The Nepalese Version of the Suśrutasaṃhitā: Uttaratantra, the final Daśaka (adhyāyas 58-38-66) The Suśruta Project SS.utt.2021-04

Copyright Notice

Copyright (C) Dominik Wujastyk

Distributed by SARIT under a Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 Unported License.

Under this licence, you are free to Share — to copy, distribute and transmit the work to Remix — to adapt the work

Under the following conditions:

Attribution — You must attribute the work in the manner specified by the author or licensor (but not in any way that suggests that they endorse you or your use of the work). Share Alike — If you alter, transform, or build upon this work, you may distribute the resulting work only under the same or similar license to this one.

More information and fuller details of this license are given on the Creative Commons website.

SARIT assumes no responsibility for unauthorised use that infringes the rights of any copyright owners, known or unknown.

University of Alberta
The Suśruta Project 2020 The University of Alberta The Suśruta Project (https://sushrutaproject.github.io)
NE The Jalpakalpataru, JKTJalpakalpataru
Began this file. Added 6.65 Added draft chapters of all remaining adhyāyas based on K. Cleaned up the files, removing transcription codes. Split the uttaratantra files from 31-end into 31-44 and 45-66. Updated all the file and folder names accordingly. We copied chapter xml:id 6.24 "pratiśyāya" from provisional-edition_uttaratantra-01-30.txt to this file, provisional-edition_uttaratantra-45-66.txt, between svaropaghāta and krimi (xml:id 53 and 54). This is the position of the pratiśyāya chapter in the Nepalese MSS. Began this file. Added 6.65 Added draft chapters of all remaining adhyāyas based on K. Cleaned up the files, removing transcription codes. Split the uttaratantra files from 31-end into 31-44 and 45-66. Updated all the file and folder names accordingly. Put caesuras after each lable, for clarity when reading on screen. Began this file. Added 6.65 Added draft chapters of all remaining adhyāyas based on K. Cleaned up the files, removing transcription codes. Split the uttaratantra files from 31-end into 31-44 and 45-66. Updated all the file and folder names accordingly. We copied chapter xml:id 6.24 "pratiśyāya" from provisional-edition_uttaratantra-01-30.txt to this file, provisional-edition_uttaratantra-45-66.txt, between svaropaghāta and krimi (xml:id 53 and 54). This is the position of the pratiśyāya chapter in the Nepalese MSS. Restructuring of the Uttaratantra xml files. The xml files are now divided according to the internal naming of the sections, Śālākyatantra (adhyāyas 1-26), Kumāratantra (27-38), Kāyacikitsātantra (39-59), Bhūtavidyātantra (60-62), Tantrabhūṣaṇādhyāya (63-66). More restructuring of the Uttaratantra xml files in line with the manuscript colophons and verse SS.SS.6.66.17ii. The final ten xml files are now brought together as a single group, combining the last 3 adhyāyas of the vulgate's Kāyacikitsātantra and all of the vulgate's Bhūtavidyātantra (60-62) and Tantrabhūṣaṇādhyāya (63-66). Fixed alignment problems and updated the trailers
[Uttaratantra 58-38-66, Daśaka]
[Adhyāya 58: draft edition based on MS K] athāto mūtradoṣapratiṣedham vyākhyāsyāmaḥ || [cf. 1938 ed. 6.58.1] āmādhyaśanaśīlasya kaphapittapradūṣitaṃ | srotobhir bastim āgamya mūtraṃ vyāpādayed atha | [6.58.2.add1] vivarṇṇam āvilaṃ sāṃdraṃ kṛcchrād api ca tad bhavet | tato vegapratīghātād udāvarttena vāyunā | [6.58.2.add2] prapīḍyaśoṣyamāne tu mūtrarogās tadudbhavāḥ | vātakuṇḍalikāṣṭhīlā vātabastis tathaiva ca | mūtrātītaḥ sajaṭharo mūtrotsaṅgaḥ | || kṣayas tathā | [cf. 1938 ed. 6.58.3] mūtragranthir mūtraśukro mūtravātas tathaiva ca | mūtraukasādau dvau cāpi rogā dvādaśa kīrttitāḥ || [cf. 1938 ed. 6.58.4] raukṣyād vegavighātād vā vāyur vastau savedanaḥ | mūtram āvadhyaviguṇo bhramaty ākuṇḍalīkṛtaḥ | [cf. 1938 ed. 6.58.5] mūtram alpālpam atha vā sarujaṃ saṃpravarttate || vātakuṇḍalikāṃ taṃ tu vyādhim vidyāt sudāruṇaṃ || [cf. 1938 ed. 6.58.6] śakṛnmārgasya basteś ca vāyur antaram āśritaḥ | aṣṭhīlāvadghanaṃ granthiṃ karoty acalam unnataṃ | [cf. 1938 ed. 6.58.7] vinmūtranilasaṅgaś ca tatrādhmānañ ca jāyate | vātāṣṭhīleti tām āhur vyādhiṃ vyādhiviśāradāḥ || [cf. 1938 ed. 6.58.8] vegaṃ vidhārayed yas tu mūtrasya kuśalo naraḥ | niruṇaddhi mukhaṃ tasya baster bastigato nilaḥ | [cf. 1938 ed. 6.58.9] mūtrasaṅgo bhavet tena bastikukṣinipīḍanaḥ | vātabastiḥ sa vijñeyo vyādhiḥ kṛcchraprasādhanaḥ || [cf. 1938 ed. 6.58.10] sandhārya vegaṃ mūtrasya bhūyo yaḥ sraṣṭum icchati | tasya nābhyeti yadi vā kathaṃ cit saṃpravarttate | [cf. 1938 ed. 6.58.11] pravāhato mandarujam alpam alpaṃ punaḥ punaḥ | mūtrātītaṃ tu taṃ vidyān mūtravegavighātajaṃ | [cf. 1938 ed. 6.58.12] mūtrasya vege vihate tad udāvarttasaṃjñitaṃ || apānaḥ kupito vāyur udaraṃ pūrayed bhṛṣaṃ | [cf. 1938 ed. 6.58.13] nābher adhastād ādhmānaṃ janayet tīvravedanaṃ | taṃ mūtrajaṭharam vidyād adho bastinirodhaṇaṃ || [cf. 1938 ed. 6.58.14] bastau vāpy atha nāle maṇau vā yasya dehinaḥ | mūtraṃ pravṛttaṃ sajjota saraktaṃ vā pravāhataḥ | [cf. 1938 ed. 6.58.15] sravec chanair alpam alpaṃ sarujaṃ vātha vārujam | viguṇānilajo vyādhir mūtrotsaṅgaḥ sa saṃjñitaḥ || [cf. 1938 ed. 6.58.16] rūkṣasya klāntadehasya kukṣau tiṣṭhaṃ sadāgatiḥ | sadāhavedane kuryāt sukṛcchramūtrasaṃkṣayaṃ || [cf. 1938 ed. 6.58.17] vyāyāmādhvātapaiḥ pittaṃ bastiṃ prāpyānilāvṛtaṃ | bastiṃ meḍhraṃ gudaṃ caiva pradahaṃ srāvayed adhaḥ | [cf. 1938 ed. 6.58.22] mūtraṃ hāridram athavā saraktaṃ raktam eva vā | kṛcchrāt punaḥ punar jantor uṣṇavātaṃ vadanti taṃ || [cf. 1938 ed. 6.58.23] abhyantare bastimukhe vṛtto lpasthiram eva ca | vedanāvānati sadā mūtramārganirodhakaḥ | [cf. 1938 ed. 6.58.18] jāyate yasya sahasā graṃthir asmarilakṣaṇaḥ | sa mūtragranthir ity evam ucyate vedanādibhiḥ || [cf. 1938 ed. 6.58.19] pratyupasthitamūtras tu maithunaṃ yo bhinandati | tasya mūtrayuto retaḥ sahasā saṃpravarttate | [cf. 1938 ed. 6.58.20] purastād vāpi mūtrasya paścād vāpi kadā canaḥ || bhasmodakapratīkāśaṃ mūtraśukraṃ tad ucyate || [cf. 1938 ed. 6.58.21] viśadaṃ pītakaṃ mūtraṃ sadāha bahalaṃ tathā | śuṣkaṃ bhavati yac cāpi rocanācūrṇṇasannibhaṃ | [cf. 1938 ed. 6.58.24] mūtrokasādaṃ tam vidyād rogam pittakṛtam bhiṣak || picchilaṃ saṃhataṃ śvetaṃ tathā kṛcchraṃ pravarttate | [cf. 1938 ed. 6.58.25] śuṣkam bhavati yac cāpi śaṃkhacūrṇṇaprapāṇḍuraṃ | mūtraukasādaṃ taṃ vidyād rogaṃ dvādaśakaṃ kaphāt || [cf. 1938 ed. 6.58.26] kaṣāyacūrṇṇasarpīṃṣi kalkāṃ lehāṃ payāṃsi ca | kṣāramadyāsavasvedaṃ bastiṃ cottarasaṃjñitāṃ | [cf. 1938 ed. 6.58.27] vidadhyān matimān tatra samīkṣyāśmarisādhanaṃ | mūtrodāvarttakayogāṃś ca kārtsnyenehopayojayet | [cf. 1938 ed. 6.58.28] kalkam ervārubījānām akṣamātraṃ sasaindhavaṃ | dhānyāmblayuktaṃ pītvaiva mūtrakṛcchrāt pramucyate | [cf. 1938 ed. 6.58.29] surāṃ sauvarcalavatīṃ mūtrakṛcchrī pibet naraḥ | madhuṃ māṃsopadaṃśam vā pibed vāpy atha gauḍikaṃ | [cf. 1938 ed. 6.58.30] pibet kuṃkumakarṣam vā madhūdakasamāyutaṃ | rātriparyuṣitaṃ prātas tathā sukham avāpnuyāt | [cf. 1938 ed. 6.58.31] dāḍimāṃmblatāṃ mukhyām elājīrakanāgaraiḥ | pītvā surāṃ salavaṇāṃ mūtrakṛcchrāt pramucyate | [cf. 1938 ed. 6.58.32] pṛthakparṇyādivargañ ca mūlaṃ gokṣurakasya ca | ardhaprasthena toyasya pacet kṣīrañ caturguṇaṃ | [cf. 1938 ed. 6.58.33] kṣīrāvaśiṣṭaṃn tatpūtaṃ sarpiṣā saha yojitaṃ | pibet kṣīran tatas tan tu mūtrakṛcchraharan naraḥ | [cf. 1938 ed. 6.58.34] śakṛt kharasya sampīḍya śakṛd vāpy atha vājinaḥ | rasasya tasya kuḍavaṃ piben mūtrarujāpahaṃ | [cf. 1938 ed. 6.58.35] mustābhayādevadārumūrvāṇām madhukasya ca | pibed akṣasamaṃ kalkaṃ mūtradoṣanivāraṇaṃ | [cf. 1938 ed. 6.58.36] abhayāmalakākṣāṇāṃ kalkaṃ badarasammitaṃ | sahāmbhasā salavaṇaṃ piben mūtrarujāpahan | [cf. 1938 ed. 6.58.37] udumbarasamaṅ kalkaṃ drākṣāyā jalasaṃyutaṃ | pibet paryuṣitaṃ rātrau śītaṃ mūtrarujāpahaṃ | [cf. 1938 ed. 6.58.38] nidigdhikāyāḥ svarasaṃ pibet kuḍavasaṃmitaṃ | mūtradoṣaharaṃ kālyam atha vā kṣaudrasaṃyutaṃ | [cf. 1938 ed. 6.58.39] prapīḍyāmalakānāṃ tu rasaṃ kuḍavasaṃmmitaṃ | pītvāgadībhavej jantur mūtradoṣarujāturuḥ | [cf. 1938 ed. 6.58.40] dhātrīphalarasenaiva sūkṣmelām vā piben naraḥ | tasyālābhe suśītena svetataṇḍulavāriṇā | [cf. 1938 ed. 6.58.41] tālasya taruṇam mūlaṃ trapusasya rasaṃ tathā | svetakarkaṭakaś caiva prātas tu payasā pibet | [cf. 1938 ed. 6.58.42] sritam vā madhuraiḥ kṣīraṃ sarpirmiśram piben naraḥ | mūtradoṣaviśudhyarthaṃ śukradoṣaharaṃ śivaṃ | [cf. 1938 ed. 6.58.43] balāśvadaṃṣṭrāṃ krauñcāsthikokilākṣakataṇḍulāṃ | śataparvakamūlañ ca devadāru sacitraṃkaṃ | [cf. 1938 ed. 6.58.44] akṣabījañ ca surayā kalkīkṛtya piben naraḥ | mūtradoṣaviśuddhyarthaṃ tathaivāśmaribhedanaṃ | [cf. 1938 ed. 6.58.45] pāṭalākṣaram āhṛtya saptakṛtvaḥ parisrutaṃ | pibet mūtravikāraghnaṃ saṃsṛṣṭan tailamātrayeti || ❈ || [cf. 1938 ed. 6.58.46] kāyaci || 21 || ❈ ||
[Adhyāya 59: draft edition based on MS K] athāto mūtrāghātapratiṣedhaṃ vyāvyākhyāsyāmaḥ || [cf. 1938 ed. 6.59.1] yadā mūtrayato jantoḥ mūtravego vihanyate | mūtrāghātaṃ vadanty etam aṣṭadhā sa tu vakṣyate | [cf. 1938 ed. 6.59.1.1] vātena pittena kaphena sarvais tathābhighātaiḥ śakṛdaśmaribhyāṃ | tathāparaḥ śarkarayā sukaṣṭo mūtropaghātaḥ paṭhito 'ṣṭamas tu | [cf. 1938 ed. 6.59.3] alpam alpaṃ bhṛśaṃpīḍya muṣkamehanabastibhiḥ saṃtudyamānaḥ kṛcchreṇa vātāghātena mehate || [cf. 1938 ed. 6.59.4] pītam vāpy atha vā raktaṃ muṣkamehanabastibhir agnineva ca dahṛmbhiḥ pittāghātena mehate || [cf. 1938 ed. 6.59.5] samunnaddhodaraḥ kṛcchrān muṣkamehanabastibhiḥ | saṃhṛṣṭaromā gurubhiḥ śleṣmāghātena mehate || [cf. 1938 ed. 6.59.6] dāhaśītarujāviṣṭo nānāvarṇṇam muhur muhus tāmyamānaḥ sa kṛcchreṇa sannipātena mehate || [cf. 1938 ed. 6.59.7] mūtravāhiṣu śalyena kṣateṣv abhihateṣu vā | srotaḥsu mūtrāghātas tu jāyate bhṛṣadāruṇaḥ | [cf. 1938 ed. 6.59.8] vātāghātena liṅgāni tasya tulyāni nirddiśet || śakṛtas tu pratīghātād vāyur viguṇatāṃ gataḥ | [cf. 1938 ed. 6.59.9] sādhmānañ ca samūlañ ca mūtrasaṅgaṃ karoti ca || aśmarīsambhavasyoktaṃ mūtraghātasya lakṣaṇaṃ || [cf. 1938 ed. 6.59.10] aśmarī śarkarā caiva śṛṇu kīrttayato mamaḥ | śarkarāyā viśeṣan tu śṛṇu kīrttayato mama | [cf. 1938 ed. 6.59.11] pacyamānaṃ tu pittena śoṣyamānan tu vāyunā | śleṣmaṇā veṣṭitaṃ cūrṇṇaṃ śarkarety abhisañjñitaṃ || [cf. 1938 ed. 6.59.12] hṛtpīḍā vepathuḥ śūlaḥ kukṣāv agniś ca durbalaḥ | tābhir bhavati mūrcchā ca mūtrāghātaś ca dāruṇaḥ | [cf. 1938 ed. 6.59.13] ataḥ paraṃ pravakṣyāmi mūtrāghātacikitsitaṃ | kāryaṃ bhaved yathā yac ca śṛṇu kīrttayato mama || [6.59.13.add1] kaṣāyāny tha kalkāś ca lehāḥ svedās tathaiva ca | hitā syur mūtraghāteṣu tathaivottarabastayaḥ | [6.59.13.add2] ervvārubījakalkaḥ syāc chlakṣṇapiṣṭaukṣasammitaḥ | dhānyāmlbapeyo lavaṇo mūtrāghātena pīḍitaḥ | [6.59.13.add3] surāṃ sauvarcalavatīm pradhānāṃ prapiben naraḥ | jīrṇṇabhuktaḥ sadā bhuñjaṃ saguḍaṃ śāntim arcchati | [6.59.13.add4] madhūdakena saṃloḍya karṣaṃ kuṃkumakasya vā | rātrau paryuṣitam pūtaṃ piben mūtrarujāpahaṃ | [6.59.13.add5] dāḍimāṃmblayutaṃ madyaṃ śuṇṭhījīrakasaṃyutaṃ | pītvā surāṃ salavaṇāṃ mūtrakṛcchrāt pramucyate | [6.59.13.add6] pṛthakparṇyādivargañ ca svadaṃṣṭrāñ caiva tatsamaṃ | ardhaprasthena dugdhasya paced ardhāḍhakodake | [6.59.13.add7] kṣīrāvaśiṣṭam āhṛtya pūtaṃ sarpir vidhūpitaṃ | śītīkṛtaṃ pibed enaṃ mūtrakṛcchraharan naraḥ | [6.59.13.add8] gardasya śakṛd vāpi vājināṃ vā gavāṃ tathā | rasasya tasya kuḍavaṃ piben mūtrarujāpahaṃ | [6.59.13.add9] haridrāṃ madhukaṃ mūrvāṃ mustakaṃ devadāru ca | pibed akṣasamāṃ kalkāṃ payasā mūtrapīḍitaḥ | [6.59.13.add10] triphalāṃ śūkṣmapiṣṭaṃ vā kalkaṃ badarasammitaṃ | vāriṇā lavaṇīkṛtya piben mūtrarujāpahaṃ | [6.59.13.add11] drākṣārasasya kuḍavaṃ piben mūtrarujāharaṃ | nidigdhikāyāḥ svarasaṃ pūtaṃ kuḍavasammitaṃ || [6.59.13.add12] mūtradoṣaharam pītvā naraḥ sampadyate sukhī || [6.59.13.add13] prapīḍyāmalakānām vā rasaṃ kuḍavasammitaṃ | pītvāgadībhavej jantur mūtradoṣeṇa pīḍitaḥ | [6.59.13.add14] mūtradoṣe pibed vāpi hiṅgvelāpānasaṃyutā | pānālābhe hitam vāpi svetataṇḍudhāvanaṃ | [6.59.13.add15] elāhiṅguyutaṃ kṣīraṃ sarpirmiśram piben naraḥ | mūtradoṣo viśudhyarthaṃ śukradoṣaharañ ca tat | [6.59.13.add16] palāśakṣāram āhṛtya saptakṛtvāpariśrutaṃ | pāyayet tailasaṃsṛṣṭaṃ mūtradoṣeṇa pīḍitaṃ || [6.59.13.add17] adhyardhaprasṛtaṃ vāpi tathā sa labhate sukhaṃ | pāṭalīkṣāram āhṛtya palāśakṣāravac ca taṃ | [6.59.13.add18] vilvasiṃhīyavanāḍaṃ palāśaḥ pāribhadrakaḥ | eṣāṃ kṣāram parisrāvya surayā saha saṃsṛjet || [6.59.13.add19] tatra kalkān imāṃ dadyād badarāsthisamanvitāṃ || varāṅgamūṣakāṇy elā ślakṣṇaṃ dṛśadi pīṣayet | [6.59.13.add20] ekatraitat samāloḍya pibec charkarayā saha | eteṣv eva pacet sarpis taṃ lihen madhunā saha | [6.59.13.add21] saguḍakṣārasaṃyuktaṃ mūtrakṛcchrāt pramucyate || etat sarvaṃ prayoktavyaṃ mūtrāghāte vijānatā || [6.59.13.add22] mūtradoṣeṣu kṛcchreṣu tena sampadyate gadaḥ | [cf. 1938 ed. 6.59.14] aśmarīśarkarāhetoḥ pūrvam uktaṃ cikitsitaṃ | prasamīkṣya yathānyāyaṃ bhiṣak tān api yojayet | [cf. 1938 ed. 6.59.16] śvadaṃṣṭrāditaṭekuñci hapuṣāṃ kaṇṭakārikāṃ | kālāṃ śatāvarīṃ rāsnāṃ varuṇaṃ sirivālikāṃ | [cf. 1938 ed. 6.59.17] vidārigandhādi saṃhṛtya tābhiḥ sa tṛvṛtāṃ pibet || tailaṃ ghṛtaṃ vā tat peyaṃ tena vāpy anuvāsanaṃ | [cf. 1938 ed. 6.59.18] dadyād uttarabastiñ ca vātakṛcchropaśāntaye || svadaṃṣṭrāsvarase tailaṃ saguḍakṣīranāgaraṃ | [cf. 1938 ed. 6.59.19] paktvā samyak pibet tac ca dadyād anilaruggharaṃ | utpalaṃ tṛṇakākolīnyagrodhādīgaṇe kṛtaṃ | [cf. 1938 ed. 6.59.20] pītaṃ ghṛtaṃ pittakṛcchraṃ nāśayet kṣīram eva vā | [cf. 1938 ed. 6.59.21] ebhir eva kṛtaṃ snehaṃ trividheṣv eva bastiṣu | hitaṃ virecanaṃ cekṣukṣīradrākṣārasair yutaṃ | [cf. 1938 ed. 6.59.22] rasaṃ mauṣakamustādi varuṇādau ca saṃbhṛtaṃ | tailaṃ tathā yavāgvādi kaphāghāte praśasyate | [cf. 1938 ed. 6.59.23] yathādoṣocchrayaṃ kuryād etām eva ca sarvaje | phalguvṛścikadarbhāśmasāracūrṇṇaṃ ca vāriṇā | [cf. 1938 ed. 6.59.24] surekṣurasadarbhāmbupītaṃ kṛcchrarujāpahaṃ | tathābhighātaje kuryāt sadyo vraṇacikitsitaṃ | [cf. 1938 ed. 6.59.25] mūtrakṛcchre sadā cāsya kāryā vā vātikī kriyā || svedāvagāhāvabhyaṅgaḥ basticūrṇṇakriyās tathā | [cf. 1938 ed. 6.59.26] sakṛjje vā tathānyau tu muddhiṣṭau kriyāvidhīti || [cf. 1938 ed. 6.59.27] kāyaci || 22 || 0 ||
[Adhyāya 58 (Kāyacikitsā 23), Adhyāya 38 in the vulgate: draft edition based on MS K] From here down to the end of 6.38.4 is mostly the text of KL 699, with critical editing ongoing athāto yonivyāpatpratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ || [cf. 1938 ed. 6.38.1] paraḥ sukhārthaḥ pramadā supuṃsāṃ yasmād ato yonigatān vikārān | yatnena vaidyaḥ samupakrameta yasmāt sukhārthan tadadhīna eva || [6.38.3.add] yoniḥ praduṣṭā grasate na śukraṃ garbhan na gṛhṇāti tataś ca nārī | arśāṃsi gulmaṃ pravaraṃ prabhūtāṃ prāpnoti rogān vividhāṃs tathānyān ||[] [6.38.4.add] The following are testimonia to the vulgate verses below missing in the Nepalese transmission. Carakasaṃhitā 6.30.7ab--8cd: viṃśatir vyāpado yoner nirdiṣṭā rogasaṅgrahe || mithyācāreṇa tāḥ strīṇāṃ praduṣṭenārtavena ca | jāyante bījadoṣāc ca daivāc ca śṛṇu tāḥ pṛthak || Mādhavanidāna 62.1-2ab: viṃśatir vyāpado yonau nirdiṣṭā rogasaṅgrahe | mithyācāreṇa tāḥ strīṇāṃ praduṣṭenārtavena ca || jāyante bījadoṣāc ca daivāc ca śṛṇu tāḥ pṛthak | mithyopacārāt suratakriyāyā daivāt tathā cārttavabījadoṣāt | doṣāḥ praduṣṭāḥ pavanādayas tu yonyāṃ vicitrān janayanti rogān | [6.38.5.add] te viṃśatir bheṣajahetucihnair ihopadiṣṭāḥ pṛthag ekaśaś ca || udāvarttā vandhyasañjñā plutā ca pariplutā vātalā ceti vātāt | [6.38.6.add] raktakṣayā vāminī sraṃsanī ca putraghny atho pittalā caiva pittāt || atyānandā karṇṇinī dve caraṇyau bhaved anyā śleṣmalā śleṣmaṇā ca | [6.38.7.add] śaṇḍhy aṇḍinī mahatī sūcīvaktrā sarvātmikā sarvadoṣās tathānyā || [6.38.8.add] saphenilam udāvarttā rajaḥ kṛcchreṇa muñcati | [cf. 1938 ed. 6.38.9] vandhyām anārttavāṃ vidyād utplutāṃ nityavedanām | pariplutāyāṃ bhavati grāmyadharmarucir bhṛśaṃ || [cf. 1938 ed. 6.38.10] vātalā karkaśā stabdhā śūlanistodapīḍitā | catasṛṣv api cādyāsu bhavanty anilavedanāḥ | [cf. 1938 ed. 6.38.11] sadāhaṃ kṣīyate raktaṃ yasyāḥ sā lohitakṣayā | srutāv apy udgired bījaṃ vāminī rajasā plutā | [cf. 1938 ed. 6.38.12] prasraṃsanī saṃsraṃsate kṣobhitā duḥprajāyinī | sthitaṃ sthitaṃ hanti garbhaṃ putraghnī raktavisravaiḥ | [cf. 1938 ed. 6.38.13] atyarthaṃ pittalā yonir dāhapākasamanvitā | catasṛṣv api cādyāsu pittaliṅgāni yojayet | [cf. 1938 ed. 6.38.14] atyānandād asantoṣād grāmyadharme 'dhigacchati | karṇṇinyāṃ karṇṇikā yonau śleṣmāsṛgbhyāṃ tu jāyate | [cf. 1938 ed. 6.38.15] maithune caraṇī pūrvā puruṣāt sātiricyate | bahuśaś cāticaraṇāt tato bījaṃ na tiṣṭhati | [cf. 1938 ed. 6.38.16] śleṣmalā picchilā yoniḥ kaṇḍūgrastātiśītalā | catasṛṣv api cādyāsu kaphaliṅgāni yojayet | [cf. 1938 ed. 6.38.17] naṣṭārttavastanaḥ ṣaṇḍhyāṃ kharasparśā ca maithune || atikāyagṛhītāyās taruṇyā aṇḍanī bhavet | [cf. 1938 ed. 6.38.18] vivṛtā tu mahāyoniḥ sūcīvaktrātisaṃvṛtā | sarvaliṅgasamutthānāṃ sarvadoṣasamanvitā | [cf. 1938 ed. 6.38.19] catasṛṣv api cādyāsu sarvaliṅganidarśanam | pañcāsādhyā bhavantīmā vyādhayaḥ sarvadoṣajāḥ | [cf. 1938 ed. 6.38.20] pratidoṣaṃ tu sādhyāsu snehādikrama iṣyate | dadyād uttarabastīś ca viśeṣeṇa yatheritaṃ | [cf. 1938 ed. 6.38.21] karkaśāṃ śītalāṃ stabdhām alpasparśān tathaiva ca | kumbhīsvedair yojayīta sānūpodakasaṃyutaiḥ | [cf. 1938 ed. 6.38.22] madhurauṣadhasaṃyuktān veśavārāṃś ca yoniṣu | nikṣiped dhārayeyuś ca balātailam alaṃ śanaiḥ | [cf. 1938 ed. 6.38.23] dhāvanāni ca pathyāni kurvīta vamanāni ca | ūṣācoṣānviteṣūktaṃ kuryāc chītavidhiṃ bhiṣak | [cf. 1938 ed. 6.38.24] durgandhāṃ picchilām vāpi cūrṇṇaiḥ pañcakaṣāyajaiḥ | pūrayed rājavṛkṣādikaṣāyañ cātra śodhanaṃ || [cf. 1938 ed. 6.38.25] yonikrimiprabandhāṃ tu śodhanadravyasaṃyutaiḥ | sagomūtraiḥ salavaṇaiḥ kalkair āpūrayec chanaiḥ || [cf. 1938 ed. 6.38.26] bṛhatīphalakalkair vā tadambupariśodhitā | sakaṇḍūrāṃ tu nisparśāṃ pūrayed dhūpayec ca tām | [cf. 1938 ed. 6.38.27] karṇṇinyāṃ varttayo deyāḥ śodhanadravyasaṃyutāḥ | prasraṃsinīṃ ghṛtābhyaktāṃ kṣīraṃ svinnā praveśayet | [cf. 1938 ed. 6.38.28] pidhāya veśavāraiś ca tato bandhaṃ samācaret | pratidoṣaṃ nidadhyāc ca †surāriṣṭasamāṃ† bhiṣak | [cf. 1938 ed. 6.38.29] kṣīramāṃsarasaprāyam āhāraṃ vidadhīta ca | [cf. 1938 ed. 6.38.30cd] śukrārttavastanyadoṣā rasadoṣāś ca kīrttitāḥ | klaibyasthānāni mūḍhasya garbhasya vidhir eva ca || [cf. 1938 ed. 6.38.31] garbhiṇīṃ prati rogeṣu cikitsā cāpy udīritā | anuprajāta rogāṃś ca cikitsed uttarān bhiṣak || [cf. 1938 ed. 6.38.32] iti || The Nepalese MSS do not follow the sequence of the vulgate here. The Nepalese edition should follow the Nepalese MSS, i.e., vulgate 6.38 is followed by 6.60
[Adhyāya 60: draft edition based on MS K] athāto mānuṣapratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ || [cf. 1938 ed. 6.60.1] yathovāca bhagavān dhanvantariḥ śṛṇu vatsa suśruta || [cf. 1938 ed. 6.60.2] niśācarebhyo rakṣyas tu nityam eva kṣatāturaḥ | iti yat prāgabhihitaṃ vistaran tasya vakṣyate || [cf. 1938 ed. 6.60.3] grahāṇyaṃ gativijñānam anavasthāsahiṣṇutā | kriyāś cāmānuṣī yasmiṃ sagrahaḥ parikīrttitā || [cf. 1938 ed. 6.60.4] aśucibhinnamayādakṣata taṃ | hiṃsyur hiṃsāvihārārthaṃ satkārārtham athāpi vā | [cf. 1938 ed. 6.60.5] asaṃkhyeyāṃ grahāṇyas ttu grahādhipatayas tu ye || vyañjānte vividhākārā bhidyante te tathāṣṭadhā | [cf. 1938 ed. 6.60.6] devās ca devārigaṇyas tathaiva gandharvayakṣāḥ pitaro bhujaṅgāḥ | rakṣāṃsi yā cāpi piśācahātireṣoṣṭako devagaṇyai grahaukhyaḥ | [cf. 1938 ed. 6.60.7] saṃtuṣṭaḥ sucira vina ṣṭagandhamālyau nistandrīr avitathasaṃskṛtābhilāpī | tejasvī sthitanayano varapradātā brahmaṇyau bhavati ca rudradevajuṣṭaḥ || [cf. 1938 ed. 6.60.8] saṃsvedīṃ dvijagurudevadoṣavaktā jihmākṣo vigatabhayo vimārgadṛṣṭiḥ | saṃtuṣṭo bhavati na cānnapānahātairdraṣṭātmā bhavati ca devaśatrujuṣṭaḥ || [cf. 1938 ed. 6.60.9] hṛṣṭātmā pulinavanāntaropasevī svācāraḥ parigatagandhamālyapaḥ | nṛttādyaiḥ prahasati cāru cālpaśabdaṃ gandharvagrahaparipīḍito manuṣyaḥ || [cf. 1938 ed. 6.60.10] tāmrākṣaḥ priyatanuraktavastradhārī gambhīro drutagatiralpavāk sahiṣṇuḥ || tejasvī vadati ca kim dadāmi kasmai yo yakṣagrahaparipīḍito manuṣyaḥ || [cf. 1938 ed. 6.60.11] pretānāṃ nipatati saṃstareṣu piṇḍāṃ śāntātmā jalam api cāpasavyahastaḥ | māṃsepsustilakṛtapāyasābhikāmastadbhakṣo bhavati pitṛgrahābhijuṣṭaḥ || [cf. 1938 ed. 6.60.12] yastūrvyā prasarati sarpavat kadācit sṛkvaṇyau vilihati jihvayā tathaiva || krordhārttoguḍaṃmadhudugdhapāyasepsurvijñeyo bhavati bhujaṅgamagra hārttaḥ || [cf. 1938 ed. 6.60.13] māṃsāsṛgvividhasurāvikāralipsurnirlajjo bhṛśamatiniṣṭhuro tiśūraḥ | krodhārtto vipulabalo niśāvihārī | śaucadviḍ bhavati sa rakṣasā gṛhītaḥ | [cf. 1938 ed. 6.60.14] udhdhastaḥ kṛśaparuṣaś cirapralāpī durgandho bhṛśamaśucistathātilolaḥ | bahvāśī vijanahimāṃburātrisevī vyācaṣṭaṃ bhramati rudan piśācajuṣṭaḥ || [cf. 1938 ed. 6.60.15] sthūlākṣo drutagamanaḥ saphenalehī niṣceṣṭaḥ patati ca vepatethayāti | yaś cādridviradanagādivicyutaḥ saṃ saṃhṛṣṭo bhavati sahagrahābhijuṣṭaḥ || [cf. 1938 ed. 6.60.16] devagrahāḥ paurṇṇāmāsyāmāsurāḥ sandhyayor api | gandhayāḥ prāyaśoṣṭamyāṃ yakṣāś ca pratipatha | [cf. 1938 ed. 6.60.17] kṛṣṇakṣaye ca pitaraḥ paṇcamyām api coragāḥ | rakṣāṃsi rātrau paiśācāś carturdaśyāṃ viśaṃti hi || [cf. 1938 ed. 6.60.18] darpaṇyadīn yathā cchāyā śītoṣṇaṃ prāṇino yathā | mayo bhāskarārcīṃṣi tathā dehaṃ ca dehadhṛk | viśanti na ca dṛśyante grahāstadvaccharīriṇam || [cf. 1938 ed. 6.60.19] tapāṃsi tīvrāṇi tathaiva dānaṃ vratāni dharmo niyataś ca satyaṃ | grahāstathāṣṭāvapi teṣu nityaṃ vyastāḥ samastāś ca yathāprabhāvaṃ | [cf. 1938 ed. 6.60.20] na te manuṣyaiḥ saha saṃviśanti na vā manuṣyāṃ kvacidāviśanti | ye tvāviśantīti vadanti mmūhās te bhūtasargād viṣayādvyapoḍhā | [cf. 1938 ed. 6.60.21] teṣāṃ grahāṇāṃ paricārakā ye koṭīsahasrāyutapadmasaṃkhyāḥ | asṛgvasāmāṃsabhujaḥ subhīmā niśācarāś cāpi tam āviśanti | [cf. 1938 ed. 6.60.22] niśācarāṇān teṣāṃ hi ye devagaṇasaṃrśritāḥ | te tu tat satvasaṃsargāsmaddhruttās tu tad añjanāḥ | [cf. 1938 ed. 6.60.23] devagrahā iti khyātāḥ procyante śucayas tu te | devavac ca namasyante pravarttante ca devavat | [cf. 1938 ed. 6.60.24] svāmiśīlapriyācārāḥ krama eṣa surādiṣu | nirṛteryā duhitarastāṃsāṃ sa prabhavaḥ smṛtaḥ || [cf. 1938 ed. 6.60.25] sanyāso satpravṛtteṣu vṛttiteṣāṃ gaṇaiḥ kṛtāḥ | hiṃsāvihārā ye kecid divyam bhāvānapāśritāḥ | [cf. 1938 ed. 6.60.26] bhūtānīti kṛtā saṃjña teṣāṃ bhūtapravaktṛbhiḥ | grahasañjñāni bhūtāni tasmād budhyaitayo bhiṣak || [cf. 1938 ed. 6.60.27] vidyayā bhūtavaidyatvamatan tv evaṃ nirucyate | teṣāṃ śānty atham anvicchan vaidyas tu susamāhitaḥ | [cf. 1938 ed. 6.60.28] japyaiḥ saniyamaidhīmān ārabheta kicitsituṃ | raktāni gandhamālyāni bījāni madhusarpiṣī | [cf. 1938 ed. 6.60.29] bhakṣyāś ca sarve sarveṣāṃ sāmānyo vidhirucyate || vastrāṇi madyamāṃsāni kṣīrāṇi rudhirāṇi ca | [cf. 1938 ed. 6.60.30] yāni yeṣāṃ yatheṣṭāni tāni teṣāṃ pradāpayet | hiṃsanti manujāṃ yeṣu prāyaśo divaseṣu tu | [cf. 1938 ed. 6.60.31] devagrahe devagṛhe hutvāgniṃ prāpayed baliṃ || [cf. 1938 ed. 6.60.32] kuśasvastikapūpājyacchatrapāyasasaṃyutaṃ | āsure tu yathākālaṃ vidadhyāc catvarādiṣu | [cf. 1938 ed. 6.60.33] gandharvasya gavāṃ mārge maṃdyamāṃsāṃ bujākulaṃ | hṛdye veśmani yakṣasya kulmāṣāsṛksurādibhiḥ | [cf. 1938 ed. 6.60.34] atimuktakacampādyaiḥ puṣpaiś ca vitared baliṃ | [cf. 1938 ed. 6.60.35ab] catuṣpathai rākṣasasya bhīmeṣu gahaneṣu vā | [cf. 1938 ed. 6.60.36] śūnyālaye piśācasya cītraṃ balimupāharet | [cf. 1938 ed. 6.60.37ab] na śakyā balinā yetu yogais tāṃ samupācaret | janvṛkṣacarmaromāṇi śalyakālasunan tathā | [cf. 1938 ed. 6.60.38] hiṅgu mūtrañ ca bastasya dhūpamasmai pradāpayet | etena śāmyati kṣipraṃ balavānapi yo grahaḥ | [cf. 1938 ed. 6.60.39] gajāhvāpippalīmūlaṃ vyoṣāmalakasarṣapān | godhānakulamārjāraruṣapittaprapeṣimān| [cf. 1938 ed. 6.60.40] nasyābhyañjanasekeṣu vidadhyād yogatatvavit || [cf. 1938 ed. 6.60.41ab] nadyāṃ pitṛgrahāyaṣṭaṃ kuśāsuraṇa bhūṣitaṃ | [cf. 1938 ed. 6.60.35cd] tatraivopaharec cāpi nāgāya vividhād baliṃ ||| [cf. 1938 ed. 6.60.36ab] svarāśvāśvatarolūkakarabhaśvaśṛgālajaṃ | [cf. 1938 ed. 6.60.41cd] purīśaṃ kaṃkagṛdhrābhyāṃ varāhasya ca pīṣayet | bastamūtreṇa tatsiddhaṃ tailaṃ syāt pūrvavad dhitaṃ | [cf. 1938 ed. 6.60.42] śirīṣapuṣpa laśuna śuṇṭhī siddhārthakaṃ vacāṃ | mañjiṣṭhāṃ rajanī kṛṣṇāṃ bastamūtreṇa pīṣayet | [cf. 1938 ed. 6.60.43] vartyaś chāyāviśuṣkāstāḥ sapittāt nayanāṃjanaṃ | naktamālaphalaṃ vyoṣaṃ mūlaṃ śyonākabilvayoḥ [cf. 1938 ed. 6.60.44] haridre ca kṛtā vartyaḥ pūrvavannayanañjane | vacām api | bastamūtreṇa piṣṭanna matsyapittena pūrvavat | [cf. 1938 ed. 6.60.45] pūrāṇasarpirlaśunaṃ hiṅgu siddhāthakaṃ vacā | [cf. 1938 ed. 6.60.46cd] golomī cājalomī ca bhūtakeśī jaṭī tathā | kukkuṭī sarpagandhā ca tiktālāvū viāṣāṇike| [cf. 1938 ed. 6.60.47] vajraproktā vayasthā ca śṛṅgī mohanavalyapi || arkamūlaṃ trikaṭu |kaṃ tāla sroto jamañjanaṃ | [cf. 1938 ed. 6.60.48] naipālī haritālañ ca ra | mārjāradvīpavājigajāṃs tathā | [cf. 1938 ed. 6.60.49] śvāvidchālyakagodhānāṃ tathaiva nakuloṣṭrayauḥ | vidadhītavasāmūtraṃ raktapittanakhatvacaḥ | [cf. 1938 ed. 6.60.50] asmin varge bhiṣak kuyāt tailāni ca ghṛtāni ca | pānābhyañjananasyeṣu tāni yojyāni jānatā | [cf. 1938 ed. 6.60.51] avapīḍeñjane caiva vidadhyād guḍikākṛtāṃ | vidadhīta parīṣeke kvathitaṃ cūrṇitaṃ tathā | [cf. 1938 ed. 6.60.52] uddhūpane ślaṣṭaṃ pradehe cāvacārayet | eṣa sarvavikārāṃs tu mānasānavicāritaḥ | [cf. 1938 ed. 6.60.53] hanyādalpaina kālena snehādirapi ca kramaḥ | na cācaukṣaṃ prayuñjīta prayogaṃ devatāgrahe | [cf. 1938 ed. 6.60.54] ṛte paiṣācamanyeṣāmanukūlaṃ samācaret | vaidyāturau nihanyuste dhruvaṃ kruddhā mahaujasaḥ | [cf. 1938 ed. 6.60.55] hitāhitavidhānañ ca nityam eva samācared iti || [cf. 1938 ed. 6.60.56ab] kāyaci || ||
[Adhyāya 61: draft edition based on MS K] athāto pasmārapratiṣedhaṃ vyāṃ || [cf. 1938 ed. 6.61.1] smaraṇan na bhavaty asminn āpac ca parivarjayet | [cf. 1938 ed. 6.61.3ab] apasmāra iti proktas tato yaṃ vyādhir antakṛt | [cf. 1938 ed. 6.61.3cd] hṛtkampaḥ śūnyatā svedo dhyānaṃ mūrcchā pramūḍhatā | nidrānāśaś ca tasmiṃs ca bhaviṣyati bhavanty atha | [cf. 1938 ed. 6.61.7] saṃjñāvaheṣu srotaḥsu doṣavyāpteṣu mānavaḥ | [cf. 1938 ed. 6.61.8ab] dantāṃ khādaṃ vaman phenaṃ vivṛtākṣaḥ patat kṣitau | [cf. 1938 ed. 6.61.9cd] so pasmāra iti khyātaḥ sa ca dṛṣṭaś caturvidhaḥ | [cf. 1938 ed. 6.61.10cd] yo brūyād vikṛtaṃ satvaṃ kṛṣṇaṃ mām anudhāvati | tato me cittanāśaḥ syāt sopasmāro nilātmakaḥ | [cf. 1938 ed. 6.61.12] yo brūyād vikṛtaṃ satvaṃ pītaṃ mām anudhāvati | [cf. 1938 ed. 6.61.13cd] tato me cittanāśaḥ syāt sa pittabhava ucyate | [cf. 1938 ed. 6.61.14ab] yo brūyād vikṛtaṃ satvaṃ śuklaṃ mām anudhāvati | tato me cittanāśaḥ syāt sopasmāraḥ kaphātmakaḥ || [cf. 1938 ed. 6.61.15] hṛdi todastṛkledastriṣvapyeteṣu saṃkhyayā | pralāpaḥ kūjanaṃ krodhaḥ pratyekañ ca bhavanti hi | [cf. 1938 ed. 6.61.16] sarvaliṅgasamavāpaḥ sarvadoṣaprakopaje | animittāgamād vyādher gamanād asṛhād api | [cf. 1938 ed. 6.61.17] āgamāccāpy apasmāraṃ vadantyanyo nya dūṣaṇaṃ | kramopayogād doṣāṇyaṃ kṣaṇikatvāt tathaiva ca | [cf. 1938 ed. 6.61.18] āgamād vaiśvarūpyāc ca sa tu nirvalyate budhaiḥ | deve varṣaty api yathā bhūmau bījāni kānicit | [cf. 1938 ed. 6.61.19] śaradi pratirohanti tathā vyādhisamucchrayaḥ | sthāyinaḥ kecidalpena kālenābhivivadhitāḥ | [cf. 1938 ed. 6.61.20] darśayanti vikārāṃstu viśvāṃ kramanisargataḥ | apasmāro mahāvyādhistasmād doṣaja eva tu | [cf. 1938 ed. 6.61.21] tasya kāyo vidhiḥ sarvā unmādeṣu pravakṣyate | purāṇasarpiṣa pānamabhyaṅge caiva pūjitaṃ | [cf. 1938 ed. 6.61.22] upayogo grahoktānāṃ yogānāṃ vāpy aśeṣataḥ | [cf. 1938 ed. 6.61.23ab] bhis rukaṭvaṅgakiṇihīnimbatvagrasasādhitaṃ | [cf. 1938 ed. 6.61.23ef] caturguṇe gavāṃ mūtre tailamabhyañjane hitaṃ | godhāṇakulanāgānāṃ vṛṣabharkṣagavān api | [cf. 1938 ed. 6.61.24] pitteṣu tailaṃ siddhāñ ca nasyebhyaṅge ca pūjitaṃ | tīkṣṇair ubhayatobhāgaiḥ śirasaś ca virecanaiḥ | [cf. 1938 ed. 6.61.25] kulatthayavakolāni śarabījaṃ palaṃkaśā | [cf. 1938 ed. 6.61.27cd] jaṭilāṃ pañcamūle dve pathyāni kvāthyayogataḥ | bastamūtrayutaṃ sarpiḥ pacet tat paittike hitaṃ || [cf. 1938 ed. 6.61.28] vātikaṃ bastibhiś cāpi paittikañ ca virecanaiḥ | [cf. 1938 ed. 6.61.26cd] kaphajam vamanaidhīmānapasmāramupācaret | [cf. 1938 ed. 6.61.27ab] bhārgīsiddhe pacet kṣīre śālitaṇḍulapāyasaṃ | tryahaṃ kṣaudrayutaṃ bhoktuṃ varāhāyopakalpayet | [cf. 1938 ed. 6.61.38] jñātvā ca madhurībhrūtaṃ taṃ viśasyānnamuddharet | trīn bhāgāṃ tasya hiṇvasya cūrbhāgena saṃsṛjet [cf. 1938 ed. 6.61.39] maṇḍodakāthe deyaś ca bhārgīkvātha suśītalaḥ śuddhe kumbhe nidadhyāc ca saṃbhāra taṃ surāt tataḥ | [cf. 1938 ed. 6.61.40] jātagandhāṃ jātarasāṃ pāyayed āsavaṃ bhiṣak | sirāñ ca vyadhayet prāptāṃ maṅgalyaṃ cāpi dhārayed iti || [cf. 1938 ed. 6.61.41] kāyacikitsā || ||
[Adhyāya 62: draft edition based on MS K] athātonmādapratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ || [cf. 1938 ed. 6.62.1] madayanty uddhatā doṣā yasmād unmārgam āśritāḥ | mānaso yamato vyādhirunmāda iti kīrtyate | [cf. 1938 ed. 6.62.3] ekaikaśaḥ sarvaśaś ca dośair atyartham ucchritaiḥ | mānasena ca duḥkhena pañcamaś ca sa ucyate | [cf. 1938 ed. 6.62.4] viṣādbhavati ṣaṣṭhaś ca yathāsvaṃ tasya bheṣajaṃ | sa tu pravṛddhas taruṇo madasaṃjñāṃ bibhartti ha | [cf. 1938 ed. 6.62.5] mohodvegaḥ svanaḥ śrotre gātrāṇyamapakarṣaṇaṃ | atyutsāho ruciś cānne svapne kaluṣamajjanaṃ | [cf. 1938 ed. 6.62.6] vāyunonmathanaṃ cāpi bhramaś cakragatasya vā | yasya syur acireṇaivā unmādaṃ so 'dhigacchati || [cf. 1938 ed. 6.62.7] āsphoṭāyaty aṭati gāyati nṛttaśīlo vikrośati bhramati cāpy anilaprakopāt | [cf. 1938 ed. 6.62.8cd] tīkṣṇā himāmbuni caye pi sa vahniśaṃkī pittārdito nabhasi paśyati tārakāṃś ca | [cf. 1938 ed. 6.62.9cd] nidrāparo 'lpakathato 'lpabhug uṣṇasevī rātrau bhṛśaṃ bhavati cāpi kaphaprakopāt | [cf. 1938 ed. 6.62.10cd] sarvātmake tribhir api vyatimiśritāni rūpāṇi vātakaphapittakṛtāni vidyāt | [6.62.11.add] cauraiḥ sarājaḥ puruṣair aribhi yathā vā vitrāsitasya dhanabāndhavasaṃkṣayād vā || gāḍhaṃ kṣate manasi ca priyayā riraṃsor jāyeta cotkaṭātaro manaso vikāraḥ | [cf. 1938 ed. 6.62.12] citraṃ bravīti ca manonugataṃ visaṃjño gāyaty atho hasati rodati cāpi mūḍhaḥ | raktekṣaṇai hatabalendriyavāk sudīnaḥ śyāmānano viṣakṛte na saṃjñaḥ || [cf. 1938 ed. 6.62.13] manujamunmādārtaṃ viśodhayet | tīkṣṇair ubhayato bhāgaiḥ śirasaś ca virecanaiḥ | [cf. 1938 ed. 6.62.14] vividhair avapīḍaiś ca sarṣapasnehasaṃyutaiḥ| [cf. 1938 ed. 6.62.15ab] cūrṇṇaṃ śukyātha nāḍyā vā pradhame vvāsyatastavyoḥ | [cf. 1938 ed. 6.62.15.add] satataṃ dhūpayec cainaṃ śvagomāṃsais tu pūtibhiḥ | sarṣapānyañ ca tailena nasyābhyaṅgai hitaḥ sadāḥ | [cf. 1938 ed. 6.62.16] ayaḥ pāśāvabaddhaś ca rajjuvyāḍāyudhādibhiḥ | [cf. 1938 ed. 6.62.17a] trāsayed rakṣañ ca taṃ prasupta tṛ || [cf. 1938 ed. 6.62.18cd] jalodanāśinañ caiva śuddhe veśmani vāsayet | surakṣitaṃ balavatā jale taṃ pariṣecayet | [6.62.18.add] gajair vinītair uragair aviṣaiś cāpi bhīṣayet | [cf. 1938 ed. 6.62.18c] stambhāvabaddhaṃ yaṣṭībhiḥ kaśābhir vāpi tāḍayet | [cf. 1938 ed. 6.62.18ab] pratudedārayā cainaṃ marmāghātaṃ vivarjayet | [cf. 1938 ed. 6.62.19ef] cakrāpidhāne kūpe ca satataṃ tan nivāsayet | tryahāt tryahād cāsmai dadyād yavāṅgūm atha tarpaṇaṃ | [cf. 1938 ed. 6.62.20] kevalenāmbunā vāpi kulmāsām vā bahuśrutaḥ | [cf. 1938 ed. 6.62.21ab] brāhmīmendrīṃ viḍaṅgāni vyoṣa hiṅgu jaṭīsurāṃ | rāsnāṃ viṣaghnāṃ laśunaṃ viśalyāṃ surasāṃ vacāṃ | [cf. 1938 ed. 6.62.30] jyotiṣmatīn nāgavinnām anantāmabhayāt tathā | saurāṣṭrīñ ca samāṃśāni nāgamūtreṇa pīṣayet | [cf. 1938 ed. 6.62.31] cchāyāviśuṣkāstāvartyo yojayed vidhikovidaḥ | avapīḍe ñjane bhyaṅgo nasye dhūpe tathaiva ca | [cf. 1938 ed. 6.62.32] uropāṅgalalāṭoṣu sirāṃś cāsya vimokṣayet | apasmārakriyāñ cāpi grahoddiṣṭāñ ca kārayet | [cf. 1938 ed. 6.62.33] śāntadoṣaṃ viśuddhaś ca snehabastibhir ācaret | [cf. 1938 ed. 6.62.34ab] mṛdupūrvaṃ made py evaṃ kriyāṃ mṛdvīṃ prayojayet| [cf. 1938 ed. 6.62.34ef] śokaśalyaṃ vyapanayed unmāde pañcame bhiṣagiti || [cf. 1938 ed. 6.62.35ab] kāyacikitsā || ||
[Adhyāya 63: draft edition based on MS K] athāto rasabhedamadhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ || [cf. 1938 ed. 6.63.1] doṣāṇyaṃ pañcadaśadhā prasaro bhihitas tu yaḥ | triṣaṣṭi rasabhedānāṃ tatprayojanamucyate || [cf. 1938 ed. 6.63.3] avidagdhā vidagdhā vā bhidyante te triṣaṣṭidhā | triṣaṣṭirasabhedāṃs tu vīkṣya tatra prayojayet | [cf. 1938 ed. 6.63.4] ekaikasyānugamanaṃ bhāgaśo yadudīritaḥ | doṣāṇyaṃ tatra matimāṃ triṣaṣṭīnāṃ prayojayet | [cf. 1938 ed. 6.63.5] yathākramapravṛttānāṃ dvikeṣu madhuro rasaḥ | pañcānukramate yogān amvlaś catura eva ca | [cf. 1938 ed. 6.63.6] trīṇyaitā gacchati raso lavaṇaḥ kaṭuko dvayaṃ | tiktaḥ kaṣāyamanveti te dvikā daśa pañca ca || [cf. 1938 ed. 6.63.7] tadyathā | madhurāmvlau | madhuralavaṇau | madhurakaṭukau | madhuratiktau | madhurakaṣāyau | ete pañcānukrāntā madhureṇa || amvlalavaṇaḥ | amvlakaṭukaḥ | amvlatiktaḥ | amvlakaṣāyaḥ | te catvāro nukrāntā amvlena | lavaṇakaṭuḥ | lavaṇatiktaḥ | lavaṇakaṣāyaḥ | ete nukrāntās trayo lavaṇaina || kaṭutiktaḥ | kaṭukaṣāyaḥ | dvāv anukrāntau kaṭukena || tiktakaṣāyaḥ | eka evānukrāntas tiktaina || ete pañcadaśa dvikasaṃyogāḥ vyākhyātāḥ || [cf. 1938 ed. 6.63.8] trikāna ta ūdhvaṃ vakṣyāmaḥ | ādau prayujyamānas tu madhuro daśa gacchati | ṣaḍamvlo lavaṇas tasmād adham ekaṃ rasaḥ kaṭuḥ || [cf. 1938 ed. 6.63.9] madhurāmvlakaṭuḥ | madhurāmvlatiktaḥ | madhurāmvlalavaṇakaṭuḥ | madhurāmvlalavaṇatiktaḥ | madhurāmvlalavaṇakaṣāyaḥ | madhurakaṭutiktaḥ | madhurakaṭutiktaḥ | madhurakaṭukaṣāyaḥ || madhuratiktakaṣāyaḥ | evam eteṣān daśānāṃ trikaśaṃyogānāṃ mādau madhuraḥ prayujyate || amvlalavaṇakaṭuḥ | amvlalavaṇatiktaḥ | amvlalavaṇakaṣāyaḥ | amvlakaṭutiktaḥ | amvlakaṭukaṣāyaḥ | amvlatiktakaṣāyaḥ |evam eṣāṃ ṣaṇṇyamādāv amvlaḥ prayujyate || lavaṇakaṭutiktaḥ | lavaṇakaṭukaṣāyaḥ | lavaṇatiktakaṣāyaḥ | evam eteṣāṃ trayāṇāmādau lavaṇaḥ prayujyate || kaṭutiktakaṣāyaḥ | evam eṣa eka evādau kaṭukaḥ | evam ete trikasaṃyogā viṃśatir vyākhyātāḥ || [cf. 1938 ed. 6.63.10] catuṣkānata ūrdhvaṃ vakṣyāmaḥ | catuṣkarasasaṃyoge madhuro daśa gacchati | amvlacaturo yāti lavaṇastveka eva tu || [cf. 1938 ed. 6.63.11] madhurāmvlalavaṇakaṭukaḥ | madhurāmlalavaṇatiktaḥ | madhurāmvlalavaṇakaṣāyaḥ | madhurāmvlakaṭutiktaḥ | madhurāmvlakaṭukaṣāyaḥ | madhurāmvlatiktakaṣāyaḥ | madhuralavaṇakaṭutiktaḥ | madhuralavaṇakaṭukaṣāyaḥ | madhuralavaṇatiktakaṣāyaḥ | madhuralavaṇatiktakaṣāyaḥ | madhurakaṭutiktakaṣāyaḥ | evam eṣāṃ daśānāṃ catuṣkasaṃyogānāmādau madhuraḥ prayujyate || amvlalavaṇakaṭutiktaḥ | amvlalavaṇakaṭukaṣāyaḥ | amvlalavaṇatiktakaṣāyaḥ | amvlakaṭutiktakaṣāyaḥ | m eṣāṃ cartuṇṇāmādāvamvlaḥ | lavaṇakaṭutiktakaṣāyaḥ | evam eṣa eka evādau lavaṇaḥ | evam ete pañcadaśa catuṣkasaṃyogāḥ | pañcadaśa vyākhyātāḥ | [cf. 1938 ed. 6.63.12] pañcakānata ūrdhvaṃ vakṣyāmaḥ || pañcakāṃ pañca madhuraḥ ṣaṭkamamvlas tu gacchati | [cf. 1938 ed. 6.63.13] madhurāmvlalavaṇakaṭutiktaḥ | madhurāmvlalavaṇakaṭukaṣāyaḥ | madhurāmvlalavaṇatiktakaṣāyaḥ | madhurāmlakaṭutiktakaṣāyaḥ | madhuralavaṇakaṭutiktakaṣāyaḥ | evam eṣāṃ madhurāmvlakaṭutiktakaṣāyaḥ || madhuralavaṅakaṭutiktakaṣāya iti || evam eṣāṃ pañcānāṃ pañcakasaṃyogānāmādau madhuraḥ prayujyate || amvlalavaṇakaṭutiktakaṣāyaḥ | evam ekasyādāv amvlaḥ | evam ete ṣaṭ pañcakāḥ vyākhyātāḥ || [cf. 1938 ed. 6.63.14] ṣaṭkam ekam ata ūrdhvaṃ vakṣyāmaḥ || madhurāmvlalavaṇakaṭutiktakaṣāyaḥ | ekas tu evam ekaḥ ṣaṭkasaṃyogāḥ | [cf. 1938 ed. 6.63.15] ekaikaśaś ca ṣad rasā bhavanti | prākāśyena | madhuraḥ | amvlaḥ | lavaṇaḥ | kaṭukaḥ | tiktaḥ | kaṣāyaḥ | [cf. 1938 ed. 6.63.16] evam ete triṣaṣṭirasayogāḥ vyākhyātāḥ | doṣabhedāt | dviṣaṣṭyās te prayoktavyā vicakṣaṇair iti || [cf. 1938 ed. 6.63.17] kāyacikitsā || ||
[Adhyāya 64: draft edition based on MS K] athātaḥ svastharakṣaṇīyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||1|| [cf. 1938 ed. 6.64.1] samadoṣaḥ samāgniś ca samadhātumalakriyaḥ | prasannātmendriyamanāḥ svastha ity abhidhīyate ||2|| [cf. 1938 ed. 1.15.41] tasya tad rakṣaṇaṃ vatsa cikitsāyāḥ paraṃ hitam | [cf. 1938 ed. 6.64.3cd–4] tasya yad vṛttam uktaṃ hi rakṣaṇañ ca mayāditaḥ | tasminn arthaṃ samāsoktaṃ vistareṇeha vakṣyate ||3|| yasmin yasmin ṛtau ye ye doṣāḥ kupyanti dehinām | teṣu teṣu pradātavyā rasās te te vijānatā ||4|| [cf. 1938 ed. 6.64.5] praklinnatvāc charīrāṇāṃ varṣāsu khalu dehinām | mande 'gnau kopam āyānti saṃharṣān mārutādayaḥ ||5|| [cf. 1938 ed. 6.64.6] tasmāt kledaviśuddhyarthaṃ doṣasaṃdhāraṇāya ca | kaṣāyatiktakaṭukai rasaiḥ saṃyuktam adravam ||6|| [cf. 1938 ed. 6.64.7] nātisnigdhaṃ nātirūkṣam uṣṇaṃ dīpanam eva ca | deyam annaṃ nṛpataye yaj jalañ coktam āditaḥ ||7|| [cf. 1938 ed. 6.64.8] taptāyasakṛtāmbho vā pibet kṣaudrānvitañ ca yat | ahni varṣānilāviṣṭe 'tyarthaśītāmbusaṃkule ||8|| [cf. 1938 ed. 6.64.9] taruṇatvād vidāhañ ca gacchanty auṣadhayas tathā | tannimittañ ca matimān nātivyāyāmam ācaret ||9|| [cf. 1938 ed. 6.64.10] nātiśīte purāṇās tu yavagodhūmaśālayaḥ | yūṣaiḥ sūpaiś ca kaṭubhir bhojyā hṛdyaiś ca jāṅgalaiḥ ||10|| mādhvīkaṃ sīdhum alpam vā māhendram atha sārasam | taptaśītaṃ kṣaudrayutaṃ kaupajam vā pibej jalam ||11|| pūrvānilaṃ gharmasevām udamanthaṃ sarijjalam | divāsvapnam avaśyāyaṃ varjayec cātra maithunam ||12|| [cf. 1938 ed. 6.64.13ab] pragharṣodvarttanasnānagandhasragdhūmasevitā | bhūmyuṣmaparihārārthaṃ svapet madhyamaveśmani ||13|| śīte sāgnau nivāte ca guruprāvaraṇānvitaḥ | [cf. 1938 ed. 6.64.12ab] kṣate kledādidoṣāṃś ca varjayec chattrasamvṛtaḥ | yāyān nāgavadhūbhiś ca praśastāgurubhūṣita iti ||14|| [cf. 1938 ed. 6.64.12cd] vyapanītadharābhogaghananīlāvaguṇṭhite | vyomni prasannadiṅmārgalabdhaprasarabhāskare ||15|| śakrāstralabdhasandarśajāyamānoddhate namaḥ | ākrāmati raver lakṣmīs tiraskṛtya ghanaṃ ghanam ||16|| varṣāsu sañcitam pittam auṣṇyāc charadi kupyati | tasmāt pittaghnaṃ seveta sarva eva ghanātyaye ||17|| śītaṃ kaṣāyamadhuram īṣallaghu satiktakam | sasarpir jāṅgalayutaṃ śarady adyāt prakāṃkṣataḥ ||18|| hariṇān pṛṣatān lāvāñ chagān eṇān kapiñjalān | mudgāñ chālīn yavāñ jīrṇṇān seven nātivyavāyavān ||19|| vidāhi kṣāratīkṣṇoṣṇa divāsvapnagurūṇy atha | śākaṃ guru ca yat māṃsam avaśyāyañ ca varjayet ||20|| sevyaḥ śaradi yatnena vidhir eṣa vijānatā | drākṣekṣukṣīrasevī ca bhavet tatra narādhipa ||21|| varṣāsu sañcitam pittaṃ nirharec ca virecanaiḥ | [cf. 1938 ed. 6.64.17ab] tiktasarpiḥprayogair vā sirāṇāñ cāpi mokṣaṇaiḥ ||22|| svāduśītañ jalaṃ medhyaṃ śucisphaṭikanirmalam | [cf. 1938 ed. 6.64.18cd] śaraccandrāṃśunirdhūtam agastyodayanirviṣam | prasannatvāc ca salilaṃ sarvam eva tadā hitam ||23|| [cf. 1938 ed. 6.64.19] śaratsu pavanañ caiva kamalotpalaśāliṣu | candanaṃ vā sakarpūraṃ vāsaś cāmalinaṃ laghu | bhajec ca śāradaṃ mālyaṃ sīdhoḥ pānañ ca yuktitaḥ ||24|| [cf. 1938 ed. 6.64.20] candrapādāḥ sahṛdvargaḥ sukhāni madhurā giraḥ | pittapraśamanaṃ yac ca tac ca sarvaṃ samācared iti ||25|| hemantaḥ śītalo rūkṣo mandasūryo 'nilākulaḥ | [cf. 1938 ed. 6.64.21] annapānān tilān māṣāñ śākāni ca dadhīni ca | tathekṣuvikṛtīḥ śālīn sugandhāṃś ca navān api ||26|| [cf. 1938 ed. 6.64.28] prasahānūpamāṃsāni kravyādabilaśāyinām | audakānāṃ plavānāñ ca pādināñ copayojayet ||27|| [cf. 1938 ed. 6.64.29] madyāni ca prasannāni yac ca kiñcid balapradam | kāmatas tan niṣeveta puṣṭim icchan himāgame ||28|| [cf. 1938 ed. 6.64.30] taile koṣṇe sukhoṣṇe vā praśastam avagāhanam | saśiraskaṃ tathābhyaṅgaṃ vyāyāmañ cācared bhṛśam | sukhodakāvagāhaṃ vā śaucam uṣṇāmbum eva ca ||29|| [cf. 1938 ed. 6.64.25ab] sāṅgārayāne mahati dhūpāmodamadotkaṭau | [cf. 1938 ed. 6.64.25cd] aurṇṇakauśeyasamvītaśayane kuthakāstṛte ||30|| kuṅkumāgurudigdhāṅgo nivāte gṛhagahvare | śayīta śayane cāpi suvistīrṇṇe manorame ||31|| sevyamānaṃ mṛdusparśair nirdayair upagūhanaiḥ | tatrāpanītahārās tu priyā nāryaḥ svalaṃkṛtāḥ | rāmayeyur yathākālaṃ balād api madotkaṭāḥ ||32|| eṣa eva vidhiḥ kāryaḥ śiśire samudāhṛtaḥ | [cf. 1938 ed. 6.64.31cd] hemantaśeṣaḥ śiśiraḥ ke cid icchanti vaidyakāḥ ||33|| meghamārutajaṃ śītaṃ raukṣyaṃ cādānajaṃ yataḥ | bhajej jijīviṣus tatra soṣṇasnigdhataraṃ vidhim ||34|| tatra mantham avaśyāyaṃ pravātaṃ rūkṣabhojanam | malināni ca vāsāṃsi tathā śnānañ ca varjayed iti ||35|| tuṣāra paṭa nirhāradīptabhāskara raśmiṣu | dineṣu jṛmbhamāṇeṣu hīymānāsu rātriṣu ||36|| puṣpāṭṭahāsaśabalaiś calatkisalayojjvalaiḥ | kokilodghuṣṭasamadabhramarodgītaniḥsvanaiḥ ||37|| darśayatsu vicitrāsu vanopavanarājiṣu | prakupyati yathoddiṣṭān sisṛkṣati gadān kaphaḥ ||38|| hemante nicitaḥ śleṣmā śaityāc chītaḥ śarīriṇām | auṣṇyād vasante viṣyaṇṇaṃ kurute vividhān gadān ||39|| [cf. 1938 ed. 6.64.32] ato 'mbumadhurasnigdhadivāsvapnagurūṇi ca | varjjayed vamanādīni karmāṇy api ca kārayet ||40|| [cf. 1938 ed. 6.64.33] ṣaṣṭikān anavāñ chālīn nīvārān mudgakodravān | lāvādiviṣkirarasaiś cādyād yūṣañ ca yuktibhiḥ ||41|| [cf. 1938 ed. 6.64.34] paṭolanimbavetrāgratiktaiś cānyair himātyaye | seven madhvāsavāriṣṭān sīdhuṃ mādhvīkam eva ca ||42|| [cf. 1938 ed. 6.64.35] vyāyāmam añjanan dhūmaṃ tīkṣṇañ ca kavaḍagraham | uṣṇāmbunā ca sarvārthān seveta kusumāgame ||43|| [cf. 1938 ed. 6.64.36] yavamudgamadhuprāyaṃ vasante bhojanaṃ hitam | [cf. 1938 ed. 6.64.37cd] vyāyāmo dvyadhikaś cātra sarva eva praśasyate ||44|| śirovirekair vamanaiḥ kaṣāyaiḥ kavaḍagrahaiḥ | [cf. 1938 ed. 6.64.39cd] nirhared apramattaś ca hemantopacitaṃ kapham ||45|| [cf. 1938 ed. 6.64.39ab] śuciḥ śuklāmbaradharaś candanāgurubhūṣitaḥ | pīnastanorujaghanāṃ rūpayauvanaśālinīm ||46|| kānaneṣu vicitreṣu sarvālaṅkārabhūṣitām | rāmayed yāvad utsāhaṃ sumanāḥ kusumāgame ||47|| tataś candrakarālokaṃ pradoṣaṃ satsuhṛjjanaḥ | saṃseved athavāliṅgya svapet kāntāṅ gṛhodare ||48|| ādadānaḥ karair grīṣme jagatsnehan divākaraḥ | yauvanotsavanibhargnavanitāyām iva kṣitau ||49|| bibhratyāṃ durbhagaṃ rūkṣaṃ reṇvaṅgārāruṇaṃ vapuḥ | vātacakrasamuddhūtaśuṣkaparṇṇasvanānvitaḥ | raukṣyaṃ sañjanayaty āśu tataḥ śuṣyanti dehinaḥ ||50|| [6.64.39.add11] tasmān nidāghasamaye śoṣaṇaṃ rūkṣaṇañ ca yat | [6.64.39.add12] vyāyāmam uṣṇam āyāsaṃ maithunaṃ paridāhi ca | [cf. 1938 ed. 6.64.40cd] rasāṃś cāgniguṇodriktān viśeṣeṇa vivarjayet ||51|| [cf. 1938 ed. 6.64.41ab] sarpiḥkhaṇḍaguḍāktāṃs tu sahakārarasānvitān | saktūn pibet prātas takraiḥ śītatoyottaraṃ naraḥ ||52|| yavagodhūmavikṛtīḥ śālīṃś ca vividhān api | prasahānūpamāṃsāni vṛṣyāṇy anyāni yāni ca | prakārair vividhair adyān nidāghe svakuṭumbinā ||53|| ṣāḍavair vividhai rāgair gauḍikaiś ca susaṃkṛtaiḥ | suśītaiḥ snigdhamadhurais tarpayec choṣitāṃs tanūn ||54|| hitañ ca bhojanaṃ grīṣme śītalaṃ madhuraṃ dravam | [cf. 1938 ed. 6.64.44cd] saśarkareṇa payasā rātrāv api tu pūjitam ||55|| sarāṃsi vāpyaḥ sarito vanāni rucirāṇi ca | [cf. 1938 ed. 6.64.41cd] candanāni parārdhyāni srajaḥ sakamalotpalāḥ ||56|| tālavṛntānilān hārāṃs tathā śītagṛhāṇi ca | [cf. 1938 ed. 6.64.42] gharmakālaṃ niṣeveta vāsāṃsi sulaghūni ca ||57|| [cf. 1938 ed. 6.64.43ab] divā śītagṛhe cāpi padmotpaladalāyute | [cf. 1938 ed. 6.64.45a] śayīta ca yathākāmaṃ spṛśyamāno 'nilaiḥ sukham ||58|| [cf. 1938 ed. 6.64.46ab] rātrau harmyatale hṛdye puṣpaprakarabhūṣite | jalajaih kusumaiś citraiś candrapādāvaguṇṭhite ||59|| vyajanair vījyamānaś ca spṛśyamānaś ca komalaiḥ | strīṇāṃ stanaiḥ karaiś cāpi muktāhāraiś ca śītalaiḥ ||60|| saṃsevyamāna āsīta suhṛdbhir abhisamvṛtaḥ | śayīta śayane śubhre candanārdrapaṭo naraḥ | rūkṣocchuṣkeṣu deheṣu grīṣme vā puṣpito 'balī ||61|| pravṛddhagambhīraravair meghair ativinādite | prodbhinna kandalaśyāmakadambakuṭajārjjune ||62|| mālatīkusumāmodadaśāśāpūrite 'mbare | surendragopamaṇḍūkaiḥ prakīrṇṇavasudhātale ||63|| dvirephakṛtasaṅgītanalinīvanabhūṣite | śikhaṇḍināyakavarair nādyārambhakṛtotsave ||64|| daurbalyakāṣṭhāṃ paramāṃ yadā gacchati bhāskare | śītavātābhravarṣais tu vāyuḥ prāvṛṣi kupyati ||65|| nidāghopacitaṃ caiva prakupyantaṃ samīraṇam | nihanyād avilambena vidhinā vyādhikovidaḥ ||66|| [cf. 1938 ed. 6.64.48] caryāḥ sukhoṣṇāś ca rasās tailāni vividhāni ca | bṛṃhaṇañ cāpi yat kiñ cid abhiṣyandi tathaiva ca ||67|| [cf. 1938 ed. 6.64.47cd] navāmbu rūkṣaśītānnaṃ saktūṃś cāpi vivarjayet | yavaṣaṣṭikaśālīṃś ca godhumān anavāṃs tathā | [cf. 1938 ed. 6.64.50] harmyamadhye nivāte ca bhajec chayyāṃ mṛdūttarām ||68|| saviṣaprāṇivinmūtralālāniṣṭhīvanādibhiḥ | [cf. 1938 ed. 6.64.51] samāplutan tadā toyam āntarīkṣaṃ viṣopamam ||69|| vāyunā viṣajuṣṭena prāvṛṣeṇyena dūṣitam | [cf. 1938 ed. 6.64.52] tad dhi sarvopayogeṣu tasmin kāle vivarjayet ||70|| ariṣṭāsavamaireyān sopadaṃśāṃś ca yuktitaḥ | [cf. 1938 ed. 6.64.53] pibet prāvṛṣi jīrṇṇāṃs tu rātrau prāvṛṣi varjayet ||71|| nirūhair bastibhiś cāpi tathānyair mārutāpahaiḥ | [cf. 1938 ed. 6.64.54] kupitaṃ śamayed vātaṃ vārṣikañ ca cared vidhim ||72|| [cf. 1938 ed. 6.64.55ab] bhūyo varṣī tu parjanyo gaṅgāyā dakṣiṇe jane | tatra ca prāvṛtvarṣākhyau ṛtū teṣāṃ prakīrttitau ||73|| tasya evottare deśe himavaddravyasaṃkule | bhūyaḥ śītatamas tatra hemantaśiśire ṛtū ||74|| ṛtāv ṛtau ya etena vidhinā varttate naraḥ | [cf. 1938 ed. 6.64.55cd] ghorān ṛtukṛtān rogān nāpnuyāt sa kadā cana ||75|| ata ūrdhvaṃ dvādaśāśanapravicārān vakṣyāmaḥ | tad yathā śītoṣṇasnigdharūkṣadrava śuṣkaika kālikadvikālikauṣadhayukta hīnamātra doṣapraśamana pravṛddhyarthān ||76|| [cf. 1938 ed. 6.64.56] tṛṣṇāmadavidāhārttān raktapittaviṣāturān | saṃmūrcchāṃ strīṣu ca kṣīṇān śītair annair upācaret ||77|| [cf. 1938 ed. 6.64.57] kaphavātāmayāviṣṭān viriktān snehapāyinaḥ | aklinnakāyāṃś ca narān uṣṇair annair upācaret ||78|| [cf. 1938 ed. 6.64.58] vātikān rūkṣadehāṃś ca vyavāyopahatāṃs tathā | vyāyāminaś cāpi narān snigdhair annair upācaret ||79|| [cf. 1938 ed. 6.64.59] medasābhiparītāṃs tu sthūlān mehāturān api | kaphābhipannadehāṃś ca rūkṣair annair upācaret ||80|| [cf. 1938 ed. 6.64.60] śuṣkadehān pipāsārttān durbalān api ca dravaiḥ | praklinnadehān vraṇinaḥ śuṣkair mehinam eva ca ||81|| [cf. 1938 ed. 6.64.61] ekakālaṃ bhaved deyo durbalāgnivivṛddhaye | samāgnaye tathāhāro dviḥkālam atha pūjitaḥ ||82|| [cf. 1938 ed. 6.64.62] auṣadhadveṣine deyaṃs tathauṣadhasamāyutam | mandāgnaye rogiṇe ca mātrāhīnaḥ praśasyate ||83|| [cf. 1938 ed. 6.64.63] yathartudattas tv āhāro doṣapraśamanaḥ smṛtaḥ | ataḥ paraṃ tu svasthānāṃ sarva eva praśasyate ||84|| [cf. 1938 ed. 6.64.64] ata ūrdhvaṃ daśauṣadhakālān vakṣyāmaḥ | tatrābhaktam | prāgbhaktam | adhobhaktam | madhyabhaktam | āntarābhaktam | sabhaktam | sāmudgam | muhurmuhuḥ | grāsam | grāsāntarañ ceti ||85|| [cf. 1938 ed. 6.64.65] tatrābhaktan nāma yat kevalam auṣadham upayujyate ||86|| [cf. 1938 ed. 6.64.66] vīryādhikaṃ bhavati bheṣajam annahīnaṃ hanyāt tathāmayam asaṃśayam āśu caiva | tad bālavṛddhavanitāmṛdavas tu pītvā glāniṃ parāṃ samupayānti balakṣayañ ca ||87|| [cf. 1938 ed. 6.64.67] prāgbhaktan nāma yat prāgbhaktaṃ pīyate | paścād bhujyate tat |||88|| [cf. 1938 ed. 6.64.68] śīghraṃ vipākam upayāti balaṃ na hiṃsyād annāvṛtan na ca muhur vadanān nireti | prāgbhaktasevitam adhobalam ādadhāti dadyāc ca vṛddha śiśubhīru kṛśāṅganābhyaḥ ||89|| [cf. 1938 ed. 6.64.69] adhobhaktan nāma yad bhuktvā pīyate ||90|| [cf. 1938 ed. 6.64.70] pītaṃ yad annam upayujya tad ūrdhvakāye hatvā gadān bahuvidhāṃś ca balan dadāti ||91|| [cf. 1938 ed. 6.64.72ab] madhyabhaktan nāma yan madhye bhaktasya pīyate ||92|| [cf. 1938 ed. 6.64.71] madhye tu pītam apahanty avisāribhāvā ye dehamadhyam abhibhūya bhavanti rogāḥ ||93|| [cf. 1938 ed. 6.64.72cd] āntarābhaktan nāma yad antare pīyate pūrvāparayor bhaktayoḥ ||94|| [cf. 1938 ed. 6.64.73] hṛdyam manobalakaraṃ tv api dīpanañ ca pathyaṃ sadā bhavati cāntarabhaktakan tat ||95|| [cf. 1938 ed. 6.64.75cd] sabhaktan nāma auṣadheṣu yat sādhyate ||96|| [cf. 1938 ed. 6.64.74] pathyaṃ sabhaktam abalābalayor hi nityaṃ tad dveṣiṇām api tathā śiśuvṛddhayoś ca ||97|| [cf. 1938 ed. 6.64.75ab] sāmudgan nāma yad bhaktasyādāv ante ca pīyate ||98|| [cf. 1938 ed. 6.64.76] doṣe dvidhā pravisṛte tu samudgasaṃjñam ādyantayor yad aśanasya niṣevyate tu ||99|| [cf. 1938 ed. 6.64.77] muhur muhur nāma sabhaktam abhaktaṃ vā yad auṣadhaṃ muhur muhur upayujyate ||100|| [cf. 1938 ed. 6.64.78] śvāse muhur muhur atiprasṛte ca kāse hikkāvamīṣu ca bhavaty upayojyam etat ||101|| [cf. 1938 ed. 6.64.79] grāsan nāma yat piṇḍavyāmiśram upayujyate ||102|| [cf. 1938 ed. 6.64.80] grāseṣu cūrṇṇam abalāgniṣu dīpanīyaṃ vājīkarāṇy api ca yojayituṃ yateta ||103|| [cf. 1938 ed. 6.64.82ab] grāsāntaran nāma piṇḍāntaraṃ yad upayujyate ||104|| [cf. 1938 ed. 6.64.81] grāsāntareṣu visṛjed vamanīya dhūmāñ chvāsādiṣu prathitadṛṣṭaguṇāṃś ca lehān ||105|| [cf. 1938 ed. 6.64.82cd] daśauṣadhakālā bhavanti | bhavati cātra ||106|| [cf. 1938 ed. 6.64.83] visṛṣṭe viṇmūtre viśadakaraṇair dehe ca sulaghau viśuddhe codgāre hṛdi ca vimale vāte ca sarati | tathānnaśraddhāyāṃ klamaparigame kukṣau ca śithile pradeyas tv āhāro bhavati bhiṣajā sātmyaprakriyeti ||107|| [cf. 1938 ed. 6.64.84] bhagavān āha dhanvantariḥ ||108|| [6.64.84.add] uttare tantre svastharakṣaṇīyaṃ dvāpañcāśattamaḥ kāyacikitsāyām aṣṭāviṃśatitamaḥ ||
[Adhyāya 65: draft edition based on MS K] [Adhyāya 65] athātas tantrayuktyuddeśaṃ nāmādhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ || [cf. 1938 ed. 6.65.1] tatra dvātriṃśat tantrayuktayo bhavanti | tad yathā | adhikaraṇam | yogaḥ | padārthaḥ | hetvarthaḥ | uddeśaḥ | nirdeśaḥ | upadeśaḥ | apadeśaḥ | pradeśaḥ | atideśaḥ | apavargaḥ | vākyaśeṣaḥ | arthāpattiḥ | viparyayaḥ | prasaṅgaḥ | ekāntaḥ | anekāntaḥ | pūrvapakṣaḥ | nirṇṇayaḥ | anumatam | vidhānam | anāgatāpekṣaṇam | atikrāntāpekṣaṇaṃ | saṃśayaḥ | vyākhyānam | svasaṃjñā | nirvacanam | nidarśanam | niyogaḥ | vikalpaḥ | samuccayaḥ | ūhyam iti || [cf. 1938 ed. 6.65.3] atrāha | āsāṃ yuktīnāṃ kiṃ prayojanam | ucyate | vākyayojanam arthayojanañ ca || [cf. 1938 ed. 6.65.4] ślokau cātra bhavataḥ || asadvādiprayuktānāṃ śabdānāṃ pratiṣedhanam | svavākyasiddhir api ca kriyate tantrayuktibhiḥ || [cf. 1938 ed. 6.65.5] vyatyāsoktās tu ye hy arthā līnā ye cāpy anirmalāḥ | leśoktā ye ca kecit syus teṣāñ cāpi prasādhanam || [cf. 1938 ed. 6.65.6] tatra yam artham adhikṛtyocyate tad adhikaraṇam | yathā rasaṃ doṣaṃ vā || [cf. 1938 ed. 6.65.8] yena vākyaṃ yujyate sa yogaḥ | yathā vyatyāsenoktānāṃ sannikṛṣṭaviprakṛṣṭānāṃ padārthānām ekīkaraṇam || tailaṃ pibec cāmṛtavalli nimba vilva haṃsāhvayā hiṃsrābhayā vṛkṣakapippalībhiḥ | siddhaṃ balābhyāñ ca sadevadāru hitāya nityaṃ galagaṇḍaroge || siddhaṃ pibed iti prathamaṃ vaktavye dvitīye pāde tṛtīyapāde siddhaṃ siddham iti prayuktam | evan dūrasthānām api padārthānām ekīkaraṇaṃ yogaḥ || [cf. 1938 ed. 6.65.9] yo 'rtho 'bhihitaḥ sūtre pade vā sa padārthaḥ | padasya padayoḥ padānāṃ vā yo 'rthaḥ sa padārthaḥ | aparimitāś ca padārthāḥ | yatra tu sneha svedābhyañjaneṣu svedāñjaneṣu nirddiṣṭeṣu dvayos trayāṇāṃ vārthānām upapattir dṛśyate tatra yo 'rthaḥ pūrvāparayoga siddho bhavati | sa grahītavyaḥ | yathā vedotpattim adhyāyaṃ vyākhyāsyāma ity ukte sandihyate buddhiḥ katamasya vedasyotpattiṃ vakṣyati vivakṣur iti | sāmavedādayaś ca ṛgvedādayas tu vedāḥ | pūrvāparam upalakṣya pūrvāpara yogam upalabhya vinda vida vid vicāraṇe vid vindati ity etayoś ca dhātvor ekārthaḥ anekārthayoḥ prayogaḥ | paścāt padam pratipattir bhavati āyurvedotpattim ayaṃ vivakṣur iti eṣa evaṃ padārthaḥ | [cf. 1938 ed. 6.65.10] yad uktaṃ sādhanaṃ yad anyad uktam anyārthasādhakaṃ bhavati sa hetvarthaḥ | yathā mṛtpiṇḍo 'dbhiḥ praklidyate tathā māṣa dugdha mudga prabhṛtibhir vraṇaḥ klidyate || [cf. 1938 ed. 6.65.11] samāsa vacanaṃ kathanam samuddeśaḥ uddeśaḥ | yathā śalyam iti || [cf. 1938 ed. 6.65.12] vistaravacanaṃ nirdeśaḥ | yathā śārīram āgantu ceti || [cf. 1938 ed. 6.65.13] evam ity upadeśaḥ | yathā rātrau na jāgṛyād divā na supyād tathā na jāgṛyād rātrau divāsvapnañ ca varjayet iti || [cf. 1938 ed. 6.65.14] anena kāraṇenety apadeśaḥ | yathāpadiśyate madhureṇa śleṣmābhivardhata iti || [cf. 1938 ed. 6.65.15] prakṛtasyātikrāntena sādhanaṃ pradeśaḥ | yathā devadattasyānena śalyam uddhṛtaṃ yajñadattasyāyam tasmād yajñadattasyāpy ayam eva uddhariṣyatīti || [cf. 1938 ed. 6.65.16] prakṛtasyānāgatena sādhanam atideśaḥ | yathā yady asya vāyur ūrdhvam uttiṣṭhati | tenodāvarttī syād iti || [cf. 1938 ed. 6.65.17] abhipramṛjyāpakarṣaṇam apavargaḥ | yathā asvedyā viṣopasṛṣṭā anyatra mūtrakīṭaviṣād iti || [cf. 1938 ed. 6.65.18] yena padenānuktena vākyaṃ samāpyate sa vākyaśeṣaḥ | yathā śiraḥpāṇipādapṛṣṭhapārśvodaravān ity ukte puruṣagrahaṇaṃ vināpi gamyate puruṣa evokta iti || [cf. 1938 ed. 6.65.19] yad akīrttitam arthād āpadyate sārthāpattiḥ | yathā odanaṃ bhokṣyāmahety ukte arthād āpannaṃ bhavati nāyaṃ pipāsur yavāgūm iti || [cf. 1938 ed. 6.65.20] yady asya prātilomyaṃ tad viparyayaḥ | yathā kṛśolpaprāṇabhīravo duścikitsyā ity ukte viparītaṃ gṛhyate dṛḍhādayaḥ sucikitsyā iti || [cf. 1938 ed. 6.65.21] prakaraṇāntareṇa samānaḥ prasaṅgaḥ | yathādhikaraṇāntarito yo 'rtho 'sakṛd asakṛd uktaḥ samāpyate sarvatra || [cf. 1938 ed. 6.65.22] yad avadhāraṇenocyate sa ekāntaḥ | yathā trivṛtā virecayati madanaphalaṃ vāmayati || [cf. 1938 ed. 6.65.23] kvacit tathā kvacid anyathā so 'nekāntaḥ | yathā kecid ācāryā bruvate dravyam pradhānaṃ kecid rasāḥ kecid vīryaṃ kecid vipāka iti || [cf. 1938 ed. 6.65.24] yas tu niḥsaṃśayam abhidhīyate sa pūrvapakṣaḥ | yathā kathaṃ vātanimittāś catvāraḥ pramehā asādhyā bhavanti || [cf. 1938 ed. 6.65.25] tasyottaraṃ nirṇṇayaḥ | yathā śarīraṃ prapīḍya praścyotayitvādho gatvā vasāmedomajjānuviddhaṃ mūtraṃ sṛjati evam asādhyā vātajāḥ || [cf. 1938 ed. 6.65.26] paramatam apratiṣiddham anumatam | yathā yo brūyāt ṣaḍ rasā iti vādī tac ca prati pratipādyānumanyate kathaṃcit tad anumatan nāma || [cf. 1938 ed. 6.65.28] prakaraṇānupūrvyād abhihitaṃ vidhānam | yathā sakthimarmāṇy ekādaśa prakaraṇānupūrvyābhihitāni || [cf. 1938 ed. 6.65.29] evaṃ vakṣyatīty anāgatāpekṣaṇam | yathā ślokasthāne brūyāc cikitsyeṣu vakṣyāmīti || [cf. 1938 ed. 6.65.30] ity uktam ity atikrāntāpekṣaṇam | yathā cikitsiteṣu brūyāt, ślokasthāne yad abhihitam iti || [cf. 1938 ed. 6.65.31] ubhayahetunidarśanaṃ saṃśayaḥ | yathā talahṛdayaghātaḥ prāṇaharaḥ pāṇipādacchedanam aprāṇaharam || [cf. 1938 ed. 6.65.32] tatrātiśayopavarṇanaṃ vyākhyānam | yatheha pañcaviṃśakaḥ puruṣo vyākhyāyate | tathā nānyeṣv āyurvedatantreṣu bhūtādiṃ pratyārabdhaṃś cintā iti || [cf. 1938 ed. 6.65.33] anyaśāstrāsāmānyā svasaṃjñā | sveṣu tantreṣu saṃjñā yā sā svasañjñā | yatheha śāstre mithunam iti madhusarpiṣor grahaṇaṃ trivṛtam iti sarpistailavasām || [cf. 1938 ed. 6.65.34] lokaprathitam udāharaṇaṃ nirvacanam | yathoṣṇabhayāc chāyām anusarati || [cf. 1938 ed. 6.65.35] dṛṣṭāntavyaktir nidarśanam | yathā agnir vāyusahitaḥ kakṣe 'bhivṛddhiṃ gacchati tathā vātapittakaphaduṣṭo vraṇo 'bhivṛddhiṃ gacchatīti || [cf. 1938 ed. 6.65.36] idam eveti niyogaḥ | yathā pathyam eva bhoktavyam iti || [cf. 1938 ed. 6.65.37] idaṃ cedañ ceti vikalpaḥ | yathā māṃsavarge eṇahariṇalāvatittirāḥ pradhānā iti || [cf. 1938 ed. 6.65.39] saṃkṣepavacanaṃ samuccayaḥ | yathā rasodanaḥ kṣīrodaṇaḥ saghṛtā vā yavāgūr bhavatv iti || [cf. 1938 ed. 6.65.38] yad anirdiṣṭaṃ buddhigamyan tad ūhyam | yathā abhihitam annapānavidhau caturvidham annapānaṃ bhakṣyaṃ bhojyaṃ lehyaṃ peyam iti | evaṃ caturvidhe vaktavye dvividham abhihitaṃ || atrohyaṃ bhavati annapāne viśiṣṭe dvayor grahaṇe caturṇṇām api grahaṇaṃ bhavati || kiñ cānyat anne bhakṣyam aviruddhaṃ ghanasādharmyāt | peye lehyaṃ dravasādharmyāt | caturvidhas tv āhāraḥ praviralaḥ | prāyeṇa dvividha eva | ato dvitvam prasiddham ity āha bhagavān dhanvantariḥ | [cf. 1938 ed. 6.65.40] iti kāyacikitsā 29
[Adhyāya 66: draft edition based on MS K] [Adhyāya 66] athāto doṣabhedavikalpam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ || aṣṭāṅgāyurvedavidaṃ kāśirājam mahīpatiṃ | cchinnaśāstrārthasandehaṃ sūkṣmāgādhamivodadhiṃ | [cf. 1938 ed. 6.66.3] viśvāmitrasutaḥ śrīmāṃ suśrutaḥ paripṛcchati || dviṣaṣṭirdoṣabhedā ye purastātparikīrttitāḥ | [cf. 1938 ed. 6.66.4] kati tatraikaśo jñeyā viṃśo vāpy athavā triśaḥ | tasya tad vacanaṃ śrutvā saṃśayacchinmahātapāḥ | [cf. 1938 ed. 6.66.5] prītātmā nṛpaśārdūla suśrutāyāha tattvataḥ | trayo doṣā dhātavaś ca pūrīśaṃ mūtram eva ca | [cf. 1938 ed. 6.66.6] dehaṃ sandhārayanty ete hy avyāpannā rasair hitaiḥ | puruṣaḥ ṣoḍaṣakalaḥ prāṇāś caikādaśaiva ye | [cf. 1938 ed. 6.66.7] rogāṇāñ ca sahasraṃ yac chata viṃśatir eva ca | [cf. 1938 ed. 6.66.8ab] vyāsataḥ kīrttitan tadvibhinnā doṣāsu yo guṇāḥ | dviṣaṣṭidhā bhavanty ete bhūyiṣṭham iti niścayaḥ | [cf. 1938 ed. 6.66.9] traya eva pṛthag doṣāḥ dviśo nava samādhikāḥ | trayodaśādhikaikadvihīnamadhyordhvalakṣaṇaiḥ | [cf. 1938 ed. 6.66.10] tribhir pañcāśad etan tu sahaivaṃ kṣayam āgataiḥ | hīnamadhyādhikādvekakṣīṇavṛddhās tathāpare [cf. 1938 ed. 6.66.11] dvādaśaiva samākhyātā rogayonir dviṣaṣṭidhā | miśrā dhātumalair aiva yānty asaṃkhyeyatām api | [cf. 1938 ed. 6.66.12] tasmāt prasaṅgaṃ saṃyamya doṣabhedavikalpanaiḥ | rogaṃ viditvopacared rasabhedair yathe ritaiḥ | [cf. 1938 ed. 6.66.13] bhiṣak karttātha karaṇaṃ rasā doṣāś ca kāraṇaṃ || kāryam ārogyam evaikam anārogyam athāpi vā | [cf. 1938 ed. 6.66.14] taśmāt sādhu viditvetāṃ rasadoṣavikalpaṇāṃ | . bhiṣajabheṣajaṃ kāryaṃ prāṇyaṃ hanyan yathā kṛtāṃ || [6.66.14a] adhyāyānāñ catuḥṣaṣṭyā grathitārthapadakramaṃ | etad eva viśeṣeṇa tantram uttaram ṛddhimat | [cf. 1938 ed. 6.66.15] spaṣṭagūḍhārthagambhīram agāḍhaṃ mandacetasāṃ | yathākramaṃ yathāpraśnaṃ yathātatvaṃ yathāvidhiṃ | yathāpratijñañ ca mayā bhavatāṃ parikīrttitaṃ || [cf. 1938 ed. 6.66.16] sahottaran tv etad adhītya tantraṃ svāyaṃbhuvaṃ taṃ vidhi kīrttitena | na hīyate 'rthāṃ manaso 'bhyupetād evaṃ vaco brāhmyam atīva satyam iti || ❈ || [cf. 1938 ed. 6.66.17] mūtradoṣo mūtrāghāto yonyamānuṣam eva ca || apasmāronmādakañ caiva rasabhedas tathaiva ca svastharakṣāvidhāṇañ ca tantrayuktiś ca doṣabhit | ity ebhir daśakaṃ proktaṃ punaḥ kāyacikitsite || ❈ || [6.66.17.add] iti sauśrute sahottaratantraṃ catuḥṣaṣṭitamo 'dhyāyaḥ samāptaḥ || ❈ || [6.66.trailer1] samāptañ cedaṃ sahottaratantram ity ato nighaṇṭur bhaviṣyati || ❈ || [6.66.trailer2]
[Colophon] rājye śrīmānadeve pṛthusitayaśasi prodyadinduprakāśe kāle puṇyārjjanasya sakalajanamanohlādiramye vasante varṣe caikottare 'smiṃs tritayaśatagate mādhave māsi śukle saptamyāṃ puṣya ṛkṣe daśaśatakiraṇe vāsare siddhayoge | [6.66.colophon1] utpattyādyambuvelākulavividharujagrāhajuṣṭātiraudre saṃsāre sāgare 'smiñ jagad idam akhilaṃ glāninam sampravīkṣya tasmāc chrīharṣacandro niratiśayaghṛṇābhāvito moktukāmaḥ prītyā caigaṃ prākhilat suśrutākhyam | [6.66.colophon2] śrīgaṇadevadevakuladūnī gvalakanivāsino vaidyavasuvarmaṇaḥ pustakam idaṃ paṭhitvārtham avagamya sarvasattvānām upadeśaṃ vidhātuṃ pratipāditam | atas tad ādhikrayābhyāṃ tad gotrajena kenacin na kañcid dātavyam | yadā nopakriyate tadāsmān eva pratyarpaṇīyam iti || [6.66.colophon3]
Verses 47 and 48 are not in the Nepalese version. Nor are verses 50-72 which, in the vulgate, form a separate statement about therapies for mūtradoṣa including three long recipies. The preceding three hemistichs in upajāti (mithyopacārāt ... ekaśaś ca) correspond to four hemistichs in anuṣṭubh of the vulgate (4cd--6ab). Three of the four hemistichs found in the vulgate (5ab--6ab) are repeated verbatim in Mādhavanidāna 62.1ab-2ab. The preceding two hemistichs in triṣṭubh correspond to three hemistichs in anuṣṭubh of the vulgate (6cd--7cd). The reading karṇṇinī is not supported by our MSS here. However, it is found in both the parallel verse of the vulgate (6.38.8ab) and at a later instance in the Nepalese MSS (see, e.g., verse 12 below). It is likely that the superscipt "r" in the reading of KL 699 (karṇṇirna) reflects upon an earlier corruption of an "i". The preceding two hemistichs in triṣṭubh correspond to three hemistichs in anuṣṭubh of the vulgate (8ab-9ab). Madhukośa to Mādhavanidāna 62.4: ‘grāmyadharmeṇa rug bhṛśām’ ity atra ‘grāmyadharme rucir’ iti pāṭhāntaraṃ, tatra rucir abhilāṣaḥ, grāmyadharme maithune pariplutāyāṃ bhavati is a correct na-Vipulā. Mādhavanidāna 62.5ab: sadāhaṃ kṣīyate raktaṃ yasyāṃ sā lohitākṣayā Dalhaṇa to Ut.38.12: `sadāhaṃ kṣīyate raktaṃ yasyāṃ sā lohitākṣayā' iti kecit paṭhanti | Ḍalhaṇa at SS.6.38.13: ‘duḥprasūś ca’ ity atrānye ‘duḥprajāyanā’ iti paṭhanti, duṣṭībhūtāpatyamārgeti vyākhyānayanti| Mādhavanidāna 64.6ab: prasraṃsinī sraṃsate ca kṣobhitā duṣprajāyinī Ḍalhaṇa at SS.6.38.15-17: anye ‘maithune 'caraṇā pūrvaṃ’ iti paṭhanti, śeṣaṃ samam | Ḍalhaṇa at SS.6.38.15-17: bahuśaś cāticaraṇī tayor bījaṃ na tiṣṭḥati’ iti kecit paṭhanti | Mādhavanidāna 62.11cd: atikāyagṛhītāyās taruṇyās tv aṇḍalī bhavet | Here, the edition reports a reading of the MS ‘ka’: aṇḍinī Bhāvaprakāśa Ma Ci 70.16cd: catasṛṣv api cādyāsu sarvaliṅganidarśanam || SS.Ci.2.22 in NAK 5-333 ūṣāsrāvānvitan tan tu ghṛṣṭam ity abhidhīyate || One of the only two places in the Nepalese version where this yathovāca phrase appears. The other is Suśrutasaṃhitā 5.1.2. At that location, a scribe of witness H added the marginal phrase atha khalu vatsasuśrutaḥ. This verse is absent in the vulgate at this location, but occurs at SS.1.15.41. On the basis of Carakasaṃhitā, Sūtrasthāna 6.38c (see the next note), we have emended bhojyair (K and N) to bhojyā to restore the syntax. Cf. Carakasaṃhitā, Sūtrasthāna 6.38–39: agnisaṃrakṣaṇavatā yavagodhūmaśālayaḥ| purāṇā jāṅgalair māṃsair bhojyā yūṣaiś ca saṃskṛtaiḥ|| pibet kṣaudrānvitaṃ cālpaṃ mādhvīkāriṣṭam ambu vā| māhendraṃ taptaśītaṃ vā kaupaṃ sārasam eva vā|| In the vulgate (Ācārya 1938: 809), the verses from svāduśītajalaṃ [...] to [...] samācared, with the exception of two hemistiches (śaratsu pavanañ caiva kamalotpalaśāliṣu and candrapādāḥ sahṛdvargaḥ sukhāni madhurāgiraḥ), have been included in round brackets with a footnote (note 5) stating, ``This passage is not found in the manuscripts.'' Presumably Ācārya took this passage from a Calcutta/Rajshahi printed edition that he consulted (Wujastyk, Birch, et al. 2023: 28–29). Also, Ḍalhaṇa does not comment on these verses. The reading of K °jaṃghanāṃ, which is unmetrical, has been emended to °jaghanāṃ, which yields a better sense and restores the metre to a na-vipulā. Cf.Suśrutasaṃhita 6.47.63: [...] ukūlāḥ pīnastanorujaghanā haricandanāṅgyaḥ|| The reading of the vulgate (srajaḥ) has been adopted as it is required to make sense of the feminine plural adjective following it (i.e., sakamalotpalāḥ), which is attested by all witnesses. The reading of the Nepalese manuscripts, mehinam, has been understood as mehina, the final m serving as a break between consonants. The metre is vasantatilakā. The metre is vasantatilakā. The second verse quarter of the Nepalese manuscripts is not metrical and has been emended with the aid of the vulgate to restore the metre. The metre is vasantatilakā. In the Nepalese manuscripts, the verse (consisting of hemistiches numbered 91 and 93) is interrupted midway by the prose statement (numbered 92), whereas the vulgate places this prose statement before the verse. The metre is vasantatilakā. In the Nepalese manuscripts, the verse (consisting of hemistiches numbered 95 and 97) is interrupted midway by the prose statement (numbered 96), whereas the vulgate places this prose statement before the verse. The vulgate's reading pravisṛte has been adopted to restore the metre, and °saṃjñam to restore the syntax. The metre is vasantatilakā. In the Nepalese manuscripts, the verse (consisting of hemistiches numbered 99 and 101) is interrupted midway by the prose statement (numbered 100), whereas the vulgate places this prose statement before the verse. The metre is vasantatilakā. In the Nepalese manuscripts, the verse (consisting of hemistiches numbered 103 and 105) is interrupted midway by the prose statement (numbered 104), whereas the vulgate places this prose statement before the verse. This text can be scanned with four pādas of eighteen syllables. The first three have the same pattern and, unlike the vulgate, the fourth is slightly different at the end. However, I do not recognise the metre. Perhaps, it is a faulty śārdūlalalita. We have adopted the vulgate reading here, although it is highly unlikely to be original. In MS H, this pāda appears to read asadaprayuktānāñ ca. This is unmetrical, the compound is unusual, and there is an unexplained ca. There have been interventions in MS K by a second hand, and also there is a hole in the manuscript just at this point. The ante correctionem reading of K is unclear but appears to be closer to the reading of H than to the vulgate reading. These factors make it hard to reconstruct what a plausible and correct older reading might have been. For the impact on the meaning of this text, see notes to the translation. The sentence, yathā... ekīkaraṇam , does not appear in the vulgate but an almost identical reading appears in Ḍalhana's commentary on this section. Suśrutasaṃhitā 4.18.47. For this section in the Cikitsāsthāna there is only one witness viz., H, in the Nepalese version. It has a minor variant reading in the second line. Instead of siddhaṃ balābhyāṃ ca sadevadāru, it reads siddhaṃ balābhyāṃ sahadevadāru. The variant reading in the vulgate as °hiṃsrābhayā° instead of haṃsāhvayā is not found in the actual occurrence of the verse in the Cikitsāsthāna, where it is identical with its reading of the tantrayukti section in the Nepalese version. The following quote from Vṛnda's Siddhayoga also supports the reading of the Nepalese recension and the reading in the Citkitsāsthāna of the vulgate. Siddhayoga 41.10: tailaṃ pibec cāmṛtavallinimbahaṃsāhvayāvṛkṣakapippalībhiḥ | siddhaṃ balābhyāṃ ca sadevadāru hitāya nityaṃ galagaṇḍaroge || Jadavji notes a variant reading sūtrapade in the vulgate. We read against witness K because the text never uses the second person in medical injunctions. Note the citation here of Dhanvantari's name as an authority on food. Cf. Suśrutasaṃhitā Sūtrasthāna 46.3 in which Dhanvantari is the teacher of the topic of food and drink. See also J. Birch, D. Wujastyk et. al. (2021), "Further Insight into the Role of Dhanvantari," p.3 (DOI https://doi.org/10/hbph78). This is the end of the vulgate text. Note that the chapter colophon of witness H clearly calls this the end of chapter 64, not 66. Cf. the Nepalese reading of 6.66.15, which also refers to 64 chapters. It is hard to understand how a word ending in -gaṃ, or any accusative, could precede prākhilat or even pra akhilan. Some readers have emended prākhilat to prālikhat, a rare verb, but one that at least governs the accusative. We do not see metathesis elsewhere in the work of K's scribe, which is generally very accurate, so we consider the emendation unlikely. With so many words missing from this passage, we consider that emendation is not useful. We read -harṣacandro which could be the name of the scribe. But the following nnirati- is hard to construe. If we read the ablative -harṣacandrān, it solves the problem of -nn- but is also hard to construe.