The Nepalese Version of the Suśrutasaṃhitā: Uttaratantra, the final Daśaka (adhyāyas 58-38-66) The Suśruta Project SS.utt.2021-04

Copyright Notice

Copyright (C) Dominik Wujastyk

Distributed by SARIT under a Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 Unported License.

Under this licence, you are free to Share — to copy, distribute and transmit the work to Remix — to adapt the work

Under the following conditions:

Attribution — You must attribute the work in the manner specified by the author or licensor (but not in any way that suggests that they endorse you or your use of the work). Share Alike — If you alter, transform, or build upon this work, you may distribute the resulting work only under the same or similar license to this one.

More information and fuller details of this license are given on the Creative Commons website.

SARIT assumes no responsibility for unauthorised use that infringes the rights of any copyright owners, known or unknown.

University of Alberta
The Suśruta Project 2020 The University of Alberta The Suśruta Project (https://sushrutaproject.org)
NE The Jalpakalpataru, JKTJalpakalpataru
Began this file. Added 6.65 Added draft chapters of all remaining adhyāyas based on K. Cleaned up the files, removing transcription codes. Split the uttaratantra files from 31-end into 31-44 and 45-66. Updated all the file and folder names accordingly. We copied chapter xml:id 6.24 "pratiśyāya" from provisional-edition_uttaratantra-01-30.txt to this file, provisional-edition_uttaratantra-45-66.txt, between svaropaghāta and krimi (xml:id 53 and 54). This is the position of the pratiśyāya chapter in the Nepalese MSS. Began this file. Added 6.65 Added draft chapters of all remaining adhyāyas based on K. Cleaned up the files, removing transcription codes. Split the uttaratantra files from 31-end into 31-44 and 45-66. Updated all the file and folder names accordingly. Put caesuras after each lable, for clarity when reading on screen. Began this file. Added 6.65 Added draft chapters of all remaining adhyāyas based on K. Cleaned up the files, removing transcription codes. Split the uttaratantra files from 31-end into 31-44 and 45-66. Updated all the file and folder names accordingly. We copied chapter xml:id 6.24 "pratiśyāya" from provisional-edition_uttaratantra-01-30.txt to this file, provisional-edition_uttaratantra-45-66.txt, between svaropaghāta and krimi (xml:id 53 and 54). This is the position of the pratiśyāya chapter in the Nepalese MSS. Restructuring of the Uttaratantra xml files. The xml files are now divided according to the internal naming of the sections, Śālākyatantra (adhyāyas 1-26), Kumāratantra (27-38), Kāyacikitsātantra (39-59), Bhūtavidyātantra (60-62), Tantrabhūṣaṇādhyāya (63-66). More restructuring of the Uttaratantra xml files in line with the manuscript colophons and verse SS.SS.6.66.17ii. The final ten xml files are now brought together as a single group, combining the last 3 adhyāyas of the vulgate's Kāyacikitsātantra and all of the vulgate's Bhūtavidyātantra (60-62) and Tantrabhūṣaṇādhyāya (63-66). Fixed alignment problems and updated the trailers
[Uttaratantra 58-38-66, Daśaka]
[Adhyāya 58: draft edition based on MS K] athāto mūtradoṣapratiṣedham vyākhyāsyāmaḥ || āmādhyaśanaśīlasya kaphapittapradūṣitaṃ | srotobhir bastim āgamya mūtraṃ vyāpādayed atha | vivarṇṇam āvilaṃ sāṃdraṃ kṛcchrād api ca tad bhavet | tato vegapratīghātād udāvarttena vāyunā | prapīḍyaśoṣyamāne tu mūtrarogās tadudbhavāḥ | vātakuṇḍalikāṣṭhīlā vātabastis tathaiva ca | mūtrātītaḥ sajaṭharo mūtrotsaṅgaḥ | || kṣayas tathā | mūtragranthir mūtraśukro mūtravātas tathaiva ca | mūtraukasādau dvau cāpi rogā dvādaśa kīrttitāḥ || raukṣyād vegavighātād vā vāyur vastau savedanaḥ | mūtram āvadhyaviguṇo bhramaty ākuṇḍalīkṛtaḥ | mūtram alpālpam atha vā sarujaṃ saṃpravarttate || vātakuṇḍalikāṃ taṃ tu vyādhim vidyāt sudāruṇaṃ || śakṛnmārgasya basteś ca vāyur antaram āśritaḥ | aṣṭhīlāvadghanaṃ granthiṃ karoty acalam unnataṃ | vinmūtranilasaṃgaś ca tatrādhmānañ ca jāyate | vātāṣṭhīleti tām āhur vyādhiṃ vyādhiviśāradāḥ || vegaṃ vidhārayed yas tu mūtrasya kuśalo naraḥ | niruṇaddhi mukhaṃ tasya baster bastigato nilaḥ | mūtrasaṅgo bhavet tena bastikukṣinipīḍanaḥ | vātabastiḥ sa vijñeyo vyādhiḥ kṛcchraprasādhanaḥ || sandhārya vegaṃ mūtrasya bhūyo yaḥ sraṣṭum icchati | tasya nābhyeti yadi vā kathaṃ cit saṃpravarttate | pravāhato mandarujam alpam alpaṃ punaḥ punaḥ | mūtrātītaṃ tu taṃ vidyān mūtravegavighātajaṃ | mūtrasya vege vihate tad udāvarttasaṃjñitaṃ || apānaḥ kupito vāyur udaraṃ pūrayed bhṛṣaṃ | nābher adhastād ādhmānaṃ janayet tīvravedanaṃ | taṃ mūtrajaṭharam vidyād adho bastinirodhaṇaṃ || bastau vāpy atha nāle maṇau vā yasya dehinaḥ | mūtraṃ pravṛttaṃ sajjota saraktaṃ vā pravāhataḥ | sravec chanair alpam alpaṃ sarujaṃ vātha vārujam | viguṇānilajo vyādhir mūtrotsaṃgaḥ sa saṃjñitaḥ || rūkṣasya klāntadehasya kukṣau tiṣṭhaṃ sadāgatiḥ | sadāhavedane kuryāt sukṛcchramūtrasaṃkṣayaṃ || vyāyāmādhvātapaiḥ pittaṃ bastiṃ prāpyānilāvṛtaṃ | bastiṃ meḍhraṃ gudaṃ caiva pradahaṃ srāvayed adhaḥ | mūtraṃ hāridram athavā saraktaṃ raktam eva vā | kṛcchrāt punaḥ punar jantor uṣṇavātaṃ vadanti taṃ || abhyantare bastimukhe vṛtto lpasthiram eva ca | vedanāvānati sadā mūtramārganirodhakaḥ | jāyate yasya sahasā graṃthir asmarilakṣaṇaḥ | sa mūtragranthir ity evam ucyate vedanādibhiḥ || pratyupasthitamūtras tu maithunaṃ yo bhinandati | tasya mūtrayuto retaḥ sahasā saṃpravarttate | purastād vāpi mūtrasya paścād vāpi kadā canaḥ || bhasmodakapratīkāśaṃ mūtraśukraṃ tad ucyate || viśadaṃ pītakaṃ mūtraṃ sadāha bahalaṃ tathā | śuṣkaṃ bhavati yac cāpi rocanācūrṇṇasannibhaṃ | mūtrokasādaṃ tam vidyād rogam pittakṛtam bhiṣak || picchilaṃ saṃhataṃ śvetaṃ tathā kṛcchraṃ pravarttate | śuṣkam bhavati yac cāpi śaṃkhacūrṇṇaprapāṇḍuraṃ | mūtraukasādaṃ taṃ vidyād rogaṃ dvādaśakaṃ kaphāt || kaṣāyacūrṇṇasarpīṃṣi kalkāṃ lehāṃ payāṃsi ca | kṣāramadyāsavasvedaṃ bastiṃ cottarasaṃjñitāṃ | vidadhyān matimān tatra samīkṣyāśmarisādhanaṃ | mūtrodāvarttakayogāṃś ca kārtsnyenehopayojayet | kalkam ervārubījānām akṣamātraṃ sasaindhavaṃ | dhānyāmblayuktaṃ pītvaiva mūtrakṛcchrāt pramucyate | surāṃ sauvarcalavatīṃ mūtrakṛcchrī pibet naraḥ | madhuṃ māṃsopadaṃśam vā pibed vāpy atha gauḍikaṃ | pibet kuṃkumakarṣam vā madhūdakasamāyutaṃ | rātriparyuṣitaṃ prātas tathā sukham avāpnuyāt | dāḍimāṃmblatāṃ mukhyām elājīrakanāgaraiḥ | pītvā surāṃ salavaṇāṃ mūtrakṛcchrāt pramucyate | pṛthakparṇyādivargañ ca mūlaṃ gokṣurakasya ca | ardhaprasthena toyasya pacet kṣīrañ caturguṇaṃ | kṣīrāvaśiṣṭaṃn tatpūtaṃ sarpiṣā saha yojitaṃ | pibet kṣīran tatas tan tu mūtrakṛcchraharan naraḥ | śakṛt kharasya sampīḍya śakṛd vāpy atha vājinaḥ | rasasya tasya kuḍavaṃ piben mūtrarujāpahaṃ | mustābhayādevadārumūrvāṇām madhukasya ca | pibed akṣasamaṃ kalkaṃ mūtradoṣanivāraṇaṃ | abhayāmalakākṣāṇāṃ kalkaṃ badarasammitaṃ | sahāmbhasā salavaṇaṃ piben mūtrarujāpahan | udumbarasamaṅ kalkaṃ drākṣāyā jalasaṃyutaṃ | pibet paryuṣitaṃ rātrau śītaṃ mūtrarujāpahaṃ | nidigdhikāyāḥ svarasaṃ pibet kuḍavasaṃmitaṃ | mūtradoṣaharaṃ kālyam atha vā kṣaudrasaṃyutaṃ | prapīḍyāmalakānāṃ tu rasaṃ kuḍavasaṃmmitaṃ | pītvāgadībhavej jantur mūtradoṣarujāturuḥ | dhātrīphalarasenaiva sūkṣmelām vā piben naraḥ | tasyālābhe suśītena svetataṇḍulavāriṇā | tālasya taruṇam mūlaṃ trapusasya rasaṃ tathā | svetakarkaṭakaś caiva prātas tu payasā pibet | sritam vā madhuraiḥ kṣīraṃ sarpirmiśram piben naraḥ | mūtradoṣaviśudhyarthaṃ śukradoṣaharaṃ śivaṃ | balāśvadaṃṣṭrāṃ krauñcāsthikokilākṣakataṇḍulāṃ | śataparvakamūlañ ca devadāru sacitraṃkaṃ | akṣabījañ ca surayā kalkīkṛtya piben naraḥ | mūtradoṣaviśuddhyarthaṃ tathaivāśmaribhedanaṃ | pāṭalākṣaram āhṛtya saptakṛtvaḥ parisrutaṃ | pibet mūtravikāraghnaṃ saṃsṛṣṭan tailamātrayeti || ❈ || kāyaci || 21 || ❈ ||
[Adhyāya 59: draft edition based on MS K] athāto mūtrāghātapratiṣedhaṃ vyāvyākhyāsyāmaḥ || yadā mūtrayato jantoḥ mūtravego vihanyate | mūtrāghātaṃ vadanty etam aṣṭadhā sa tu vakṣyate | vātena pittena kaphena sarvais tathābhighātaiḥ śakṛdaśmaribhyāṃ | tathāparaḥ śarkarayā sukaṣṭo mūtropaghātaḥ paṭhito 'ṣṭamas tu | alpam alpaṃ bhṛśaṃpīḍya muṣkamehanabastibhiḥ saṃtudyamānaḥ kṛcchreṇa vātāghātena mehate || pītam vāpy atha vā raktaṃ muṣkamehanabastibhir agnineva ca dahṛmbhiḥ pittāghātena mehate || samunnaddhodaraḥ kṛcchrān muṣkamehanabastibhiḥ | saṃhṛṣṭaromā gurubhiḥ śleṣmāghātena mehate || dāhaśītarujāviṣṭo nānāvarṇṇam muhur muhus tāmyamānaḥ sa kṛcchreṇa sannipātena mehate || mūtravāhiṣu śalyena kṣateṣv abhihateṣu vā | srotaḥsu mūtrāghātas tu jāyate bhṛṣadāruṇaḥ | vātāghātena liṅgāni tasya tulyāni nirddiśet || śakṛtas tu pratīghātād vāyur viguṇatāṃ gataḥ | sādhmānañ ca samūlañ ca mūtrasaṅgaṃ karoti ca || aśmarīsambhavasyoktaṃ mūtraghātasya lakṣaṇaṃ || aśmarī śarkarā caiva śṛṇu kīrttayato mamaḥ | śarkarāyā viśeṣan tu śṛṇu kīrttayato mama | pacyamānaṃ tu pittena śoṣyamānan tu vāyunā | śleṣmaṇā veṣṭitaṃ cūrṇṇaṃ śarkarety abhisañjñitaṃ || hṛtpīḍā vepathuḥ śūlaḥ kukṣāv agniś ca durbalaḥ | tābhir bhavati mūrcchā ca mūtrāghātaś ca dāruṇaḥ | ataḥ paraṃ pravakṣyāmi mūtrāghātacikitsitaṃ | kāryaṃ bhaved yathā yac ca śṛṇu kīrttayato mama || kaṣāyāny tha kalkāś ca lehāḥ svedās tathaiva ca | hitā syur mūtraghāteṣu tathaivottarabastayaḥ | ervvārubījakalkaḥ syāc chlakṣṇapiṣṭaukṣasammitaḥ | dhānyāmlbapeyo lavaṇo mūtrāghātena pīḍitaḥ | surāṃ sauvarcalavatīm pradhānāṃ prapiben naraḥ | jīrṇṇabhuktaḥ sadā bhuñjaṃ saguḍaṃ śāntim arcchati | madhūdakena saṃloḍya karṣaṃ kuṃkumakasya vā | rātrau paryuṣitam pūtaṃ piben mūtrarujāpahaṃ | dāḍimāṃmblayutaṃ madyaṃ śuṇṭhījīrakasaṃyutaṃ | pītvā surāṃ salavaṇāṃ mūtrakṛcchrāt pramucyate | pṛthakparṇyādivargañ ca svadaṃṣṭrāñ caiva tatsamaṃ | ardhaprasthena dugdhasya paced ardhāḍhakodake | kṣīrāvaśiṣṭam āhṛtya pūtaṃ sarpir vidhūpitaṃ | śītīkṛtaṃ pibed enaṃ mūtrakṛcchraharan naraḥ | gardasya śakṛd vāpi vājināṃ vā gavāṃ tathā | rasasya tasya kuḍavaṃ piben mūtrarujāpahaṃ | haridrāṃ madhukaṃ mūrvāṃ mustakaṃ devadāru ca | pibed akṣasamāṃ kalkāṃ payasā mūtrapīḍitaḥ | triphalāṃ śūkṣmapiṣṭaṃ vā kalkaṃ badarasammitaṃ | vāriṇā lavaṇīkṛtya piben mūtrarujāpahaṃ | drākṣārasasya kuḍavaṃ piben mūtrarujāharaṃ | nidigdhikāyāḥ svarasaṃ pūtaṃ kuḍavasammitaṃ || mūtradoṣaharam pītvā naraḥ sampadyate sukhī || prapīḍyāmalakānām vā rasaṃ kuḍavasammitaṃ | pītvāgadībhavej jantur mūtradoṣeṇa pīḍitaḥ | mūtradoṣe pibed vāpi hiṃgvelāpānasaṃyutā | pānālābhe hitam vāpi svetataṇḍudhāvanaṃ | elāhiṃguyutaṃ kṣīraṃ sarpirmiśram piben naraḥ | mūtradoṣo viśudhyarthaṃ śukradoṣaharañ ca tat | palāśakṣāram āhṛtya saptakṛtvāpariśrutaṃ | pāyayet tailasaṃsṛṣṭaṃ mūtradoṣeṇa pīḍitaṃ || adhyardhaprasṛtaṃ vāpi tathā sa labhate sukhaṃ | pāṭalīkṣāram āhṛtya palāśakṣāravac ca taṃ | vilvasiṃhīyavanāḍaṃ palāśaḥ pāribhadrakaḥ | eṣāṃ kṣāram parisrāvya surayā saha saṃsṛjet || tatra kalkān imāṃ dadyād badarāsthisamanvitāṃ || varāṃgamūṣakāṇy elā ślakṣṇaṃ dṛśadi pīṣayet | ekatraitat samāloḍya pibec charkarayā saha | eteṣv eva pacet sarpis taṃ lihen madhunā saha | saguḍakṣārasaṃyuktaṃ mūtrakṛcchrāt pramucyate || etat sarvaṃ prayoktavyaṃ mūtrāghāte vijānatā || mūtradoṣeṣu kṛcchreṣu tena sampadyate gadaḥ | aśmarīśarkarāhetoḥ pūrvam uktaṃ cikitsitaṃ | prasamīkṣya yathānyāyaṃ bhiṣak tān api yojayet | śvadaṃṣṭrāditaṭekuñci hapuṣāṃ kaṇṭakārikāṃ | kālāṃ śatāvarīṃ rāsnāṃ varuṇaṃ sirivālikāṃ | vidārigandhādi saṃhṛtya tābhiḥ sa tṛvṛtāṃ pibet || tailaṃ ghṛtaṃ vā tat peyaṃ tena vāpy anuvāsanaṃ | dadyād uttarabastiñ ca vātakṛcchropaśāntaye || svadaṃṣṭrāsvarase tailaṃ saguḍakṣīranāgaraṃ | paktvā samyak pibet tac ca dadyād anilaruggharaṃ | utpalaṃ tṛṇakākolīnyagrodhādīgaṇe kṛtaṃ | pītaṃ ghṛtaṃ pittakṛcchraṃ nāśayet kṣīram eva vā | ebhir eva kṛtaṃ snehaṃ trividheṣv eva bastiṣu | hitaṃ virecanaṃ cekṣukṣīradrākṣārasair yutaṃ | rasaṃ mauṣakamustādi varuṇādau ca saṃbhṛtaṃ | tailaṃ tathā yavāgvādi kaphāghāte praśasyate | yathādoṣocchrayaṃ kuryād etām eva ca sarvaje | phalguvṛścikadarbhāśmasāracūrṇṇaṃ ca vāriṇā | surekṣurasadarbhāmbupītaṃ kṛcchrarujāpahaṃ | tathābhighātaje kuryāt sadyo vraṇacikitsitaṃ | mūtrakṛcchre sadā cāsya kāryā vā vātikī kriyā || svedāvagāhāvabhyaṃgaḥ basticūrṇṇakriyās tathā | sakṛjje vā tathānyau tu muddhiṣṭau kriyāvidhīti || kāyaci || 22 || 0 ||
[Adhyāya 58 (Kāyacikitsā 23), Adhyāya 38 in the vulgate: draft edition based on MS K] From here down to the end of 6.38.4 is mostly the text of KL 699, with critical editing ongoing athāto yonivyāpatpratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ || paraḥ sukhārthaḥ pramadā supuṃsāṃ yasmād ato yonigatān vikārān | yatnena vaidyaḥ samupakrameta yasmāt sukhārthan tadadhīna eva || yoniḥ praduṣṭā grasate na śukraṃ garbhan na gṛhṇāti tataś ca nārī | arśāṃsi gulmaṃ pravaraṃ prabhūtāṃ prāpnoti rogān vividhāṃs tathānyān ||[] The following are testimonia to the vulgate verses below missing in the Nepalese transmission. Carakasaṃhitā 6.30.7ab--8cd: viṃśatir vyāpado yoner nirdiṣṭā rogasaṃgrahe || mithyācāreṇa tāḥ strīṇāṃ praduṣṭenārtavena ca | jāyante bījadoṣāc ca daivāc ca śṛṇu tāḥ pṛthak || Mādhavanidāna 62.1-2ab: viṃśatir vyāpado yonau nirdiṣṭā rogasaṃgrahe | mithyācāreṇa tāḥ strīṇāṃ praduṣṭenārtavena ca || jāyante bījadoṣāc ca daivāc ca śṛṇu tāḥ pṛthak | mithyopacārāt suratakriyāyā daivāt tathā cārttavabījadoṣāt | doṣāḥ praduṣṭāḥ pavanādayas tu yonyāṃ vicitrān janayanti rogān | te viṃśatir bheṣajahetucihnair ihopadiṣṭāḥ pṛthag ekaśaś ca || udāvarttā vandhyasañjñā plutā ca pariplutā vātalā ceti vātāt | The preceding three hemistichs in upajāti (mithyopacārāt ... ekaśaś ca) correspond to four hemistichs in anuṣṭubh of the vulgate (4cd--6ab). Three of the four hemistichs found in the vulgate (5ab--6ab) are repeated verbatim in Mādhavanidāna 62.1ab-2ab. raktakṣayā vāminī sraṃsanī ca putraghny atho pittalā caiva pittāt || atyānandā karṇṇinī dve caraṇyau bhaved anyā śleṣmalā śleṣmaṇā ca | The preceding two hemistichs in triṣṭubh correspond to three hemistichs in anuṣṭubh of the vulgate (6cd--7cd). The reading karṇṇinī is not supported by our MSS here. However, it is found in both the parallel verse of the vulgate (6.38.8ab) and at a later instance in the Nepalese MSS (see, e.g., verse 12 below). It is likely that the superscipt "r" in the reading of KL 699 (karṇṇirna) reflects upon an earlier corruption of an "i". śaṇḍhy aṇḍinī mahatī sūcīvaktrā sarvātmikā sarvadoṣās tathānyā || The preceding two hemistichs in triṣṭubh correspond to three hemistichs in anuṣṭubh of the vulgate (8ab-9ab). saphenilam udāvarttā rajaḥ kṛcchreṇa muñcati | vandhyām anārttavāṃ vidyād utplutāṃ nityavedanām | pariplutāyāṃ bhavati grāmyadharmarucir bhṛśaṃ || Madhukośa to Mādhavanidāna 62.4: ‘grāmyadharmeṇa rug bhṛśām’ ity atra ‘grāmyadharme rucir’ iti pāṭhāntaraṃ, tatra rucir abhilāṣaḥ, grāmyadharme maithune pariplutāyāṃ bhavati is a correct na-Vipulā. vātalā karkaśā stabdhā śūlanistodapīḍitā | catasṛṣv api cādyāsu bhavanty anilavedanāḥ | sadāhaṃ kṣīyate raktaṃ yasyāḥ sā lohitakṣayā | srutāv apy udgired bījaṃ vāminī rajasā plutā | Mādhavanidāna 62.5ab: sadāhaṃ kṣīyate raktaṃ yasyāṃ sā lohitākṣayā Dalhaṇa to Ut.38.12: `sadāhaṃ kṣīyate raktaṃ yasyāṃ sā lohitākṣayā' iti kecit paṭhanti | prasraṃsanī saṃsraṃsate kṣobhitā duḥprajāyinī | sthitaṃ sthitaṃ hanti garbhaṃ putraghnī raktavisravaiḥ | Ḍalhaṇa at SS.6.38.13: ‘duḥprasūś ca’ ity atrānye ‘duḥprajāyanā’ iti paṭhanti, duṣṭībhūtāpatyamārgeti vyākhyānayanti| Mādhavanidāna 64.6ab: prasraṃsinī sraṃsate ca kṣobhitā duṣprajāyinī atyarthaṃ pittalā yonir dāhapākasamanvitā | catasṛṣv api cādyāsu pittaliṅgāni yojayet | atyānandād asantoṣād grāmyadharme 'dhigacchati | karṇṇinyāṃ karṇṇikā yonau śleṣmāsṛgbhyāṃ tu jāyate | maithune caraṇī pūrvā puruṣāt sātiricyate | bahuśaś cāticaraṇāt tato bījaṃ na tiṣṭhati | Ḍalhaṇa at SS.6.38.15-17: anye ‘maithune 'caraṇā pūrvaṃ’ iti paṭhanti, śeṣaṃ samam | Ḍalhaṇa at SS.6.38.15-17: bahuśaś cāticaraṇī tayor bījaṃ na tiṣṭḥati’ iti kecit paṭhanti | śleṣmalā picchilā yoniḥ kaṇḍūgrastātiśītalā | catasṛṣv api cādyāsu kaphaliṅgāni yojayet | naṣṭārttavastanaḥ ṣaṇḍhyāṃ kharasparśā ca maithune || atikāyagṛhītāyās taruṇyā aṇḍanī bhavet | Mādhavanidāna 62.11cd: atikāyagṛhītāyās taruṇyās tv aṇḍalī bhavet | Here, the edition reports a reading of the MS ‘ka’: aṇḍinī vivṛtā tu mahāyoniḥ sūcīvaktrātisaṃvṛtā | sarvaliṅgasamutthānāṃ sarvadoṣasamanvitā | catasṛṣv api cādyāsu sarvaliṅganidarśanam | pañcāsādhyā bhavantīmā vyādhayaḥ sarvadoṣajāḥ | Bhāvaprakāśa Ma Ci 70.16cd: catasṛṣv api cādyāsu sarvaliṅganidarśanam || pratidoṣaṃ tu sādhyāsu snehādikrama iṣyate | dadyād uttarabastīś ca viśeṣeṇa yatheritaṃ | karkaśāṃ śītalāṃ stabdhām alpasparśān tathaiva ca | kumbhīsvedair yojayīta sānūpodakasaṃyutaiḥ | madhurauṣadhasaṃyuktān veśavārāṃś ca yoniṣu | nikṣiped dhārayeyuś ca balātailam alaṃ śanaiḥ | dhāvanāni ca pathyāni kurvīta vamanāni ca | ūṣācoṣānviteṣūktaṃ kuryāc chītavidhiṃ bhiṣak | SS.Ci.2.22 in NAK 5-333 ūṣāsrāvānvitan tan tu ghṛṣṭam ity abhidhīyate || durgandhāṃ picchilām vāpi cūrṇṇaiḥ pañcakaṣāyajaiḥ | pūrayed rājavṛkṣādikaṣāyañ cātra śodhanaṃ || yonikrimiprabandhāṃ tu śodhanadravyasaṃyutaiḥ | sagomūtraiḥ salavaṇaiḥ kalkair āpūrayec chanaiḥ || bṛhatīphalakalkair vā tadambupariśodhitā | sakaṇḍūrāṃ tu nisparśāṃ pūrayed dhūpayec ca tām | karṇṇinyāṃ varttayo deyāḥ śodhanadravyasaṃyutāḥ | prasraṃsinīṃ ghṛtābhyaktāṃ kṣīraṃ svinnā praveśayet | pidhāya veśavāraiś ca tato bandhaṃ samācaret | pratidoṣaṃ nidadhyāc ca †surāriṣṭasamāṃ† bhiṣak | kṣīramāṃsarasaprāyam āhāraṃ vidadhīta ca | śukrārttavastanyadoṣā rasadoṣāś ca kīrttitāḥ | klaibyasthānāni mūḍhasya garbhasya vidhir eva ca || garbhiṇīṃ prati rogeṣu cikitsā cāpy udīritā | anuprajāta rogāṃś ca cikitsed uttarān bhiṣak || iti || The Nepalese MSS do not follow the sequence of the vulgate here. The Nepalese edition should follow the Nepalese MSS, i.e., vulgate 6.38 is followed by 6.60
[Adhyāya 60: draft edition based on MS K] athāto mānuṣapratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ || yathovāca bhagavān dhanvantariḥ śṛṇu vatsa suśruta || One of the only two places in the Nepalese version where this yathovāca phrase appears. The other is Suśrutasaṃhitā 5.1.2. At that location, a scribe of witness H added the marginal phrase atha khalu vatsasuśrutaḥ. niśācarebhyo rakṣyas tu nityam eva kṣatāturaḥ | iti yat prāgabhihitaṃ vistaran tasya vakṣyate || grahāṇyaṃ gativijñānam anavasthāsahiṣṇutā | kriyāś cāmānuṣī yasmiṃ sagrahaḥ parikīrttitā || aśucibhinnamayādakṣata taṃ | hiṃsyur hiṃsāvihārārthaṃ satkārārtham athāpi vā | asaṃkhyeyāṃ grahāṇyas ttu grahādhipatayas tu ye || vyañjānte vividhākārā bhidyante te tathāṣṭadhā | devās ca devārigaṇyas tathaiva gandharvayakṣāḥ pitaro bhujaṅgāḥ | rakṣāṃsi yā cāpi piśācahātireṣoṣṭako devagaṇyai grahaukhyaḥ | saṃtuṣṭaḥ sucira vina ṣṭagandhamālyau nistandrīr avitathasaṃskṛtābhilāpī | tejasvī sthitanayano varapradātā brahmaṇyau bhavati ca rudradevajuṣṭaḥ || saṃsvedīṃ dvijagurudevadoṣavaktā jihmākṣo vigatabhayo vimārgadṛṣṭiḥ | saṃtuṣṭo bhavati na cānnapānahātairdraṣṭātmā bhavati ca devaśatrujuṣṭaḥ || hṛṣṭātmā pulinavanāntaropasevī svācāraḥ parigatagandhamālyapaḥ | nṛttādyaiḥ prahasati cāru cālpaśabdaṃ gandharvagrahaparipīḍito manuṣyaḥ || tāmrākṣaḥ priyatanuraktavastradhārī gambhīro drutagatiralpavāk sahiṣṇuḥ || tejasvī vadati ca kim dadāmi kasmai yo yakṣagrahaparipīḍito manuṣyaḥ || pretānāṃ nipatati saṃstareṣu piṇḍāṃ śāntātmā jalam api cāpasavyahastaḥ | māṃsepsustilakṛtapāyasābhikāmastadbhakṣo bhavati pitṛgrahābhijuṣṭaḥ || yastūrvyā prasarati sarpavat kadācit sṛkvaṇyau vilihati jihvayā tathaiva || krordhārttoguḍaṃmadhudugdhapāyasepsurvijñeyo bhavati bhujaṅgamagra hārttaḥ || māṃsāsṛgvividhasurāvikāralipsurnirlajjo bhṛśamatiniṣṭhuro tiśūraḥ | krodhārtto vipulabalo niśāvihārī | śaucadviḍ bhavati sa rakṣasā gṛhītaḥ | udhdhastaḥ kṛśaparuṣaś cirapralāpī durgandho bhṛśamaśucistathātilolaḥ | bahvāśī vijanahimāṃburātrisevī vyācaṣṭaṃ bhramati rudan piśācajuṣṭaḥ || sthūlākṣo drutagamanaḥ saphenalehī niṣceṣṭaḥ patati ca vepatethayāti | yaś cādridviradanagādivicyutaḥ saṃ saṃhṛṣṭo bhavati sahagrahābhijuṣṭaḥ || devagrahāḥ paurṇṇāmāsyāmāsurāḥ sandhyayor api | gandhayāḥ prāyaśoṣṭamyāṃ yakṣāś ca pratipatha | kṛṣṇakṣaye ca pitaraḥ paṇcamyām api coragāḥ | rakṣāṃsi rātrau paiśācāś carturdaśyāṃ viśaṃti hi || darpaṇyadīn yathā cchāyā śītoṣṇaṃ prāṇino yathā | mayo bhāskarārcīṃṣi tathā dehaṃ ca dehadhṛk | viśanti na ca dṛśyante grahāstadvaccharīriṇam || tapāṃsi tīvrāṇi tathaiva dānaṃ vratāni dharmo niyataś ca satyaṃ | grahāstathāṣṭāvapi teṣu nityaṃ vyastāḥ samastāś ca yathāprabhāvaṃ | na te manuṣyaiḥ saha saṃviśanti na vā manuṣyāṃ kvacidāviśanti | ye tvāviśantīti vadanti mmūhās te bhūtasargād viṣayādvyapoḍhā | teṣāṃ grahāṇāṃ paricārakā ye koṭīsahasrāyutapadmasaṃkhyāḥ | asṛgvasāmāṃsabhujaḥ subhīmā niśācarāś cāpi tam āviśanti | niśācarāṇān teṣāṃ hi ye devagaṇasaṃrśritāḥ | te tu tat satvasaṃsargāsmaddhruttās tu tad añjanāḥ | devagrahā iti khyātāḥ procyante śucayas tu te | devavac ca namasyante pravarttante ca devavat | svāmiśīlapriyācārāḥ krama eṣa surādiṣu | nirṛteryā duhitarastāṃsāṃ sa prabhavaḥ smṛtaḥ || sanyāso satpravṛtteṣu vṛttiteṣāṃ gaṇaiḥ kṛtāḥ | hiṃsāvihārā ye kecid divyam bhāvānapāśritāḥ | bhūtānīti kṛtā saṃjña teṣāṃ bhūtapravaktṛbhiḥ | grahasañjñāni bhūtāni tasmād budhyaitayo bhiṣak || vidyayā bhūtavaidyatvamatan tv evaṃ nirucyate | teṣāṃ śānty atham anvicchan vaidyas tu susamāhitaḥ | japyaiḥ saniyamaidhīmān ārabheta kicitsituṃ | raktāni gandhamālyāni bījāni madhusarpiṣī | bhakṣyāś ca sarve sarveṣāṃ sāmānyo vidhirucyate || vastrāṇi madyamāṃsāni kṣīrāṇi rudhirāṇi ca | yāni yeṣāṃ yatheṣṭāni tāni teṣāṃ pradāpayet | hiṃsanti manujāṃ yeṣu prāyaśo divaseṣu tu | devagrahe devagṛhe hutvāgniṃ prāpayed baliṃ || kuśasvastikapūpājyacchatrapāyasasaṃyutaṃ | āsure tu yathākālaṃ vidadhyāc catvarādiṣu | gandharvasya gavāṃ mārge maṃdyamāṃsāṃ bujākulaṃ | hṛdye veśmani yakṣasya kulmāṣāsṛksurādibhiḥ | atimuktakacampādyaiḥ puṣpaiś ca vitared baliṃ | catuṣpathai rākṣasasya bhīmeṣu gahaneṣu vā | śūnyālaye piśācasya cītraṃ balimupāharet | na śakyā balinā yetu yogaistāṃ samupācaret | janvṛkṣacarmaromāṇi śalyakālasunan tathā | hiṃgu mūtrañ ca bastasya dhūpamasmai pradāpayet | etena śāmyati kṣipraṃ balavānapi yo grahaḥ | gajāhvāpippalīmūlaṃ vyoṣāmalakasarṣapān | godhānakulamārjāraruṣapittaprapeṣimān| nasyābhyañjanasekeṣu vidadhyād yogatatvavit || nadyāṃ pitṛgrahāyaṣṭaṃ kuśāsuraṇa bhūṣitaṃ | tatraivopaharec cāpi nāgāya vividhād baliṃ ||| svarāśvāśvatarolūkakarabhaśvaśṛgālajaṃ | purīśaṃ kaṃkagṛdhrābhyāṃ varāhasya ca pīṣayet | bastamūtreṇa tatsiddhaṃ tailaṃ syāt pūrvavad dhitaṃ | śirīṣapuṣpa laśuna śuṇṭhī siddhārthakaṃ vacāṃ | mañjiṣṭhāṃ rajanī kṛṣṇāṃ bastamūtreṇa pīṣayet | vartyaś chāyāviśuṣkāstāḥ sapittāt nayanāṃjanaṃ | naktamālaphalaṃ vyoṣaṃ mūlaṃ śyonākabilvayoḥ haridre ca kṛtā vartyaḥ pūrvavannayanañjane | vacām api | bastamūtreṇa piṣṭanna matsyapittena pūrvavat | pūrāṇasarpirlaśunaṃ hiṃgu siddhāthakaṃ vacā | golomī cājalomī ca bhūtakeśī jaṭī tathā | kukkuṭī sarpagandhā ca tiktālāvū viāṣāṇike| vajraproktā vayasthā ca śṛṅgī mohanavalyapi || arkamūlaṃ trikaṭu |kaṃ tāla sroto jamañjanaṃ | naipālī haritālañ ca ra | mārjāradvīpavājigajāṃs tathā | śvāvidchālyakagodhānāṃ tathaiva nakuloṣṭrayauḥ | vidadhītavasāmūtraṃ rattapittanakhatvacaḥ | asmin varge bhiṣak kuyāt tailāni ca ghṛtāni ca | pānābhyañjananasyeṣu tāni yojyāni jānatā | avapīḍeñjane caiva vidadhyād guḍikākṛtāṃ | vidadhīta parīṣeke kvathitaṃ cūrṇitaṃ tathā | uddhūpane ślaṣṭaṃ pradehe cāvacārayet | eṣa sarvavikārāṃs tu mānasānavicāritaḥ | hanyādalpaina kālena snehādirapi ca kramaḥ | na cācaukṣaṃ prayuñjīta prayogaṃ devatāgrahe | ṛte paiṣācamanyeṣāmanukūlaṃ samācaret | vaidyāturau nihanyuste dhruvaṃ kruddhā mahaujasaḥ | hitāhitavidhānañ ca nityam eva samācared iti || kāyaci || ||
[Adhyāya 61: draft edition based on MS K] athāto pasmārapratiṣedhaṃ vyāṃ || smaraṇan na bhavaty asminn āpac ca parivarjayet | apasmāra iti proktas tato yaṃ vyādhir antakṛt | hṛtkampaḥ śūnyatā svedo dhyānaṃ mūrcchā pramūḍhatā | nidrānāśaś ca tasmiṃs ca bhaviṣyati bhavanty atha | saṃjñāvaheṣu srotaḥsu doṣavyāpteṣu mānavaḥ | dantāṃ khādaṃ vaman phenaṃ vivṛtākṣaḥ patat kṣitau | so pasmāra iti khyātaḥ sa ca dṛṣṭaś caturvidhaḥ | yo brūyād vikṛtaṃ satvaṃ kṛṣṇaṃ māmanudhāvati | tato me cittanāśaḥ syāt sopasmāro nilātmakaḥ | yo brūyād vikṛtaṃ satvaṃ pītaṃ māmanudhāvati | tato me cittanāśaḥ syāt sa pittabhava ucyate | yo brūyād vikṛtaṃ satvaṃ śuklaṃ māmanudhāvati | tato me cittanāśaḥ syāt sopasmāraḥ kaphātmakaḥ || hṛdi todastṛkledastriṣvapyeteṣu saṃkhyayā | pralāpaḥ kūjanaṃ krodhaḥ pratyekañ ca bhavanti hi | sarvaliṃgasamavāpaḥ sarvadoṣaprakopaje | animittāgamād vyādher gamanād asṛhād api | āgamāccāpy apasmāraṃ vadantyanyo nya dūṣaṇaṃ | kramopayogād doṣāṇyaṃ kṣaṇikatvāt tathaiva ca | āgamād vaiśvarūpyāc ca sa tu nirvalyate budhaiḥ | deve varṣaty api yathā bhūmau bījāni kānicit | śaradi pratirohanti tathā vyādhisamucchrayaḥ | sthāyinaḥ kecidalpena kālenābhivivadhitāḥ | darśayanti vikārāṃstu viśvāṃ kramanisargataḥ | apasmāro mahāvyādhistasmād doṣaja eva tu | tasya kāyo vidhiḥ sarvā unmādeṣu pravakṣyate | purāṇasarpiṣa pānamabhyaṅge caiva pūjitaṃ | upayogo grahoktānāṃ yogānāṃ vāpy aśeṣataḥ | bhis rukaṭvaṅgakiṇihīnimbatvagrasasādhitaṃ | caturguṇe gavāṃ mūtre tailamabhyañjane hitaṃ | godhāṇakulanāgānāṃ vṛṣabharkṣagavān api | pitteṣu tailaṃ siddhāñ ca nasyebhyaṅge ca pūjitaṃ | tīkṣṇair ubhayatobhāgaiḥ śirasaś ca virecanaiḥ | kulatthayavakolāni śarabījaṃ palaṃkaśā | jaṭilāṃ pañcamūle dve pathyāni kvāthyayogataḥ | bastamūtrayutaṃ sarpiḥ pacet tat paittike hitaṃ || vātikaṃ bastibhiś cāpi paittikañ ca virecanaiḥ | kaphajam vamanaidhīmānapasmāramupācaret | bhārgīsiddhe pacet kṣīre śālitaṇḍulapāyasaṃ | tryahaṃ kṣaudrayutaṃ bhoktuṃ varāhāyopakalpayet | jñātvā ca madhurībhrūtaṃ taṃ viśasyānnamuddharet | trīn bhāgāṃ tasya hiṇvasya cūrbhāgena saṃsṛjet maṇḍodakāthe deyaś ca bhārgīkvātha suśītalaḥ śuddhe kumbhe nidadhyāc ca saṃbhāra taṃ surāt tataḥ | jātagandhāṃ jātarasāṃ pāyayed āsavaṃ bhiṣak | sirāñ ca vyadhayet prāptāṃ maṃgalyaṃ cāpi dhārayed iti || kāyacikitsā || ||
[Adhyāya 62: draft edition based on MS K] athātonmādapratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ || madayanty uddhatā doṣā yasmād unmārgam āśritāḥ | mānaso yamato vyādhirunmāda iti kīrtyate | ekaikaśaḥ sarvaśaś ca dośairatyathamucchritaiḥ | mānasena ca duḥkhena pañcamaś ca sa ucyate | viṣādbhavati ṣaṣṭhaś ca yathāsvaṃ tasya bheṣajaṃ | sa tu pravṛddhastaruṇo madasaṃjñāṃ bibhartti ha | mohodvegaḥ svanaḥ śrotre gātrāṇyamapakarṣaṇaṃ | atyutsāho ruciś cānne svapne kaluṣamajjanaṃ | vāyunonmathanaṃ cāpi bhramaś cakragatasya vā | yasya syur acireṇaivā unmādaṃ so dhigacchati || āsphoṭāyatyaṭati gāyati nṛttaśīlo vikrośati bhramati cāpy anilaprakopāt | tīkṣṇā himāmbuni caye pi sa vahniśaṃkī pittārdito nabhasi paśyati tārakāṃś ca | nidrāparo lpakathato lpabhuguṣṇasevī rātrau bhṛśaṃ bhavati cāpi kaphaprakopāt | sarvātmake tribhir api vyatimiśritāni rūpāṇi vātakaphapittakṛtāni vidyāt | cauraiḥ sarājaḥ puruṣair aribhi yathā vā vitrāsitasya dhanabāndhavasaṃkṣayād vā || gāḍhaṃ kṣate manasi ca priyayā riraṃsor jāyeta cotkaṭātaro manaso vikāraḥ | citraṃ bravīti ca manonugataṃ visaṃjño gāyatyatho hasati rodati cāpi mūḍhaḥ | raktekṣaṇai hatabalendriyavāk sudīnaḥ śyāmānano viṣakṛte na saṃjñaḥ || manujamunmādārtaṃ viśodhayet | tīkṣṇair ubhayatobhāgaiḥ śirasaś ca virecanaiḥ | vividhairavapīḍaiś ca sarṣapasnehasaṃyutaiḥ| cūrṇṇaṃ śukyātha nāḍyā vā pradhame vvāsyatastavyoḥ | satataṃ dhūpayec cainaṃ śvagomāṃsaistupūtibhiḥ | sarṣapānyañ ca tailena nasyābhyaṅgai hitaḥ sadāḥ | ayaḥ pāśāvabaddhaś ca rajjuvyāḍāyudhādibhiḥ | trāsayed rakṣañ ca taṃ prasupta tṛ || jalodanāśinañ caiva śuddhe veśmani vāsayet | surakṣitaṃ balavatā jale taṃ pariṣecayet | gajairvinītair uragairaviṣaiś cāpi bhīṣayet | stambhāvabaddhaṃ yaṣṭībhiḥ kaśābhir vāpi tāḍayet | pratudedārayā cainaṃ marmāghātaṃ vivarjayet | cakrāpidhāne kūpe ca satataṃ tan nivāsayet | tryahāt tryahād cāsmai dadyād yavāṃgūm atha tarpaṇaṃ | kevalenāmbunā vāpi kulmāsām vā bahuśrutaḥ | brāhmīmendrīṃ viḍaṃgāni vyoṣa hiṃgu jaṭīsurāṃ | rāsnāṃ viṣaghnāṃ laśunaṃ viśalyāṃ surasāṃ vacāṃ | jyotiṣmatīn nāgavinnām anantāmabhayāt tathā | saurāṣṭrīñ ca samāṃśāni nāgamūtreṇa pīṣayet | cchāyāviśuṣkāstāvartyo yojayed vidhikovidaḥ | avapīḍe ñjane bhyaṅgo nasye dhūpe tathaiva ca | uropāṃgalalāṭoṣu sirāṃś cāsya vimokṣayet | apasmārakriyāñ cāpi grahoddiṣṭāñ ca kārayet | śāntadoṣaṃ viśuddhaś ca snehabastibhir ācaret | mṛdupūrvaṃ made py evaṃ kriyāṃ mṛdvīṃ prayojayet| śokaśalyaṃ vyapanayed unmāde pañcame bhiṣagiti || kāyacikitsā || ||
[Adhyāya 63: draft edition based on MS K] athāto rasabhedamadhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ || doṣāṇyaṃ pañcadaśadhā prasaro bhihitas tu yaḥ | triṣaṣṭi rasabhedānāṃ tatprayojanamucyate || avidagdhā vidagdhā vā bhidyante te triṣaṣṭidhā | triṣaṣṭirasabhedāṃs tu vīkṣya tatra prayojayet | ekaikasyānugamanaṃ bhāgaśo yadudīritaḥ | doṣāṇyaṃ tatra matimāṃ triṣaṣṭīnāṃ prayojayet | yathākramapravṛttānāṃ dvikeṣu madhuro rasaḥ | pañcānukramate yogān amvlaś catura eva ca | trīṇyaitā gacchati raso lavaṇaḥ kaṭuko dvayaṃ | tiktaḥ kaṣāyamanveti te dvikā daśa pañca ca || tadyathā | madhurāmvlau | madhuralavaṇau | madhurakaṭukau | madhuratiktau | madhurakaṣāyau | ete pañcānukrāntā madhureṇa || amvlalavaṇaḥ | amvlakaṭukaḥ | amvlatiktaḥ | amvlakaṣāyaḥ | te catvāro nukrāntā amvlena | lavaṇakaṭuḥ | lavaṇatiktaḥ | lavaṇakaṣāyaḥ | ete nukrāntās trayo lavaṇaina || kaṭutiktaḥ | kaṭukaṣāyaḥ | dvāv anukrāntau kaṭukena || tiktakaṣāyaḥ | eka evānukrāntas tiktaina || ete pañcadaśa dvikasaṃyogāḥ vyākhyātāḥ || trikāna ta ūdhvaṃ vakṣyāmaḥ | ādau prayujyamānas tu madhuro daśa gacchati | ṣaḍamvlo lavaṇas tasmād adham ekaṃ rasaḥ kaṭuḥ || madhurāmvlakaṭuḥ | madhurāmvlatiktaḥ | madhurāmvlalavaṇakaṭuḥ | madhurāmvlalavaṇatiktaḥ | madhurāmvlalavaṇakaṣāyaḥ | madhurakaṭutiktaḥ | madhurakaṭutiktaḥ | madhurakaṭukaṣāyaḥ || madhuratiktakaṣāyaḥ | evam eteṣān daśānāṃ trikaśaṃyogānāṃ mādau madhuraḥ prayujyate || amvlalavaṇakaṭuḥ | amvlalavaṇatiktaḥ | amvlalavaṇakaṣāyaḥ | amvlakaṭutiktaḥ | amvlakaṭukaṣāyaḥ | amvlatiktakaṣāyaḥ |evam eṣāṃ ṣaṇṇyamādāv amvlaḥ prayujyate || lavaṇakaṭutiktaḥ | lavaṇakaṭukaṣāyaḥ | lavaṇatiktakaṣāyaḥ | evam eteṣāṃ trayāṇāmādau lavaṇaḥ prayujyate || kaṭutiktakaṣāyaḥ | evam eṣa eka evādau kaṭukaḥ | evam ete trikasaṃyogā viṃśatir vyākhyātāḥ || catuṣkānata ūrdhvaṃ vakṣyāmaḥ | catuṣkarasasaṃyoge madhuro daśa gacchati | amvlacaturo yāti lavaṇastveka eva tu || madhurāmvlalavaṇakaṭukaḥ | madhurāmlalavaṇatiktaḥ | madhurāmvlalavaṇakaṣāyaḥ | madhurāmvlakaṭutiktaḥ | madhurāmvlakaṭukaṣāyaḥ | madhurāmvlatiktakaṣāyaḥ | madhuralavaṇakaṭutiktaḥ | madhuralavaṇakaṭukaṣāyaḥ | madhuralavaṇatiktakaṣāyaḥ | madhuralavaṇatiktakaṣāyaḥ | madhurakaṭutiktakaṣāyaḥ | evam eṣāṃ daśānāṃ catuṣkasaṃyogānāmādau madhuraḥ prayujyate || amvlalavaṇakaṭutiktaḥ | amvlalavaṇakaṭukaṣāyaḥ | amvlalavaṇatiktakaṣāyaḥ | amvlakaṭutiktakaṣāyaḥ | m eṣāṃ cartuṇṇāmādāvamvlaḥ | lavaṇakaṭutiktakaṣāyaḥ | evam eṣa eka evādau lavaṇaḥ | evam ete pañcadaśa catuṣkasaṃyogāḥ | pañcadaśa vyākhyātāḥ | pañcakānata ūrdhvaṃ vakṣyāmaḥ || pañcakāṃ pañca madhuraḥ ṣaṭkamamvlas tu gacchati | madhurāmvlalavaṇakaṭutiktaḥ | madhurāmvlalavaṇakaṭukaṣāyaḥ | madhurāmvlalavaṇatiktakaṣāyaḥ | madhurāmlakaṭutiktakaṣāyaḥ | madhuralavaṇakaṭutiktakaṣāyaḥ | evam eṣāṃ madhurāmvlakaṭutiktakaṣāyaḥ || madhuralavaṅakaṭutiktakaṣāya iti || evam eṣāṃ pañcānāṃ pañcakasaṃyogānāmādau madhuraḥ prayujyate || amvlalavaṇakaṭutiktakaṣāyaḥ | evam ekasyādāv amvlaḥ | evam ete ṣaṭ pañcakāḥ vyākhyātāḥ || ṣaṭkam ekam ata ūrdhvaṃ vakṣyāmaḥ || madhurāmvlalavaṇakaṭutiktakaṣāyaḥ | ekas tu evam ekaḥ ṣaṭkasaṃyogāḥ | ekaikaśaś ca ṣad rasā bhavanti | prākāśyena | madhuraḥ | amvlaḥ | lavaṇaḥ | kaṭukaḥ | tiktaḥ | kaṣāyaḥ | evam ete triṣaṣṭirasayogāḥ vyākhyātāḥ | doṣabhedāt | dviṣaṣṭyās te prayoktavyā vicakṣaṇair iti || kāyacikitsā || ||
[Adhyāya 64: draft edition based on MS K] athātaḥ svastharakṣaṇīyaṃ vyākhyāsyāmaḥ || samadoṣaḥ samāgniś ca samadhātumalakriyaḥ | prasannātmendriyamanā svastha ity atidhīyate | tasya tad drakṣaṇaṃ vatśa cikitsāyāḥ paraṃ hitaṃ | tasya yad vṛttam uktaṃ hi rakṣaṇañ ca mayāditaḥ || tasminn arthāṃ samāsoktaṃ vistareṇaiha vakṣyate | yasmin yasminṛtau ye ye doṣāḥ kupyanti dehināṃ | teṣu teṣu pradātavyā rasāste te vijānatā || praklinnatvāc charīrāṇyaṃ varṣāsu khalu dehināṃ | mandegnau kopam āyānti saṃharṣāt mārutādayaḥ | tasmāt kledaviśuddhyathaṃ doṣasaṃdhāraṇaya ca | kaṣāyatiktakaṭukai rasaiḥ saṃyuktamadravaṃ || nātisnigdhaṃ nātirūkṣamuṣṇaṃ dīpanam eva ca | deyamannaṃ nṛpataye yajjalañ cauktamāditaḥ | taptāyasa kṛtāmbho vā pibet kṣaudrānvitañ ca yat | ahni varṣānilāviṣṭe tyarthaśītāmbusaṃkule | taruṇatvād vidāhañ ca gacchanty auṣadhayas tathā | tannimittañ ca matimān nātivyāyāmam ācaret || nātiśīte purāṇyas tu yavagodhūmaśālayaḥ | yūṣaiḥ mūpaiś ca kaṭubhir bhojyair hṛdyaiś ca jāṅgalaiḥ | mādhvīkaṃśīdhumalpam vā māhendram atha sārasaṃ | taptaśītaṃ kṣaudrayutaṃ kaupajam vā pibejjalaṃ | pūrvānilaṃ gharmasevāmudamanthaṃ sarijjalaṃ | divāśvapnamavaśyāyaṃ varjayec cātra maithunaṃ | praghairṣādvarttanasnānagandhasragdhṛmasevinā | bhūmyuṣmaparihārārthaṃ svapet madhyamaveśmani | śīte sāgnau nivāte ca guruprāvaraṇyanvitaḥ | kṣate kledādidoṣāṃś ca varjayec chasamvṛtaḥ || yāyānnāgavadhūbhiś ca praśastāgurubhūṣita iti || vyāpanītadharābhogaghananīlāvaguṇṭhite | vyomniprasannadiṅgarggaladdha prasarabhāskare | śkrāśtraladdhasandarśa jāyamānoddhate tataḥ | ākrāmati raverlakṣmīs tiraskṛtya ghanaṃ ghanaṃ | varṣāsu sañcitam pittamauṣṇyāc charadi kupyati | tasmāt pittaghnaṃ seveta sarva eva ghanātyaye || śītaṃ kaṣāya madhuramīṣallaghu satiktakam || sasarpirjāṅgala yutaṃ śaradyadyāt prakāṃkṣataḥ | hariṇyaṃ pṛṣatāṃ lāvāñc chaśāneṇyan kapiñjalāṃ || mudgāñc chālīnyavāñ jīrṇṇāṃ seven nātivyavāyavān | vidā hi kṣāratīkṣṇoṣṇadivāśvapnagurūṇyatha | śākaṃ guru ca yat māṃsamavaśyāyañ ca varjayet | sevyaḥ śaradi yat tanavidhireṣa vijānatā | drākṣakvukṣīrasevī ca bhavet tatra narādhipa | varṣāsu sañcitam pittaṃ nirharec ca virecanaiḥ | tiktaḥ sarpiḥ prayogair vā sirāṇyañ cāpi mokṣaṇaiḥ | svāduśītañ jalaṃ medhyaṃ śucisphaṭikanirmmalaṃ | śarac candrāṃsunirdhūtamagastyodayanirviṣaṃ | prasannatvāc ca salilaṃ sarvam eva tadā hitaṃ | śaratsupavanañ caivakamālautpalaśāliṣu | candanaṃ vāsakarpūraṃ vāsaś cāmalinaṃ laghuḥ | bhajec ca śāradaṃ mālyaṃ sīḥ pānañ ca yuktitaḥ | candrapādāḥ sahṛdvargaḥ sukhāni madhurāgiraḥ | pittapraśamanaṃ yac ca tac ca sarvaṃ samācarediti || hemantaḥ śītalo rūkṣo mandasūyo nilākulaḥ | annapānāṃ tilān māṣāṃ śākāni ca dadhīni ca | tathekṣuvikṛtīñ cchālīṃ sugandhāṃś ca navānapi | prasahānūpāmāṃsāni kravyādabilaśāyināṃ | audakānāṃ plavānāñ ca pādināñ caupayojayet | madyāni ca prasannāni yac ca kiñcid balapradaṃ | kāmatas tan niṣeveta puṣṭim icchan himāgame | tailai koṣṇe sukheṣṇe vā praśastamavagāhanaṃ | saśiraskaṃ tathābhyaṃgaṃ vyāyāmañ cācared bhṛśaṃ | sukhodakāvagāhaṃ vā saucamuṣṇāmbum eva ca | sāṃgārayāne mahati dhūpāmodamadotkaṭo | aurṇṇākauseyasamvītaśayane kuthakāstṛte | kuṃkumāgurudigdhāṃge nivāte gṛhagahvare | śayītaśayane cāpi suvistīrṇṇe manorame | sevyamāno mṛduśparśair nirdayair upagūhanaiḥ | tatrāpanītahārāṃś tu priyānāyaḥ śvalaṃkṛtāṃ | rāmayeyuyathākālaṃ balād api madotkaṭyaḥ | eṣa eva vidhiḥ kāyaḥ śiśire samudāhṛtaḥ | hemanta śeṣaḥ śiśiraḥ kecidicchanti vaidyakāḥ | meghamārutajaṃ śītaṃ raukṣyaṃ cādānajaṃ yataḥ | bhajejjijīviṣus tatra soṣṇasnigdhataranvidhiṃ | tatra manthamavaśyāyaṃ pravātaṃ rūkṣabhojanaṃ | malināni ca vāsāṃsi tathā śnānañ ca varjayed iti || tuṣārapaṭanirhāradīptabhāskararaśmiṣu | dineṣu jyambhamāṇaiṣu hīymānāsu rātriṣu | puṣpāṣṭahāsaśavalaiś ca latkisalayojjvalaiḥ | bhramaroṅgītaniḥśvanaiḥ | darśayan suvicitrāsu vanopavanarājiṣū | prakupyanti yathoddiṣṭaṃ sisṛkṣati gadātkaphaḥ | hemante nicitaḥ śleṣmā śaityāc chītaḥ śarīriṇyaṃ | auṣṇyādvasante viṣyaṇṇa kurute vividhān gadān | ato mbūmadhurasnigdhadivāsvapna gurūṇi ca | varjjayed vamanādīni kaṇy api ca kārayet | ṣaṣṭikānanavāñ chālīn nīvārān mudga kodravān | lāvādiviṣkirarasaiś cādyādyūṣañ ca yuktibhiḥ | paṭolanimbavetrāgratiktaiś cānyair himātyaye | sevenmadhvāsavāriṣṭāṃ sīdhuṃ mādhvīkam eva ca | vyāyāmam añjanan dhūmaṃ tīkṣṇañ ca kavaḍagrahaṃ | uṣṇāmbunā ca sarvārthān seveta kusumāgame | yavamudgamadhuprāyaṃ vasante bhojanaṃ hitaṃ | vyāyāmo vyadhikaś cātra sarva eva prasasyate | śirovirekair vamanaiḥ kaṣāyaiḥ kavaḍagrahaiḥ | nirharedapramattaś ca hemantopacitakaphaṃ | śuciḥ śuklāmbaradharaś candanāgurubhūṣitaḥ | pīnastanorujaṃ ghānāṃ rūpayauvaśālinīṃ | kānaneṣu vicitreṣu sarvālaṅkārabhūṣitāṃ | romayed yāvad utsāhaṃ sumanāḥ kusumāgame | tataś candrakarālokāṃ pradoṣaṃ sat suhṛjjanaḥ | saṃseved athavā liṅgya śvapet kāntāṅgṛhodare || ādadānaḥ karair grīṣme jagatsnehan divākaraḥ yauvanotsavanibhargnavanitāyām iva kṣitau | bibhratyāṃ durbhagaṃ rūkṣaṃ reñcaṅgārāruṇaṃ vapuḥ | vātacakrasamuddhūtaśuṣkaparṇṇaśvanānvitaḥ | raukṣyaṃ sañjanayatyāśus tataḥ śuṣyanti dehinaḥ | tasmān nidāghasamaye śoṣaṇaṃ rūkṣaṇañ ca yat | vyāyāmamuṣṇamāyāsaṃ maithunaṃ paridāhi ca | rasāṃś cāgniguṇyaidrikṣāṃ viśeṣeṇa vivarjayet || sarpiḥ khaṇḍa guḍāktāṃs tu sahākārarasānvitāṃ | sakkūn pibet prātas takraiḥ śītatoyottaraṃ naraḥ | yavagodhūmavikṛtīḥ śālīṃś ca vividhān api | prasahānūpamāṃ sāni vṛṣyāṇyanyāni yāni ca | prakārair vividhair adyānnidāghe svalkaṭumbinā | ṣāḍavair vividhairāgair gauḍikaiśvasu suṃkṛḥtaiḥ | suśītai snigdhamadhurais tarpayecchoṣitāṃs tanūn | hitañ ca bhojanaṃ grīṣme śītalaṃ madhuraṃ dravaṃ | saśarkareṇa payasā rātrāv api tu pūjitaṃ | sarāṃsi vāpyaḥ sarito vanāni rucirāṇi ca | candanāni parārdhyāni tathā sakamalotpalāḥ | tālavṛttānilānhārā | gharmakālaṃ niṣeveta vāsāṃsi sulaghūni ca || divā śītagṛhe cāpi padmotpaladalo yute | śamīta ca yathākāmaṃ spṛśyamāno nilaiḥ sukhaṃ | rātrau harmyatale hṛdye puṣpaprakarabhūṣite | jalajaih kusumaiś citraiś candrapādāvaguṇṭhite | vyajanair vījñamānaś ca spṛśyamānaś ca komalaiḥ | strīṇāṃ stanaiḥ karaiś cāpi muktāhāraiś ca śītalaiḥ | saṃsedyāmāna āsīta suhṛdbhir abhisamvṛtaḥ | śayītaśayane śubhre candanārdrapaṭo naraḥ | rūkṣoc chuṣkeṣu deheṣu grīṣme vā puṣpitovalī || pravṛddhagambhīraravair meghair ativinādite | prodbhinnakandale syāmakadambakuṭajārjyane | mālatīkusumāmodadaśāśāpūritembare | surendragopamaṇḍūkaiḥ prakīrṇṇavasudhātale | dvirephakṛtasaṅgītanalinīvanabhūṣite || śikhaṇḍināyakavarairnārambhakṛtotsave | daurbalyakāṣṭhāṃ paramāṃ yadā gacchati bhāskare | śītavātābhravarṣais tu vāyuḥ prāvṛṣi kupyati | nidāghopacitaṃ caiva prakupyantaṃ samīraṇaṃ | nihanyādavilambena vidhinā vyādhikovidaḥ | caryāḥ sukhoṣṇāś caratās tailāni vividhāni ca || bṛṃhaṇañ cāpi yatkiñcidabhiṣyandi tathaiva ca | navāmburūkṣaśītānnaṃ saktūṃś cāpi vivarjayet | yavaṣaṣṭikaśālīṃś ca godhumānanavāṃs tathā | harmyamadhye nivāte ca bhajec chayyāṃ mṛdūttarāṃ | saviṣaprāṇivinmūtralālāniṣṭhīvanādibhiḥ | samāplutan tadā toyamāntarīkṣaṃ viṣopamaṃ | vāyunā viṣajuṣṭena prāvṛṣeṇyaina dūṣitam | tad dhi sarvopayogeṣu tasmin kāle vivarjayet | ariṣṭāsavamaireyāṃ sopadaṃśāṃś ca yuktitaḥ | pibet prāvṛṣi jīrṇṇāṃs tu rātrau prāvṛṣi varjayet | nirūhaibastibhiś cāpi tathānyair mārutāpahaiḥ | kupitaṃ śamayed vātaṃ vārṣikañ ca caredvidhiṃ | bhūyo varṣāt tu parjanyo gaṃgāyādakṣiṇe jane | tatra ca prāvṛt vaṣākhyo ṛtū teṣāṃ prakīrttitau | tasya evottare deśe himavaddravyasaṃkule | bhūyaḥ śītatamas tatra hemantaśiśire ṛtū || ṛtāvṛtauya etena vidhinā varttate naraḥ | ghorānṛtukṛtānrogānāpnuyāt na kadācanaḥ | ata ūrdhvaṃ dvādaśāsanapravicārām vakṣyāmaḥ | tad yathā śītoṣṇasnigdharūkṣadravaśuṣkekakālikadvikālikauṣadhayuktahīnamātradoṣapraśamanapravṛdhyathāṃ || tṛṣṇāmadavidārhārttāt raktapittaviṣāt turān | saṃmūrcchā strīṣu ca kṣīṇyaṃ śītairannair upācaret | kaphavātāmayāviṣṭāṃ viriktaṃ snehapāyinaḥ | aklinnakāyāṃś ca narānuṣṇairannair upācaret | vātikān rūkṣadehāṃś ca vyavāyopahatāṃs tathā | vyāyāminaś cāpi narāṃ snigdhairannair upācaret | medasābhiparītāṃs tu sthūlāṃ mehāturānapi | kaphābhipannadehāś ca rūkṣairnnair upācaret | śuṣkadehāṃ pipāsārttāṃ durbalānapi ca dravaiḥ | praklinnadehaṃ vraṇinaḥ śuṣkairmehinam eva ca | ekakālaṃ bhaveddeyo durbalāgnivivṛddhaye | śamāgnaye tathāhāro dviḥ kālam atha pūjitaḥ | auṣadhadveṣinai deyaṃs tathoṣadhasamāyutaṃ | mandāgnaye rogiṇe ca mātrāhīnaḥ prasasyate || yathartudan usnvāhāro doṣapraśamanaḥ smṛtaḥ | ataḥ paraṃtū svasthānāṃ sarva eva prasasyate || ata ūdhvaṃ daśauṣadhakālān vakṣyāmaḥ | tatrābhaktaṃ | prāgbhaktaṃ | adhobhaktaṃ | madhyabhaktaṃ | antarābhaktaṃ | subhaktaṃ | sāmudbhaaṃ | muhurmuhur grāsaṃ | grāsāntarañ ceti || tatrābhaktannāmayaḥ | kevalam auṣadham upayujyate || vīryādhikaṃ bhavati bheṣajam annahīnaṃ hanyāt tathāmayam asamayam āśu caiva | tad bālavṛddhavanitāmṛdavas tu pītvā glāniṃ parāṃ samupayānti balakṣayañ ca || prāgbhaktan nāma | yat prāgbhaktaṃ pīyate | paścād bhujyate | tac chīghraṃ vipākam upayāti balaṃ na hiṃsyād annāvṛtatvān na ca murhur muhurvadanān nireti | prāgbhaktasevinam adhobalam ādadhāti | daddhāc ca vṛddhaśisubhīrukṛśāṅganānyaḥ || adhobhaktan nāma | yad bhuktvā pīyate | pītaṃ yad annam upayujya tad ūrvakāye hatvā gadāṃ bahuvidhāṃś ca balan dādāti || madhya bhaktan nāma | yan madhye bhaktasya pīyate | madhye tu pītam apahanty avisāribhāvā ye dehamadhyem atibhūya bhavanti rogāḥ || antarābhaktan nāma | yad antare pāyate | pūrvāparayor bhaktayoḥ hṛdyam manobalakaraṃ tv api dīpanañ ca pathyaṃ sadā bhavati cāntarabhaktakan tat || sabhaktan nāma | auṣadhaiṣu yat sādhyate || pathyaṃ sabhaktam abalābalayor hi nityaṃ tad dveṣiṇām api tathā śiśuvṛddhayoś ca | sāmudgan nāma | yad bhaktasyādāvante ca pīyate || doṣe dvidhā prasārite tu samudgasaṃjñāḥ | ādyaantayor yad aśanasya niṣevyate tu || muhur muhur nāma | sabhaktam abhakta || śvāsai muhur muhur atiprasṛte ca kāse hikkāvamīṣu ca bhavaty upayojyam etat || grāsan nāma | yatpiṇḍaṃ vyāmiśram upayujyate | grāseṣu cūrṇṇamabalāgniṣu dīpanīyaṃ | vājīkarāṇy api ca yojayituṃ yateta || grāsāntaran nāma | piṇḍāntaraṃ yadupayujyate || grāsāntareṣu visṛjed vamatīyadhūmāṃ cchvāsādiṣu prathitadṛṣṭaguṇāṃś ca lehān || daśauṣadhakālā bhavanti || bhavati cātra | visṛṣṭe viṇmūtre viśadakaraṇair dehe ca sulaghau | śuddhe rodgare hṛdi ca vimale vāte ca sarati | tathānnaśuddhāyāṃ klamaparigame kukṣau ca śithile | prayadeyastv āhāro bhavati bhiṣajasātmyaprakriyeti | bhagavān āha dhanvantariḥ || kāyacikitsā || ||
[Adhyāya 65: draft edition based on MS K] [Adhyāya 65] athātas tantrayuktyuddeśaṃ nāmādhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ || tatra dvātriṃśat tantrayuktayo bhavanti | tad yathā | adhikaraṇam | yogaḥ | padārthaḥ | hetvarthaḥ | uddeśaḥ | nirdeśaḥ | upadeśaḥ | apadeśaḥ | pradeśaḥ | atideśaḥ | apavargaḥ | vākyaśeṣaḥ | arthāpattiḥ | viparyayaḥ | prasaṅgaḥ | ekāntaḥ | anekāntaḥ | pūrvapakṣaḥ | nirṇṇayaḥ | anumatam | vidhānam | anāgatāpekṣaṇam | atikrāntāpekṣaṇaṃ | saṃśayaḥ | vyākhyānam | svasaṃjñā | nirvacanam | nidarśanam | niyogaḥ | vikalpaḥ | samuccayaḥ | ūhyam iti || atrāha | āsāṃ yuktīnāṃ kiṃ prayojanam | ucyate | vākyayojanam arthayojanañ ca || ślokau cātra bhavataḥ || asadvādiprayuktānāṃ śabdānāṃ pratiṣedhanam | svavākyasiddhir api ca kriyate tantrayuktibhiḥ || We have adopted the vulgate reading here, although it is highly unlikely to be original. In MS H, this pāda appears to read asadaprayuktānāñ ca. This is unmetrical, the compound is unusual, and there is an unexplained ca. There have been interventions in MS K by a second hand, and also there is a hole in the manuscript just at this point. The ante correctionem reading of K is unclear but appears to be closer to the reading of H than to the vulgate reading. These factors make it hard to reconstruct what a plausible and correct older reading might have been. For the impact on the meaning of this text, see notes to the translation. vyatyāsoktās tu ye hy arthā līnā ye cāpy anirmalāḥ | leśoktā ye ca kecit syus teṣāñ cāpi prasādhanam || tatra yam artham adhikṛtyocyate tad adhikaraṇam | yathā rasaṃ doṣaṃ vā || yena vākyaṃ yujyate sa yogaḥ | yathā vyatyāsenoktānāṃ sannikṛṣṭaviprakṛṣṭānāṃ padārthānām ekīkaraṇam || tailaṃ pibec cāmṛtavalli nimba vilva haṃsāhvayā hiṃsrābhayā vṛkṣakapippalībhiḥ | siddhaṃ balābhyāñ ca sadevadāru hitāya nityaṃ galagaṇḍaroge || siddhaṃ pibed iti prathamaṃ vaktavye dvitīye pāde tṛtīyapāde siddhaṃ siddham iti prayuktam | evan dūrasthānām api padārthānām ekīkaraṇaṃ yogaḥ || The sentence, yathā... ekīkaraṇam , does not appear in the vulgate but an almost identical reading appears in Ḍalhana's commentary on this section. Suśrutasaṃhitā 4.18.47. For this section in the Cikitsāsthāna there is only one witness viz., H, in the Nepalese version. It has a minor variant reading in the second line. Instead of siddhaṃ balābhyāṃ ca sadevadāru, it reads siddhaṃ balābhyāṃ sahadevadāru. The variant reading in the vulgate as °hiṃsrābhayā° instead of haṃsāhvayā is not found in the actual occurrence of the verse in the Cikitsāsthāna, where it is identical with its reading of the tantrayukti section in the Nepalese version. The following quote from Vṛnda's Siddhayoga also supports the reading of the Nepalese recension and the reading in the Citkitsāsthāna of the vulgate. Siddhayoga 41.10: tailaṃ pibec cāmṛtavallinimbahaṃsāhvayāvṛkṣakapippalībhiḥ | siddhaṃ balābhyāṃ ca sadevadāru hitāya nityaṃ galagaṇḍaroge || yo 'rtho 'bhihitaḥ sūtre pade vā sa padārthaḥ | padasya padayoḥ padānāṃ vā yo 'rthaḥ sa padārthaḥ | aparimitāś ca padārthāḥ | yatra tu sneha svedābhyañjaneṣu svedāñjaneṣu nirddiṣṭeṣu dvayos trayāṇāṃ vārthānām upapattir dṛśyate tatra yo 'rthaḥ pūrvāparayoga siddho bhavati | sa grahītavyaḥ | yathā vedotpattim adhyāyaṃ vyākhyāsyāma ity ukte sandihyate buddhiḥ katamasya vedasyotpattiṃ vakṣyati vivakṣur iti | sāmavedādayaś ca ṛgvedādayas tu vedāḥ | pūrvāparam upalakṣya pūrvāpara yogam upalabhya vinda vida vid vicāraṇe vid vindati ity etayoś ca dhātvor ekārthaḥ anekārthayoḥ prayogaḥ | paścāt padam pratipattir bhavati āyurvedotpattim ayaṃ vivakṣur iti eṣa evaṃ padārthaḥ | Jadavji notes a variant reading sūtrapade in the vulgate. yad uktaṃ sādhanaṃ yad anyad uktam anyārthasādhakaṃ bhavati sa hetvarthaḥ | yathā mṛtpiṇḍo 'dbhiḥ praklidyate tathā māṣa dugdha mudga prabhṛtibhir vraṇaḥ klidyate || samāsa vacanaṃ kathanam samuddeśaḥ uddeśaḥ | yathā śalyam iti || vistaravacanaṃ nirdeśaḥ | yathā śārīram āgantu ceti || evam ity upadeśaḥ | yathā rātrau na jāgṛyād divā na supyād tathā na jāgṛyād rātrau divāsvapnañ ca varjayet iti || We read against witness K because the text never uses the second person in medical injunctions. anena kāraṇenety apadeśaḥ | yathāpadiśyate madhureṇa śleṣmābhivardhata iti || prakṛtasyātikrāntena sādhanaṃ pradeśaḥ | yathā devadattasyānena śalyam uddhṛtaṃ yajñadattasyāyam tasmād yajñadattasyāpy ayam eva uddhariṣyatīti || prakṛtasyānāgatena sādhanam atideśaḥ | yathā yady asya vāyur ūrdhvam uttiṣṭhati | tenodāvarttī syād iti || abhipramṛjyāpakarṣaṇam apavargaḥ | yathā asvedyā viṣopasṛṣṭā anyatra mūtrakīṭaviṣād iti || yena padenānuktena vākyaṃ samāpyate sa vākyaśeṣaḥ | yathā śiraḥpāṇipādapṛṣṭhapārśvodaravān ity ukte puruṣagrahaṇaṃ vināpi gamyate puruṣa evokta iti || yad akīrttitam arthād āpadyate sārthāpattiḥ | yathā odanaṃ bhokṣyāmahety ukte arthād āpannaṃ bhavati nāyaṃ pipāsur yavāgūm iti || yady asya prātilomyaṃ tad viparyayaḥ | yathā kṛśolpaprāṇabhīravo duścikitsyā ity ukte viparītaṃ gṛhyate dṛḍhādayaḥ sucikitsyā iti || prakaraṇāntareṇa samānaḥ prasaṅgaḥ | yathādhikaraṇāntarito yo 'rtho 'sakṛd asakṛd uktaḥ samāpyate sarvatra || yad avadhāraṇenocyate sa ekāntaḥ | yathā trivṛtā virecayati madanaphalaṃ vāmayati || kvacit tathā kvacid anyathā so 'nekāntaḥ | yathā kecid ācāryā bruvate dravyam pradhānaṃ kecid rasāḥ kecid vīryaṃ kecid vipāka iti || yas tu niḥsaṃśayam abhidhīyate sa pūrvapakṣaḥ | yathā kathaṃ vātanimittāś catvāraḥ pramehā asādhyā bhavanti || tasyottaraṃ nirṇṇayaḥ | yathā śarīraṃ prapīḍya praścyotayitvādho gatvā vasāmedomajjānuviddhaṃ mūtraṃ sṛjati evam asādhyā vātajāḥ || paramatam apratiṣiddham anumatam | yathā yo brūyāt ṣaḍ rasā iti vādī tac ca prati pratipādyānumanyate kathaṃcit tad anumatan nāma || prakaraṇānupūrvyād abhihitaṃ vidhānam | yathā sakthimarmāṇy ekādaśa prakaraṇānupūrvyābhihitāni || evaṃ vakṣyatīty anāgatāpekṣaṇam | yathā ślokasthāne brūyāc cikitsyeṣu vakṣyāmīti || ity uktam ity atikrāntāpekṣaṇam | yathā cikitsiteṣu brūyāt, ślokasthāne yad abhihitam iti || ubhayahetunidarśanaṃ saṃśayaḥ | yathā talahṛdayaghātaḥ prāṇaharaḥ pāṇipādacchedanam aprāṇaharam || tatrātiśayopavarṇanaṃ vyākhyānam | yatheha pañcaviṃśakaḥ puruṣo vyākhyāyate | tathā nānyeṣv āyurvedatantreṣu bhūtādiṃ pratyārabdhaṃś cintā iti || anyaśāstrāsāmānyā svasaṃjñā | sveṣu tantreṣu saṃjñā yā sā svasañjñā | yatheha śāstre mithunam iti madhusarpiṣor grahaṇaṃ trivṛtam iti sarpistailavasām || lokaprathitam udāharaṇaṃ nirvacanam | yathoṣṇabhayāc chāyām anusarati || dṛṣṭāntavyaktir nidarśanam | yathā agnir vāyusahitaḥ kakṣe 'bhivṛddhiṃ gacchati tathā vātapittakaphaduṣṭo vraṇo 'bhivṛddhiṃ gacchatīti || idam eveti niyogaḥ | yathā pathyam eva bhoktavyam iti || idaṃ cedañ ceti vikalpaḥ | yathā māṃsavarge eṇahariṇalāvatittirāḥ pradhānā iti || saṃkṣepavacanaṃ samuccayaḥ | yathā rasodanaḥ kṣīrodaṇaḥ saghṛtā vā yavāgūr bhavatv iti || yad anirdiṣṭaṃ buddhigamyan tad ūhyam | yathā abhihitam annapānavidhau caturvidham annapānaṃ bhakṣyaṃ bhojyaṃ lehyaṃ peyam iti | evaṃ caturvidhe vaktavye dvividham abhihitaṃ || atrohyaṃ bhavati annapāne viśiṣṭe dvayor grahaṇe caturṇṇām api grahaṇaṃ bhavati || kiñ cānyat anne bhakṣyam aviruddhaṃ ghanasādharmyāt | peye lehyaṃ dravasādharmyāt | caturvidhas tv āhāraḥ praviralaḥ | prāyeṇa dvividha eva | ato dvitvam prasiddham ity āha bhagavān dhanvantariḥ | iti kāyacikitsā 29
[Adhyāya 66: draft edition based on MS K] [Adhyāya 66] athāto doṣabhedavikalpam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ || aṣṭāṅgāyurvedavidaṃ kāśirājam mahīpatiṃ | cchinnaśāstrārthasandehaṃ sūkṣmāgādhamivodadhiṃ | viśvāmitrasutaḥ śrīmāṃ suśrutaḥ paripṛcchati || dviṣaṣṭirdoṣabhedā ye purastātparikīrttitāḥ | kati tatraikaśo jñeyā viṃśo vāpy athavā triśaḥ | tasya tad vacanaṃ śrutvā saṃśayacchinmahātapāḥ | prītātmā nṛpaśārdūla suśrutāyāha tattvataḥ | trayo doṣā dhātavaś ca pūrīśaṃ mūtram eva ca | dehaṃ sandhārayanty ete hy avyāpannā rasair hitaiḥ | puruṣaḥ ṣoḍaṣakalaḥ prāṇāś caikādaśaiva ye | rogāṇāñ ca sahasraṃ yac chata viṃśatir eva ca | vyāsataḥ kīrttitan tadvibhinnā doṣāsu yo guṇāḥ | dviṣaṣṭidhā bhavanty ete bhūyiṣṭham iti niścayaḥ | traya eva pṛthag doṣāḥ dviśo nava samādhikāḥ | trayodaśādhikaikadvihīnamadhyordhvalakṣaṇaiḥ | tribhir pañcāśad etan tu sahaivaṃ kṣayam āgataiḥ | hīnamadhyādhikādvekakṣīṇavṛddhās tathāpare dvādaśaiva samākhyātā rogayonir dviṣaṣṭidhā | miśrā dhātumalairaiva yānty asaṃkhyeyatām api | tasmāt prasaṃgaṃ saṃyamya doṣabhedavikalpanaiḥ | rogaṃ viditvopacared rasabhedair yathe ritaiḥ | bhiṣak karttātha karaṇaṃ rasā doṣāś ca kāraṇaṃ || kāryam ārogyam evaikam anārogyam athāpi vā | taśmāt sādhu viditvetāṃ rasadoṣavikalpaṇāṃ | bhiṣajabheṣajaṃ kāryaṃ prāṇyaṃ hanyan yathā kṛtāṃ || adhyāyānāñ ca tuḥ ṣaṣṭyā grathitārthapadakramaṃ | etad eva viśeṣeṇa tantram uttaram ṛddhimat | spagūḍhārthagambhīram agādhaṃ mandacetasāṃ | yathākramaṃ yathāpraśnaṃ yathā tatvaṃ yathā vidhiṃ | yathā pratijñañ ca mayā bhavatāṃ parikīrttitaṃ || sahottaran tv etad adhītya tantraṃ svāyaṃbhuvaṃ taṃ vidhi kīrttitena | na hīyate 'rthāṃ manaso 'bhyupetād evaṃ vaco brāhmyam atīva satyam iti || ❈ || This is the end of the vulgate text. mūtradoṣo mūtrāghāto yonyamānuṣam eva ca || apasmāronmādakañ caiva rasabhedas tathaiva ca | svastharakṣāvidhāṇañ ca tantrayuktiś ca doṣabhit | ity ebhir daśakaṃ proktaṃ punaḥ kāyacikitsite || ❈ || samāptañ cedaṃ sahottaratantram ity ato nighaṇṭur bhaviṣyati || ❈ ||
[Colophon] rājye śrīmānadeve pṛthusitayaśasi prodyadinduprakāśe kāle puṇyārjjanasya sakalajanamanohlādiramye vasante varṣe caikottare 'smiṃs tritayaśatagate mādhave māsi śukle saptamyāṃ puṣya ṛkṣe daśaśatakiraṇe vāsare siddhayoge | utpattyādyambuvelākulavividharujagrāhajuṣṭātiraudre saṃsāre sāgare 'smiñ jagad idam akhilaṃ glāninam sampravīkṣya tasmāc chrīharṣacandro niratiśayaghṛṇābhāvito moktukāmaḥ prītyā caigaṃ prākhilat suśrutākhyam | It is hard to understand how a word ending in -gaṃ, or any accusative, could precede prākhilat or even pra akhilan. Some readers have emended prākhilat to prālikhat, a rare verb, but one that at least governs the accusative. We do not see metathesis elsewhere in the work of K's scribe, which is generally very accurate, so we consider the emendation unlikely. With so many words missing from this passage, we consider that emendation is not useful. We read -harṣacandro which could be the name of the scribe. But the following nnirati- is hard to construe. If we read the ablative -harṣacandrān, it solve the problem of -nn- but is also hard to construe. śrīgaṇadevadevakuladūnī gvalakanivāsino vaidyavasuvarmaṇaḥ pustakam idaṃ paṭhitvārtham avagamya sarvasattvānām upadeśaṃ vidhātuṃ pratipāditam | atas tad ādhikrayābhyāṃ tad gotrajena kenacin na kañcid dātavyam | yadā nopakriyate tadāsmān eva pratyarpaṇīyam iti ||