Suśrutapāthaśuddhi of Candraṭa: Nidānasthāna

Suśruta project, University of Alberta

London United Kingdom British Library IOLR Taylor 1842 (Eggeling 2646) L [description of manuscript] Suśruta Suśrutapāṭhaśuddhi Candraṭa [title of commentary] [Sanskrit in Devanagari script.] Devanagari unknown [record of ownership] [how it was acquired]
Started the file. Added 1.12 General edits, word-breaks and formatting.
Transcription of MS London BL IOLR Taylor 1842 (Eggeling 2646), supporting the Suśrutapāṭhaśuddhi of Candraṭa and the Nibandhasaṅgraha of Ḍalhaṇa Adhyāya 2.4 Most of the material marked in bold red (marginal) below is in fact the NS of Ḍalhaṇa, not a separate work of Candraṭa. Awaiting further clarification. athāto bhagaṃdarāṇāṃ nidānaṃ vyākhyāsyāmaḥ || || vātapittaśleṣmasannipātāgaṃtunimittāḥ śataponakoṣṭragrīvapariśrāvīśaṃbūkāvarttonmārgagiṇo yathāsaṃkhyaṃ pañcabhagaṃdarā bhavaṃti || abhinnāḥ piḍikāḥ pakvās tu bhagaṃdarāḥ || te ca bhagagudavastipradeśavidāraṇāt bhagaṃdarā ity ucyaṃte || teṣāṃ tu pūrvarūpāṇi kaṭī = kaṭīphalakaḥ ||1|| kapālavedanā gudakaṃḍur dāhaśophaś ca gudasya bhavati || tatrāpathyasevināṃ vāyuḥ prakupitaḥ sannivṛttaḥ = sannivṛttopyāghuṭitaḥ ||2|| sthirībhūto guda = gudasya sarvataḥ ||3|| mabhitoṃ'gule vā māṃsaśoṇite praduṣyāruṇavarṇāṃ piḍakāṃ janayati || sāsya todādīn vedanā viśeṣān janayati || apratikriyamāṇe tu pākam upaiti || mūtrāśayābhyāsagatitvāc ca vraṇaḥ || klinnaḥ śataponakavad = aśvavālaracitaṃ śatākṣaṃ aṇumukhai chidrair āpūryate || tāni ca chidrāṇi ajasramachaṃ phenānuviddham adhikaṃ māśrāvaṃ śravaṃti || vraṇaś ca bhidyate = bhidyate tvāgvidāryata iva ||6|| chidyate = chidyate dvidhākakriyata iva | 2 || sūcībhiiva nistudyate = cyavyate ||1|| gudaś ca avadīryate || vātareṣamūtrapurīṣaretasām apy āgamaś ca ā taiś chidrair bhavati taṃ bhagaṃdaraṃ śataponakam ity ācakṣate || pittaṃ tu prakupitamalinādhaḥ preritaṃ pūrvavad = gudam abhimato 'gule dvyaṃgule vetyarthaḥ || 1 || avasthitaṃ raktāṃ tanvīm utchitām uṣṭragrīvākārāṃ piḍakāṃ janayati || sāsya coṣādīn vedanāviśeṣān janayati || apratikriyamāṇe ca pākam upaiti || vraṇaś cāgnikṣārābhyām iva dahyate || durgraṃdham uṣṇaśrāvaṃ sravaty upekṣitaś ca vātamūtrapurīṣaretāṃsi visṛjati = śravati ||4|| taṃ bhagaṃdaram uṣṭragrīvam ity āca\ kṣate | śleṣmā tu prakupitaḥ samīreṇādhaḥ preritaḥ pūrvavad avasthitaḥ || śuklāvabhāsāṃschirāṃ kaṃḍūmatī piḍikāṃ janayati || sāsya kaṃdrādīn vedanā viśeṣān janayati || apratikriyamāṇe ca pākam upaiti | vraṇaś ca kaṭhinaḥ | saṃraṃbhī = śophavān || kaṃḍūprāyaḥ = kharjubahulaḥ ||7|| || || || || pisthilam ajasram āśrāvaṃ sravati || upe kṣitaś ca vātamūtrapurīṣaretāṃsi visṛti taṃ bhagaṃdaraṃ parisrāviṇam = pariśrāvatīty evaṃ śīlaḥ pariśrāvī ||1|| ity ācakṣate || vāyuḥ prakupitaḥ prakupitau pittaśleṣmāṇau parigṛhyādho gatvā pūrvavad avasthitapādāṃguṣṭhapramāṇaṃ sarvaliṃgāṃ piṭikāṃ janayati || sāsya todadāhakaṃḍvādīn vedanāviśeṣān janayati || apratikriyamāṇe ca pākam upaiti || vraṇaś ca nānāvidhavarṇam āśrāvaṃ sravati || pūrṇanadīśaṃbūkāvarttavac = pūrṇanadīśaṃbūkāvarttavat tair aṃtaryeṇa vedanā uttiṣṭhaṃitītyeke | anyetu tathāvidha gatyāraṃbhakasya śophasya pūrṇanadyāvarttaśaṃbūkāvartākāriṇo vāvadāvagāḍhatvāt || avagāḍhe vedanā bhavaṃtītyarthaḥ || śaṃbūkāḥ śaṃkhā unmārgriṇaḥ ||3||tra samupatiṣṭhaṃti vedanāviśeṣās taṃ bhagaṃdaraṃ śaṃbūkāvarttam ity ācakṣate || mūḍhena = saṃprāptiṃ darśayannāha || mūḍhena ajñānena ||2|| māṃsalubdhena vāsthiśalyam annena sahābhyavahṛtaṃ yadāvagāḍhapurīṣaśra miśravimiśramapānenanādhaḥ preritam asamyag āgataṃ gudaṃ kṣiṇoti | = sakṣataṃ karoti ||1|| tatra kṣatanimittaḥ kotha = kotha upajāyate || upajāyate || tasmiś ca kṣate pūyarudhirāvakīrṇe māṃsakothe bhūmāviva jalapraklinnāyāṃ kṛmayaḥ saṃjāyate || te bhakṣayaṃto gu dam anekadhā pārśvato = pakṣato dārayaṃti ||3|| dārayaṃti || tasya tair māgraiḥ kṛmikṛtair vātamūtrapurīṣaretāṃsi abhiniśvaṃraṃ ti taṃ bhagaṃdaram unmārgriṇam ity ācakṣate || bhavaṃti cātra || || utpadyate 'lparuk = alpavedanā ||4|| śepho kṣipraṃ cāpy upaśāmyati || pāyvaṃtadeśe = gudasyāṃte ||5|| piḍikā sā jñeyānyā = aparā bhagaṃdarebhya ity arthaḥ ||2|| bhagaṃdarāt ||1|| bhagaṃdarīti vijñeyā piḍikāṃ = ato 'bhāgaṃdaryāḥ piḍikāyā viparitatvāt bhagaṃdarakarī bhavatītyarthaḥ ||1|| || vipayāt || pāyoḥ syā dvyaṃgule deśe guḍamūlā sarugjvarāḥ ||2|| yānayānān = rathādigamanāt || malotsargāt = purīṣatyāgāt | kaṃḍūrug dāhaśophavān || pāyur bhavet tataḥ = tato 'naṃtaraṃ ||3|| kaṭyāṃ pūrvarūpaṃ bhagaṃdaro ||3|| ghorāḥ = ghorāḥ duḥkhapradāḥ || sādhayituṃ duḥkhāt= kaṣṭasādhyā bhavatītyadhyāhāraḥ ||4|| sarva eva bhagaṃdarāḥ || teṣv asādhyas tridoṣotthaḥ kṣatajaś ca bhagaṃdaraḥ ||4||

|| iti bhagaṃdaranidānaṃ caturthaṃ samāptaṃ || ||4|| ||

athātaḥ kuṣṭhanidānaṃ = rasādidhātūnāṃ koṣaṇāt kuṣṭhaṃ | uktaṃ ca || dhātvaṃtarapraveśena kālenopekṣitaṃ vapuḥ || sarvaṃ kuṣṭhāni vai yasmāt tasmāt kuṣṭham uśaṃti hi ||3|| vyākhyāsyāmaḥ || || mithyāhā=rācārasya = devadravyāpaharaṇaṃ gurudārābhimarśanaṃ || vyāyāmādikam ucchāstraṃ mithyācāra iti smṛtaḥ || śāstroktavidhibhraṣṭāhārācārasya mithyāhārācārayo lakṣaṇam āhaḥ || viṣamādhyaśanājīrṇaviruddhānnātisevanaṃ | satyādi viparītaṃ tu mithyāhāra ihocyate ||1|| || |||| || || viśeṣād guruviruddhāsātmyājīrṇājīrṇaktva hiśinaḥ snehapītasya vātasya vā vyāyāmagrāmadharmiṇogrāmyānūpodakamāṃsāni vā payasā bhīkṣṇamaśnato yo vā majjatyapsuṣmābhitaptaḥ sahasā chardiṃ pra vā pratihaṃti || tasya prakupitau pittaśleṣmā ṇau prarigṛhyānilaḥ || pravṛddhas tiryaggāḥ śirāḥ saṃpratipadyasamuddhūya = ākṣipya ||3|| bāhyamārgraṃ pratisamaṃtād = sarvatra -tana sarvadehagatatvaṃ rogasya sūcayati ||3|| vikṣapati || yatra yatra ca doṣo vikṣipto niścarati tatra tatra maṃḍalāni prāhur bhavaṃti || evam utpannas tvaci doṣas tatra tatra ca parivṛddhiṃ prāpyāpratikriyamāṇo 'bhaṃtaram anuprapadya dhātūn abhidūṣayati || tasya pūrvarūpāṇi tvakpāruṣyam akasmād = kāraṇaṃ vinā ||6|| romaharṣaḥ kaṃḍūṃ svedabāhulyaṃm asvedanaṃ vāṃgapradeśānāṃ svāpa = sparśajñānaṃ ||7|| kṣatavisarpaṇamasṛjataḥ kṛṣṇatā ceti || tatra sapta mahākuṣṭhāny ekādaśakṣudrakuṣṭhāny evam aṣṭādaśakuṣṭhāni bhavaṃti || tatra mahākuṣṭhāny aruṇoduṃbararirkṣajihvakapālakākaṇakapuṃḍarīkadadrukuṣṭhāni || kṣudrakuṣṭhāny api sthūlāruṣkaṃ mahākuṣṭhaṃ mekakuṣṭhaṃ carmadalaṃ visarppaḥ parisarppaḥ sidhmaṃ vicarcikā kiṭipaṃ pāmā kārasa ceti || sarvāṇi kuṣṭhāni savātāni sāpittāni ca śleṣmāṇi sakramīṇi ca bhavaṃti || utasannatas = autkaṭyātdepidoṣagrahaṇaṃ ||3|| tu doṣagrahaṇam abhibhavāt = itaradoṣayor iti ||4|| || tatra vātenāruṇaṃ pittenoduṃbararokṣajihvakapālakākaṇakāni śleṣmaṇā puṃḍarīka dṛ-- ceti || teṣāṃ tu mahatvaṃ kriyāgurutvaṃ uttarottaraṃ dhātvanu= praveśād= asādhyatvaṃ = anuśabdena paścād arthavācināmakatve 'sādhyatvepi kākaṇakavarjaṃ kasāṃtaraṃ sūcyate | kākaṇakaṃ punarutpattāvevasādhyadhyādhistv abhāvāt asādhyatvaṃ ||1|| cakāro dhātvanupraveśāc cetyanaṃtaraṃ draṣṭavyaḥ || tenānuktam āraṃbhakadoṣamahatvaṃ samuścinoti ||1|| || || ceti || tatra vātenāruṇābhāni tanunī visarppīṇi todabhedasvāpayuktābhyaruṇāni || pittena pakvoduṃbaraphalākṛtivarṇāny auduṃbarāṇi || rikṣajihvā = ṛkṣajihvāyā iva prakāśaḥ sādasyāṃ yogaṃ tāni | ṛṃdyajihvo nīlāṃḍaḥ || roru iti prasiddha || anye ṛkṣo rīccha iti ||2|| prakāśakharatvāni rakṣajihvāni || kṛṣṇa = kṛṣṇakarma ||2|| kapālikā prakāśāni kapālakuṣṭhāni || kākanaṃtikāphala = guṃjā ||3|| sadṛśāni atīvaraktakṛṣṇāni kākaṇakāni || teṣāṃ caturṇāṃ mapyoṣa = uṣo 'nalasamīpa ivopatāpaḥ pluṣṭasyeva ivedanāviśeṣa ity anye 3 coṣa = coṣa ācūṣyata iva vedanā viśeṣaḥ || pipāsetyanye ||3|| paridāha = sarvatohaḥ ||3|| dhūmāyanāni = dhūmopahatasyeva cumucumāyanaṃ dhūmodvamanam ivāṃgānām ity anye ||3|| kṣiprotthānaprapākabheditvāni kṛmijanma ca sāmānyaliṃgāni | śleṣmaṇā puṃḍarīkapatra = śvetapamdaṃdmaṃ prakāśāni puṃḍarīkāṇi || atasi puṣpavarṇāni tāmrāṇi vā visarppāṇi piṭikāvaṃti ca ||dadrūkuṣṭhāni | = dadrukuṣṭhaṃ dvividhaṃ sitam asitaṃ ca | asitasya mahopakramasādhyatvāt tadvanubaṃdhitvaprakarṣācca tadanubaṃdhitvaprakarṣāś ca mahākuṣṭheṣu madhyeṣu śrute pākaḥ sitadadrūkuṣṭhasyeva sukhasādhyatvāt ||1|| tayor dvayor api uchannatā parimaṃḍalatā = paripūrṇamaṃḍalaāita ||1|| kaṃḍucirotthānaṃ ceti | sāmānyarūpāṇi || kṣudrakuṣṭhonyata urddhvaṃ vakṣyāmaḥ || || sthūlāni = sthūlāni sthūlamūlāni || saṃdhiṣv atidāruṇāni = kṛchrasādhyāni || sthūlā = vraṇā ||4|| karuṣi syuḥ kaṭhināny arūṃṣi || tvak = coṣabheda = svapa = nāṃgasādāḥ = tvakśabdaḥ kocabhedasvapnaiḥ saha pratyekaṃ saṃbadhyate || tena tvakśeṣaḥ tvaksaṃkocaḥ ||3|| tvak vidaraṇaṃ | tvaco 'cetanatvaṃ || aṃgaglāni 3|| | kuṣṭhe mahat = mahākuṣṭhe ||3|| pūrvayute bhavaṃti kṛṣṇāruṇaṃ yena bhavet śarīraṃ tad ekakuṣṭhaṃ pravadaṃty sādhyaṃ || syur yena kaṃḍūvyathanoṣacoṣās = coṣa ācūṣaṇam iva ||2|| taleṣu = hastapādataleṣu ||2|| taccarmadalaṃ vadaṃti ||2|| visarpavat = atrokta visarpākhye kuṣṭhasya vakṣyamāṇavisarpparogasya ciravisarppiṇaśīghravisappiṇakṛto bhedaḥ 1 sarpati sarvatothaḥ tvakraktamāṃsāny abhibhūya śīghraṃ || mūrchāvidāhārucitodapākān kṛtvā visarppaḥ sava bhaved vikāraḥ ||3|| śanaiḥ śarīre piḍikāḥ śravaṃtya sarpaṃti yās taṃ parisarppam āhuḥ || kaṃḍūnanvitaṃ śvetamapāyi = sidhmaṃ = vidyāt tanuṃ prāyasa = ||3|| prāyasaḥ śabdo 'pādānāt adhaḥ kāyepi kadācid bhavati | sidhmakuṣṭhaṃ dvividhaṃ | puṣpikāsidhmaṃ sidhmaṃ ca puṣpikāsidhmasya sukhasādhyatvāt suśrute pāṭhaḥ || sidhmasya mahopakramasādhyatvāt carakeṣu mahākuṣṭheṣu pāṭha ity adoṣaḥ ||4|| ūrddhvakārye ||4|| yacchrāvi vṛttaṃ ghanamugrakaṃḍū taṃ snigdhakṛṣṇaṃ kiṭipaṃ vadaṃti || rekhāḥ | = tāś ca sarukṣā bhavaṃti || ati atiśabdakaṃdvartirugbhyāṃ saṃbadhyate || rujāvedanā kharyupīḍā || kaṃdvarttirujaḥsarukṣām āvaṃti gātreṣu = gātreṣu pāṇipādeṣu ||5|| iyam eva vicarcikā pādāgatā yadā syāt tadā vicarcikā saṃjñāṃ vihāya vipādikāsaṃjñāṃ prāpnotītyarthaḥ ||6|| vicarcikāyāṃ ||5|| pāṣṇādārvodāruṇāsāvurukṣā coṣā kaṃḍū dāhayuktā vicarcī || pādodbhūtā copadhāryā vipādī saivarthakṣais tīvraruknaṃtakaṃḍūḥ|| kaṃḍūmatī dāharujopapannā vipādikā pādagateyam eva || sāśrāva = kaṃḍūparidāhavadbhiḥ sāśrāvakaṃḍūparidāhakai varttaṃte yāḥ piḍikās tās tathāvidhā ||6|| pāmāṇukāciḥ piṭikābhir uhyā = vaidyair jñeyā ||6|| ||6|| sphoṭaiḥ sadāhair iti saiva = saiva pāṇyoḥ sphijostīvradāhirupagatā kasthūr ucyate || kasthūḥ sphikpāṇipādaprabhavair nirupyāḥ || kaḍūnvitāyāṃ piḍikāḥ śarīre = sakale kāye ||7|| saṃśrāvahīnā rasakocyate sā ||||7|| aruḥ = aruḥ sthūlāruṣkaṃ || sasidhmaṃrakasāmahac ca yac caikakuṣṭhaṃ kapajāsyanyamūni || vāyoḥ prakopāt parisarppam ekaṃ śeṣāṇi = śeṣāṇi visarppakiṭipavicarccikāpāmā || carmadalāni ||8|| aṃtaraṃ bhedaḥ || || oṃ namo nārāyaṇāya || bhagavate vāsudevāya || pittaprabhavāṇi vidyāt ||8|| || kuṣṭhakilāsayor aṃtaraṃ || || tvaggatameva = kuṣṭhaṃ tvagraktamāṃsam adhiṣṭhāya tvaci darśayatyātmānaṃ | kilāsamapariśrāvi ca kilāsam = kilāsaṃ tu tvacam eva kevalāmadhitiṣṭhatītyarthaḥ || anye tu tvaggatam eva kilāsasaṃjñaṃ | tadevadhātvanupraveśāt ścitrasaṃjñam ity āhuḥ || tathā ca viśvāmitraḥ || tvaggataṃ tu vadaśrāvi kilāsaṃ tatparikīrttitaṃ || yadā tvacam atikramyata dhātūn avagāhate || hitvā kilāsasaṃjñaṃ tu ścitrasaṃjñāṃ labhet tadā ||1|| api śabdaḥ saṃbhāvanāyāṃ tena kilāsaṃ kuṣṭhavikṛtiriti saṃbhāvyate | anye tu kim api kilāsaṃ kuṣṭhavikalpo na bhavatītyapi śabdād āhuḥ ||4|| api kuṣṭhavikalpa eva tat trividhaṃ || vātena pittena ślemaṇeti || tad vātena maṃḍalam aruṇaṃ paruṣaṃ paridhvaṃsi = paridhvaṃsi rajoghṛṣṭaṃ vimuṃcatītyarthaḥ ||3|| ca || pittena padmapatrapratikāśaṃ saparidāhaṃ | śleṣma ṇā śvetaṃ bahulaṃ = bahulaṃ māṃsa---2 sthiraṃ snigdhaṃ kaṃḍūmac ca || teṣu = teṣu vātapittaśleṣma-kilāseṣu | 2|| saṃba = ---i-nnamaṃḍalam ity arthaḥ | 2|| ddhamaṃḍalam aṃtejātaṃ = aṃtejātaṃ tu oṣṭhapādapāṇiguhyajaṃ | 2| raktaromacāsādhyam agnidagdhaṃ ca = cakāreṇa pāṇipādagulphauhyauṣṭhajamanuktam api asādhyaṃ samuccinviṃti ||1|| | kuṣṭhe tu tvak saṃkocasvāpasvedāśāphabhedakauṇya = kauṇyaṃ naṣṭa karatā ||1|| || svaropaghātā vātena || pākāvadārāṇāṃgulipatanakarṇanāsābhaṃgākṣi rāgasatvopattayaḥ = kramīṇām utpattayaḥ 1| || pittena || kaṃḍūkarṇabhedaśophaśrāvagauravāṇi | śleṣmaṇā || tatrādibalapravṛttaṃ = utpattāveva tridoṣabalapravṛttatvāt oṃ ||2 pauṃḍarīkaṃ kākaṇakaṃ cāsādhyaṃ || tatrādibalapravṛttaṃ pauṃḍarīkaṃ kākaṇakaṃ cāsādhyaṃ || bhavaṃti cātra || yathā canaspatir = vṛkṣaḥ ||1 jātaḥ prāpya kālaprakarṣaṇaṃ = kālādhikyaṃ2 || aṃtarbhūmiṃ vigāheta mūlair = kṛtvāślo|||1|| vṛṣṭivivarddhitaiḥ ||1|| evaṃ lakṣaṇam utpannaṃ tvaci = atra tvak śabdena rasa uktaḥ rasādhāraṇatvāt || tena rasastha ity arthaḥ ||2||3|| kālaprakarṣataḥ || krameṇa dhātūn vyāpnoti narasyāpratikāriṇaḥ ||2 sparśahāniḥ śvedamatvam īṣat kaṃḍūś ca jāyate || vaivarṇyaṃ rukṣabhāvaś ca kuṣṭhe tvakṣu samanvite ||3|| tvaksvāpo romaharṣaś ca śvedasyābhipravarttanaṃ || kaṃḍūr vipūyakaś = vipūyako durgaṃdhatā ||4|| caiva kuṣṭhe śoṇitasaṃśrite 4|| bāhulyaṃ = sthūlamaṇḍalatā || vaktraśoṣaś ca karkaśyaṃ pihikodgamaḥ || todasphoṭa = sphoṭastvacaḥ sphuṭanaṃ || sthiratvaṃ = sthiratvaṃ kaṭhinamaṃḍalatā ||5|| || ca kuṣṭhe māṃsasamāśrite ||5 daurgaṃdhyam = upadeho malavṛddhiḥ ||6||7||8|| upadehaś ca pūyo 'pyakramayas tathā || gātrāṇāṃ bhedanaṃ cāpi kuṣṭhe bhedaḥ samāśrite ||6|| nāśābhaṃgo 'kṣirāgaś ca kṣateṣu kramisaṃbhavaḥ || bhavet svaropaghātaś ca asthimajjasamāśrite ||7|| koṇyaṃ gatikṣayo 'ṃgānāṃ saṃbhedaḥ kṣatasarpaṇaṃ | śukrasthānagate liṃgaṃ prāguktāni tathaiva ca8|| strīpuṃsayoḥ = yadā strīpuṃsayoḥ kuṣṭhinor bījam upahataṃ syāt tadā tayoḥ prajotpadyate || upataptamātrabījayoḥ punaḥ prajopatāpāyutopapadyate || kuṣṭhadoṣāt duṣṭaśoṇitaśukrayoḥ || yad apatyaṃ tayor jātaṃ jñeyaṃ tad api = tad aipīty apiśabdāt pūrvoktāny api rasādimajjāṃtargatāni liṃgāni bhavaṃti || kuṣṭhavat = kuṣṭhasahitam ity arthaḥ ||9|| ||9|| kuṣṭham ātmavataḥ = jiteṃdriyasya ||10|| sādhyaṃ tvakraktapiśitāśritaṃ || medogataṃ bhaved yāpyaṃ āsādhyam ata uttaraṃ ||10|| brahmastrījju = satpuruṣaḥ || navadhapara = svaharaṇādibhiḥ paradravyaṃ ||11|| || || karmabhiḥ pāparogasya prāhuḥ kuṣṭhasya saṃbhavaṃ 11 devadravya gurudravya paradārābhimarśanaiḥ || pāpmāpāpakṛtām etat kuṣṭham ity abhidhīyate 12|| mṛyate yadi kuṣṭhena punar jātepi = anugataṃ bhavatītyarthaḥ ||13|| gachati || nātaḥ kaṣṭataro rogo yathākuṣṭhaṃ prakīrttitaṃ ||13|| āhārācārayoḥ proktām āsthāya = āśritya ||14|| mahatīṃ kriyāṃ || auṣadhīnāṃ viśiṣṭānāṃ tapasaś ca niṣevaṇāt || ||14|| yastena mucyate jaṃtuḥ sapūjyāṃ gatim āpnuyāt = +kuṣṭhajanakasya karmaṇo 'kṣīṇatvāt ||+ kṣīṇapāpatvāt || || prasaṃgād = prasaṃgena kṛtāt | abhyāsakṛtāt | punaḥ punaḥ kṛtād ity arthaḥ || gātrasaṃśleṣān = idaṃ viśeṣaṇaṃ gātrasaṃsparśādibhiḥ sarvaiḥ saha pratyekaṃ saṃbadhyate ||15|| niśvāsāt sahabhojanāt ||15|| sahaśiyyā = sanāc ekaśiyyāsthiteḥ | cāpi vastramālyā = mālyaṃ puṣpaṃ ||16|| || nulepanāt || kuṣṭhaṃ jvaraś ca śophaś ca netrābhisyaṃda eva ca ||16|| aupasargrikarogāś = apasarggikā rogāḥ śītalīkādayaḥ ||1|| atiśayenānuṣaṃgiṇaṃ ||2|| ca pravarttaṃte = saṃkrāmaṃti ||1|| āviśaṃti ||1|| narāt naraṃ || ||

iti kuṣṭhanidānaṃ samāptaṃ paṃcamaṃ ||5|| ||