The Nepalese Version of the Suśrutasaṃhitā: Uttaratantra, Kāyacikitsā (adhyāyas 39-24-57) The Suśruta Project SS.utt.2021-04

Copyright Notice

Copyright (C) Dominik Wujastyk

Distributed by SARIT under a Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 Unported License.

Under this licence, you are free to Share — to copy, distribute and transmit the work to Remix — to adapt the work

Under the following conditions:

Attribution — You must attribute the work in the manner specified by the author or licensor (but not in any way that suggests that they endorse you or your use of the work). Share Alike — If you alter, transform, or build upon this work, you may distribute the resulting work only under the same or similar license to this one.

More information and fuller details of this license are given on the Creative Commons website.

SARIT assumes no responsibility for unauthorised use that infringes the rights of any copyright owners, known or unknown.

University of Alberta
The Suśruta Project 2020 The University of Alberta The Suśruta Project (https://sushrutaproject.org)
NE The Jalpakalpataru, JKTJalpakalpataru
Began this file. Added 6.65 Added draft chapters of all remaining adhyāyas based on K. Cleaned up the files, removing transcription codes. Split the uttaratantra files from 31-end into 31-44 and 45-66. Updated all the file and folder names accordingly. Put caesuras after each lable, for clarity when reading on screen. Restructuring of the Uttaratantra xml files. The xml files are now divided according to the internal naming of the sections, Śālākyatantra (adhyāyas 1-26), Kumāratantra (27-38), Kāyacikitsātantra (39-59), Bhūtavidyātantra (60-62), Tantrabhūṣaṇādhyāya (63-66). Fixed alignment problems and updated the trailers Fixed alignment problems
[Uttaratantra 39-24-57 Kāyacikitsātantra] The Nepalese MSS do not follow the sequence of the vulgate here. The Nepalese edition should follow the Nepalese MSS, i.e., vulgate 6.38 is followed by 6.60
[Adhyāya 39, Kāyacikitsā 1 : draft edition based on MS K] [This adhyāya is currently a rough version based on MSS NAK 5-333 and 699, being edited (2023-10-04).] athāto jvarapratiṣedhaṃ adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ || In reading -utpatti, the scribe of H may have been influenced by the title grahotpatti of the immediately preceding adhyāya in his manuscript (he omits the yonivyāpat adhyāya). atha khalu vatsasuśruta yenāmṛtam apāṃ madhyād uddhṛtaṃ pūrvvajanmani | yato 'maratvaṃ saṃprāptās tridaśās tridiveśvarāḥ || Dalhaṇa (p. 671) reported Jejjaṭa's reading tridaśās tridaśeśvarāḥ, which is a mixture of the readings of witnesses K and H. śiṣyās taṃ devam āsīnaṃ papracchuḥ suśrutādayaḥ | vraṇasyopadravāḥ proktā vraṇinām apy ataḥ paraṃ || samāsato vyāsataś ca brūhi no bhiṣajām vara | upadraveṇa juṣṭasya vraṇaḥ kṛcchreṇa sidhyati || upadravāś ca vraṇinaḥ kṛcchrasādhytamo mataḥ | prakṣīṇabalamāṃsasya śeṣadhātuparikṣayāt || tasmād upadravān kṛtsnān vadasva vadatām vara || teṣān tad vacanaṃ śrutvā prābravīd bhiṣajām varaḥ || jvaram ādau pravakṣyāmi sa rogānīkarāṭ smṛtaḥ | rudrakopāgnisaṃbhūtaḥ sarvvabhūtapratāpanaḥ || tais tair nnāmabhir anyeṣāṃ sattvānām parikīrttyate | janmādau nidhane caiva bhavatīha na saṃśayaḥ || ataḥ sarvavikārāṇāṃ jvaro rājā prakīrttitaḥ | ṛte devamanuṣyebhyo nānyo viṣahate tu taṃ || svedāvarodhaḥ santāpaḥ sarvvāṅgagrahaṇam tathā | yugapad yatra roge tu jvara ity upadiśyate || doṣaiḥ pṛthak samastaiś ca dvandvair āgantur eva ca | anekakāraṇotpannaḥ smṛtas tv aṣṭavidho jvaraḥ || doṣāḥ prakupitā gāḍham apathyāhārasevinaḥ | vyāpya deham aśeṣeṇa jvaram āpādayanti ha || adhimithyā prayuktaiś ca snehādyaiḥ karmmabhir nnṛṇāṃ | Witnesses N and H read api- for the emended reading adhi-. While both MSS seem to have read pa, it should be noted that in the script of MS K, pa and dha are somewhat similarly written. This suggests a reading dha that was misread early in the transmission. vividhād abhighātāc ca rogotthānāt prapākataḥ || śramāt kṣayād ajīrṇṇāc ca viṣāt sātmyartuparyayāt | oṣadhīpuṣpagandhāc ca kokānnakṣatrapīḍayā || abhiśāpābhicārābhyāṃ manobhūtābhiśaṅkayā | strīṇām avaprajātānāṃ prajātānān tathāhitaiḥ || stanyāvataṇe jvaro doṣaiḥ prakupyati | tair vvegavadbhir bbahudhā samudbhrāntai rvvimārggagaiḥ || vikṣipyamāṇo 'ntaragnirbhbhavatyāśu bahiś caraḥ | ruṇaddhi cāpy apān dhātuṃ yasmāt tasmāj jvarāturaḥ || bhavaty atyuṣṇagātraś ca svidyatena ca sarvvaśaḥ || śramor atirvivarṇṇatvaṃ vairasyaṃ nayanaplavaḥ | icchādveṣau muhuś cāpi śītavātātapādiṣu || jṛmbhāṅgamarddo gurutā romaharṣo 'rucis tamaḥ | apraharṣaś ca śīta ca bhavaty utpatsyati jvare || sāmānyato viśeṣāt tu jṛmbhāty arthan samīraṇāt | pittān nayanarddāhaḥ kaphād annārucis tathā || sarvvaliṅgasamavāyaḥ sarvvadoṣaprakopaje | rūpair anyatarābhyān tu saṃsṛṣṭe dvandvajaṃ viduḥ || vepathurvviṣamo vegaḥ kaṇṭhauṣṭhapariśoṣaṇaṃ | nidrānāśaḥ kṣayastaṃbho gātrāṇāṃ raukṣyam eva ca || śiroruggātra rugvaktraṃ vairasyaṃ gāḍhaviṭkatā | śūlādhmānau jṛmbhaṇañ ca bhavaty anilaje jvare || vegastīkṣṇomatisāraś ca mahādāho nidrālpaś ca tathā vamiḥ | kaṇṭhauṣṭham pākaḥ svedaś ca jāyate || pralāpo vaktra kaṭukā mūrcchā dāho madastṛṣā | pītaviṇmūtranetratvam paittike bhrama eva ca || staimityaṃ stimito vega ālasyam ma dhurāsyatā | śuklamūtrapurīṣatvaṃ stambhastṛptirathāpi ca || gauravaṃ śītamutkledo romaharṣo 'tinidratā | pratiśyāyo 'ruciḥ kāsaḥ kaphaje 'kṣṇoś ca śuklatā | sarvvajaḥ sarvvaliṅgs tu viśeṣañ cātra me śṛṇu | nātyuṣṇaśīto 'lpasaṃjñā bhrāntaprekṣī hatasvaraḥ || śvasannipatitaḥ śete pralāpopadravāyutaḥ | tam abhinyāsam ity āhur hataujasam athāpare || sannipātajvaraḥ kṛcchram asādhyam apare viduḥ | saptame divase prāpte daśame dvādaśe pi vā || punar ghorataro bhūtvā praśamaṃ yānti hanti vā || dvidoṣocchrayaliṅgas tu dvandvajās trividhaḥ smṛtaḥ | tṛṣṇā mūrcchā bhramo dāhaḥ svapnanāśaḥ śi rorujā || kaṇṭhāsyaśoṣo vamathur llomaharṣo rucis tamaḥ | parvvabhedaś ca jṛmbhā ca vātapittajvarākṛtiḥ || staimityam parvvaṇāṃ bhedo nidrā gaurava eva ca | śirograhaḥ pratiśyāyaḥ kāsaḥ svedaḥ pravarttate || tandrā mohaḥ pralāpaś ca śleṣmavātajvarākṛtiḥ || liptatiktāsyatā tandrā mohaḥ kāso 'rucis tṛṣā | muhurddāho muhuḥ śītaṃ śleṣmapittajvarākṛtiḥ || vātādhikatvāt pravadanti tajjñās tṛtīyakam cāpi caturthakam vā | santāpapānābhyasambhavañ ca pittādhikatvāt pravadanti tajjñāḥ || pralepakañ cāpi balāsakañ ca kaphādhikatvena vadanti tajjñāḥ | muktānubandham viṣamajvarā ye prāyena te dvandvasamutthitās tu || tvaksthau śleṣmānilau śītamādau janayato jvare | tayoḥ praśāntayoḥ pittam ante dāhaṅ karoti ca || karoty ādau tathā pittaṃ tvaksthaṃ dāham itī sthitiḥ | tasmin praśānte śītam ante ca kurvvataḥ || tāvetau dāhaśītādī jvarau saṃsarggajau smṛtau | dāhapūrvvastayoḥ kaṣṭaḥ kṛcchrasādhyatamo mataḥ || rātryahnoḥ ṣaṭsu kāleṣu kīrttiteṣu yathā purā | svaṃ kālam viṣamo 'bhyeti prasahyaṃ māruto jvaraḥ || sa cāpi viṣamo dehan na kadācid vimuñcati | yasmād gauravavaivarṇṇyaṃ kārśyebhyo na vimucyate || vege tu samatikrānte gato yam iti lakṣyate | dhātvantarastho līnatvān na saukṣmyād upalabhyate || alpadoṣe tvana kṣīṇa kṣīṇetvana ipānalaḥ || doṣo 'lpo 'hitasaṃbhūto jvarotsṛṣṭasya vā punaḥ | dhātum uttaranyatamaṃ prāpya karoti viṣamajvaraṃ || satataṃ rasaraktastham anyedyuḥ piśitāśritaḥ | medogatas tṛtīye 'hni so 'sthimajjagataḥ punaḥ || kuryāc cāturthakaṃ ghoram antakaṃ rogasaṃkaraṃ | saptāham vā daśāham vā dvādaśāham athāpi vā || santatyā yo visargī syāt santataḥ sa nigadyate | ahorātre santatakau dvau kālāv anuvarttate || anyedyuṣkas tv ahorātram ekakālaṃ pravarttate | tṛtīyakas tṛtīye 'hni caturthe 'hni caturthakaḥ || kecid bhūtābhiṣaṅgo tthaṃ bruvate viṣamajvaraṃ | vividhenābhighātena jvaro yas tu pravarttate || yathā doṣaprakopas tu tathā manyeta taṃ jvaraṃ | śyāvāsyatā viṣakṛte tathātīsāra eva ca || abhaktaruk pipāsā ca todaś ca sahamūrcchyā | oṣadhīgandhaje mūrcchā śiroruk kvayathus tathā || kāmaje cittavibhraṃsas tandrālasyam abhaktaruk | bhayāt pralāpaḥ śokāc ca bhavet kopāc ca vepathuḥ || abhiśāpābhicārābhyāṃ mohas tṛṣṇā ca jāyate || bhūtābhiṣaṅgād udvegahāsyarodanakampanaṃ || śramakṣayābhighātotthe dehināṃ kupitonilaḥ | pūrayitvākhilan dehaṃ jvaram āpādayed bhṛśaṃ || rogāṇān tu samutthānād vidāhājīrṇṇatas tathā | jvaro paraḥ saṃbhavati tais tair anyaiś ca hetubhiḥ || tasya rūpāṇi vakṣyāmi yathāvad anupūrvvaśaḥ | gurutā hṛdayotkleśaḥ sadanaś chardyarocakau || rasasthetu jvare liṅgaṃ dainyaṃ cāsyopajāyate | raktoniṣṭhīvanaṃ dāho mohaś charddanavibhramau || pralāpaḥ piṭakās tṛṣṇā raktaprāpte jvare nṛṇāṃ || piṇḍikodveṣṭanaṃ tṛṣṇā sṛṣṭamūtrapurīṣatā | ūṣmāntarddāhavikṣepau glāniḥ syātmāṃsage jvare || bhṛśaṃ svedastṛṣā mūrcchā pralāpaś charddir eva ca | daurggandhyārocakau glānir mmedaḥsthe cāsahiṣṇutā || bhedo 'ntra kūjanaṃ śvāso virekaś charddir eva ca | vikṣepaṇañ ca gātrā m etad asthigate jvare || tamaḥ praveśanaṃ hikkā kāsaḥ śaityam vamiss tṛṣā tathā | antarddāho mahāśvāso marmmacchedaś ca majjage || maraṇaṃ prāpnuyāt tatra śukrasthānagate jvareparaṃ | śephasaḥ stabdhatā mokṣaḥ śuklasya tu viśeṣataḥ || dagdhe 'ndhano yathā vahnir ddhātuṃ hatvā yathā viṣaṃ | kṛtakṛtyo vrajec chāntin dehaṃ hatvā tathā jvaraḥ || vātapittakapho tthānāṃ jvarāṇāṃ lakṣaṇaṃ yathā | tathā teṣām bhiṣag brūyād rasādiṣv api buddhimān || samastaiḥ sannipātasya dhātusthasya vinirddiśet | dvandvajaṃ dvandvajair eva doṣaiś cāpi vadet tu taṃ || gambhīras tu jvaro jñeyo hy antarddāhena tṛṣṇayā | ānaddhatvena cātyarthaṃ śvāsakāsodbhavena ca || hataprabhendriyaṃ kṣāma marocakanipīḍitaṃ | gambhīras tīkṣṇavegārttā jvaritaṃ parivarjjayet || hīnamadhyādhikair ddoṣais trisaptadvādaśādikaḥ | jvaravego bhavet tīkṣṇo yathāpūrvvaṃ sukhakriyaḥ || iti jvarāḥ samākhyātāḥ karmmedānīṃ pravakṣyate || 0 || jvarasya pūrvvarūpeṣu varttamānasya buddhimān | pāyayeta sarppir evācchan tataḥ sampadyate sukhaṃ || vidhir mmārutajeṣv eṣa paittikeṣu virecanam | mṛdu praccharddanaṃ dvandvan kaphajeṣu vidhīyate | dhūmāgnyor iva nānātvaṃ vidyāt prākrūpirūpayoḥ || pravyaktarūpeṣu hitam ekāntenāpatarppaṇam | ānaddha stimitair ddoṣair yāvantaṃ kāla hṛ māturaḥ || tāvat kālantu laghvannam aśnīyāt tu viriktavat | na laṃghayen mārutaje kṣayaje mānase tathā || alaṃghyāś caiva ye pūrvvan dvivraṇīye prakīrttitāḥ || tad dhi mārutakṣttṛṣṇā mukhaśoṣabhramānvite || kāryān na bā lena vṛddhe na garbhbhiṇyon na durbbale | śopheṣūtthitamātreṣu vraṇeṣūgrarujeṣu ca || anavasthi r llaghannan doṣapācanam | jvaraghnan dīpanaṃ kāṅkṣārucilāghavakārakam || sṛṣṭamārutaviṇmūtraṃ kṣutpipāsāsahaṃ lagham | prasannātmendriyaṃ kṣāman nara dyāt sulaṃghitam || balakṣayatṛṣāmūrcchātandrānidrābhramaklamāḥ | upadravāś ca śvāsādyāḥ sambhavantyatilaṃghanāt || dīpanaṃ kaphavicchedi varcchovātānulomanaṃ | kaphavātajvarārttānāṃ hitam uṣṇāmbu tṛṣyatam || taddhi mārddavakṛddoṣa srotasāṃ śītam anyathā | sevyamāneta toyena jvaraḥ śītena vardhate || pittam adyaviṣo tiktakaiḥ śṛta śītalaṃ | dīpanī pācanī laghvī jvarārntānāṃ jvarāpahā || annakāle hitā peyā yathāsvaṃ pācanaiḥ kṛtā | laṃghanāmboyavāgūbhir yadā doṣo na pacyate || tadā tat mukhavair asya tṛṣṇārocakanāśanaiḥ | kaṣāyaiḥ pācanair hṛdyair jvaraghnaiḥ samupācaret || pañcamūlīkaṣāyan tu pācanam pavanajvare | sakṣaudram paittike mustakaṭukendrayavaiḥ kṛtam || pippalyādikaṣāyan tu pācanaṃ kaphaje jvare | saṃṣṛṣṭadoṣeṣuhitaṃ saṃsṛṣṭamatha pācanam || mṛdau jvare laghau dehe pracaleṣu maleṣu ca | pakva doṣam vijānīyāt tadā deyan tad auṣadhaṃ || doṣaprakṛtivaikṛtyād ekeṣām pakvalakṣaṇam | saptarātparaṃ kecinmanyante deyam auṣadham || daśarātrāt paraṃ kecid dātavyam iti niścitāḥ | paittike vā jvare deyam alpakālasamutthite || sucir ajvaritasyāpi deyaṃ syād doṣapākataḥ | yasya doṣānugāḥ pakvāviśuddhasrotasomalāḥ || uttara acirajvaritasyāpi tasya dadyād virecanam | lālāprasekahṛllāsatamakāṣuddhyarocakāḥ || tandrālasyāvipākasya vairasyaṃ gurugātratā | mūtratvaṃ stabdhatā balavān jvaraḥ || āmajvarasya liṅgāni na dadhyāt tatra bheṣajaṃ | bheṣajaṃ hy āmadoṣasya bhūyo jvalayati jvaram || śamanīyañ ca karoti viṣamajvaram | pakvo vyatihṛto doṣo dehe tiṣṭhan ma dātyayaḥ || pta bhra viṣamaṃ vā jvaraṃ kuryāt malavyapadam eva vā | prākkarmma vamanañ cāsya kāryam āsthāpanan tathā || virecanan tataś cāpi śirasaś ca virecanam | kramaśo baline deyaṃ vamanaṃ śleṣmike jvare || sarujo nilaje kāryaṃ sodāvartte nirūhanam | pittaprāye virekaḥ syāt kāryaṃ śīrṣavirecanam || kaṭīpṛṣṭhagrahārttasya dīptāgner anuvāsanam | kṛśaṃ caivālpadoṣañ ca śamanīyair upācaret || kaphābhipanne śirasi kāryaṃ śīrṣavirecanam | śirogauravaśūlaghnamindriyapratibodhanam || upavāsair bbalasthan tu jvare santarppaṇānthite || klinnāṃ yavāgūṃ mandāgniṃ pipāsārttañ ca pāyayet | śramopavāsānilaje hitonityaṃ rasodanaḥ || mudgayūṣodanañ cāpi deyaḥ kaphasamutthite | sa eva sitayā yuktaḥ śītaḥ pittajvare hitaḥ || mudgāmalakayūṣas tu vātapittātmake jvare | hrasvamūlakayūṣas tu vātaśleṣmātake jvare || nimbakolakayūṣas tu hitaḥ pittakaphātmake | dāhavamyardditaṃ kṣāmaṃ nirannaṃ tṛṣṇaāyānvitam || śarkkarāmadhusaṃyuktaṃ pāyayel lājatarpaṇaṃ || kaphapittaparītasya grīṣme 'sṛkpitta ūrddhage || madyanityasya na hitā yavāgūbhir upācaret | madyaṃ vā madyasātmyāya sāmāhāya pradāpayet | savyoṣam vitaret tātra kaphārocakapīḍite || vaddhapradyutadoṣas tu naro jīrṇṇajvarānvitaḥ | pipāsārtaḥ sadāho vā payasā sa sukhī bhavet || pipāva tu payaḥ pītan taruṇe hanti mānavam | sarvvajvareṣu sulaghur mmātrāvad bhojanaṃ hi tam || vegāpāye nyathā taddhi jvaravegābhivarddhanam | jvarito hitam aśnīyād yady apy asyārucir bhbhavet || annakā le hy abhuñjānaḥ kṣīyate mriyate 'pi vā | gurvabhiṣyandikāle ca jvarī nādyāt kathañcana || na tu tasyāhitaṃ bhuktam āyuṣe vā sukhāya vā | santatam viṣamañ cāpi kṣīṇasya suci rotthitam || jvaro sabhojanam pathyaṃ laghubhiḥ sam upakramaiḥ | mudgān masūrānś caṇakān kulatthān samakuṣṭhakān | = Carakasaṃhitā 6.3.188cd. āhārakāle yūṣārthaṃ jvaritāya pradāpayet || paṭolapatraṃ vārttāku kukkulaṃ pāpacelakaṃ || karkāṭakam parppaṭakaṃ gojihvā bālamūlakam | patraṃ guḍūcyāḥ śākārthe jvaritāya pradāpayet || lāvān kapiñjalān eṇān pṛṣatān karabhāñ chaśān | uttarakālapucchān kuraṅgā tathaiva mṛgamātṛkān || māṃsārthe māṃsasātmyāya jvaritāya pradāpayet | sārasakrauñcaśikhinas tathā kukkuṭatittirāḥ || gurūṣṇatvān na śasyanta iti kecidvyavasthitāḥ | jvaritānāṃ prakopan tu yadā yāti samīraṇaḥ || tadā tepi hi śasyante mātrākālopapāditā | parīṣekān pradehā snehān saṃśodhanāni ca || divāsvapnaṃ vyavā pta ñyañ ca vyāyāmaṃ śiśirañ jalam | sāravanti ca bhojyāni varjjayet taruṇajvarī || īhādi navadhānyāni krodhādīṃś ca vivarjjayet || śoṣaś charddirmmadomūrcchāmohastṛṣṇāhyarocakaḥ | prāpnoty upadravāne tān pariṣekādisevanāt || anavasthitadoṣāgner ebhiḥ sandhukṣito jvaraḥ | gambhīratīkṣṇavegatvaṃ yāty asādhyatvam eva vā || mukta durbbalasyāhitair jjvaraḥ | pratyāsanne dahed dehaṃ śuṣkakakṣam ivānalaḥ || na syāt kāryaḥ parīhāro jvaramukte na dehinā | yāvan na prakṛtisthaḥ syād doṣataḥ prāṇatas tathā || jvare pramoho bhavati svalpair apy avaceṣṭitaiḥ | niṣaṇṇaṃ bhojayet tasmān mūtroccārau ca kārayet || arocake gātrasāde vaivarṇṇāyā ṅgamalādiṣu | śāntajvaro viśodhyaḥ syād anubandbhayānaraḥ || MS H breaks off at this point. na jātu snapayet prājñaḥ sahasā jvarakarṣitaḥ | tasya saṃśamito hyasya punar eva bhavej jvaraḥ | cikitsec ca jvarāṃ sarvānnimittāya viparyayaiḥ | śramakṣayābhighātotthe mūlavyādhimupācaret || ataḥ saṃśamanīyāni kaṣāyāni nivodha me || sarvajvareṣu deyāni yāni vaidyena jānatā pippalīsārivādrākṣāśatapuṣpāhareṇubhiḥ | kṛtaṅkaṣāya saguḍaṅhanyācchvasanajañjvaraṃ | śritaṃ śītakaṣāyamvā guḍūcyāḥ peyameva ca | darbhamvalāṅgokṣarakāmyacenyādāvaśeṣitaṃ | śarkarāghṛtasaṃyuktam pibed vātajvarāpahaṃ | svedālepaḥ ghṛtābhyaṅgonavasthāsu ca yojayet || śarkarā madhuro hanti kaṣāyaḥ paittikaṃ jvaraṃ | candanośīraśrīparṇṇīparūṣakamadhūkajaḥ | pīttampittajvaraṃ hanyātsārivādyaṃ saśarkaraṃ | hanyātsayaṣṭīmadhukaṃ tathaivotpalapūrvakaṃ | pākyaṃ śītakaṣāyāsotpalaṃ śarkarāyutaṃ | guñḍūcīpadmalodhrāṇāṃ sārivotpalayos tathā | śarkarāmadhuraḥ kvāthaḥ śītaḥ pittajvarāpahaḥ | drākṣāragvadhayoś cāpikāśmaryasyāthavā punaḥ | svādutiktakaṣāyāṇāṃ kaṣāyaiḥ śarkarāyutaiḥ | suśītaissamayettṛṣṇāṃ pravṛddhāṃ dāhameva ca | vāriśītaṃ madhuyutamākaṃṭhādvā pipāsitaṃ | pāyayedvāmayedvāpi tatastṛṣṇā praśāmyati | kṣīraiḥ śītakaṣāyaiś ca surśīteścaṃdanāyutaiḥ | antardāhampraśamayedetairanyaiś ca śītalaiḥ | padmakaṃ madhukaṃ drākṣā puṇḍarīkamathotpalaṃ | yavāṃ bhṛṣṭānuśīrāṇi samaṃgā kāśmarīphalaṃ | nidadhyādapsuthāloḍya niśāpayasitantu tat | kṣaudreṇa yuktampivato jvaradāhau praśāmyataḥ | jihvātālugalaklomaśoṣe mūrdhani dāpayet | keśarammātuluṅgasya ghṛtasaindhavasaṃyutaṃ | śarkarādāḍimābhyāntu drākṣādāḍimayos tathā | vairasyāddhārayetkalkaṅagaṇḍūṣañ ca yathāhitaṃ | saptacchadaṅguñḍūcīñ ca nimva sphūrjakameva ca || kvāthayitvā pibetkvāthaṃ sakṣaudraṃ kaphaje jvaraṃ | trikaṭunnāgapuṣpañca haridre kaṭurohiṇīṃ | kauṭajañ ca phalaṃ hanyātsevyamānaṃ kaphajvare | kaṭukañcitrakaṃ nimvaṃ haridrātiviṣobhayāṃ | kuṣṭhammindrayavāmmūrvā paṭolañcāpi sādhitaṃ | pivenmaricasaṃyuktaṃ saguḍaṅkaphaje jvare || rājavṛkṣādivargasya kaṣāyammadhusaṃyutaṃ | kaphavātajvaraṃ hanyācchīghraṃ kāle ca cāritaṃ | devadārvyabhayābhārgīvacāparpaṭanāgaraiḥ | pānyāṃ kaṭphalabhūtīkamustābhāgaissamāsikaiḥ | siddhametaḥkaṣāyāṃ tu hiṅgumākṣikaṃ saṃyutaṃ || pāyayejvaritaṃ yuktā vātaśleṣmakṛte jvare | kaphaprasekakāse ca hikkāśvāsagalagrahe | kaṇṭhe vivaddhe vimukhe jvaritānāṃ sadāhitaṃ | saśarkarām akṣamātrāṅkaṭukāmuṣṇavāriṇā | pītvā jvarajayej jantu kaphapittasamudbhavaṃ | kirātatiktam amṛtāṃ drākṣāmāmalakaṃ śaṭīṃ | nitkvāthyapittānilaje tatkvāthaṃ saguḍaṃ pibet | sarvadoṣasamutthe tu saṃsṛṣṭānn avacārayet | vardhanair vāpi hīnasya hānai dharmavūcchritasya vā kaphasnānānupūrvyāca saṃnipātajvarakriyā | hīnasya vardhanaṃ hānirvṛddhayor iti niścayaḥ | hāpanādativṛddhasya hīnayor vṛddhi sambhavaḥ | tatassamatvaṃ doṣāṇāmāyaṃ sthānakaphasya ca | tadvatsthānāṃ kriyāttadvatijvaravinirjayaḥ | vṛścīvavilvavarṣābhva payaścodakam eva ca | pacetkṣīrāvaśiṣṭantaddhanti sarvajvarātapi | udakaṃ triguṇaṃ kṣīraṃ śiṃśapāsārameva ca | tatkṣīraśeṣāṅkathitam peyaṃ sarvajvarāpahaṃ | anantāṃ vālakammustannāgaraṃ kaṭurohiṇīṃ | sukhāmbunā pāyayīta piṣṭvā karṣasamannaraḥ | eṣa sarvajvarāṃ hanti dīpayet sa hutāśanaṃ | dravyāṇi dīpanīyāni tathā vairecanāni ca | ekaikaśo dvandvatyo vā jvaraghnāni vibhāvayet | nalavetasayor mūlaṃ mūrvayā suradārubhiḥ | tṛṣṇāṅgāpi valadrākṣācandanair vāmayaṣṭibhiḥ | śvāsakāsāṅgaśūlārttampañcamūlena vā śritaḥ | haridrābhadramustā ca triphalā kaṭurohiṇīṃ | picumardapaṭolau ca devadārunididvikā | eṣāṅkaṣāyaḥ pītas tu saṃnipātajvaraṃ jayet | avipaktiprasekañ ca śopham paktimarocakaḥ | traiphalo vā samarppiṣṭaḥ kvātharmyayantridoṣaje | sarpimadhvabhayātailaṃ lehoyaṃ sarvajaṃ jvaraṃ | śāntinnayettṛvadvāpi sakṣaudrāviṣamajvaraṃ | ghṛtaplīhodaroktan tu hanyāa viṣamajvarāṃ || guḍapragāḍhantriphalā pibed vā viṣamārditaḥ | guḍūcīmustadhātrīṇāṅkaṣāyamvā samākṣikaṃ | prātaḥ prātaḥsasarpir vā rasonam upayojayet | sarpikṣīrasitākṣaudramāgadhīrvā yathābalaṃ pippalīvarddhamānaṃ vā pibetkṣīrarasāsanaḥ | tāmracūḍasya māṃsena pibed vā madyamuttamaṃ | tṛphalāgnimanthakolakvāthe dadhnā ghṛtampacet | tilvakāvāpam etad dhi viṣamajvaranāśanaṃ | tribhiś caturbhiḥ pibet kvāthaṃ pañcabhir vā samanvitaḥ | madhukasya paṭolasya rohiṇyā mustakasya ca | harītakyāś ca tat sarvan trividho yoga iṣyate | viḍiṅgamustatriphalāmañjiṣṭhādāḍimotpalaiḥ | syāmailavālukailābhiś candanā maradāru ca || barhiṣṭhakuṣṭharajanī parṇṇinī sārivādvaye | hareṇukātrivṛddantīvacātālīśakesaraiḥ | dviḥkṣīraṃ vipacet sarpir mālatīkusumais saha | viṣamajvaraśvāsakāsagulmonmādajvarāpahaṃ | etad eva haviḥ pakvāñ jīvanīyopasaṃsṛtaḥ | caturguṇena payasā mahākalpośam ucyate | apasmāragṛhāśoṣaṃ klaivyakārśyamakīṅgītāḥ | ghṛtam etan nihanyāśu ye cāpi viṣamajvarāḥ | triphalāśīrasampākakaṭukātiviṣāghanaiḥ | śatāvarīsaptaparṇīguḍūcīrajanīdvayaiḥ | citrakatrivṛtāmūrvāpaṭolāriṣṭavālakaiḥ | kirātatiktakavacāviśālāpadmakotpalaiḥ | sārivādvayayaṣṭyāhvacavikāraktacandanaiḥ | durālabhāparparṭakatrāyamāṇāṭarūṣakaiḥ || rāsnākuṭajamañjiṣṭhāmāgadhīnāgarais tathā | dhātrīphalarase samyag dviguṇe sādhitaṃ haviḥ | parisarpajvaraśvāsagulmakuṣṭhavicāraṇaṃ | pāṇḍuplīhāgnisādebhya etad eva hitaṃ paraṃ | dārvīpaṭolaṅkaṭukānnimvamvāsāphalatrikaṃ | durālabhāṃ parpaṭakāṃ trāyatīñ ca palonmitāṃ | prasthamāmalakānāṃ ca kvāthayed dhi malastami | tena pādāvaśeṣeṇa ghṛtaprastham vipācayet || kalkair bhūnimvakuṭajamustayaṣṭyāhvacandanaiḥ | sapippalīkais tat siddhañ cakṣuṣyaṃ śuklayor hitaṃ || ghrāṇakarṇṇāṣṭhavartmatṛdmusverogavraṇāpahaṃ | kāmalājvaravaisarpagaṇḍamāpippalīsārivāmustamuśīraṃ kaṭurohiṇī | pippalīsārivāmustamuśīraṃ kaṭurohiṇī | kaliṅgakāmstyāmalakī candanātiviṣai sthirā | viṇṭhamāmalakendrākṣā opamālānidigṭhakā | sādhitaṃ havir etais tu jīrṇṇajvaram apohati || kṣayakāsaśir aśūlapārśvaśūlaphaṇīśakāṃ| aṃśābhighātam agnīñ ca viṣamaṃ saṃniyacchati | nirviṣairbhujagairnāgairvinītairnṛpataskaraiḥ | trāsayed āgame cainantadahar bhojayen na ca | atyabhiṣyandigurubhir vāmayed vā punaḥ punaḥ | madyam vā pāyayet tīkṣṇaṃ ghṛtam vā jvaranāśanaḥ | purāṇamvā ghṛtaṅkāmamudāramvā virecanaṃ | nirūhayedvā matimāṃ susvinnantadahannaraḥ | ajāvyoścarmaromāṇi vacā kuṣṭham palaṅkaṣā | jāthapīgandha nimvapatrāṇi madhukadhūpanārthe pradāpayet | baiḍālamvā sakṛdyojya vepamānasya dhūpane | pippalī saindhavan tailaṃ maināhvācekṣaṇañjanaṃ || bhūtavidyāsamudiṣṭairvandhāveśanapūjanaiḥ | jayed bhūtābhiśaṅkottham vijñānād yaiś ca mānasaṃ | abhiśāpābhicārotthau jvarau homādinā jayet | dānasvastyayanātithyaiṃrutpātagrahapīḍitaṃ || oṣadhīgandhaviṣajau viṣapītaprasādhanaiḥ | jayetkaṣāyañ ca hitaṃ sarvagandhakṛtan tathā | nimvadārukaṣāyamvā hitaṃ saumanasantathā | yavānnavikṛtī sarparmadyañ ca viṣame hitaṃ | sampūjayeddvijāṅgāś ca devamīśānamamvikāṃ | kaphavātotthayor enañjvarayoḥ śītapīḍite | diheduṣṇeṇa vargeṇa pariścoṣṇo vidhirhitaḥ | siñcet susyoṣṇair athavā śuktagomūtramastubhiḥ | dihyāt palāśais taruṇais surasārjakaśigrujaiḥ || kṣāratailena vābhyaṅgassaśuktena vidhīyate| pānam āragvadhādeś ca kvathitasya viśeṣataḥ | nditaṣṇasakṛcchra gudhitānilatvāt | jīrṇṇāsane kupyati vātagulmavidāhakāle śvasanasya pittāt | gulmaḥ kaphāmūrcchati bhuktamātre sacvāsuvelāsu ca sannipāte || strīṇān tu yaḥ śoṣitakopagulmaḥ sa yonimūlaṃ tu mūlaṃ karoti || yonyā parisrāvamaniṣṭagaṃndhaṃ viśeṣaliṅgāni bhavanti caiṣāṃ || vātagulmārditaṃ snigdhaṃ yuktāṃ snehavirecanaiḥ | upācared yathā kaṃlāṃ nirūhaiḥ sānuvāsanaiḥ || pittagulmāditaṃ pītaṃ kākolyādi kṛtaṃ ghṛtaṃ viriktamapuraiyogairnirūhaissamupācaret || śleṣmagurlmārditaṃ pippalyādi ghṛtena tu | tīkṣṇairviriktaṃ tadbhāvairnirūhaiḥ sam upakramet || sannipātotthite gulme tridoṣaghnā vidhihitaḥ | pittavadraktagulminyāḥ bhyaṅgassaśuktena vidhīyate | pānamāragvadhādeś ca kvathitasya viśeṣataḥ | avagāhasukhoṣṇaś ca vātaghnaṃ kvāthayojite | jitvā śītaṃ kramairevaṃ sukhoṣṇajalasecitaṃ | prācāraurṇṇikakārpāsakauṣeyāṃvarasaṃbhṛtaṃ | śāyayeṅglānadeham vā kālāguruvibhūṣitaṃ | payodharākuśalā navayauvanāḥ | gātrair bhajeran pramadāḥ śītadainyāpahāḥ śubhāḥ | prahlādenañ cāsya vijñāya tās trīr apanayet punaḥ | bhojayed dhitamannañ ca tathā sukhamavāpnuyāt | dāhābhibhūte tu vidhiṅkuryāddāhavināśanīṃ | madhuphānitamiśreṇa nimvapatrāmbhasāpi vā | dāhajvarārttammatimāṃ vāmayetkṣiprameva tu | śatadhautaghṛtābhyaktandihedvāyavasaktubhiḥ | kolāmalakasaṃyuktairdhānyāmlena ca vuddhimāṃ | amlapiṣṭaissuśītair vā palāśatarujair dihet | vadarīpallavotthena phenenāriṣṭakasya vā | yavārdhakuḍavaṃ piṣṭvā maṃjiṣṭhārdhapalantathā | aṃvlaprasthaśatonmiśraṃ tailaprastham vipācayet | etat prahlādanan tailaṃ jvaradāhavināśanaṃ | nyagrodhādir gaṇo yaś ca kākolyādiś ca yaḥ smṛtaḥ | utpalādirgaṇo yaś ca piṣṭair vātaiḥ pralepayet | tatkaṣāyāmlasaṃyuktā snehāś cābhyañjane hitāḥ | teṣāṃ śītakaṣāye vā dāhāntam avagāhayet | dāhavege tvatikrānte tasmāduddhṛtyamānavaṃ | pradihyātchatadhautena sarpiṣā candanena vā | glānamvā dīnamanasamāśliṣeyurvarāṅganāḥ | dukūlakṣaumasamvītāścandanārdrapayodharāḥ | vibhratyaḥ sragvicitrās tu maṇihāravibhūṣitāḥ | bhajeyus taṃ tanaiḥ śītaiḥspṛśaṃtyāṃvuruhaissukhaiḥ | prahlādanañca vijñāya tā strīrapanayetpunaḥ | bhojayeddhitamaṃnañ ca tathā sukhamavāpnuyāt || gamayet pittam evādau jvareṣu samavāyiṣu || dirnimvārataran tad dhi jva bhārgīśārivādvayacitrakaiḥ | dantī ca śreyasī pāṭhā etaḥ prasthaghṛtam pacet || mūtrāśakṛdrase tulye dadhimūtra yathāyutaṃ | pañcagavyam iti khyātam etat sarpiś caturthakam | gulmapāṃḍāmayekāsaṃ kāmalām udarāṇi ca | arśāṃsi śoṣam unmādam apasmārabhagandaram | grahā na lakṣmīpādhmānaṃ pītaṃ caitad vyapohati | vinā vātkvāthakalkābhyāṃ pañcagāvyaṃ ghṛtaṃ śritaḥ | tad api jvarapāṇḍutvaśoṣāpasmārajighṛtaṃ | triphalā saptalānimbapaṭolīvṛṣaśārivā | kuṭajatvaḍphalāmpāṭhā saptāhasumanāvṛtā | vetasaś candanaṃ mūrvā karaṇḍakaṭurohiṇī | haridrāpippalaṃ tv aiva piṣṭaiḥ karṣasamaiḥ pacet jaladroṇe ghṛtaprasthaṃ viṣamajvaranāśanaṃ | kāse śvāse pratiśyāye raktapitte bhagandare | pāṇḍutvamehakuṣṭeṣu hṛdrauge vātaśoṇite | pittagulmaikacauraiva kāmalāyāñ ca pūjitaṃ | śīlayet maguḍāṃ śuñṭhīm abhayāñ cāpi pūjitaḥ | hy atapradhānapittan tu svastho janayati jvaraṃ | pibed ikṣurasān tatra śītamvā śarkarodakaṃ | śāliṣaṣṭikayoś cānnaṃ kṣīreṇāplutam aśnuyāt | ghṛta dvādaśarātrāt tu deyaṃ sarvajvareṣu vai | tenāntarenāśaya sva gatā doṣā bhavanti hi | tadeva śūnyaśirasāṃ sarpir nnastam prayojayet | śleṣmeṇas tu samutktreśe dhūmāṃ vrāyośikam pibet | mūrcchāyām iti nidrāyāṃ kuryāc chītavivarjitaḥ | dhātūṃ saṃkṣobhayeddoṣo mokṣakāle valīyasi | tena vyākulacittasya visaṃjña iva lakṣyate | svedo laghutvaṃ śirasaḥ kaṇḍūpāko mukhasya ca | kṣvavathuś cānna lipsā ca jvaramuktasya lakṣaṇaṃ | vyāpitvāt sarvasaṃsparśāt kṛcchratvād antasambhavā | dantako hy eṣa manyānā jvara ity upadiśyate iti ||
[Adhyāya 40: draft edition based on MS K] athāto 'tīsārapratiṣedham adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ || gurvanti ṣyandirukṣṇoṣṇadravasthūlātiśītalaiḥ | viruddhādhyaśanājīrṇair viṣamaiś cāpi bhojanaiḥ | yuktai | śokāduṣṭāmvupānair vā tathā ca turvipayayuyaiḥ | jalābhiramaṇair vegavighātaiḥ krimikopataḥ | nṛṇāṃ bhavaty atīsāro lakṣaṇaṃ saṃpravakṣyate | saṃśamyāpātvātur agnipravaddhaḥ śakṛbhigro vāyunādhaḥ praṇunnaḥ | saratvatīdātisāratum āhur vyādhiṃ ghoraṃ datti ekaikaśaḥ sarvaśaś cāpi doṣaiḥ śokenānyaḥ ṣaṣṭha āmena coktaḥ | kecid āhustve kaviśan prakāraṃ netve tasmin kāśirājastvavocat | doṣāvasthā tasya naikaprakārāḥ | kāle kāle vyādhitānāṃ bhavanti || hṛnnābhipāyūdaravastitodagātrāvasādānilavegarodhaḥ | viṭsaṅgam ādhmānam athāvipāko bhaviṣyatasya puras sarāṇi | śūlārditolpam vadgaśam saphena te sānilamārutena | māṃsādakāraśavedān vikṛṣṇam uṣṇan dravāśya nīlopamam vā | pittāt pītaharitaṃ lohitaṃ vā tṛṣṇāṃ mūrcchādāhapākopapannaḥ | śuklaṃ sāndraṃ sakaphaṃ śleṣmaṇā tu viśrāṃ go hṛṣṭarobhā manuṣyaḥ | sarvātmaka sarvaliṅgopapattiḥ kṛcchām caiṣo vālavṛddheṣ evasādhyaḥ | tais tair bhāvaiśocatolpāsanasya śuṣkaṃ śuktaṃ teje ūṣmo gṛhīta¦ | koṣṭhaṃ gatvā vipram uṣṇa praṇadyas tās taṃ raktāt kākaṇanti prakāśa¦ | mayurīśaṃ niḥpurīgaś ca sagandham āgantaś ca sāryate yotisāraḥ | śokotpanno duścikitsyotisāmātraṃ rogo vaidyaiḥ kaṣṭa eṣa pradiṣṭaḥ | āmājīrṇotpradrutā kṣaibhayantu | koṣṭhaṃ jantār pātramālāḥ sadoṣāḥ | nānāvarṇaś cātimātraṃ su ṣaṣṭham etad vadanti | mayicchamebhidoṣair vānyastamayni ga ti | purīṣaṃ bhṛgadurgandhi vicchinnaś cāmasaṃjñitam ¦ | etānye va tu liṅgāni viparītāni yasya vaiḥ | lāghavaś ca manuṣyasya tan pakkvam iti nidrirśate | || mañjayakṛdveśavārāmvutailaṃ sarpiḥ kṣaudraṃ kṣīrarūpaṃ snavet¦ | mañjiṣṭhābhammātulaṅgopam vā visraṃ śītaṃ sarvagandhyañjanābha¦ | rājīmadvā candrikaiḥ santatam vā pūyadrakaś cāś ca hanyādetad viparītaś ca yaḥ kṣīṇaṃ hanyur vahava pasargāḥ | asaṃvṛtagudaṃ kṣīṇaṃ durādhmātam upadrutaṃ | gude pakve gatoṣmāṇamatīsārakiṇaṃ tyajet | āmapakvakramaṃ hitvā nātīsāre kriyā mataḥ | ataḥ sarvātisāreṣu jñeyaṃ pakvāmalakṣaṇaiḥ | hitaṃ laṅghānamevādau rsarūpeṣu dehin⦠| tatrāsacchardanad kāryaṃ pippalīlavaṇām ca nā | kāryaś cānaśanaṃ syānte dravaṃ laghu ca bhojana¦ | doṣastambhanam agre tu na kartavyam vijānatā | tadau vadhyamāṇās tu vahuṃ kurvaty upadravān nāme saṅguruṇaṃ dadyād atisāra keṣañcanaḥ | akāla sa hīto hi vikārāṃ kurute vanaṃ | daṇḍakālasakātmānaśophodarabhagandarāḥ | kuṣṭhayāṃ maya plīhagulmāyākarādikān | stokastokaṃ vivaddham vā saśūlaṃ yotisāryate | abhayāpippalīkalkaissukhoṣṇais tam virecayet | haridrādīm vacādim vātasmād ādau piven naraḥ | galayuṣayayavāgūbhiḥ pippalyādiś ca yo jayeta | devadāruvacāmustānāgarātiviṣābhayā || abhayā dhānyakam mustām pippalī nāgarām vacā | pipalī dhānyakaṃ mustaṃ vālakavilvam eva ca | mustaṃ parpakaṃ śuṇṭhī vacā sātiviṣābhayā | vati viṣā hiṅgu vacā sauvarcalā bhayā | mahauṣadham ativiṣā mustā cetyāma pācanāḥ | ete yogāsmasāratāḥ ślokārdhavihitās tu me | dhānyāmloṣṇāmbumadhyānāṃ pibeda anyatamena vā | niṣkvāthāṃ vā pibed eṣāṃ sukhoṣṇāṃ sādhu yojit⦠| mustaṃ kuṭajavījāni bhūnim ca sadurālabha¦ | uśīraṃ candanaṃ lodhrāṃ nāgaraṃ nīlam utpala¦ | pāṭhā mustaṃ haridre dve pippalī kauṭajaṃ phala¦ | phalaṃ tvacam vatsakasya śṛṅvare gho vacā | catvāra ete yogās syuḥ pakvātīsāranāśanāme || uktāmayopayojyās te sakṣaudrās taṇḍulāṃbunā | mūrvā nirdahanī pāṭhā trikaṭu gajapippalī | kaṭurāhiṇo rudradāru śatāhvā gaurasarṣapā | elā śārivakaṃ kuṣṭhaṃ haridre śukraja yavā | meṣaśṛṇga tva kṛmighnaṃ vṛkṣakāṇi ca | vṛkṣādanī vīratarāṃ vṛhatyau dve sahe tathā || aralutvataindukī ca dāḍimantar va | sālasārādinirho lavaṇāni tathaiva ca | yo gātayo syarāmaṇarśakarāḥ smṛtāḥ | pāṭhā tejavatī musto pippalīkauṭajaṃ phalaṃ || surāpānyamla sīnāṃ pibed anyatareṇa tu | niskvāthaṃ vāpi pibed eṣāṃ sukhoṣṇāṃ sādhu jojitāṃ | harītakīm ativiṣāṃ hiṅgu sauvarcālaṃ vac⦠| pibet sukhāṃvunā janturāmātīsārapīḍitaḥ | paṭolaṃ dīpyakaṃ nimva vacāpippalināgarāṃ | viḍaṅganātha kuṣṭhaś ca pibed vāpi sukhāmvunā || śṛṅgaveraṃ guḍucīś ca pive uṣṇena cāṃbhasā | yogādārau teyo karāḥ smṛtāḥ | lavaṇānyatha pippalyo viḍaṅgāni harītakī || citrakaṃ śiṃśapā pāṭhā śārṃgeṣṭhā lavanāni ca | hiṅguvṛkṣakavījāni lavaṇāni ca bhāgaśaḥ | paṭolaṃ || hanti daṃtyatha pippalyaḥ kalkāvakṣa samau smṛtau || vacā kuṭakavījāni yor othaṃ pañcamo mataḥ | ete sukhāmvu peyā yogāḥ pañcāmanā manāḥ | payasyāṃn kāṣmamustām cāviṃ matibhadrasāhvay⦠| kṣīrāvagiṣṭaṃ pītvā hanyāmaṃ śūlam eva ca | nivṛtteṣvāsaśūleṣu yasyā na praguṇonilaḥ | stokastokaṃ saśūlam vā rujāvānyātisāryate | sakṣāralavaṇaiyuktm mandāgni prapibed ghṛta¦ | kṣāranāgaracāṅgerīkoladadhyamlasādhita¦ | sarpiracchaṃ pibed vāpi śūlātusāraśāntaye | dadhnāmlaghṛtaṃ pakvaṃ savyoṣājāticitraka¦ | secavya pippalīmūlaṃ dāḍimair vā jagarditaḥ | nikhile nopadiṣṭāyaṃ vidhirāmāyaśāntaye | tūkṣṇoṣṇa varjyametan tu vidadhyāt pittaje vidhi¦ | yathoktam upavāsānte yavāgūś cāsyapraddate | valayor aṃ śumatyām ca śvadraṃṣṭāvṛhatīṣu ca | śatāvaryāś ca saṃsiddhā suśītā madhusaṃyutāḥ | mudgādiṣu ca yuṣāṃ syurdravyairetiḥ susaṃskṛtāḥ | mṛdubhir dīpanaistiktairdravyaisyādhyāmapācana¦ | yadā pakvopyatīsāra saraty evaṃ murhumurhuḥ | grahaṇyā mārdavātajantos tatra sastambhano hitaḥ | samaṅgā dhātakīpuṣpaṃsamvaṣṭhālodhram eva ca | śālmalīveṣṭakaṃ vāpi vidadhyādhyogam uttama¦ | samaṅgā dhātakīlodhravṛkṣadāḍimayosvacau | āmrāsthimadhyalodhrañ ca vilvamadhyapriyaṅgavaḥ | madhukam meṣaśṛṅgāsya dīrghavṛntatvageva ca | catvāra ete yogā syuḥ pakvātīsāranāśanāḥ | uktā mayopayojyāste kṣaurdrātāṇḍalāṃvunā | mustākaṣāyam ekaṃ vā peyam madhusamāyutaṃ | lodhrāṃ vaṣṭhāpriyaṅggvādīṅ gaṇānevaṃ prayojayet || padhmāṃ samāṅgāṃ madhukaṃ vilvajaṃvuśalāṭubhiḥ | pibet taṇḍulatoyena sakṣaudramagadaṃ para¦ | kacchagamūlakalkaṃ vāpyudumvaraphalopama¦ | payasyā candanaṃ padmaṃ śarkarā nāgakeśara¦ | pakvātīsāra yogoyaṃ japet pītaṃ saśoṇita¦ | nirāmarūpaṃ śūlārttalaṅghanādhyais ca karṣita¦ | naraṃ rūkṣam evekṣāgniṃ sakṣāraṃ pācayed dhṛta¦ | payastailaś ca madhu ca kamvilvajaṃvu pivec chūlairūpadrutaḥ | sitājamodakaṭvāṅgamadhukairavacūrṇṇitaḥ | avedanaṃ susaṃpakvaṃ dīptāgne racirotthita¦ || nānāvarṇam atīsāraṃ puṭapākair upācareta | tvakiṇḍadīrghavṛntasya kāśmarīcchadanāvṛtaṃ | mṛdāvaliptaṃ sukṛtam aṅgāreṣv avakulayeta | svinnam udhṛtya niṣpīḍya rasam ādāya tan tataḥ | śītīkṛtvā madhuyutaṃ pāyayed udarāmaye | jīvantīmeṣaśṛṅgyādiṣvevaṃ vṛtteṣu kārayet | tittiriṃ luñcitaṃ godhṛniḥkṛṣyāntran tu pūrayeta | nyagrodhādhitvacākalkaiḥ pūrvavaccāvakulayeta | rasam ādāya tasyātha susvinnasya samākṣika¦ | śarkaropahitaṃ śītaṃ pāyayed udarāmaye | evaṃ praroha kurvītanya yopādhyair vicakṣaṇaḥ | puṭapākān yathāyogāṃ jāṅgalopahitāṃ śubh⦠| kauṭajaṃ phāṇitaś cāpi haṃntyatīsāramojasā | amvaṣṭhādimadhuyutaṃ pi aralutvak priyaṅgu ca madhukadāḍimāṅkurāṃ | āvāpya piṣṭhvā vipaced yavāgūn dadhnitām pibet | sarvātīsārān tāṃ hi hanti pakvānaśaṃśayaḥ | kṛtaṃ śālmalivṛnteṣu kaṣāyaṃ himasaṃjñita¦ | niśāparyuṣitam peyam sākṣikeśasamāyuta¦ | vivadhavātaviṭ śūlaparītaḥ saṃpravāhikaḥ | saraktapittaś ca payaḥ pibet tṛṣṇā samānvitaḥ | yathāmṛtan tathā kṣīramatīsāreṣu ta¦ | cirotthiteṣu tat peyamapāṃ bhārāna sādhita¦ | doṣaśeṣaṃ haret taddhi tasmāt pathyatamaṃ smṛta¦ || hitaṃ snehavireko vā vastayaḥ picchilāś ca ye | śakṛtā yas tu saṃsṛṣṭamatisāryeta śoṇita¦ | prāk paś cād vā purīṣasya sarukṣaḥ parikīrttikaṃ | kṣīraśuklāśritaṃ sarpiḥ pibet sakṣaudraśarkara¦ | dārvītvakpippalīśuṇṭhīlākṣāśakuryarvaighṛta¦ | saṃyuktam bhadrarohiṇyā pakvam peyāvimiśrita¦ | tridoṣamapyatīsāraṃ pītaṃ hanti sudāraṇa¦ | gaurave vamanam pathyaṃ yasya syāt pravalaḥ kaphaḥ | jvare dāghathaviḍvandha mārūtādraktapittavat | kāryam āsthāpanaṃ kṣipraṃ sadā cāpy ānuvāmana¦ | gudapākas tu pittena yasya syādahitāśinaḥ | tasya pittaharāḥ sekāstatsiddhāś cānuvāsanāḥ | dadhimaṇḍasurāvilvasiddhaṃ tailaṃ samārute | bhojane ca hitaṃ kṣīraṃ kacchurāmūlasādhira¦ | rujayāś cāpy aśāmyāṃ tvāpicchāvastidhīyate | prāyena gudadaurvalyaṃ dīrghakālātisāriṇ⦠| bhavet tasyādhitaṃ teṣāṅ gude tailāvacāraṇa¦ | kapitthaśālmalīphañjīvaṭākārpāsidāḍimā | yūthikā kacchurā śelū saṇāmūrvā ca dādhikāḥ | yo raktaṃ śakṛtaḥ pūrvāṃ paś cādvā pratisāryate || sa pallavairvaṭādīnāṃ sasarpis sādhitam payaḥ pibet saśarkarākṣaudramathavāpyabhimathya tat | navanītam ato lihyāt cakraṃ yena piven naraḥ | tilakalko hitaś cāpi modgau mudgarasas tathā || piyālaśallakījamvuśālmalītiniśatvacaḥ | kṣīre śamṛditā pītās sakṣaurdrā raktanāśanāḥ | madhukaṃ śarkarālodhraṃ payasyām atha śāriv⦠| pibet padmāś ca dugdhenac chāronāsṛk praśāntaye || śarkarotpalalodhrāni samaṅgā madhukan tilāḥ | tilāḥ kṛṣṇās samapraṣṭyāhvā samaṅgā cotpalāni ca | maṃjiṣṭhāśarkarā lodhraṃ padmakaṃ kumudotpalaiḥ | pibed padmāś ca dugdhenac chāgenāsṛkpraśāntaye | lodhran tilātamo ca rasān tathaiva madhukāryaṇaiḥ | kacchurā tilakalkaś ca yogām catvāra eva ca | ājena payasā peyā sarakto madhusaṃyutā | vasavānāṃ ghṛtalājacūrṇasitāmadhu | saśūlaraktapittaṃ tu līḍhaṃ hantyudarāmaya¦ || drave sarakto sarati vālavilvaṃ saphāṇitaṃ | sakṣaudratailaṃ prāgeva lihyādāśu muditaṃ kara¦ | dīptāgnimcāṣyatīsāre vardhamāna valāmvite | kṛṣṇāviḍāṅgatṛphalākaṣāyeṇa virecayeta | atha vairaṇḍasiddhena payasā kevalena vā | yavāgūm cāsya vitared vātaghnair dīpanaiḥ kṛtāṃ | dīptāgnirḥ purīṣā yaḥ sūvecchanasavedana¦ | pibet phāṇitaṃ śuṇṭhīdadhitailaṃ ghṛtapayaḥ | svinnām vā guḍatailanabhakṣayed vadarāṇi vā | sasvinnāṃ piṣṭavadvāpi samā vilvaśalādubhiḥ | dadhnopayujya kulmāṣām śvetām anupibet sur⦠| śaśamāṃsaṃ sarudhiradhira¦ samāṃśaṃ saghṛtaṃ dadhi | vipācya śodako vec ca mṛdvannaṃ śakṛtaḥ kṣaye || saṃskṛto yamake māṣāyavakolaḥ rasaḥ śubhaḥ | bhojanārthe pradātavyo dadhiḍādāmasārivaḥ | guḍāvilvaśalādūni dāḍimaś cāpi peśima¦ | vaṣka saraś ca yamake bhṛṣṭo varcaḥ kṣaye hitaḥ | vāyuḥ pravṛddho nicitaṃ valāsaṃ nudatyadhastādahitāśanasya | pravāhamāṇasya muhurmālāktam pravāhikām tām pravadanti tajjñāḥ | pravāhikā vātakṛtās saśūlāḥ pittāt sadāhā sakaphā kaphāc ca | vilvamadhyo samadhukaṃ śarkarācūrṇṇasaṃyuta¦ | taṇḍulāmbuyuto yogaspittaṃ raktotthitāṃ jayet | yogān varāṃ grāhikam cāyin kuryāt kṣaudraśarkarāṃ | nyagrādhādiṣu kurv-ita puṭapākānyaṇaritāṃ || dīptāśauvāṣpatīsāra vivardhati valāgnite | triphalāviṣaṅgakṛṣṇākaṣāyeṇa virecayeta | saśoṇitā śoṇitasambhavā yā rūkṣaprabhavā matā tu | tāsām atīsāravadādiśec ca liṅgaṃ krame ś cā samudbhavānāṃ || na siddhmāṃ yānti vilaṃghna nādhyaur yogair udīrṇā yadi pācanair yā | tāḥ kṣīrasamevāśu śṛtaṃ nihanti tailan tilāḥ picchilavastastayam ca | kṣīreṇa cāsthāpanam agryam ukta dvipañcamūlīkvathitena śūle || pravāhikāyāś ca samākṣikena tailena yuṃjyād anuvāsanañ ca | vātaghnavargamadhureṣu caiva tailaś ca siddhaṃ hitamannapāne | lodhraṃ viḍaṃ vilvaśalāṭu caiva lihyac ca taina kaṭutrikāḍhyaṃ | dadhnā sasāreṇa sasāreṇa samākṣikeṇa bhuñjīta niś cārakapīḍitas tu | sutaptakupyan kvathitena vāpi kṣīreṇa śītena madhuplutenaṃ | kṣīrāplutau vyoṣavidārigandhāsiddhena dugdhena hitāya bhojyaḥ | vātaghnasaṅgrāhikadīpanīyaiḥ kṛtān ṣaḍām cāpy upayojayīt | khādec ca matyāṃsa rasas tu yāc ca vātaghnasiddhāṃ saghṛtaṃ | satailāṃ | eṇāvyajanāś ca vaṭapravālaiḥ siddhāni sārdham piśitāni khādeta | medhyaṃ susiddhaṃ tvatha vāpi raktaṃ vas tasya dadhnā ghṛtatailayuktaḥ | khādeta pradehaiḥ śikhilāvarjarvā yūṣaiś ca mukhyair dadhibhiś ca bhuṃjeta | māṣāṃ suddhiṃ ghṛtamaṇḍayuktāṃ khādec ca dadhnā maricopadaṃśāṃ | viḍaṃ duḍaṃ vilvasalāṭu caiva lihyāc ca taila na kaṭutrikādya | rājasenātka dāḍimānāṃ raseṣu siddhāṃrūghṛtās sa tailāḥ | pravāham ānāya hitā yavāgūrāpnuyānaṃ payasā hitam vā | ruphātimūtrakṛcchakṣīreṇa sakṣaudraghṛtotpalan | syaṣṭinocchāpyatatonuvāsyatailena kākoligaṇaśritena | rātrāvahani vā nityaṃ rujārto yo bhaven nara¦ | tailaṃ sāvāhāryeṣumekeṅganuvāsana | yathā yathā tailaṃ syāt tatrahā śāmyati mārutaḥ | praśānte mārute cāsya śānti yāti pravāhikā | pāṭhājamodaukuṭajasya vījaṃ śuṇṭhī samā māgadhikāś ca piṣṭāḥ | sukhāmvupītāḥ śamayanti rogaṃ meṣāṇḍasiddham payaso hitam vā | pittān śikāyāṃ madhukaṃ sitāś ca mayiś ca va karasaṃyutaś ca | līḍhvātha sakṣaudrasamam pibed vā jamvurādāmalakāc ca kalka¦ | sitādavikṣaudrayutan tathauva vilvan na tadāka dāḍimaś ca | nilāṃ sayaṣṭīmadhukaṃ sītāś ca kṣaudrā taṇḍulapācanena | sarpirvi vaṃdhe bhṛśe dāha mūvipācyadugdhaṃ na lavate sābhyāṃ | mūlaiḥ payasotpala yaṣṭikāmīvidāryakāśrmarya valāsamataiḥ | deyā ghṛtakṣaudrayutonuvāsaghṛtena cānte madhukaśritena | pittānmikārasaḥ sapayātha vimiśritas tu | padmāṃ samadmvuja dhātakībhiḥ kalkī kṛtābhir madhusaṃyutābhiḥ | śāmyan tathaivaṃ na tasya samaṅgā padmā payaḥ pādapayota kīrtiḥ | pakvāpayovilvakapītanāmbhamo yā sarpimayunāru | etatc chite naiva ghṛtena samyaśaye caivam upaiti śānhi¦ | laghūni pathyānyatha dīpanāni snigdhāni bhojyānyudarāmayueṣu || hitāya nityaṃ vitaredvibhokṣaṃ yogāṃs ca tāṃ stāṃ bhiṣapramattaḥ | tṛṣṇāpanayanī ladhvī dīpanī vastiśodhanī | jvare caivātisāre ca yaccādvisratraṃ samyagvāyum ca cchati | vāgūsarvadā hitā | rau kṣānpravṛttatīsārakriyāsnigdhā vidhīyate | raukṣān grahanimitte ca śokaje śoka nāśanī | viṣārśaḥ krimisaṃbhūte hitā cobhayaśarmadā | samavāye tu doṣāṇāṃ pūrvvam pittam upācaret | jvare caivātisāre ca sarvvatrānyatra māruta¦ | yasyoccārād vinā mūtraṃ samyag vāyuś ca gacchati | dīptāgner laghukoṣṭhasyasthitas tasyodaro mayaḥ | atisāre nivṛtte pi mandāgner ahitāśinaḥ | bhūyaḥ saṃdūṣito vanhir grahaṇīmayi dūṣayet | tasmāt kāryaḥ parīhārasmātīsāre viriktavat | yāvan na prakṛtisthassyoddoṣataḥ prāṇatas tathā || ṣaṣṭhī kalā pittadharā yā pūrvam parikīrttitā | pakkvāmāśayamadhyasthā grahaṇī sā prakīrttitā | grahaṇyā valam agnir hi sa cāpi grahaṇī śritaḥ | tasmāt sadūṣite vanhau grahaṇī sampraduṣyati | ekaikaśas sarvam ca caithair atyartham ucchritaiḥ | sā duṣṭā vahuśo bhuktāmāmam eva vimuñcati | pakvam vā sarūjapūtirmurhurvaddhaṃ murhurdrava¦ | grahaṇīrogamāhustaṃ māyurvedaviśāradāḥ | tasyotpattau sadāhonna sadānālasya tṛṭklamāḥ | valakṣayor uciḥ kāsaḥ karṇnakṣveḍo tu kūjanaṃ | athā jāte bhavej jantoḥ ḥ | nichardijvarārocakadāhavān | udgirec chuktatiktāmlatasya dhūmāmagandhimāṃ | prasekamukhavairasyatamakārucipīḍitāḥ | vātācchūlādhikaiḥ pāyuhṛtpārśodaramastakaiḥ | pittāt sadāhair gurubhiḥ kaphā tribhyas trilakṣaṇaiḥ |
[Adhyāya 41: draft edition based on MS K and the portion missing in K is based on H] athātaḥ śoṣapratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ || anekadoṣānugato vahurogāgamaḥ | durvijñeyo durnivāraḥ śoṣo vyādhir mahāvalaḥ || saṃśoṣaṇādrasādīnāṃ śoṣa ity abhidhīyate | kriyākṣayakaratvāc ca kṣaya ity ucyate punaḥ | rājñas caṃdramaso yasmād abhūdeṣa kilāmayaḥ | tasmāt ta rājayakṣmeti kecid āhuḥ punar janāḥ | sa vyastair jayate doṣair iti kecid vadanti hi || ekādaśānām ekasmiṃ sāṃnidhyāt tantrayuktiḥ | kriyāṇāś cāvibhāgena prāgevotpādanena ca | eka eva mataḥ śoṣa sannipātātmako hyataḥ | udre kāntasya liṅgāni doṣāṇāṃ tu bhavanti ha | kṣayād vegapratīghātādāghātādviṣamāśanāt | jayate kupitair doṣair vyāptadehasya dehinaḥ | kaphapradhānair doṣais tu ruddheṣu rasavartmasu | ativyavāyino vāpi kṣīṇaretasyanāntaraṃ || kṣīyante dhātavassarve tataḥ śuṣyati mānavaḥ | svarabhedonilācchūlasaṃkāca svāṃsapārśva yāḥ | jvarāṃ dāhotisāraś ca pittādraktasya cāgāmaḥ | śirasaḥ paripūrṇatvaṃmabhaktacchanda eva ca | kāsaḥ kaṇṭhasya codhvaṃso vijñeyaḥ kaphakopataḥ | ekādasabhiḥ ṣaḍbhir vā pañcabhir vā samanvitaḥ | jahyāc choṣārditajantumicchaṃ suvipulaṃ yaśaḥ | vyavāyaśokasthāviryā vyāyāmādhvapraśāṣiṇāṃ | kṣarati yadvāguṃśoṣāṇāṃ lakṣaṇaṃ śṛṇu || vyavāyaśoṣīśukrasya kṣayaliṅgairūpadrutaḥ pāṇḍudeho yathāpūrvaṃ kṣīyante cāsya dhātavaḥ | pradhānaśīlaḥ śratāṃgaḥ śokaśoṣyati tādṛśaḥ | jarāśoṣī kṛśo mando hatavuddhivalendriyaḥ | kampanorūcimaṃbhinnakāṃsapātrasamasvaraḥ | saprasrutāsyanāsākṣi suptarūkṣamalacchaviḥ | adhvapraśoṣī śrastāṃgaṃ sambhṛṣṭaparuṣacchaviḥ prasuptagātrāvayavaḥ śuṣkaklomagalānanaḥ | ṣṭhīvati śleṣmaṇā hīna gaurvārūcipīḍitaḥ | vyāyāmaśoṣīsbhūyiṣṭhametireva samanvitaḥ | liṅgarurakṣatakṛtaḥ saṃyuktaś ca kṣatādvinā | raktakṣayādvedanābhis tathaivāhārayantraṇāt | vraṇitasya bhavec choṣo doṣaḥ sāmaśmaḥ | vyāyāmabhāṣyādhyayaneraibhighātātimaithunaiḥ | karmaṇā vāpyurasyena vakṣyo yasya vidāritaṃ | tasyoparikṣate raktuyaśleṣmā ca gacchati | kāśaṃprarcchardayec cāpi pītaraktāsitārūṇaṃ | santaptavakṣaśotyarthaṃ dūyamānena tā | vadano bhinnavarṇasvaro naraḥ | keṣāñcidevaśoṣohi kāraṇaibhedam āgataḥ | na tatra doṣaliṅgānāsamastānāṃ nipātanaṃ | kṣayā eva hi vijñeyā pratyekadhātusañjñitāḥ | cikitsitan tu teṣāṃ hi prāguktaṃ dhātusaṃkṣaye || śvāsāṃgasādakaphasaṃśrayatāluśoṣācchardyagnisādaparipīnasapāṇḍunidrāḥ | śoṣe bhaviṣyati bhavanti sa cāpi jaṃtuḥ śuklakṣaṇo bhavati māṃsaparo riraṃsuḥ | svapneṣu kākaśukaśalyakanīlakaṇṭhāgṛdhrān tathaiva ca kapīṃ kṛkalāsakāṃś ca | paśyet sarāṃsi sa nadīm vimalāṃls ca vāpīṃ śuṣkāṃmstarūnaruṇadhūmavārditāś ca || mahāsanaṃ kṣīyamāṇāṃ soṣotisārapīḍitaṃ | śūnamūskodaraś cāpi yakṣmiṇam parivarjayet | upācared ātmavantaṃ dīptāgnim akṛśan nara¦ | sthirādivargasiddhena ghṛtenā jāvikena vā | snigdhasya mṛdu kartavyamūrdhvaś cādhaś ca śodhanaṃ | āsthāpanan tataḥ paścāc chirasa virecana¦ | rasair bhuñjīta śuddhaś ca yavagodhūmaśālayaḥ | vyavāyaśoṣiṇaṃ prāyo bhajante vātajā gadāḥ | vṛṃhanīlo hitas tasya hitasnigdhānilāpahaḥ | gṛdhrātulūkāṃ sakunāmtathāgaṇdapadāṃ vyālavileśayāś ca | dadyāt prakārai dvividhair vidhijñaḥ |sarsatṛvāṃ śarṣapatailabhṛṣṭāṃ | deyāni māṃsāni vajāṅgalāni mudgāḍhakīyūṣarāś ca pathyāḥ | kharoṣṭranāgāś ca tarāśi caiva khādet mubhṛṣṭhāni sukalpitāni | māṃsopadaṃśāñś ca pivedariṣṭān mādhvīkasevī ca bhavet manuṣyaḥ | arkkāmṛtākṣārajaloṣitebhyaḥ kṛtvā yavebhyo vividhāñś ca bhakṣyān || khādet pivet cāpi ajāvikaṃ vā kṛśo yavāgvā saha bhaktakāle | vyoṣaṃ ghṛtakṣaudrayutañca lihyācca vyāviḍaṅgopahitaṃ kṣayārttaḥ || māṃsādamāṃseṣu ghṛtañ ca siddhaṃ śoṣāpahaṃ kṣaudrayutaṃ vadanti | drākṣāsitāmāgadhikāś ca lehāḥ sakṣaudratailaṃ kṣayakāsahantā || ghṛtena cājena samākṣikena turaṅgagandhātilamāṣacūrṇṇaṃ | sitāśvagandhāmagadhodbhavānāṃ cūrṇaghṛtakṣaudrayutaṃ ca lihyā || kṣīraṃ pived vāpyatha vājigandhāvipakvam evaṃ labhateṅgamuṣṭhiṃ | tad utthitaṃ kṣīraghṛtaṃ sitāḍhyaṃ prātaḥ pived vāpi payonupānam || sevate cājena samākṣikeṇa turaṅgagandhātilamāṣacūrṇaṃ | utsādane cāpi turaṃgagandhā yojyā yavāś caiva punarnavo ca || kṛtsne vṛṣe tatkusumaiś ca siddhaṃ sarppiḥ pivetkṣaudrahitaṃ hitāśī | yakṣmāṇametat pravalañ ca kāsaṃ śvāsan nihanyād api pāṇḍutāñ ca || śakṛdrasāś cāśvagavājamāvyāḥ kvāthā mitāś caiva tatthaiva bhāgaiḥ | mūrvvāharidrākhadiradrumāṇāṃ kṣīrasya bhāgas tv aparo ghṛtasya || bhāgān navaitā vipaced vidijño datvā trivargammadhurañ ca kṛtsnaṃ | kaṭutrikañ caiva sabhadradārūghṛtotamaṃ yakṣmaniv-araṇīyaṃ || dve pañcamūle varuṇaḥ karañja bhallātakāvilvapunarnavo ca || yavān kulatthāñś ca varāṇi caiva sa cittakañ cāpi mahīkadamvaṃ || kṛtvā kaṣāyam vipacedhi tasya ṣaḍbhirhi pātre ghṛtapātram ekaṃ | mahāvṛkṣapayobhayāñca vyāṃśukā.lavaṇottamañ ca || tad dhi śoṣaṃ jaṭharāṇi caiva hanyāt pramehāṃś ca sahānilena | plīhodaroktaṃ tu hitaśca sarpistrīṇyeva cānyāni hitāni cātra | upadrakāsvaravaikṛtādīñjayedavekṣaśikhilena śāṃtaṃ | elājamodāmalekābhayoś ca gāyatrinimvāsanasālasārā || viḍaṅgabhallātakacitrakāś ca kaṭutrikaś cāpi surāṣṭrajāś ca | pakvā jale tena pacet sarpis tasmiṃ susiddhe tv avatārite ca | triṃśatpalānyatra sitopalāyā dadyān tugākṣīripalāni ṣaṭvā || prasthe ghr̥tasya dviguṇaś ca dadyāt kṣaudraṃ tato manthahṛtaṃ vidadyāt | palaṃ palaṃ prātarato lihec ca līhvā pibet kṣīramatandritas tu | etad dhi medhyam paramam pavitraṃ cakṣusyamāyutaman tathaiva | yakṣāṇamāśu vyavahanti caiva pāṇḍvāmayaś cāpi bhagandaraś ca | na cātra kiñcitparivarjanīyaṃ rasāyanaṃ caitad upāsyamāṇaṃ | striyo ratikrodhamasūyanoś ca tyajed udārāṃ viṣayaṃ bhajet | dvijāgurūṃ tāns tridaśāṃś ca pūjed vācaś ca puṇyāḥ śṛṇuyād dvijebhya iti || kāya ci 38 ||
[Adhyāya 42: draft edition based on MS K] athāto gulmarogapratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ || yathoktaiḥ kopanaidoṣaḥ kupitāḥ koṣṭhamāgatāḥ | janayanti nṛṇāṅgulmaṃ sa pañcavidha ucyate | hṛnnāsyor antare granthiḥ sāñcārī yadu vācalaḥ | vṛttaś ca cayaḥ sañcaya vāṃ sa gulma iti sañjitaḥ || gupitānilamūlatvād guḍhagulmodayād api || gulmavaddhā viśālatvād gulma ity abhidhīyate || sa yasmād ātmani cayaṃ gacchaty apsv avuddhudaḥ || antaś carati yasmāc ca pākam upayāty ataḥ | sa vyastair jāyate doṣaiḥ samastair api cocchritaiḥ | puruṣāṇān tathā strīṇāṃ jñeyo raktena cāparaḥ | kṛcchraviṇmūtravātatvamānā hotranikūjanaṃ / dvesonne ca vāyurūrdhvaś ca pūrvarūpeṣu gulmināṃ | hṛtkukṣiśulaṃ mukhakaṇṭhaśoṣo vāyorniroṇāviṣamāgnitā ca | te te vikārāḥ pavanātmikāś ca bhavanti gulme nilasaṃbhave tu | svedajvarāhāravidāhadāhāstṛṣṇāṅgarāgaḥ kaṭuvakratā ca | pittasya liṅgāni ca yāni tāni bhavanti pittaprabhave tu gulme || anne na lipsā gurūgātratā ca chardipraseko madhurāsya tā ca | kaphasya liṅgāni ca yāni tāni bhavanti gulme kaphasambhave ca | sarvātmākaḥ sarvarūjopapannas taś cāpya sadhyam pravadanti tajjñāḥ | navaprasutātāhitabhojanā yā yā cāmagarbham visṛjodṛtai vā || vāyur hitasyo vigṛhya raktāṃ karoti gulmaṃ sarūjāṃ sadāhaṃ | pittasya liṅgena samānaliṅgaṃ viśeṣaṇaṃ cāpyaparan nivodhaḥ | na spandate nodarameti vṛddhim bhavanti liṅgāni ca garbhinīnāṃ | taṃ raktagulmaṃ pravadanti tajjñāḥ sa cāpya sādhyā tu pitānilatvāt | vātagulmārdditaṃ snigdhaṃ yuktaṃ snehavirecanaiḥ | upācared yathākālaṃ nirūhaiḥ sānuvāsanaiḥ || jīrṇāsane kupyati vātagulme vidāhakāletveśanasya pittāt || gulmaḥ kaphāt mūrchati rukamātre sarvāsu valāsu ca sannipāte | strīṇā tu yaḥ śoṇitakoṣagulmaḥ sa yoniśūlaṃ tu mūlaṃ karoti || yonyāḥ parisrāvam aniṣtagandham viśeṣaliṅgāni bhavanti caiṣāṃ || pittagulmārdditaṃ pītaṃ kākolyādikṛtaṃ ghṛtaṃ || viriktam madhuraiyohair nnirūhaiḥ samupācaret || śleṣmagulmārdditaṃ snigdhaṃ pippalyādighṛtaṃ na tu | tīkṣair vviriktan tadrūpair nnirūhaiḥ samupācaret || sannipātotthite gulme tridoṣaghno vidhirhitaḥ | pittavadraktagulminyā nāryāḥ kāryaḥ kriyāvidhiḥ || viśeṣam aparaṃ cāyiḥ śṛṇu raktaprabhedanaṃ | palāśakṣāratoyena siddhaṃ sarpiḥ prayojayet | uṣṇair vā bhedayet bhinne vidhir ā mṛgdaro hitaḥ | ānūpaudaka majjāno vasātailaghṛtāni ca | vipaced ekataḥ śastaṃ vātagulme 'nuvāsanaṃ | jāṅgalaikaśaphānāṃñ ca vasāsarpiś ca pittajā | tailaṃ jāṅgalamajjānam evaṃ gulmaikaphotthite || dhātrīphalānāsvarase ṣaḍaṅge vipaced dhṛtaṃ | śarkarāsaindhavopetaṃ tadhitaṃ vātagulmināṃ || kulatthamūlakakvāthadadhikāñjikasarpiṣāṃ | pañcāḍhakāni vipaced āvāpya dvipalānya | saurvarcalaṃ vitaṃ hiṃgudevadātha saindhavaṃ | vātagulmāpahaṃ sarpir etad dīpanam eva ca || āgagvadhādau vipaceddīpanīyayutaṃ ghṛtaṃ | kṣāravarge paced cānya¦ pacen mūtragaṇeparaṃ | ghnanti gulmaṃ kaphodbhūtaṃ ghṛtāny etāny asaṃśayaṃ | tṛṇamūlīkaṣāye tu jīvanīyaiḥ paced ghṛtaṃ | nyagrodhādikaṣāyeṇa ghṛtaṃ vāpyapalādike | raktapittotthitaṃ hanti ghṛtāny etāny asaṃśayaṃ | yathā doṣāc chrāyañ cāpi cikitset sānnipātikaṃ | cūrṇaṃ higvādikañ cāpi ghṛtam vā plīhanāśanaṃ | pibed gulmāpahaṃ kāle sarpiś tailvakam eva vā || pāṭhā sa ca vyāvṛhatīdvayañ ca ramūlena samāni ś ca | saṃcchindyasaṃcūrdhyātha dhārayitvā jālādakaṃ taiḥ saha pācanīyaṃ | athāvatāvāvaśeṣa matrākṣamātraṃ tṛvṛtaṃ viya | sa nāgaraṃ gulmavadhāyayeṃ tad vātagulmeṣu virecanaṃ syāt | dantīvacāhiṃgvajamodapāṇa kṣāraṃ yavānāṃ lavaṇatrikaś ca | sacitrakaṃ kṣīrakaśṛdgaveraṃ syān mātulaṃ gamya bhavasya mūlaṃ | eṣāṃ samānaṃ svaśayeṣimānāṃsukhāmvunā | naro bhṛṣāmayodarapravṛdvo sadyorūjāṃ vātakṛtāṃ nihanti | drākṣāpayasyā madhukañ ca mukhyaṃ sacandanaṃ padmakam utpalañ ca | kṣaudrānvitanḍuladhāvanena pītvā nudet pittakṛtaṃ tu gulmaṃ | bhāgīpoṭolaṃ madhukañ ca pāṭhāṃ rohilyatthailāsaha pippalībhiḥ | etāni piṣṭhvā madhunā valiha pītaṃ samuti pittagulmaṃ | harītakātyāmalakaṃ vitaṃgaṃ viśvāsadhaṃ ceti samāni kṛtvā | kṣaudrānvitaṃ sa triphalā kaṣāyaṃ yaḥ śleṣmagulmaṃ prapivanti hanyāt || ca vyā ghṛtaṃ tatvṛtā tritīyaṃ tathā caturthī gajapippalīñ ca | phalatrayāṇāṃ saha pippalībhiḥ pacet samustā salilāḍhakasthaṃ || mṛdvagnisiddhaṃ kṣatavāvaśeṣaṃ pūtaṃ pibed kṣaudrayūtaṃ hitāya | tat śleṣmaṃ tv atha vātagulmaṃ nirvāpayet hy āgnim ivāmvuvegaḥ | sadevakāṣṭhaṃ cirivilvajaṃ tvak sapippalī pippalimūlabhāgau | pītvā nalakvāthayutaṃ tu vāri pramucyate śoṇitagulmamūlāt | ghoṣañ cabhāīṃ ca gurūpragāḍhāṃ nārīṃ pibet māmṛditāṃ ghṛtena | sukhāmvunā hanhy atha raktagulmaṃ naṣṭañ ca puṣpaṃ punar ādadhāti || samuṣkakañ cekṣarakaṃ svadaṃṣṭrāṃśokaṃ palāsaṃ tilanālam eva | nīpakvadamvañ ca samātuluṃgaṃ pūtīkarañ ca sakapittha vilvaṃ | valyantemām apy amṛtāṃ ca vallīṃ vṛkṣādanīṃ jātim athaiṃguñ ca | etāḥ pratānā kvathayāśva pradāhayan kṣāram athādadīta | pṛthak pṛthak kāḍhakamānayuktaṃ tat srutam ādadīta | sukhāmvunāveśamani sannipāte kṛtoyavastrāṇi yataḥ kṣamāvān | aṣṭāḍhakaṃ tanprasitaṃ vidadhyān mūlan tu māmvāpyatha citrakasya | sukalpitāṃ tāṃ vipacedvidhikṣāḥ pūtavidadhyādathayādaleṣa | palāri pūnas tathāsya kṛtvāni kvavathācitrakasya | tad vārake cāpi jalasya siddhaṃ pādāvaśeṣādvaṣegālanīyaṃ | tena prapiṣyetva palonmitānāmisaṃvariṣṭhaṃ gaṇamauṣadhānāṃ | kaṭutrivargaṃ lavaṇāny athāṣṭau dve rohiṇīñ cāmlakavetamañ ca | ñ ca bhāgīñ ca vayāñ ca pāṭhaṃ sajīvakaṃ mūlam athājamodāṃ | hiṃgun tu māñ cātiviṣañ ca mustameñ ca gajapippalīñ ca | ālogarbhamamatrapiṣṭhaṃ pūrvaśrūtaṃ kṣāram athopacet tu | mṛdvagninā vākkvathitaṃ sanais tu modavilepāt pariśoṣitas tu | kolapramāṇāṃ guṭikāṃ vidadhyād dvebhakṣayitvaiva matonnamadyāt | tataḥ padānāṃ śām eva gatvā yat aprakāṃkṣaḥ punar eva | dve bhakṣayitvauva matonnamadyādapūrvavadjātamahāprakāṃkṣaḥ | sa eva guṭikāprayogādahah̤ sukhenaiva sahasrasāpi | tisras tu gulmīguṭikāṃ prayuktvā mūlāt tataḥ pañca nihanti gulmān | catvāram cārmāṃmi nihani pītāḥ ta thā vātakahādare ca | yevā pare vāakaphapravṛttārānṛṇāṃ kukṣigatā vikārāḥ | tāṃ hanti sarvāṃś ca yathaṃñ ca pītāḥ ghṛtena coktena jalena cāpi | kāyagnisainyaṃ grahaṇīpradoṣamastavidām avāpya jīrṇaṃ | nihanti sadyo jarayanti cānnaṃ pāsāṇacūrṇair api miśritaṃ yat || kuriṇī tripahlāmaricāni viḍaṃgaṃkaṃ | pippalīcādamodañ ca kuṭājasya phalāni ca | citrakaṃ kālikājājī ekaikaṃ palikaṃ mitaṃ | aṣṭaupalāni trivṛtaḥ pañcāśaḥ syādguḍasya tu | tailasya rasam āmalakasya tu | trayaḥ prasṭhāc ca tat sarvāṃ śanaimṛdvagninā pacet | ghanībhūtaṃ phalaiḥ kṛtvā samam āmalakasya tu | agnipramāṇaṃ vijñāya bhakṣayet prātarutthitaḥ pañcagulmāṃ pramehāṃñ ca pāṇḍurogaṃ sakāmalāṃ | śoṣaṃ kuṣṭhodarāmīma samayec ca bhagandarāṃ | yonidoṣaharo vṛṣyo medhā valavapuḥ karaḥ | guḍakalyāṇasaṃkṣas tu mataś cāpi rasāyanaiḥ || tile kṣurakapālāśa sārṣapaṃ yavanālajaṃ | bhasmāmūkajañ cāpi gojavikharahastināṃ | mūtreṇa mahiṣīṇāñ ca palikaiś cāpi cūrṇṇitaiḥ | kuṣṭhasaindhavayaṣṭhīkanāgarakrimihantibhiḥ | ajamodāc ca daśabhiḥ sāmudrāc ca palaiyutaṃ | ayas pātregnikalpena paktvā lehyam athoddharet | tasya mātrāṃ pibed dadhnā surayāṣā pi vā | dhānyāmlenoṣṇatoyena kaulatthena rasena vā | gulmaṃ vātavikārāś ca kṣāroyaṃ hanty asaṃśayaṃ || svarjikākuṣṭahasahaiḥ kṣāraḥ ketakajo pi vā | pītatailena śamayed dulmaṃ pavanasaṃbhavaṃ | pītaṃ sukhāṃvunāvāpi svarjikākuṣṭhasaindhavaṃ || vṛścīkamurūvūkaś ca varṣābhūvṛhatī dvayaṃ | citrakañ ca jaladroṇai pacet pādāvaśeṣitaṃ | māgadhācikumbhe nidhāpayet | madhunaḥ prasthamāvāpya pathyācūrṇṇārdhasaṃyutaṃ | viśoṣitaṃ daśāhan tu jīrṇṇabhakaḥ piven naraḥ | ariṣthoyaṃ jayedgulmavipākaṃ ca dustaraṃ || pāṭhānikumbharajanītrikaṭutriphal-agnikā | lavaṇaṃ vṛkṣakavījāni cūrṇṇagomūtrasādhitaṃ | ghanībhūtaṃ tu guṭikāṃ kṛtvā khāded abhuktavān | gulmaplīhāgnisādāṃstāṃ nāśayeyur aśeṣataḥ || sukhoṣṭhājāṃgalarasāḥ susnigdhā vyaktasaindhavāḥ | peyā vātaharaiḥ siddhāḥ kaulatthāḥ saṃskṛtāḥ rasāḥ || khalāḥ sapañcamūlāś ca gulmino bhojane hitāḥ | kumbhīpiṇḍeṣṭakasvedāṃ kuryāc cavakuśo bhiṣak | gulminaḥ sarva evoktā durvirecyatamā bhṛśāḥ | ataś cainaṃ tu susvinnāṃ sraṃsanenopapādayet | vimlāpanaṃ bhedanāni tathaiva syañjanāni ca | upanāhāś ca kartavyāḥ sukhoṣṭhāḥ sālvalādayaḥ | udaroktāni sarpīṣimūtravartiḥ kriyāstathā | lavaṇāni ca yojyāni yānyuktānyanilāc kurye | dantīdravantīmūleṣu tathā vātahareṣu ca | kārayedāsavāriṣṭhāślokasthāne yatheritāṃ | vātavarconirodhaiṣu sāmudrārdrakasarṣapaiḥ kṛtvā pāyau nidhātavyā varttayo maricottarāḥ | khāded vānyāṃkurāṃ bhṛṣtāṃ pūtīkanṛpavṛkṣayoḥ | ūrdhvavātantu manujaṃ gulminaṃ na nirūhaye || pibet trivṛnnāgaram vā saguḍā vā harītakīṃ | guggulaṃ vṛvṛtāṃ danīṃ dravantīṃ saindhavaṃ vacāṃ | mūtramadyapayodrākṣārasair vīkṣya valāvalaṃ | evaṃ pīlūni piṣṭhāni pibet salavaṇāni ty || pippaipippalīmūlaṃ citrakājājisaindhavaiḥ | yuktā surā ghnanti gulmaṃ śīghrakāle prayojitā | vaddhavinmārūto gulmī bhuñjīta paye yāvāṃ | kulmāṃṣāścā vahusnehāṃ bhakṣayellavaṇaittarāṃ | vallūram mūlakaṃ matsyāṃ śuṣkaśākāni vaidalaṃ | na khādedālukaṃ gulmī madhurāṇi phalāni ca | laṅghanaṃ dīpanaṃ snigdhaṃ uṣṇaṃ vātānulomanaṃ | vṛṃhaṇañ ca bhaved yas tu tadhitaṃ vātagulmināṃ | sthānāvaseko raktasya vāhumadhye sirāṃvyadhan | svedonulomanaṃ caiva tad hitaṃ vātagulmināṃ | tṛṣṇā yābhiparīto yo ādhyātoraktapīḍitaḥ | prāṇākṣiśotisārī ca yaśūlaiḥ pradīdyate | varjanīyā bhaven hy ete virikkeyobhipūjyate iti || kāyaci || thva || 0 ||
[Adhyāya 43: draft edition based on MS K] athāto hṛdrogapratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ || vegāghātoṣṇarūkṣān nairatimātropasevitaiḥ | viruddhādhyaśanājīrṇair rasātmyaiś cāpi bhojanaiḥ | dūṣayitvā rasāṃ doṣā viguṇā hṛdaṃ yaṃ gatāḥ | hṛdivādhāṃ prakuvyanti hṛdrogāṃ taṃ pracakṣate | āyamyate mā|||||| nirmathyate dīryate ca yodyatepi pāṭyatepi ca | tṛṣṇoṣṇādāhacoṣāsyuḥ paittike hṛdayaklamaḥ | dhūmāyanaṃ ca mūrchā ca svedaḥ śoṣo mukhasya ca | gauravaṃ kaphasaṃsrāvorūcistastambhognimārdavaṃ | mādhuryam api cā sasya valāsāpahate hṛdi || utkleśaḥ ṣṭhīvanaṃ todaḥ śūlaṃ hṛllāsakovamī | aruciḥ śyāvanetratvaṃ śoṣaś ca krimijo bhavet | bhramaklamau modaśoṣau jñeyās teṣām upadravāḥ | krimijo krimijātīnāṃ ślemikāṇāś ca yo matāḥ || vātopasṛṣṭe hṛdaye vāmayet snigdhamāturaṃ | dvipañcamūlīkvāthena sasnehalavaṇena tu || pippaẏelāvacāhiṃguyavabhasmāni saindhavaṃ | saurvarcalaṃ tathā śunṭhī majomodaś ca cūrṇitaṃ | phaladhānyāmlakaulatthadadhimadyāsavādibhiḥ | pāyayet ca śuddhadehaś ca snehanānyatamena vā | bhojayej jīrṇabhaiṣajyāṃ jaṃgalaisaghṛtai rasaiḥ | vātaghnasiddhaṃ tailañ ca vastiṃ dadyād vicakṣaṇāḥ | śrīpaṇimadhukakṣaudrasitāguḍajalair vamet | pittopasṛṣṭe hṛdayeś ca seveta madhuraśritaṃ | ghṛtaṃ kaṣāyaś coddiṣṭaṃ pittajvāravināśanaṃ tṛptasya ca rasaurmukhyair jaṃgalaiḥ saghṛtaibhiṣak | sakṣaudraṃ vitared vastitailaṃ madhukasādhitaṃ | vacānimvakaṣāyābhyāṃ vāntaṃ hṛdi kaphotthite | pāyayet cūrṇaṃ uddiṣṭaṃ vātake bhojayetc tam | valātailaṃ vidadyāc ca vastivastiviśāradaḥ | krimihṛdrogiṇāṃ snigdhaṃ bhojat piśitodanaṃ | daghnā ca phalalopetaṃ tryahaṃ paścād virecayet || sugandhibhiḥ śalavaṇair yogaiḥ sājājiśarkaraiḥ | viḍaṃgagāḍhaidhānyāmlaṃ pāyayed hitam uttamaḥ | hṛdisthitāḥ patantyeva madhastāt krimayo nṛṇāṃ | yavānnaṃ vitarec cāsmaisaviḍaṃgamataḥ param iti || kāyaci || kṛ || ||
[Adhyāya 44: draft edition based on MS K] athātaḥ pāṇḍurogapratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ || vyāyāmamamlam lavaṇāni madyaṃ mṛdaṃ divāsvapnamatīvatīkṣṇaṃ | niṣevyamāṇasya vidūṣya raktaṃ kurvanti doṣās tvaci pāṇḍubhāvaṃ | pāṇḍvāmayoṣṭārdhavidhaḥ pradiṣṭaḥ pṛthaksamastaiyugapac ca dosaiḥ | sarveṣu caivaṣvihapāṇḍabhāvo yatodhikotaḥ khalu pāṇḍurogaḥ || tvaksphoṭanaṣṭhīvanagātra viṇmūtrapītatvamathāvipāko bhaviṣyatas tasya puraḥ sarāṇi | malāpānnakipāṇḍurogaḥ | kumbhāhvayo lākarakolasākhyaḥ | vibhāsyate lakṣaṇamasya kṛtsnaṃ nivodhya vakṣyāmnunupūrvaśaste | kṛṣnekṣaṇaṃ kṛṣṇasirāvanaddhaṃ tad varṇaviṇmūtranakhānanañ ca | vātena pāṇḍuṃ manujaṃ vyavasyed yuktatathānyais tad ūpadravaiś ca | pītekṣaṇaṃ pītasirāvanaddhaṃ tad varṇaviṇmūtranakhānanañ ca | pittena pāṇḍum manujaṃ vyavasyed yuktatathānyais tad upadraiś ca | śuklekṣaṇaṃ śuklasirāvanaddhaṃ tad varṇaviṇmūtranakhānanañ ca | kaphena pāṇḍuṃ manujaṃ vyavasyed yuktaṃ teṣānyais tad upadravaiś ca | abhaktarūgnair avagātra sādāḥ sarveṣu tandrī ca valakṣayañ ca | sarvātmake sarvamidaṃ vyavasyelliṅgāni vaks̤yāmy atha kāmalāyāḥ | yo hyāmayānte sahasānnamamlamadyād apathyāni ca tasya pittaṃ karoti pāṇḍuvadanaṃ viśeṣāt pūrvaritau tandrivalakṣayau ca | bhedas tu tasyetarakumbhasāhyaḥ sophaṃ mahāṃstatra ca parvabhedaḥ | jvarāṃgamardabhramadāhatṛṣṇā kṣayānvito lākarakālasetu | taṃ vātapittād haripītanīlaṃ halīmakettu pravadanti kecit | upadravāssteṣvararūciḥ pipāsā chardirjvarāḥ śīrṣarujagnisādaḥ | sophasthiruk kaṇṭhagatovalatvaṃ mūrcchā kaphe hṛdyavapīḍanañ ca | sādhye tu pāṇḍvāmayinaṃ samīkṣya snigdhaṃ ghṛtenordhamadhaś ca śuddhaṃ | sampādayet kṣaudraghṛtapragāḍhair harītakīcūrṇayutaiḥ prayogaiḥ | pibed ghṛtaṃ vā rajanādi pakvaṃyatraiphalaṃ tailvakam eva cāpi | virecanādravyavipācitaṃ vā yogāś ca vairecanikāṃ ghṛtena | mūtre nikumbhārdhanaṃ vipācya pibed abhīkṣṇaṃ kuḍavārdhamātraṃ | khāded guḍam vāpya bhayāvipakva māragvadhādikvathitaṃ pibed vā || ayorajavyoṣavidaṅgacūrṇaṃ lihyād haridrāṃ triphalānvitām vā | sarpimadhubhyāṃ vidadhīta vāpi śāstrapradeśābhihitāṃ prayogāṃ | harec ca doṣāṃ vahuśolpamātrāṃ śvayed dhi doṣeṣvatonirhṛteṣu | dhātrīphalānāṃ rasamikṣujañ ca mantham pibet kṣaudrayutaṃ samāṃśaṃ | ubhe vṛhatyau rajāne śukākhyāṃ kākād anīñ cāpi sakākamācī | ādāri vimkhyo sakadamvapuṣpau vipācya sarpirvipacet kaṣāye | tat pāṇḍutāṃ hantyupasevyamānaṃ kṣīreṇa vā māgadhikā yathāgniṃ | pivec ca yaṣṭhīmadhukaṃ kaṣāyaṃ cūrṇīkṛtam vā madhunāsamāṃśaṃ | gomūtrayuktaṃ tripalādalānāṃ datvāyasaṃ cūrṇamanalpakālaṃ | pravālamuktāñjanaśaṃkhacūrṇāṃ lihyāt tathā gairikajaś ca cūrṇaṃ | ājaṃ śakṛtsyāt kuḍavapramāṇaṃ viḍaṃ haridrāṃ lavaṇottamañ ca | pṛthak palāṃśāni samagram etan cūrṇaṃ hitāśī madhunāvalihyāt | sauvarcalaṃ hiṃgu kirātatiktaṃ kalāyamātrāṇi sukhāmvunā vā | mūrvāharidrā malakaṃ pibed vā sthitaṃ gavāṃ saptadināni mūtre | mūlamvalācitrakayoḥ pibed vā pāṇḍāmayārtokṣa samaṃ hitāśī | sukhāmvunā vā lavaṇena tulyaṃ śigrāḥ phalaṃ kṣīrabhujopayojyaṃ | nyagrodhavargasya pibet kaṣāyaṃ śītaṃ sitākṣaudrayutaṃ hitāśī | śālādikam cāpyatha sālacūrṇaṃ kṣaudrāplutam vā malakaṃ sukhārthī || viḍaṃgamustārajānājamodaparūṣakavyoṣavinirdahanyaḥ | cūrṇāni kṛtvā guḍarśarkare ca tathaiva sarpirmadhunī śubhe ca | sambhāram etadipacet hitāya sāravato gaṇasya | dātañ ca lehya|||viditvā nidhāpayen muskaje samudge | haṃty eṣa yogaḥ lu pāṇḍurogaṃ saśothamugrām api kāmalañ ca | saśarkarākāmalināṃ tribhaṇḍī hitā gavākṣī saguḍā ca śuṇṭhī || kāleyake cāpi ghṛtaṃ vipakvaṃ hitañ ca tasyād rajanādimiśram | śilāhvayañ vāpyatha mākṣikam vā kumbhāhvaye mūtrayutam pibed vā | mūtrasthitaṃ saindhavasaṃprayuktaṃ samāṃ pibet vāpi hiraṇyakiṭṭaṃ | drākṣāguḍūcyāmalakīrasena siddhaṃ ghṛtaṃ lākarake hitāye | siddhāsya vastimadhuro halīme hanyastvariṣṭā mṛdavaś ca pathyā | gauḍānariṣṭāṃ madhuśarkarāṃñ ca mūtrāsavāṃ kṣāraghṛtāṃstathaiva | snigdhān rasānāmalakair ūpetāṃ kolānvitāṃ vāpi hi jaṃgalānāṃ | seveta śothābhihitāṃñ ca yogāṃ pāṇḍvāmayī śāliyavāñ ca nityaṃ | jvaraṃ tṛṣāṃ chardim athātisāraṃ mūrcchākṣayaṃśvāsamannalipsāṃ | tathā vipākasvarabhedasādāṃ jāyed yathāsvāṃ prasamīkṣadoṣāṃ || anteṣu śūnaṃ parihīnamadhyaṃ mlānantathānteṣu ca madhyaśūnaṃ | gudeṣu śophastvathamuṣkaśūnaṃ prātamyamānañ ca visañjñakalpaṃ | vivirjayet pāṇḍukinaṃ yaśorthī tathātisārajvarapīḍitañ ceti || kāyacikitsā || ||
[Adhyāya 45: draft edition based on MS K] athāto raktapittapratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ || vyāyāmabhārādhyayanavyavoyātapasevanaiḥ | tīkṣṇoṣṇakṣāralavaṇaiamlaiḥ kaṭvābhir eva ca | abhikṣṇaṃ sevato tūṣṇo rasaḥ pittaṃ pradūṣayet | pittaṃ vidagdhaṃ svaguṇaividahaty āśu śoṇitaṃ | tataḥ pravartate raktamūrdhvaṃ cādho dvidhāpi vā | āmāśayād vrajed ūrdhvam adhaḥ pakvāśayād vrajet | vidagdhayoś cāpy ubhayor dvidhābhāgaṃ pravartate | ūrdhvaṃ sādhyamadhoyāpyamasādhyaṃ yugapad gataṃ | yakṛn plīhāsyām ichanti kecid raktagatiṃ jānāḥ || sadanaṃ śītakāmitvaṃ kaṇṭhadhūmāyanam vamī | lohagandhiś ca niśvāso bhavaty asmiṃ bhaviṣyati | vāhyāsṛglakṣaṇais tasya saṃkhyā doṣocchritair viduḥ | daurvalyaśvāsakāsajvaravathumadā pāṇḍutādāhamūrcchā bhukte cānne vidāhas tv adhṛtir api sadā hṛdya tulyā ca pīḍā | tṛṣṇākaṇṭhasya bhedaḥ śirasi ca pavanaṃ pūtiniḥ ṣṭhīvanañ ca dveṣo bhakte vipāko viratir api bhaved raktapittopasargāt || māṃsaprakṣālanābhaṃ kvathitam api yakṛtkardamāñbhonibham vā medaḥ pūyāstikalpaṃ yakṛd iva yadi vā pakvajambūphalābham | yat kṛṣṇaṃ yac ca nīlaṃ bhṛśam atikuṇapaṃ yatra coktā vikārāḥ tad varjyaṃ raktapittaṃ surapatidhanuṣā yac ca tulyaṃ vibhāti || nodṛktam ādau saṃgrāhyaṃ valino bhiṣaja sadā | hṛt pāṇḍugrahaṇīrogaplīhagulmajvarāvahaṃ | adhaḥ pravṛttaṃ vamanair ūrdhvagan tu virecanaiḥ | jayed anyataraṃ cāpi kṣīṇasya śamanair asṛk | drākṣākārśmayamadhukaṃ sitāyetaṃ virecanaṃ | yaṣṭhīmadhukasiddhañ ca sakṣaudraṃ vamanaṃ hitaṃ | payāṃsi śītāni rasāś ca jāṅgalāḥ satīnamūdgāyavaśāliṣaṣṭikā | jīvanti śailūsuniṣaṇṇayūthikāṃs tathātimuktāṃ kurarajāḥ | śākaṃ hitaṃ sarpiṣisaṃskṛtaṃ sadā pathyāñ ca dhātrīphaladāḍimānvitaṃ | rasāś ca pārāvatahaṃsakurmajapeyā peyās tathā cāpi ghṛtāntarā hitāḥ | santānikāś cotpalapūrvakeṣu ghṛteṣu siddhāḥ payasaḥ sitāhvā | himāḥ pradehā madhurā gaṇāś ca ghṛtāni pathyāni ca raktapitte | madhūkaśobhāñjanakodirajaiḥ priyaṃgukānāṃ kusumaiś ca cūrṇanitaḥ | bhiṣag vidadhyāc caturaḥ samākṣikāṃ hitāya lehānasṛjāḥ praśāntaye | lihyāc ca dugdhadrumajan navāṃkurāṃ madhudvitīyāṃ sitakarṇikasya | pathyāñ ca kharjūraphalaṃ samākṣikaṃ phalāni cānyānyapitaṇguṇānyatha || raktānisārābhihitānyogānatrāpi yojayet | nīlotpalānām madhunā bhasma vāpi parisrutaṃ | śuddhekṣugaṇḍam āpoṣya nave kumbhe hitāṃbhasā | yojayitvā sthitaṃ rātrāvākāśe sotpalaṃ tu tat | prātaḥ śrutaṃ kṣaudrayutaṃ pivec choṇitaipittakaḥ | pivec chitakaṣāyaṃ vā jamvāmrārjunasambhavaṃ | āmodumvaraniryāsaṃ pibet sakṣaudraśarkaraṃ | trapuśīmūlakalkam vā sakṣaudraṃ taṇḍutālāmvunā | pibed akṣasamaṃ kalkaṃ madhukalpaivam eva vā | candanaṃ padmaṃ kaṃlodhram evaṃ mevaṃ samaṃ pibet | karañjavījam evam vā sitākṣaudrayutaṃ pibet | majjānamidgudasyaivam peyo madhukasaṃyutāḥ | sukhoṣṇalavaṇaṃ vījaṃ karañjadadhimastunā | pibed vāpi tryahaṃ martyo raktapittābhipīḍitaḥ | raktapittaharāḥ śastāḥ ṣaḍete yogam uttamāḥ | pathyā caivāvapīḍeṣu grāṇataḥ pramṛte sṛji | atinissrutarakto vā kṣaudrayuktaṃ pibed asṛk | yakṛd vā bhakṣayed ājāmāṃsaṃ pittasamāyutaṃ | palāśavṛntasvarase vipakvaṃ sarpi pibet kṣaudrayutaṃ hitāśī | saśarkaraṃ kṣīraghṛtaṃ pibed vā vanaspatīṃ svarasaiḥ kṛtam vā | drākṣāmuśīrāṇy atha padmakaṃ sitā pṛthak palāṃśyudake samāvayet | sthitāṃ niśān tad rudhirāmayañ jayet pītaṃ payo vāmvusamaṃ hitāśinā | samākṣikaṃ vājiśakṛdrasaṃ vā vāsākaṣāyaṃ sahitaṃ pibed vā | lihyāt tathā vāstukavījacūrṇaṃ kṣaudraplutaṃ taṇḍulasāhvayam vā | liheta kālāñjanacūrṇām eva liheta vā kṣaudrayutāṃ tu kākhyāṃ | drāṣāsitātiktakarohiṇīñ ca himāmvunā vā madhukañ jayeyaṃ | pathyāmahīṃsrāṃ rajanīṃ ghṭañ ca lihet tathā śoṇitapittarogī | mūlāni puṣpāṇi ca mātuluṅgyāḥ piṣṭvā pibet taṇḍuladhāvanena | ghrāṇapravṛtte sṛji nasya muktaṃ saśarakarāṃ nāsikayoḥ payo vā | drākṣārasaṃ kṣīraghṛtaṃ pibed vā saśarkaraṃ cekṣurasaṃ hitam vā | śitopacāraṃ madhurañ ca kuryād viśeṣataḥ śoṇitapittarogai | śitāghṛtañ kṣaudrayutena cāpi vidārigandhādigaṇaśritena | kṣīreṇa cāsthāpanamagryamuktaṃ hitaṃ ghtaṃ cāpy anuvāsanārthaṃ || mañjiṣṭharodhrāñjanagairikotpalaiḥ suvarṇakālīyakaśaṃkhacandanaiḥ | sitāśvagandhāmbujayaṣṭhisāhvayaiḥ mṛṇālasaugandhikatulyapeṣiḥ | ghṛtāplutaiḥ śitajalāvasevitaṃ | kṣīrodanaṃ bhktamam athānuvāsayed ghṛtena yaṣṭhīmadhukaśritena | adhovahaṃ śoṇitam eṣa nāśayet tathātisāraṃ rudhirasya | kayoge ṣvati caiva śasyate vāmyat sūraś ca rakte vijite valānvitaḥ | evaṃ vidhā ttaravastayañ ca mūtrāśayasthe rudhire vidheyāḥ | asṛgdare py eṣa vidhiḥ strīṇāñ kāryo vijānatā | śastrakarmaṇi raktañ yasyātīva pravarttate | trayāṇām api doṣāṇāṃ śoṇitasya ca sarvaśaḥ | liṅgāny ālokya vitarec cikitsitam anantaram iti || kāyaci || || ||
[Adhyāya 46: draft edition based on MS K] athāto mūrcchā pratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ || kṣīṇasya bahudoṣasya viruddhāhārasevinaḥ | vegāghātād abhīghātād dhīnasatvasya vā punaḥ | karaṇāyataneṣūgrābāhyeṣv abhyantareṣu ca | niviśante yadā doṣās tadā mūrcchati mānavaḥ | saṃjñāvahāsu nāḍīṣu pithitāsvanilādiṣu | tamobhyupaiti sahasā sukhadaḥkhavyapohakṛt | sukhaduḥkhavyapohāc ca naraḥ naraḥ patati kāṣṭhavat | moho mūrcchati tām āhuḥ ṣaḍvidhā sā ca kīrtyate | vātādibhiḥ śoṇitena madyena ca viśeṇa ca | ṣaṭsvetāsu ca paittīn tu prabhutvenāvatiṣṭhate | hṛtpīḍā jṛmbhaṇaṃ glāniḥ saṃjñādaurbalyam eva ca | sarvāsāṃ pūrvarūpāṇi yathāsvañ ca vibhāvayet | apasmāraṇaliṅgāni tāsāmuktāni tatvataḥ | pṛthivyāpastamorūpaṃ raktaṃ gandhaś ca tatra yaḥ | tasmād raktasya gandhena mūrcchanti bhuvi mānavāḥ | dravyasvabhāvam ity eke dṛṣṭvā yad api muhyati | guṇas tīvrataratvena sthitās tu viṣamadyayoḥ | ta eva tasmād ābhyāṃ tu moho jāyed yatheritā | stabdhāṅgadṛṣṭir asṛjā gūḍhocchvāsaś ca mūrcchitaḥ | madyena vilapaṃ cchete niṣṭanaṃ bhrāntacetasaḥ | gātrāṇi vikṣipaṃ bhūyo yāvat paktiṃ na yāti tat | vepathuḥ svapnatṛṣṇāsyu stambhaś ca viśamūrcchite | veditavyaṃ tīvrataraṃ yathāsvaṃ viṣalakṣaṇaiḥ || sekāvagāhau maṇayaḥ sahārāḥ śītāḥ pradehāḥ vyajanānilāś ca | śītāni pānāni ca gandhavanti sarvāsu mūrcchāsvanivāritāni | śītena toyena tathā salehyāt | kṣaudreṇa kṛṣṇāṃ sasitāṃ hitāya | kuryāc ca nāsāvadanāvarodhaṃ kṣīraṃ pibed vāpy atha mānuṣīṇāṃ | mūrcchāprasaktān tu śirovarekair jayed abhīkṣṇaṃ vamanaiś ca tīkṣṇaiḥ | harītakīkvāthakṛtaṃ pibed vā dhātrīphalānāṃsvarase kṛtaṃ vā | drākṣāsitādāḍimalājavanti śītāni nīlotpalapadmavanti | pibat kaṣāyāṇi ca gandhavanti | pittajvaraṃ yāti śaman na yanti | prabhūtadoṣas tama savyastasaṃjño bhṛśaduścikitsyo jñeyas tathā buddhimatā manuṣyaḥ | mṛtopaman tu tvarayā cikitsed āśvevataṃ mṛtyuvaśaṃ prayāntaṃ | tīkṣṇāñjanābhyañjanadhūmayogais tathā nakhābhyantarasūtipātaiḥ | vāditragītānurayairapūrvvair vismāpanai guptaphala prakarṣaiḥ | tadvatprasaktair vamanānulomyais tīkṣnair viśuddhaṃ laghupathyabhojyaiḥ | phalatrikaiḥ pippalicitrakāḍhyaiḥ śilājatoś cāpi tathā prayogaiḥ | saśarkaraur māsam upācareta viśeṣato jīrṇṇaghṛtaṃ pibec ca | yathāsvañ ca jvaraghnāni kaṣāyāṇi prayojayet | sarvamūrcchāparītānāṃ viṣajāyāṃ viṣāpaham iti || kāyaci || 8 || 0 ||
[Adhyāya 47: draft edition based on MS K] athātaḥ pānātyayapratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ || madyam uṣṇan tathā tīkṣṇaṃ sūkṣmaṃ viśadam eva ca | rūkṣam āśukarañ caiva vyavāyi ca vikāśi ca | auṣṇyāc chītopacārañ ca taikṣṇyād dhanti mano gatiṃ | puṃstvaṃ kaphañ ca sūkṣmatvād dhimatyavayavānvahṛt | vaiṣamyāt tu kaphaṃ hanyād rūcivāpi pravarttayet | mārutaṃ kopayed raukṣyād āśutvād āśukarmakṛt | harṣadañ ca vyavāyitvād vikāśitvān visarpiṇaṃ | tad amvlarasatas tūktaṃ laghudīpanam eva ca | kecil lavaṇavarjyāṃs tu rasān atrādiśanti ha | snigdhais tad amvlair māṃsaiś ca bhakṣyaiś ca saha sevitaṃ | bhaved āyuḥ prakarṣāya valāyopacayāya ca | kāmyatā manasas tuṣṭis tejo vikrama eva ca | vidhivat sevyamāne tu madye sannihitā guṇāḥ | tad evānannam ajñena sevyamānam amātrayā | kāyāgninā hy agnisamaṃ sametya kurute madaṃ | madena karaṇānān tu bhāvānyatve kṛte sati | nigūḍham api bhāvaṃ svaṃ prakāśīkurute vaśaḥ | ślaiṣmikān alpapittāṃs tu snigdhāṃ mātropasevinaḥ | pānaṃ na vādhatety arthaṃ viparītāṃs tu bādhate || buddhismṛtiprītikaraḥ sukham ca pānānna nidrārati ca vanam ca | saṃpāṭhagītasvaravavanam ca proktautiramyaḥ prathamo mado hi || avyaktavuddhismṛtivāgviceṣṭaḥ sonmattalīlākṛti ca praśāntaḥ | ālasyanidrābhihato muhuś ca madhyena mattaḥ puruṣo madena || gacched agamyānna guruś ca manye tvāded abhakṣyāṇi ca naṣṭasaṃjñaḥ | brūyāc ca guhyāni hṛdi sthitāni made tṛtīye puruṣo svatantraḥ | caturthe tu madai mūḍho bhagnadārv iva niḥkriyāḥ | kāryākāryā vibhāgajñāmṛtādadhyaparo mataḥ | komṛtaṃ tādṛśaṃ gacched unmādam iva cāparaṃ | bahudoṣam ivāmūḍhaḥ kāntāreṣv avaśaṃ kṛtī | nirbhaktam ekāntata eva madyaṃ niṣevyamāṇaṃ manujena nityaṃ | utpādayet kaṣṭatarāṃ vikārānāpādayec cāpi śarīramedaṃ | kruddhena bhītena pipāsitena śokābhitaptena vubhukṣitena | vyāyāmabhārādhvaparikṣatena vegāvarodhābhihatena cāpi | atyamlabhakṣyāvatatodareṇa sājīrṇṇabhaktena tathāvalena | uṣṇābhitaptena ca sevyamānaṃ karoti madyaṃ vividhāṃ vikārāṃ | pānātyayaṃ suparamaṃ pānājīrṇṇamathāpi ca | pānavibhramamugrañ ca teṣāṃ vakṣyāmi lakṣaṇaṃ || stambhāṅgamardahṛdayagrahatodakampā pānātyayenilakṛte śiraso rujaś ca | svedapralāpamukhaśoṣaṇadāhamūrcchā pittātyaye vadanalohitapītatā ca | śleṣmātyaye vamathuśītakaphaprasaktāḥ | sarvātmake bhavati sarvavikārasampat | tatandrāṃ śarīragurutāṃ virasānanatvaṃ śleṣmādhikatvam arucin malamūtrasaṃgāṃ | liṃgaṃ madasya paramasya vadanti tajjñāstṛṣṇāṃ rujāṃ śirasi sandhiṣu cāpi bhedaṃ | ādhmānamudgiraṇamamvlaraso vidāhaḥ | pāne tvajīrṇṇam upagacchati lakṣaṇāni | hṛdgātratodavamathurjvarakaṇṭhadhūmamūrcchākaphasravaṇamūdhvarujo vidāhāḥ | dveṣaḥ surānna vikṛteṣu ca teṣu teṣu taṃ pānavibhramamuśantyakhilena dhīrāḥ | hikkājvarau vamathu vepathu pārśvaśūlāḥ kāsabhramāv api ca pānahatāṃ bhajante | teṣān nivāraṇavidhiṃ hi mayocyamānaṃ vyaktābhidhāṇam akhilena vidhiṃ śṛṇuśva | madyan tu cukramaricārjakadīpyakāḍhyāṃ sauvarcalāyutamalaṃ pavanasya śāntyai | pṛthvīkadīpyakamahauṣadhahiṃgubhir vā sauvarcalena ca yutaṃ vitaret sukhāya | āmrātakāmraphaladāḍiseveta vā phalarasopahitāmca hṛdyānānūpavargapiśitāni ca gandhavanti || pittātyaye madhuravargakaṣāyamiśraṃ madyaṃ hitāṃ samadhuśarkaramiṣṭagandhaṃ | pītvā ca madyam api cekṣurasapragāḍhaṃ | niḥśeṣataḥ kṣaṇamavasthitamullikhec ca | lāvaiṇatittirarasāṃś ca pibed anamvlāṃ maudgaṃ saśarkaraghṛtāṃś ca hitāya yūṣān || pānātyaye kaphakṛte kaphamullikhec ca | madyena vimvividulodakasaṃyutena | seveta tiktakaṭukāṃś ca rasānudārānyogāṃś ca tīktakaṭukopahitāṃ hitāya | pathyāṃ yavāṃ na vikṛtāni ca jāṃgalāni | śleṣmaghnamanyadapi yac ca niratyayaṃ syāt | tvaṅgāgapuṣpamagadhailamadhūkadhānyaiḥ ślakṣṇairajojimaricaiś ca surāhvayāṃśaiḥ | peyaṃ kapittharasavāriparūkāḍhyaṃ pānātyayeṣu vidhivatsrutamamvarānte | hrīverapadmaparipelavamustakāḍhyaiḥ puṣpairvilipyakaravīrajalodbhavaiś ca | piṣṭaiḥ sapadmakayutair api sārivādyaiḥ | sekaṃ jalaiś ca vitaredamalaiḥ suśītaiḥ | tvakpatracocamaricailabhujaṅgapuṣpaśleṣmātakaprasavakalkaguḍair upetaṃ | drākṣāyutaṃ hṛtamalaṃ madirāmayārttai | stanpānakaṃ śuci sugandhi narairniṣevyaṃ | piṣṭaṃ pivec ca madhukaṃ kaṭurohiṇīṃ ca | mūlañ ca tulyamasakṛttrapuśī bhavaṃ yat | kārpāsimevamathanāgavalāṃ ca tulyāṃ pītvā sukhī bhavati sādhu suvarcalāñ ca | kārśmaryadāruviḍapippalidāḍimeṣu drākṣānviteṣu kṛtamāmvuni pānakaṃ yat | tadvījapūrakarasāyutamāśu pītaṃ | śāntiṃ parāṃ madagadeṣv acirātkaroti | drākṣāsitāmadhukajīrakadhānyakṛṣṇāsvevaṃ kṛtaṃ satṛvṛtāsu pibed athāpi | sauvarcalāyutamudārarasāṃ phalāmvla | bhārgī śritena ca jalena hitovasekaḥ | ikṣvākudhāmārgavavṛkṣakāni kākāhvayodumvarikāṃ ca dugdhe vipācya tasyāṃjalinā vameddhi madyaṃ piveccāhnigate tvajīrṇṇe | tvaṅnāgapuṣpaviḍajīrakahiṃgukṛṣṇāḥ | seveta cāpi maricailayutaṃ phalāmvlaṃ | uṣṇāmvu saindhavayutās tv athavā yathoktaṃ | cavyailahiṃgumagadhāphalamūlaśuṇṭhī | hṛdyaiḥ khalair api ca bhojanam atra śastaṃ | drākṣākapitthaphaladāḍimapānakaṃ yat | tatpānavibhramaharaṃ madhuśarkarāḍhyamāmrātakolarasapānakam eva cāpi | kharjūravetrakaravīśaparuṣakeṣu drākṣātṛvṛtsu ca kṛtaṃ | saghṛtaṃ hitaṃ vā | śrīparṇṇiyuktamathavā tu pibed imāni yaṣṭīkasotpalahimāṃvu vimiśritāni | kṣīrīpravālavisajīrakanāgapuṣpapatrelavālusitasārivapadmakāni | āmrātabhavyakaramardakapitthakolavṛkṣāmvlavetrasitabījakadāḍimāni | seveta vā maricajīrakanāgapuṣpatvakpatraśuṇṭhicavikailayutānrasāṃs tu | sūkṣmāmvaraśrutahimāṃśusugandhigandhāṃ pañcendriyārthavidhayo mṛdupānayogāḥ hṛdyāḥ sukhāś ca manasaḥ satatanniṣevyā || pānātyayeṣu navayauvanapīnagātryaḥ sevyāś ca pañcaviṣayātiśayāyuvatyaḥ | pibed rasaṃ puṣpaphalodbhavam vā sitāmadhūkatrisugandhayuktaṃ | sañcūrṇya saṃyojya ca nāgapuṣpairajājikṛṣṇāmaricaiś ca tulyaiḥ | varṣābhūyaṣṭyāhvamadhūkayuktāḥ śasyānyudārāṃkurajīrakāni | drākṣāmakṛṣṇāmadhukaṃ rasaṃ ca kṣīraṃ samāloḍya pibetśrutantat | bhavec ca madyena tu yena pātitaḥ | surāsavāmvāmadhunāthavānaraḥ| tad eva tasmai vidhivat pradhāpayed viparyaye bhraṃśam ato nyathārcchati yathā narendropahatasya kasyacidbhavetprasādastata eva nānyataḥ | dhruvaṃ tathā madyahatasya dehino bhavetprasādastata eva nānyataḥ || vicchinnamadyaḥ sahasā yas tu madyanniṣevate | tasya pānātyayoddiṣṭā vikārāsaṃbhavanti hi | madyasyāgneyavāyavyau guṇāvamvuvahāni tu | srotāṃsi śoṣayetāṃ hi tatastṛṣṇopajāyate | pāṭalyutpaladaṇḍeṣu mudgaparṇyā ca sādhitaṃ | pibetpippalisaṃmiśraṃ tatrāmbho himaśītalaṃ | sarpistailavasādugdhadadhibhṛṅgarasairyutaṃ | kvāthena vilvayavayoḥ sarvagandhaiś ca peṣimaiḥ | pakvamabhyañjane śreṣṭhaṃ seke kvāthaś ca śītalaḥ| rasavanti ca bhojyāniyathāsvamavacārayet | tvacaṃ prāptas tu pānoṣmā pittaraktātimūrcchitaḥ | dāhaṃ prakurute ghoraṃ pittavattattra bheṣajaṃ || śītaṃ vidhāṇamata ūrdhvamanukramiṣye dāhapraśāṃtikaramṛddhivatānnanarāṇāṃ | tatrādito malayajena hitaḥ pradehaścandrāṃśuhāratuhinodakaśītalena | śītāmvaśītalataraiś ca śayānayenaṃ hārairmṛṇālavalayairavalāḥ spṛśeyuḥ | bhinnotpalojvalahime śayane śayīta | patreṣu vā sajalavinduṣu padminīnāṃ | samvījayetpavanamāhṛtamaṅganābhiḥ | kalhārapadmadalaśaivalasaṃcayebhyaḥ | śītairvanāntapavanair upavījyamānaḥ | prītaścaredbhavanakānanadīrghikāsu | dāhābhibhūtamathavāpariṣecayet tu lāmajjakāmvuruhatoyamayaiḥ suśītaiḥ || visrāvitāṃ hṛtamalānnavavāripūrṇṇāṃ padmotpalākulajalāmadhivāsitodāṃ | vāpīmbhajedruciracandanabhūṣitāṅgaḥ | kāntākaragrahaṇaharṣitaromakūpaḥ | tatrainamamvuruhapatrasamaiḥ spṛśatyo hastairnimagnavadanaiḥ kaṭhinai stanaiś ca | toyāvagāhakuśalā madhurapralāpāṃssaṃharṣayeyuravalāś ca dulaiḥ svabhāvaiḥ || dhārāgṛhe pracalitodaradurdinānte klāntaḥ śayīta salilānilaśītakukṣau| gandhodakaiḥ sakusumair upasiktabhūke patrāmvucandanarasair upadigdhakuḍye | jātyutpalapriyakakeśarapuṇḍarīka punnāganāgakaravīrakṛtopakārai | tasmiṃgṛhe kamalareṇvaruṇe śayīta yatnāhṛtāvikaṃpitapuṣpadāmni | pāryātravindhyahimavanmalayācalānāṃ śītāmbhasāṃ sakadalīharitadrumāṇāṃ | udbhinnanīlanalināmvuruhāṃkurāṇāṃ candrodayasya śṛṇuyāccakathāṃ manojñāṃ | mlānaṃ mudīnamanasaṃ manasonukūlāḥ | pīnastanorujaghanāstarusāradigdhāḥ || tāsvenamārdravasanāḥ saha samviśeyuḥ śliṣyāvalāḥ śithilamekhalahārayaṣṭyaḥ | harṣayeyurnaraṃ nāryaḥ svaguṇairambhasi sthitāḥ | hanyuḥśaityānvitāḥ pittaṃ harṣayeyurataḥ striyaḥ | raktapittastṛṣādāhe svayam eva vidhi smṛtaḥ | sāmānyato viśeṣas tu śṛṇu dāheśvaśeṣataḥ | kṛtsnadehānugaṃ raktamudvṛntaḥ pradahennaraṃ | dūṣyate cūṣyate cāpi tāmrābhastāmralocanaḥ | lohagandhāṅgavadano vahnireva sadahyate | kaṣāyatiktamadhuraiḥ saṃsargāhāramādiśet | aśāmyatyathavā dāhe rasaistṛptasya jāṅgalaiḥ | śākhāśrayāṃ yathānyāyaṃ rohiṇyāṃ vedhayetśirāṃ | pittajvaraharo yas tu vidhiḥsopyatra pūjitaḥ | tṛṣṇānirodhādabdhātau kṣīṇe tejaḥ samuddhataḥ | sa bāhyābhyantaraṃ dehaṃ pradahetmandacetasaḥ || sa śuṣkagalatālvauṣṭho jihvāṃ niḥkriṣya ceṣṭate | tejastatropaśamayed avdhātuś ca vivardhayet | pāyayetkāmamambhaś ca śarkarānnaḥ payo pi vā | śītamikṣurasaṃ manthaṃ vitarecceritaṃ vidhiṃ | aprāptam vā prārthayatā tathā cintayato 'pi vā | āhārasya virodhāc ca śarīram upanaśyate | tataḥ kṣayamavāpnoti dāhaś cāsyopajāyate | pramohaś caś ca pralāpaś ca mūrcchāśītābhinandanaṃ | rujābhiḥ pīḍyatety arthaṃ janturdāhakṣayātmake | iṣṭāḥ śabdādayas tatra pittaghnaś ca vidhiḥ smṛtaḥ | asṛjaḥ pūrṇṇakoṣṭhasya dāho bhavati dustaraḥ | vidhiḥ sadyo vraṇīyoktaṃ tasya lakṣaṇam eva ca | dhātukṣayokto yo dāhas tena mūrcchātṛṣānvitaḥ | kṣāmasvaraḥ kriyāhīnaḥ sīdate bhṛśapīḍitaḥ || tam iṣṭaviṣayopetaṃ suhṛdbhir abhisaṃvṛtaṃ | kṣīramāṃsarasāhāraṃ vidhinoktena sādhayet | marmābhighātajo py asti sosādhyaḥ saptamo madaḥ | sarva eva tu varjyā syuḥ śītagātreṣu dehiṣu | praśāntopadravaś cāpi śodhaṇaṃ prāptam ācaret | sajīrakaṇyārdrakaśṛṃgaverasauvarcalārnyavajalāplutāni | madyāni hṛdyāni ca gandhavanti pītāni sadyaḥ śamayanti tṛṣṇāṃ || jalāplutaś candanabhūṣitāṃgaḥ sragvī sabhaktāṃ piśitopadaṃśāṃ | pibet surāṃ naiva labheta rogāṃ mano matighnañ ca madan na yātīti ||0|| kāyaci ||9
[Adhyāya 48: draft edition based on MS K] athāta tṛṣṇāpratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ || bhayabhramābhyāṃ rasasaṃkṣayād vā ūrdhvaṃ citam pittavivavanaiś ca | pittaṃ savātaṃ kupitaṃ narāṇāṃ tāluprapannaṃ janayet pipāsāṃ | srotaḥ svapāmvasvuṣudūṣiteṣu doṣais tṛṣāṃ sambhavatīha jantoḥ | tisraḥ smṛtā lohitajā caturthī kṣayāt tathānyām asamudbhavā ca | syāt saptamī bhaktasamudbhavā ca liṅgāni tāsāṃ śṛṇu sauṣadhāni || śuṣkāmyatā mārutasambhavāyā todas tathā kaṇṭhaśirassu cāpi | sroto nirodhā virasaś ca vaktraṃ sītābhir adbhiś ca vivṛddhimeti | mūrcchā pralāpo rucivaktraśoṣo raktekṣaṇatvaṃpratataś ca doṣa | sītābhikāṃkṣā mukhatiktatā ca pittātmikāyāṃ paridhūpaṇañ ca | bāṣpāvarodhaḥ kaphasambhṛtegnau tṛṣṇā balāsena bhavet tathā tu | nidrāgurutvaṃ madhurāsyatā ca bhayārditaḥ śuṣyati cātimātraṃ | kṣatasya rukchoṇitanirgamābhyāṃ tṛṣṇā caturthī kṣatajā bhavet sā | raktakṣayādyā kṣayajā matāsau tayārditaḥ śuṣyati dahyate ca | abhyarthamākāṃkṣati cāpi toyaṃ tāṃ sannipātāditi kecidāhuḥ | raktakṣayoktāni ca lakṣaṇāni tasyāmaśeṣeṇa bhiṣagvyavasyet | tridoṣaliṅgāmasamudbhavā tu hṛcchūlaniṣṭhīvanasaṃprayuktā | snigdhaṃ tathāmlaṃ lavaṇañ ca bhuktaṃ gurvannamevāpi tṛṣāṃ karoti | tṛṣṇābhivṛddhāvudare ca pūrṇṇe taṃ vāmayet māgadhikodakena | vilekhanañcātra hitaṃ vadanti syāddāḍi māmrātakamātuluṃgaiḥ | tṛṣṇāprayogaiḥ prativāraṇīyā śītaiś ca samyagrasavīryajātaiḥ | gaṇḍūṣamamlair virase ca vaktre kuryāc chubhair āmalakasya cūrṇṇaiḥ | suvarṇṇarūpyādibhir agnitaptair loṣṭraiḥ kṛtair vā sikatāsu cāpi | jalaiḥ sukhoṣṇaiḥ śamayet tu tṛṣṇāṃ saśarkaraiḥ kṣaudrayutaṃ hitam vā || pañcāṃgikāḥ pañcagaṇā ya uktās teṣv ambusiddhaṃ prathame gaṇe vā | pibaṃ sukhoṣṇaṃ manujo cireṇa tṛṣo vimucyeta hi vātajāyāḥ || pittotthitāṃ pittaharair vipakvaṃ nihanti toyaṃ paya eva vāpi || bilvāḍhakīkanyasipañcamūlaṃ darbheṣu siddhaṃ kaphajaṃ nihanti | hitam bhavec chardanam eva cātra taptenanimbaprasavodakena | sarvāsu tṛṣṇāsvathavāpi paittṃ kuryād vidhiṃ tena śamaṃvrajanti | prayāgatodumbarajorasas tu saśarkarāstvakkvathitodakam vā | vargasya siddhasya ca śārivādeḥ peyaṃ jalaṃ syāt tu tṛṣābhibhūte | kaśeruśṛṃgāṭakapadmakaiś ca viśeṣu siddhaṃ tvathavā pibeta jalotpalośīrakucandanāni datvā pravāte niśi vāmayet tu taduttaman toyamudāragandhi sitāyutaṃ kṣaudrayutaṃ ca peyaṃ | drākṣāpragāḍhañ ca hitāya vaidyas tṛṣṇārditebhyo vitaren narebhyaḥ | saśārivādau tṛṇapañcamūlī tathotpalādau prathame gaṇe ca | kuryāt kaṣāyāṇi yathaitaduktaṃ madhūkapuṣpādiṣu cāpareṣu | rājādanakṣīrikapītaneṣu ṣaṭpānakānyatra hitāni ca syuḥ || satuṇḍikerāṇyathavā pibet tu piṣṭāni kāryāni samudbhavāni | kṣatodbhavāṃ rugvinivāraṇena jāyedrasānāmasṛjaś ca pānaiḥ | kṣayotthitāṃ kṣīrajalaṃ nihanyān māṃsodakam vā madhurodakam vā | āmotthitāṃ bilvavacāyutānāṃ jāyet kaṣāyairatha dīpanānāṃ | gurvannadāmullikhanair jayec ca kṣayādṛte sarvakṛtāś ca tṛṣṇāḥ | lepāvagāhau pariṣecanāni kuryāt tathā śītagṛhāṇi cāpi | saṃśodhanaṃ kṣīrarasāghṛtāni sarvāsu lehā madhurāṃ himāṃś ceti || ❈ || jvarotisāraḥ śoṣaś ca gulmahṛtpāṇḍulohitaḥ mūrcchā pānātyayaś caiva tṛṣṇayā pūryate daśaḥ || kāyacikitsāyāṃ prathamo daśa || ❈ ||
[Adhyāya 49: draft edition based on MS K] athātaś charddipratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ || cchādayannānanaṃ vegair ardayann aṃgabhañjanaiḥ | nirucyate cchardir iti doṣo vaktrāt pradhāvitaḥ | īrayañcchleṣmapittau tu udāno vyāpadaṃ gataḥ | ūrdhvam āgacchati bhṛśaṃ viruddhāhārasevinaḥ | praseko hṛdayotkledobhaktasyānabhinandanaṃ | pūrvarūpāṃ mataṃ cchardyā yathāsvaṃ cāpi nirdiśet || yaḥ phenilaṃ cchardayate lpamalpaṃ śūlārditobhyarditapārśvapṛṣṭhaḥ | śrāntaḥ saṇoṣaṃ bahuśaḥ salīnaṃ sāvātakopaprabhavātu cchardiḥ | vyomvlaṃ bhṛśaṃ vā kaṭutiktavaktraḥpītaṃ saraktaṃ haritaṃ vamedvā | sadāhatodajvaravaktraśoṣaṃ sāpittakopaprabhavā matā tu | yo hṛṣṭaromā madhuraṃ prabhūtaṃ śuklaṃ himaṃ sāṃdrakaphānuviddhaṃ | abhaktaruggauravasādayuktaṃ vamedvamī sā kaphakopajā tu || sarvāṇi liṅgāni bhavanti yasyāḥ sā sarvadoṣaprabhavā matā tu || bībhatsajā dauhṛdajanmajātva sātmyaprakopāt krimijā ca yā hi | sā pañcamī tāñ ca vibhāvayīta doṣocchrayeṇaiva yathoktamādau || śūlahṛllāsabahulā krimijā tu viśeṣataḥ | krimihṛdrogatulyena lakṣaṇena ca lakṣitā || kṣīṇasyopadravavatīṃ sāsṛkprāyāṃ sacandrikāṃ | cchardiprasaktāṃ kuśalo nārabheta cikitsituṃ || vamīṣu bahudoṣāsu cchardanaṃ hitamucyate || virecanam vā yuñjīta yathodoṣocchrayaṃ bhiṣak | saṃsargāś cānupūrveṇa yathāsvaṃ bheṣajāyutaṃ | laghūṇi pariśuṣkāṇi sātmyānyanyāni cācaret | yathāsvañ ca kaṣāyāṇi jvaraghnāni prayojayet | hanyāt kṣīrodakaṃ pītaṃ cchardiṃ pavanasaṃbha vāṃ | mudgāmalakayūṣo vā sasarpiṣkaḥ sasaindhavaḥ | yavāgūṃ madhumiśrām vā pañcamūlakṛtāṃ pibet | phalāmblaṃ viṣkirarasaṃ pibedvā vyaktasaindhavaṃ | pittopaśamanīyāni pākyāni ca himāni ca | kaṣāyānyupayuktāni ghnanti pittakṛtāṃ vamīṃ | śodhaṇaṃ madhurañcātra drākṣārasasamāyutaṃ | balavatyāṃ praśaṃsanti sarpistailvakam eva vā | āragvadhādiniryūhaṃ daśāṃgaṃ yogam eva vā | pāyayet madhusaṃyuktaṃ kaphajāyāṃ cikitsakaḥ | kṛtaṃ guḍūcyā vidhivat kaṣāyaṃ himasañjñitaṃ | tisṛṣv api bhavet pathyaṃ mākṣikeṇa samāyutaṃ | bībhatsajāṃ hṛdyatamairdohyadī kāṃkṣitaiḥ phalaiḥ | laṃghanair vamanaiś cāsāṃ sātmyair vā sātmyakopajāṃ | krimihṛdrogavac cāpi krimijaṃ śodhayed vamīṃ | yathādoṣāñ ca vitarecchastaṃ vidhimanantaraṃ | dadhittharasasaṃyuktāḥ pippalīmākṣikānvitāḥ | muhurmuhurnaro līḍhvā cchardibhyaḥ parimucyate || samākṣikā madhurasā pītā vā taṇḍulāmbunā | tarppaṇā vā madhuyutā tisṛṇām api bheṣajāṃ | svayaṃ guptāṃ sayaṣṭyāhvāṃ tāṇḍūlāmbumadhudravāṃ | pibed yavāgūm athavā siddhāṃ patraiḥ karañjajaiḥ | yuktāmvlavaṇāḥ piṣṭāḥ kustumburyothavā hitāḥ | taṇḍulāmbuyutaṃ khādet kapitthaṃ tryūṣaṇena vā | sitā candanamadhvaktāṃ lihyādvā makṣikāśakṛt | sarpikṣaudrasitā lājā śaktuṃ lihyāt tathāpi vā | dhātrīrasaiścandanam vā śritāṃ mudgadalāmbunā | kolāmalakamajjāno lihed vāpi trivarṇṇakaṃ | sakṣaudraṃ śālilājānāṃ yavāgū vā piben naraḥ | ghreyāṇyupakṣipec cāpi sugandhīni cikitsakaḥ | jāṃgalāni ca śūlyāni ṣāḍavālehyapānakāḥ | bhojanāni ca citrāṇi kuryāt sarvasvatandritaḥ | apriyāṇy api seveta jalenodvejayed apīti || kāyaci || la
[Adhyāya 50: draft edition based on MS K] athāto hikkāpratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ || vidāhiguruviṣambhir ūkṣābhiṣyandibhojanaiḥ | śītayānāsanasthānaṟajo dhūmānalānilaiḥ | vyāyāmakarmabhārādhvavegāghātāpatarpaṇaiḥ | hikkāśvāsaś ca kāsaś ca nṛṇāṃ samupajāyate | muhurmuhur vāyurudeti sasvano yakṛtplihāntrāṇi mukhe samutkṣipan | sa ghoṣavānāsu hina annajāṃ yamalāṃ kṣudrāṃ gambhīrāṃ mahatīn tathā | vāyuḥ kaphenānugataḥ pañcahikkā karoti ha | vāyurannair avasttīrṇaḥ kaṭukair ardito bhṛśaṃ | hikkayatyūrdhvago bhūtvā tāṃ vidyād annajāṃ bhiṣak | cireṇa yamalair vegair yā hikkā sampravarttate | kampayantī śirogrīvaṃ yamalāṃ tāṃ vinirdiśet || vikṛṣṭakālairyā vegair mahadbhiḥ sampravarttate | kṣudrikā nāma sā hikkājatrumūlāt pradhāvitā || nābhipravṛttā yā hikkā ghorāgambhīranādinī | anekopadravavatī gambhīrā nāma sā smṛtā || marmāṇyāpīḍayantīva satataṃ yā pravarttate | mahāhikketi sā jñeyā sarvagātravikampanī || āyamyate hikkamānasya dehe dṛṣṭiścordhvaṃ nāmyate yasya cāpi | kṣīṇonnadvidvikṣipaṃ yaś ca dehaṃ tau dvau cāntyau varjayet klāmyamānau | prāṇāyāmodvejanotrāsanāni pipīlikair dāśanañ cātra śastaṃ | saśarkaram madhukañcāvapīḍet kṣaudrānvitāmāgadhikās tathaiva | īkṣorasāḥ kṣīramuṣṇaṃ jalam vā | balānvite cchardanam vā praśastaṃ | dhūmaṃ pibet sarjarasyasya cāpi nepālyam vā goviṣāṇodbhavastā | sarpiḥ snigdhaṃ carmabālaiḥ hṛtam vā hikkāsthāne svedanaṃ vāpi kāryaṃ | kṣaudrāplutaṃ gairikaṃ kāñcanākhyaṃ lihyād bhasmagrāmyasatvāsthijam vā | romṇāṃ bhasmaśvāvidhāṃ śalyakānāṃ saṃhṛtya vavastagobhyāṃ yathāvat | sarpirmadhubhyāṃ śigvipatrajam vā bhasmollihet pippalicūrṇṇayuktaṃ | dagdhvā phaletindukodumbarābhyām evaṃ lihedvāpi gadaṃ jighāṃsuḥ | suvarcikā bījapūrṇṇādrasena kṣaudropetāṃ hanti līḍhvāśu hikkāṃ | caturguṇeṣv adhmu pibet susiddhaṃ sanāgaraṃ gauḍikadugdhamājaṃ | sarpiḥ snigdhā ghnanti hikkāṃ sukhoṣṇā grāsāyavāgvaḥ payasaḥ sukhoṣṇāḥ || yāvat tṛptiṃcobhayaṃ sevyamānaṃ ghoraṃ hikkāṃ hanti mūtraṃ tvajānāṃ | pūtiḥ kīṭāṃ laśunaṃ hiṃgumatsyāṃ tvacañ ca samcūrṇṇa subhāvitantat | kṣaudraṃ sitāṃ nāṃgapuṣpañca tulyaṃ pibedrasenekṣumadhūkajena | pibet palaṃ vā lavaṇaottamasya dvābhyāṃ palābhyāṃ haviṣaḥ samagraṃ | kapotapārāvataśalyakodbhavāṃ kravyādagodhāvṛṣadaṃśajāmrasāṃ || pibed phalāmvlā na hi mānsasaindhavāṃ snigdhāṃsthāraṇyamṛgadvijodbhavāṃ | harītakīñcoṣṇajalānupānaṃ pibetghṛtaṃ kṣārarajovakīrṇṇaṃ | rasaṃ kapitthāt madhupippalīñ ca pāṇipramāṇaṃ prapibet sukhāya | kṛṣṇāṃ sitām āmalakañ ca lihyāt sa śṛṅgaveraṃ madhunāthavāpi | lājāñjanekam alam adhyañ ca tulyaṃ hikkā hanyāt puṣparasena līḍhaṃ || phalaṃ puṣpañca pāṭalyāḥ gairikaṃ kaṭurohiṇīṃ | kharjuramadhyaṃ māgadhyaḥ kāsīsaṃ dadhināma ca | catvāra ete yogā syuḥ pādeṣv evaṃ caturṣv iha madhudvitīyāḥ karttavyās te hikkā suvijānatā || virecanaṃ pathyatamaṃ sasaindhavaṃ hitaṃ sukhoṣṇaṃ pravadanti hikkine | samīraṇūrdhvagate py athāpare vadanti nasyaṃ susukhāya hikkinām iti || kāya ci || lṛ || o ||
[Adhyāya 51: draft edition based on MS K] athātaḥ śvāsapratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ || yair eva kāraṇai hikkā bahubhiḥ saṃprapadyate | tairevakāraṇaiḥ śvāso ghoro bhavati dehināṃ | vihāya prakṛtiṃ vāyurapānaḥ kaphasaṃyutaḥ śvāsayatyūrdhvago bhūtvā taṃ śvāsaṃ paricakṣate | kṣudrakastamakaschinno mahānūrdhvaś ca pañcadhā | bhidyate sa mahāvyādhiḥ śvasaḥ kopa viśeṣataḥ | prāgrūpaṃ tasya hṛtpīḍā śūlamādhmānam eva ca | ānāho vaktravairasyaṃ śaṃkhanistodam eva ca | kiñcidārabhataḥ karma yasya śvāsaḥ pravarttate | niṣaṇṇasyaitiśāntiñ ca sakṣudra iti saṃjñitaḥ | tṛṭsvedavamathuprāyaḥ kaṇṭhe ghuraghurānvitaḥ | ghoṣeṇa mahatā tāmyaṃ sakāsaṃ sakaphan naraḥ | ānāho vaktravairasyaṃ śaṃkhanistoda eva ca | yaḥ śvased durbalonnadviṭ sa vai tamakasaṃjñitaḥ | saṃśāmyati kaphocchittau svapataś ca vivardhate | ādhmāti dahyamānena bastinā sarujan naraḥ | sarvaprāṇena vicchinnaṃ śvāsaṃtaṃ cchinnamādiśet | niḥsaṃjñaḥ pārśvaśūlārttaḥ śuṣkakaṇṭhotighoṣavān | saṃrabdhanetrastvāyamya yaḥ śvaset sa mahāṃ smṛtaḥ | marmasvāyamyamaneṣu muhurmūḍhaḥ śvaset tu yaḥ ūrdhvaprekṣīhatarabastamūrdhvaśvāsamādiśet | kṣudraḥ sādhyatamasteṣāṃ tamakaḥ kṛcchra ucyate | traya śvāsā na sidhyanti tamako durbalasya ca | snehabastikramaṃ kecid ūrdhvaś cādhaś ca śodhaṇaṃ | mṛduḥ prāṇavatāṃ śreṣṭhaṃ śvāsinām ādiśanti ha | kāse śvāse ca hikkāyāṃ hṛdroge cāpi pūjitaṃ | ghṛtaṃ purāṇaṃ saṃsiddhaṃ viḍasauvarcalābhayaiḥ | pippalyādi pratīvāpaṃ siddham vā prathame gaṇe | sapañcalavaṇaṃ sarpiḥ śvāsakāsau vyapohati || hiṃsrāviṃḍaṃgapūtīkatriphalāvyoṣacitrakaiḥ | dvikṣīraṃ sarpiṣaḥ prasthañcaturguṇajalānvitaṃ | kolamātraiḥ pacedebhiḥ śvāsakāsau vyapohati | arśāṃsyarocakaṃ gulmaṃ śakṛdbhedañkṣayantathā || kṛtsne vṛṣakaṣāye tu pacet sarpiścaturguṇaṃ | tanmūlakusamāvāpaṃ śītaṃ kṣaudreṇa yojayet || karkaṭāhvaṃ sitāṃ sustāṃ bhārgīṃ śūṇṭhīm madhūlikāṃ || rasāñjanaṃ samadhukaṃ samānyā vāpya yogataḥ | ghṛtaprasthaṃ paceddhīmāṃ śītatoye caturguṇe || suvahāṃ kālikāṃ bhārgīśukākhyāṃ naiculaṃ phalaṃ | kākādanīṃ śṛṃgaveraṃ varṣābhūbṛhatīdvayaṃ | kolamātrair ghṛtaprasthaṃ pacedetair jaladvikaṃ || sauvarcalayavakṣārakaṭukāvyoṣasaindhavaiḥ | vacābhayāviḍaṅgaiś ca paced vā vidhivadghṛtaṃ || gopavalyudake siddhaṃ syādanya dviguṇe ghṛtaṃ pañcaitāni havīṃṣy āhur bhiṣajaḥ śvāsakāsayoḥ || tailaṃ daśaguṇe siddhaṃ kesarājarase śubhe | pīyamānaṃ yathānyāyaṃ śvāsakāsau vyapohati || phalāmvlāviṣkirarasā snigdhāḥ pravyaktasaindhavāḥ | eṇādīnāṃ śirobhir vā sakulatthāḥ sasaindhavāḥ | hanyuḥ śvāsañ ca kāsaś ca saṃskṛtāni payāṃsi ca || timirasya ca bījāni karkaṭākhyā ca cūrṇṇitāḥ | durālabhāthapippalyaḥ kaṭukākhya harītakī | śvāviḍmayūraromāṇi kolapippalitaṇḍulāḥ | bhārgī tvakśṛṅgaverañ ca śarkarāśalyakaṃ gajaṃ | vṛttakāṇṭakabījāni cūrṇṇitāni tu kevalaṃ | pañcaślokādhikā hyete lehā ye samyagīritāḥ | sarpirmadhubhyāṃ saṃlehā śvāsakāsārditairniraiḥ | saptacchadasya puṣpāṇi pippalyaś cāpi mastunā | pibet sampiṣya madhunā dhānām vāpy atha bhakṣayet | arkāṅkurair bhāvitānāṃ yavānāṃ sādhvanekaśaḥ | sarpiṇā vāpi vedeṣāṃ sakṣaudrāṃ śvāsapīḍitaḥ | śirīṣakundakadalīpuṣpaṃ pippalisaṃyutaṃ | taṇḍulāmbuyutaṃ pītvā jayec chvāsān aśeṣataḥ | drākṣāṃ harītakī kṛṣṇaāṃ karkaṭākhyān durālabhāṃ sarpirmadhubhyāṃ vilihaṃ cchvāsāṃ hanti sudustarāṃ | kolimajjā tālumūlaṃ piṣṭvā carmamaśintathā | lihyāt kṣaudreṇa pāmārgasarpirmadhusamāyutaṃ | nīpaḥ kadambo raktaghnaḥ taṃ pītvā taṇḍulāmbunā | haridrāṃ maricaṃ rāsnāṃ guḍaṃ drākṣāṃ sapippalīṃ | lihyāt kṣaudreṇa tulyāni śvāsārtto hitabhojanaḥ || bhārgīn trikaṇṭakaṃ tailaṃ haridrāṃ kaṭurohiṇīṃ | pippalyo maricaṃ caṇḍāṃ gośakṛdrasa eva ca | taṭakolasya bījāni paced utkārikāṃ śubhāṃ | sevyamānā nihanty eṣā śvāsānāśu sudurjayām iti || kāyaci || lṛ || o ||
[Adhyāya 52: draft edition based on MS K] athātaḥ kāsapratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ || yair eva kāraṇair hikkā śvāsaś caivopajāyate | tair eva kāraṇair nṛṇāṃ kāsaḥ samupajāyate | prāṇo hyudānānugataḥ praduṣṭaḥ saṃbhinnakāṃsasvanatulyaghonatulyaghoṣaḥ | nireti vaktrāt sahasā saghoṣaḥ kāsaḥ sa vidvadbhir udāhṛtas tu | sa vātapittaprabhavaḥ kaphāc ca kṣatāttathānyaḥ kṣayajoparaś ca | pañcaprakāraḥ paṭhito bhiṣagbhir viśeṣato lakṣaṇataḥ purā || hṛcśaṃkhamūrddhodarapārśvaśūlī kṣāmānanaḥ kṣīṇavalaḥ kṣataujā | prasaktamantaḥ kaphaam īraṇena bhinnasvaraḥ kāsati śuṣkam eva | urovidāhajvaravaktraśoṣair abhyarditastiktamukhastṛṣārtaḥ | pittena pītāni vamet kaṭūni kāseta pāṇḍuḥ paridahya mānaḥ | pralipyamānena mukhena sīdan śirorujārtaḥ kaphapūrṇṇadehaḥ | abhaktaruggauravapāṇḍuyuktaḥ kāsedbhṛśaṃ sāndrakaphaḥ kaphena | vakṣotimātraṃ vihataṃ tu yasya vyāyāmabhārādhyayanābhighātaiḥ viśliṣṭavakṣāḥ sa naraḥ saraktaṃ ṣṭhīvatyabhīkṣṇaṃ kṣatajaṃ tam āhuḥ | sa gātraśū|laṃjvaradāhamohaṃ prāṇakṣayaṃ copalabheta kāsāt | śuṣyan viniṣṭhīvati durbbalas tu prakṣīṇamāṃso rudhiraṃ sapūyaṃ || taṃ sarvaliṅgaṃ bhṛśaduścikitsyaṃ cikitsitajñe kṣayakāsam āhuḥ || pathyāṃ sitām āmalakāni lājāḥ samāgadhañ cāpi vicūrṇṇya śuṇṭhī | sarpir madhubhyāṃ viliheddhi kāsī sasaindhavaṃ coṣṇajalena kṛṣṇāṃ | pibed guḍaṃ pippaliśṛṃgaveraṃ drākṣāñ ca sarppirmadhunā lihec ca | drākṣāṃ sitāṃ māgadhikāñ ca tulyāṃ saśṛṃgaveraṃ madhukaṃ tugāñ ca || sarpimadhubhyāṃ vilihet samāṃśāṃ kṣaudreṇa tulyaṃ maricaṃ sitāñ ca | saṃcūrṇṇya maṇḍena pibec ca da dhnoḥ hareṇa vaḥ pippalikāñ ca tulyāṃ || dadhnā lihet kāsakaragnim agraḥ ubhe haridre suradāruśuṇṭhī | gāyatrisārañ ca pibet samāṃśaṃ vastasya mūtreṇa sukhāmvunā vā dantīdravantī ca satilvakānāṃ bhṛṣṭāni sarpīḥ ṣvatha bādarāṇi || khādet palāṃśāni sasaindhavāni hiṅgoḥ pibet kolasamaṃ hitāśī |sauvīrakeṇāmlarasena vāpi | kṣaudreṇa lihyātmaricāni cā | bhārgīvacāhiṃgukṛtā ca vartiḥ dhūme praśastā ghṛtasaṃprayuktā | pibec ca śīdhuṃ maricānvitaṃ vā mañjiṣṭhaśuṇṭhījalamṛtikābhiḥ | kṣīraṃ śritam mākṣikasaṃyutam vā nidigdhikāmūlasamāṃśasiddhāṃ | khādec ca mudgāṃ maricopadaṃśām utkārikāṃ sarpiṣi nāgarāḍhyāṃ | yat plīhni sarpirvihitaṃ ṣaḍaṅgaṃ tad vātakāsaṃ jayati prasahyaṃ | vidārigandhādigaṇaśritaṃ vā rasena vā yat khalu kaṇṭhakāryāḥ | virecanaṃ snaihikam atra coktam āthāpanaṃ cāpi vadanti pathyaṃ | dhūmam pibet snaihikam apramattaḥ pibet sukhoṣṇaṃ ghṛtam eva cātra || hitā yavāgvaś ca raseṣu siddhāḥ payāṃsi lehyāḥ saghṛtās tathaiva || prachardanaṃ kāyaśirovirekās tathaiva dhūmāḥ kavaḍagrahāś ca | uṣṇāmla lehyāḥ kaṭukāś ca hanyuḥ kapham viśeṣeṇa viśoṣaṇañ ca | kaṭutrikañ cāpi vadanti mukhyaṃ ghṛtaṃ krighnasvarase vipakvaṃ | nirguṇḍipatrasvarasena siddhaṃ sarpiḥ kaphottham vinihanti kāsaṃ | vidārigandhotpalasārivādī niḥkvāthya vargam madhurañ ca kṛtsnaṃ | ghṛtam pibed ikṣurasāmbudugdhaiḥ kākolivargañ ca saśarkañ tat | prātaḥ pibet pittakṛte tu kāse kṣato hito yaḥ kṣatajaś ca kāsaḥ | kharjūramustāmadhukaṃ piyālaṃ madhūlikā pippalibhārgicūrṇaṃ || sarpiḥ sitā mākṣisaṃprayuktaṃ trīṃ hanti kāsānupayujyamānaṃ | mañjiṣṭhamūrvājanavahnipāthāṃ kṛṣṇāṃ haridrāñ ca tathā vicūrṇya || kṣaudreṇa kāse kṣatajo kṣayotthe pibed ghṛtaṃ cekṣurase vipakvaṃ | guḍodakaṃ vā kvathitaṃ pibeta kṣaudreṇa śītaṃ maricopadaṃśaṃ || cūrṇaṃ pibed āmalakasya cāpi kṣīre vipakvaṃ saghṛtaṃ hitāya || cūrṇāni godhūma yathodbhavāni kākolivargañ ca kṛtaḥ | ṣu peyastṛṣu kāsavadbhiḥ kṣaudreṇa dugdhena ghṛtena vāpi | kulīraśuktīś caṭakaiṇa lāvānniḥ kvāthya vargam madhurais tathānyaiḥ | pibed ghṛtaṃ tan tu niṣevyamānaṃ hanyāt kṣayotthaṃ kṣatajañ ca kāsaṃ || śatāvarīnāgavalāvipakvaṃ ghṛtaṃ vidadhyāc ca hitāya tasya || jantughnadārutriphaloṣaṇatrayaṃ sapadmakaṃ saṃbhṛtam ekatastataḥ | sitāsamāṃśair avalihyamāno ḥ sakāsānudati prasahyaṃ || śaṭīpalāgranthikapuṣkarāgni cavyātmaguptākharaśaṃkhapuṣpī | dvipañcamūlī ca paladvibhāge bhāgena sambhṛtya vipācayīta | yavāḍhakañ cāpy abhayā śatañ ca vāryāḍhakaiḥ pañcabhir aṃ hri śeṣaṃ | kvātham pacec chauṇṭhikatailabhāge sarpīṃ ṣidatvā kuḍavonmitāni | guḍasya bhāgārddhaśataṃ vipakvaṃ śītaṃ | palānya madhunas tatra datvā tvagelaśuṇṭhī maricañ ca yuñjyāt | dve dve cādyād avalihyāc ca lehāṃ pathye pathyāśī sarvakāsān jñghāṃsuḥ || śvāsaṃ hikkāṃ svarabhedaṃ kṣayañ ca kārṣyaṃ chardiṃ vātarktaṃ jvarañ ca || hṛtpāṇḍurogaṃ śvayathuṃkāmalāṃ mūrcchāṃ doṣmūtrakṛcchrārta va ca | hanyād agastyena niṣevito yaṃ lehārujāṃ vai nudati prasahyam iti || kāsaci || || ❈ ||
[Adhyāya 53: draft edition based on MS K] athātaḥ svaropaghātapratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ || atyuccaśabdakaraṇyadhyayanābhighātasandūṣaṇaiḥ prakupitāḥ paṭhanādayas tu | te śabdavāhīṣu sirāsugatāḥ pratiṣṭhaṃ hanyuḥ svaraṃ bhavati cāpi hi ṣaḍvidhaḥ saḥ | vātena kṛṣṇanayanānanamūtravarcā bhinnasvaraṃ vadati gardabhavat kharañ ca | pittena pītanayanānanamūtravarcā brūyāt galaina sa ca dāhasamanvitena | brūyāt kaphena satataṃ kapharuddhakaṇṭhau mandaṃ śanairvadati cāpi divā viśeṣāt | sarvātmake bhavati sarvavikārasaṃpat | tañ cāpy asādhyam ṛṣyaḥ svarabhedam āhuḥ | dhūmāyati kṣatakṛte kṣayam āpnuyāc ca | vāgeṣa cāpi hatavāk parivarjanīyaḥ | antargatasvaram alakṣyam avākpravīṇaṃ medocchrayād vadati digdhagalastṛṣāluḥ | snigdhāṃ svarāturanarān avabaddhadoṣāṃ nyāyena cchardanavirecanabastibhiś tu | nasyāvapīḍamukhaśodhanadhūmalehaiḥ saṃpādayeta vividhaiḥ kavaḑagrahaiś ca | yaḥ śvāsakāsavidhirādita eva coktaṃ śtam cāpy aśeṣam avatārayituṃ yateta || svaropaghāte nilaje bhaktopari ghṛtaṃ pibet | kāsamardakavārttākumārkavasvarase yutaṃ || siddhaṃ ghṛtaṃ hanty anilaṃ siddhaṃ vārkagale rase | yavakṣārājamodābhyāṃ citrakāmalakeṣu vā | devadārvyagnimabhyāṃ siddham ājaṃ samākṣikaṃ | sukhodakānupāno vā sasarpiṣko guḍodanaḥ | kṣīrānupānaṃ paitte tu pibet sarpiratandritaḥ | aśnuyāc ca sasarpiṣkaṃ yaṣṭīmadhukapāyasaṃ | lihet madhurakāṇyaṃ vā cūrṇṇaṃ madhusamāyutaṃ | śatāvarīcūrṇayogaṃ balācūrṇṇam athāpi vā | pibet kaṭūni mūtreṇa kaphaje svarasaṃ kṣaye | lihedvā madhutailābhyāṃ bhuktvā khādet kaṭūni vā || svaropaghātai medoje kaphavadvidhiriṣyate || raktaje kṣayaje vāpi pratyākhyāyācaret kriyāṃ | sarvaje kṣataje tadvat bhiṣag vidyād vicakṣaṇaḥ || śarkarāmadhumiśrāṇi śritāni madhuraiḥ saha | pibet payāṃsi yasyoccair vadato bhihatasvara iti || kāyacikitsā || ||
[Adhyāya 51: draft edition based on MS K (adhyāya 24 in the vulgate)] athātaḥ pratiśyāyapratiṣedham adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ || nārīprasaṃgac chiraso 'bhighātād dhūmād rajācchītam avaśyayāc ca | vinigrahān mūtrapurīṣayoś ca sadyaḥ pratiśyāyanimittam uktaṃ | cayaṃ gatā mūrdhani mārutādayaḥ pṛthak samastāś ca tathaiva śoṇitaṃ | prakopyamānā vividhaiḥ prakopanair nṝṇāṃ pratiśyāyakarā bhavaṃti hi | śiro gurutvaṃ kṣavathuḥ pravarttanaṃ tathāṃgamardaḥ | parihṛṣṭaromatā upadravāś cāpy apare pṛthagvidhāḥ | nṝṇām pratiśyāyapuraḥsarāḥ smṛtāḥ | ānaddha pithitā nāsā tanusrāvaprasevanī | galatālvoṣṭhaghoṣaś ca nistodaḥ śaṃkhayos tathā | svaropaghātaś ca bhavet pratiśyāye nilātmake | uṣṇaḥ sapītakaḥ srāvo ghrāṇāt sravati paittike | kṛṣo bhipāṇḍūḥ saṃtapto bhavet tṛṣṇānipiḍītaḥ | sadhūmam agniṃ sahasā vamatīva ca mānavaḥ | ghrāṇotkaphaḥ kaphakṛte śuklaḥ pāṇḍur vrajed ghanaḥ | śuklāvabhāsaḥ śūnākṣo bhaved guruśiromukhaḥ | galatālvoṣṭhaśirasaḥ kaṇḍūyanam atīva ca | bhūtvā bhūtvā pratiśyāyo yo kasmād vinivarttate | saṃpakvo vāpy apakvo vā sa sarvaprabhavo mataḥ | praklidyate punar nnāsā punaś ca pariśuṣyati | muhur ānahyate cāpi muhur vivriyate tha vā | niśvāso vatidurgandhas tathāgandhān na vetti ca | evaṃ duṣṭapratiśyāyaṃ jānīyāt sarvam eva tu | raktaje tu pratiśyāye raktāsrāvaḥ pravarttate | tāmrākṣaś ca bhavej jaṃtur uroghātaprapīḍitaḥ | durggandhocchvāsavadano gandhān api na vetti ca || mūrcchanti krimayaś cātra svetā snigdhāṇavas tathā | krimiśīrṣavikāreṇa samānañ cāsya lakṣaṇaṃ | bādhiryam āndhyam aghratvaṃ ghorān vā nayanāmayāṃ | kāryāgnisādaśoṣān vā vṛddhāḥ kurvanti pīnasāḥ || navaṃ pratiśyāyam apāsya sarvān upācaret sarpiṣa eva pānaiḥ | svedair vicitrair vamanaiś ca yuktaiḥ kālopapannair avapīḍanaiś ca || śiro virekaṃ tv apare tu kecid āmena dātavyam iti bruvanti | apacyamānasya ca pācanārthaṃ svedo hito mblaṃ vihimañ ca bhojyaṃ | niṣevyamāṇam payasārdrakam vā sampācayec cakṣuvikārayogaiḥ | pakvaṃ kaphañ cāpy avalambamānaṃ śiro virekair apakarṣayec ca | virecanāsthāpanadhūmapānair avekṣya doṣāṃ kavalagrahaiś ca | jayed viditvā mṛdutāñ ca teṣāṃ prāglakṣaṇoktaṃ vidhim ādiśec ca || vātike tu pratiśyāye pibet sarpir yathākramaṃ | pañcabhir llavaṇaiḥ siddham prathamena gaṇena ca | pittaraktotthayoḥ peyaṃ sarpir madhurakaiḥ śritaṃ | pariśekān pradehāṃś ca kuryād api ca śītalān kaphaje sarppiṣā snigdhaṃ tilamāṣavipakvayā | yavāgvā vāmayed vāntaḥ kaphaghnaṃ kramam ācaret | sarpīṃṣi kaṭusiddhāni tīkṣṇādhūmāḥ kaṭūni ca | bheṣajāny upayuktāni hanyuḥ sarvaprakopajaṃ | yathāsvaṃ doṣaśamanais tailapakvam pramāṇataḥ || nastaprayuktam udvṛttāṃ pratiśyāyān apohati | mūtrayuktāḥ samuddiṣṭāḥ kriyāḥ krimiṣu yojayet | yāpanārthaṃ krimighnāni bhojanāni ca buddhimān iti || || kāyacikitsāyāṃ || 16 ||
[Adhyāya 54: draft edition based on MS K] athātaḥ kṛimipratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ || ajīrṇṇā bhojīmadhūrāmvlanityodravapriyaḥ piṣtaguḍopayoktā| vyāyāmajātāni viṃśate kṛimijātīnāṃ trividhaḥ saṃbhavaḥ smṛtaḥ | purīśakapharaktāni tesāṃ vakṣyāmi lakṣaṇaṃ | ājaupāḥ pībanāḥ kampāḥ śvetāḥ gaṇḍūpadās tathā | curavo dvimukhāś caiva vijñeyās tu purīśajāḥ || śvetāḥ sūkṣmā studantyete gudaṃ pratisaranti ca | teṣām evā pare pucchaiḥ pṛthavaś ca bhavaṃti hi | śūlāṭopaśakṛdbhedapaktinā śakarāś ca te | da pralūtāś cipiṭās tathā | pipīlikā kāraruhā vijñeyāḥ kaphasaṃbhavāḥ | majjādonetraleḍhārastāluśrotrabhujas tathā | śirohṛdrogavamathupratiśyāyakarāś ca te | karṇṇaromanakhādāś ca dantādāḥ kikkisās tathā | kuṣṭhajāḥ saparīsarpāḥ jñeyāḥ śoṇitasambhavāḥ | te saraktāś ca kṛṣṇāś ca teśām ante ca durdṛśaḥ || raktādhiṣṭhānajāṃ prāyo vikārāñjanayanti ha | māṣapiṣṭānnavidalaparṇṇaśākaiḥ purīṣajāḥ | māṃsamāṣaguḍakṣīradadhiśuktaiḥ kaphodbhavāḥ | viruddhājīrṇṇaśākādyaiḥ śoṇitābhā bhavanti ca | eṣāmanyatamāṃ vaidyo jighāṃsuḥ snigdhamāturāṃ | surasādivipavena sarpiṣāvāntamāditaḥ | virecayaittīkṣṇatarairyogairāsthāpayīta ca | yavakolakulatthānāṃ surasāderga ca | viḍaṅgasnehayuktau na kvāthena lavaṇena ca | nirūḍham athatailen tat siddhenānuvā sayet tataḥ śirīṣakiṇihīrasaṃ kṣaudrayutaṃ pibet || kramūkaḥ svarasam vāpi pūrvavattīkṣaṇabhojanaḥ | pāribhadrakapatrāṇāṃ purvatsurasaṃ pibet | palāśabījasya rasaṃ pibedvā kśaudra saṃyutaṃ| pṛthagvā surasādīnāṃ patturasyāthavārasaṃ | lihedaś ca śakṛccūrṇṇaṃ vaiḍaṃgaṃ vā samikṣikam | patrair mūṣikaparṇyā vā saṃpiṣṭaiḥ piṣṭamiśritaiḥ | khādet pūpalikāṃ pakvā dhānyāmvlañ ca pibed anu | surasādyair gaṇaiḥ pakvaṃ tailan tat pānam iṣyate | viḍaṃgacūrṇṇamisrair vā piṣṭairbhakṣāṃ prayojayet | tatkaṣāyaprapītānāṃ tilānāṃ tailpācitāṃ | śvāvidhaḥ sakṛtaś cūrṇṇaṃ saptakṛtvaḥ subhāvitaḥ | viḍaṃgānāṃ kaṣāyeṇa traiphalena rasena ca | kṣaudreṇa līḍhvānupibed rasamām alakaṃ śubhaṃ | pibed vā pippalīcūrṇṇam ajamūtreṇa saṃyutaṃ| akṣābhayārase vāpi vidhir eṣo yasād api | pūtīkasya rasam vāpi surasyāṃ vā pibet naraḥ | saptarātraṃ pibed ghṛṣṭaṃ trapu vā dadhimastunā | purīśajāṃ śleṣmajāṃś ca hanyād evaṃ krimīṃ bhiṣak | śirohṛt karṇṇanāsākṣisaṃśritāṃś ca pṛthak pṛthak | viśeṣatoñjanaivarjamānādi vāsayānālaḍate krimīrnasyaira va pīḍaiś ca sādhayet | sakṛdrasaṃ śāraṅgasya śoṣyantumau vibhāvayet | niḥkvāthena viḍaṃgānāṃ cūrṇṇaṃ pradhamanan tu tat | ayaś cūrṇṇānyaneraiva vidhināyojayīta ca | sakāṃsanīlaṃ tailaṃ ca nasyaṃ syāt surasādike | indraluptevidhiś cāpi vidheyo romarājiṣu | dantājānāṃ samuddiṣṭaṃ vidhānaṃ mukharaugike | raktajānāṃ pratīkāraṃ kuryāt kuṣṭhacikitsitāt | surasādiṃ ca sarveṣu sarvathaivopayojayet | pravyaktatiktakaṭukaṃ bhojanañ ca hitaṃ sadā | kulatharasasaṃyuktaṃ kṣārapānañ ca pūjitaṃ | kṣīrāṇi māṃsāni ghṛtāni caiva dadhīni śākāni ca parṇavanti | māṣāna tomvlāṃ madhūrāṃ rasāṃś ca krmīṃ jighāṃsuḥ parivarjayīta | kāyacikitsā || ||
[Adhyāya 55: draft edition based on MS K] athāta udāvarttapratiṣedhaṃ vyāvyākhyāsyāmaḥ || adhaś cordhvañ ca bhāvānāṃ pravṛttānāṃ svabhāvataḥ | na vegān dhārayet prājño vātādīnāñ jijīviṣuḥ | vātaviḍmūtrajṛmbhāṇām asruṇaḥ kṣavathor api | udgārasya tathā rcchadyā retasaś cāpi dhāraṇāt || kṣuttṛṣṇocchvāsanidrāṇām udāvartto bhaved iha | vyāhanyamānavegārtta udāvartto nirucyate | tasyābhidhāsye vyāsena lakṣaṇaṃ sacikitsitaṃ | trayodaśavidhasyāsya bhinnasyetais tu kāraṇaiḥ | ādhmānaśūlo hṛdayo parodhaṃ śirorujaṃ śvāsam atīva hikkāṃ | kāsapratiśyāyagalagrahatvād valāsapittaprasarañ ca ghoraṃ | kuryād apāno bhihataḥ svamārge hanyāt purīśaṃ mukhataḥ kṣiped vā | āṭopaśūlau parivarttanañ ca saṃgaḥ purīśasya tathordhvavātaḥ | purīśamāsyād api vā nireti purīśavege bhihite narasya | mūtrasya vege bhihate naras tu kṛcchreṇa mūtraṃ sravate lpam alpaṃ | meḍhre gude vaṃkṣaṇabastimuṣkanābhipradeśeṣv atha mūrdhni cāpi | ānaddhabasteś ca bhavanti tīvrā rujaś ca śūlair iva tudyate ca | manyāgalastambhaśirovikārāḥ | jṛmbhopaghātāt pavanātmikā syuḥ | tathākṣināsāvadanāmayāś ca bhavanti tīvrāḥ saha karṇṇarogaiḥ | ānandajam vāpy atha śokajam vā netrodakaṃ prāptam amuñcato hi | śirogurutvaṃ nayanāmayāś ca bhavanti tīvrāḥ saha pīnasena bhavanti gāḍhaṃ kṣavathor vighātāc chirokṣināsāśravaṇeṣu rogāḥ | kaṇṭhasya pūrṇṇatvam atīva todaḥ kukṣau tu vāyor ubhayoḥ pravṛttiḥ | udgāravege bhihate bhavanti jantor vikārāḥ pavanaprasūtāḥ | chardyābhighātena bhavec ca kuṣṭhaṃ yenaiva doṣeṇa vidagdham annaṃ | mūtrāyaṇe pāyuni muṣkayoś ca śotho rujā mūtravinigrahaś ca | śukrāśmarī tatsravaṇaṃ bhaved vā te te vikārābhihate tu śukre | tandrāṅgamardāvaruci śramaś ca kṣudhor vikārā kṛśatā ca dṛṣṭā | kaṇṭhāsyaśoṣaḥ śravaṇāvarodhas tṛṣṇābhighātād dhṛdayavyathā ca | śrāntasya niśvāsavinigraheṇa hṛdrogamohāv atha vāpi gulmaḥ | jṛmbho 'ṅgamardo ṅgaśirotha jāḍyaṃ nidrābhighātād athavāpi tandrī || tṛṣṇārdditaṃ parikliṣṭaṃ kṣīṇaṃ śūlair abhidrutaṃ | śakṛdvamantaṃ matimān udāvarttinam utsṛjet | sarsveṣv eteṣu vidhivad udāvartteṣu kṛtsnaśaḥ | vāyoḥ kriyā vidhātavyā svamārgapratipattaye | sāmānyataḥ pṛthaktvena kriyāṃ bhūyo nibodha me | āsthāpanaṃ mārutaje snigdhasvinnam viśeṣataḥ purīśaje tu karttavyo vidhir ānāhikas tu yaḥ | sauvarcalāḍhyāṃ madirāṃ mūtre tv abhihate pibet | elām vāpy atha madyena kṣīravāriṃ pibeta vā | dhātrīphalānāñ ca rasaṃ satailam vā pibet tryahaṃ | rasam aśvapurīśasya gardabhasya pibeta vā | māṃsopadanśaṃ madyan tu mukhyaṃ seveta yogavit | bhadradāru ghaṇaṃ mūrvāṃ haridrāṃ madhukan tathā | kolapramāṇāni piben māṣakvāthena yogavit | duspaśāyāḥ svarasam vā kaṣāyaṃ kuṃkumasya vā || ervārubījaṃ toyena pibed vā lavaṇīkṛtaṃ | pañcamūlaśritaṃ kṣīraṃ drākṣārasam athāpi vā | yogāṃś ca vitared atra pūrvoktān aśmarībhidaḥ | mūtrakṛcchrakramañ cāpi kuryān niravaśeṣataḥ || bhūyo vakṣyāmi yogāṃś ca mūtrāghātopaśāntaye | snehasvedair udāvarttaṃ jṛmbhajaṃ samupācaret | aśrumokṣāsruje kāryaḥ snigdhasvinnasya dehinaḥ | tīkṣṇāṃjanāvapīḍābhyāṃ tīkṣṇagandhopajighraṇaiḥ | varttiprayogair atha vā kṣavasaktiṃ pravarttayet | udgāraje kramopetaṃ snaihikaṃ dhūmam ācaret | cchardyāghātaṃ yathādoṣaṃ samyak snehādibhir jayet | bastiśuddhikarāvāpaṃ caturguṇajalaṃ payaḥ | āvārināśākvathitaṃ pītavantaṃ prakāmataḥ | kāmayeran priyāṃ nāryāṃ śukrodāvarttinan naraṃ | kṣudvighāte hitaṃ snigdham uṣṇam alpañ ca bhojanaṃ | tṛṣṇāghāte piben manthaṃ yavāgūm vā suśītalāṃ | bhojyed rasena viśrāntaḥ śramaśvāsāturo naraḥ | nidrāghāte pibet kṣīraṃ svapec ceṣṭakathārataḥ | ādhmānādyeṣu rogeṣu yathāsvaṃ prayateta hi | yac ca yatra bhavet prāptaṃ tac ca tasmiṃ prayojayet | vāyuḥ koṣṭhānugo rūkṣaiḥ kaṣāyakaṭutiktakaiḥ | bhojanaiḥ kupitaḥ sadya udāvarttaṃ karoti ha | vātamūtrapurīśāsṛkkaphamedovahāni vai | srotāṃsy udāvarttayati purīśam vāpi varttayet | tato hṛdbastiśūlārtto hṛllāsārucipīḍitaḥ | vātamūtrapurīśāṇi kṛcchreṇa labhate nnaraḥ | śvāsakāsapratiśyāyadāhamohatṛṣājvaraṃ | vamīṃ hikkāṃ śirorogaṃ manaḥśravaṇavibhramāṃ | bahūn anyāṃś ca labhate vikārām vātakopajāṃ | tat tailalavaṇābhyaktaṃ snigdhaṃ svinnaṃ nirūhayet | doṣato bhinnavarcāṃsi bhuktaṃ cāpy anuvāsayet | bhavec chāntim vrajaty evam udāvarttas tu dāruṇaḥ | athainaṃ bahuśaḥ svinnaṃ yuñjyāt snehavirecanaiḥ | pāyayed vā tṛvṛtpīluyavāgvām amblapānakaiḥ || hiṃgukuṣṭhavacāsvarjiviḍañ cāpi dviruttaraṃ | yogāv etāv udāvarttaṃ śūlaṃ cātibalaṃ jeyet | devadārvyagnikau kuṣṭhaṃ śuṇṭhīṃ pathyāṃ palaṃkaśāṃ | pauṣkarasya ca mūlāni toyasyārdhāḍhake pacet | pādāvaśiṣṭaṃ tat pītam udāvarttaṃ vyapohati | mūlakaṃ śuṣkam ārdrañ ca varṣābhūmūlapañcakaṃ | ārevataphalañ cāpsu paktvā tena ghṛtam pacet | tat pīyamānaṃ haṃty ugram udāvarttam aśeṣataḥ | vacām ativiṣam pāṭhāṃ yavakṣāraṃ harītakīṃ | kṛṣṇān nirdahanīñ caiva pibed uṣṇena vāriṇā | ikṣvākumūlaṃ madanaṃ viśalyātiviṣe vacāṃ | kuṣṭhaṃ kiṇvāgnikau cāpi pibet tulyāni pūrvavat | mūtreṇa devadārvagnitriphalābṛhatīṃ pibet | yac ca prasthaṃ pale dve ca kaṇṭakāryā jalāḍhake | paktvārdhaprasthaśeṣaṃ tu pibed dhiṃgusamāyataṃ | madanālābubījāni pippalīṃ sanidigdhikāṃ | sañcūrṇṇya nāḍyapradhame dviṣety etad yathā gudaṃ | cūrṇṇaṃ nnikumbhakampilyaśyāmektvākvagnikodbhavaṃ | kṛtavedhanasya kṛṣṇāyā lavaṇānāñ ca sādhayet | gavāṃ mūtreṇa tā vartyaḥ kārayeta gudaṃgamāḥ | sadyaḥ śarmakarāv etau yogāv amṛtasambhavāv iti || ❈ || kāyaci || 18 || ❈ ||
[Adhyāya 56: draft edition based on MS K] athāto viṣūcikāpratiṣedhaṃ vyāvyākhyāsyāmaḥ || ajīrṇṇam āmaṃ viṣṭabdhaṃ vidagdhañ ca yad īritaṃ | viṣūcyalasakau tasmād bhavec cāpi viḍaṃbikā | sūcībhir iva gātrāṇi tudaṃ santiṣṭhate nilaḥ | yasyām ajīrṇṇāt sā vaidyair viṣūcīti nirucyate | na tām parimitāhārā labhante viditāgamāḥ | mūḍhās tām ajitātmāno labhante śanalolupāḥ || mūrcchātisārau vamathuḥ pipāsā śūlabhramodveṣṭanajṛmbhadāhāḥ | vaivarṇṇyakampau hṛdaye rujaś ca bhavanti tasyāṃ śirasaś ca bhedaḥ | kukṣir ānahyate tyarthaṃ tāmyate parikūjati | niruddho mārutaś caiva kukṣāv upari dhāvati | vātavarco nirodhaś ca kukṣau yasya bhṛśam bhavet | tasyālasakam ācaṣṭe tṛṣṇodgārau ca yasya tu | tuṣṭan tu bhukta.m kaphamārutābhyāṃ pravarttate nordhvam adhaś ca yasya | viḍambikāṃ tasya suduścitsām ācakṣate śāstravidaḥ purāṇāḥ | yatrastham āmaṃ hi rujārttam eva deśaṃ viśeṣeṇa vikārajātaiḥ | doṣeṇa yenānugataṃ ca gāḍhaṃ taṃ lakṣaṇair āmasamudbhavaiś ca | yaḥ syāvadantauṣṭhanakho lpasaṃjñaḥ cchardyardito bhyantarayātanetraḥ kṣāmasvaraḥ | sarvavimuktasandhir yāyān naro so 'punar āgamāya | sādhyasya pārṣṇyor dahanaṃ praśastam agnipratāpo vamanañ ca tīkṣṇaṃ | pakve tato nne tu vilaṃghanaṃ syāt sampācanam vāpi virecanam vā | viśuddhadehasya hi sadya eva mūrcchātisārādir upaiti śāntiṃ | āsthāpanañ cāpi hitam vadanti sarvāsu yogān aparān nibodha || pathyā vacā hiṃgu viḍaṃ vicūrṇṇyasukhāmbunāsātiviṣaṃ niṣevet | kṣārāgadam vā lavaṇaṃ viḍam vā guḍapragāḍhān atha sarṣapam vā | amlena vā saindhavahiṃguyuktau sabījapūrṇṇau sukṛtau trivargau | kaṭutrikam vā lavaṇair upetaṃ pibet snuhīkṣīravimiśritam vā | kṛṣṇājamodākṣasamāgnikāni tulyaṃ pibed vā magadhānikumbhau | uṣṇābhir adbhir magadhodbhavānāṃ kalkam pibed vāpy atha nāgadantyā | vyoṣaṃ karañjasya phalaṃ haridrāṃ mūlaṃ samaṃ vāpy atha mātuluṅgyāḥ | cchāyāviśuṣkā guḍikā kṛtās tāḥ hanyur visūciṃ nayanāñjanena | suvāmitaṃ sādhu virecitaṃ vā sulaṅghitam vā manujaṃ viditvā | peyādibhir dīpanapācanīyaiḥ samyakkṣudhārttaṃ samupakrameta || āmaṃ śakṛd vā nici bhūyo vibaddhaṃ viguṇānilena | pravarttamānaṃ na yathāstam etad vikāram ānāham udāharanti | tasmiṃ bhavaty āmasamudbhave tu bhramapratiśyāyaśirovidāhāḥ | āmāśaye śūlam atho gurutvaṃ hṛtstambham udgāravighātanañ ca | stambhaḥ kaṭīpṛṣṭhapurīśamūtre śūlo tha mūrcchā sa śakṛd vamec ca | śvāsaś ca pakvāśayaje bhavanti liṅgāni cātrālasakodbhavāni | āmodbhave vāntam upakrameta saṃsaktabhaktaṃ kramadīpanīyaiḥ | athetaraṃ yo na śakṛd vameta taṃ sādhayet svinnam imaiḥ prayogaiḥ | viṣūcikāyāṃ parikīrttitāni dravyāṇi vairecanikāni yāni | saṃcūrṇṇya varttim vitared vidhijño mahiṣyajāvyuṣṭragavāṃś ca mūtraiḥ | svinnasya pāyau viniveśya tāś ca cūrṇṇāni caiṣāṃ pradhamet tu nāḍyā | mūtreṇa vā sādhya yathāvidhāṇaṃ dravyāni yāny ūrdhvam adhaś ca yānti | kvāthena tenāśu nirūhayīta mātrārdhayuktena samākṣikeṇa | tribhaṇḍipiṣṭaṃ lavaṇaprakuñcaṃ datvā viriktaṃ kramam ādiśec ca | eteṣv eva ca tailena sādhitena sukhāmbunā | prāptaṃ yadi na ca syād vā bhāgeṣv eṣv anuvāsanam iti || kāyaci || 19 || 0 ||
[Adhyāya 57: draft edition based on MS K] athāto rocakapratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ || doṣaiḥ pṛthak trividhasokasamucchrayāc ca bhaktāyaneṣu hṛdi cāvatate pragāḍhaṃ | nānne rucir bhavati taṃ bhiṣajo vikāraṃ bhaktopaghātam iha pañcavidhaṃ vadanti | | hṛcchūlaśoṣavamathuḥ svarasaṃkṣayāc ca vātā sadāhamadatṛḍ vamane ca pittaṃ | pittāt kaphena hṛdaye gurutāvilepaḥ śleṣmaprasekavamathuḥ śiraso rujañ ca | sarvātmakaṃ trividhaliṃgam atho vadanti || śokopaghātajam athānilalakṣaṇais tu | vātātmake virasam āsyam arocake tu pittena tiktakaṭukaṃ madhuraṃ kaphena | sarvair upetam upadhārayasannipāte | dainyaṃ bhṛśam bhavati śokasamudbhave tu | vāṃtovacādir anile vidhivat pibec ca snehoṣṇatoyamadirānyatamena cūrṇṇaṃ | kṛṣṇāviḍaṃgayavabhasmahareṇubhārgīrāsnailahiṃgulavaṇottamanāgarāṇāṃ | pitte guḍāmbumadhurair vamanaṃ praśastaṃ lehaś ca saindhavasitāmadhusarpiriṣṭaḥ | nimbāmbuccharditavataḥ kaphaje nupānaṃ rājadrumāmbu madhunā tu sadīpyakāḍhyaṃ | cūrṇṇaṃ yad uktam atha vā tilaje tad eva sarvaiś ca sarvakṛtam evam upakrameta | drākṣāpaṭolaviḍavetrakarīranimbamūrvābhayākṣabadarāgalakendravṛkṣāḥ | bījaiḥ karañjanṛpavṛkṣabhavaiś ca piṣṭai lehaṃ pacet surabhimūtrayutaṃ yathāvat | mustāvacākaṭukarohiṇinirdahanyas tulyātha vāpi rajanābhayasaṃprayuktā | mūtre vike dviradamūtrayutāḥ paced vā pāṭhāsamām ativiṣāṃ rajanāñ ca mukhyāṃ | maṇḍūkim arkam amṛtāṃ raśalāṃgalākhyāṃ mūtre paceta mahiṣasya vidhāṇavidvān | etān na santi caturo bhyasatas tu lehān gulmāruciś ca śikhisādahṛdāmayāś ca | sātmyāsvadeśacaritāṃ vividhāṃś ca bhakṣyāṃ pānāni mūlaphalaṣāḍavarogayogāṃ | seved rasāṃś ca vividhāṃ vividhaiḥ prakārair bhuñjīta vāpi laghurūkṣamanaḥsukhāni | āsthāpanaṃ vividham atra virecanañ ca kuryān mṛdūni śirasaś ca virecanāni | trīṇy ūṣaṇāni triphalāṃ rajanīdvayañ ca cūrṇṇīkṛtāni yavaśūkavimiśritāni | kṣaudrāyutāni vitaren mukhadhāvanārthaṃm anyāni tiktakaṭukāni ca bheṣajāni | mustādirājaphalavargadaśāṃgasiddhaḥ kvāthair jayen madhuyutair vividhaiś ca lehaiḥ || mūtrāsavair guḍakṛtaiś ca tathāpy ariṣṭaiḥ kṣārāsavaiś ca madhumādhavatulyagandhaiḥ | syād eṣa eva kaphavātaharo vidhiś ca | śātiṃ gate hutabhuji praśamāya tasya | icchāvināśabhayajeṣu ca bādhakeṣu | bhāvād bhavāya vitaret khalu śalyatāpān | artheṣu cātipatiteṣu punarbhavāya paurāṇikaśrutimukhair avamānayeta iti || kāyaci || 20 || 0 || cchardi hikkā śvāsakāsaḥ svaraghātam athāparaṃ | pratiśyāyaḥ krimiś caiva sodāvarttā visūcikā | arocakena ca tathā pūryate dvitīyo daśaḥ || ❈ ||