīṣamyor apīti || ātyayike āśuprāṇavināśake || tatpratyanīkaṃ vighiṃdhi kṛtveti || tasyāgnisamānasya śaradgrīṣmābhidhānasya kratoḥ pratyanīkavidhi viparitavidhānaṃ śītāchādanabhojanapradehādikaṃ kṛtvā agnikarma kuryād ity anuvarttate || atra pāṭhe || kecid vidhiśabdaṃ na paṭhaṃti ||

sarvā'gnikarmāṃgavidhim āha ||

sarvavyādhiṣu ca pichalamannaṃ bhuktavataḥ ||

tatrāpy agnikarma kuryād iti pratyekaṃ saṃbadhyate || pichalam antraṃ pichalavīryam antraṃ || śītamṛdupichalānāṃ vīryāṇāṃ pittaghnatvāt ||

tatra pradeśeṣu bhojanasya pratiṣedham āha ||

mūḍhagarbhāśmarībhagaṃdarodarārśomukharogeṣv abhuktavataḥ ||

kecid atra mūḍhagarbhāśmarītyādi pāṭhaṃ na paṭhaṃti ||

agnikarmaṇyekīyakaṃ mataṃ darśayann āha || ||

tatra dvidham agnikarmāhureke tvagdagdhaṃ māṃsadagdhaṃ ca || iha tu sirāsnāyu saṃdhyasthiṣvapi na pratiṣiddho 'gniḥ ||

sirādiṣv apy agnikarma karttavyam ity arthaḥ | pūrvaṃ vyākhyātaḥ || sirādiṣv api agnikarmavidhir ātyayike vyādhāv eva || nānyatretyeke vyākhyā vyākhyānayaṃti ||

tvagādiṣu karmaṇi kṛte prativiṣayaṃ bhedalakṣaṇaṃ darśayan āha ||

tatra śabdaprādurbhāvā durgandhatā tvagsaṃkocaś ca tvagdagdhe || kapotavarṇatā alpaśvayathuvedanatā śuṣkasaṃkucitavraṇatā māṃsadagdhe || kṛṣṇonnatavraṇatā srāvasaṃnirodhaś ca śirāsnāyudagdhe || rukṣāruṇatā karkkaśasthiravraṇatā ca saṃdhyasthidagdhe ||

sthiravraṇatā kaṭhiṇatā ||

rogabhedāi charīrāvayavaviśeṣeṣv agnyavacāraṇaṃ darśayann āha||

tatra śirorogādhi akṣimaṃthayo bhrūlalāṭaśaṃkhapradeṣeśeṣu dahet ||

adhimaṃtho 'kṣirogo bhisyaṃdapūrvakaḥ || bhrūvau akṣikūṭopari romarājī || śaṃkhau bhrūkarṇayor madhyaṃ vatmadeśe yathā agnyavacāraṇaṃ || tathā darśayann āha ||

vartmarogeṣv ārdranaktakapratichannāṃ dṛṣṭiṃ kṛtvā varmaromakupān

dahed ity anuvarttate || vartma netrāchādanaṃ || ārdranaktaka ārdrakapaṭaḥ ||

śeṣaviṣayam avasthābhedena darśayann āha ||

tvagmāṃsa śirāsnāyusaṃdhyasthisthite tyugraruji vāyāv uchritakaṭhinasuptamāṃse vradraṇe graṃthyarśorbudabhagaṃdarā pacīślīpadacarmakīlatilakālakāṃtravṛddhisaṃdhisirāchedanādiṣu nāḍaiīśoṇitātipravṛttiṣu cāgnikarma kuryāt ||

atyugraruji vāyāv ity ugraśūle vāyau || uchritakaṭhinasuptamāṃse vraṇa iti || uchritam utsedhavat || suptasum acetanaṃ || nāḍīti vraṇaviśeṣaḥ ||

praṇidhānākāraviśeṣam āha ||

tatra valayabiṃduvilekhāpratisāraṇānīti dahanaviśeṣāḥ ||

vyādhimūle valayam iva valayaṃ || śalākāgranirmito biṃdur iva biṃduḥ || tīryagṛjuvakrā vividhā lekhā vilekhā || taptaśalākāprabhṛtibhir avagharṣaṇaṃ pratisāraṇaṃ || viśeṣā iti || āśrayavyādhivaśenākṛtibhedāḥ || tatra valayetyādigadyasyādau kecid rogākṛtiṃm avekṣyeti paṭhaṃti || sa ca nibaṃdhakārair na paṭhitaḥ || kutaḥ || tasyārthasyāgrimaślekenaivoktatvāt ||

valayādi dahanaviśeṣeṇāraṃbhahetuṃ parihāryāṇi ca darśayitum āha ||

bhavati cātra || rogasya saṃsthānam avekṣya samyak narmasya marmāṇi valāvalaṃ ca || vyādhiṃ tathārttuṃ ca samyak tatodhyavasyed bhiṣagnikarmaḥ ||

rogasya graṃthyādeḥ saṃsthānam āyatādyākāraṃ || etena valayādyāraṃbhahetuḥ kathitaḥ || parihāryāṇi ca kathayann āha || narasya marmāṇītyādi || valāvalam iti || āturasyeti śeṣaḥ || valavati āture karmādhikāraḥ || abalavati parihāraḥ || vyādhiṃ vātakaphātmakaṃ tatra agnikarmādhikāraḥ || parihāras tu raktapittādau || ṛtum iti || hemaṃtādipravṛttiviṣayaṃ || apravṛttis tu śaradgrīṣmayoḥ || avekṣya samyag iti || atra ekasminn eva śloke ekārthaśabdadvayakaraṇaṃ pravṛttinivṛttir ubhayor apy avekṣaṇe yatnaḥ | kārya iti pratipādanārthaṃ || adhyavasyet kuryād ity arthaḥ || prathamasya avekṣyetyetasya sthānesya viditveti kecit paṭhaṃti || viditvā jñātvā ||

idānīṃ samyagdhagdagdhaṃ cikitsann āha ||

tatra samyagdagdhe madhyusarppibhyāṃm abhyaṃgaḥ ||

agnikarmadūṣitaraktapittayoḥ prāsādāya vedanopaśamāya ca ||

agninivṛttiviṣayaṃ darśayann āha ||

athemān agninā pariharet || pittaprakṛtim aṃtaḥśoṇitaṃ bhinnakoṣṭham anuddhṛtaśalyaṃ bālaṃ vṛddhaṃ bhīrum aneka vraṇa pīḍitam asvedyāṃś ceti ||

aṃtaḥśoṇitaṃ bhinnakoṣṭham iti || itthaṃbhūtasya puruṣasya śoṇitanirodhena dāhapākādisaṃbhavāt || anekavraṇapīḍitam ity asya sthāne kecit anekavyādhiparipīḍitam iti paṭhaṃti || asvedyāḥ pāṃḍur mehīraktapittatṛṣārtta ityādayaḥ ||

valayādiprakārāt prakārāṃtareṇa agnidagdhalakṣaṇaṃ vaktum āha ||

ata ūrdhvam itarathādagdhaṃ vakṣyāmaḥ || || tatra snigdhaṃ rukṣaṃ vāśrity a dravyam agni dahaṃti || agnisaṃtapto hi snehaḥ sūkṣmasirānusāritvāt tvagādīn anupraviśya āśu dahati ||tasmāt snehadagdhe dhikā rujo bhavataṃti ||

itathā dagdham iti || prakārāṃtareṇa vaidyād ṛte pramād dagdhaṃ ||tatra snigdhaṃ rūkṣyaṃ cāśrity a dravyam agni dahatīti || dravyaṃ dagdhaṃ sarppirādi || rukṣyaṃ dravyaṃ kāṣṭhapāṣāṇaādi loṣṭhādi ||

tatra agnidagdhaṃ vaidyadoṣāt pramādād vā caturvidhaṃ darśayann āha ||

tatra pluṣṭaṃ durddagdhaṃ samyag dagaddham atidagdhaṃ ceti caturvidham agnidagdhaṃ ||

pluṣṭadurddagdhayor hīnadagdhatve pi prathakkaraṇaṃ lakṣaṇacikitsābhedāt || tatra pluṣṭam ityādigaṇanayaiva catuḥsaṃkhyā ladhbā || punaś caturvidham itikaraṇaṃ pluṣṭadurddagdhabhyāṃ bhedābhyāṃ hīnadagdhasya tripakāradāhaśaṃkānirāsārthaṃ ||

eṣāṃ lakṣaṇam āha ||

tatra yad vivarṇaṃ pluṣyate 'timātraṃ tad apluṣṭaṃ

tatra teṣu madhye vivarṇaṃ prākṛtavarṇād anyavarṇaṃ pluṣyate atimātraṃ atyarthaṃ datpratyate || na sphoṭotpattiḥ syāt || anye tu || atra pluṣṭam atimātraṃ vivarṇaṃ yat pluṣyāt iti paṭhaṃti vyākhyānayaṃti || atimātraṃ vivarṇaṃ yat pluṣyata iti || agnitāpenocchinna iva bhavati || vivarṇam atra pāṃḍuvarṇaṃ ||

yatrottiṣṭhaṃti sphoṭās tīvrāś coṣadāharāgapākavedanāś cirāc copaśāmyaṃti || tad durddagdhaṃ ||

coṣa ākṛṣyata iva vedanāviśeṣaḥ || dāho bhasmasāt bhavatīva || rāgo raktatā vedanā tuṣādayaḥ ||

samyag dagdham anavagāḍhaṃ tālavarṇaṃ susaṃsthitaṃ || pūrvalakṣaṇayuktaṃ ca ||

anavagāḍham atidagdhaṃ lakṣaṇarahitaṃ | tālavarṇaṃ pakvatālaphalavarṇam ity arthaḥ || pakvatālavarṇam ity eke paṭhaṃti || apare tu tālapakvaphalavarṇaṃ || susaṃsthitaṃ atyunnatāvanatādidoṣavarjitaṃ || pūrvalakṣaṇayuktaṃ ceti || tvaṅmāṃsasirāsnāyusaṃdhyasthidāhaliṃgayuktaṃ ||

atidagdhe māṃsāvalaṃbanaṃ gātraviśleṣaḥ sirāsnāyusaṃdhyasthivyāpādānam atimātraṃ jvaradāhapipā sāmūrchāś copadravā bhavaṃti || vraṇaś ca asya cireṇa rohati || ruḍhaś ca vivarṇo bhavati ||

gātraviśleṣā viṣaṭanaṃ || vyāpādanaṃ hiṃsanaṃ || atimātraśabdo jvarādibhiḥ saha pratyekaṃ saṃbadhyate || mūrchāś ceti ||

cakārāt vakṣamāṇāparāgnipluṣṭapratapanādikarmaprasādhakarmam iti jñeyaṃ ||

idānīṃ sarvāgnidagdheṣu cikitsārthaṃ viśiṣṭadūṣyadoṣayo dṛṣṭiṃ darśayann āha ||

bhavati cātra || agninā kopitaṃ raktaṃ bhṛśaṃ jaṃtoḥ prakupyati || tatas tenaiva vegena pittam asyābhyudīryate ||

tatas tadanaṃtaraṃ || tenaivāgninā raktena cyety arthaḥ ||

idānīṃ kutaḥ punaḥ prādhānyenāgnidagdhe pi pittam evodīryate || ity āha ||

tulyavīrye ubhe hy ete rasato dravyatas tathā || tenāsya vedanā tīvrā prakṛtyā ca vidahyate || sphoṭāḥ śīghraṃ prajāyaṃte jvaras tṛṣā ca bādhate ||

hi yasmāt kāraṇāt | ete dve 'pi agnipitte | tulyavīrye uṣṇavīvīrye | rasāt dve 'pi kaṭuke || dravyato dravyād api tulye || tathā hi | sadṛśa evādhāro vahneḥ pittasyāpi || dravyaṃ cātra rasādyādhāra ucyate || tataḥ kāraṇāt tenāt tenāgninā asya pittasya kopitasya vedanā dāhādikā bhavaṃtīti vākyaśeṣaḥ || prakṛtyā ca vidahyata iti || prakṛtyā svabhāvena vidahyate vidāham upayāti || tābhyām eva raktapittābhyāṃ sphoṭā jvarādayaś ca || śīghraṃ prajāyaṃta iti || anye ubhe ity atra raktapitte iti vyākhyānayaṃti || uṣṇavīryatvaṃ ca | madhurarasasyāpi raktapittasya yāṃtrikekṣurasavid vidāhitvāt || dravyata iti || ete dve api raktapitte dravyād api tulye tulye || dravyaśabdenātra hetvādhārau kathyete tad yathā || taktapittayor dvayor api tejo hetu || ādhāraś ca dvayor api teja eveti ||

dagdhasyopaśamārthāya cikitsā saṃprakṣyate || pluṣṭasyāgnipratapanaṃ kāryam uṣṇa tathauṣadhaṃ ||

agnipratapanaṃ svedanaṃ || uṣṇam auṣadham iti || ālepanānnapānādikaṃ ||

kutaḥ kāraṇāt atra śarīram upacaryate nāgnikopitaṃ raktapittam ity āha ||

śarīre svinnabhūyiṣṭhe svinnaṃ bhavati śoṇitaṃ |

svinnabhūyiṣṭhe atyarthaṃ svinne || svalpam api raktaṃ yadi asvinnaṃ bhavati || tadā raktapittopaśamanena śītopacāreṇa duḥkham utpādayatīti darśayann āha ||

prakṛtyā hyudakaṃ śītaṃ skaṃdayatyatiśoṇitaṃ || tasmāt sukhayati hyuṣṇaṃ ma tu śītaṃ kathaṃcana ||1||

skaṃdayaty atiśoṇitam iti | raktam atyarthaṃ styānatāṃ nayatīty arthaḥ || styānena raktena ca || ruddhamārgo vāyur ūṣmāpy anirgachan pluṣṭe śūlaśopharāgādikāṃ vedanāṃ karoti || ataḥ śītā kriyā na sukhaṃ karoti || uṣṇakriyā punā raktavilāyanakarī bhavati || ataḥ rūṣmaniḥsaraṇavātānulomahetuḥ sā atisukhayati ||

durddagdhakriyāṃ nirddiśann āha ||

śītām uṣṇāṃ ca durddagdhe kriyāṃ kuryāt bhiṣak punaḥ || ghṛtālepanasekāṃs tu śītām evāsya kārayet || ghṛtālepanasekāṃs tu śītānevāsya kārayet ||

durddagdhe 'vagāḍhamūladagdhabhāgasya svinnaraktasya nirvāpaṇārthaṃ śitāṃ kriyāṃ kuryāt || anavagāḍhamūladagdhabhāgasyāsvinnaraktasya vilāpanārtham uṣṇāṃ kriyāṃ kuryāt || anye tu śītāṃ dāhātiśaye || śītātiśaye tūṣṇām iti || punaḥ kiṃ kuryād ity āha || ghṛtālepanāidīn śītān eva kārayed iti || evaṃ sukhībhavati || vraṇarohaṇaṃ ca ||

samyagdagdhe cikitsām āha || ||

samyak dagdhe tugākṣīrīplakṣacaṃdanagairikaiḥ || sāmṛtaiḥ sarpiṣā snigdhair ālepaṃ kārayed bhiṣak || grāmyānūpaudakaiś cainaṃ piṣṭair māsaiḥ pralepalayet || pittavidradhivac cainaṃ saṃtatoṣmāṇam ācaret ||

tugākṣīrī vaṃśarocanā | anye tu vaṃśarocanānukāri pārthivaṃ dravyaṃ || plakṣaḥ parppaṭī || caṃdanaṃ raktacaṃdanaṃ || sāmṛtair iti || guḍūcīsahitaiḥ || etais tugākṣīryādidravyai ghratasniigdhīkṛtaiḥ pittapratyanīkam aviśoṣiṇaṃ lepaṃ samyak dagdhe kārayed ity arthaḥ || vātaśāṃtyarthaṃ pralepam āha || grāmyetyādi || gramyā aśvādayaḥ || ānūpā varāhamahiṣādayaḥ || audakāḥ kūrmādayaḥ || pittavidradhivac cainaṃ saṃtatoṣmāṇam ācaret iti || enaṃ samyagdagdhaṃ || saṃtatoṣmāṇaṃ balavattaroṣmāṇaṃ ||

atidagdhe cikitsām āha || ||

atidagdhe viśīrṇāni māṃsānudhṛtya śītalāṃ || kriyāṃ kuryād bhiṣak paś cāśālidatuṃdulakaṃḍanaiḥ || tiṃdukītvakkapālair vā ghṛtamiśraiḥ pralepayet || vraṇaṃ gaḍūcīpatrair vā chādayed athavaidakaiḥ || kriyāṃ ca kuryād akhilāṃ bhiṣak pittavisarppavat ||

viśīṇāni avalaṃbitāni | paś cā chālitaṃdulakaṃḍanair iti || śālitaṃdulakaṃḍanodbhavaiḥ guṃḍanaiḥ || karṇair ity arthaḥ || karṇaiś ca cūrṇaprayogakāle avacūrṇayed ity adhyāhāraḥ || tiṃdukītvakkapālair ceti tiṃdukīvalkalakarpparaiḥ || tiṃdukītvacā tiṃdukīvalkalena | kapālai mṛtkarparair ity anye || tiṃdukītvakkaṣāyair veti kecit paṭhaṃti || tiṃdukyā yā tvak | tayā pralepayet || kaṣāyāḥ kaṣāyavṛkṣāś ca ye tair apītyarthaḥ || anye tu kaṣāyaśabdena cūṇam āhuḥ || tatra tiṃdukīvalkalacūṇair ity arthaḥ || audakaiḥ padmotpalādipatraiḥ || pittaraktopadrutaṃ vraṇaṃ || gaḍūcyādipatrachādanenoṣmāṇaṃ tyaktvā sukhaṃ saṃrohati ||

sarveṣv agnidagdheṣu ropaṇārthaṃ cikitsāṃ darśaryann āha || ||

madhuchiṣṭaṃ samadhukaṃ rodhraṃ sarjarasaṃ tathā || maṃjiṣṭhāṃ caṃdanaṃ mūrvāṃ piṣṭvā sarpir vipācayet || sarveṣām agnidagdhānām etad ropaṇam uttamaṃ || ||

idaṃ ca samānyaṃ ropaṇaṃ ghṛtaṃ kecit paṭhaṃti nanu nivaṃdhakārā iti || sopayogitvān mayāpi likhitaṃ ||

snehadagdhe cikitsām āha || ||

snehadagdhe kriyāṃ rūkṣāṃ viśeṣeṇāvacārayet ||

rūkṣadagdhe punar uktām api snigdhāṃ kriyām avacārayet ||

idānīṃ kaṃṭhanāsādiṣu karmaṇi kṛte dhumopaghātalakṣaṇaṃ cikitsāṃ darśayann āha || ||

ata urddhvaṃ pravakṣyāmi dhūmopahatalakṣaṇaṃ || śvasiti kṣauti cātyarthaṃm apy ādhamatikāśata || cakṣuṣoḥ paridāhaś ca rāgaś caivopajāyate || sadhūmakaṃ niḥśvasati ghreyam anyan na vetti ca || tathaiva ca rasānsarvān śrutiś cāsyopahanyate || tṛṣṇādāhajvarayutaḥ sīdaty atha ca mūrchati || || dhūmopahata ity eṣa ||

śvasiti śvāsaṃ karoti || kṣauti cātyartham iti || atiśayena chikkati || ādhamati ādhmānayukto bhavati || rāgaḥ pītalohitatā akṣṇoḥ | ghreyam anyan na vetti veti || nāsāgatadoṣeṇa dhūmād anyat ghreyaṃ na vetti || ghreyaṃ tāvan na vetti || anyat spṛśyaṃ dṛśyaṃ ca na vetti ity anye || rasān sarvān ity atra na vettīti saṃbadhyate || śrutiś ca asyopahanyata iti || na śṛṇotīty arthaḥ || śrotragatadoṣeṇa || tṛṣṇādāhajvarayuta iti || sparśadoṣeṇa || sīdati kriyāsvasamartho bhavatīty arthaḥ || ||

śṛṇu tasya cikitsitaṃ | sarpir ikṣurasaṃ drākṣāṃ payo vā śarkkarāṃbu vā || madhurāmlau rasau vāpi vamanāyaā pradāpayet || vamataḥ koṣṭhaśuddhiḥ syāt dhūmagaṃdhiś ca naśyati || vidhinānena śāmyaṃti sadanakṣavathujvarāḥ || dāha mūrchā tṛḍādhmānasvāsākāsāś ca dāruṇāḥ || madhurair lavaṇāmlaiś ca kaṭukaiḥ kvalagrahaiḥ || samyag gṛhṇātīṃdriyārthān manaś cāsya prasīdati || śirauvirecanaṃ cāsmai dadyād yogena śāstravit || dṛṣṭi viśudhyate cāsya śirogrīvaṃ ca dehinaḥ avidāhalaghusnigdham āhāraṃ cāsya kalpayet ||

sarppir ikṣurasam ity eko yogaḥ || drākṣāṃ payo veti dvitīyaḥ || śarkkarāṃbu veti tṛtīyaḥ || madhurāmlau rasau vāpīti caturthaḥ || sadanam aṃgaglāniḥ || yogena mātrayā ||

idānīṃ dagdhacikitsāprasaṃgena dagdhasadṛśasya cikitsāṃ darśayann āha || ||

uṣṇa vātātapair dagdhe śītaḥ kāryo vidhiḥ sadā ||

uṣṇavāto graiṣmikaḥ śārado vā || uṣṇavātenātapena ca dagdha iiva dagdhaḥ || uṣṇavātātapābhyām iti dvicane prāpte bahuvacanam anuktoṣṇaprāpaṇārthaṃ || sadā sthāne kecit vraṇe iti || paṭhaṃti vyākhyānayaṃti ca || vraṇe iti tvagādivraṇavastuni || ||

śītavarṣānilairdagdhe snigdham uṣṇaś ca śasyate ||

śītaṃ himaṃ himadagdhas tuṣāradagdha iti lokoktyā | himadagdhe pi dāhasādṛśyam asti || varṣānila iti || vṛṣṭisaṃyukto vāyuḥ || tatrāpi bahuvacanam anuktaśītaprāpaṇārthaṃ || dagdha sthāne kecit hata iti paṭhaṃti || ||

tathāpi tejasā dagdhe sidhir nāsti kathaṃcaneti ||

atitejasā vajrāgninā || tathātitejasā dagdho na dhyati kathaṃcaneti yat kṛtaṃ || tat kiṃcid dagdhe pi jīvati pratikārayet || snehābhyaṃgaparīṣekaiḥ pradehaiś ca tathā bhiṣag iti paṭhaṃti | taṃ ca nibaṃdhakārā na paṭhaṃti || ||

iti sūtrasthānanibaṃdhasaṃgrahe dvādaśo 'dhyāyaḥ || ||12||