Transcription of MS London BL IOLR Taylor 1842 (Eggeling 2646),
supporting the
Suśrutapāṭhaśuddhi of Candraṭa and
the
Nibandhasaṅgraha of Ḍalhaṇa
Adhyāya 6.1
Most of the material marked in bold red (marginal) below is in
fact the NS of Ḍalhaṇa, not a separate work of Candraṭa. Awaiting
further clarification.
Candraṭa on 6.1.1a
om namaḥ dhanvantaraye ||
Candraṭa on 6.1.1
athātaḥ aupadravikam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ || ||
Candraṭa on 6.1.2
Candraṭa on 6.1.3
viṃśe 'dhyāyaśate ca
yad uktam asakṛn mayā ||
vakṣyāmi bahudhā samyak uttare smin nibodha tat || 1 ||
Candraṭa on 6.1.4
idānīṃ tat prava-
kṣyāmi tantram
uttamaṃ||ram uttamaṃ ||
nikhilenopadiśyente yatra rogāḥ prathagvidhāḥ || 2 ||
Candraṭa on 6.1.5
śālākyaśāstrā
bhihitā videhādhipakīrttitāḥ ||
ye ca vistaraśo dṛṣṭāḥ kumārāḥ bādhahetavaḥ || 3 ||
saṃbandhasugranthakāreṇa upari nibaddhaḥ
|| bhidhānaṃ cakṣuṣaḥ
prādhānyād uktaṃ ca || cakṣuḥ pradhānaṃ sarveṣām
indriyā ṇāṃ vidurbudhāḥ || ghananīhāramuktānāṃ
jyotiṣām iva bhāskaraḥ || cakṣurhīnaś ca puruṣaḥ
sarvakriyāsvasama rthaḥ || ||
1||2|| 3||
Candraṭa on 6.1.6
ṣaṭsu kāyaci
kitsāsu yathoktāḥ paramarṣibhiḥ ||
upasargrādayo rogā ye cāpy āgantavaḥ smṛtāḥ || 4 || ||
agniveśabheḍa jātūkaparāsarahāritakṣārapāṇi || bhūtanimittā
unmādāda-yaḥ vātyanimittatvāt || jvarādayaḥ || 4 ||
Candraṭa on 6.1.7
triṣaṣṭī rasasaṃsargrāḥ svasyavṛttaṃ tathaiva ca ||
yuktārthā yuktayaś caiva doṣabhedās tathaiva ca || 5 ||
yuktārtha - prāmāṇopapannāḥ || yuktayaḥ -
tantrayuktayaḥ || 5||
videhādhi
patiḥ śrīmān janako nāma viśrutaḥ ||
āraṃbhayajñapraṇavaḥ somavad brāhmaṇairvṛtaḥ || 6 ||
tasya yajña
pravṛttasya kupito bhagavān raviḥ ||
dṛṣṭiṃ praṇāśhayāmāsa sonutepe mahttapaḥ || 7 || yajñapraṇavaḥ - āraṃbhayajñānāṃ praṇavaḥ
||6|| 7||
dīptāṃśustapasā
tena toṣitaḥ pradahaunavaṃ ||
cakṣuś caitat prasannātmā sarvabhūtānukaṃpayā || 8 || kaṃpayā - kṛpayā ||8|| 9|| 10||
Candraṭa on 6.1.8
yathoktā vividhā-
ś cārthā rogāḥ sādhanahetavaḥ ||
mahatas tasya tantrasya durgādhasyāṃbudher iva || 9 ||
Candraṭa on 6.1.9
ādāv evottamāṃ
gasthān rogān abhidadhāmy ahaṃ ||
saṃkhyayā lakṣaṇaiś cāpi
sādhyāsādhyakrameṇa ca || 10 ||
Candraṭa on 6.1.10
viṃ-
dyād aṃgulavistāramā guṣṭodarāyataṃ ||
dvyangulaṃ sarvataḥ sārdhaṃ bhiṣak nayanamanḍalaṃ || 11 ||
dvyamgulaṃ - dviruktepi na doṣaḥ || 11
||
Candraṭa on 6.1.11
suvṛtaṃ gostanākāraṃ sarvabhūtaguṇodbhavaṃ ||
palaṃ bhuvo 'gnito raktaṃ vātāt kṛṣṇaṃ sitaṃ jalāt || 12
||
Candraṭa on 6.1.12
ākāśādaśrumārgrāś ca jāyante netrabudbude ||
dṛṣṭiṃ cātra yathā vakṣye tathā vidyād viśāradaḥ ||
13 ||
Candraṭa on 6.1.13
netrāyāmatribhāge stu kṛṣṇamaṇḍalam ucyate ||
kṛṣṇāt saptāṃśam icchanti dṛṣṭiṃ dṛṣṭiviśāradāḥ ||
||
14 ||
Candraṭa on 6.1.14
maṇḍalāni ca sandhīṃś ca paṭalāni ca locane ||
yathākramaṃ vijānīyāt pañca ṣaḍ ca ṣaḍeva ca || 15
sarvabhūta - sarvabhūtāny eva guṇāḥ ||
tebhya udbhavo 'syeti || palaṃ - māṃsaṃ || 12||13|| 14|| 15||
||
Candraṭa on 6.1.15
pakṣmavartmaśvetakṛṣṇadṛṣṭīnāṃ maṇḍalāni tu ||
anupūrvaṃ tu te madhyāś catvāronte yathottaraṃ || 16 ||
Candraṭa on 6.1.16
pa
kṣmavartmagataḥ sandhirvartmaśuklagato 'paraḥ ||
śuklakṛṣṇagatastvanyaḥ kṛṣṇadṛṣṭigato 'paraḥ || 17 ||
ta
taḥ kanīnakagataḥ ṣaṣṭhe pingagataḥ smṛtaḥ ||
vartmādayo dṛṣṭyaṃtā yathāpūrvaṃ catvāro
ma dhyāḥ | kṛṣṇādayaḥ ||
pakṣmān tā yathottarṃ catvāroṃ 'tāḥ ||
16 || 17 ||
kanīnakagataḥ - nāsā samī vyavassthitaḥ
|| 18 ||
Candraṭa on 6.1.17
dve vartmapaṭale viṃdyāc catvāryanyāni cā|kṣaṇi || 18
||
jāyate timiraṃ yeṣu vyādhiḥ paramadāruṇaḥ ||
Candraṭa on 6.1.18" met="hyper metrical
tejojalāsritaṃ bāhyaṃ teṣv anyat piśisitāśritaṃ || 19 ||
medastṛtīyaṃ ca palamāśritaṃ tvasthi cāparaṃ ||
anyat - dvitīyaṃ || 19 ||
aparaṃ - caturthaṃ
Candraṭa on 6.1.19
paṃcamāṃśasamaṃ dṛṣṭesteṣāṃ bāhulyamiṣyate || 20 ||
śi
rāṇāṃ kaṇḍarā ṇāṃ ca medasaḥ
kālakasya ca ||
samaṃ - masuradalamātrāvasthinnāvādṛṣṭeḥ
paṃca sabhāgatulayaṃ || teṣāṃ - paṭalānāṃ || bāhulyaṃ - jāḍyaṃ
|| 20 ||
Candraṭa on 6.1.20
guṇāt kālāt paraḥ śleṣmā bandhane 'kṣṇoḥ śirāyutaḥ || 21
śirānusāribhir doṣair visagu ṇair ūrdhvamāgataiḥ ||
guṇāt - dṛṣṭisparśāt || kālāt - kālakāt ||
paraḥ - utkṛṣṭaḥ || 21 ||
śirānusāribhir - atha saṃprāptim āha ||
vikṛtiṃ prāptaiḥ || 22 ||
Candraṭa on 6.1.21
jāyante netrabhāgeṣu rogāḥ paramadāruṇāḥ || 22 ||
ta
trāvilaṃ sasaṃraṃbhamastu kaṇḍūpadehavat ||
netrabhāge - netrāvayaveṣu || 22 ||
tatrāvilaṃ - pūrvarūpa m āha ||
sasaṃraṃbhaṃ - īṣac chophānvitaṃ ||
ādyair - ādiśabdo gurvādibhiḥ
pratyekaṃ saṃbadhyate | evaṃ vātādilṃgāni vaktāni || 23 ||
Candraṭa on 6.1.22
gurūṣātodarāgādyairjuṣṭaṃ cāvyaktalakṣaṇaiḥ || 23 ||
saśūlaṃ vartmakośeṣu śūkapūrṇāṃbham eva ca ||
Candraṭa on 6.1.23
prahanyamānaṃ rūpeṇa kriyāsvakṣi yathā purā || 24 ||
dṛṣṭvaiva
dhīmān budhyeta doṣeṇādhiṣṭitaṃ tu tat ||
kriyāsu - unmeṣanimeṣalakṣaṇāsu || yathā
purā - yathāpūrvaṃ || 24 ||
Candraṭa on 6.1.24
tatra saṃbhavamāsādya yathādoṣaṃ bhiṣakjitam || 25 ||
vida-
dhyānnetra rogāṇāṃ balavantaḥ syuranyathā ||
doṣeṇa adhiṣṭitaṃ - rogeṇa adhiṣṭitaṃ ||
bhiṣakjitaṃ - bhiṣak karmmaṇiśreṣṭhaṃ || 25 ||
Candraṭa on 6.1.24a
vidāhya sātmyātividdhaśitakṣārāmlatīkṣṇoṣṇaguru
dravānnaiḥ ||
Candraṭa on 6.1.24b
arvāk śirotyuchritaśāyinaś ca jvaropatāpādṛtuparyayāc ca || 26 ||
arvāk - kaṃ dhāsīsai |
|| 26 || 27 || 28 ||
rāmakṛṣṇa ||
Candraṭa on 6.1.26
uṣṇābhitaptasya ja
lapraveśāddūrekṣaṇāt
svapnaviparyayāc ca ||
prasaktasaṃrodanaśokakopakleśābhighātādatimaithunā
dvā
|| 27 ||
Candraṭa on 6.1.27
suktāranālāmlakulatthamāṣaniṣevaṇādvegavinigrahāc ca ||
śvedād rajo dhūmaniṣevaṇā
c ca
chardervidhātādvamanātiyogāt || 28 ||
evaṃ hyaciṃtā pratikāriṇo' nnavidāgham
apyuddhamato narasya ||
bāṣpagrahāt śūkṣmyanirīkṣaṇāc ca ne
tre vikārān
janayanti doṣāḥ || 29 ||
hyaciṃtā - iyaṃ pūrvoktā aciṃtā || bāṣpa
- nayanajalagrahāt || 29 ||
Candraṭa on 6.1.25
saṃkṣepataḥ kriyāyogaṃ nidānaparivarjitaṃ ||
vātādīnāṃ pratī
ghātaḥ prokto vistarataḥ punaḥ || 30
||
kriyāyogaṃ - tatra saṃbhavamāsādya
ityādinā || parivarjitaṃ - parikīrtitaṃ iti pāṭhaḥ || punaḥ -
mayā
|| 30 || 31 || 32 ||
Candraṭa on 6.1.28
vātāddaśa tathā pittāt kaphāc caiva trayodaśa ||
rakṣktāt ṣoḍa
śa vijñeyāḥ sarvajāḥ paṃcaviṃśatiḥ || 31
||
Candraṭa on 6.1.29
tathā bāhyau punardvau ca rogāḥ ṣaḍsaptatiḥ smṛtāḥ ||
hatā-
dhimaṃtho nimiṣo dṛṣṭirgāmbhīrikā ca yā || 32 ||
Candraṭa on 6.1.30
yac ca vātāhataṃ vartma na te sidhyanti vātajāḥ ||
yo pyo tha tanma yaḥ kācaḥ
sādhyāḥ syuḥ sānyamārutāḥ || 33 ||
tanmayaḥ - vātanimittaḥ || sānyamārutāḥ
- anytovātaḥ || 33 ||
Candraṭa on 6.1.31
śuṣkākṣipākādvī manthasyandamāru
taparyayāḥ ||
asādhyo hrasvajātyo yaḥ pītāśrāvaś ca
paittikaḥ || 34 ||
Candraṭa on 6.1.32
yāpyo vyādhi parimlāyī
yaś ca koco tha
tanma yaḥ ||
abhiṣyaṃdo 'dhimaṃtho 'mladhyuṣitaṃ śuktikā ca yā || 35 ||
asādhyo - atha pittajān āha || 34 || 35
||
Candraṭa on 6.1.33
dṛṣṭiḥ pittavide ca dhūmadarśī ca
sidhyati |
asādhyaḥ kaphajaḥ srāvo yāpyaḥ kācaś ca tanmayaḥ ||
36 ||
Candraṭa on 6.1.34
abhiṣya ndo dhimanthaś ca balāsagrathitaṃ ca
yat ||
dṛṣṭi śleṣmavidagdhā ca paithakyo lagaṇaś ca yaḥ
||
37 ||
Candraṭa on 6.1.35
kṛmigraṃthipariklinnaṃ vatmaśuktārmapiṣṭakaḥ ||
śleṣmopanāhaḥ sādhyas tu kathitāḥ śleṣmaje
ṣu tu || 38
||
Candraṭa on 6.1.36
raktasrāvo jakājātaṃ śroṇitārśovraṇānvitaṃ ||
śukraṃ na sādhyaṃ kācaś ca yāpyaḥsta
prakīrttitaḥ || 39 ||
asādhyaḥ - atha śleṣmajān āha || 36 || 37
|| 38 || 39 ||
Candraṭa on 6.1.37
manthasyandau klinnavartma harṣotpātau tathaiva ca ||
sirājāvaṃjanākhyā ca-
silārājālaṃ ca yat
smṛtam || 40 ||
Candraṭa on 6.1.38
parvaṇyathāvraṇaṃ śukraṃ śoṇitārmorjunaś ca yaḥ ||
ete sādhyā
vikāreṣu raktajeṣu bhavanti hi || 41 ||
harṣo śiroharṣaḥ || utpātaḥ - śirotpātaḥ
|| 40 || 41 || 42 ||
Candraṭa on 6.1.39
pūyāśrāvo nākulāndhyamakṣipākātyayo lajī ||
a-
sādhyāḥ sarvajā yāpyaḥ kāca kopaś ca
yakṣma ṇaḥ || 42 ||
Candraṭa on 6.1.40
vartmāvabandho yo vyādhiḥ śirāsu piḍikāś ca yāḥ ||
prastāryamadhimāṃsārya snāryarmotsaṃginī ca yā || 43
Candraṭa on 6.1.41
pūyālasaś cārbudaṃ ca śyāvakarddamavartmanī ||
tathārśovartma śuṣkārśaḥ śarkarāvartma yac ca vai || 44 ||
Candraṭa on 6.1.42
sa-
śophaś cāpy aśophaś ca ko bahulavartma ca ||
alki nnavartma kuṃbhīkā biśavartma ca sidhyati
|| 45
Candraṭa on 6.1.43
sanimitto 'nimittaś ca dvāv asādhyau tu bāhyajau ||
ṣaṭsaptati vikārāṇām eṣā saṃgrahakīrttitā
ḥ || 46 ||
Candraṭa on 6.1.45ef
bhūya etān pravakṣyāmi saṃkhyārūpacikitsitaiḥ ||
Candraṭa on 6.1.44
nava sandhyāśrayās teṣu vartmajās tv eka
viṃśati || 47
||
śuklabhāge daśaikaś ca catvāraḥ kṛṣṇabhāgajāḥ ||
Candraṭa on 6.1.45
sarvāśrayāḥ saptadaśa dṛṣṭijā dvāda
śaiva tu || 48 ||
bāhyajau dvau samākhyātau rogau paramadāruṇau ||
ity uttare prathamo 'dhyāyaḥ ||
Adhyāya 6.2
Candraṭa on 6.2.1
athātaḥ sandhirogavijñānīyam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ || ||
Candraṭa on 6.2.3
Candraṭa on 6.2.3
pūyālasaś copanāhaḥ śrāvāḥ pavaṇi
kālajī ||
kṛmigranthiś ca vijñeyā rogāḥ sandhigatā nava || 1 ||
Candraṭa on 6.2.4" met="hyper metrical
pakvaḥ śophaḥ sandhijaḥ saṃśravedyaḥ sāndraṃ pūyaṃ pūti pūlāsaḥ
saḥ ||
granthirnālpo dṛṣṭisaṃbādhapākaḥ kaṃḍūprāyo
nīrujastūpanāhaḥ || 2 ||
sandhijaḥ - kanīkasandhijo nā sandhau || pūti - du || dṛ dhisandhau
|| 2||
Candraṭa on 6.2.5
gatvā sandhīnaśrumārgreṇa doṣāḥ kuryuḥ srāvāns tvak parītān
kanīnān ||
taṃ vai
srāvāṃ netranāḍīm athaike tasyā lingaṃ
kīrttiayiṣye caturdhā ||
Candraṭa on 6.2.6
pākaḥ sandhau saṃśravedyas tu pūyaṃ pūyāśrā
vo
naikarūpaḥ pradiṣṭaḥ ||
śvetaṃ sāndraṃ pichalaṃ yaḥ sravec ca śleṣmāsrāvo nīrujaḥ
saṃpradiṣṭaḥ || 4 ||
Candraṭa on 6.2.7" met="hyper metrical
raktā
vaḥ śoṇitotthaḥ saraktaḥ kṛṣṇaṃ nālpaṃ saṃsraven
nātisāndraṃ ||
pītābhāsaṃ nīlamuṣṇaṃ jalābhaṃ pittāsrā
vaḥ saṃśravet
sandhimadhyāt || 5 ||
aśrumārgeṇa - nayanajalamārgreṇa || 3 ||
4 || 5 ||
Candraṭa on 6.2.8
tāṃmrā tanvī dāhaśūlopapannā raktājñeyā parvaṇī vṛttaśophā ||
jā
tā sandhau kṛṣṇaśukle lajī syāt tasminn evaṃ
khyāpitā pūrvalingaiḥ6 ||
Candraṭa on 6.2.9a
syāt kānīno yaś ca vāpāngasandhā
pūṣākanḍūpakṣmatodārttiyuktaḥ ||
Candraṭa on 6.2.9b
granthis tīvrāśukṣmajantūpasṛṣṭāpūyāśrāvītaṃ kṛmigranthim āhu ||
7 ||
tasmin - kṛṣṇaśuklasandhau ||
pūrvalingaiḥ - kśudraroganidānoktaiḥ || 6 || 7 ||
|| ity uttare dvitīyo 'dhyāyaḥ || 2||
|| ity uttare dvitīyo 'dhyāyaḥ ||
athāto vartmaroga || ||
athāoto vartmarogavijñānīyam adhyāyaṃ
vyākhyāsyāmaḥ || ||
pṛthakdoṣāḥ samastā vā yadā vartmadhyapāśrayāḥ
||
sirā dyāpyāvatiṣṭha nte vartmasandhikamūrchitāḥ
|| 1 ||
vivadhya māṃsaṃ ca raktaṃ
ca ta dā vartmavyapāśrayāt ||
vikārān janayan ty āśu gadatas
tān nibodhameta || 2
utsangiṇyatha kumbhīkā pothakyo vartmaśarkarāḥ |
tathārśovartma śuṣkārśaḥ tathaivānjananāmikā || 3 ||
ba
halaṃ vartma yaccāpi
vyādhivartmāvabandhakaḥ ||
kliṣṭaṃ kardamavartmākhyau śyāvavartma tathaiva ca || 4 ||
prakli
nnamapariklinnaṃ vartma
vātaharaṃ ca yat ||
arbudaṃ nimiṣaś cāpi śoṇitārśaś ca yat smṛtam || 5 ||
lava
ṇo biśanāmā ca pakṣmakopas
tathaiva ca ||
ekaviṃśatir ity ete vikārā vartmasaṃśrayāḥ || 6 ||
gadataḥ - kathayataḥ 2|| 3|| 4|| 5|| 6||
bāhyā - he la ṭopacuṃ || 7 ||
nā
matas te samuddiṣṭā lakṣaṇaistān
pracakṣmahe ||
piḍikābhyantaramukhī bāhyādho vartma saṃśrayā || 7 ||
vijñeyātsanginī nāma tadrupapiḍikācitā ||
kuṃbhīkabījapratimāḥ piḍikā yasya vartmanoḥ || 8 ||
ādhmāyante ca vijñeyā bhinnā yāḥ
kuṃbhīkapiḍikās tu tāḥ ||
kanḍūsrā vānvitā gurvyo raktasarṣapasanni
bhā || 9 ||
piḍikās tu rujovatyaḥ pothe kya iti saṃjñitāḥ
||
vartmanoḥ - ubhayoḥ adha upari ca || 8 ||
9 ||
piḍikābhiḥ suśūkṣmābhi ghṛnābhir
abhisaṃvṛtāḥ
|| 10 ||
piḍikā yā kharā sthulā sā jñeyā vartmaśarkarā ||
pothekya - pothibharīya iti loke || 10 ||
parvārubījasaṃsthānāḥ piḍikā mandavedanāḥ || 11
||
sūkṣmāḥ kharāś ca vartmasthāstadārśāvartma kīrttyate ||
parvāru - grīṣmakarkaṭī || 11 ||
dīrghānkuraḥ khara
sta| dhbo dāruṇo vartmasaṃbhavāḥḥ || 12
||
vartmasthā - antarbāhye || 12 ||
mṛdvī mandarurujā śūkṣmā jñeyā
sānjananāmikā ||
sānjana - ānjaṇī || 14 ||
vartmopacīyate yasya piḍikābhiḥ samantataḥ ||
14
savarṇābhiḥ samābhiś ca
vidyāvidyādbahalavartma
tat ||
kanḍūmatālpatoyede na vartmaśophena yo naraḥ || 15
vyādhir eṣa samākhyātaḥ śuṣkārśa iti
saṃjnitaḥ ||
śuṣkārśaḥ - cāndha hīlaḥ || 13 ||
dāhatodavatī tāmrā piḍikā vartmasaṃbhavā ||
13 ||
savarṇābhiḥ - samānavartmābhiḥ || 15
||
na samaṃ chādayed akṣi bhavedbandhaḥ sa
vartmanaḥ ||
mṛdvalpavedanaṃ tāṃraṃ yadvartma samam eva ca
|| 16 ||
akasmāc ca sra
ved aśru kliṣṭaṃ vartma tad ādiśet ||
|| 16 ||
kliṣṭaṃ punaḥ pittayutaṃ
vidahec choṇitaṃ yadā || 17 ||
tadā kṛṣṇatvam āpa
nnam ucyate vartmakardamaṃ ||
yad vartma bāhyato 'ntaś ca śyāvaṃ śūnaṃ
savedanaṃ || 18 ||
sakanḍūṣāparikledi śyā
vavartmeti tan mataṃ ||
sarujaṃ bāhyataḥ śūnamantaḥ klinnaṃ śravaty ati
|| 19 ||
kanḍūnis todabhūyiṣṭaṃ klinna
vartma tad ucyate ||
yasya dhautāni dhautāni saṃbadhyante punaḥ
punaḥ || 20 ||
vartmānyaparipakvāni apari
klinnavartma tat ||
vimuktasandhi niś ceṣṭaṃ
vartma yasya ni mīlyate || 21 ||
etadvāta vidyāt sarujaṃ yadi
vārujaṃ ||
vartmāntarasthaṃ viṣamaṃ granthibhūtamavedanaṃ
|| 22 ||
vijñeyamarbudaṃ puṃsāṃ saraktamavilambitaṃ
||
kliṣṭaṃ - tad eva kliṣṭavartma yadā
pittayutaṃ sat śoṇitaṃ vidahet || 17 || 18 || 19 || 20 || 21
|| 22 || 23 || ||
nimeṣiṇīḥ śirā vāyuḥ
praviṣṭo vartmasaṃśrayāḥ || 23 ||
cālatyati vartmā nimeṣaḥ sa gado mataḥ ||
chinnāḥ chinā vivardhante vartmasthā mṛdavo
'kurāḥ || 24 ||
dā
hakaṇḍūrujopetāste rśaḥ śoṇitasaṃbhavāḥ ||
apākaḥ kaṭhinaḥ sthūlo granthivartmabhavo rujaḥ
|| 25 ||
sa
kaṇḍūḥ picchi laḥ kolapramāṇo
lagaṇas tu saḥ ||
śūnaṃ yadvartma bahubhiḥ sūkṣmai
chinnaidraiḥ samanvitaṃ || 26 ||
biśamantarjala iva biśavartmeti tanmataṃ ||
doṣāḥ pakṣmāśayagatāstīkṣṇāgrāṇi kharāṇi ca ||
27 ||
nivatmarttayanti pakṣmāṇi tairghṛṣṭaṃ cākṣi śrūyate ||
|| 24 || 25 || 26 || 27 ||
nirvarttayanti - niḥpādayanti || 28 ||
utpāṭitaiḥ punaḥ śāntiṃ pakṣmabhiś copajā
yate || 28 ||
vātātapānaladveṣṭi pakṣmakopaḥ sa ucyate ||
pakṣmakopaḥ - paḍavālā || 29 ||
vartmapakṣmāśayagataṃ pittaṃ romāṇi śā
tayet || 29 ||
kanḍūṃ dāhaṃ ca kurute pakṣmaśātaṃ tam ādiśet
||
ity uttare tṛtīyo 'dhyāyaḥ ||3 ||
ity uttare tṛtīyo 'dhyāyaḥ || 3 ||
athātaḥ śuklagatarogavijñānīyam adhyāyaṃ
vyākhyāsyāmaḥ ||
śrīrāmacandrāya namaḥ ||
prastāriśuklakṣatajādhimāṃsasnāyva rmasaṃjñāḥ
khalu pancarogā |
syuḥ śuktikā cārjunapiṣṭakau ca-
jālaṃ śirāṇāṃ piḍikāś
ca yāḥ syuḥ ||
rogā balāsagrathitena sārdham ekādaśākṣṇaḥ khalu
śuklabhā
ge || 1 ||
prastāri prathitam ihārma śuklabhāge vistīrṇaṃ tanu
rudhiraprabhaṃ sanīlaṃ ||
prastāri - armaśabdaḥ prastāryādibhiḥ
pratyekaṃ saṃbadhyate || yāḥ - śirāpiḍikāḥ || 1 ||
śuklākhyaṃ mṛdu ka
thayanti śuklabhāge
saśvetaṃ samam abhi vardhate cireṇa || 2 ||
yan māṃsaṃ pracayam upaiti śuklabhāge padmā
bhaṃ tad
upadiśanti lohītārma ||
vistīrṇaṃ mṛdu bahalaṃ yakṛtprakāśaṃ śyāvaṃ vā
tad adhikamāṃsajārma
vindyāt || 3 ||
śukle yat pisitam upaiti vṛddhim etat sādyarmety abhipaṭhitaṃ
khara prapānḍu ||
śyāvāḥ syuḥ
piśitanibhāś ca bindavo ye śuktir vā bhavati sa śuktikāvikāraḥ ||4
||
eko yaḥ śaśarudhiraprabha
s tu binduḥ śuklastho bhavati
tam arjunaṃ vadanti ||
prathitaṃ - vikhyātaṃ || iha -
śālākyatantre || sanīlaṃ - vikalpena || 2 || 3 || 4 ||
piṣṭaśuklo - śālipiśṭadhavalaḥ || 5 ||
utsannaḥ salilanibho 'tha piṣṭaśuklo bindur yo
bhavati sa
piṣṭakaḥ suvṛttaḥ || 5 ||
jālābhaḥ kaṭhinaśiro mahān saraktaḥ santānaḥ smṛta iha
jālasaṃjñitas tu ||
suklasthāḥ sitapiḍi
kāḥ śirāvṛtā yāḥ
nā vindyād asitasapīpajāḥ śirājāḥ || 6 ||
santāno bhavati śirāvṛttaḥ site yo
bindur vā sa tu
nirujo balāsakākhyaḥ ||
asitasamīpajāḥ - kṛṣṇasamīpatāḥ || 6 ||
ity uttare caturtho 'dhyāyaḥ
|| ||
ity uttare caturtho 'dhyāyaḥ ||4 ||
athātaḥ kṛṣṇagataro
gavijñānīyam
adhyāyaṃ vyākhyāmaḥ || ||
atha athāto
kṛṣṇagatarogavijñānīyam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ
||
yat savṛṇaṃ śukram athāvraṇaṃ ca pākātyayaś cāpy
ajakā tathai
va ||
catvāri ete 'bhihitā vikārāḥ kṛṣṇāśrayāḥ saṃgrahataḥ purastāt ||
1 ||
saṃgrahataḥ - saṃkṣepataḥ || 1
||
nimagnarūpaṃ hi bhavec ca-
kṛṣṇe śūcy
eva viddha ṃ tu vibhāti yad vai ||
srāvaṃ sraved uṣṇam atīva yac ca tat savraṇaṃ śukram udāharanti
|| 2 ||
śucy eva - śucyākṛtachidraṃ || 2 || 3 ||
dṛṣṭeḥ samīpe na bhavet tu yac ca na cāvagāḍhaṃ
na ca saṃśraveddhi ||
avedanāman na ca yugmaśukraṃ tat siddhi m ā
pnoti kadācid eva || 3 ||
gaṃbhīrajātaṃ bahalaṃ ca śukraṃ cirotthitaṃ
cāpi vadanti kṛcchra ||
calaṃ - ḍalaḍalāyati || 4 ||
vicchinnamadhyaṃ
piśitāmṛtāṃ vā
calaṃ sirāśukraṃm adṛṣṭikṛc ca || 4 ||
dvitvaggataṃ lohitam antataś ca cirotthitaṃ cāpi vivarjanīyaṃ ||
uṣṇāsrupātaḥ piḍikā ca pītāya
smin
bhaven mudganibhaṃ ca śukraṃ || 5 ||
tad apy asādhyaṃ pravadanti kecid anyac ca tittiripakṣatulyaṃ ||
dvitvaggataṃ - dvitīyapaṭalāśritaṃ ||
antataś ca - prānte || 5 ||
śo
phāsrapākārttiyutaṃ netre
sakledarogaṃ ca bhaved viśukraṃ || 6 ||
viśukraṃ - tad apy asādhyaṃ || 6 ||
sitaṃ yadā bhāty asitapradeśe syandātma
kaṃ nātirugasrayuktaṃ ||
syandātma - abhiṣyandotthaṃ ||
vihāyasīvābhrada kāri tad avraṇaṃ sādhyatamaṃ vadanti || 7 ||
vihāya - ākāśa iva || 7 ||
saṃcchādyate
śvetanibhena sarvaṃ
doṣeṇa yasyāsitamaṇḍalaṃ tu ||
samutthitaṃ - abhiṣyandotthaṃ || ||
8 ||
tam akṣipākātya yam
akṣikopasamutthitaṃ tīvrarujaṃ
vadanti || 8 ||
ajāpurīṣapratimo rujāvān salohito lohitapicchalāśruḥ ||
vidārya kṛṣṇaṃ praca
yo bhyupaiti tac cājakājātam iti
vyavasyet || 9 ||
pracayaḥ - samuchrāyaṃ prāpnoti || 9
||
ity uttare pancamo 'dhyāyaḥ ||5 ||
ity uttare pancamo 'dhyāyaḥ ||
||
athātaḥ sarvarogagatavijñānīyam adhyāyaṃ
vyākhyāsyāmaḥ || ||
atha athātaḥ
sarvarogagatavijñānīyam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ || 1 ||
syaṃdāś ca catvāra ihopadiṣṭās tā
vaṃta eveha tathādhimaṃthā ||
śophānvito śophayutaś ca pākāv
iny ity evam ete
daśa saṃpradiṣṭāḥ || 1 ||
ha
tādhimaṃtho nilaparyayaś ca
śuṣkākṣipāko 'nya= ta eva vātaḥ
||
dṛṣṭis tathāmlādhyuṣitā śirāṇā
m utpātaharṣāv api
sa= rvabhāgāḥ || 2 ||
anyato dhātaḥ || sarvagatāḥ || 2|| 3
||
prāyeṇa sarve nayanāmayās tu bhavanty
abhisyaṃdanimittamūlā
||
tasmād abhisyaṃdam udīryamāṇam upācared āśu hitāya dhīmān || 3 ||
nistodana staṃbhanaromaharṣa
pāruṣyasaṃkocaśirobhitā= pāḥ ||
śuṣkā= lpadūṣī śiśirāśrutā ca
vātābhipanne nayane bhavaṃti ||
4 ||
dāhaprapākau śiśirābhinaṃdo dhūmāyanaṃ
bāṣpasamusthitthi ś
ca ||
uṣṇāśrutā pītakanetra-
tā ca pittābhipanne
nayane| bhavaṃti || 5 ||
sisakaḥ || śuṣkadūṣīsūkupīhu || 4 || 5 ||
uṣṇābhinaṃdo gurutākṣiśophaḥ kaṃḍūpadehau
sita= tā
tiśi
śrāvo muhuḥ picchila eva cāpi kaphābhipanne nayane bhavaṃti || 6
||
śvetatā || 6 ||
tāmrāstatā lohitanetratā ca rājyaḥ samaṃtād
atilohitāś ca ||
pittasya liṃgāni ca yāni tāni
- -rantābhipanne nayane bhavaṃti || 7 ||
vṛddhair etair abhisyaṃdair narāṇām
akriyāvatāṃ ||
tāvaṃtas tv adhimaṃ
thāḥ syur
nayane tīvravedanāḥ || 8 ||
utpāṭyata ivātyarthaṃ mathyate raṇivac ca
yat ||
saṃharṣatodani
rbheda māṃsasaṃradhbamāvilaṃ || 9 ||
kuṃcanāsphoṭanādhmānavepathuvyadhanairyutaṃ ||
śiraso rdvaṃ ca
yena syād adhimaṃthaḥ sa mārutāt || 10
||
|| 7 || 8 || 9 || 10 ||
raktarājicitaṃ śrāvi vahninevā ca
daāhyate ||
yakṛtpiṃ
ḍopamaṃ dāhi kṣā= reṇāktam iva kṣataṃ || 11 ||
kṣate kṣārāvasecana iva vedanā || 11 || 12
||
prapakvocchū vartmāṃtaṃ saśvetaṃdaṃ pītadarśanaṃ ||
mūrcchā
śirodāhayutaṃ pittenākṣyadhimaṃthitaṃ ||
1312 ||
śophavannātisaṃradhbaṃ ||
srāvakaṃḍūsamanvitaṃ ||
śaityagauravapaicchilyadūṣikā= gharṣaṇānvitaṃ || 143 ||
pīhāgharṣaṇaṃ ||13 || śrī rāmacandrāya
namaḥ
rūpaṃ paśyati duḥkhena pāṃśupūrṇam ivāvilaṃ ||
-
nāsādhmānaśiroduḥkhaṃ yutaṃ śleṣmādhimaṃthitaṃ || 14 ||
baṃdhujīvapratīkāśaṃ tāmyati sparśanākṣa
maṃ ||
raktāsrāvaṃ saniḥstodaṃ paśyaty agninibhā diśaḥ || 15 ||
|| 14 || 15 ||
rakta= magnāriṣṭakavat kṛṣṇabhāgaś ca
lakṣyate ||
ya= d dīptaṃ raktaparyaṃtaṃ tad
raktenādhimaṃthitaṃ || 16 ||
raktamadhye magnaḥ ariṣṭka iva || jvalad
iva || 16 ||
hanyādṛṣṭiṃ sapta rātrāt kaphottho
'dhīmaṃtho 'sṛksaṃbhavaḥ paṃcarātrāt
||
ṣaḍrātrādvau mārutottho dhimaṃthe mithyā= cārāt paittikaḥ sa
dya eva || 17 ||
mithyācārāt sarvatra saṃbadhyet || 17 || 18
|| 19 || 20 ||
udīrṇaḥvedanaṃ netraṃ
rāgaśophasamanvitaṃ ||
gharṣanistodaśūlāśruyuktas tad r
ktavad viduḥ || 18 ||
maṃdavedanatā kaṃḍūsaṃ raṃbhāśrupraśāṃtatā ||
prasannavartmatā cākṣṇoḥ saṃpakvaṃ
dośam ādiśet || 19 ||
kaṃḍūpadehāśruyutaḥ pakvoduṃbarasannibhaḥ
||
saṃraṃbhī dahyate yaś ca netrapā
kaḥ saśophajaḥ || 20 ||
śopha= hīnāni liṃgāni netrepāke tv aśophaje ||
śophavarjitāni ||
aṃtaḥśirāṇāṃ śva= sana
naḥ sthito dṛṣṭiṃ
pratikṣipan || 21 ||
vāyuḥ || 21 ||
hatādhimaṃthaṃ janayet tam asādhyaṃ vidur
budhāḥ ||
pakṣmākṣikūṭabhruvam āśritas tu yad ānilaḥ
saṃcara-
ti praduṣṭaḥ ||
paryāya= śaś cāpi rujaḥ karoti
||
taṃ vātaparyāyam udāharanti || 22 ||
yat=
kūṇitaṃ dāruṇa
m akṣivartma vilokyte cāviladarśanaṃ tu
||
sudāru= ṇaṃ yat pratibodhane ca
śuṣkākṣipākābhihataṃ
tadakṣi || 23 ||
yasyāva= ṭūkarṇīśirohanustho manyāgato vāpy anilo
'nya= to vā |
kuryād rujo ti bhru
vi locane ca | tam anya= to vātam udāharanti || 24 ||
amlena bhuktena vidāhinā vā saṃchādyate
sarvata
eva netraṃ ||
śāphānvitaṃ lohitakaṃ sadā haraṃtim etādṛg aṃmlādhyuṣitaṃ vadaṃti
|| 25 ||
avedanā vā
pi savedanā vā
yasyākṣirājyo hi bhavaṃti tīvrāḥ ||
muhur virajyanti ca tā samaṃtād vyādhiḥ śiro
tpāta iti
pradiṣṭaḥ || 26 ||
mohāc chirotpāta upekṣitas tu jāyeta rogas tu
śirāpraharṣaḥ |
tāmlāsrasacchaṃ śravati pragāḍhaṃ ta
thā na śaknoty
abhivīkṣituṃ tu || 27 ||
21 || ityu ity uttare
ṣaṣṭo 'dhyāyaḥ || ||
ity uttare ṣaṣṭo 'dhyāyaḥ ||6 ||
athāto dṛṣṭigatarogavi
jñānīyam
adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ || ||
atha athāto
dṛṣṭigatarogavijñānīyam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
||
masūradalamātrāṃ tu paṃcabhūtaprasādajāṃ ||
khadyotavisphuliṃ
gābhāmiddhāṃ teājobhir
avya= yaiḥ ||1||
akṣayaiḥ ||1||
āvṛtāṃ paṭa= lenākṣṇorbāhyaṃ na vivarākṛtiṃ ||
śītasātmyān nṛ
ṇāṃ dṛṣṭimāhurnayanaciṃtakā ||2||
rogāṃstadāśra|yān ghorān ṣaḍ ca
ṣaṣṭu pracakṣmahe ||
paṭalāni
praviṣṭasya timirasya ca lakṣaṇam ||3||
tejojalāśritena ||2||3||
śirābhir abhisaṃprāpya viguṇo 'bhyaṃ= tare bhṛśaṃ ||
prathame paṭa
le do= ṣo yasya dṛ= ṣṭyāṃ
vyavasthitaḥ ||4||
kālakāśritena āghe paṭale ||
duśṭaḥ || timirākhyo doṣaḥ
||4||
avyaktāni su rūpāṇi sarvāṇyeva prapaśyati ||
dṛṣṭirbhṛśaṃ
vihva= late dvitīyaṃ paṭalaṃ gate ||5||
atha dvitīya paṭalagatasya lakṣaṇamāha
||5||
makṣikā maśakān keśān jālakāni ca paśyati ||
maṃḍalāni patākāś ca marīcīn kuṇṭalāni
ca ||6||
||6||
paripla= vāṃś
ca vividhān varṣamabhraṃ tamāṃsi ca ||
durasthāny api rūpāṇi manyate sa samīpataḥ
||7||
caṃcalapradeśān ||7||
samīpasthāni dūre ca dṛ= ṣṭergocaravibhramān ||
yatnavānyapi vātyarthaṃ śūcīpāśaṃ na paśyati
||8||
dṛṣṭiviṣayaḥ ||8||
ū= rdhvaṃ
paśyati nādhastāttṛtīyaṃ paṭaleaṃ gate ||
mahāṃty api ca rūpāṇi cchāditāniī va
vāsasā
||9||
karṇanāsākṣiyuktāni yuktāni
viparītāni vekṣyate ||
yathādoṣaṃ ca rajyeta dṛṣṭirdoṣe
baliyasi ||10||
atha tṛ|tīyapaṭalagatasya lakṣaṇamāha
||9||10||11||12||13||
adhaḥsthate samīpasthaṃ dūrasthaṃ coparisthite
||
pārśvasthite tathā doṣe pārśvasthā
ni na paśyati ||11||
dṛṣṭimadhyagate doṣe sa ekaṃ manyate dvidhā
||
dvidhāsthite tridhā paśyed bahudhā
cānavasthite ||12||
timirākhyaḥ sa vai doṣaḥś caturthaṃ paṭalaṃ gataḥ ||
ruṇaddhi sarvato dṛṣṭiṃ liṃganāśaḥ
sa ucyate ||13||
tasminnapi cirodbhūte cātiruḍhe mahāgade ||
caṃdrādityau sanakṣatrāvaṃtarīkṣe ca vaidyutaḥ
||14||-
nirmalāni ca tejāṃsi bhrājiṣṇūni ca paśyati ||
||14||
sa eṣa liṃga= nāśastu nīlikākācasaṃjñitaḥ ||15
tatra vā= tena rūpāṇi
bhramaṃtīva ca paśyati ||
iṃdriyaśaktināśaḥ||15||
ā= vilānyaruṇābhāni vyā= viddhāni ca mānavaḥ ||16
pittenādityakhadyotaśakracāpataḍidgaṇān ||
śikhibarhivicitrāṇi nīlakṛṣṇāni cekṣya
te ||17||
idānīṃ paṭaprāptsya sāmanyaliṃgamabhidhāya
vātāde lakṣaṇamāha || asphuṭāni ||
vyākulāni ||16||17||
gaura= cāmaragaurāṇi śvetābhrapratimāni ca ||
śvetacāmaraḥ ||18||19||20||
kaphena pa|śyed rupāṇi snigdhāni
ca si-
tāni ca ||18||
paśyed aśūkṣmyāṇy atyarthaṃ vyabhre
caivābhrasaṃplavaṃ ||
salilaplāvitānīva parijā
ḍyāni
mānavaḥ ||19||
tathā raktena raktāni tamāṃsi vividhāni ca
||
haritaśyāvakṛṣṇāni dhū
madhūmrāṇi
cekṣate ||20||
||sannipātena citrāṇi viplutāni ca paśyati
||
bahudhāpi dvidhā vāpi sarvāṇyeva samaṃtataḥ
||21||
hīnādhikāṃgānyathavā jyotīṃṣy api ca mānavaḥ ||
pittaṃ kuryāt parimlāyi mūrcchitaṃ raktatejasā
||22||
pītā diśastathodyaṃtamādityaṃ naiva paśyati ||
vikīryamāṇān khadyotair vṛkṣān tejobhir eva ca
||23
vakṣyāmi ṣaḍvidhaṃ rogair liṃganāśam ataḥ paraṃ ||
rāgo ruṇo mārutajaḥ pradiṣṭaḥ pittāt
parimlāyyatha
vāpi nīlaḥ ||
kaphāt sitaḥ śoṇitajotha raktaḥ samastadoṣāc ca vicitravarṇaḥ
||24||
||21||22||23||24||
aruṇaṃ
maṇḍalaṃ dṛṣṭyo
sthūlakācāruṇaprabhaṃ ||
parimlāyini rogaḥ syān mlāyinī= laṃ ca maṃḍalaṃ ||25||
doṣa
kṣayāt kadācit syāt svayaṃ
tatra ca darśanaṃ ||
āvilaṃ maṇḍalaṃ vātāc caṃcalaṃ paruṣaṃ tathā || 26||
pītanīlaṃ kalesari
||25||26||27
pi
ttāto maṃḍalaṃ nīlaṃ kāṃcyābhaṃ
pītam eva ca ||
śleṣmaṇā bahalaṃ stīlesnigdhaṃ śaṃkhaṃ kuṃdeṃ= dupāṃḍuraṃ ||27
mucukuṃda||27||28||
calapadmapalāśasthaḥ śuklo bindur ivāṃbhasaḥ
||
saṃkucaty ātape ty arthaṃ chāyāyāṃ vistaraty
api || 28
madyamāne ca nayane maṃḍalaṃ tad visarppati ||
pravālapadmapatrābhaṃ maṃḍalaṃ śoṇitātmakaṃ ||29||
29||
dṛṣṭirāgo bha
vec citro liṃganāśe tridoṣaje ||
yathāsvaṃ doṣa= liṃgāni sarveṣv
eva bhavaṃ hi ||30||
todādīni ||30||
tathā naraḥ pittavidagdha
dṛṣṭiḥ
kaphena cānyas tv atha dhūmadarśī ||
yo hrasva= jātyo nakulāṃdhatā ca gaṃbhīrasaṃjñā ca tathaiva
dṛṣṭiḥ ||31
pittaje liṃganāśe yo hrasvajātyo nāma
vikāro bhavati | tena vikāreṇa ||31||32||33||
ṣaṭ liṃganāśā ṣaḍime ca rogā dṛṣṭyāśrayāḥ
ṣad ca ṣaḍ eva ca ||
pittena duṣṭena gatena vṛdhiṃ pītā bhave
d yasya narasya dṛṣṭiḥ ||32||
pītāni rūpāṇi ca manyate yaḥ sa mānavaḥ
pittavidagdhadṛṣṭiḥ ||
prāpte tṛ
tīyaṃ paṭalaṃpa tu doṣe divā na
paśyen niśi vīkṣyate ca ||33||
ra sa= śītānugrahītadṛṣṭi pittālpa
bhāvādapi tāni paśyet ||
naraḥs tathā śleṣmavidagdhadṛṣṭistānyeva śuklāni hi
manyate tu ||34||
tri
ṣu sthitolpaḥ paṭaleṣu doṣo
naktāṃdhyamāpādayati prasahya ||
divā sa sūryānugṛhītacakṣurīkṣeta rū
pāṇi
kaphālpabhāvāt ||35||
|| saḥ puruṣaḥ ||34||35||
śophajvarāyāsaśirobhitāpairabhyāhatā yasya
narasya dṛṣṭiḥ ||
sadhūmakān paśyati sarvabhāvāṃstaṃ-
dhūmadarśīti
vadaṃti rogaṃ ||36
||36||
yo hrasva= jātyo divaseṣu kṛcchrāt hra svāni rūpāṇi ca
tena paśyet
||
rātrau sa=
śītānuigṛhītadṛṣṭiḥ pittālpabhāvādapi tāni paśyet
||37||
pittaje liṃganāśe yo hra svajātyo nāma vikāro bhavati tena vikāreṇa ||
puruṣaḥ ||37||
vidyotate yasya nararasya
dṛṣṭirdoṣābhipannā nakulasya yadvat ||
citrā= ṇi
rūpāṇi divā= sa paśyet sa vai
vikāro nakulāṃdhasaṃ
jñaḥ ||38||
dṛṣṭirvirūpā śvasa= nopasṛṣṭā
saṃkucyate 'bhyaṃtarataḥ prayāti ||
nānā rūpāṇi || rātrau napaśyete ||38|| vātodbhūte liṃganāśe
vātopasṛṣṭāḥ ||39||
rujāvagāḍhā ca tamakṣaro
gaṃ
gaṃbhīraketi pravadaṃti tajjñāḥ ||39||
bā= hyau punarvāviha
saṃpradiṣṭau nimittataś cāpy animittata
ś ca ||
nimittatas tastra
manobhitāpānjñeyastvabhisyaṃdanida= rśanaiś ca ||40
surarṣigaṃdharvamahorugāṇāṃ
saṃdarśanenā-pi
ca bhāskarāṇāṃ ||
āgaṃtukau ||40|| rūpaiḥ ||41||
hanyeta dṛṣṭirmanu'jasya yasya sa
liṃganāśastvanimittasaṃjñaḥ 41
tatrā= kṣi
vispaṣṭamivātibhāti|| vaiḍūryavarṇā vimalā ca dṛṣṭi
||
vidīryate śīryate
hīyate vā nṛ
ṇāmabhīghātahatā tu dṛṣṭiḥ ||42||
animittasaṃjñe liṃganāśe ||42||
ityete nayanagatā mayā vikārāḥ saṃkhyātāḥ
pṛthagiha ṣaṭ
sa saptatiś ca ||
teṣāṃ te= pṛthagiha
vistareṇa sarvaṃ vakṣyante haṃ tadanu cikitsitaṃ yathāvat
||43||
te tava ||43||
ityuttare saptamo 'dhyāyaḥ ||7||
ityu ity uttare saptamo
'dhyāyaḥ || ||
athātaś cikitsāpravibhāgavijñānīyam
adhyāyaṃ vyā
khyāsyāmaḥ ||
ṣaṭsaptatirye 'bhihitā vyādhayo nāmalakṣaṇaiḥ
||
cikitsitamidaṃ teṣāṃ sa
māsādyāsataḥ śṛṇuḥ ||
cchedyāsteṣu daśaika nava
lekhyāḥ prakīrttitāḥ ||1||
bhedyāḥ paṃca vikārāḥ
syurvyadhyāḥ paṃcadaśaiva tu ||
dvādaśāśastrakṛtyās tu yāpyāḥ sapta bhavaṃti hi
||2||
rogā varjayi
tavyāḥ syurdaśa
paṃca ca jānatā ||
asādhyau vā bhavetāṃ tu yāpyau vāgaṃtu= saṃjñikau ||3||
atha||1||2||3||
||animittataḥ | animittataḥ
||3||
arśo 'nvitaṃ bhavati vartma tu yattathārśaḥ
śuṣkaṃ tathārbudamatho piḍikāḥ sarājyaḥ ||
jālaṃ śirājam api
paṃcavidhaṃ tathārma cchedyā
bhavaṃti saha parvaṇikāmayena ||4||
utsaṃginī
bahulakardamavartmanī ca
śyāvaṃ ca yac ca paṭhitaṃ tvi
baddhavartma ||
kliṣṭaṃ ca pothakiyutaṃ khalu vartma yac ca ||
kubhīnikī ca saha
śarkarayā ca lekhyāḥ 5
||4||5||
śleṣmopanāhalagaṇau ca biṣaṃ ca bhedyā granthiś
ca yaḥ kṛmikṛto 'ṃjananā
mikā ca ||
ādau śirā nigaditās tu ya= yoḥ
prayoge pā= kau ca yau nayanayoḥ
pavano nya= tas tu-
||6||
pūyālasānilaviparyayamaṃdasaṃjñāḥ syaṃdās tu
yāṃtyapaśamaṃ hi śirāvyadhena ||
śuṣkākṣi
pākakaphapittavidagdhadṛṣṭiṣvamlākṣiśukranicayārjunapiṣṭaekeṣu
||7||
śirāharṣaśirotpātayoḥ || saśophapākaḥ
aśophapākaḥ || anyatovātaḥ ||6||7||
aklinnavartmahuta
bhukdhva= jadarśaśuktipraklinnavartmasu
tathaiva balāsasaṃjñe ||
āgaṃtunāmayayuge= na ca dū
ṣitāyāṃ dṛṣṭau na śastrapatanaṃ pravadaṃti tajjñāḥ
||8||
dhūmadarśī || nimittataḥ amininimi ttataḥ || 8
saṃpaśya= taḥ ṣaḍapi ye bhihitāsu kācāste pakṣmyakopasahitās tu
bhavaṃti yāpyāḥ ||
catvāra eva pavana
prabhavāstvasādhyā dvau pittajau
kaphanimittaja eka eva ||9||
aṣṭārdhakā rudhirajāś ca gadāstridoṣā
stāvaṃta eva
gaditāvapi bāhyajau dvau ||
doṣalākācā ||9||
ity uttare aṣṭamo 'dhyāyaḥ ||8||
iti ity uttare aṣṭamo
'dhyāyaḥ ||8|| ||
athāto vātābhi
ṣyaṃdapratiṣe= dhaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
atha pratiṣedhaṃ cikitisitaṃ ||
purā= ṇasarpiṣā snigdhau syaṃdābhisyaṃdpīḍitau |
śvedayitvā
yathānyāyaṃ śirāmokṣeṇa jojayet ||1||
varṣoṣitapāsarpiṣāṃ pānasnigdhau
||1||
saṃpādapādayed ba= stibhiś ca samya= k sne= havirecitau ||
tarpa
ṇaiḥ puṭapākaiś ca dhūmairāś cotanais tathā ||2||
nirūhyanuvāsa naiḥ || kṛtasaṃsarjacakramauḥ
||tlvakādibhisne haviracanaiḥḥ
||2||
nasyaiḥ snehavirekaiś
ca śirobastibhir eva ca ||
vā= taghnānūpa
jalajamāṃsāmlakvāthasecanaiḥ ||3||
bhadradārvādi ||3||
snehaiś catu= rbhir ruṣṇaiś ca tatpī= tāṃbaradhāraṇaiḥ ||
payobhir vesavāraiś ca śālvalaiḥ pāyasais tathāḥ ||4||
sarppi stailavasāmajjabhi ḥ || tair
bhāvitānāṃ vastrāṇāṃ dhāraṇaiḥ ||4||
bhi
ṣak
saṃpādayed etāvupanāhaiś ca pūji taiḥ ||
grā= myānūpodakaraiḥ snigdhaiḥ
phala= rasānvitaiḥ ||5||
athāhāram āha || dāḍimāmalakaprabhṛtibhiḥ
5||
susaṃ
skṛ= taiḥ pa= yobhiś
ca tayor āhāra iṣyate ||
tathā copari bhaktasya sarpiḥpānaṃ praśasyate ||6||
vastratuḥ snehapītaṃ vastraṃ kṣṇārupari doṣāpe yādhāraṇīyaṃ || payobhir iti bahurvacanaṃ
bhūyobhūyaḥ prā paṇārthaṃ
||6||
triphalā
kvāthasaṃsiddhaṃ kevalaṃ
jī= rṇam eva vā ||
siddhaṃ vāta= haraiḥ kṣīraṃ
prathame= na gaṇena vā ||7||
kālāṃtareṇāpi saṃskārāpattiḥ ||
bhadradārvādibhiḥ || vidārigaṃdhādyena ||7 ||
snehāstailādvi
nā siddhā vātaghnais
tarppaṇe hitāḥ ||
sne= hikaḥ puṭapākaś ca dhūmo
nasyaṃ ca tadvidhaṃ ||8|| || || ||
kriyākalpoktaḥ || snaiaihikaṃ
||8|| ||rāmacaṃdrāya namaḥ || ||
nasyādiṣu sthirākṣīrama= dhuraiḥ kṣīramiṣyate ||
e= raṇḍapallave mūle tvaci
vājaṃ payaḥ sṛtaṃ || 9 ||
kākolyādibhiḥ || idānīmāṃtaraṃ
kramamabhidhāya bāhyamāha ||9||
kaṃṭakāryāś ca
mūleṣu sukhoṣṇaṃ
secane hitaṃ ||
saiṃdhavo= dīcyayaṣṭyāhvapippalībhiḥ sṛtaṃ payaḥ ||10||
bālakṃ ||10||
hitamardvo dakaṃ seke
ta
thāś cotanam eva ca ||
hrīberavakra= maṃjiṣṭoduṃbarutvakṣu sādhitaṃ ||11||
sāmbhaś chāgaṃ payo vāpi śūlāś co
tanam uttamaṃ ||
mudhukaṃ rajanīṃ pathyāṃ devadāru ca peṣayet ||12||
ājena payasā śreṣṭamabhiṣyande tad aṃja
naṃ ||
gairikaṃ saiṃdhavaṃ kṛṣṇāṃ nāgaraṃ ca yathottaraṃ ||13||
dviguṇaṃ piṣṭam adbhis tu guṭikāṃjanam iṣyate
||-
snehāṃjanaṃ hitaṃ cātra vakṣyate tad yathāvidhi ||14||
tagara ||11||12||13||14||-
rogo yaś cānyato vāto yaś ca mārutaparyayaḥ
||
anenaiva vidhānena bhiṣak tāvapi sādhayet ||15||
pūrvabhaktaṃ hitaṃ sarpiḥ kṣīraṃ vāpy atha
bhojane ||
vṛkṣād anyāṃ kapitthe ca paṃcamūle mahaty api ||16||
||15||16|| rāmakṛṣṇa || ||
sakṣīraṃ ka= rkaṭarase siddhaṃ cātra ghṛtaṃ pibet |
siddhaṃ ca hitamatrāhuḥ pattūrārttagalāgni= kaiḥ ||167 ||
kuracīrālā rase || javāni ||17||
sa
kṣīraṃ māṣa= śṛṃgyāṃ vā
sarpivītaratarepi vā ||
saidhavaṃ dāru śuṃṭhī ca mātuluṃgaraso ghṛtaṃ ||18||
kākaḍāsīṃga ||18||
sta
nyo= dakāṃbhyāṃ karttavyaṃ śuṣkapāke tad
aṃjanaṃ ||
pūjitaṃ sarppiṣaś cātra pānamakṣṇoś ca tarpaṇaṃ ||
19||
ghṛtena jīvanīyena nasyaṃ tailena cāṇunā ||
pariṣeke hitaṃ cātra payaḥ śītaṃ sasaiṃdhavaṃ ||
20||
strīṇāṃ ||19||20||
rajanīdārusi= ddhaṃ vā saiṃdhavena samāyutaṃ |
sarppiryutaṃ stanyaghṛṣṭam aṃja= naṃ vā mahauṣadhaṃ ||21
vasā vānūpajalajāḥ saiṃdhavena samāyutāḥ ||
nāgaronmiśritāḥ kiṃcit śuṣkapāke tad aṃjanaṃ ||
22||
payaḥ || aṃjanaṃ kāryaṃ
||21||22||
raktābhisyaṃde 'ṃjane ca vakṣyate tac ca
yojayet ||
pavanaprabhavā rogā ye= kecid dṛṣṭināśa
nāḥ ||
bījenānena medhāvī teṣu karmma prayojayet ||23||
timirādayaḥ ||23||
ity uttare nava mo 'dhyāyaḥ
||9||
ity uttare navamo
'dhyāyaḥ ||9|| ||
athātaḥ pittābhiṣyaṃdapratiṣedhaṃ
vyākhyāsyāmaḥ ||
atha athātaḥ
pittābhiṣyaṃdapratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ
||
pittasyaṃde paittike cādhimaṃthe
raktāśrāvaṃ
śraṃsa= naṃ cāpi kāryaṃ ||
akṣṇoḥ sekālepanaṃsyāṃjanāni paitte ca
syādyadvisarppe= vidhānaṃ
||1||
virecanaṃ || uśiralāmajjakacaṃ
dattānītyādikaṃ ||1||
guṃ-
drāṃ śāliṃ śaivalaṃ
śailabhe= daṃ
dārvīmelāmutpalaṃ rodhramabhraṃ ||
padmātpatraṃ śarkarāṃ darbhamikṣu nālaṃ ro
dhraṃ
vetasaṃ padmakaṃ ca ||2
pāṣāṇabhedaṃ ||2||
drākṣā kṣaudraṃ caṃdanaṃ yaṣṭikāhvaṃ
yoṣitkṣīraṃ dhātrya= naṃte ca
piṣṭvā ||
sarppi
siddhaṃ nā= vane tarpaṇe ca siddhaṃ kṣīraṃ śastrameteṣu vājaṃ
||3||
utpalasāri vā ||3|| nasye
||3||
yojyo vargro vyasta eṣo nyathā= vā samyagnasyo= 'ṣṭā rddhasaṃkhye pi nityaṃ ||
śastāśeṣā pittahaṃtrī kriyā ca ṣaḍrātrā= rdvātkṣīrasa= rppiś ca nasyaṃ ||4||
aṣṭārdha saṃkhye
śirovirekāvapīḍapratimarśanasyādibhedena catuḥsaṃkhye | api
śabdaḥ saṃbhāvanāyāṃ | samasto
vā anyathā ity arthaḥ || trirātrād ūrdhvaṃ || guṃdrādibhiḥ
saṃskṛtāt kṣīrāt utthitaṃ sarppiḥ ||4|| ||rāma||
pā= lāśaṃ
syāc choṇitaṃ cāṃjanārthe śa lla= kyā vā
śarkarākṣaudrayuktaṃ ||
kiṃśukarajaṃ || śallakṣīraṃ vā 'ṃjanārthaṃ
||5||
tadvat phenastoyadheḥ pauṃḍarīkaṃ
dhātrībījāny utpalaṃ śarkarā ca ||5||
rasakriyāṃ vā śarkarākṣaudrayuktāṃ
pāliṃ= dyāṃ vā mādhu
ke cāpi kuryāt ||
mustāṃ phenaṃ sāgarasyotpalaṃ ca ||
jaṃtu= ghnailādhātrībījādrasaś ca ||6||
tālī-
sailāgairikośīraśaṃ khair evaṃ yuṃjyād aṃjanaṃ stanyapi āṣṭaiḥ
||
pūrṇāṃjanamāhatṛvṛ || kvāthe || viḍaṃgaḥ ||6||
cūrṇaṃ kuryād aṃjanārthe rasao vā
stae-nyopetao dhātakīsyaṃda= nābhyāṃ ||7||
yoṣitstanye śāta= kumbhe
vighṛṣṭaṃ kṣaudropetaṃ kaiśukaṃ vāpi
puṣpaṃ ||
ti
||7||
rodhraṃ drākṣāṃ śarkarāṃ votpalaṃ ca nāryāḥ
kṣīraṃ yaṣṭisā= hvāṃ vacāṃ ca
||8||
piṣṭvā kṣīre va= rṇa
kasya tvaga = smiṃs toyonmiśre caṃdanoduṃbare ca
||
suva rṇakhallī || jeṭīṭhīmadhu ||8
sauvarṇapātre || abhisyaṃde ||9||
rāmakṛṣṇa
kāryaḥ phenaḥ sāgarasyāṃjanārthe nārīstanye
mākṣī
ke vāpi ghṛṣṭaḥ ||9||
yo= ṣitstanye sthāpitaṃ
yaṣṭikāhvaṃ rodhraṃ drākṣāṃ śarkarām utpalaṃ ca ||
āścotanadvayam āha || kṣaumā anadvam eva
||9||
kṣaumābaddhaṃ pathyamāś cota
ne vā
sarppirbhṛṣṭaṃ yaṣṭikāhvaṃ saro= dhram ||
toyonmiśrāḥ kāśmarīdhātripathyās tadvaccā= huḥ kaṭpha laṃ cāṃbunaiva ||
10
eṣo mlāsthe 'nukra= maś cātha śuktau kāryaḥ sarvaḥ syācchi rāmokṣyavarjyaḥ ||10
āścotanaṃ || saṃdanādhimaṃthaharaḥ
||10||
sarppi= ḥ
peyaṃ
traiphalaṃ tailvakaṃ vā peyaṃ vā syāt kevalaṃ
yat purāṇam ||11
do= ṣe 'dhaḥ syāstāc
chuktikāyām apā= ste-
śītairdravyair aṃjanaṃ kāryamā śu 11
viśeṣam āha || śuktikāyāṃ viśe ṣamāha || virekena niraste
||11||
vaiḍū= ryaṃ
syāt sphāṭikaṃ vai drumaṃ ca mauktā śāṃkhaṃ rājataṃ śātakuṃbhaṃ
||12
cūrṇaṃ śūkṣmaṃ śarkarākṣaudrayuktaṃ śuktiṃ hanyād aṃjanaṃ caitad
āśu || 12
yuṃjyāt sarpirdhūmadarśī naras tu śe
ṣaṃ kuryād raktapaittaṃ vidhānaṃ ||13||
yac caivānyat pittahṛt tac ca sarvaṃ yad vīsarpi paittike tad
vidhānaṃ ||13
ścotojamuktāvaiḍūryādīni
||12||13||
ity uttare daśamo 'dhyāyaḥ ||10 ||
athātaḥ śleṣmābhiṣyaṃdapratiṣedhaṃ
vyākhyāsyāmaḥ ||
syaṃdādhimaṃthau kaphajau pravṛddhau jayec
chi
rāṇāmatha mokṣaṇena ||
śvedāvapīḍāṃjanadhūmasekapralepayogaiḥ kavalagrahaiś ca ||1||
||1||
rūkṣais tathā
ś cotanasaṃvidhānais
tathaiva nasyaiḥ puṭapākayogaiḥ ||
trya= hāt tryahāc cāpy
apatarppaṇāṃte prātasta
yo= stiktaghṛṃtaṃ praśastaṃ ||2||
ekāṃtareṇa || ṣyaṃdādhimaṃthayoḥ
||2||
tad annapānaṃ ca samācared vi ya chleṣmaṇo naiva karoti vṛddhiṃ ||
kuṭaṃ
na= ṭāsphotaphaṇijjabilvapa= ttūrapīlvarkakapitthabhaṃ= gaiḥ ||3||
garaḥ
||sitavirekaḥ || pallavaiḥ ||
śvedaṃ vidadhyād athavānulepaṃ
ba= rhiṣṭasuṃṭhīsurakāṣṭakuṣṭhaiḥ ||
siṃdhūtthahiṃgutriphalāmadhūkaprapauṃḍarīkāṃjanatutthāgraiḥ
||4
lakaṃ ||
ślokārddhavyavachinnāvarttārāh ||4||
piṣṭairjalenāṃjanavarttayaḥ syuḥ
pathyāharidrāmadhukāṃjanair vā ||
trīṇyūṣaṇāni triphalā haridrā viḍaṃ
gasāraś ca samāni
ca syuḥ || 5
||5||
barhiṣṭakuṣṭāmarakāṣṭaśaṃkhapāṭhānakhavyoṣamanaḥśilāś ca ||
piṣṭāṃ
bunā vā kusumāni jātīkaraṃjaśo= bhāṃjanajāni yuṃjyāt ||6||
rktasi rasa ||6||
phalaṃ pra= kīryāstvathavāpi śigroḥ
puṣpaṃ ca tulyaṃ
bṛhatīdvayasya ||
rasāṃjanaṃ saiṃdhavacaṃdanaṃ ca manaḥśilāle lasunaṃ ca tulyaṃ
||7||
cirabilvaḥ ||7||
pi-
ṣṭvāṃjanārthe kaphajeṣu dhīmān
varttiṃ vidadhyānnayanāmayeṣu ||
roge balāsagrathiteṃ 'janaṃ ca kartta
vyametat
suviśu= ddhakāye ||8||
śirāvydhavirekaśirovirekaiḥ suviśuddhakāye
||8||
nīlā= n
yavānā yyapa= yo nupītān
śilā= kinaḥ śuṣkatanū
vidahya ||
tathārjakāsphotakapitthabilvanirguṃḍījātīkusumāni caiva ||9||
haritān yavān || tripaṃcāhaṃ ||9|| rāma ||
tatkṣā= rayatsaiṃdhavavyoṣatutthaṃ pa= kvaṃ vidadhyādatha veṇunājyāṃ ||
etadbalāsagrathite ṃjanaṃ syādeṣo nu
kalpas tu
phaṇijja= kādau 10 ||
mahauṣadhaṃ māgadhikāṃ ca mukhyāṃ
sasaiṃdhavaṃ yanmaricaṃ ca śuklaṃ ||
tanmātu
luṃgasvarasena miśraṃ netrāṃjanaṃ piṣṭakamāśu
hanyāt ||11||
ḍhakaṃ dvi
droṇenāṃ pacet kṣāravat ba ḥ pariśṛtaṃ || prativāpaṃ
dārvīlepaṃ || digaṇamadhye jjakā aṃtagataḥ ||10||11
phale bṛhatyā magadhodbhavānā mādhā
ya kalkaṃ phalapākakā= le ||
śro= tojayuktaṃ tata uddhṛ taṃ tu tadvat tu pa= thyaṃ vidhir eṣa cāpi ||12
bṛhtyāḥ phalasya pākakāle bījānyupddhṛ tya pippalīkalkena pūrayet śrotoja
yuktaṃ śuṣkāvacchā yāṃ
taduddhṛ tya
tamaṃjane prayojyaṃ ||| pūrvavat
pi2 ṣṭake hitaṃ |||| sauvī1 rāṃjanaṃ ||||
||12||
vārttāka-
sphigviṃdrasa= rāpi lakirātatiktāmalakīphaleṣu ||
kāsīsasāmudrarasāṃjanāni jātyā
s tathā kṣā= rakam eva cāpi ||13||
iṃdravāruṇi || jātīkalikā
||13||
rāmacaṃdrāya namaḥ ||
praklinnavartmanyupadiśyate tu yogāṃjanaṃ
tanmadhunāvaghṛṣṭaṃ ||
nā= deyamagryaṃ
maricaṃ= ca śu= klaṃ nepā
lajā= tā ca samapramāṇā ||14||
samātuluṃgadrava eṣa yogaḥ kaṃḍūṃ nihanyāt
sakṛdaṃjanena ||
sa
śṛṃgaveraṃ suradāru mustaṃ siṃdhuprasutaṃ makulāni
jātyāḥ ||15||
||sauvīrāṃjanaṃ nā deyaṃ || śobhājanabījaṃ
|| raktaśigruḥ || manaḥśilā ||14||15||16||
sarāprapiṣṭaṃ tv idam aṃjanaṃ hi kaṃḍvāṃ
ca śophe ca hitaṃ vadaṃti ||
syaṃdādhimaṃthakramam ācarec ca sarveṣu caiteṣu sadāpraśastaḥ
||16||
ity uttare ekādaśo 'dhyāyaḥ ||11 ||
itiiti ity uttare
ekādaśo 'dhyāyaḥ ||11 || ||
athāto raktābhiṣyaṃdapratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ
||
athaatha athāto
raktābhiṣyaṃdapratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
||1||
maṃthaṃ syaṃdaṃ śirotpātaṃ śirāharṣaṃ ca
raktajaṃ ||
ekenaiva vidhānena cikitsec caturo gadān ||1||
vyādhyā= rttāṃś caturo pye tān
snigdhānkauṃ= tena sarpiṣā
||
rasai= r udārair athavā
śiromokṣeṇa yojayet ||2
|| prāk kepāś cotanādiśamanaṃ pravṛddhā nāṃ snehaśirāvyadhādi ata
ārttagrahaṇaṃ kṛtaṃ || koṣṇena | pāṭḥāṃtaraṃ ||
māṃsa rasaiḥ ||2||
viriktānāṃ pra= kāmaṃ ca śi= rāṃsy eṣāṃ virecayet ||
vaireca= nikasiddhena
sitāyuktena sarpiṣā ||3|| ma
jñā= vā tena dvipakvena medasā tasyacchṛ tena vā ||
pragāḍhaṃ || pratirogāpekṣayā
bahuvacanaṃ || pittaraktaprasādanāni vairecanadravyāṇi taiḥ
siddhena sarpiṣā ||3||
tataḥ pradehāḥ pariṣecanāni nasyāni dhūmāś ca
yathā=
svam eva
||
āś cotanābhyaṃjanatarppaṇāni snigdhāś ca kāryāḥ puṭapākayogāḥ
||4||
majjā || doṣānatikrameṇa ||4||
nīlo= tpalo-
śīrakaṭaṃ= kaṭerīkālīyayaṣṭīmadhumustarodhraiḥ ||
sapadmakairdhūtaghṛta= pradigdhairakṣṇoḥ pradeyaṃ pari
taḥ pra
kuryāt ||5||
rujāyāṃ vāpy atibhṛśaṃ śvedāś ca mudavo hitāḥ
||
akṣṇoḥ samaṃtataḥ kāryaṃ pātanaṃ
ca jalaukasāṃ ||6||
atha pradehamāha
|| dāruharidrā || miśraiḥ ||5||6||
ghṛtasya mahatīṃ mātrāṃ pītā cārttiṃ
niyacchati ||
pittābhis yaṃ daśamanaṃ vidhiṃ cāpy upayojayet ||7||
||7||
kaserumadhukābhyāṃ vā cūrṇam
aṃbarasaṃbhṛ= taṃ ||
nyastamasptā ṃtarikṣāṃ= su hitamāś cotanaṃ bhavet ||8||
pā
ṭalārjunaśrīparṇīdhātakīdhātribilvataḥ ||
puṣpāṇy atha bṛhatyoś ca biṃbīlodhrāc ca tulyaśaḥ ||9||
maṃjiṣṭāṃ cāpi madhunā piṣṭām īkṣurasena vā
||
raktābhis yaṃdaśāṃtartham etad aṃjanam iṣyate ||10||
caṃ
danaṃ kumudaṃ patraṃ śilājatuṃ
sakuṃkumaṃ ||
ayastāmrarasaṃ tutthaṃ niṃbaniryāsam aṃjanaṃ ||11||
vastradhṛutaṃ || tāsām apām abhāve guṇavad
bhūmipatitā upādesyā
||8||9||10||11||
trapukāṃ
syamalaṃ cāpi piṣṭvā
puṣpa= rasena tu ||
vaṃjlā yāḥ kṛtā varttyaḥ pūjitāś cāṃjane sadā ||12||
madhunā ||12||
syādaṃ
janaṃ ghṛ= taṃ kṣaudraṃ śirotpātasya bheṣajaṃ
||
tadvatsaiṃdhavakāsīsaṃ stanyaghṛṣṭaṃ ca pūjitaṃ ||13||
caturṇāṃ ro gāṇāṃ sāmānyaṃ cikitsitamabhidhāya vai|śeṣikaṃ
śirotpātādīnāṃ cikitsitamāha ||13||
madhunā śaṃkhanepā= lītutthadārvyaḥ sasaiṃdhavāḥ ||
rasaḥ śirīṣapuṣpād vā surāmaricamākṣikaiḥ ||14||
yuktaṃ ca madhunā vāpi gairikaṃ hitamaṃjanaṃ
||
śirāharṣe ṃjanaṃ kuryāt phāṇitaṃ madhusaṃyutaṃ ||15||
|| manaḥśilā ||14||15||
madhu
nā tārkṣyajaṃ cāpi kāsīsaṃ ca
sasaiṃdhavaṃ ||
vetrā= mlas tasya saṃyuktaṃ
phāṇitaṃ tu sasaiṃdhavaṃ ||16|||
amlavetasa ||16||
pai= ttaṃ
vidhimaśeṣeṇa kuryād
arjunaśāṃtaye ||
ikṣukṣaudrasitāstanyadārvīmadhukasaidhavaiḥ ||17||
pittābhisayṃdoktaṃ ||17||
sekāṃja
naṃ cātra hitam amlair
āśotanaṃ tathā ||
sitāmadhukaka= ṭvaṃgamas tu
kṣaudrāmlasaiṃdhavaiḥ ||18||
bījapūra
kakolāmladāḍimāmlaiś ca
yuktitaḥ ||
ekaśo vā dviśo vāpi yojitaṃ vā tribhis tribhiḥ ||19||
sphaṭi
kaṃ vidrumaṃ śaṃkho madhukaṃ
madhu caiva hi ||
śaṃkhakṣaudrāsitāyuktaḥ sāmudraḥ phena eva vā ||20||
aralu ||18||19||20||
dvāvi-
mau vihitau yo gāvaṃjane 'rjunanāśanau ||
saiṃdhavakṣaudrakatakāḥ sakṣaudraṃ vā rasāṃjanaṃ ||21||
ślokārdhavihitau ||21||
kāsīsaṃ madhunā vāpi yojyamatrāṃjane sadā ||
lohacūrṇāni sarvāṇi dhā= tavo
lavaṇāni ca
||22||
ratnāni daṃtāḥ śṛṃrvāṇi gaṇaś cāpy avasādanaḥ
||
kukuṭāṃḍakapālāni lasunaṃ kaṭukatrayaṃ
||23||
haritālādi ||22||23||
karaṃjabījamelāś ca mekhyāṃjanam iti smṛtaṃ
||
pu= ṭapākā= vasānena raktaviśrāvaṇādinā
24 ||
śukragatasya
cikitsitamāhapuṭakāka | pāko 'vasāne yasya
||24||
saṃpāditasya vidhinā kṛtsnena syaṃdaghātinā
||
anenāpaharec chukramavraṇaṃ ku= śalo bhiṣak
||25||
bāhyāvasthāvaśeno pakramituṃ jānāti sakuśalaḥ ||
25||
uttā= namavagā= ḍhaṃ
vā karkaśaṃ vāpi savraṇaṃ ||
śirīṣabījamaricapippalīsaiṃdhavaiḥ api ||
26||
śukrasya gha rṣaṇaṃ
kāryamathavā saiṃdhavena tu ||
kuryāt tāmrarajaḥśaṃkhaśilāmaricasaiṃdhavaiḥ 27
atha savraṇacikitsitamāha | uttānaṃ
ekapaṭalāśritaṃ || dvipaṭlā-śritaṃ ||26||27|| rāmakṛṣṇa
||
aṃtyādvi guṇitairebhir
aṃjanaṃ śukranāśanaṃ ||
kuryād aṃjanayogau vā samyak ślokādvikāvimau ||
28||
28||
śaṃkhako= lāsthikatakadrāksāmadhukamākṣikaiḥ ||
kṣaudradaṃtā= rṇavamalaśirīṣakusumair a
pi ||29||
kṣārāṃjanaṃ vā vitaredbalāsagrathitāpahaṃ ||
mudgā n vā nistuṣān bhraṣṭān
śaṃkhakṣaudrasi
tāyutān ||30||
badaramajjā || godaṃtā ||29||30||
madhuka= sāraṃ madhunā yojayeccāṃjane sadā= ||
bibhītakāsthimajjā vā sakṣau
dra śukranāśanaḥ ||31||
muhūsāraṃ || dvitīyo yogaḥ ||31||
śaṃkhaśma= tamadhudrākṣāmadhukaṃ kanakaṃ tathā ||
dvitvagga= te saśūle vā-
vātaghnaṃ tarpaṇaṃ hitaṃ ||32||
āsuṃ draṭha || tvak
śabdo 'tra paṭale varttate tena paṭala
dvi tīye paṭale iti
||32||
vaṃśa= jāsaruṣkarau tāla nāḍikeraṃ ca dāpayet
||
viśrāvya ksāravaccu
rṇaṃ bhā= vayetkarabhā= sthijaṃ ||33||
bahuśo 'ṃjanametatsyācchukravaivarṇyanāśanaṃ
||
ajakāṃ pārśvato
vidhvā śucyā visrāvya codakaṃ ||34||
vaṃśakarīrā || sapta vārān bhāvayet ||
uṣṭrāsthijaṃ ||33||34||
vrarṇaṃ gomāṃsacūrṇena pūrayet sarpiṣā saha
||
bahuśo 'valikhec cāsya vartmanyapagataṃ bhiṣak= ||35||
||niminādyuktaṃ|
saśophaś cāpy aśophaś ca yau pākau dvau
prakīrttitau ||
snehaśvedopapannasya tatra vidhvā śi= rāṃ bhiṣak
||36 ||
apāṃgyoḥ sānunāsikyo lalātaśaṃkhasaṃdhijāḥ
|| snigdhasvinnasyatāḥ sarvāḥ śirāvyadhyet tu de- dehināṃ ||36||
sekāś cotananasyāni puṭapākāṃś ca kārayet ||
sarvataś cāpi śuddha= sya
karttavyam idam aṃja
naṃ ||37||
aṃjanaṃ kāryaṃ kaphasyaṃdādanyatra
||37||
tā= mrapātrasthitaṃ māsaṃ sarpiḥ saiṃdhavasaṃyutaṃ ||
maireyaṃ vāni dhāyaivaṃ dadhyuttarakam eva vā
||38||
ghṛtaṃ kāṃsyamalopetaṃ stanyaṃ vāpi
sasaiṃdhavaṃ ||
madhukasāraṃ madhunā tulyāṃśaṃ gairikeṇa vā
||39||
athāṃjanāni upadiśaṃti
||38||39||
rāmacaṃdra ||
sarpiḥsaiṃdhavatāmrāṇi yoṣitstanyayutāni vā
||
dāḍimārevatāśmaṃtakolāmlamadhu saiṃdhavaiḥ
rasakriyāṃ cā vitaretsamyakpākajighāṃsayā ||
māsaṃ saiṃdhavasaṃyuktaṃ sthitaṃ sarppiṣi
nāgaraṃ ||40
āś cotanāṃjane yojyamabalākṣīrasaṃyutaṃ ||
jātyāḥ puṣpaṃ
saiṃdhavaṃ śṛṃgaveraṃ kṛṣṇā= bījaṃ kīṭaśa=
troś ca sāraṃ ||
etat piṣṭvā netrapāke 'ṃjanārthaṃ kṣaudropetaṃ nirviśeṃṣe kaiḥ prayojyaṃ ||41||
|| pippalī | viḍaṃgataṃdulaṃ
||41||
pūyālase
śoṇi= tamokṣa eva hitaṃ
tathaivāpyapanā= hanaṃ ca ||
kṛtsno vidhiś cekṣaṇapākaghātī yathāvidhā
naṃ bhiṣajā
prayojyaḥ ||42||
punaḥ śoṇitamokṣagrahaṇaṃ atra
pradhānopakramatvāt || doṣapratyanīkaṃ kalkaṃ datvā ||42||
kāsīsasiṃdhu= prabhavārdrakaistu hitaṃ bhaved aṃjanam eva
cā= tra ||
kṣaudrānvi
tair ebhir athopayuṃjyād anyat tu
tāmrāyasacūrṇayuktaiḥ ||43||
snehādinā samyag apāsya doṣāstṛptiṃ
vihāyaiva yathāsvam enaṃ ||
praklinnavartmānam upakrameta sekāṃjanāś cotanadhūmanasyaiḥ
||44||
lavaṇaṃ || atra pūyālase ||43||44||
mustāharidrāmadhukapriyaṃgusiddhārtharodhrotpalasārivābhiḥ ||
kṣuṇṇā ṣṇā bhir
āś rotanam eva-
kāryamatrāṃjanaṃ cāṃjanamā= kṣikaṃ syāt ||45||
sauvīrāṃjanaṃ ||45||
patraṃ phalaṃ cāmalakasya paktvā kri= yāṃ vida
dhyādathavāṃjanārthe ||
vaṃśasya vā mūlarasakriyāṃ tu varttīkṛtāṃ tāṃmra= kapālapakvāṃ ||46
||
rasakriyāṃ || tāmrapātre ||46||
rasakriyāṃ vā triphalāvipakvāṃ palāśapuṣpaiḥ
|| khara= maṃjarair vā ||
piṣṭvā chagalyāḥ payasā
ma= laṃ vā saṃ kāṃsya dadhgvā
saha tāṃtavena ||47||
pratyaṃjanaṃ tan maricair upetaṃ cūrṇena
tāmrasya sa
hopayojyam ||
samudraphenaṃ lavaṇottamaṃ vā śaṃkho tha
mudgā maricaṃ ca śuklaṃ ||48||
cūrṇāṃja
naṃ vrājāḍyam
athāpi kaṃḍuṃ praklinnavartmāny upahaṃti sarvaṃ ||
praklinnavartmany api caita eva
yogāḥ prayojyāś ca samīkṣya doṣān ||
sakajjalaṃ tāṃmraghaṭe ca ghṛṣṭaṃ sarpiryutaṃ
tuthakam aṃja
naṃ ca ||49||
apāmārgraḥ || āmalakaṃḥ
||47||48||49||
ity uttare dvādaśo dhyāyaḥ ||12 ||
itiiti ity uttare
dvādaśo dhyāyaḥ ||12 || ||
athāto lekhyapratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
nava ye 'bhihitā lekhyā sāmānyastesv ayaṃ
vidhiḥ
||1||
snigdhavāṃtaviriktasya nivātātapasadmani ||1||
āptair dṛḍhaṃ gṛhītasya veśmany uttānaśāyi
naṃ ||
sukhodakaprataptena vāsasā susamāhitaḥ ||2||
śvedayed vartma nirbha= jya
vāmāṃguṣṭāṃgulisthitaṃ
||
||1||2||
plotāṃtarikṣaṃ taṃ naiva calati śraṃsatena vā
||3||
unnāmya unnataṃ kṛtvā ||3||
tataḥ pramṛjya plotena vartma
śastrapadāṃtikaṃ ||
likhe
c = chastreṇa patrair vā tato
rakte sthite punaḥ ||4||
prasthitaṃ |śephālīkādīnāṃ
||4||
śvinnaṃ ma= nohvākāsīsavyoṣāṃjanasaiṃdhavaiḥ ||
śla-
kṣṇapiṣṭaiḥ samākṣīkaiḥ
prati= sāryoṣṇavāriṇā ||5||
manaḥśilā || avaghṛyya ||5||
prakṣālya sarpiṣā siktaṃ vraṇa= vat samupācare
t ||
śvedāvapīprabhṛtīṃs
tryahād ūrdhvaṃ prayojayet ||6||
vyāsataste samuddiṣṭaṃ vidhānaṃ
lekhyakarmma-
ṇi ||
asṛgāśrāvarahitaṃ kaṃḍuśophavivarjitaṃ ||7||
baṃdhanādibhiḥ ||6||7||
samaṃ nakhanibhaṃ vartma likhitaṃ samyag
iṣyate ||
raktam akṣi śravet skvannaṃ kṣatāc chastrakṛtāt dhruvaṃ ||
||8||
||8||
rāgaśophapariśrāva timira
vyādhyanirjayaḥ= |
vartma śyāvaṃ guru stadhvaṃ
kaṃḍuharṣopadehavat ||9||
netrapākam udīrṇaṃ vā kurvītāpratikāriṇaḥ
||
etad durlikhitaṃ jñeyaṃ snehayitvā punar
likhet ||10||
vyāvarttate vartma yadā pakṣma vāpi vimuṃcati
||
sraṃ siruk śrāvabhūyiṣṭaṃ tadatiśrāvitaṃ vidu ||11
snehaśvedādiriṣṭaḥ syāt kramas tatrānilāpahaḥ
||
vartmāvabaṃdhaṃ kliṣṭaṃ ca bahalaṃ yat prakīrttitaṃ ||12||
pothakīś cāpy avalikhet prasthayitvāgrataḥ
śanaiḥ ||
samaṃ likhet tu medhāvī śyāvakarddamavartmaniī ||
13 ||
kuṃbhīkinīṃ śarkarāṃ ca tathaivotsaṃginīm api
||
kalpayitvā tu śastreṇa likhet paścād ataṃdritaḥ
ḥ||14||
bhaveyu vartmasu ca yāḥ piḍikāḥ kaṭhinā
bhṛśaṃ ||
hṛ svās tāṃmrāś ca sā pakvāḥ bhiṃdyād
bhinnā li
khed api ||15||
bhavati ||
9||10||11||12||13||14||15||
taruṇā vālpa= saṃraṃbhāḥ piḍīkā bāhyavartmajāḥ ||
viditvaitāḥ praśama yec chedālepanaśo
dhanaiḥ ||16||
alpaśophāḥ ||16||
ity uttare trayodaśo 'dhyāyaḥ ||13 ||
itiiti ity uttare
adhyāyaḥ 13 ||
athāto bhedyarogapratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ
||
atāto bhedyaroga athāto
bhedyarogapratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ
śvedayitvā biśagraṃthiṃ chidrāṇyasya
nirāśrayaṃ
||
pakvaṃ bhittvā tu śastreṇa siṃdhavenāvacū= rṇayet ||1||
pratisārayet ||1||
māgadhīpuṣpakāsīsanepā= lyelāyutena ca ||
tataḥ kṣaudraghṛtaṃ dattvā samya= g baṃdhamathācaret ||2||
manaḥśilā || samyak grahaṇāt baṃdhasyāpi
śitithilatākhyā yitā ||2||
rocanākṣāratutthāni pippalyaḥ kṣaudram eva ca
||
pratisā= raṇamekaikaṃ bhinne
lavaṇa iṣyate ||3||
yuṃjyāda śamyati sati
kṣārāgnī vidhikovidaḥ ||
śvinnāṃ bhitvā viniḥpīḍya
bhiṣagaṃjananāmikāṃ ||4||
śilailānatasiṃdhūtthaiḥ sakṣaudraiḥ
pratisāraṇaṃ
||
rasāmjanamadhubhyāṃ vā bhinnāṃ vā
śastrakarmavit ||5||
gharṣaṇaṃ ||4||5||
pratisāryāṃja= nair yuṃjyā duṣṇair dīpanaśikho
dbhavaiḥ ||
samyakśvinne kṛmigraṃthau bhinne syāt pratisā= raṇaṃ ||6||
kajjalaiḥ || aṃjananāmikoktaṃ || 6||
bhagavate vāsudevāya namaḥ ||
triphalāmūtrakāsīsasaiṃdhavais tu rasakriyāṃ
||
bhinvo= panāhaṃ saṃśvedya
pippalīmadhusaiṃdhavaiḥ ||7||
lekhaye
n maṃḍalāgreṇa samaṃtāt
prac chayed api ||
saṃsnehya patrabhaṃgaiś ca śvedayitvā yathāsukhaṃ ||8||
saṃśvedya bhitvā maṃḍalāgreṇa lekhayet
pracchyec ca pippalīmadhusaiṃdhavaiḥ pratisārayet
||7||8||
āpākād vidhi
noktena
paṃcabhedyānupācaret ||
sarveṣveteṣu vihitaṃ vidhānaṃ sneha= pūrvakaṃ ||
saṃyak ca prayato bhūtvā ku
rvīta vraṇaropaṇaṃ
||9||
snehapūrvovidhi r yasya ||9||
ity uttare caturdaśo 'dhyāyaḥ ||14 ||
itiiti ity uttare
caturdaśo 'dhyāyaḥ ||14 ||
athātaḥ chedyarogapratiṣedhaṃ
vyākhyāsyāmaḥ ||
atha atha athātaḥ
chedyarogapratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
snigdhaṃ bhuktavato hy annam upaviṣṭasya
yatna= taḥ ||
saṃroṣayet tu nayanaṃ bhiṣak cūrṇai
s tu lāvaṇaiḥ ||1||
tatauḥ saṃroṣitaṃ cūtu rṇaṃ suśvinnaṃ parighaṭṭitaṃ ||
arma yatra valījātaṃ tatraital lagayed bhi
ṣak ||2||
yathā nātipīḍā bhavati
||1||2||
apāṃgaṃ prekṣyamāṇasya biḍaśena samāhitaḥ ||
mu= cuṃṭyāgṛhya medhāvī śucyā
sūtreṇa vā pu
naḥ ||3||
mucuṃṭṭī śūkṣmadaṃtarju cakabhūṣaṇāni
gaṃbhīra māṃsāṃtāś carmaṇaḥ
śoṣī sya ca ||3||
rāma ||
na cotthāpayitā kṣipraṃ kāryama hy unnataṃ tu tat ||
śastrābādhabhayāc cāsya vartmanī grāhayed dṛḍhaṃ ||4||
||4||
tataḥ praśi= thilībhūtaṃ tribhir eva vilaṃbitaṃ ||
ullikhyamaṃḍalāgreṇa tīkṣṇena pariśodhayet ||5||
muktasaṃśleṣaṃ ||5||
vimuktaṃ sarvataś cāpi kṛṣṇāc chuklāc ca
maṃḍālāt ||
nītvā kanīnako= pāṃtaṃ chiṃdyān
nātikanī
nakaṃ ||6||
caturbhāgasthite māṃse nākṣivyāpattim arhati
||
kanīnakavadhādaśru nāḍī vāpy upajā
yate ||7||
hīnacchedāt punar vṛddhiṃ śīgram
evādhigacchati ||
armma cej jālavad vāpi tad eṣyonmārjya laṃ
bitaṃ ||8||
nāsāsamīpastho 'kṣasaṃdhiḥ ||6||7||8||
chiṃdyād vakreṇa śastreṇa vartmaśuklāṃ tam
āśritaṃ ||
pratisāraṇam akṣṇoḥ stu tataḥ kāryam a=
naṃtaraṃ ||9||
anaṃtaroktaṃ ||9||
yāvanā= lasya cūrṇena trikaṭor lavaṇasya ca ||
śvedayitvā tataḥ paścād badhnīyāt kuśalo
bhiṣak ||10||
yavakṣārasya ||10||
doṣa= rttubalakālajñaḥ snehaṃ dattvā yathāhitaṃ ||
vraṇavat saṃvidhānaṃ tu tasya kuryād ataḥ
paraṃ ||11||
chedanaveda nopaśamārtham uttarakālavidhim āha || 11||
tryahān muktā karaśvedaṃ da ttvā śodhanam ācaret ||
karaṃjabījāmalakamadhukaiḥ sādhitaṃ payaḥ ||12||
||12||
hi
tamāś cotanaṃ śūle
dvira= hnaḥ kṣaudrasaṃyutaṃ
||
madhukotpalakiṃjalkadurvākalkaiś ca mūrdhani ||13||
sāyaṃ prātaḥ ||
prale
paḥ saghṛta kṣaudra
kṣīrapiṣṭaḥ praśasyate ||
le= khyāṃjanair
apaharetd armaśeṣo bhaved yadi ||14
sāvaśeṣasya
amapaṭayālāpanayām āha || śukrādiṣu
nirddiṣṭaiḥ ||14||
arma cālpaṃ dadhini
bhaṃ nīlaṃ
raktam athāpi vā ||
dhūsaraṃ tanu yac cāpi śu= kravat tad upācaret ||15||
lekhyāmjanādibhiḥ ||15||
carmābhaṃ bahulaṃ yattu snāyumāṃ
saśirāvṛtaṃ ||
cchedyam eva tad armma syāt kṛṣṇa= maṃḍalagaṃ ca yat ||16||
dṛṣṭimārgrāvaraṇakāri ||16||
viśuddhavavarṇam akli= ṣṭaṃ kriyā= sv akṣi
gataklamaṃ ||
chinne 'rmaṇi bhavet samyag yathā= svam anupadravaṃ ||17||
nirdoṣaṃ || unmeṣādiṣu || yathāpūrvaṃ
||17||
śrīrāmacaṃdrāya namaḥ ||
śirājāle śirā yāś ca kaṭhināstāś ca buddhimān
||
u= llikhen maṃḍalāgreṇa
biḍiśenāva= laṃbitāḥ ||
18
śirāsu piḍikā jātā yā na sidhyaṃti bheṣajaiḥ
||
armmavan maṃḍalāgreṇa tāsāṃ chedya danam
iṣyate ||19
urddhaṃ chiṃdyāt || apakṛṣya ||18||19||
rogayoś caitayoḥ kāryam armoktaṃ
prati= sāraṇaṃ ||
vidhi= ś cāpi yathādoṣaṃ
lekhanadravyasaṃbhṛtaḥ ||20
armavat snigdhaśvinnādiko vidhikāryaḥ ||
yavanālādikaṃ ||20||
saṃdhau saṃśvedya= śastreṇa parvaṇīkāṃ vicakṣaṇaḥ ||
utta= re ca tribhāge ca
biḍiśena vi= laṃbitāṃ ||21||
chiṃ
dyāt tatto rdvam agre syād
aśrunāḍī hy ato 'nyathā ||
pratisāraṇam atrāpi saidhavakṣaudram iṣyate ||22||
le
khanīyāni cūrṇāni vyādhiśeṣasya
bheṣajaṃ ||
śaṃkhaṃ samudraphenaṃ ca maṃḍūkīṃ ca samudrajāṃ ||23||
śveda yitvā
|| ūrdhabhāge || apakṛṣya ||21||22||23||
spha
ṭikaṃ kuruviṃdaṃ ca
pravālāśmaṃ nakau tathā ||
vaiḍūryo palakaṃ mu= stā= mayas tāṃmrarajāṃsi ca ||24
muktā iti pāṭhaḥ ||24||
samabhāgāni saṃpīṣya sārdhaṃ śrotāṃjaṃnena tu
||
cūrṇāṃjanaṃ kārayitvā bhājane meṣaśṛṃgaje ||25||
saṃsthā
pyobhayataḥ kālam aṃjayet
satataṃ budhaḥ ||
armāṇi piḍikāṃ hanyāt chirājālāni tena vai ||26||
||25||26||
a= rśa
s tathā yac ca nāmnā śuṣkārśo rbudam eva ca ||
abhyaṃtaraṃ vartmamayā vidhānaṃ teṣu vakṣyate ||27||
athārśovartmādīnāṃ pratīkāramāha ||27||
vartmopaśvedya
ni= rbhujya śucyotkṣi= pya prayatnataḥ ||
maṃḍalāgreṇa tīkṣṇena mūle chiṃdyād bhiṣagvaraḥ ||28||
tataḥ saiṃidhava
kāsīsakṛṣṇābhiḥ pratisārayet ||
sthite ca rudhire vartma dahet samyak śilākayā ||29||
uttānaṃ kṛtvā || bidiśena ||28||29||
kṣāre= ṇā
valikhec cāpi vyādhiśeṣo bhaved yadi
||
tīkṣṇair ubhayato bhāgais tato doṣam apakṣipet ||30||
yathādo
ṣam ca vitared
abhiṣyaṃdakriyāvidhi ||
māsaṃ suyaṃtrito rogī syādaṃte śastrakarmmaṇaḥ ||31||
yavakṣāreña ||30||31||
ity u
ttare paṃcadaśo 'dhyāyaḥ ||15||
athātaḥ pakṣmagatarogapratiṣedhaṃ
vyākhyāsyāmaḥ ||
athātaathāta athātaḥ
pakṣmagatarogapratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ
||
yāpyas tu yo vartmabhavo vikāraḥ pa-
kṣmaprakopo bhihitaḥ purastāt ||
tatropaviṣṭasya narasya vartmacarmopariṣṭād anutiryag eva ||1||
||1||
bhru
vor adhastāt parimucya bhāgau
pakṣmāśrutaṃ caikam ato vakṛṃtet ||
kanīnikāpāṃgasa= maṃ samaṃtād ya
vākṛtiṃ snigdhatanor
narasya ||2||
madhye ||2||
utkṛtya śastreṇa yavapramāṇaṃ bālena
sīvyedbhiṣagapra= mattaḥ ||
da
ttvā tu sarppimadhucāvaśeṣaṃ kuryād vidhiṃ yo
bhihito vra= ṇena ||3||
yathā vrtmatru ṭanaṃ
bhavati || sadyo vraṇe || 3||
lalāṭadeśe ca nibadhyapaṭṭaṃ prāk
sūtram a= trāpy
a= paraṃ ca badhvā ||
sthairyaṃ ga= te cāpy atha śastramārgre bā= lān vimuṃcet kuśalo 'bhivīkṣya ||4||
evaṃ na cec chāmyati tasya vartma nirbhujya
doṣopahatāṃ valiṃ tu ||
tato gninā vā pratisārayet tat kṣā
reṇa vā samyag
avekṣya dhīraḥ ||5||
paṭṭe ||bālaṃ || prāpte || bālān
karttayitvā ||4||5||
rāmacaṃdrāya namaḥ ||
chittvā sa= maṃ cāpy upapakṣma= mālāṃ samyak grahītvā biḍiśaistribhis tu ||
pathyāphalena pratisāraye
t tu piṣṭena vā
tauvara= kenaṇa
samyak ||6||
catvāra ete vi dhayo vihaṃtuṃ
pakṣmopadharo
pṛthageva śastāḥ
||
virecanāś cotana eva
nasyadhūmalepāṃjanasneharasakriyāś ca ||7||
|| eka kālaṃ || paḍvālā || timirī āphalaṃ
||6||7||
ity uttare ity uttare
ṣoḍaśo 'dhyāyaḥ
ity uttare ṣoḍaśo 'dhyā
yaḥ ||16 ||
athāto dṛṣṭigatarogapratiṣedhaṃ vyākhyāsyāmaḥ
||
athātoathāto dṛṣṭigatarogapratiṣedhaṃ
vyākhyāsyāmaḥ ||
trayaḥ sādhyās trayo 'sādhyā
yāpyā
ṣaṭ ca bhavaṃti hi ||
rogādṛṣṭigatā nṝṇāṃ teṣu sādhyās trays tu ye
||1||
tatraikasya pratī
kāraḥ kīrttito
dhūmadarśinaḥ ||
dṛṣṭau pittavidagdhāyāṃ vidagdhāyāṃ kaphena ca
||2||
pittaśleṣmā
haraṃ kuryāt dvidhiṃ śastrakṣatād ṛte ||
||1||2||3||
nasyasekāṃjanālepapuṭapākaiḥ satarpaṇaiḥ ||3||
ā= dye tu traipha= laṃ deyaṃ sarpis traivṛ= tam utta= re ||
tailva= kaṃ cobhayoḥ peyaṃ kevalaṃ jīrṇam eva vā= ||4||
pittavidagadhadṛṣṭau ||triphalā saṃskṛtaṃ
traiphalaṃ | athavā vaidehoktaṃ | traiphalāyā rasaprasthaṃ
prasthaṃ bhṛṃgarasayetyādikaṃ traiphalaṃ || trivṛtayā
saṃskṛtaṃ traivṛtaṃ | napunarapatāvakoktaṃ | tasyā yogitvāt ||
śleṣmavidagadhadṛṣṭau || paṭṭīkā rodhreṇa saṃskṛtaṃ tailvakaṃ || vā
śabdena snehapānavamanādikaṃ śodhanaṃ kathitaṃ ||4||
tato 'ṃja
nāni kurvīta ato vakṣyāmi
yāni tu ||
gairikaṃ saiṃdhavaṃ kṛṣṇāṃ go= dasyata
maṣīṃ tathā ||5||
gomāṃsaṃ
maricaṃ bījaṃ śirīṣasya
manaḥśilāṃ ||
vṛtaṃ kapitthān madhunā svayaṃguptāphalāni ca ||6||
catvāra ete yo
gāḥ syur ubhayor
aṃjane hitāḥ ||
kuśakāśokaśālāmrapriyaṃgunalinotpalaiḥ ||7||
harī āla ||5||6||7||
puṣphai r hareṇukṛ-
ṣṇāhvāpathyāmalakasaṃyutaiḥ ||
sarpirmadhuryutaiś cūrṇair veṇu= nāḍyām avasthitaiḥ ||8||
aṃjaye dvāv api
bhiṣak
pittaśleṣmavibhāvitau ||
āṃmrajaṃbubha vaiḥ puṣpais tadrasena hareṇukāṃ ||9||
prabhāvadguṇāṃtarotpattiḥ
||8||9||
piṣṭvā kṣaudrājyasaṃyuktā ṃ prayojyam athavāṃjanaṃ ||
nalinotpalakiṃjalkagairikaiḥ saya= kṛdrasaiḥ ||10||
goyakṛto rasena ||10||
guṭikāṃjanam etad vā dinarātryaṃdhayor hitaṃ
||
rasāṃjanara= sakṣaudratālīsasvarṇagairikaṃ ||11||
bolu ||11||
gośakṛ
drasasaṃyuktaṃ
pittopahatadṛṣṭaye ||
sīta= sau= vīrakaṃ vāpi piṣṭvātha ra= sabhāvitaṃ ||12||
kūrmapittena ma
timā dbhā vayed rohitena vā ||
cūrṇāṃjanam idaṃ yuktaṃ prayojyaṃ pittaśāṃtaye ||13||
śrotāṃjanaṃ || kṛṣṇasauvīrāṃjanaṃ ||
goyakṛudrasabhāvitaṃ || 12||13||
kāśmarīmadhukaṃ
dārvīrodhramastūrasāṃjanaiḥ ||
sakṣaudram aṃjanaṃ tadvad dhi tam
atrā= maye sadā ||14||
pittavi dagdhāyām eva dṛṣṭau ||14||
śrotojaṃ saiṃdhavaṃ kṛ-
ṣṇāṃ
reṇukāṃ cāpi peṣayet ||
ajāmūtreṇa tā varttyaḥ kṣaṇa= dāṃdhyāṃjane hitā ||15||
kaphavidagdhāyām eva ||15||
kālānusārī
vāṃ kṛṣṇāṃ nāgaraṃ
madhukaṃ tathā ||
tālīsapatraṃ kṣaṇa= de
gāṃge= yaṃ ca yakṛdrasaiḥ
||16||
haridre dve ||motha ||16||
kṛtās tā varttayaḥ piṣṭāḥ chāyāśuṣkāḥ
sukhāvahāḥ ||
manaḥśilābhayāvyoṣabalākālānusāri
vā ||17||
saphe= nā
varttayaḥ piṣṭāḥ chāgakṣīrasamanvitāḥ |
gomūtrapittamadirāyakṛdvātrīrase pace
t ||18||
kaphavidagdhāyāṃ hitāḥ ||18||
kṣudrāṃjanaṃ rasenā= nyadyakṛtastraiphale pi vā ||
gomūtrādyārṇavamalapippalīkṣaudrakaṭphalaiḥ
||19||
saiṃdhavopahitaṃ yujyān nihitaṃ veṇugahvare
||
medo yakṛt ghṛtaṃ cājaṃ pippalyaḥ saiṃdhavaṃ madhu ||20
||
kṣudrāṃjanaṃ nāsa ||19||20||
rasam āmalakaṃ cāpi pakvaṃ samyag nidhāpayet
||
ko= śe khadiranirmāṇe
tadva= t kṣu= drāṃja= naṃ hitaṃ ||21
kūṃpalī || śleṣmavidagdhāyāṃ dṛṣṭau ||
kśaudrāṃjanaṃ saṃjñārasa kriyā
|| yakṛdrasena guṭikāraktacaṃdanenayuktā ||21||
hareṇumagadhājāsthimajjailāyakṛdanvitaṃ ||
ya= kṛdrasenāṃjanaṃ vā
śleṣmopahatadṛṣṭaye ||22||
vipā
cya godhāyakṛd ardha pāṭitaṃ
supūritaṃ māgadhikābhir agninā ||
niṣevitaṃ tad yakṛd aṃjanena vā
nihaṃ
ti naktāṃdhyam asaṃśayaṃ khalu ||23||
ekākinā ||22||23||
ta= thā
yakṛcchāgabhavaṃ hutāśane
vipācya samyagmadhuanāsamanvitam ||
prayojitaṃ pūrvavadāśvasaṃśayaṃ
jayet kṣa= pāṃdhyaṃ
sakṛdaṃjanānnṛṇāṃ ||24||
godhāyakṛdvat ||kaphapittavidagdhaṃjanaṃ ||
ekavarāṃjanāt || 24 ||
plīhā yakṛc cāpy upabhākṣite py ubhe
prakṛkalpya śūle ghṛ
tatailasaṃyute ||
te= sārṣapasnehasamāyute 'janena=
ktāṃdhyam āśveva hataḥ prayojite ||25||
godhāchāgabhave || te ubhe ||
kaphapitta vidagdhaprabha ||25||
na= dīja
siṃdhu= trikaṭūny
athāṃja= naṃ
manaḥśilā dve ca niśe yakṛ= drase ||
sacaṃdanai yaṃ guṭikāthavāṃjanaṃ
praśasya
te vai divaseṣv apaśyataḥ ||26||
śvetaṃ sayvīraṃjanaṃ || saiṃdhavaṃ ||
kṛṣṇasauvīrāṃjanaṃ || yakdrasena guṭikāracaṃdanena yukta|| 26||
bha= vaṃti
yāpyāḥ khalu ye ṣaḍāmayā
hared asṛkteṣu śirāvimokṣaṇaiḥ
virecayec cāpi purāṇasarpiṣā
virecanāṃgo= pahitena sarvadā
||27||
atha timiracikitsitamāha || kṛtasnehaś
vedeṣu || vairecanadravyasaṃskṛtena ||27||
pa= yovimiśraṃ pavanodbhave hitaṃ
vadaṃti paṃcāṃ= gulatailam eva
tu ||
bhaved ghṛtaṃ traiphalam eva śo
dhanaṃ
viśeṣataḥ śoṇitapittarogayoḥ ||28||
ētat sāmānyamuktāvātādibhedena
sarvatimirāṇāmarāgaprāptānāṃ citsitamāha || eraṃḍatailaṃ
||28||
trivṛdvirekaḥ kaphaje praśasyate
tridoṣa
tailam uśaṃti saṃskṛ= taṃ ||
purāṇasarpis timireṣu sarvaśo
hitaṃ bhaved āyasabhājane
sthitaṃ ||29||
pānā bhyaṃganasya tarpaṇādiṣu | athavā sarvaśaḥ vātādike ṣu sarveṣu vikāreśu ||29||
hitaṃ ca vidyāt triphalāyutaṃ sadā
ghṛtaṃ ca yan meṣaviṣā= ṇanāmabhiḥ ||
sa
dāvalihyāt triphalāṃ vicūrṇitāṃ
ghṛtāpragāḍhāṃ timire ca pittaje ||30||
samīraṇe tailayu
tāṃ kaphātmake
madhupragāḍhāṃ vidadhīta yuktitaḥ ||
gavāṃ śakṛtkvāthavipakvam uttamaṃ
hitaṃ tu
tailaṃ timireṣu nāvanaṃ ||31||
mīṃḍhī āuli ||30||31||
hitaṃ ghṛtaṃ kevalaṃ eva paittike
hy ajāvijaṃ yan madhurair vipācitaṃ ||
tailaṃ sthirā= dau
madhu= re ca ya
dgaṇe
tathāṇu= tailaṃ
pavanāsṛgutthathoḥ ||32||
vidārigaṃdhādau || kākolyādyai ||
tilapīḍanopakaraṇakāṣṭelyādinā vātavyādhāvuktaṃ ||32||
sa= hāśvagaṃdhātiba= lāva= rīśṛtaṃ
hitaṃ ca nasye
tṛ= vṛtaṃ yadīritaṃ ||3
jalodbhavāmūpajamāṃsa saṃskṛtān
ghṛtaṃ vidheyaṃ payasā yad utthitaṃ ||33||
mudgaparṇī || kāṃ kasī || śatāvarī || tair eva
vātapittakaphajidbhiḥ saṃskṛtaṃ ||33||
sa saiṃdhavaḥ
kravya= mṛge= ṇa māṃsayor
hitaḥ sasarppiḥ samadhuḥ puṭāhva= yaḥ ||
vasātha gṛdhroragatāṃ
mracūḍajāḥ
sadā praśastā madhukānvitā 'ṃjane ||34||
kravyagṛdhrādayaḥ || kṛṣṇamṛgaḥ|| puṭapākaḥ || kukkuṭaḥ ||34||
pratyaṃjane śrotasi yat
satthitaṃ
kramā
d rasakṣīraghṛteṣu bhāvitaṃ ||
sthitaṃ daśāhaṃ tra= yam eva
jāṃjanaṃ
kṛṣṇora= gāsye
kuśasaṃpraveṣṭi
te ||35||
prathamaṃ māṃsarase paścāt kṣīre paścād
ghṛte eva kramāt || māṃsam ity arthaḥ || kālasarppasukhe śaveṣṭitaṃ ||35||
tan= mālatīkṣā= rakasaiṃdhavāyutaṃ
sadāṃjanaṃ syāt ti= mire 'tha
rogiṇi ||
subhāvitaṃ vā payasā di
natrayaṃ
kācāpahaṃ śāstravidaḥ praśacakṣate ||36||
tat aṃjanaṃ udhṛtya ||jātīmukulāni
||vātāprāpte timire ||36||
havir hitaṃ kṣīrabhavaṃ tu paittike
vadaṃti nasyaṃ
madhurau= ṣadhaiḥ kṛtam ||
saṃ tarpaṇe caiva hitaṃ prayojitaṃ
sajāṃgalasteṣu ca yaḥ puṭā= hvayaḥ ||37||
kākolyādibhiḥ saṃskṛtaṃ ||madhuradravyeṣu
|| puṭa pākaḥ 37 ||
ra
sā= ṃjanaṃ kṣaudrasatāmanaḥśilā kṣudrāṃjanaṃ
tanma= dhukena yojitaṃ ||
sa= māṃjanaṃ vā kana= kāka
rodbhavaṃ sucūrṇitaṃ
śreṣṭam u= śaṃti
tadvidaḥ= ||38||
rasakriyocyate || paittike hitaṃ ||
samaṃ aṃjanaṃ āto 'ṃjanaṃ yasmin || tutthakaṃ
kakanakākaraṃ || pratyaṃjane || śalākyavidaḥ
||28||
bhilloṭagaṃdhodakasekasecitaṃ pratyaṃjane
cātra=
hitaṃ tu
tutthakaṃ ||
sameṣaśṛṃgāṃjana= bhāgasaṃmitaṃ
jalodbhavaṃ kācamalaṃ vyapohati ||39||
paittike || karkaṭaśṛuṃgasauvīrakā bhāgatulyaṃ ||39||
palāśarohītamadhūkajā rasāḥ kṣudreṇa yuktā
madirāsupe= māḥ ||
uśīrarodhratriphalā
priyaṃgubhiḥ paceta= nasyaṃ kapha= rogaśāṃtaye ||40
viḍaṃgapāṭhākiṇahīṃgudītvacaḥ
prayojayed dhū ma
m
uśīrasaṃyutaṃ ||
vanaspatikvā= thavipācitaṃ
ghṛtaṃ
hitaṃ haridrānalade ca tarpaṇe ||41||
aṃjanāt kācamalaṃ vyapohtyanuvarttanīyaṃ ||
tailaṃ paceta kaphaghnatvāt || kaphodbhave kāce
||41||
samāga
dhi
mākṣikasaiṃdhavāsya= vā
tsa jāṃgalaḥ syāt puṭapāka eva ca ||
manaḥśilātryūṣaṇasaṃkhamākṣi
kaiḥ
sā= siṃdhukāsīsarasāṃjanaiḥ
kriyāḥ= ||42||
kṣīravṛkṣāṇāṃ kvā the haridrānalade kalkīkṛtya ghṛtaṃ
pakvaṃ tarpaṇe saśyate || ghṛtavān ||saiṃdhavaḥ | rasakriyā
||42||
hite ca kāsīsarasāṃjane 'ṃja= ne
vadaṃti pathyā gu
ḍa= nāgarā yute ||
ya= d aṃja= naṃ vā bahu= śo niṣe= citaṃ
samū= travargre tripha= lodake= sṛte ||43||
rasakriyāṃjane || jīrṇaguḍaḥ ||
sannipātodbhavasya timirasya cikitsitam āha|| to 'ṃjanaṃ || bahun vārān || dvāṃtaṃ dhvāṃtaṃ
||mūtrāṣṭake || triphalākvāthe|| āṃtrikṣe ||43||
niśā= carāsthisthitam etad aṃjanaṃ kṣipec ca māsaṃ
sali= le sthire punaḥ ||
meṣasya puṣpair madhuke
na saṃyutaṃ tad aṃjanaṃ
sarvakṛ= te prayojayet
||44||
jalokāsthi || taduddhṛtya śoṣayitvā ||
sannipātakṛte ||44||
krama= ś
ca sarvaḥ kṛtajodbhave ś ca
hitaḥ
pa= raṃ
parimlāyini
vāpi pittahṛt ||
doṣān vibhajyātha mukhapralepanaṃ
||45
kuryāc ca sarveṣu yathānu
yogataḥ
||45||
kriyāś ca | pāṭhāṃtaraṃ
1 rasakriyāḥ
sarvavātādyuktāḥ sarvaje hitāḥ || vi vidhatāṃ gate ||45||
kramo hitaḥ syaṃ= dahitaḥ prayojitaḥ
samīkṣya doṣeṣu yathāsvam eva ca ||
doṣoda
ye naiva ca viplute gade
dravyāṇi nasyādiṣu yojayet punaḥ ||46||
punaś ca ka= lpe 'ṃjanavistaraḥ
śu
bhaḥ pravakṣyate 'nya stam apīha yojayet ||
vātābhisyaṃdādīnāṃ cikitsitaṃ vātādiṣu
timireṣu hitaṃ ||46||
kriyākalpe || itaraḥ || āhāramāha
||47||
ghṛtaṃ purāṇaṃ triphalāṃ śatāvarīṃ
ta= thaiva mudgāmalakaṃ
ya
vān api ||47||
niṣecamāṇasya narasya yatnato bhayaṃ sughorāttimirān na vidyate
||
śatāvarīpāyasa eva kevalaḥ
kṛto
thavā cāmalakeṣu pāyasaḥ ||48||
prabhūtasarppistriphalodakottaraṃ yavo= danaṃ vā timiraṃ vya
pohati ||
||48||
jīvaṃtiśākaṃ suniṣarṇakaṃ ca satuṃdulīyaṃ
varavāstukaṃ ca ||49||
cillī tathā mūla
kapotikā ca daṣṭerhitaṃ śākam ajāṃ
galaṃ ca ||
yavānāṃ khaṃ ḍitānāṃ pūtānāmodanakalpena pakvānāṃ pariśrutānāṃ grahaṇaṃ
na tu piṣṭānāṃ ||49||
paṭolakarkoṭakakāravellavārttākatarkārika
rīrajāni ||50||
śākāni snigdhārttagalāni caiva hitāni dṛṣṭerghṛtasādhitāni ||50||
||50||
vi
varjaye sthirāmokṣaṃ timire
rāgamāgate ||
yaṃtreṇotpī= ḍito doṣo
nihanyādāśu darśanaṃ ||51||
arāgi timiraṃ sādhyam ādyaṃ paṭalamāśritaṃ ||
kṛcchraṃ dvitīye rāgi syāt tṛtīye yāpyam ucyate ||52||
ūrdva pīḍitaḥ
||51||52||
rāgaprāpteṣv api hitāstimireṣu kriyā
yathā= ||
yāpanārthaṃ yatho= ddiṣṭāḥ
sayyā vāpi jalauka
saḥ ||53||
śleṣmike liṃganāśe tu karma vakṣyāmi siddha ye ||
na ced ardhe ṃdugharmābhrabiṃdumuktākṛti
-sthiraḥ
||54||
arogeṣu timireṣu kriyāhitāḥ tathā
rāgaprāpteṣv api yāpanārthaṃ yaethoddiṣṭāḥ
kriyāhitāḥ ||53||54||
viṣamo vā tanur madhye rājimān vā bahuprabhaḥ
|
dṛṣṭistho lakṣyate doṣaḥ sarujo
vā sa= lohitaḥ ||55||
snigdhaśvinnasya tasyātha kāle nātyuṣṇaśītale
||
yaṃtritasyopaviṣṭa
sya svāṃ nāsāṃ paśyataḥ samaṃ ||56||
eta llakṣaṇaṃ vyatirekeṇānyovyādhyaḥ ||55||56||
matimān śuklabhāgau dvau kṛṣṇā muktvā
tva= pāṃgataḥ ||
u-
nmīlya nayanaṃ samyak sirājālavivarjite ||57||
apāṃgapakṣe ekaṃ bhāgaṃ muktā ||57||
rāmacaṃdra||
nādho= nordhaṃ na pārśvābhyāṃ chidre daivakṛte tataḥ ||
śilākayā prayatnena viśva= staṃ
yavavakrayā ||58
śleṣmaṇa udakarūpatvāt
||58||asatrastaṃ ||58||
madhya= pradeśinyaṃguṣṭasthirahastagṛta hitayā ||
da= kṣiṇena bhiṣak sa vyaṃ vidhyet savyena cetaran 59
vāribimdvāgamaḥ samyak bhavec chabdas tathā
vyadhe ||
saṃsecya viddha mātraṃ tu yoṣitstanyena
kovidaḥ ||
60 ||
madhyamā || hastena || netraṃ
||59||60||
śalākāgreṇa tato nirlikhed
dṛṣṭi= maṃḍalaṃ ||
vidhyato yo nyapārśve 'kṣṇastaṃ rudhā nāsi
kāpuṭaṃ
||61||
madhye likhet kaphasaṃ hativiśleṣārthaṃ ||61||
ucchaṃgha nena
karttavyo dṛṣṭimaṃḍalajaḥ kaphaḥ ||
nirabhra iva gharmāṃśuryadā dṛṣṭiḥ pra
kāsate ||62||
tadāsau likhitā samyak jñeyā yā|
cāpi nirvyathā ||
paścāt saśleṣmā ||62||63||
sthāne doṣe bale cāpi
svedayed
akṣi bāhyataḥ ||63||
samyakse daṃ avasthāpya gair anilanāśanaiḥ ||
tato dṛṣṭeṣu rūpeṣu śalākām āharec chanaiḥ
||
64||
ghṛtenābhyajya nayanaṃ vastrapaṭṭena veṣṭayet
||
tato grahe nirābādhe śayītottāna see va ca ||
65||
udgārakāsakṣavathuṣṭīvanotkaṃpanāni ca ||
tatkālaṃ nācared ūrdhvaṃ yaṃtraṇā snehapītavat
||66||
tryahāt tryahā
dvāvayec ca kaś cāt kaṣāyair anilāpahaiḥ ||
vāyor bhayāt tryahād ūrdhaṃ śvedayed akṣi
pū= rvavat ||67||
mṛdu yathā bhavati ||67||
daśāham evaṃ saṃyamya hitaṃ dṛṣṭiprasādanaṃ
||
paścāt ka= rma ca seveta
laghvannaṃ vā
pi mātrayā ||68||
śirāvyadhaṃ vidhau
pūrvaṃ narā ye ca vivarjitāḥ ||
na teṣāṃ nīlikāṃ vi
dhyed anyatrābhihitā bhiṣak ||70||
paścāt karma nāvanāś
cotarppaṇapuṭapākaśirostyaṃjanaprabhṛtikaṃ
||68||69||70||
pū= ryate
śoṇi= tenākṣi na ci rād viśirā vyadhe ||
tatra strīstanyayaṣṭyāhvapakvaṃ eke hitaṃ ghṛtaṃ ||71||
atha vyāpacckitsāmāha || tatkālam eva ||
71||
a
pāṃ= gāsannaviddhe tu śophaśūlāśruraktatā ||
ratatropanāhaṃ bhrūmadhye kuryāc coṣṇājyasecanaṃ ||72||
samīpe ||72||
vyadhen āsannakṛṣṇena rāgaḥ kṛṣṇaṃ ca pīḍyate
|
tatrādhaḥ= śodhanaṃ sekaḥ
sarpiṣā raktamokṣaṇaṃ
||73||
athābhy upari vidve tu kaṣṭā ruk
sapravarttate ||
tatra koṣṇena haviṣā pariṣekaḥ praśa
syate ||74||
snigdhaśvinnasya virecanaṃ ||73||74||
śūlāsrurā= gās tv atyarthaṃ vyadhenādhaś ca pichalaḥ ||
śalākāmanu cāś ca śrāvas tatra
pū= rvaṃ cikitsitaṃ ||75||
naya najalarāgaḥ ||strīstanyaṃ yaṣṭyāhvelipūrvaṃ ||75||
rāgāsravedanāstaṃbhaharṣāś cātivigha= ṭṭite ||
snehaśvedau hitau tatra hi
taṃ cāpy anuvāsanaṃ ||76||
aticalite ||76||
|| rāma ||
doṣastvadho pakṛṣṭo 'pi taruṇaḥ punarurdhagaḥ
||
kuryāc chulkāruṇaṃ netraṃ tīvraru ṣṭadarśanaṃ ||
||77||
||77||
ma= dhurais
tatra siddhena ghṛtenākṣṇaḥ prasecanaṃ ||
sirobastiṃ ca tenaiva dadyāmāṃsaiś ca bhojanaṃ
||78||
doṣas tu saṃjātabalo ghanaḥ saṃpūrṇamaṃḍalaḥ
||
prāpya naśye chalākāgraṃ tanvabhram iva māru
tam ||79||
ṣṭīmadhukādibhiḥ ||78||79||
mū= rdhābhighātavyāyāmavyavāyavamimūrchanaiḥ ||
doṣaḥ pratyeti kopāc ca viddho titaru
ṇaś ca yaḥ ||80||
nanu kiṃ taruṇa viddho doṣapratyeti |uttānyaipi hetubhiḥ tān
hetūnāha ||80||
śalākā ka= rkaśā śūlaṃ kṛśā doṣāpariplutiṃ ||
vraṇaṃ viśālaṃ sthūlāgrā tī-
kṣṇā hiṃsyād ane= kadhā ||81||
kharakharikā || anekaprakāraṃ kṛtaṃ
bhavati ||81||
jalāśrāvaṃ su viṣamā kriyāsaṃgam athāsthirā
||
karoti varjitā
doṣais tasmād ebhir hi= tā bhavet ||82||
kāryakarī ||82||
aṣṭāṃgu= lāyatā madhye sūtreṇa pariveṣṭitā |
aṃguṣṭa= parvasamitā vaktrayo
mukulākṛtiḥ ||83
||
dīrghā || aṃguṣṭaparvakrameṇā
||83||
tāmrāyasī śātakauṃbhī śalākā syād aninditā ||
rāgaḥ śopho 'rbudaṃ coṣo bu= dbudaṃ śūka= rākṣitā
||84||
kutsitā || budbudākāro māṃsanirgamaṃ ||
śuka rasyāodhodṛṣṭitvaṃ
||84||
adhimaṃthādayaś cānye rogā syur
vyadhadoṣa= jāḥ ||
ahitācārato vāpi yathāsvaṃ tān upāca
ret ||85||
rujāyām akṣikerāge vā yogān bhūyo
nibodha me ||
gairikaṃ sārivā dūrvā yavapiṣṭaṃ
ghṛtaṃ payaḥ ||86||
mukhālepaḥ prayojyo yaṃ vedanārāgaśāṃtaye ||
mṛdubhraṣṭais tilair vāpi siddhāortha
kasamāyutaiḥ ||87||
mātuluṃgarasopetair mukhālepastadarthakṛt ||
payasyāsārivāpatramaṃjiṣṭā
madhukair api ||88||
te sa rve lākākṛtā
||85||86||87||88||
rāmacaṃdrāya namaḥ ||
ajākṣīrānvitair lepaḥ sukhoṣṇaḥ pathya ucyate
||
dārupadmakasuṃṭhībhir evam eva kṛto 'pi vā
||89||
drākṣāmadhukakuṣṭair vā tadvat
saiṃdhavasaṃyutaiḥ ||
rodhrasaiṃdhavamṛdvīkāmadhukair vāpy ajā
payaḥ ||90||
śṛtaṃ seke prayoktavyaṃ rujārāganivāraṇaṃ ||
madhukotpalakuṣṭair vā drākṣālākṣā
sitāyutaiḥ ||91||
sasaiṃdhavaiḥ śṛtaṃ kṣīraṃ rujārāganivāraṇaṃ ||
śatāvarīmudgavapa rṇīmustāmu
dhukapadmakaiḥ ||92||
sājakṣīraiḥ sṛtaṃ sarpi dāhaśūlanivarttanaṃ ||
vātaghnasiddhe payasi siddhaṃ sa
rppiś caturguṇe ||93||
kākolyādimratīvāpaṃ taṃ yuṃjyāt sarvakarmmasu ||
śāmyaty evaṃ na ce chūlaṃ
snigdhasvinnasya mokṣayet ||94|| ||89||90||91||92||93||94||
tataḥ śirāṃ dahed vāpi matimān= kīrttitaṃ yathā ||
dṛṣṭer a
taḥ prasādārtham aṃjane
śṛṇu me śubhe ||95||lalāṭaśaṃkhapradeśeṣu
||95|| śrīkṛṣṇāya namaḥ ||
meṣaśṛṃgasya puṣpāṇi śiriṣadhavayor api ||
sumanāyāś ca puṣpāṇi mustā vaiḍūryam eva ca
||96
ajākṣīreṇa saṃpiṣya tāmre saptāham āvapet ||
pravidhāya ca tadvarttīr yojayec cāṃjane
bhi
ṣak ||97||
srotojaṃ vidrumaṃ phenaeṃ sāgarasya manaḥsilāṃ ||
maricāni ca tā varttīḥ kāraye-
d
vāpi pū= rvavat ||98||
dṛṣṭisthairyāpyam ete tu vidadhyād aṃja ne hite ||
tāmre saptāham āvapediti ||98||
bhūyo vakṣyāmi mukhyāni
vistareṇāṃjanāni ca |
kalpe= nānāprakārāṇi tānyapīha
prayojayet ||99||
kriyākalpena ||99|| iti ||
ity u
ttare saptadaśo
'dhyāyaḥ ||17|| ||
athātaḥ kriyākalpaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
athaatha athātaḥ
kriyākalpaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
sarvaśā
strārthatattvajñaos taporāśir udāradhīḥ ||
vaiśvāmitraṃ śasāsātha śiṣyaṃ kāśipatir muniḥ ||1||
tarpaṇaṃ puṭapākāṃ caś ca sekān
āścotanāṃjane ||
ta= tra tatropadiṣṭāni teṣāṃ
vyāsaṃ nibodha me
||2||
vātābhiṣyaṃdādiṣu ||2||
saṃśuddhadehaśiraso jīrṇānnasya śubhe dīne ||
pūrvāhne vāparāhne vā kāryam akṣṇos ca tarpaṇaṃ ||3||
||3||
vātātaparajohīne veśmany
u ttānaśāyinaḥ ||
ādhārau mākhacūrṇena kli= nnena
parimaṃḍalau ||4
uṣṇodakena klinnena ||4||
samau dṛḍhāvasaṃbādhau karttavyau netrakośayoḥ
||
pūrayed ghṛ tamaṃḍasya viṣa ptāsya sukhodake ||5||
uparyasthasya || vilinasya ||5||
ā
pakṣmā= grāt tataḥ sthāpyaṃ paṃca tadvākśatāni tu ||
svasthe kaphe ṣaṭ pi tte 'ṣṭau daṃśa vāte
śatāni tu
||6||
pūrṇam iti saṃbaṃdhanīyaṃ ||6||
rogasthānaviśeṣeṇa kecit kālaṃ pracakṣyate ||
yathākra= mopadiṣṭeṣu trīṇyekaṃ
paṃca sapta ca
||7||
daśa dṛṣṭyām athāṣṭau vā vākśatāni vibhāvayet
||
tataś cāpāṃgataḥ snehaṃ śrāvayitvākṣi śodhayet 8
avartmasu śukle kṛṣṇe
sarvatra dṛṣṭirogeṣu yathākramaṃ trīṇī vartmasu ekaṃ
śuklepaṃcakṛṣṇe sapta sarvatra dasadṛṣṭyāṃ daśāṣṭau vākśatāni
||7||8||
śvinnena ya= vapiṣṭena sne= havīryeritaṃ tataḥ ||
yathāsvaṃ dhū= mapānena kapham
asya viśodhayet ||9||
yavalāpasikayā || snehaśaktyā iritaṃ
preritaṃ kaphaṃ || viḍaṃgapāthākiṇahīraṃgudītva ca uśīrādikaṃ
śirovi recanīyaṃ dhūmaṃ ||9||
e= kāhaṃ
vā tryahaṃ vāpi paṃcāhaṃ ceṣyate paraṃ ||
tarppaṇe tṛptiliṃgāni netrasyemāni lakṣayet ||10||
kiyataṃ kālaṃ tarpaṇa prayoga ity āha ||10||
sukhasva= pnā
vabodhatvaṃ vaiśa= dyaṃ vartmapāṭavaṃ ||
ni= rvṛtir vyādhisaṃśāṃtiḥ
kriyā= lāghavam eva ca
||11||
upalepādyabhāvaḥ || sukhaṃ || naitrasya
puruṣasya vā || nimeṣonmeṣādīnāṃ lāghavaṃ ||11||
gu= rvāvila= m
atisnigdha
m aśrukaṃḍupadehavat ||
jñeyaṃ doṣasamukliṣṭaṃ netram atyarthatarpitaṃ ||12||
bhārikaṃ || aśrubahulaṃ ||12||
rūkṣa= m
āvilam aśrāvyam asahaṃ
rūpadarśane ||
vyādhivṛddhiś ca tatjñeyaṃ hīnatarpitamakṣyatha ||13||
anayor doṣabāhulyāt prayateta ci
kitsitaṃ ||
dhūmanasyāṃjanaiḥ sekai rūkṣaiḥ snigdhaiś ca yogavit ||14||
snigdhatvavīhinaṃ ||13||14||
tāmya= tyativiśu= ṣkaṃ
yadrukṣaṃ yaccātidā= ruṇaṃ ||
śīrṇapakṣmāvilaṃ ji= hmaṃ
rogakliṣṭaṃ tu yad bhṛśaṃ ||15||
kriyāsu apravṛtti || aśru hitaṃ || kaṭhinaṃ || kriyāsu jaḍaṃ
||15||
tadakṣi tarpaṇādeva labheto '= rjāmasaṃśayaṃ ||
durdinātyuṣṇaśīteṣu nasyaṃ yeṣu= ca ga|rhitaṃ ||16||
balaṃ ||bhuktavān ity ādi ||16||
ta
rpaṇārhā na te proktāḥ
snehapānākṣa= māś ca ye ||
ta= taḥ praśāṃtadoṣeṣu
puṭapākaḥ kṣameṣu ca ||17||
pu
ṭapākaḥ prayoktavyo netre tu
bhiṣajā bhavet ||
snehano lekhanīyaś ca ropaṇaś caiva sa tridhā ||18||
hitaṃ snigdho tirūkṣaś ca snigdhasyāpi ca
lekhanaḥ ||
puṭapākas tu dhāryo dve dṛṣṭau
balārtham itaraḥ pi
ttāsṛgvraṇavātanut ||19||
vivarjayet sne hapānam ajīrṇītaruṇajvarī ity ādīn ||
kutaḥ snehapāneṣu ||17||18||19||
sa= rppirmāṃsavasāmajjamedaḥsyādvauṣadhaiḥ kṛtaḥ ||
snehanaḥ puṭapākas tu dhā
ryo dve vācchate tu saḥ ||20||
atha snehanapuṭapākamāha || snigdha grāhyaṃ ||20||
jāṃgalānāṃ ya= kṛnmāṃsailekhanadravyasaṃbhṛtaiḥ ||
kṛṣṇaloharastāṃmraśaṃkhavidrumasiṃdhujaiḥ ||21||
samudraphenakāsīsaśrotojadadhimastubhiḥ |
lekhano vāchataṃ tasya paraṃ dhāraṇamucyate ||22||
samīpasthitaṃ māṃsaṃ yakṣkṛnmāṃsaṃ
yakṛtsamīpamāṃsaṃsya prabhāvāllekhanatvaṃ
||21||22||
sta
nya= jāṃgalamadhvājya= tikta= dravyavipācitaḥ ||
lekhanāt trigu= ṇaṃ dhāryaḥ
puṭapākas tu ropaṇaḥ ||23
vitarettarpaṇoktaṃ tu dhūmaṃ hitvā tu ropaṇam
||
snehasvedau tathā kāryau kāryau naiva va tu ropaṇe ||24||
stanyaṃ strīṇām eva || gvyam e va|| paṭolaniṃbakākamā kirātatiktakādīni || kālaṃ ||23||24||
ekāhaṃ vā dvyahaṃ vāpi tryahaṃ vāpy
avacāraṇaṃ ||
yaṃtraṇā tu kriyā kālāt dvirgu= ṇaṃ kāryam iṣyate
||25||
tejasyajalamākāśamādarśaṃ bhāsvarāṇi ca ||
nekṣeta tarpite netre puṭupākakṛte tathā||26|| ||
snehapānā rasya yaḥ kālas tasmād dviguṇaṃ na punaḥ s tarpaṇakālāt | kriyākālāt ||25||26||
mithyopacārād= anayo yor vyādhirupajāyate ||
aṃjanāś cotanāśvedairyathā= svaṃ tamupācaret ||27
prasannavarṇaṃ viśadaṃ vātātapasahaṃ laghu ||
sukhasvapnāvabodhākṣi puṭapākaguṇānvitam ||28||
a
tiyogādrujaḥ
śophaḥ piḍikāmirodgamaḥ ||
pāko 'śru harṣaṇaṃ cāpi hīne doṣodgamas
tathā ||29||
tarpaṇapuṭapākayoḥ|| vyādhidoṣasya yasya
yadātmīyaṃ ||27||28||29||
ata urdhaṃ pravakṣyāmi puṭapākaṃ prasādhanaṃ
||
dvau bilva= mātrau ślakṣṇasya
piṃḍau māṃsasya peśitau ||30
palapramāṇau ||30||
dravyā= ṇāṃ
bilvamā= traṃ tu dravyāṇāṃ
ku= ḍavo mataḥ ||
tadaikadhyaṃ samāloḍya patraiḥ supariveṣṭitaṃ ||31||
triṣū pa pākeṣu
ya thoddiṣṭānāṃ || palaṃ ||
catvāri palāni ||31||
kāśmarīkumudairiṃdupadminīkadalībhavaiḥ ||
mṛdāvaliptamaṃgāraiḥ khadirairavaku= layet ||32||
ka
takāṃśmaṃtakairaṃḍapāṭalāvṛṣabādaraiḥ ||
sakṣīradru makāṣṭhair vā gomayair vāpi
yuktitaḥ ||33||
paced ity arthaḥ ||32||33||
śvinnamuddhṛ tya
niḥpīḍya rasamādāya taṃ nṛṇāṃ ||
tarppaṇoktena vidhinā yathāvadavacācārayet ||34
||34||
ka= nīnike
niṣecyaḥ syān nityam uttānaśāyinaḥ ||
raktapitte ca tau= śītau
koṣṇau vātakaphāpa
hau ||35||
atyuṣṇatīkṣṇau satataṃ dāhapākakarau smṛtau
||
aplutau śītalau vāsrastaṃbharuggharrṣa
ṣa= kārakau ||36||
nāsāsamīpagavaḥ saṃdhiḥ ||
tarparṇapuṭapākau ||35||36||
atimātrau kaṣā= yatvasaṃkocasphuraṇāvahau ||
hīnapramāṇau doṣāṇām u
tkleśajananau bhṛśaṃ ||37||
kaḍakaḍai ||37||
yuktau kṛtau dādyaśopharuggha= rṣaśrāvanāśanau ||
kaṃḍūpadehadū= ṣī-
kāraktarājivināśanau ||38||
tasmāt pariha ran
doṣān vidadhyāttau sukhāvahau ||
vyāpada
ś ca yathādoṣaṃ nasyadhūmāṃjanairjayet ||39||
pī ||38||39||
ā= dyaṃtayoś cāpy ana= yoḥ śveda ś coṣṇāṃbucaili= kaḥ ||
tathā hito vasāne ca dhūmaḥ śleṣma= samuddhatau ||40||
śleṣmādhikye pū rvapaścāc ca || tarpaṇapuṭapākayoḥ ||
uṣṇāṃbusiktavastreṇa || śleṣmādhikau ||40||
yathādoṣaṃ prayuktaṃ tu nātipra= balam oja= sā ||
rogamāś cotanaṃ haṃti sekas tu balavattaraṃ ||41
||
madhyamaṃ || śaktyā ||41||
tau tridhācopayu= jyete rogeṣu puṭapākavat ||
lekhane sapta cāṣṭau vā biṃdavaḥ snaihike daśaḥ ||
42||
sekāś cotane uttpannamātrāvarogena yujyate
kiṃ caturthe 'hnihani ||42||
āś cotane prayoktavyā dvādaśaiva tu ropaṇe ||
sekasya kāle dviguṇaḥ puṭa= pākāt paro ma
taḥ ||43||
snehanalekhanaropaṇabhe dena mātrāvadhāraṇaṃ ||43||
athavā kāryani= rvṛtter upayogo yathākramaṃ ||
pūrvāpa= rāhna madhyā jākāleṣu
vātayoḥ ||44||
rogopaśāṃtiṃ yāvat || pūrvāhne madhyāhne
||44||
yogāyogau sneha= seke tarpaṇoktau pracakṣyate ||
rogā= n śirasi saṃbhutān ha
tvātiprabalān guṇān ||45||
snehaviṣaye || śirobastimāha ||45||
karoti śiraso bastir ya ukto mūrdhnitailikāḥ
||
śuddhadehasya sāyā
hne yathāvyādhya= śitasya tu ||46||
manādibhir
athavā śīrasa eva śuddhi|| yaathā vyādhipratyanīkaṃ
bhuktavataḥ ||46 ||
rujvāśīnasya badhnīyāt ba stikośaṃ tato dṛḍhaṃ ||
yathāvyādhisṛtasnehapūrṇaṃ saṃyamya dhārayet ||
||47||
||47||
tarpaṇoktaṃ daśaguṇaṃ vidhiṃ kuryad
viśā= radaḥ || vyaktarūpeṣu
roṣeṣu śuddhakāyasya kevale || 48
śālākyataṃtrakovidaḥ||48||
ne= traṃte
bastite doṣe prāpta= m aṃjanam
ācaret ||
lekhanaṃ ropaṇaṃ vāpi prasādanam athāpi vā ||49||
pakṣmavartmākṣipuṭāpāṃganiyukte ||
doṣadūṣyādhiṣṭānaprasanīkaṃ ||49||
tatra
paṃca= rasāny astānāḍyaikara= savarjitān ||
paṃcadhā lekhanaṃ kār yuṃjyād yathādo= ṣam ataṃdritaḥ ||50||
rasaśabdena dravyāṇyucyate || madhurarasavarjitān ||
vātapitakaphaśoṇita nnipātabhedena ||50||
netra
vartmaśiraḥkośaśrotraśṛṃgāṭakāśritaṃ ||
mukhanāsākṣibhir doṣam oj= asā
śrā= vayet tu taṃ ||51||
kaṣā
yaṃ tiktakaṃ vāpi sasnehaṃ
ropaṇaṃ mataṃ ||
tat snehaśaityād vraṇaṃ syād dṛṣṭeś ca balavarddhanaṃ ||52||
aṃjanaṃ svabhāvena śrāvayed iti śeṣaḥ
||51||52||
madhuraṃ snehasaṃpannam
aṃjanaṃ prasādanaṃ ||
dṛṣṭidoṣaprasādārthaṃ snehanārthaṃ ca taddhi taṃ ||53||
53
yathā
doṣaṃ ca yojyāni tāni
rogaviśāradaiḥ ||
aṃjanāni yathoktāni prāhuḥ sā= yāhnarātriṣu ||54
pūrvāhnaparāhnarātriṣu ||54||
guṭikānira= sacūrṇāni trividhānyaṃjanāni tu ||
yathāpūrvaṃ balaṃ teṣāṃ śreṣṭam āhur manīṣi
ṇaḥ ||55||
rasakriyā ||55|| adhikaṃ ardhaṃ vidyate
yāsāṃ sā adhyarddhā sārdhā ||55||
hareṇumātrā varttiḥ syāl lekhanasya
pramāṇannātaḥ ||
prasādanasya vā= dhyardhā dviguṇā
ropaṇasya ca
||55||
rasā= ṃjanasya mātrā tu piṣṭāvarttimitā matā ||
dvitriś catuḥśalākāś ca cū
rṇasyāpyanupū= rvaśaḥ ||56||
rasakriyāyāḥ pramāṇaṃ āha ||
rasaāṃjansyakriyāṃjanasya yathā
piṣṭayāvarttyāsamitālpamātrāmitā ||56||
teṣāṃ tulyaguṇānyeva vidadhyādbhojanānyapi ||
sauvarṇaṃ rājataṃ śā= rṅ gaṃ tāṃ
mraṃ vaiḍūryakāṃsyajaṃ
||57||
meṣaśṛṃgamayaṃ ||57||
āyasāni ca yojyāni śalākāś ca yathākramaṃ ||
vaktrayor mukulākārā kalāyaparimaṃ
ḍalā ||58||
||58||
aṣṭāṃgulā ta= nurmadhye sukṛtā sādhu= nigrahā ||
auduṃbaryaśmajā vāpi śā rīrī
vā hitā bhavet ||59||
karkaśādidoṣarahitā || sukhagrahā || aṃgulī
||59||
vā= menākṣi
vinirbhujya hastena tu samāhitaḥ ||
śalākayā dakṣiṇe= na-
kṣipet kā= īnam aṃjanaṃ
||60||
āpāṃgaṃ vā yathāyogaṃ kuryād vāpi gatāgataṃ
||
vartmāvalepī vā
yattadaṃgulyaiva prayojayet ||61||
hastena || dakṣiṇena kuṃḍalīkṛtya ||
kanīna kādapāṃgaṃ yat nīyate
tat kānīnaṃ ||60||61||
akṣi nātyaṃta yor
aṃjyādbādhamāno pi vā bhiṣak ||
na cā
nirvāṃtadoṣe 'kṣṇi dhā= vanaṃ saṃprayojayet ||62||
doṣa pratinivṛttaḥ san hanyāt dṛṣṭibalaṃ
tathā ||
śrāṃte bhīte prarudite madyapīte navajvare
||63||
aṃtayoḥ kanīnakāpāṃgayo rogādidoṣa
bhavet || yāvad doṣo
' śrudūṣikādirūpeṇa vāṃto na bhavati tāvat prāṃ kṣālanaṃ kāryaṃ ||62||63||
vegāghātaśirodoṣaiś cārtānāṃ neṣyate
'ñjanam |
uṣṇevegavidhāte ca na aṃjanaṃ saṃpraśasyate
||
rāgaruktimirāśrāvaśūlasaṃraṃbhasaṃbhavāt
||64||
64
ni
drākṣaye kriyāśaktiḥ pravāte
dagdhalakṣayaṃā ||
rajodhū= mahate
rāgaśrāvādhīmaṃthasaṃbhavaṃ ||65||
saṃraṃ
bhaśūlau nasyāṃte śiroruji
śirārujaṃ ||
śiraḥsnāte ca śīte ca ravāv anudite pi ca ||66||
kṛte dhūṃmapāne||65||66||
doṣasyai
ryād apā= rthaṃ syād doṣotkleśaṃ karoti ca ||
ajīrṇe py evam etat syāt chrotomārgrāvarodhanāt ||67||
nirarthakaṃ||67||
do
ṣavego= dbhave dattaṃ kuryā stāṃstāṃnupadravān ||
tasmāt pariharan doṣān aṃjanaṃ sādhyadhu= sādhayet ||
6868||
udaye || doṣakālāvasthāpekṣaṃ ||68||
lekhanasya viśeṣeṇa kāla eṣa prakīrttitaḥ ||
vyā= padaś ca jayed
etāḥ= sekāś
cetetana nāvanaiḥ ||
69||
yathāsvaṃ dhūmakavalair nasyaiś cāpi
samusthitāḥ ||
viśadaṃ laghucāsrāvaṃ kriyāpaṭu sunirmalaṃ ||70||
vyāpadaḥ pratikāramā ha || etā rāgarupā gā
||69||70||
rāmacaṃdrāya namaḥ ||
saṃśāṃ to padravaṃ netraṃ viriktaṃ samyag
ādiśet ||
jihma dāruṇadurvarṇaṃ srasta pakṣma tathaiva ca ||71||
netraṃ virekā
tiyoge syaṃdane
cātimātraśaḥ ||
tatra saṃtarpaṇaṃ kāryaṃ vidhānaṃ cānilāpahaṃ ||72||
||71||72||
akṣi maṃdaviriktaṃ
syād
uda= grataradoṣavat ||
dhūrmai rnasyāṃjanālepair hitaṃ
doṣāvasecanaṃ ||73||
utkaṭadoṣavat||73||
snehavarṇapabalopetaṃ pra
sannaṃ doṣavaṣirjatiṃ ||
jñeyaṃ prasādane samya k praupayukte
'kṣi vinirrmivṛ taṃ
||74||
sarvakriyākṣamaṃ| upaśāṃtopadravaṃ
||74||
kiṃcid vinavikā
raṃ syāt
tta= rpaṇād vi kṛ= tādati ||
tatra doṣa= haraṃ rūkṣaṃ
bheṣajaṃ śasyate mṛdu ||75||
atikṛtāt
|| prasādanām
aṃjanāt||ka
phaharaṃ rūkṣabheṣajopadeśāt
||75||
rāmacaṃdra||
sādhā= raṇam api jñeyam etad ropaṇalakṣaṇaṃ ||
prasādanavadācaṣṭe ta= smin
yukte tibheṣaje ||76
snehanaṃ ropaṇaṃ vāpi hīnayuktamapārthakaṃ ||
karttavyaṃ mātrayā tasmād aṃjanaṃ siddhim ichatā ||77||
|| danāṃ
janalakṣaṇena snehavarṇabalopetādināsamaṃ ||atiyukte ropaṇe
prasādanaevaddoṣahaṃ rūkṣam ity ādikaṃ
kathayati || 76||77||
dhū
mair nasyām aṃjanair vāpi
doṣaśeṣaṃ samaṃ nayet ||
puṭa= pākaṃkriyā su kriyāsv
eṣaiva kalpanā ||78||
saha
sraśa= ś
cāṃjaneṣu bījenoktena pūji= tā
||
puṭapākasekāś cotanaśirobastiṣu hīnāti yoge
eṣaiva trividhasya lekhanādi raṃjana sya anaṃroktā yā cikitsā saiva kāryā
nānyā ||78||
gata= doṣamapetāśrupaśyaṃtaṃ samyag aṃbhasā ||79||
prakṣā
lyākṣi yathādoṣaṃ kāryāṃ
pratyam aṃjanaṃ tataḥ ||
hīnāti yukteṣu || uktā kalpanā pūjitā
||kasyām avasthāyāṃ dhāvanaṃ kāryaṃ tāmāha
||79||80||
dṛṣṭer balaviśudyarthaṃ yāyma rogakṣayāya ca ||80||
rājārhyāṇyaṃjanāgryā= ṇi
nibodhemānyataḥ paraṃ ||
aṣṭau bhāgān aṃja= nasya
nīlotpalasugaṃdhinaḥ ||81
au= daṃbaraṃ śā= takauṃbhaṃ rāja= taṃ tu samāṃśataḥ ||
||śreṣṭāni ||sauvīrāṃjanasya
||81||
ekādaśaitān bhāgāṃs tu yojayet kuśalo bhiṣak
||82
mū= ṣākṣiptaṃ tu
taddhmātamā= vṛtaṃ
jātavedasi ||
tāmraṃ ||sauvarṇyaṃ raupyaṃ
||82||
khadīrāśmaṃtakāgārairgośakṛdbhir athāpi vā
||83||
ga
vāṃ śakṛdrase mūtre dadhni sarppiṣi mākṣike ||
tailamajjavasāmadyasarvagaṃdhodakeṣu ca
||84||
drākṣā
rakṣekṣutriphalāraseṣu suhimeṣu|| ca
||
sārivādikaāṣāye ca kaṣāye
cotpalāodike ||85||
ni
ṣecayet pṛthak tvainaṃ dhvāṃtaṃ dhvāṃtaṃ punaḥ punaḥ
||
muṃsi gālanasthānaṃ ||vilīnagalitam ity
arthaḥ || 83||84||85||86||
tato 'ṃtarīkṣe saptāhaṃ plotabaddhaṃ sthitaṃ
jale ||86||
viśoṣya cūrṇayenmuktāṃ sphaṭikaṃ vidrumaṃ tathā ||
kālānusārivāṃ cāpi śucirāvāpya yogataḥ ||
87||
etac cūrṇāṃjanaṃ śreṣṭaaṃ nihitaṃ bhājane śubhe ||
daṃtasphaṭikavaiḍūryaśaṃkhaśailāsanodbhave
||88
śātakuṃbhe 'thavā śārṅgre rājate vā susaṃskṛte ||
sahasrapākavat pūjāṃ kṛtvā rājñaḥ prayojayet ||
||89||
tenāṃjitākṣo nṛpati bhavet sarvajanapriyaḥ ||
adṛśyaḥ sarvabhūtānāṃ dṛṣṭirogavivarjitaḥ
90 ||
||87||88||89||90||
kuṣṭaṃ caṃdanamelāś ca patraṃ madhukam
aṃjanaṃ ||
meṣauśṛṃgasya puṣpāṇi va= kraṃ ratnā= ni
sapta ca ||91
tagaraṃ ||marakata padmarāgeṃ dranīla muktā
vaiḍūrya suvarṇa pravālāni saptaratnāni ||91||
utpala= sya
vṛhatyo= ś ca padmasyāpi ca
kesaraṃ ||
nāgapuṣpamuśīrāṇi pippalī tutcha m
uttamaṃ ||92||
nīlotpalasya ||rīṃgaṇīdvayoḥ
||masūragrīvaṃ ||92||
kukuṭāṃḍakapālāni dārvīṃ pathyāṃ sarocanāṃ ||
maricānyakṣama= jjānaṃ tulyāṃ
ca gṛhagoli= kāṃ ||
93||
bibhītakamajjānaṃ || gṛhakārikāṃ
||93||
kṛtvā śūcikṣmaṃ śu= ciś cūrṇaṃ nyased abhyarcya
pū= rvavat ||
etad bhadrodayaṃ nāma sadaivārhati bhūmipaṃ ||94
||vaidyaḥ ||śaṃkhadaṃdubhinirghoṣabhājanāni ||94||
va= ktraṃ
ca maricaṃ caiva māṃsī śīleyam eva ca ||95||
tulyāṃśāni samā caiva samagraiś ca manaḥśilā ||
96||
tagaraṃ ||95|||96||
patrasya bhāgāś catvāro dviguṇaṃ
sarvato= 'ṃja= naṃ ||
tāvac ca yaṣṭīmadhukaṃ pūrvavac caitad aṃjanaṃ ||97
||
dṛṣṭirogeṣu sarveṣu timirādiṣu pūjitaṃ ||
vināśanārthaṃ rogārtheṇāṃ
yaśaskaram anuttamaṃ
||98||
sarvebhyaḥ ||śroto 'ṃjanaṃ ||97||98||
manaḥśilā devakāṣṭaṃ rajanyau
triphaloṣa= ṇaṃ ||
lākṣārasonamaṃjiṣṭāḥ saiṃdhavailāḥ sa
mākṣikāḥ ||99||
maricaṃ ||99||
rodhraṃ sābarakaṃ cūrṇaṃ māyasaṃ tāmram eva
ca ||
kālānusārivāṃ caiva kukuṭāṃḍada
lāni tu ||100||
tulyāni payasā piṣṭvā guṭikā kārayed budhaḥ
||
kaṃḍūtimiraśukrārmaraktarājyu
paśāṃtaye ||101||
||100||101||
kāṃsyāpamārjanamaṣīṃ madhukaṃ saiṃdhavaṃ
tathā ||
eraṃḍamūlaṃ ca samaṃ bṛhatyaṃ śadvayānvitaṃ ||102||
||102||103||
āje
na payasā piṣṭvā tāmrapātraṃ
pralepayet ||
saptakṛtvas tu tā vartyac chāyāśuṣkā rujāpahā ||103||
pa
thyātutchakayaṣṭyāhvaistulyairmarica= ṣoḍaśaiḥ ||
pathyā= sarvavikāreṣu varttiḥ
śītāṃbupeṣitāḥ ||104
rasakriyāvidhānena yathoktavidhikovidaḥ ||
piṃḍāṃjanāni kurvīta yathāyogamataṃdritaḥ ||5
maricasya ṣoḍaśabhābhāgāḥ
||104||105||iti||
ity uttare 'ṣṭādaśo 'dhyāyaḥ ||18 ||