[Nidānasthāna]
[Adhyāya 1: draft edition based on MS H]
2.1.1 athāto vātavyādhinidānaṃ
vyākhyāsyāmaḥ ||
2.1.3 dhanvantarin dharmmabhṛtām
variṣṭham amṛtodbhavaṃ |
caraṇāv upasaṃgṛhya suśrutaḥ paripṛcchati ||
2.1.4 vāyoḥ prakṛtibhūtasya
vyāpannasya ca bhūpate |
sthānaṃ rogavibhāgañ ca vadasva vadatām varaḥ ||
2.1.5 tasya tad vacanaṃ śrutvā
jagāda bhagavān ṛṣiḥ
svayaṃbhūr eṣa bhagavān vāyur ity abhiśabditaḥ ||
2.1.6 svātantryān nityabhāvāc ca
sarvvagatvāt tathaiva ca |
sarvveṣām eva sarvvātmā sarvvalokanamaskṛtaḥ ||
2.1.7 sthityutpattivināśeṣu
bhūtānām eṣa kāraṇaṃ |
avyakto vyaktakarmmā ca śīto rūkṣo laghuś caraḥ ||
2.1.8 tiryaggo dviguṇaś caiva
rajovahula eva ca |
acintyavīryo doṣāṇāṃ netā rogasamūharāṭ ||
2.1.9 āśucārī muhūś cārī
pakvādhānagudālayaḥ |
dehe vicarata s tasya lakṣaṇāni nivodha
me ||
2.1.10 indriyārthāya sampattir
ddoṣadhātvagnisāmyatāṃ |
kriyāṇām ānulomyañ ca kuryād vāyur adūṣitaḥ ||
2.1.11 yathāgni pañcadhā bhinno
nāma sthānātmakarmmabhiḥ |
bhinno 'nilas tathā hy eko nāmasthānakriyāmayaiḥ ||
2.1.12 prāṇodānaḥ samānaś ca vyāno 'pānas tathaiva ca |
sthānasthā mārutāḥ pañ ca yāpayanti śarīriṇaṃ ||
- The words
prāṇaḥ and
udānaḥ have undergone double
sandhi. See Oberlies 2003: para 1.8.4
2.1.13 yo 'nilo vaktrasaṃcārī sa
prāṇo nāma dehadhṛk |
so nnam praveśayaty antaḥ prāṇām̐ś cāpy avalamvate ||
2.1.14 prāyaśaḥ kurute cāpi hikvā
śvāsādikān gadān |
udāno nāma yo 'py ūrdhvam upaiti pavanottamaḥ ||
2.1.15 tena bhāṣitagītādir vviśeṣo
'bhipravarttate |
ūrdhvajatrugatān rogān karoti ca viśeṣataḥ ||
2.1.16 āmapakvāsayacaraḥ samāno
'gni sahāyavān |
annam pacati tajjām̐ś ca bhāvān pravivinakti saḥ ||
2.1.17 gulmāgni sa jñātīsārān
prāyaśaś ca karoti hi ||
kṛtsnadehacaro vyāno rasasamvāhanodyataḥ |
2.1.18 svedāsṛksrāvaṇaś cāpi
sarvvathā ceṣṭayaty api ||
kruddhaś ca kurute rogān ghorān vastigudāśrayān ||
2.1.19 pakvādhānālayo 'pānaḥ kāle
karṣati cāpy adhaḥ |
vātamūtrapurīṣāṇi śukragarbhārttavāni ca ||
2.1.20 kruddhaś ca kurute rogān
ghorān vastigudāśrayān ||
śukradoṣāḥ pramehāś ca vyānāpānapradoṣajāḥ |
2.1.21 yugapat kupitāś cāpi dehaṃ
bhindyur asaṃśayaṃ || o ||
ataḥ sarvvān pravakṣyāmi nānāsthānāntarāśritān |
2.1.22 vahuśaḥ kupito vāyur
vvikārān kurute hi yān ||
vāyur āmāsaye kruddhaḥ kuryāc chardyādikān gadān |
2.1.23 mohaṃ mūrcchām pipāsāṃ ca
hṛdgraham pārśvavedanāṃ ||
pakvāsayastho ntrakūjaṃ śūlādhmānau karoti ca |
2.1.24 kṛcchramūtrapurīṣatva
mānāhantrikavedanāṃ ||
śrotrādiṣv indriyavadhaṃ kuryāt kruddhaḥ samīraṇaḥ |
2.1.25 vaivarṇṇyaṃ sphuraṇaṃ
rūkṣaṃ suptiṃ cumucum āyanaṃ ||
tvakstho nistodanaṃ granthīn sarujān māṃsasaṃśritaḥ |
2.1.26 tathā medāśritaḥ kuryād
granthīn mandarujo vraṇān
2.1.27 kuryād sirāgataḥ śūlaṃ
sirākuñcanapūraṇaṃ |
snāyuprāptaḥ snāyujālaṃ stambhayatyākṣipaty api ||
2.1.28 hanti sandhigataḥ saṃdhīn
śūlaśophau karoti ca |
asthibhedaḥ praśoṣaś ca kuryāc chūlañ ca tatkṛtaḥ ||
2.1.29 tathā majjagate rukca na
kadācit praśāmyati |
apravṛttim pravṛttim vā vikṛtāṃ śukragonilaḥ ||
2.1.30 hastapādaśirodhātūn tathā
sañcarati kramāt |
vyāpnuyād vākhilaṃ deham vāyuḥ sarvvagato nṛṇāṃ ||
2.1.31 stambhanākṣepaṇasvāpaśophaśūlām̐ś ca
sarvvaśaḥ |
sthāneṣūkteṣu sanmiśraḥ sanmiśrāḥ kurute rujāḥ ||
2.1.32 kuryād avayavasthaś ca
mātariśvā gadān vahūn |
2.1.34 prāṇe pittāvṛte
ccharddirddāhaścaivopajāyate ||
2.1.35 daurvvalyaṃ sadanaṃ tandrā
vairamyañ ca kaphāvṛte |
udāne pittayukte tu mohamūrcchābhramaklamāḥ ||
2.1.36 asvedaharṣo mandāgniḥ
śītatā kaphāvṛte |
svedadāhoṣṇyamūrcchāḥ syuḥ samāne pittasaṃyute ||
2.1.37 kaphena saṃge viṇmūtre
gātre harṣaś ca jāyate |
apāne pittayukte tu dāhoṣṇo raktamūtratā ||
2.1.38 adhaḥkāyagurutvañ ca śītatā
ca kaphāvṛte |
vyāne pittāvṛte dāho gātravikṣepaṇaḥ klamaḥ ||
2.1.39.1 stambhanoddaṇukaś cāpi
śothaśūlaṃ kaphāvṛte ||
2.1.40 prāyaśaḥ sukumārāṇāṃ
mithyāhāravihāriṇāṃ ||
doṣādhvamadyapramadāvyāyāmaiś ca prapīḍitān ||
2.1.41 anudeśaviparyāsādamātmyānāñ
ca bhojanāt|
sthūlam vyāyāmavato vātaraktam prakupyati ||
2.1.42 hastyaśvoṣṭrair gacchato
'nyaiś ca vāyuḥ kopaṃ yāyātkāraṇaiḥ sevitaiś ca |
tīkṣṇoṣṇāmlakṣāraśākādibhojyaiḥ santāpād yair bhūyasā sevitaiś ca
||
2.1.43 śīghraṃ raktam vidravaty
āśu tac ca vāyor mārggaṃ saṃruṇadhdhy āśu yātaḥ |
kruddho 'tyartham mārgarodhād vipannas
2.1.44 tat saṃpṛktam vāyunā
dūṣitena || tat prāvalyād ucyate vātaraktaṃ
tadvat pittaṃ dūṣitenāsṛjāktaṃ |
2.1.45 asparśecchātodabhedapraśoṣo
svāpopeto vātaraktena pādau ||
pittāsṛgbhyāṃ bhavatas tūgradāhāvatyarthoṣṇau raktaśophau mṛdū ca
|
2.1.46 kaṇḍūmantau svetaśītau sa
śoṣau pīnastabdhau śleṣmaduṣṭe tu rakte ||
sarvve duṣṭe śoṇite cāpi doṣāḥ svaṃ svaṃ liṃgam pādayor
ddarśayanti ||
2.1.48 pādayor mmūlam āsthāya
kadācid dhastayor api |
ākhor vviṣamivakruddhas tad deham anusarppati ||
2.1.49 ājānusphuṭitaṃ yac ca
prabhinnam praśrutañ ca yat |
vātaraktam asādhyan tad yāpyaṃ samvatsarotthitaṃ ||
2.1.50 yadā tu dhamanīḥ
sarvvāḥkupitobhyeti mārutaḥ |
2.1.51 tad ākṣipaty āśumuhurmmuhur
ddehaṃ muhuś caraḥ ||
muhurmmuhus tvākṣipaṇād ākṣepaka iti smṛtaḥ |
2.1.52 yato yaṃ tāmyate
'tyarthamato jñeyo 'patānakaḥ ||
kaphānvito bhṛśam vāyus tāsv eva yadi tiṣṭhati |
2.1.53 sa daṇḍavat stambhayati sa
tu daṇḍāpatānakaḥ ||
2.1.54 dhanus tulyan named yas tu
sa dhanuḥ stambhasaṃjñitaḥ |
aṃgulīgulphajaṭharahṛdvakṣogalasaṃśritaḥ ||
2.1.55 snāyupratānam anilo yadā
kṣipati vegavān |
viṣṭabdhākṣastabdhahanur bhagnapārśvaḥ kaphān vaman ||
2.1.56 abhyantaran dhanuriva yadā
nāmyati mānavaḥ |
tadā so 'bhyantarāyāmaṃ kurute māruto valī ||
2.1.57 bāhyasnāyupratānastho
bāhyāyāmaṅ karoti ca |
tam asādhyaṃ vudhāḥ prāhur vvakṣaḥ kaṭyūrubhañjanaṃ ||
2.1.58 kaphapittānvito vāyur
vvāyur eva ca kevalaḥ|
kuryād ākṣepakaṃ tv anyaṃ caturtham abhighātajaṃ ||
2.1.59 garbhbhapātanimittaś ca
śoṇitātisravāc ca yaḥ |
abhighātanimittaś ca na sidhyaty apatānakaḥ ||
2.1.60 adhogamāś cordhvagāś ca
tiryaggāś cānilo valī |
yadātyartham prakupito dhamanīḥ pratipadyate ||
2.1.61 tadānyatarapakṣasya
sandhivandhānvimokṣayan |
hanti pakṣantamāhuś ca pakṣāghātam bhiṣagvarāḥ ||
2.1.62 tasya kṛtsnaṃ śarīrārddham
akarmmaṇyam acetanaṃ |
tataḥ patatyasūn vāpi tyajaty anilapīḍitaḥ ||
2.1.62.1 dāhaḥ santāpamūrcchā
syur vvāyau pittasamanvite |
śaityaśophagurutvañ ca tasminn eva kaphānvite ||
2.1.63 śuddhavātāhatampakṣaṃ
kṛcchraṃ sādhyatamam viduḥ |
sādhyam anyena saṃsṛṣṭam asādhyaṃ kṣayahetukaṃ ||
2.1.68 uccair vvyāharato 'tyarthaṃ
khādataḥ kaṭhināni vā |
hasato jṛmbhato bhārāc chayanād viṣamād api ||
2.1.69
arddayitvānilo vaktramardditañjanayaty ataḥ ||
2.1.70 vakrī bhavati vaktrārddhaṅ
grīvā cāpy upavarttate ||
śiraś calati vākbhaṃgo netrādīnāṃ ca vaikṛtaṃ |
2.1.71 grīvācivukadantānāṃ tasmin
pārśve ca vedanā ||
2.1.72 tam ardditam iti prāhur
vvyādhiṃ vyādhivicakṣaṇāḥ ||
2.1.73 kṣīṇasyānimiṣākṣasya
praśaktāvyaktabhāṣiṇaḥ ||
na sidhyaty ardditam vāḍhaṃ trivarṣam vepanasya ca ||
2.1.74 pārṣṇipratyaṅgulīnāṃ yā
kaṇḍarā sānilārdditā |
sakthnaḥ kṣepanna gṛhṇāti gṛdhrasīti ca sā smṛtā ||
2.1.75 talam pratyaṃgulīnān tu
kaṇḍarā vāhupṛṣṭhataḥ |
vāhvoḥ karmmakṣayakarī viśvañcītīha cocyate ||
2.1.76 vātaḥ śoṇitajaḥ śopho
jānumadhye mahārujaḥ |
jñeyaḥ kroṣṭukaśīrṣeti sthūlaḥ kroṣṭukaśīrṣavat ||
2.1.77 vāyuḥ kaṭyāśritaḥ sakthnaḥ
kaṇḍarāmākṣipedyadā |
khañjas tadā bhavej jānuḥ paṃguḥ sakthnor dvayor vyadhāt ||
2.1.78 prakāmam vepate jantuḥ
khañjann iva ca gacchati |
kalāyakhañjantam vidyān muktasandhipravandhanaṃ ||
2.1.79 nyaste tu viṣame pāde rujaṃ
kuryāt samīraṇaḥ |
vātakaṇṭaka ity eṣa jāyate khalukāśrayaḥ ||
2.1.80 pādayoḥ kurute dāham
pittāsṛksahito 'nilaḥ ||
viśeṣataś caṅkramataḥ pādadāhan tam ādiśet ||
2.1.81 hṛṣyate caraṇau yasya
bhaveyātāñ ca suptakau |
pādaharṣaḥ sa vijñeyaḥ kaphavātaprakopajaḥ ||
2.1.82 aṃsadeśasthito vāyuḥ
śoṣayaty aṃgavandhanaṃ |
sirāś cākuñcya tatrastho janayaty avavāhukaṃ ||
2.1.83 yadā śabdavaham vāyuḥ
śrotre āvṛtya tiṣṭhati |
śuddhaḥ śleṣmānvito vāpi vādhiryantena jāyate ||
2.1.84 āvṛtya vāyuḥ sakapho
dhamanīḥ śabdavāhinīḥ |
narāṅ karoty akriyakāmmūkamirmmiragadgadāṃ ||
2.1.85 śirogrīvahanuḥ śaṃkhau
yasya bhindann ivānilaḥ |
karṇṇayoḥ kurute śūlaṃ karṇṇaśūlaḥ sa ucyate ||
2.1.86 adho yā vedanā yāti
varccomūtrāsayotthitā ||
bhindatīva gudopasthau sā tūnīnāma nāmataḥ ||
2.1.87 gudopasthotthitā saiva
pratilomam pradhāvitā |
vegaiḥ pakvāsayaṃ yāvat pratitūnīti sā smṛtā ||
2.1.88 sāṭopam atyagrarujam
ādhmānam udaram bhṛśaṃ |
ādhmānantam vijānīyād ghoram vātanirodhajaṃ ||
2.1.89 vimuktapārśvahṛdayan tad
evāmāsayotthitaṃ |
pratyādhmānam vijānīyāt kaphavyākulitānilaṃ ||
2.1.90 aṣṭhīlāvadghanaṃ granthim
ūddham āyatam unnataṃ |
vātāṣṭhīlām vijānīyād vahirmmārggāvarodhinīṃ ||
2.1.91 etām eva rujāyuktaṃ
vātaviṇmūtrarodhinīṃ |
pratyaṣṭhīlām iti vadej jaṭhare tiryagutthitām iti ||
|| vātavyādhinidānaṃ prathamaḥ || 1 ||
[Adhyāya 2: draft edition based on MS H]
2.2.1 athāto 'rśasānnidānaṃ
vyākhyāsyāmaḥ ||
2.2.3 ṣatarśāṃsi bha vanti ||
vātapittokaphaśoṇitasannipātaiḥ sahajāni ceti ||
2.2.4 tatrānātmavatāṃ yathoktaiḥ
pra kopanaiḥ prakupitāḥ doṣāś caiḥ kaikaśaḥ | dvandvaśaḥ sama stāḥ
śoṇitasahitā vā yathoktaṃ prasṛtāḥ | viśeṣato mandāgneḥ
pradhānadhamanīr anuprapadyā dho gatvā gudam āgamya pradūṣya
gudavalīrmmāsam prarohaṃkandāñ janayanti tāny arśāṃsīty ācakṣate
||
2.2.5 tatra
sthūlāntrapratibaddhamardhapañcamāṅagulaṃ gudamādusta smina
valayastisrodhyadhdaṅagulāntarasambhūtāḥ | pravāhiṇī visṛjanī
saṃvaraṇī ceti |
2.2.6 romāntebhyo yavādhyardho
gudauṣṭhaḥ |
2.2.7 prathamā tu
gudauṣṭhādaṅagulamātre
2.2.8 teṣāṃ tu bhaviṣyetāṃ
pūrvarūpāṇi | annena śraddhā kṛcchrāt paktir amlīkān na vijṛmbheḥ
saktisadanamācopaḥ kārśyamudgārabāhulyam akṣṇoḥ śvayathur ntra
daparikartanaṃ kāsaśvāsaḥ pāṇḍurogagrahaṇīdoṣaḥ kadācittadā
balahānirindriyayaiḥ daurbalyam |
2.2.9 jāte śvetānye va lakṣaṇāni
pravyaktatarāṇi bhavanti ||
2.2.10 tatra mārutāt pariśu
ṣkāruṇavivarṇāni viṣamamadhyamāni
kadambapuṣpatuṇḍikerīkānāḍīmukhasūcīmukhākṛtīni tair upadrutaḥ
saśūlaṃ saṃhatamupaveśyate | kaṭīpraṣṭhagudamadeṣu cāsya vedanā
gulmāsthīlāplīhodarāṇi cāsya tannimittāny eva
kṛṣṇanakhanayanavadanamūtrapūrī ṣas ś ca puruṣo
bhavati ||
2.2.11 pittāntunīlāgrāṇi tanūni
visa rpāni pīttāvabhāsāni yakṛtprakāśāni śukajihvāsaṃsthanāni
yavamadhyāni jalaukāvaktusadṛ śāni praklinnāni bhavanti | tair
upadṛtaḥ sadāhaṃ sadṛṣitamavi pakvam atisāryate | dāhajvarapipāsāś
cāsyopadravā bhavanti | tannimittāny eva
pītanakhanayanavadanamūtrapurīṣaś ca puruṣo bhavati |
2.2.12 śleṣmajāni mahāmūlāni
sthirāṇi vṛttāni snigdhāni pāṇḍuni śuklāvabhāsāni
karīrapanasāsthigostanākānāṇi na bhidyante na sravanti ca
kaṇḍubahulāni ca bhavanti | tair upadṛtaḥ saśleṣmakam analpam
āmaṃvasā medaḥ | prakāśam atisāryate |
sobhūśītajvarārocakāvipākaśiro gauravagātu sadanāni yāsya
tannimittāny eva śuklanakhanayanavadanamūtrapurīṣavaṇṇaś ca puruṣo
bhavati |
2.2.13 raktajāni tunyatrodha
prarohavidruma kākaṇantikāphalasadṛśāni pittalakṣaṇāni ceti | yadā
tu gāḍhapurīṣaprapīḍitāni bhavanti | tad ātyarthaṃ duṣṭam analpam
asṛk sahasā visṛjanti | tasya cā ti pravṛttau śoṇitāti
yogopadravāś cāsya bhavanti ||
2.2.14 sannipātajāni
sarvalakṣaṇayuktāni |
2.2.15 sahajāni
duṣṭaśukraśoṇitanimittāni | teṣāṃ doṣata eva prasādanaṃ kartavyaṃ
| viśeṣataś cātra durdarśanāni paruṣāruṇa pāṇuni dāruṇāny
antarmukhāni | tair upavidrutaḥ kṛṣo 'lpabhuk sirāsantata gātro
'lpaprajaḥ kṣiṇaretaś ca bhavati ||
2.2.16 bhavati cātra |
bāhyamadhyamayor dvalyoḥ pratikuryād bhiṣakvaraḥ |
valyāmasyantarāyāṃ tu
2.2.17
ni.2.17 parkupitās tu doṣā meḍhramabhiprapannā
māṃsaśoṇite pradūṣya kaṇḍūṃ janayanti tataḥ kaṇḍūyanāt kṣataṃ
samupajāyate tasmiṃś ca kṣate duṣṭamāṃsajāḥ prarohāḥ
picchilalarudhirasrāviṇo jāyante kūrcakino 'bhyantaramupariṣṭādvā
te tu śepho vināśayantyupaghnanti ca puṃstvaṃ yonimabhiprapannāḥ
sukumārān durgandhān picchilarudhirasrāviṇaśchatrākārān karīrāñ
janayanti te tu yonimupaghnantyārtavaṃ ca | nābhimabhiprapannāḥ
sukumārān durgandhān picchilān gaṇḍūpadamukhasadṛśān karīrāñ
janayanti ta evordhvamāgatāḥ śrotrākṣighrāṇavadaneṣvarśāṃsy
upanirvartayanti tatra karṇajeṣu bādhiryaṃ śūlaṃ pūtikarṇatā ca
netrajeṣu vartmā varodho vedanā srāvo darśananāśaś ca, ghrāṇajeṣu
pratiśyāyo 'timātraṃ kṣavathuḥ kṛcchrocchvāsatā pūtinasyaṃ
sānunāsikavākyatvaṃ śiroduḥkhaṃ ca vaktrajeṣu
kaṇṭhauṣṭhatālūnāmanyatam asmiṃs tair gadgadavākyatā rasājñānaṃ
mukharogāś ca bhavanti ||
2.2.18 ni.2.18
vyānas tu prakupitaḥ śleṣmāṇaṃ parigṛhya bahiḥ sthirāṇi
kīlavadarśāṃsi nirvartayati tāni carmakīlāny arśāṃsīty ācakṣate ||
2.2.19 ni.2.19
bhavanti cātra--- teṣu kīleṣu nistodo mārutenopajāyate | śleṣmaṇā
tu savarṇatvaṃ granthitvaṃ ca vinirdiśet ||
2.2.20 ni.2.20
pittaśoṇitajaṃ raukṣyaṃ kṛṣṇatvaṃ ślakṣṇatā tathā|
samudīrṇakharatvaṃ ca carmakīlasya lakṣaṇam||
2.2.21 ni.2.21
arśasāṃ lakṣaṇaṃ vyāsāduktaṃ sāmānyatas tu yat | tat sarvaṃ
prāgvinirdiṣṭāt sādhayed bhiṣajāṃ varaḥ ||
2.2.22 ni.2.22
arśaḥsu dṛśyate rūpaṃ yadā doṣadvayasya tu | saṃsargaṃ taṃ
vijānīyāt saṃsargaḥ sa ca ṣaḍvidhiḥ ||
2.2.23 ni.2.23
tridoṣāṇyalpaliṅgāni yāpyāni tu vinirdiśet | dvandvajāni
dvitīyāyāṃ valau yāny āśritāni ca ||
2.2.24 ni.2.24
kṛcchrasādhyāni tāny āhuḥ parisaṃvatsarāṇi ca |
sannipātasamutthāni sahajāni tu varjayet ||
2.2.25 ni.2.25
sarvāḥ syur valayo yeṣāṃ durnāmabhir upadrutāḥ | tais tu pratihato
vāyur apānaḥ sannivartate ||
2.2.26 ni.2.26 tato
vyānena saṅgamya jyotirmṛdgāti dehinām ||
iti suśrutasaṃhitāyāṃ nidānasthāne 'rśonidānaṃ nāma
dvitīyo 'dhyāyaḥ ||2 ||
[Adhyāya 3: draft edition based on MS H]
2.3.8 tatra śleṣmāśmarī
śleṣmalamannamabhyasato 'tyarthamupalipyādhaḥ parivṛddhiṃ prāpya
bastimukhamadhiṣṭhāya śroto nirupaṇaddhi | tasya
mūtrapratighātāddālyate bhidyate nistudyata iva ca bavastiguruḥ ca
bhavati | ūṣmarī cātra śvetā snigdhā mahatī kukkuṭāṇḍapratīmā
madhuvarṇā bhā bhavati | tāṃ ślaiṣmikīmiti vidyāta |
2.3.9 pittayuktas tu śleṣmā
saṃghātamupagamya yathoktaṃ parivṛddhimprāpya bastimukha
madhiṣṭhāya sroto niruṇaddhi | tasya mūtrapratighātādūṣyate
cūṣyate pacyate iva bastiruṣṇaś ca bhavati | aśmarī cātra saraktā
pītāvabhāsā kṛṣṇā bhallātakāpratimā madhuva bhā bhavati | tāṃ
paittikīmiti vidyāta ||
2.3.10 vātayuktastu
śleṣmāsaṃghātamupagamya yathoktaṃ parivṛddhimprāpya
bastimukhamadhiṣṭhāya sroto niruṇaddhi | tasya
mūtrapratīghātāttīvrā vedanā bhavati | tayā 'tyarthaṃ pīḍamāno
dantān khādanti nābhimpīḍayati meḍhraṃ pramṛdgāti garddhayati
vidahati | vātamūtrapurīṣakṛcchrtāda bhavati | aśmarī cātra śyāvā
viṣamā kharā paruṣā kadambapuṣpavatkaṇṭakācitā bhavati | tāṃ
vātikī miti vidyāta ||
2.3.11 prāyeṇatās tisro 'śmaryo
bhavanti |
divāsvapnasamāsanādhyāsanaśītasnigdhamadhurāhārapriyatvādbālānāṃ
teṣām evāvalpabastikāyatvād amāṃsopavayāc ca sukhagrahaṇāharaṇāś
ca bhavanti | mahatān tu śukrāśmarī śukranimittā bhavati ||
2.3.12 maithunavighātāc chakram
upasthitam anirgacchanvimārgamanilovigṛṣkavṛṣaṇayorantare
saṃharati saṃhṛtya copaśoṣayati sāmūtramārgam āvṛtya mūtrakṛcchraṃ
basti śirasi vedanāṃ śepasi muṣkayoś ca śvayathum utpādayati
nipīḍitāmātre ca tasminnavakāśe pravilayam āpadyate | tāṃ
śukrāśmarīm iti vidyāta || atha jātāsu vedanā sumūtradhārā
susaṅgaḥ sarudhira mūtravikiraṇaḥ ||
2.3.13 bhavati cātra
2.3.14 sā bhinnamūrtidvārtena
śarkkarety abhidhīyate ||
2.3.16 mūtrasrotaḥ pravisṛtā
saktāḥ kuryād upadravān |
2.3.17 daurbalyaṃ sadanaṃ kārśyaṃ
kukṣiśūlarocakam | pāṇḍutvam uṣṇavātaṃ ca tṛṣṇā hṛtpīḍanam vamīm
||
2.3.18 nābhipṛṣṭhakaṭīmuṣkagudavaṃkṣaṇaśepasām |
nakradvāras tanutvakkomadhye bastir adhomukhaḥ|
2.3.20 alaburivarūpeṇa
sirāsnāyubhirāvṛtaḥ | mūtrāsayomalādhāraḥ prāṇāyatanamuttamam |
2.3.22 nāḍībhir upanītasya
mūtrasyāmāsayāntarāta |
2.3.23 jāgrataḥ svapno vāpi
saniṣyandena pūryate || āmukhāt salile nyastaḥ pārśvebhyaḥ
pratipūryate ||
2.3.24 nave ghaṭe yathā
vaddhibastimūtrasya pūryate | etenaiva ttu kalpena vātaḥ pittaṃka
pho 'pi vā |
2.3.25 mūtrayuktam upasnehān
praviṣya kurute 'śmarīn || apsu svacchā svapi yathā niṣiktāsu nave
maṇau |
2.3.26 bhavet kālāntarāt paṅkaḥ
tavdadaśmarisambhavaḥ || saṃhṛtyāpo yathā divyāṃ māruto 'gniś ca
vaidyutaḥ ||
2.3.27ab tadvad valāsaṃ
bastisthamuṣmā saṃhṛtya sānilaḥ ||
2.3.27cd mārute viguṇe bastau
mūtraṃ samyagra varttate | vikārā vividhāś cāpi pratilome bhavanti
hīti ||
aśmarīnidāne tṛtīyaḥ |
[Adhyāya 4: draft edition based on MS H]
2.4.1 athāto bhagandarāṇān nidānaṃ
vyākhyāsyāmaḥ ||
2.4.3 vātapittaśleṣmasannipātāgantukanimittāḥ
śataponakoṣṭragrīva parisrāviśambūkāvartonmārgiko yathāsaṃkhyaṃ
pañcabhagandarā bhavanti | te tu
gudabastibhagapradeśadāraṇābhagandarā ity ucyante |abhinnās tu
piḍakā bhinnās tu bhagandarāḥ ||
2.4.5 tatrāpathyasevināmvāyuḥ
prakupitaḥ sannivṛttaḥ sthirībhūto gudamabhigato gudadvārādaṅgule
dvyaṅgule aṅgule vā māsaśoṇitamabhi pradūṣyā ruṇavarṇṇāṃ
piḍakāñjanayati | sāsyatodādīn vedanāviśeṣānupajanayati |
apratikriyamāṇā ca pākam upaiti | mūtrāsayābhyāsagatatvāc ca
vraṇapraklinnaḥ śataponakavadaṇumukhaiś chidrair āpūryate | tāni
cacchidrāṇy ajasraṃbhenānuviddham āsrāvam pravahanti | vraṇaś
chidyate bhidyate tāḍyate sūcībhiriva nistudyate gudaś cāvadīryate
vātamūtrapurīṣaretasām apy āgamaś ca taicchidrair vati tambhagandaraṃ śataponakamityācakṣate ||
2.4.6 pittaṃ tu kupitam anilenādhaḥ
preritaṃ pūrvvavad evāvasthitaṃ raktān
tanvīmucchritāgrāmuṣṭragrīvākārām piḍakāñ janayati | sāsyadāhādīn
vedanāviśeṣān upajanayati | apratikriyamāṇā ca pākam upaiti
|vraṇaś cāgnikṣārābhyām iva dahyate durgandham uṣṇam āsrāvaṃ
sravaty upekṣitaś ca vātamūtrapurīṣaretāṃsi visṛjati taṃ
bhagandaramuṣṭragrīvamityācakṣate ||
2.4.7 śleṣmā prakupitaḥ
samīraṇenādhaḥ preritaḥ pūrvvavadevāvasthitaḥ śuklāvabhāsāṃ
sthirāpkaṃṇḍūmatīmpiḍakāñ janayati | sāsyakaṇḍvādīnvedanāviśeṣān
upajanayati | apratikriyamāṇā ca pākam upaiti | vraṇaś ca kaṭhinaḥ
sasaṃrambhaḥ kaṇḍūprāyaḥ picchilamāsrāvaṃ sravaty upekṣitaś ca
vātamūtrapurīṣaretānsi visṛjati tam bhagandaram parisrāviṇam ity
ācakṣate ||
2.4.8 vāyuḥ prakupitaḥ
prakupitaumupittaśleṣmāṇauparigṛhyādhogatvā pūrvvavadevasthitaḥ
pādāṅguṣṭhapramāṇāṃ sarvvaliṃgāmpiḍaktāñjanayanti | tesya
todadāhakaṇḍvādīn vedanāviśeṣān upajanayanty apratikriyamāṇāś ca
pākaṃgacchanti | vraṇaś ca nānāvidhavarṇṇavedanā nānāvidhavarṇṇam
āsrāvaṃ sravati pūrṇṇanadīśambukāvarttavaccātrāsy uttiṣṭhati
vedanāviśeṣāḥ| taṃ bhagandaraṃ śambukāvarttamity ācakṣate ||
2.4.9 mūḍhena tu bhāṃsthiśalyam
annam abhyavahṛtaṃ yad āgāḍhapurīṣonmiśram apānenādhaḥ preritam
asamyag āgataṃ gudaṃ kṣiṇoti | tadā tatra kṣatanimittāṅgatir
upajāyate || tasmi~ścakṣate pūyarudhirāvarṇṇaimāṃsakothe bhūmāviva
jalapraklinnāyāṃ krimayaḥ sañjāyate | te bhakṣayanto gudamanekadhā
pārśvato 'vadārayanti tasya taiś ca kṛmikṛtair mmārgair
vvātamūtrapurīṣaretatāṃsy abhiprapadyante | tam bhagandaram
unmārgiṇam ity ākṣate ||
2.4.10 bhavati cātra |
2.4.13 ghorāḥ sādhayitunduḥkhāḥ
sarvvaeva bhagandarāḥ | teṣv asādhyastridoṣotthaḥ kṣatajaś ca
bhagandara iti ||4||
bhagandaranidāne caturthaḥ ||
[Adhyāya 5: draft edition based on MS H]
2.5.1 athātaḥ kuṣṭhanidānam
vyākhyāsyāmaḥ ||
2.5.3 mithyāhārācārasya
pittaśleṣmāṇau prakupitauparigṛhyānilaḥ pravṛddhas tiryagāḥ sirāḥ
saṃprapadya samūddhūya bāhyamārgamprati samantādvikṣipati | yatra
yatra vikṣipto niścarati tatra tatra maṇḍalāni bhavanti | tatra ca
parivṛddhimprāpyāpratikriyamāṇobhyantaramanuprāptodhātūn
vidūṣayati |
2.5.4 tasya ca
pūrvvarūpāṇitvakpārūṣyamakasmādromaharṣaḥ kaṇḍusvedabahutvaṃ
suptatvamaṅgānāmasṛkkṛṣṇatā ca ||
2.5.5 tatra sapta mahākuṣṭhāni |
ekādaśakṣudrakuṣṭhāny evam aṣṭādaśa bhavanti | te vā mahākuṣṭhāny
aruṇodumbara aṣyojihvakapālakākaṇakapaṇḍurīkānidardṛkuṣṭhañceti
kṣūdrakuṣṭhāni tu sthūlāruṣkama ṣṭhaikakuṣṭhacarmmadalaṃ parisarppo visarppasidhmaṃ vicarccikā
kiṭimaṃ pāmā cakasā ceti ||
2.5.6 sarvvāṇi kuṣṭhāni savātāni
sapittāni saśleṣmāṇi sakrimāṇi bhavanti |utpannasya tu
grahaṇamabhi bhavānta ||
2.5.7 tra
vātenāruṇaṃ|pittenaudumbaraṃ |aṣyajihvakapālakākaṇakāni | śleṣmaṇā
puṇḍarīkaṃ dadṛkuṣṭhañcetyeṣāṃ tu mahatvaṃ sarvvadhātvanusāri
tvādasādhdhatvañceti |
2.5.8 tatra vātenārūṇavarṇṇāni
tanūni visarppīṇi todasvāpayuktāni bhavanti ||
pakvodumbaravarṇṇāny audumbarāṇi |aṣyajihvevakharāṇi aṣyajihvāni
|| kṛṣṇakapālikāprakāśāni kapālakuṣṭhāni |kākaṇanti
kaphalasadṛśāni atīva raktāni paryante ca kṛṣṇāni kākaṇanti kāni
teṣāṃ caturṇṇāmapyāṣācoṣaparidāhadhūmāyanāni | kṣiprotthāna
prapākabheditvāni ca sāmānyāni | puṇḍarīkaprakāśāni puṇḍarīkāny
atasīpuṣpavarṇṇānitāmrāṇi vā visarppīṇi piḍakā bhavanti
dardṛkuṣṭhāni ca tayordvayorapyutmannatā | parimaṇḍalatā
kaṇḍuścirotthānatvañceti ||
2.5.9 kṣudrakuṣṭhāny ata ūrdhvaṃ
vakṣyāmaḥ| aruḥkuṣṭhe sthūlamūlāny aruṃṣi saṃjāyaṃte sandhiṣu
dāruṇāni | mahākumaṣṭhe sarvvadehe bhavanti tvakkocaḥ
bhedāṅgadāhāḥ||
2.5.10 kṛtsne dehe yasya kṛṣṇo
ruṇovātaccaikāravyaṃ kuṣṭhamā sukaṣṭaṃ | kaṇḍucoṣautodahau tu
yasya kāle cāsmin carmmadalamvadanti |
2.5.11 vaisarpyaḥ syātsarvvataḥ
sarpyate tu tvagraktadīn vyāpya bhāvān suśīghraṃ ||
2.5.12 yasmin
sphoḍāsrāvavantastamāhnaḥ pārīsarpyanta nauḥ sarppamāṇaṃ |
svacchasvetapkaṃṇḍumaccāpibhiṣmaṃ paridhvaṃsimrāyasaścordvakāye |
2.5.12a pāṇau pādau dāruṇau yasya
rukṣaiśovākaṇaḍuḥsāvicarcciḥ pradiṣṭhā |
2.5.12b vaipādyākhyaḥ
pādayoścāvadīrṇṇu saivārthajñestīvrakaṇḍusadāhaḥ| kṛṣṇaṃ
kaṇḍummaṇlaṃ kaṇḍarañcaḥ śyāmopetaṃ kaiṭabhampathate tu ||
2.5.12c śukṣāva paiḍakāḥ āvacatyaḥ pāmetyuktāḥ
kaṇḍumatyugradāhāḥ| saivāsthedāstīvradāhair upetākjñathāḥ pāṇyau
kaṇḍurugrāḥ sthicau ca ||
2.5.12d kṛtsnedehe
paiḍakāḥkaṇḍumatyo tair āsrāvārākasetyucyate tu |
tatrāruṣkaṃrākasaṃyacca sidhmaṃ kaphādhiṣkadeka kuṣṭhammahacca | |
pittedrekātpārimarpyantu vidyādṛṣṭo niṣṭhaḥ kuṣṭhavargastridoṣaḥ |
2.5.17 kilāsamapi kuṣṭhavikāra eva
| tattu trividham vā te pittena ślemaṇeti | kuṣṭhakilāsayor
antaraṃ tv agatam eva kilāsam aparisrāvi ca | tadvātena
maṇḍalamaruṇamparidhvaṃsi ca | pittena
padmapatrapratīkāsaṃsaparidhāhaṃ ca | śleṣmaṇā svataṃ snigdhaṃ
kaṇḍurañ ca | tatra sambaddhamaṇḍalamantajātaṃ raktaromāṇañ ca
sādhyam agnidagdhañ ca
2.5.18 tatra kuṣṭheṣu tvakṣaṃkoca
svedaṇobhasvāpabhedakauṇyasvaropaghāto vātena | pākāvadaraṇam
aṅgulipatanaṃ karṇṇanāsābhaṅgākṣirāgāḥ kṣiprotyattayaḥ pittena |
kaṇḍuvarṇṇabhedaḥśobhāsrāvāḥ śleṣmaṇā |
2.5.19 tatrātibalapravṛttaṃ
puṇḍarīkaṃ kākaṇañcāsādhyamiti || ślokau ||
2.5.20 yathā vanaspatirjjātaḥ
prāpya kālaṃ krameṇa tu | antarbhūmimvigāhetamūlair
vvṛdvivivarddhitaiḥ ||
2.5.21 evaṃ kuṣṭhaṃ samutpannaṃ
tvaci kālaprakarṣataḥ | krameṇa dhātūn prāpnoti
narasyāpratikāriṇaḥ |
2.5.21a tvatsthe vaivarṇṇyam
aṅgeṣu kuṣṭhe raukṣyañ ca jāyate | tvakasrāvo romamaharṣañ ca
svedasyāti pravarttanaṃ ||
2.5.23 kaṇḍurvvipuyakaś caiva
kuṣṭhe śoṇitasaṃśrite |
2.5.24 bāhulyaṃ vaktraśoṣaś ca
kārkkaṣyampiḍakodgamaḥ|| todaḥ sphoṭasthiratvañ ca kuṣṭhe
māṃsasamāśrite ||
2.5.25a kauṇyaṅgatikṣayoṅgānām
bhedaḥ kṣatavisarpyaṇaḥ || medaḥ sthānagate liṃgan pūrvvoktāni
tathaiva ca |
2.5.26 nāsākṣibhaṅgorāgāś ca kṣate
ca krimisambhavaḥ || svaropaghātaś ca bhaved asthimajjā samāśrite
||
2.5.28 strīpuṃsoḥ kuṣṭhavāhnalyād
duṣṭaśoṇitaśukrayoḥ | yad apatyaṃ bhavej jātaṃ jñeyan tada pi
kuṣṭhilaṃ |
2.5.29 kuṣṭham ātmavataḥ sādhdhaṃ
tvagraktapiśitāśritaṃ || medogataṃ bhaved yāpyaṃm asādhyam ata
uttaraṃ |
2.5.29a devadravyagurūdravyaparadārābhimarṣaṇāt |
pāpmāpāpakṛtam etat kuṣṭham ity abhiṣa taṃ |
2.5.31 mriyate yadikuṣṭhena
punarjjāte na gacchati ||
2.5.32 āhārācārayoḥ proktām
āsthāya mahatī kriṃyāṃ || auṣadhīnām vviṣiṣṭānāṃ tapasaś
coniṣevaṇāt || yas tena mucyate jantuḥ puṇyāṅgatim avāpnuyāt |
2.5.33 pravātāṅgātrasaṃsparśān
niśvāsātsahabhojanāt ||
2.5.34 kuṣṭhajvaraś ca śoṣaś ca
netrābhiṣyanda eva ca | aupasargikarogāś ca saṃkrāmanti narānaram
iti ||ja||
kuṣṭhanidāne pañcamaḥ|
[Adhyāya 6: draft edition based on MS H]
2.6.1 athātaḥ pramehāṇān nidānam
vyākhyāsyāmaḥ ||
2.6.3 divāsvapnaprasaktam alasaṃ
śītasnigdhamadhuramedyadravān na pānam puruṣañ jānīyān pramehī
bhaviṣyatīti |
2.6.4 tasyaivaṃ pravṛttasya yadā
vātapittaśleṣamāṇo medaś coparipakvādhogatvā bastimukham āśritya
nirbhidyante tadā pramehān janayanti |
2.6.5 teṣām pūrvvarūpāṇi
pāṇipādataladāhaḥ snigdhaḥcikkanagātratā madhuraśuklamūtratā
tandrā ca |
2.6.6 tatrāvilaprabhūtamūtralakṣaṇāḥ sarvva eva
pramehā bhavanti |
2.6.7 sarvva eva
sarvvadoṣasamutthāś ca sahapiḍakābhiḥ|
2.6.8 tatra
kaphādudakekṣuvālikāsurāsikatāśanair llavaṇapiṣṭasāndraśukramehāḥ
phenamehaścetidaśa || pittānnīlaharidrāmvlakṣāramañjiṣṭhāmehāḥ
śoṇitamehaścetiṣaṭ || vātātsarppirvvasākṣaudramehāhastimehaś ceti
catvāro 'sādhyāḥ||
2.6.9 tatra
vātapittamedobhiranvitaḥ śleṣmāsvānmehān janayanti |
vātakaphaśoṇitamedobhir anvitampittaṃ |
kaphapittavasāmajjāmedobhir anvito vāyur iti ||
2.6.10 tatra svetam avedanam
udakatulyam udakamehī mehati | īkṣurasatulyam ikṣuvālikāmehī
|surātulyaṃ surāmehī sarujāṃ sikatānuviddhaṃ sikatāmehī |śanaiḥ
sakaphaṃ sāndraṃ śanairmmehī | viṣadaṃ lavaṇatulyaṃ lavaṇamehī
|hṛṣṭaromāpiṣṭatulyaṃ piṣṭamehī | āvilaṃ sāndraṃ sāndramehī |
śukratulyaṃ śukramehī || stokas tokaṃ saphenañ ca phenamehī mehati
||
2.6.11 ata ūrdhdvam pittanimittān
vakṣyāmaḥ | saphenam acchannīlannīlamehī mehati | sadāhaṃkadkaṃ
haridrābhaṃ haridrāmehī mehati | amlarasagandhamamlamehī
|sṛtakṣārapratimaṃ kṣāramehī | mañjiṣṭhodakaprakāśaṃ mañjiṣṭhamehī
|śoṇitamehī śoṇitammehati ||
2.6.12 vātanimittānvakṣyāmaḥ
||sarppiḥprakāśaṃ sarppirmmehī mehati | vasāprakāśaṃ vasāmehī |
kṣaudrasavarṇṇaṃkṣaudramehī
|mattamātaṅgavadanapradhūraṃhastimehimehati ||
2.6.13 upadravānata
ūrdhvamvakṣyāmaḥ ||makṣikopasarppaṇamālasyamāsyopadehaḥ
pratiśyāyaḥ |śaithilyamarocakā 'vipākau kaphaprasekaś chardyati
nidrākāsa iti śleṣmajānām upadravā bhavanti || vṛṣaṇayoravadaraṇaṃ
bastibhedo meḍhratodo 'mlīkāpipāsājvaro 'tīsāromūrcchāpāṇḍuroga
iti pittajānāmupadravā bhavanti || hṛdgrahau
daurbbalyamanidrālambhaḥ kampaḥśūlobadhdapurīṣatvaṃ śoṣaḥ kāsaḥ
śvāsa iti vātajānāmupadravābhavanti ||evamete viṃśati pramehāḥ
sopadravā vyākhyātāḥ ||
2.6.14 tatra vasāmedobhyām
abhipannaśarīrasya doṣair anugatadhātoḥ pramehiṇo navapiḍakāḥ
sañjāyante || tadyathā || sarāvikā | sarṣaṣī | kacchapikā | jālinī
| puttriṇī | masūrikā | alajī | vidārikā | vidradhikā ceti ||
2.6.15 antonnatā ca tadṛpā
nimnamadhyā sarāvikā |
gaurasarṣapasaṃsthānātatpramāṇā ca
sarṣaṣī ||
2.6.16 sadāhā kūrmmasaṃsthānājñeyā
kacchapikā budhaiḥ | jālinī tīvradāhā tu māṃsajālasamāvṛtā ||
2.6.17 mahaty alpacitā jñeyā
piḍakā cāpi putriṇī |
2.6.18 masūrasaṃsthānasamā vijñeyā
tu masūrikā || raktā śitā sphoṭacitā dāruṇā tvalajī bhavet |
2.6.19 vidārīkandavadvṛttā kaṭhinā
ca vidārikā || vidradher llakṣaṇair yuktā jñeyā vidradhikā budhaiḥ
||
2.6.19a ye yan mayāḥ smṛtā mehās
teṣāme tām tu tan mayāḥ ||
2.6.20 gude hṛdi śirasyaṃse pṛṣṭhe
marmmasu cotthitāḥ| sopadravā durbbalāgraiḥ piḍakāḥ parivarjjayet
||
2.6.21 kṛtsnaṃ śarīraṃniṣpīḍya
medomajjāvasāyutaḥ| adhaḥ prakramate vāyus tenāsādhyās tu
vātajāḥ|
2.6.22 pramehe pūrvvarūpāṇām
ākṛtir yatra dṛśyate | kiñcid asyadhikaṃ mūtraṃ taṃ pramehīti
nirddiśet |
2.6.23 kṛcchrāṇy arddhāni vā
yasmin pūrvvarūpāṇi mānave | pravṛttaṃ mūtram atyarthaṃ taṃ
pramehiṇam ādiśet ||
2.6.24 piḍakāpīḍitaṃ gāḍham
upasṭaṣṭam upadravaiḥ | madhumehiṇam ācaṣṭe sa cāsādhyatamaḥ
syāteḥ||
2.6.25 sa cāpi gamanāt sthānaṃ
sthānād āsanam eva ca | āsanād vṛṇute śayyāṃ śayane svapnam
icchati ||
2.6.26 yathā śuklādivarṇṇānām
pañcānām utkarṣāpakarṣakṛtena saṃyogaviśeṣeṇa
svetababhṛkapilakapotamecakādīnāṃ varṇṇānāmanekeṣām utpattir
bhavati | evam eva doṣadhātumalāhāraviśeṣeṇotkarṣāpakarṣakṛtena
saṃyogaviśeṣeṇa pramehanān ākaraṇam bhavati ||
2.6.27 bhavati cātra || sarvva eva
pramehās tu kālenāpratikāriṇaḥ madhumehatvam āyānti tadā sādhyā
bhavanti iti ||
pramehanidāne ṣaṣṭhaḥ ||
[Adhyāya 7: draft edition based on MS H]
2.7.1 athāta udarāṇān nidānam
vyākhyāsyāmaḥ ||
2.7.3 dhanvantarir dharmmabhṛtām
variṣṭho rājarṣir indrapratimo mahātmā | brahmarṣiputram
vinayopapannaṃ śiṣyaṃ śubhaṃ suśṛtam anvaśāsat ||
2.7.4 pṛthak samastair api doṣaiḥ
plīhodaram baddhagudavam vadanti | āgantukaṃ saptamam aṣṭaman tu
dakodaraṃ caiva bhavanti tāni ||
2.7.5 sudurbbalāgnerahitāśanasya
vṛddhiṃ gatatāḥ koṣṭham abhiprapannāḥ ||
2.7.6 gulmākṛtivyañjanalakṣaṇāni
kurvvanti ghorāṇyudarāṇi doṣāḥ ||koṣṭhādupasnehavadannasāro
niḥsṭatyaduṣṭo 'nilasaṃprayuktaḥ|
2.7.7 tvacaḥ samunnāsya śannaiḥ
samasitādhimarpyamāṇo jaṭharaṃ karoti ||
2.7.8 yadgṛhyapṛṣṭhodarapārśvavastī
na vivarddhate kṛṣṇasirāvanaddhaṃ |
2.7.9 samūḍhavātaṃ sarujaṃ saśabdaṃ
satodabhedampavanātmakantat || savoṣakṛṣṇājvaradāhayuktaṃ pītāḥ
sirāyatra ca bhānti pītāḥ
2.7.10 pītākṣiviṇmūtranakhānanasya
pittodarantaṃtvacirābhivṛddhiḥ || yacchītalaṃ śuklasirāvanaddhaṃ
gurusthiraṃ śuklanakhānanasya |
2.7.11 snigdhammahatsodanaśophanyuktaṃ
cirābhivṛddhimprathitaṃ kaphāttat ||
striyonnapānannakharomamūtrair vviḍārttavair yuktamasādhuvṛttāḥ|
2.7.12 yasmai
prayacchantyarayogarāṃśca duṣṭāmbudūṣīviṣasevanādvā ||
tenāśuraktaṃ kupitāś ca doṣāḥ kuryuḥ sughorañjaṭharantriliṅgaṃ |
2.7.13 sacāturo mūrcchati
samprayuktaḥ pāṇḍuḥ kṛṣaḥ śuṣyati tṛṣṇayā ca ||
2.7.14 dūṣyodaraṃ
kīrttitametadevaṃ plīhedaraṃ kīrtayato nibodhaḥ ||
vidāhyabhiṣyandiratasya jantoḥ pradūṣṭamatyarthamasṛkkaphaś ca |
2.7.15 plīhābhivṛddhiṃ kurute
plihotthaṃ pracakṣata tajjaṭharampravṛddhaṃ || tadvāmapārśve
parivṛddhimeti viśeṣataḥsīdati cāturo 'tra |
2.7.16 mandajvarāgniḥkaphapittaliṃgair ūpadṛtaḥ
kṣīṇabalo 'tipāṇḍuḥ| savye tu pārśve yakṛtipraduṣṭe jñeyaṃ
yakṛddālyadaraṃ tadeva |
2.7.17 yasyāntamannair
ūpalapibhirvvābālāśmabhirvvāpihitaṃ yathāvat || sañcīyate tatra
malaḥ sadoṣaḥ śanaiḥ śanaiḥ śajvaravaktunāḍyāṃ |
2.7.18 nirudhyate cāsya gudaṃ
purīṣaṃ nireti kṛcchrādapi cālpamalpaṃ || hṛnnābhimadhye
parivṛddhimeti tasyodaramvagudamvadanti ||
2.7.19 śalyantathānopahitaṃ
gudāntrambhinatti varccāgatamanyate vā ||
2.7.20 tasmātsṛtāntrātsalilaprakāśaḥ srāvaḥ
sravedvai gudatas tu bhūyaḥ| nābheradhaścodarameti
vṛddhinnistudyatedālyati cātisrāvaṃ |
2.7.21 etatparisrāvyu rampraviṣṭaṃ yakodaraṃ kīrttayato nibodhaḥ|
yaḥ snehapīto 'py anuvāsito vā vānto virikto 'pyathavā nicūḍhaḥ||
2.7.22 pibejjalaṃ śītalamāśu tasya
tāṃsi dūṣyanti hitadvāhā pa ṣvatha
pi teṣupakodaraṃ
pūrvvavadabhyupyaiti ||
2.7.23 snigdhammahattatparivṛttanābhiḥ
samātatampūrvvamivāmbunā ca | yathā dṛtikṣubhyati kampate ca
śabdāyate cāpi dakodarantat ||
2.7.24 adhuno
gamaneśaktirddaubbalyandurbbalāgnitā | śophaḥ sadanamaṅganāṃ
saṃgovātapurīṣayoḥ|| dāhatandrī ca mūrcchā ca jaṭhareṣu bhavanti
hi |
2.7.24a chiddiścaivāti daurbbalyameva ca | mūdraprahaḥ
pārśvaśūlaṃ svarabhedapramūḍhatā | bhikkāśvosaś ca kāsaś ca
aruciścāpyupadravāḥ ||
2.7.25 ante salilabhāvañ ca
bhavanti jaṭharāṇi tu | ripakvāni
tasmāt tam parivarjjayet ||
ity udaranidāne saptamaḥ ||
[Adhyāya 8: draft edition based on MS H]
2.8.1 athāto mūḍhagarbhāṇān nidānam
vyākhyāsyāmaḥ ||
grāmyadharmmayānavāhanādhvagamanapraskhalanaprapatanapīḍanābhighātaviṣamaśayanopavāsavegābhighātātirūkṣakaṭukatiktabhojanājīrṇṇagarbhaśātanaprabhṛtibhir
abhighātaviśeṣa nā cchidyante garbham phalam iva vṛttabandhanāt |
sakhalumuktabandhanatvādgarbhaśayyāmatikramya
yakṛtplīhāntravivagair avasransamānaḥ koṣṭhasaṃkṣobhayati | tasyāḥ
koṣṭhasakṣomādvāyuravyaṃno mūḍhaḥ
pārśvabastiśiraudarayoniśūlānāhamūtrasadgānāpādyagarbhaspracyāvayati
| taruṇaṃ śoṇitabhāvena kadā cid
vivṛddhamasamyagāgatamapatyapathamanuprāptamanirgacchantamapānavaiguṇya
sammohitaṅgarbhaṃ mūḍhagarbham ity ākṣate ||
2.8.4 sakīlaḥ pratikhurobījakaḥ
parigha iti caturvvidho mūḍhagarbho bhavatīty eke bhāṣante || ya
ūrdhvaṃ śiraḥpādābhyāṃ yonimukhan ni ruṇaddhi kīla iva sakīlaḥ|
niḥsṛtahastapādaśiraḥkāyaśaktaḥ sapratikhuraḥ|
yastunirgacchatiśiro bhujaḥ savījakaḥ| parigha iva yonimukham
āvṛtya tiṣṭhet saparigha iti | tattu na samyak || sa yadā
viguṇānilapīḍito 'patyapathamanekadhā pratipadyate | tadā
catuḥsaṃkhyā hīyate ||
2.8.5 tatra kaś cid dvābhyāṃ
sakthibhyāṃ yonim abhiprapadyate | kaścid ābhugnaikasakthi |
kaścid ābhugnaśiraḥsphideśenatiryagāgataḥ | kaścid
udarapārśvapṛṣṭhānāmanyatamena yonidvāram pidhāya tiṣṭhati |
kaścid ekena bāhunā pārśvāpavṛttaśirā | kaścid
ābhugnaśirābāhudvayena | kaścid ābhugnamadhyohastapādaśirobhiḥ|
kaścid ekena sakthnāyonimabhiprapadyāpareṇapāyum ity
aṣṭavidhāmūḍhagarbhagatir uddiṣṭā samāsena |
2.8.6 tatra dvāvantyau
mūḍhagarbhāvasādhyau śeṣeṣvapi viparītendriyārtha
sākṣepakayonibhraṃsasamvaraṇasakkalaśvāsakāsabhramanipīḍitaॉṃś ca
pariharet ||
2.8.7 bhavanti cātra ślokāḥ||
kālasya parimāṇena muktavṛttādyathāphalaṃ | prapadyate svabhāvena
nānyathā pṛthivītalaṃ ||
2.8.8 evaṃ kālaprakarṣeṇa mukto
nāḍīnivambandhanāt | garbhāsayastho hi garbho jananāya prapadyate
||
2.8.9 krimivātābhighātais tu tad
evopadrutamphalaṃ | patatyakālepi yathā tathā syād
garbhavicyutiḥ||
2.8.10 ācaturthāntato māsātprasṛte
garbhavicyutaḥ | tataḥ sthiraśarīrasya pādaḥ pañcamaṣaṣṭhayoḥ ||
2.8.11 apaviddhaśarīrātu
śītāṅgīnirapatrapā |nīloddhatasirāhanti mā garbhansacatāḥpūnaḥ ||
2.8.12 garbhāspandanamāvīnāmpraṇāśaḥ śyāvapāṇḍutā |
bhaved ucchvāsapūtitvaṃ śūlaścāntarmmṛte śiśau ||
2.8.13 mānasāgantubhir
mmāturupatāpaiḥ prapīḍitaḥ | garbho vyāpadyate kukṣau vyādhibhiś
ca nipīḍitaḥ ||
2.8.14 kukṣau māturvvipannāyā
garbhaḥ praspandatestriyāḥ| janmakāle
muhurttāttaṃpāṭayitvoddharecchiśuṃ ||
2.8.14a yadā so 'ntarmmṛto
garbhaḥ śunobastirivātataḥ | tenāvṛtā ca nāryas tu kukṣisunnahyate
bhṛśaṃ ||
2.8.14b utkṣipya iva cāṅgāni
mūtrabastiś ca vidyate | klomaplīhāyakṛc caiva phuphphusaṃ
hṛdayantathā || garbheṇa pīḍitāhyeta dūrdhvamprakrāmati striyāḥ |
sā sūyate muhyati ca kṛcchrocchvāsā ca jāyate ||
2.8.14c pūtigandhyantathāsvedo
jihvātālū ca śuṣyati |
vepate srāmyati tathā jīvitañcoparudhyate ||
etair lliṅgaur vvijānīyān mṛtagarbhañ cikitsaka iti ||
mūḍhagarbhanidāne 'ṣṭamaḥ||
[Adhyāya 9: draft edition based on MS H]
2.9.1 athāto vidradhīnāṃ
nidānamvyākhyāsyāmaḥ |
2.9.3 sarvvāmaraguruḥ śrīmān
nimittāntarabhūmipaḥ |
śiṣyāyovāca nikhilam idam vidradhilakṣaṇaṃ ||
2.9.4 tvagraktamāṃsamedānsi
pradūṣyāsthi samāśritāḥ |
doṣāḥ śophaṃ śanair ghorañjanayantyucchritā bhṛśaṃ ||
2.9.5 mahāmūlaṃ rujāvantaṃ vṛttam
vāpy athavā yataṃ |
savidrādhir iti khyāte vijñeyaḥ ṣaḍvidhaś ca yaḥ ||
2.9.6 pṛthagdoṣaiḥ samastaiś ca
kṣatenāpyasṛjā tathā | ṣaṇṇāmapi hi teṣāntu lakṣaṇaṃ
sampravakṣyate ||
2.9.7 kṛṣṇoruṇo vā paruṣo
bhṛṣamatyarthavedanaḥ | kṣiprotthānaprapākaś ca
vidradhirvvātasaṃbhavaḥ ||
2.9.8 pakvodumbarasaṃkāśaḥ śyāvo vā
jvaradāhavān | kṣiprotthānaprapākaś ca vidradhiḥ pittasaṃbhavaḥ ||
2.9.9 sarāvasadṛśaḥ pāṇḍuḥ śītaḥ
snigdhālpavedanaḥ | cirotthānaprapākaś ca sakuṇḍaś ca kaphātmakaḥ
||
2.9.10 tanupītasitāścaiṣāmāsrāvāḥ
kramaśaḥ smṛtāḥ | nānāvarṇṇarujāsrāvo ghāṭālo viṣamo mahān ||
2.9.11 viṣamampacyate cāpi
vidradhiḥ sānnipātikaḥ |
tais tair bhāvair abhihate kṣate vā pathyasevinaḥ ||
2.9.12 kṣatoṣmā vāyurvvisṛtaḥ
saraktam pittam īrayet |
jvarastṛṣṇā ca dāhaś ca jāyate cāsya dehinaḥ ||
2.9.13 āganturvvidradhistveṣa
pittavidradhi lakṣaṇaḥ |
kṛṣṇasphoṭāvṛtaḥ śyāvastīvradāharujājvaraḥ ||
2.9.14 pittavidradhiliṅgaś ca
raktavidradhir ucyate |
uktā vidradhayo hyete teṣv asādhyas tu sarvvajaḥ ||
2.9.15 abhyantarānata
ūrdhvamvidradhīn sampravakṣyate |
2.9.16 pṛthaksaṃbhūya vā doṣāḥ
kupitā gulmarūpiṇaṃ ||
2.9.17 valmīkavatsamunnaddhamantaḥ
kurvanti vidradhiṃ |
gude bastimukhe nābhyāṃ kukṣau vaṃkṣaṇayostathā ||
2.9.18 vṛkkayoḥ plīhniyakṛti
hṛdivāklomni vāpyetha |
eṣā muktāni liṃgāni bāhyavidradhi lakṣaṇṇaiḥ ||
2.9.19 āmapakveṣaṇīyācca pakvā
pakvamvi bhāvayet | adhiṣṭhāna viśeṣeṇa liṃgaṃ śṛṇu viśeṣataḥ ||
2.9.20 gude vātanirodhastu
kṛcchrālpamūtratā | nābhyāṃ hikkā tathāṭopaḥ kukṣau mārutakopanaṃ
||
2.9.21 kaṭīpṛṣṭagrahastīvro
vaṃkṣaṇotthe tu vidradhau |
vṛkkayoḥ pārśvasaṃkocaḥ plīhnyucchvāsanirodhanaṃ ||
2.9.22 sarvvāṅgapragrahastīvro
hṛdikāsaś ca jāyate |
śvāso vā yakṛti tṛṣṇā klomni pepīyate 'pyapaḥ ||
2.9.23 āmo vā yadi pakvo vā
mahānvā yadi vetaraḥ |
sarvvo marmmotthitatvās tu vidradhiḥ kaṣṭa ucyate ||
2.9.23a nābherūparijāto yo
marmmābhyāse ca vidradhiḥ |
yaḥ pakvaḥ so 'pyasādhyaḥ syādyaścorddhamudarve tathā ||
2.9.24 nābherūparijāḥ pakvā
yāntyurdhvamitaretvadhaḥ |
adhaḥ sṛteṣu jīvettu sṛteṣūrdhvannajīvati ||
2.9.25 hṛdbastinābhivarjyā ye teṣu
bhinneṣu bāhyataḥ |
jīvetkadācitpuruṣonetareṣu kadācana ||
2.9.26 strīṇām avaprajātānām
prajātānān tathā hitaiḥ |
dāhajvarakaro ghoro jāyate raktavidradhiḥ ||
2.9.27 strīṇām mithyo prajātānām
asṛkk apy ādaniḥ sṛtāṃ |
raktajam vidradhiṅ kuryāt kukṣau makkalasaṃjñitaṃ |
2.9.28 saptāhātnopaśāntaś cet
tataḥ sampratipacyate || viśeṣam atha vakṣyāmi spaṣṭam
vidradhigulmayoḥ ||
2.9.29 kasmāt na pacyate gulmo
vidradhiḥ pākameti ca |
2.9.30 nanibandho 'sti gulmānām
vidradhiḥ sanibandhanaḥ ||
2.9.31 vivarānucaro
gulmapsubudbudakopamaḥ |
evam prakāro gulmas tu tasmāt pākan na gacchati ||
2.9.32 māṃsaśoṇitabāhulyāt pākaṅ
gacchati vidradhiḥ |
2.9.33 gulmas tiṣṭhati doṣaiḥ
svaiḥ rvvidradhir mmānsaśoṇite || vidradhiḥ pacyate tasmād gulmaś
cāpi na pacyate |
2.9.34 hṛnnābhibastijaḥ pakvo
varjyo yaś ca tridoṣajaḥ ||
2.9.34a vidradheḥ pūrvvarūpāṇi
viṇmūtrānilasaṅgrahaḥ | bhramo 'dgamarddovair asyaṃ
kāṇṭavyammadhucāsyatā || muhurmmuhus tathātyartha yathā sthānam
uvedrujā | vivarddhate jvaraś cāsya tṛṣṇā cāsya pravādhata iti ||
|| ||vidradhinidāne navamaḥ ||
[Adhyāya 10: draft edition based on MS H]
2.10.1 athāto
visarppanāḍīstanarogāṇānnidānam vyākhyāsyāmaḥ ||
2.10.3 tvagmāṃsaśoṇitagatāḥ
kupitāś ca doṣāḥ sarvvāṅgacāriṇam iha sthitam ātmaliṅgaṃ |
kurvvanti vistṛtamanunnatam āśu śophan taṃ sarvvato visaraṇāt tu
visarppam āhuḥ ||
2.10.4 vātātmako sitamṛduḥ paruṣo
'ṅgamarddaḥ saṃbhedatodapavanajvaraliṅgayuktaḥ |
2.10.5 pittātmako- drūtagatir
jvaradāhapākaḥ sphoṭaprabhedabahula kṣatajaprakāśaḥ ||
sadyaḥkṣatānvitam ivāpi hi-tam vihāti srotojakarddamavapurn na
tadā sa sidhyet |
2.10.6 śleṣmā-tmakaḥ sarati
mandam aśīghrapākī snigdhaḥ sthirapracurakaṇḍaran anyavarṇṇaḥ ||
sarvvātmakas trividhavarṇṇarujāvagāḍhaḥ pakvo na sidhyati sa
māṃsasirāpraṇāśāt |
2.10.7 sadyaḥkṣatamvraṇam upetya
narasya raktaṃ pittañ ca doṣabahulasya karoti śophaṃ || śyāvaṃ
salo-hitam atijvaradāhapākaḥ sphoṭaiḥ kulatthasadṛśair asitaiś ca
kīrṇṇaṃ ||
2.10.8 siddhyanti
vātakaphapittakṛtā visarppāḥ sarvvātmakaḥ kṣatakṛtaś ca na siddhim
eti || pittātmakoñjanavapuś ca yadā tad āsyāt kṛcchrāc ca marmmasu
bhavanti hi savva eva |
2.10.9 yaḥ śopham īkṣati
supakkvam apakkvasañjī yo vā vraṇaṃ pracurapūyam asādhuvṛttaḥ |
abhyantaraṃ praviśati pravidārya tasya sthānāni pūrvvavihitāni
tataḥ sa pūyaḥ |
2.10.10 tasyātimātragamanād
gatir ity atas tu nāḍī ca yad vahati tena matā tu nāḍī || doṣais
tribir bhbhavati yā pṛthag ekaśaś ca saṃmūrcchitair api ca
śalyanimittato nyā |
2.10.11 tatrānilāt
paruṣasūkṣmamukhī saśūlā phenānuviddhamadhikaṃ sravati kṣapāsu ||
2.10.11a pittāt tu tṛdkarakarī
paridāhayuktā pītaṃ sravaty adhikam uṣṇam ahassu cāpi |
2.10.12 jñeyā
kaphādbahughanārjjunapicchilāsrā stasakaṇḍurarujārajanī pravṛddhāḥ
|| ||
2.10.13 dāhajvaraś ca
sanamūrcchanavaktraśoṣā yasyā bhavanty abhihitāni ca lakṣaṇāni |
tām ādiśet pavanapittakaphaprakopād ghorāṅgatittvasuha-rām iva
kālarātriṃ ||
2.10.14 naṣṭaṅ kathañcid
aṇumārggam udīriteṣu sthāneṣu śalyam acireṇa gatiṅ karoti | sā
phenilaṃ mathitamaccham asṛgvimiśram uṣṇaṃ karoti sahasā su
sarujañ ca nityaṃ ||
2.10.15 yāvantyo gatayaś caiva
kāraṇaiḥ saṃbhavanti hi |
tāvantyaḥ stanarogās tu tair eva ca bhavanti ha ||
2.10.16 dhamanyas saṃvṛtadvārāḥ
kanyānāṃ stanasaṃśritāḥ |
doṣā-gatitvāt tāsāṃ hi stanarogān asantyataḥ ||
2.10.17 tāsām eva prajātānāṅ
garbhbhiṇīnāñ ca tāḥ punaḥ |
svabhāvād eva vivṛtā jāyante saṃbhataḥ ||
2.10.18 rasaprasādo madhuraḥ
pakvāhāranimittajaḥ |
kṛtsnād dehāt stanau prāpya stanyam ity abhidhīyate ||
2.10.19ab viṣaśasteṣv api
gātreṣu yathā śukran na dṛśyate |
2.10.20 tad eva ceṣṭāyuvatiṃ
darśanāt smaraṇād api ||
saṃśabdāt sparśanād vāpi saṃharṣāc ca pravarttate |
2.10.21 suprasannamanaś cātra
darśane hetur ucyate ||
āhārarasavīryatvād evaṃ stanyam api striyaḥ |
2.10.19cd sarvvadehāśritatvāc
ca śukralakṣaṇam ucyate ||
2.10.22 tad apatyasya saṃsparśād
darśanāt smaraṇād api ||
grahaṇāc ca śarīrebhyaḥ śukravat saṃpravarttate ||
2.10.23 sneho nirantaras tāsāṃ
prasnave hetur ucyate |
tat kaṣāyam bhaved vātāt kṣiptañ ca plavate mbhasi ||
2.10.24 pittād amlaṃ sakaṭukaṃ
rājyambhasi ca pītikā | śleṣmād ghanam picchilañ ca jale cāpy
avasīdati || sarvvair duṣṭaṃ sarvvaliṅgam abhighātāc ca du-ṣyati |
2.10.26 sakṣīro vā py adugdho vā
doṣaḥ prāpya stanau striyāḥ | pradūṣya māṃsarudhira stanarogāya
kalpate |
2.10.27 ṣaṇṇām api ca teṣāṃ hi
raktajam vidradhim vinā || lakṣaṇāni samānāni
bāhyavidradhilakṣaṇair iti ||
2.10.27a prabhañjanakadurnnāmā
bhagadāraṇaṃ |
2.10.27b
kuṣṭhapramehajaḍhagarbhbhañ ca vidradhiṃ ||
2.10.27c visarppastananāḍībhiḥ
pūryate daśakopanaḥ ||
visarppanāḍīstanaroganidānadaśamaḥ ||
[Adhyāya 11: draft edition based on MS H]
2.11.1 athāto
granthyapacyarvvudagalagaṇḍānān nidānam vyākhyāsyāmaḥ ||
2.11.3 vātādayo mānsam asṛk
praduṣṭāḥ sandūṣya sedaś ca tathā sirāṃś ca vṛttonnatam
vigrathitan tu śophaṃ kurvantyato granthir iti pradiṣṭaḥ ||
2.11.4 āyamyate vṛñjati tudyate
ca pratyasya te sāthsyati bhidyate ca | kṛṣṇo mṛdurv vastir
ivātataś ca bhinnaḥ sravec cānilajomremacchaṃ ||
2.11.5 dandahyate dhūpyati
cūṣyate ca pāpacyate prajvalatīva cāpi | raktaḥ sapitto py
athavāpi pittād bhinnaḥ sraved duṣṇam atīva cāsraṃ ||
2.11.6 pīto vivarṇo lparujo
tikaṇḍūḥ pāṣāṇavat saṃhananopapannaḥ
| cirādhi vṛddhiś ca kaphaprakopādbhinnaḥ sravec chuklaghanañ ca
pūyaṃ ||
2.11.7
śarīravṛddhikṣayavṛddhihāniḥ snigdho mahānūkaṇḍuyuto 'rujaś ca |
medaḥkṛto dṛśyati cātra bhinne piṇyākakalkapratiman tu medaḥ ||
2.11.8 vyāyāmajātair avalasya
tais tair ākṣipya vāyurhi sirāpratānaṃ |
saṅkuñcya sapiṇḍya viśoṣya cāpi granthiṅ karoty unnatam āśu
vṛttaṃ ||
2.11.9 granthiḥ sirājaḥ sa tu
kṛcchrasādhyo bhaved yadi syāt sarujaścalaś ca |
aruk sa evāpyacalo mahāṃś ca marmotthitaś cāpivivarjjanīyaḥ ||
2.11.10
hanvasthikakṣyākṣakavāhusandhimanyāgaleṣūpacitan tu medaḥ |
granthiṃ sthiraṃ vṛttam athāyatam vā snigdhaṅ kaphaś cāsya rujaṅ
karoti ||
2.11.11 taṃ granthibhis
tvāmalakāsthimātrair mmatsyāṇḍajālapratimais tathānyaiḥ
ananyavarṇair upacīyamānaṃ cayaprakarṣād apaciṃ vadanti ||
2.11.12 kaṇḍvanvitās te 'lparujā
prabhinnāḥ sravanti naśyanti bhavanti cānye |
medaḥkaphābhyāṃ khalu roga eṣa sudustaro varṣagaṇānubandhī ||
2.11.13 gātrapradeśe kvacid eva
doṣāḥ saṃmūrcchitā māṃsam asṛkpradūṣya | vṛttaṃ mṛdum mandarujam
mahāntam analpamūlañ ciravṛddhyapākaṃ ||
2.11.14 kurvvanti māṃsocchrayam
abhyagādhan tam arvvudaṃ śāstravido vadanti |
vātena pittena kaphena cāpi raktena māṃsena ca medasā ca ||
2.11.15 yajjāyate tasya ca
lakṣaṇāni grantheḥ samānani sadā bhavanti |
doṣāḥ praduṣṭā rudhiraṃ sirāsu sakuñcya sampiṇḍya tatas tv apākaṃ
||
2.11.16 sāsrāvamunnahyati
mānsapiṇḍam māṃsāṅkurair ācitam āśu ghoraṃ |
sravaty ajasraṃ rudhiram praduṣṭam asādhyam etad rudhirātmakan tu
||
2.11.17
raktakṣayopahūtapīḍitatvāt pāṇḍurvbhavet so 'rvvudapīḍitas tu |
muṣṭiprahārādibhir arddite ṅge mānsam praduṣṭañ janayat tu śopham
||
2.11.18 avedanaṃ snigdham
ananyavarṇṇam apākam aśmopamam apracālyaṃ |
praduṣṭamānsasya narasya gāḍham etad bhavet mānsaparāyaṇasya ||
2.11.19 māṃsārvvudaṃ tv etad
asādhyam uktaṃ sādhyeṣv apīmāni vivarjjayīta |
samprasrutam marmmaṇi yac ca jātaṃ srotassu vā yac ca bhaved
acālyaṃ ||
2.11.20 > yajjāyate 'nyat khalu
pūrvvajāte jñeyan tad adhyarvvudam arbudajñaiḥ |
yad dvandvajātaṃ yugapat kramād vā dvirarvvudan tac ca bhaved
asādhyam ||
2.11.21 na pākam āyānti
kaphānvitatvān medovahutvāc ca viśeṣatas tu |
doṣasthiratvād grathanāc ca teṣāṃ sarvvārvvudāny eva viśetam tu
||
2.11.22 vātaḥ kaphaś cāpi gale
pra ttu saṃśritya tathaiva medaḥ |
kurvvanti gaṇḍaṃ kramaśaḥ svaliṅgaiḥ samanvitan taṅ galagaṇḍam
āhuḥ ||
2.11.23 todānvitaḥ
kṛṣṇasirāvanaddhaḥ kṛṣṇo ruṇo vā pavanātmakas tu |
2.11.24 pāruṣyayuktiś
ciravṛddhyapāko yadṛcchayā caiṣa bhavet kadācit pākam iyāt kadācit
|| vairasyam āsyasya ca tasya jantor vbhavet tathā
tālugalapraśoṣaḥ |
2.11.25 sthiraḥ savarṇo
gururugrakaṇḍū śīto mahāṃś cāpikaphātmakas tu ||
cirābhivṛddhim bhajate cirāc ca prapadyate mandarujaḥ kadācit |
2.11.26 mādhuryam āsyasya ca
jantor vbhavet tathā tālugalapralepaḥ ||
snigdho guduḥ pāṇḍuraniṣṭagandho medothitaḥ pāṇḍuyuto rujaś ca |
2.11.27 pralamvate 'lāvuvad
alpamūlo vivarddhate hīyati cātra dehaṃ ||
snigdhāsyatā tasya bhavec ca jantor ggale ca śavdaṅ kurute ca
nityaṃ |
2.11.28 kṛcchrocchvasan tam
mṛdusarvvagātraṃ samvatsarāt ī tam arocakārttam ||
kṣīṇañ ca vaidyo galagaṇḍinan tu bhinnasvarañ cāpi vivarjjayīta
||
2.11.29 ni.11.29
nivaddhaśvayathur yasya yathā muṣkam pralamvate |
mahānuvodhy athavā hrasvas taṃ gaṇḍam iti nirdiśet ||
iti granthyapacyarvvudagalagaṇḍanidāna ekādaśa || 11 ||
[Adhyāya 12: draft edition based on MS H]
2.12.1 athāto
vṛddhyupadaṃśaślīpadānān nidānam vyākhyāsyāmaḥ ||
2.12.3
vātapittaśleṣmaśoṇitamedomūtrāntranimittāḥ sapta vṛddhayo bhavanti
| teṣu mūtrāntranimittau vātasamutthau | kevalam utpattihetur
anyaḥ ||
2.12.4 adhaḥ kupito 'nyatamas tu
doṣa phalakośayor vvātavāhinīdhamanīm abhiprapadya
phalakoṣayor vvṛddhim upajanayati || tam vṛddhim ity ācakṣate ||
2.12.6 tatrānilapūrṇṇabastim
ivātatam puruṣam animittarujam vātavṛddhim ity ācakṣate |
pakvodumbarasaṅkāśam āśu samutthānam pittavṛddhiṃ || kaṭhinaṃ
snigdham alpavedanaṃ śleṣmavṛddhiṃ || kṛṣṇasphoṭāvṛtaṃ
pittavṛddhiliṅgaṃ raktavṛddhiṃ || mṛdusnigdhaṃ sakaṇḍur
alpavedanan tālaphalaprakāśam medovṛddhiṃ ||
mūtrasandhāraṇaśīlasya mūtravṛddhir bbhavati || sa gacchato
'mbupūrṇṇā dṛtir iva kṣubhyate mūtrakṛcchravedanāvantaṃ
mūtravṛddhim ity ācakṣate || tatra balavadvigrahādibhir vviśeṣair
vvāyuḥ prakupito ntrasya sthūlasya cetarasyaikadaśam viguṇam
ādāyādho vaṃkṣaṇasandhim āgamya kālāntareṇa muṣkakoṣam upaiti
ādhmātabastir ivātataḥ pradīrghaḥ śopho bhavati | saśabdam
anupīḍitaś corddhvam utpatati vimuktaś ca punar ādhmāti | tam
antravṛddhim asādhyam ity ācakṣate ||
2.12.7 tatra brahmacāriṇīn
dīrghakarkkaśaromāṃ yonirogopasṛṣṭām alpadvārām apriyām akāmām
acaukṣasalilaprakṣālitayonim vā nārīṃ yo 'dhigacchet tathā
karajadaśanasaviṣaśūkanipātanāddhastābhighātāc catuṣpadagamanād
acaukṣasalilaprakṣālanād vā prakupitā meḍhragatās tu doṣāḥ kṣate
kṣate vā śvayathum upajanayanti | tam upadaṃśam ity ācakṣate ||
2.12.8 sa pañcavidhas tribhir
ddoṣaiḥ pṛthak samastair asṛjaś ca |
2.12.9 tatra vātike
tvakparimoṭanaṃ stabdhameḍhratā paruṣaśophatā
vividhavedanāprādurbhāvaś ca || paittike śvayathur
udumbarapratikāśo jvaradāhayuktaḥ || ślaiṣmike śvayathuḥ kaṇḍūmān
kaṭhinaḥ snigdhaś ca || raktaje kṛṣṇasphoṭaprādurbbhāvo 'tyartham
asṛkpravṛttiḥ pittaliṅgāni ca || sarvvaje sarvvaliṅgadarśanam
avadaraṇañ ca śephasaḥ | krimiprādurbbhāvo maraṇañ ceti ||
2.12.10 prakupitās tu doṣās tv
adhaḥprapannā vaṃkṣaṇorujaṃghāsv avatiṣṭhante | tataḥ kālāntareṇa
pādam āśritya śanaiḥ śanaiḥ śopham upajanayanti | tac chlīpadam
ity ācakṣate || tat tu trividham vātapittakaphanimittam iti ||
2.12.11 tatra vātajaṃ kṛṣṇam
paruṣaṃ kharam animittarujam analpavedanam parisphuṭati ca bahuśaḥ
|| pittajan tu pītāvabhāsaṃ mṛdujvaradāhapradañ ca || śleṣmajan tu
snigdhaṃ svetāvabhāsaṃ mavedanam atimahāntaṃ granthikaṇṭakair
upacitañ ca ||
2.12.12 tatra samvatsarātītam
atimahantaṃ valmīkajātam atiprasrutam iti varjanīyāni ||
2.12.13 trīṇy apy etāni jānīyāc
chlīpadāni kaphocchrayāt |
gurutvañ ca mahattvañ ca yasmān nāsti vinā kaphāt ||
2.12.14 purāṇodakabhūyiṣṭhāḥ
sarvvarttuṣu ca śītalāḥ |
ye deśās teṣu jāyante ślīpadāni viśeṣataḥ ||
2.12.15 pādavaddhas tayoś cāpi
ślīpadañ jāyate nṛṇām |
karṇākṣināsāsv api ca kecid icchanti tadvida iti ||
vṛddhyupadaṅśaślīpadānān nidāne dvādaśa || ||
[Adhyāya 13: draft edition based on MS H]
2.13.1 athātaḥ kṣudraroganidānaṃ
vyākhyāsyāmaḥ ||
2.13.3 saptacatvāriṃśat
kṣudrarogā bhavanti || tad yathā || ajagallikā | yavaprakhyā |
amvālajī | vivṛtā | kacchapikā | valmīkā | indraviddhā |
garddabhikā | panasikā | pāṣāṇagarddabhaḥ | icivallikā | kakṣā |
gandhanāmā | visphoṭakaṃ | agnirohiṇī | cippa | anuśayī | vidārikā
| śarkkarā | śarkarārvvudaṃ | pāmā | vicarccikā | rakasā |
pādadārī | kadaraṃ | alasakaḥ | rujā dārūṇakaṃ | arūṣikā | palitaṃ
| mayūrikā | yuvānapiṭakā | padminīkaṇṭakā | jatumaṇi | masakaṃ |
tilakā | naccha | vyaṃgaḥ | nīlikā | parivarttikā |
niruddhaprakāśaṃ | avapāṭikā | sanniruddhagudaṃ | ahipūtanaṃ |
vṛṣaṇakacchūḥ | gudabhransaś ceti ||
2.13.4 snigdhāḥ savarṇṇā grathitā
nīrujā mudgasannitāḥ |
kaphavātotthitā jñeyā vālānām ajagallikā ||
2.13.5 yavākārā sukaṭhinā
grathitā māṃsasaṃśritā |
piḍakā śleṣmavātābhyāṃ yavaprakhyeti cocyate ||
2.13.6 ghanālpavakrām piḍakām
unnatām parimaṇḍalāṃ |
amvālajīm alpapūyān tām vidyāt kaphavātajāṃ ||
2.13.7 vivṛtābhyām mahādāhām
pakvodumvarasannibhāṃ |
parimaṇḍalām pittakṛtām vivṛtān nāsatām viduḥ ||
2.13.8 grathitā pañca vā ṣaḍ vā
dārūṇāḥ kacchaponnatāḥ |
kaphānilābhyām piḍakā jñeyā kacchapikā vudhaiḥ ||
2.13.9 pāṇipādatale sandhau
grīvāyām ūrdhvajatruṇi |
granthir vvalmīkavadyasya śanaiḥ samupacīyate ||
2.13.10 todaḥ kledaparīdāhaḥ
kaṇḍūmadbhir mmukhair vvṛtaḥ |
vyādhir vvalmīka ity eṣa vijñeyaḥ kaphapaittikaḥ ||
2.13.11 padmakarṇṇikavat madhye
piḍakābhiḥ samācitāṃ |
indrā viddhām vijānīyād vātapittotthitām bhiṣak ||
2.13.12 maṇḍalam vṛttam utsannaṃ
saraktam piḍakācitaṃ |
rujākarīṅ garddabhikāṃ tām vaded vātapittataḥ ||
karṇṇasyābhyantare jātām piḍakām ugravedanāṃ |
sthirām penasikān tān tu vidyād vātakaphotthitāṃ ||
2.13.13 hanvāḥ sandhisamudbhūtaṃ
śopham alparujaṃ sthiraṃ |
pāṣāṇagarddabham iti vrūyāt tat kaphapittataḥ ||
2.13.14 visarppavat sarppati yaḥ
śophastanurapākavān |
dāhajvarakaraḥ pittāt sajñeyo jālagarddabhaḥ ||
2.13.15 piḍakām uttamāṅgasthām
vṛttām ugrarujāṃ jvarāṃ |
sarvvātmakāṃ sarvvaliṅgāṃ jānīyādirivellikāṃ ||
2.13.16 vāhukandyāṃ sapārśvaṣu
kṛṣṇāṃ sphoṭāṃ savedanāṃ |
pittaprakopasaṃbhūtāṃ kakṣyetibhiṣagā diśet ||
2.13.17 ekām etādṛśīn dṛṣṭāṃ
piṭikāṃ sphoṭasannibhāṃ |
tvaggatām pittakopena gandhanāmām vinirddeśet ||
2.13.18 agnidagdhanibhāḥ sphoṭāḥ
sajvarāḥ pittaraktataḥ |
ci sarvvatra vā dehe visphoṭaka iti smṛtaḥ ||
2.13.19 kakṣabhāgeṣu ye sphoṭā
jāyante mānsadārūṇā |
antarddāhajvarakarā dīptapāvakasannibhāḥ ||
2.13.20 saptāhādvā daśāhād vā
pakṣād vā ghnanti mānavaṃ |
tām agnirohiṇīm vidyād asādhyāṃ sannipātataḥ ||
2.13.21 nakhamānsam adhiṣṭhāya
vātaḥ pittañ dehināṃ |
kuryā tān dāhapākau ca taṃ vyādhiñ cippam ādiśet ||
2.13.22cd tad evālpatatarair
doṣaiḥ kunakham parūṣaṃ kharaṃ ||
2.13.23cd gambhīrām
alpasaṃrambhāṃ savarṇṇām uparisthitāṃ |
2.13.24 kaphād anuśayīm yasyām
vidyād antaḥ prapākinīṃ ||
vidārīkandavad dhṛtān kakṣavaṃkṣaṇasandhiṣu |
2.13.25 vidārikām iti vadet
sarujāṃ sarvvalakṣaṇāṃ ||
prāpyamāṃsasirāmnāyu śleṣmā medastathānilaḥ |
2.13.26 granthiṅ kurvvanty asau
bhinno madhusarppirvvasānibhaṃ ||
karot asrāvam anilas tatra vṛddhiṅ gataḥ punaḥ ||
2.13.27 mānsam
viśo grathitāṃ śarkkarāñjanaty ataḥ ||
durgandhiklinnamaty arthan nānāvarṇṇan tataḥ sirāḥ |
2.13.28 sṛjanti raktaṃ sahasā
tam vidyāc charśarkkarār vvudaṃ ||
pāmāvicarcyau kuṣṭheṣu rakasā ca prakīrtitā ||
2.13.29 parikramaṇaśīlasya
vāyuraty artharūkṣayoḥ |
pādayoḥ kurute dārīsarūjās talasaṃśritāḥ ||
2.13.30 śarkkaronmathite pāde
kṣata vā kaṇṭakādibhiḥ |
granthiṃ kīlavad utsanno jāyate kadaran tu tata ||
2.13.32 klinnāṅgulyantarau pādau
kaṇḍadāharujānvitau |
duṣṭakarddamasaṃsparśādalaseti vibhāvayet ||
2.13.33 romakūpānugam pittam
vātena saha mūrcchitaṃ |
pracyāvayati romāṇi tataḥ śleṣmā saśoṇitaḥ ||
2.13.34 ruṇddhi romakūpās tu
tato 'nyeṣāmasambhavaḥ |
tad indraluptaṃ khālity aṃ rūjeti ca vibhāvyate ||
2.13.35 dāruṇākaṇḍurā rūkṣā
keśabhūmim prayodyate |
kaphamārutakopena vidyād dāruṇakan tu tat ||
2.13.36 aruṃṣi vahuvakrāṇi
vahukledāni mūrddhantu |
kaphāsṛkkritakopena vraṇām vidyād arūṣikāṃ ||
2.13.37 krodhaśokaśramakṛtaḥ
śarīroṣmā śirogataḥ |
pittañ ca keśān pacati palitan tena jāyate ||
2.13.38
dāhajvararujāvantastāmrāḥ sphoṭāḥ savedanāḥ |
gātreṣv antaś ca vadane vijñeyā tu masūrikā ||
2.13.39 śālmalīkaṇṭakaprakhyāḥ
kaphamārutaraktajāḥ |
yuvānapiḍakā yūnām vijñeyā mukhadūṣaṇāḥ ||
2.13.40 kaṇṭakair ācitam vidyān
maṇḍalam pāṇḍu kaṇḍuraṃ |
padminīkaṇṭakaprakhyais tadākhyaṅ kaphabātajaṃ ||
2.13.41 samam utsannam arujam
maṇḍalaṅ kapharaktajaṃ |
sahajaṃ lakṣma caikeṣāṃ lakṣyo jatumaṇīti sā ||
2.13.42 avedanaṃ sthirañ caiva
yasmin gātre pradṛśyate |
māṣavat kṛṣṇam utsannam anilāt maṣakam ādiśet ||
2.13.43 kṛṣṇāni tilamātrāṇi
nīrujāni samāni ca |
vātapittalavotse tām vidhyāttikālakāṃ ||
2.13.44 mahad vā yadi vāty alpaṃ
śyāvam vā yadi vā sitaṃ |
nīrujam maṇḍalaṃ gātre naccham ity abhidhīyate ||
2.13.45cd krodhāyāsaprakupito
vāyuḥ pittena saṃyutaḥ |
2.13.46 mukham āgamya sahasā
maṇḍalam visṛjaty ataḥ ||
nirujan tanukaṃ śyāvaṃ mukhe vyaṅgan tam ādiśet |
2.13.47 kṛṣṇam evaṅ guṇaṃ gātre
mukhe vā nīlikām viduḥ ||
marddanāt pīḍanād cāpi tathaivāpyabhighātataḥ |
meḍhracarmma yadā vāyur bhajate sarvvataś caran ||
2.13.48ab tadā vātopasaṃsṛṣṭaṃ
carmma pratinivarttaye |
2.13.49ab sa vedanan sadāhaś
ca pākaṃ vrajati cāsakṛt ||
2.13.48cd maṇer adhastāt kośas
tu granthirūpeṇa lamvate |
2.13.49cd parivartiketi tām
vidyāt sarujām vātasaṃbhavāṃ ||
2.13.50 sakaṇḍūḥ kaṭhinā cāpi
saiva śleṣmasamutthitā |
alpīyaḥ khāṃ yadā harṣod valāṅ gacchen striyan naraḥ ||
2.13.51ab hastābhighātād api
vā carmmāṇyud varttate valāt |
2.13.52 yasyāvapā te
carmmatām vidyād avapāṭikāṃ ||
vātopasṛṣṭam eveta ccarmma saṃśrayate maṇiṃ |
2.13.53 maṇiś carmmoparuddhaś ca
mūtrasroto ruṇaddhi tu ||
niruddhaprakāśam vidyān mandadhāraṃ savedanaṃ |
2.13.54 mūtraṃ pravartate jantor
mmaṇirn na ca vidāryate ||
niruddhaprakāśam vidyāt sarujam vātasambhavaṃ |
2.13.55 vegasandhāraṇād vāyur
vvihato gudam āśritaḥ ||
niruṇaddhi mahotsrotaḥ sūkṣmadvāraṃ karoti ca |
2.13.56 mārgasya saukṣmyāt
kṛcchreṇa purīṣan tasya gacchati ||
sanniruddhagudam vyādhim etad vidyāt sudustaraṃ |
2.13.57 śakṛt mūtrasamāyukte
dhaute pāne śiśor bhavet ||
svinne vāsvedyamāne vā kaṇḍūraktakaphodbhavāḥ ||
2.13.58 kaṇḍūyanāttataḥ kṣipraṃ
sphoṭāsrāvaś ca jāyate ||
ekībhūtam vraṇaṃ ghoraṃ tam vidyād ahipūtanaṃ ||
2.13.59 snānotsādanahīnasya malo
vṛṣaṇasaṃsthitaḥ |
yadā praklidyate svedāt kaṇḍūṃ sañjanayet tadā ||
2.13.60 tataḥ kaṇḍūyanāt kṣipraṃ
sphoṭāsrāvaś ca jāyate |
prāhur vvṛṣaṇakacchrūn tāṃ śleṣmaraktaprakojāṃ ||
2.13.61 pravāhaṇātisārābhyān
nirgacchati gudo vahiḥ |
rūkṣadurvvaladehasya taṃ gudabhranśam ādiśet ||
2.13.62 ity evaṃ kṣudrarogāṇāṃ
sthānaṃ samparikīrtitam |
tad avekṣya bhiṣak prājño yathādoṣam upācaret || ||
iti kṣudraroganidāne trayodaśamaḥ || 0 ||
[Adhyāya 14: draft edition based on MS H]
2.14.1 athātaḥ śūkadoṣanidānam
vyākhyāsyāmaḥ ||
2.14.3
liṅgavṛddhimicchatāmakramapravṛttānāṃ śūkadoṣanimittaṃ vyādhayo
daśa cāṣṭau jāyante || tad yathā || sarṣapikāṣṭhīlā grathitaṃ
kumbhīkā alajīmṛditaṃ sammūḍhapiṭakā | avamanthaḥ puṣkarikā
sparśahāniḥ | uttavaḥ śataponakaḥ | tvaṣkākaḥ śoṇitārbbudaṃ
māṃsārbbudaṃ māṃsapāko vidradhis tilakālakañ ceti ||
2.14.4 gaurasarṣapasaṃsthānā
śūkanirvdugnahetukāḥ |
piṭakākapharaktābhyāṃ jñeyā sarṣapisā||
2.14.5 kaṭhinā viṣamā bhagnair
vāyunāṣṭhīlikā bhavet |
śūkair yat pūritaṃ śaśvad grathitaṃ nāma tat kaphāt ||
2.14.6 kumbhīkā raktapittotthā
jāvvasthisadṛśāśuṇat |
tulyajātvalajīm vidyād yathā proktām vicakṣaṇaḥ ||
2.14.7 mṛditaṃ pīḍitaṃ yat tu
saṃrabdham vātakopataḥ |
2.14.8 pāṇibhyāṃ bhṛśasammūḍhe
saṃmūḍhapiṭakā bhavet ||
dīrghā bahvyaś ca piṭakā dīryante madhdhatas tu yāḥ ||
2.14.9 so 'vamanthaḥ
kaphāsṛgbhyām vedanāromaharṣakṛt || ||
2.14.10 padmakarṇikasaṃsthānā
jñeyā puṣkariketisā ||
sparśahānin tu janayec choṇitaṃ śūkadūṣitaṃ |
2.14.11 mudgamāṣopamā raktā
piṭakā raktapittajā |
vyādhir evottavo nāma śūkājīrṇṇanimittajaḥ |
2.14.12 chidrair aṇumukhair
lliṅgañ citaṃ yasya samantataḥ ||
vātaśoṇitajo vyādhiḥ sa jñeyaḥ śataponakaḥ |
2.14.13 vātapittakṛto jñeyas tv
akkāko jvaradāhakṛt |
kṛṣṇaiḥ sphoṭaiḥ sarabhiḥ piṭakābhiś ca pīḍitaṃ |
yasya bastirujañ cogrā jñeyan tac choṇitārbbudaṃ ||
2.14.14 māṃsadoṣeṇa
jānīyādarbbudam mānsasaṃbhavaṃ |
śīryante yasya mānsāni yatra sarvvāś ca vedanāḥ ||
2.14.15 vidyāt tam mānsapākan tu
sarvadoṣakṛtam bhiṣak |
vidradhiḥ sannipātena yathoktam abhinirddiśet ||
2.14.16 kṛṣṇāni citrāṇy athavā
śūkāni saviṣāṇi vā |
pātitāni pacanty āśu meḍhranniravaśeṣataḥ ||
2.14.17 kṛṣṇāni bhūtvā mānsāni
śīryante yasya dehinaḥ |
sannipātasamutthānan tam vidyāt tilakālakaṃ ||
2.14.18 tatra māṃsārbbudaṃ yac
ca māṃsapākaś ca yaḥ smṛtaḥ |
vidradhiś ca na sidhdhanti ye ca syus tilakālakāḥ ||
iti śūkadoṣanidāne caturddaśamaḥ ||
[Adhyāya 15: draft edition based on MS H]
2.15.1 athāto bhagnanidānam
vyākhyāsyāmaḥ ||
2.15.3
patanapīḍanaprahāraviṣaduṣṭaprabhṛtibhir abhighātaviśeṣaiḥ |
anekavidhamasthnāṃ bhaṅgam upadiśanti |
2.15.4 tatra
bhagnajātamanekavidhamanusāryamāṇaṃ dvividhamevopapadyate |
sandhimukataṃ kāṇḍabhagnañ ca | tatra ṣaḍvidhaṃ sandhim uktaṃ
dvādaśavidhaṃ kāṇḍabhagnam bhavati |
2.15.5 tatra sandhimuktamutpiṣṭam
viśliṣṭam viparivarttitam avakṣiptam atikṣiptan tiryak kṣiptam iti
|
2.15.6
prasāraṇākuñcanāśaktirugrarujatā sparśāsahatvāñ ceti |
sāmānyataḥ sandhim uktalakṣaṇam uktaṃ |
2.15.7 vaiśeṣikaṃ tūtpiṣṭe
saṃdhāvubhayataḥ śopho vedanāprādurbbhāvo viśeṣataś ca rātrau
bhavati | viśliṣṭe 'lpaśophatā vedanāsātatyaṃ sandhivikriyā ca ||
viparivarttite ca sandhau pārśvagamanād viṣamāṅgatā vedanā ca |
avakṣipte sandhiviśleṣastīvrarujatā ca || atikṣipte dvayoḥ
sandhdhasthnoratikrāntatā vedanā ca | tiryakkṣipte tv
ekāsthipārśvagamanam atyartham iti ||
2.15.8 kāṇḍabhagnam ata ūrddhvam
vakṣyāmaḥ || karkkaṭakam aśvakarṇṇañ cūrṇitam piccitam
asthicchallitākāṇḍabhagnam atipātitam majjānugataṃ vakrañ cchinnaṃ
sphuṭitaṃ sphāṭitam iti ||
2.15.9 śvayathubāhulyam
avapīḍyamāne śabdaḥ srastāṅgatā vividhavedanāpravṛttir iti ||
sāmānyataḥ kāṇḍabhagnalakṣaṇam uktaṃ ||
2.15.10 viśeṣatas tu sammūḍham
ubhayato 'sthi madhye bhagnaṃ granthirivonnataṃ karkkaṭakaṃ ||
aśvakarṇṇavad udgatamaśvakarṇṇaṃ || śabdasparśābhyāñcūrṇṇitam
avagacchet || piccitam pṛthulatāṅgatam alpaśophaṃ || pārśvato
'nvasthihīnodgato 'asthicchalitakannāmavellite prakampyamānaṃ ||
kāṇḍabhagnam asthiniḥśeṣacchinnāsthyavayavaḥ ||
asthimadhyapraviṣṭātipātitasaṃjñaḥ || kṣatabhagnam unnahyamānam
ajjammajjānugataṃ || ābhugnam iva yad vimuktāsthi tad vakran nāma
|| anyatarapārśvāvaśiṣṭaṃ chinnaṃ || sphuṭitama
nubahudāritavedanāvān || śūkapūrṇṇam ivādhmātam vipulaikadā
visphāṭitan nāma ||
2.15.11 teṣu
cūrṇṇitaṃcchinnātipātitamajjānugatāni kṛcchrasādhdhāni |
kṛśātivṛddhabālāsahāyānāṃ kṣatakṣīṇakuṣṭiśvāsināṃ savraṇāḥ
niḥsandhyupagatāni ceti ||
2.15.12 bhavati cātra ||
bhinnaṅkapālaṃ kaṭyāṃ tu sandhim uktaṃ tathā cyutaṃ | jaghanam
pratipiṣṭañ ca varjjayīta vicakṣaṇaḥ |
2.15.13 asaṃkliṣṭaṅkapālañ ca
lalāṭe cūrṇṇitañ ca yat ||
bhagnaṃ stanāntare śaṃkhaṃ pṛṣṭhe mūrddhni ca varjjayet ||
2.15.14 samyaksandhitam
apyasthidurnnikṣeptanibandhanāt |
2.15.15 saṃkṣobhād vāpi yad
gacchet vikriyāntam api varjjayet ||
2.15.16 taruṇāsthīni nāmyante
bhajyante nalakāni tu |
2.15.17 kapālān vibhajyante
sphullanti rucakāni tu ||
iti bhagnanidāne pañcadaśamaḥ ||
[Adhyāya 16: draft edition based on MS H]
2.16.1 athāto mukharoganidānam
vyākhyāsyāmaḥ ||
2.16.3 mukharogāḥ pañca ṣaṣṭir
bhavanti || saptasv āyataneṣu || tatrāyatanāni oṣṭhau dantamūlāni
dantā jihvā tālū kaṇṭha sarvvāṇi ceti || tatrāṣṭāv oṣṭhayoḥ
||pañcadaśa dantamūle || aṣṭau danteṣu || pañcajihvāyāṃ ||
navatāluni || saptadaśakaṇṭhe || trayas sarvveṣv āyataneṣu ||
2.16.4 tatroṣṭhe prakopād
vātapittakaphasannipātaraktamānsamedo 'bhighātanimittāḥ ||
2.16.5 karkkaśau paruṣau stabdhau
samprāptānilavedanau |
dālyete paripoṭyete oṣṭhaumārutakopataḥ ||
2.16.6 cīyete piṭakābhiś ca
sarujābhiḥ samantataḥ |
sadāhapākapiṭakau pītābhāsau ca pittataḥ ||
2.16.7 savarṇṇābhiś ca cīyete
piṭakābhir avedanau |
bhavatas tu kaphādoṣṭhau picchilau śītalau gurū ||
2.16.8 sakṛtkṛṣṇau sakṛtpītau
sakṛtsv etau tathaiva ca |
sannipātena vijñeyāv anekapiḍakācitau ||
2.16.9 kharjjūraraktavarṇṇābhiḥ
piṭakābhir nnipīḍitau |
raktopasṛṣṭarudhiraṃ sravataḥ śoṇitaprabhau ||
2.16.10 gurū sthūlau māṃsaduṣṭau
māṃsapiṇḍavad udgatau |
jantavaś cātramūrcchanti narasyobhayato mukhāt ||
2.16.10a sarppirmmaṇḍapratīkāśau
medasā kaṇḍurau gurū | oṣṭhauparyavadīryete poṭyete cābhighātataḥ
||
2.16.11 acchaṃ sphaṭikasaṃkāśaṃ
sasrāvaṃ sravato bhṛśaṃ |
2.16.11a dantacchadāvadīryete
poṭyete cāsakṛtpunaḥ || tato vraṇaḥ susaṃrūḍho mṛdutvam
upagacchati ||
2.16.13 dantamūlagatās tu śītādo
dantapuppuṭo dantaveṣṭaḥ sauśiro mahāsauśiraḥ paridaraḥ | upakuśaḥ
| dantavaidarbbhaḥ | khalivarddhanaḥ | adhimāṃsaḥ | nāḍyaḥ pañceti
||
2.16.14 śoṇitaṃ dantaveṣṭebhyo
yasyākasmāt pravarttate |
durggandhī nisakṛṣṇāni prakledīni mṛdūni ca ||
2.16.15 dantamāṃsāni pacyante
pacanti ca parasparaṃ |
śītādonāmasavyādhiḥ kaphaśoṇitasambhavaḥ ||
2.16.16 dantayos triṣu vā yasya
śvayathuḥ sparśanā sahaḥ |
dantapuppuṭako nāma savyādhiḥ kapharaktajaḥ ||
2.16.17 sravanti pūyarudhiraṃ
calādantā bhavanti ca |
dantaveṣṭaḥ savijñeyo duṣṭaśoṇitasambhavaḥ ||
2.16.18 śvayathūr ddantamūleṣu
rujāvān kaphasambhavaḥ | lālāsrāvī sa vijñeyaḥ sauśironām anāmataḥ
||
2.16.19 dantāś calanti veṣṭabhyas
tālu cāpy avadīryate |
2.16.20 yasmin sa sarvvajo
vyādhir mmahāsauśirasaṃjñitaḥ ||
dantamāṃsāni śīryante yasmin ṣṭhīvati cāsakṛt |
2.16.21 pittāsṛkkaphajo vyādhir
jñeyaḥ paridaro hi saḥ ||
veṣṭaḥ sadāhampacati yasyadantāścalantica| dāhena veṣṭāstaptāś ca
śuṣyante cāgninā yathā ||
2.16.22 aghaṭṭitāḥ prasravanti
śoṇitam mandavedanāḥ |
2.16.23 yasmin sopakuśonāma
pittaraktakṛto gadaḥ ||
ghṛṣṭeṣu dantamūleṣu saṃrambho jāyate mahān |
2.16.24 bhavanti dantāś ca calāḥ
savaidarbbhā'bhighātajaḥ ||
mārutenādhiko danto jāyate tīvravedanaḥ |
2.16.25 khalivarddhanasaṃjño sau
jāter ukca praśāmyati ||
hānavye paścime dante mahāśophomahārujaḥ |
2.16.26 lālāsrāvī kaphakṛto
jñeyaḥ so 'dhikamāṃsakaḥ ||
dantamūlagatā nāḍyaḥ pañca jñeyā yathoditāḥ ||
2.16.27 dantagatās tu dālanaḥ
krimidanta kodanta harṣo bhañjanakaḥ | dantaśarkkarā | kapālikā |
śyāvadantaḥ | hanur mmokṣaś ceti ||
2.16.28 dāryamāṇeṣv ivarujā yasya
danteṣu jāyate |
dālanonāma savyādhiḥ sadāgatinimittajaḥ |
2.16.29 kṛṣṇaścchidraś ca calati
sasaṃrambho mahārujaḥ |
animittarujovātātsajñeyaḥ krimidantakaḥ ||
2.16.30 śītamuṣṇañ ca daśanāḥ
sahante sparśanan na ca |
yasya tad dantaharṣan tu vyādhim vidyāt samīraṇāt ||
2.16.31 vaktram vakram bhaved
yasya dantabhaṅgaś ca jāyate |
kaphavātakṛto vyādhiḥ sa bhañjanakasaṃjñitaḥ ||
2.16.32 śarkkar eva sthirībhūto
malo danteṣu yasya vai |
sā dantānāṃ guṇaharī vijñeyā dantaśarkkarā ||
2.16.33 kapāleṣv iva
dīryatsudantānāṃ saiva śarkkarā |
kapāliketi paṭhitā sadā dantavināśinī ||
2.16.34 asṛṇmiśreṇa pittena
dagdhodantas tv aśeṣataḥ |
śyāvatān nīlatām vāpi gataḥ sa śyāvadantakaḥ ||
2.16.35 vātena tais tairbbhāvaiś
ca hanusandhivisaṅgataḥ |
hanurmmokṣa iti jñeyo vyādhir ardditalakṣaṇaḥ ||
2.16.36 jihvāgatās tu |
kaṇṭakās trividhās tribhir ddoṣairalāsa upajihvā ceti ||
2.16.37 jihvānilena sphuṭitā
prasuptā bhavec ca śākacchadanaprakāśā |
pittātsadāhair anucīyate ca dīrghaiḥ saraktair apikaṇṭakaiś ca ||
kaphena gurvvī bahalā citā ca mānsāṅkuraiḥ
śālmalikaṇṭakaubhābhaiḥ |
2.16.38 adhogato yaḥ śvayathuḥ
pragāḍhaḥ so 'lāsasaṃjñaḥkapharaktamūrttiḥ ||
jihvāṃ sa tu stambhayate pravṛddho mūle ca jihvā bhṛśam eti pākaṃ
|
2.16.39 jihvāgrarūpaḥ śvayathur
hi jihvām
unnāmya jātaḥ kapharaktamūlaḥ ||
2.16.39a lālākaraḥ kaṇḍuyutaḥ sa
coṣaḥ sātupajihvā paṭhitā bhiṣagbhiḥ | |
2.16.40 tālugatās tu ||
galaśuṇḍikā tuṇḍikerī adhruṣaḥ kacchapaḥ | arbbudaḥ |
mānsasaṃghātaḥ | tālu puppuṭakaḥ | tāluśoṣaḥ | tālupāka iti ||
2.16.41 kaphāsṛgbhyāntālumūlātpravṛddho dīrghaḥ
śophodhmātabastiprakāśaḥ | tṛṣṇākāsaḥ śvāsakṛttam vadanti vyādhim
vaidyā galaśuṇḍeti nāmnā ||
2.16.42 śophaḥ sthūlastodadāha
prapākī prāguktābhyāṃ tuṇḍikerīmatā tu | mṛduḥ śopho lohitottho
jñeyo 'dhruṣaḥ sajvaras tīvra ruk ca ||
2.16.43 kūrmmonnato
vedanā'śīghrajanmā rogo jñeyaḥ kacchapaḥ śleṣmaṇā tu || padmākaran
tālumadhye tu śophaṃ tam vidyād raktārbbudaṃ proktaliṃgaṃ |
2.16.44 māṃsannirujan tālumadhye
kaphāt tu prokto vaidyair mmāṃsasaṃghāta eṣaḥ || arukchiraḥ
kolamātraḥ kaphena samedasāpuppuṭas tāludeśe |
2.16.45 śuṣyaty atyarthan dīryate
cāpi tāluśvāsaś caivograstāluśoṣo 'nilāt tu || pittaṃ kuryāt pākam
atyarthaghoraṃ tāluny evan tālupākam vadanti ||
2.16.46 kaṇṭhagatās tu ||
rohiṇyaḥ pañca | kaṇṭhaśālūkam adhijihvāṃ valayaḥ | alāsaḥ |
ekavṛndaḥ | śataghnī | gilāyuḥ | galavidradhiḥ | galaughaḥ |
svaraghnaḥ | māṃsatānovicāriś ceti ||
2.16.47 gale 'nilaḥ pittakaphau
tu mūrcchitau pradūṣya māṃsañ ca tathaiva śoṇitaṃ |
galopasaṃrodhakarais tathāṅkurair nihantyas unvyādhir ayaṃ hi
rohiṇī ||
2.16.48 jihvā samantād
bhṛśavedanān tu mānsāṅkuraiḥ kaṇṭhanirodhinīyā |
tāṃ rohiṇīm vātakṛtām vadanti tisraś ca tāstvād ita eva kṛcchrā
||
2.16.49 kṣiprodgamā
kṣipravidāhapākās tīvrajvarā pittanimittajā tu |
sroto nirodhinyacalonnatā ca sthirāṅkurā yā kaphasaṃbhavā sā ||
2.16.50 gambhīrapākiny
anivāravīryā tridoṣaliṅgā tritayotthitaṃ tu |
sphoṭaiś citā pittasamānaliṃgāsādhyā pradiṣṭā rudhirātmikā tu ||
2.16.51 kolāsthimātraḥ
kaphasaṃbhavo yo granthir galekaṇṭakaśūkabhūtaḥ |
kharaḥ sthiraḥ śastranipātasādhyas tat kaṇṭaśālūkam iti bruvanti
||
2.16.52 jihvāgrarūpaḥ śvayathuḥ
kaphāt tu jihvopariṣṭādapiraktamiśraḥ |
jñeyo 'dhijihvā khalu roga eṣa vivarjjayed āgatapākam enaṃ ||
2.16.53 balāsa evāyatam unnatañ
ca śophaṃ karoty annagatin nivārya|taṃ sarvvathaivāprativāravīryam
vivarjjanīyam valayam vadanti ||
2.16.54 gale tu śophaṅkurutaḥ
pravṛddhau śleṣmānilau śvāsarujopapannaṃ |
marmmacchidan dustaram etad āhur alāsasaṃjñan nipuṇādhikāraṃ ||
2.16.55 vṛttonnatāntaḥ śvayathuḥ
sadāhaḥ sakakaṇḍuro 'pāvyagururm mṛduś ca |
nāmnaikavṛndaḥ parikīrtyate 'sau vyādhir bbalāsakṣatajaḥ prasūtaḥ
||
2.16.56 samunnatamvṛttam
amandadāhantīvrajvaraṃ vṛndam udāharanti |
tac cāpi pittakṣatajaprakopāj jñeyaṃ satodam pavanātmakan tu ||
2.16.57 varttir ghanā
kaṇṭhanirodhanī tu citātimātram piśitaprarohaiḥ |
anekarukprāṇaharī tridoṣāj jñeyā śataghnīti śataghnirūpā ||
2.16.58 granthirggale tv
āmalakāsthimātraḥ sthiro 'lparukyaḥ kaphapittamūrttiḥ |
yo lakṣyate raktam ivāsravaś ca saśasrasādhdhas tu gilāyusaṃjñaḥ
||
2.16.59 sarvvaṅgalaṃ vyāpya
samutthito yaḥ śopho rujāḥ santi ca yatra sarvvā |
sa sarvvadoṣair ggalavidradhis tu tasyaiva tulyaḥ khalu
sarvvajasya ||
2.16.60 śopho mahāntan na
jalāvarodhī tīvrajvaro vāyugater nnihantā |
kaphena jāto rudhirānvitena gale galaughaḥ paṭhito bhiṣagbhiḥ ||
2.16.61 yas tāmyamānaḥ śvasiti
prasaktam bhinnasvaraḥ śuṣkavimuktakaṇṭhaḥ |
kaphopadiṣṭeṣv anilāyateṣu jñeyaḥ sa rogaḥ śvasanāts varaghnaḥ ||
2.16.62 pratānavān yaḥ śvayathuḥ
sukaṣṭo |
galoparodhān kurute krameṇa |
sa mānsatān eti bibhartti saṃjñāprāṇapraṇutsarvvakṛto vikāraḥ ||
2.16.63 sadāhatodaṃ śvayathuṃ
satāmram antarggale pūtiviśīrṇṇamānsaṃ |
pittena vidyād vadane vicārim pārśve viśeṣāt sa tu yena śete ||
2.16.64 sarvvasarās tu
vātapittakaphanimittāḥ ||
2.16.65 sphoṭaiḥ satodair
vvadanaṃ samantād yasyācitaṃ sarvvasaraḥ savātāt |
raktaiḥ sadāhaiḥ piṭakaiḥ sapītair yasyācitaṃ cāpi sapittakopāt
||
2.16.66 avedanaiḥ kaṇḍuyutaiḥ
satodair yasyācitaṃ cāpi sa vai kaphena ||
|| iti mukharoganidāne ṣoḍaśamaḥ ||