m apoddhāra iti yathāsaṃbhavaṃ padabhedā-nuddiśati |

vākyasyaiva tvād aty āha― apoddhṛtya kalpanābuddhyapṛthaṅ_ niṣkṛṣye-ndukhaṇḍavākya padavyutpattir vā-kyavādināṃ akhaṇḍapadavyutpattāv iva pari-kalpitarūpaprakṛtipratyayāgamādeśādivyu-tpattiḥ padavādināṃ ānantya ttir ity arthaḥ |

ubhayor api cāpoddhṛtasyāsatyatvaṃ samānam | tathā hi aniyatānupūrviko yathārthaṃ pari-kalpitānvayavyatireke nibandhano vākya-vādināṃ padāpoddhāraḥ | evaṃ padavādināṃ śāstrīyānvayavyatire ddhatvānvayavyatirekābhyām iti tatra bhinnatvam· sāmānyaṃ dvidhetyādito viśeṣa iti vidhā-rthe dhāpratyayopapattiḥ prakāro vidhārthaḥ | sa ca sāmānyasya bhedako viśeṣaḥ sādṛśya-m eva sarvatra prakāraḥ gvid abhyupagamyata ity ukteḥ yadi vātra bu-ddhirūpaprakalpitaṃ sādṛśyam eva vidhārthaḥ jñānapratibimbitasya hi bāhyānukāri-tvena sādṛśyaṃ sarvatra prakārārthaḥ | saṃkalpi-taḥ sadṛśasya bāhyasya nirvartanāt_ vi sya vākyārthāṃśaparikalpanayā'rthavata evā-poddhāro yuktaḥ | arthāpoddhāra eva hi padāpoddhārasya nimittaḥ animitte tasmi-n_ varṇāpoddhārasyāpi prasaṅgāt | teṣā-m api vyutpādyatā syāt |

vākyārthasthitala-kṣaṇo niraṃśaḥ kārakotkalitaśarīra nayāpoddhāre kārakātmā kriyātmā cāṃśo vibhāgārha iti siddhasādhyalakṣaṇāṃśadva-yaviṣayaḥ padāpoddhāro dvividho nāmākhyā-tarūpaḥ prāthamakalpikaḥ śaktiśaktimatyor bhedāt_ kārakātmā siddharūpāṃśaḥ yady a-pi ca nāmapadānāṃ pratyayārthasya saṃkhyābhe rthataḥ prātipadikārthasya jātyācchuritasya dravyasyaiva prādhānyaṃ siddharūpasya saṃkhyākā-rakaśaktīnāṃ tadāśrayatvāt_ anayor eva ca nāmākhyātayor viśeṣaṇatvān nipātopasarga-karmapravacanīyaḥ lakṣaṇaḥ padabhedo 'ntarbha-vati |

tathā hi siddhārthābhidhāyināmapadam i-ti tadarthagamagādayaḥ pradhānās teṣā-m ākhyāte 'ntarbhāvāaḥ | na hi bhinnaṃtam evākhyā-tam kriyāpradhānasya sarva sākṣād arthaṃ vadataḥ apa vācakābhyāṃ nāmākhyātābhyāṃ pravibhakte siddhasādhyārthaviṣayaviśeṣadyotakatvā-n nipātānāṃ sādhyekaniyatatvād vopasargāṇāṃ parasparato bhedaḥ karmapravacanīyās tu kri-yāviśeṣopajanitasambandhāvacchedaheta-va iti sambandhaviśeṣa prakāśanānupasargeṣv e-vāntarbhavantīti caturtheva kaiścit padaṃ bhi-nnaṃ

sākṣāt_ kriyāviśeṣaprakāśanābhāvā-t tad api pañcamaṃ padam iti kaiścit_ tathā hi proktavantaḥ karmapravacanīya iti atikrā-ntakriyākhyānalakṣaṇasya vyāpāra sya ty upasargebhyo bhedaḥ kriyāgataviśeṣa-dyotanapūrvaṃ hi sambandhāvacchedanam atra vartamānam | tathā hi sarvaḥ sambandhaḥ kriyā-kṛtaḥ upakāraprabhāvitatvāt tasya kriyām a-ntareṇopakārābhāvāt | tatra kvacit_ kriyā-śabdate yaḥ tad yathā mātuḥ smarati mātuḥ smṛtam sarpiṣe jānīte ityā-dau kriyā hi svābhāvād eva kriyāntaravyava-dhānam antareṇa dravyaiḥ saṃyujyate | anye tu yasmān mātṛviṣaye pravartate 'vatiṣṭha saṃbandha iti varṇayanti |

anyatreti kriyāpade dvayī gatiḥ | kvacit saṃbandhimahimneva niyama-kriyākṣepasiddheḥ | pratiniyatakriyākāraka-bhūbhāvapūrvakatvaṃ śeṣasambandhasya vinaiva ka-rmapravapatyavat_ sambandhājanikriyā-nimittaḥ avayavāvayavisaṃbandhaś ca sthiti-kriyānimitta ityādi | kvacit tu sambandhā-nāṃ pratiniyatakriyāpūrvakatvāvadhāraṇenāsti sāmarthyam· tad yathā vagamyate | kriyā-viśeṣas tu nāvadhāryate | tannimittabhūtaḥ | tathā ca bhāṣyam· yadetatsvaṃ nāma caturbhiḥ prākārair bha-vati bharaṇād apaharaṇāt_ krayaṇād yacchrayeti dānādīnāṃ tv anyatamāvinābhāvāt yakarmapravacanīyo nipatannaviśiṣṭakriyā tu tṛtvaṃ sambandhasya viśeṣam avagamayati || tad uktam― janayitvā kriyā kācit_ sambandhaṃ vinivartate | śrūyamāṇakriyāśabde sambandho jāyate kvacit || yad vopajā sya niyatakri hi śākalyasya saṃhitā-m anu prāvarṣam iti yo 'yaṃ saṃhitaḥ pravarṣaṇa-yor hetuhetumadbhāvalakṣaṇaḥ sambandhaḥ saniyatakriyājanita ity anunā ā

ptasamuccitakriyāṣyād anom atra sāmarthyam adhyavasīvasīyate || tad uktam― kriyāyā dyotako nāyaṃ saṃbandhasya ca vācakaḥ | nāpi kriyāpadākṣepī sambandhasya ca bhedataḥ || iti || bhedato viśeṣadyotakata ity artham iti na kathyate | amanā-s tu paścāt_bhāvamātravṛ cyate ihāpi p. 11,13 - 11,14nā yuktā ya punar anya-thāorthasya sāmarthyā lpayituṃ pāryata iti padāntarāṇām arthāntara-niveśārthaḥ bandhaviśeṣasya tato 'navagata-sya karmapravacanīyaviṣayatā siddhā | nanu yad atrādhikyaṃ vākyārthas sa iti kriyāvi-śeṣajanitatvalakṣaṇaḥ sambandhasyāvaccheda-m iti na kathyate amanās tu śulkām ānaya jī paścāt_bhāvamātravṛ

lotpalam iti vākyārthatvenocyamānaṃ ca ata-evo śrayiṇo vākyākyārthatvenocyamānaṃ padārthapṛṣṭha-pātitvenaivānusaraṇīyam | na tu padārthā-llaṃghanena tadvākyopāttasya hi sādhyasya viśeṣyasya vopāttair eva sādhanair viśeṣaṇai-ś ca saṃsargas tatrādhikyam· tad yathā hi śuklām ā-naya nīlotpalam iti ca ata evocya śrayiṇo vākyā vatiṣṭhata- iti itthaṃ cānupāttasyaiva padārthasyaiva vākyāt_ pratītir nāstīti na sambandhāvacchedo 'trā-padārtho vākyārthaḥ śakyate kalpayitum iti karmavacanīyaviṣaya evāyam sa vakṣyati | nimi-ttaniyamaḥ śabdāt_ sambandhasya na gṛhyate | karmapravacanīyais__ śaṣo 'varudhyata iti ca darśanadvayaṃ svarūpeṇaiva sambandhāntarād vilakṣaṇaḥ karmapravacanīye-na sambandho 'vaccchidyate | kriyāviśeṣajanitatvenaiveti tatra svarūpeṇāvacchede viśiṣṭakri-yājanitatvapratītiḥ sambandhiviśeṣaparyālo-canālabhyā | tathā hy adhibrahmadatte pañcālā iti svasvāmibhāvo 'yaṃ sambandha ity adhinā vedya-te | brahmadattaś ca svāmīśvarapañcālāś ca jana-padasvam iti tayoḥ sambandhinoḥ paripālana-karo dānādikriyāprabhāvita evāyaṃ sambandho nyāyya ity avagamyate | evam abhimanyur arjunataḥ pratītinā sādṛśyalakṣaṇo 'yaṃ sambandha iti dyotyate | ta punas sambandhisvarūpaparyālocanād atra saṃpraharaṇādikriyākṛta ity avagamya-te | itthaṃ ca śākalyasya saṃhitām anu prā-varṣad ity atrāpi hetuphalabhāvo nāmāyaṃ samba-ndha ity etāvaty evāyaṃm anuviśrāmyati | pāṭhavi-śeṣarūpatvāt tu saṃhitāyā niśamanakriyāvaga-tiḥ śabdaśravaṇena hi devo varṣatīti samba-ndhimahimno viśiṣṭakriyāprabhāvitvam avasīya-te | kvacid iyān aror eva vyāpāra ity āhuḥ―

svarūpāvacchede 'pi ca kriyāyāḥ kāryabhūta-sambandhopekṣayā'tītatvāt_ karma prokta ity arthaḥ samanvety eva vastutaḥ kriyāphalasyaiva samba-ndhasya prakāśanāt_ yathā tu tatrabhavadbhartṛhare-s tatrābhiprāyo lakṣākṣyate | tathā nimittavi-śeṣāvaccheda eva karmapravacanīyakṛta iti rāddhāntaḥ | adhibrahmadatte pañcālā iti pari-pālanaākriyā hi tatvaṃ svasvāmibhāvasyādhi-nā vyajyate | abhimanyur aārjunataḥ pratīty a-mitraparājayanādikṛto nukāryānukaraṇabhā-vaḥ pratinā pṛtanyata ityādi sarvatra yojyam | suyām atir ati-kramaṇe cetādinā karmapravacanīyasaṃjñādhikā-rikī svārthanirapekṣaivopasargasaṃjñābādhanāya pravartate | yathoktaṃ karmapravacanīyatvaṃ kriyāyo-ge vidhīyate | teṣāṃ vinivṛttyarthaṃ svatyādīnāṃ vidharmaṇām iti ārthena tu rūpeṇa vibhāge pra-stute kriyā parṇasvatyā-di ptiḥ tad evaṃ vākyā-d apoddhriyamāṇasya padasyāpoddhārārthavi-śeṣāśrayeṇa yathāsaṃbhavam abhedo niraṃśakavākya-vyutpattyupāyabhūtaḥ pradarśitaḥ | ata eva svādipadaṃ vākyaipadaṃ vākyavyutpattyanaṅgatvā-c chastre | saṃketitam | subantapadavyutpattyupā-yabhūtan ne prakṛtapratyaya-vad iti dṛṣṭāntapakṣanikṣiptam iti na vyāptiḥ | padāt kilāsāv apoddhāro na vākyāt_

tatraitat syāt | śabda-samavāyi sāmānyaṃ vyadhikaravaṇatvāt | katha-m arthajātitīr abhedena vyapadiśed ity āśaṅkyam | nidarśanenaiva tad vyutpādayati |

rakte gu-ṇe tatvaṃ tasya raktasya guṇasvabhāvo raktatvaṃ lauhityasāmānyaṃ guṇavyaktisamavetam ucya-te | tatsamavetasamavāyāt_ kaṣāyoktaguṇādhā-re dravye vyapadiśyate | sya(vya)padeśā ca kalpa-te | tadviśeṣaṇabhūtaṃ hi tat_ kaṣāyadravyam abhi-dhīyate | lohitā lākṣeti kena saṃyogino vastrādayaḥ tayoḥ saṃyoginoḥ kaṣāyavastrayoḥ saṃnikarṣaḥ saṃbhedas tasmān nimittātrāpi tallau-hityaṃ gṛhyate | saṃyuktasamavetasamavāyād vastrā-diṣv api lauhityanimitto vyapadeśo lohitaṃ vastram ity arthaḥ | tathā śabdārthasambandhād i-ti lohitaguṇakaṣāyadravyasambandhasthā-nīyāt_ samānādhikaraṇatayāvasthitāt_ svā-bhāvikāt tathā kevalaṃ vyutpattikāle nirjātā. tadanyathānupapattyaivādhyāoropasya kalpanāt_ sambandhād eva śabdajātyā vyapadeśe atrorthā tra jāti tasyā eva vācyatvaprakramāt_ vyapadeśe kalpate | svarūpābhedena jātikāryāt_ kalpa-te | jātyādiśabdena jātiṣu vācakatvena pra-vartamāne sthitā jātir na kevalaṃ vyapadeśāya kalpate | yāvaj jātikāryāya ca | atha vā vyapadeśe sāti jātikāryāya kalpata ity a-rthaḥ | nissāmānyāni sāmānyānīty arthajā-tīnāṃ svato jātirahitatve tatkāryaṃ śabda-pratyayānuvṛttilakṣaṇaṃ śabdārthayoḥ so 'yam i-ty abhedena sambandhāc chabdasamavāyinī jā-tir arthenādhyāropitābhedā saṃpādayantī tadātmānaṃ saṃpadyata ity upacaryate | vyakti-rūpe ca śabde jāteḥ samavāyaḥ | na tu varṇe '-pīty avyavasthitety upapadyate | varṇānāṃ hi yau-gapadyābhāvād avācakatvam iti kathaṃ tatra śabdajāteḥ samavāyasyāva kevalaṃ sphoṭa-sya jātivyaktibhedena darśanavayam iti vyaktisphoṭe jātiḥ samavetā arthabhedena hi bhinnasya nityasya śabdasyābhinnābhi-dhānapratyahetu jātir avaśyābhyupagantavyā- ata eva yācchuritāyā vyakter eva vācaka-tvam· upalakṣaṇabhūtā tu jātir āśrīyata iti kathaṃ tatrānanuyāyinyā vyakter vā na cā

bandha-ś cākagyatālakṣaṇābhipretaḥ | sa-rvo hi śabdaḥ saṃjñāotve niyujyamānaḥ sarvatrā-rthe yogyatālakṣa śaktyava-cchedamātraṃ saṃjñākartur vyāpāro 'narthapūrvasambandhasy sarveṣābhedād vānekatve samānākaratvapratya-yanibandhanajātir eṣaṇīyā· tad yathā''kāśa-sya saṃyogibhedena kalpitabhedasyānekatve saty ākāśatvaṃ lakṣyate || na caivaṃ sarvasmāt sarvārthapratītiprasa-ṅgaḥ | prasiddhivaśenārthapratīteḥ | kutracic ca ka-syacit prasiddhatvāt | prasiddhānāṃ cārthānām artha-prakaraṇādayo vibhāgahetava hauktāḥ | tad yathā gośabdena vastartheṣu sannihiteṣv api praka-raṇādeḥ pratiniyatārthāvasāyaḥ | tad evaṃ śabdajātyā śabdavyaktir vācikā prathamam a-bhedena vyapadiśyate | tato 'rthajātiṃ tatas ta-d vyaktir ity ayaṃ vāstavaḥ kramaḥ | pratyāyane tv akra-mataiva

śabdācchuritatvaitve 'pi cārthasya na svarūpavyapagamaḥ | yathā hy ālokācchurito '-pi ghaṭo na svarūṇepeṇa tirobhavati | evaṃ śabdasvarūpopātto 'rthaḥ svarūpāropeṇa śa-bdālokayor arthaprakāśatatvasyaivaṃvidhasya dṛṣṭe yathā ca gaur vāhīka ity atra na gotratvamā-traṃ pratīyate | api tv adhyāropitagorūpo bā-hīkaḥ | evam ihāpi· na tu sphaṭikamaṇāv i-vārthe śabdajāteḥ saṃveśo vivakṣitaḥ | tasyai-va bāhīkavat_ pratyāyyatvāt | svābhāvikaś cā-yam arthapratyāyane śabdānām abhedasambandho hy upāya iti pratipādyo 'pi tathaiva pratipadyate | na hi puruṣādhīnam etat | anādau saṃsāre '-nenaiva prakāreṇa sambandhavyutpatteḥ | ko 'tra niyatādhyāropayitā kalpyatām | avyutpa-nnasaṃketasyāpi cābhinnapratyayotpatter arthajā-tir apy astīti na śabdajātir evādhyāropi-tāstv iti vācyam | śābdī ceyam evaṃvidhā pratītir iti cākṣuṣeṇa raktādipratyayena ni-darśanabhūtena vyutpāditā vastusanniveśi-tvābhāve 'pi ca śabdajāter arthanādir ayam adhyā-ropārūḍhaḥ sadaiva vyavahāre śabdārthayor a-bhedāvasāyāt | bhedasy ca gaur vāhī-ka itivat_ pratibhānā(nāṃ) mithyājñānam i-daṃ na bhavati | prāk_ ca sambandhasaṃvedana-samavāyād arthajātayor bhedenāvabhānty eva | a-vyutpannasaṃketasya bālakasya puro 'va-sthiteṣu sāsnādimatsu piṇḍeṣu bhinnasaṃ-pratyaya utpadyate | tadā vācakasannidhānābhā-vād abhinnapratyayahetur arthajātir avadhārya-te | athata eva kathaṃ bhedenānirdhāritāyā-m arthajātau śabdajātiḥ samāropyatetyādi na codanīyam |

jātikāryāya kalpata- ity uktam evārtham abhivyanakti |

ā-kṛtyabhidhānād vaikaṃ vibhaktau vājapyāyana i-ti jātipakṣe pratyākhyānād ekaśeṣasya tatpha-lam ekaśabpabdaprayogo 'traikaśeṣa ity uktam | sahavivakṣā vaikaśeṣeṇa lakṣyate | jātiśabdaika-śeṣe prasakta iti jātiḥ arthajātīnām abhetyasyamānā jā-tiśabdagatā jātir ekaśabdatvaṃ saṃpādayati | jātikāryaṃ tad yathā gāvo vṛkṣa ityādir abhi-nnasāmānyanibandhanas tadekārthasamavāyāt_ samāśritaviśiṣṭasakhya ekaśabdaprayogaḥ | tathā jātaya imā ite śabdagataṃ ca sāmānyaṃ jātikāryam uparacatīty ucyate | na tv arthajātiṣv eveti kuta iti yadā śabdajā-tayo 'pi pratyāyyā dṛṣṭaśabdaprayoge tasyoccaritasya jātiśa-bdajātiśabdasya pratipādyā iti śabdaprayogabandhanam ity arthaḥ |

yady evaṃ śabdajātigatānām api jātīnām anyā-d vācakā jātis tāsām ā

prayojya-bhedāt_ bahuṣu śabdajātiśabdeṣv abhinnapratya-yanibandhanaṃ jātis tebhyaḥ svāśrayabhūtebhyo bhinnasvabhāvā sā gośabdatvāyidiśabdajā-tivargāntaḥpātinī | na tu vyapadeśāntarārhā śa-bdajātiśabdasyāpi gośabdatvādivac chabda-syāpitvādijātaya ity anenaiva ekaśabdaprayo-geṇa sāpi pratyāyata iti na prayogāvanavasthā-pattir ity abhiprāyaḥ |

tad evaṃ svanikāya-siddhādhyāsadarśanāśrayeṇa sārvatrikī jā-tipadārthavyavasthā darśitā | svarūpabhūtā hi jātiḥ sarveṣāṃ śabdānām antaraṅgatvād asādhā-raṇatvād aheyatvāc ca prathamaṃ pratipādyā | idānī-m adhyāsānāśrayeṇāpi pratyakṣavāditayā jāti-padārthavyākṣiptam upapādayitum āha―

anyathā vā'tra sambandhaḥ | tathā hi astu śabda-jāter arthajātīnāṃ jātikāryaṃ sambandhivyutpa-ttis tu na ghaṭate | yatra hi śabdajātir addhyasya-te sa eva tv anekatvād arthajātīnāṃ sāmānyā-ntaram antareṇa na sambhavatīty āha― yadā viśuddhā evārthajātayaḥ śabdair abhidhīyanta ity āśrīyate | tadāpi sarve jātyabhidhāyinaḥ jātyādiśabdā api tadā jātivācina eva || nanu nissāmānyāni sāmānyā-nīti sā(si)ddhāntāt sa kathaṃ jātyādiśabdā- api jātyādhārāṃ jātim abhidadhyur ity āha― vyāpāralakṣaṇā iti vyāpāraḥ kāryaṃ prayojanam i-ti tad eva lakṣyate 'neneti lakṣaṇaṃ mahator yeṣāṃ śabdapratyāyyānām ārthānāṃ te tathā hi yasvarū-pāḥ ayam āśayaḥ vaiśeṣikādīnāṃ bhavaṃtu ni-ssāmānyāni sāmānyāni tāni hi vya-ktiṣv anvayapratyayāvadheyāni paropādhirūpāṇi svatantravyaktivadidaṃntāvabhāsitvā-bhāvāt_ sāmānyāntareṇa nopadhīyaṃte | navavyākaraṇānāṃ tu śabdārtho 'rtha ity abhyupagatām anva-yarūpāvacchedena śābdasya pratyayasyotpatteḥ jātiṣv api jātir aviruddhābhyupagamā etad e-va hi vyaktiṣv api jātyabhyupagame nimitta-m itratrāpi tathābhyupagame kaḥ pratyeṣaḥ prakṣā- api ca padārthāḥ svakāryaṃ vijñādikaṃ kurvantaḥ santīti vyavahriyante kiṃ punaḥ śabdavār__cyāḥ pa-dārthā api iti sāmānyavacanāt_ dravyādayo '-pi śabdavācyatvepinaiva lakṣyante | śabdapra-māṇakānāṃ hi yacchabda āha― tat paramārtha-rūpās tathā cānvayirūpeṇa guṇo 'py adhīyamā-no jātir eva yathopamānā samāse śyamā-diḥ tathā copamānāni sāmānyavacanair ity ucyate |

evaṃ kriyāpy abhedena vā'bhidhīya-mānā jātiḥ | tathedaṃ tad iti svātantryeṇa vi-śeṣyatayābhidhīyamānā jātiguṇakriyā api dravyam iti yathāvasaram agre nirṇeṣyata eva tac ca laukikavyavahārānuguṇyena śāstre 'smin_ vyutpādyate | śāstrāntare prasiddhā hi vyavasthā- lokaviruddhā loke hi gavi śṛṅgaṃ vṛkṣe śā-kheti vyavahāraḥ | tathaiva ca vyākaraṇe 'py ādhāra-saptamī | śāstrāntare tv avayaveṣv avayavīti śṛṅge gauḥ śākhāyāṃ vṛkṣa iti syāt_ | itthaṃ ca śabdābhidheyasyehārthatvāt | sarve jātyabhi-dhāyino yasmāc chabdavyāpāreṇa padārthā la-kṣyante | yady api bahir vapi śā-strais tathā pratyāyyante | ato bhidhāvyāpārava-śād anvayirūpeṇa pratyāyyamānā vyāptir jātau padārthe siddhety eṣo 'py arthaḥ |

abhidhāvyāpā-ralakṣaṇatvam eva vyaktayati

jātau padārtha- iti jātivācīty abhyupagantavyaṃ bhavatu | mā bhūj jāti-śabdais tu jātivyatiriktayā jātyaikasvabhāve vā'pekṣyate pratyāyyatvenāṅgīkriyate | svālakṣya-kṣaṇyena hi vastūnāṃ bhedaḥ śabdaiḥ spraṣṭuṃ na śakya-te | anvayirūpāveśena sambandhavyutpattau śabdasya vācakatvāt | tathā ca jātīnām ita-retarabhedo vastu san nādhibhidhīyate | api- tv abhedakatvena tā abhidhīyante | abhedaś ca- sāmānyam iti siddham ekaśabdatvaṃ jātaya- iti

tathā yo 'pi viśeṣaḥ saṃjñāśabdānāṃ vā-cyaḥ pratiniyataḥ so 'pi jātiprasiddhajātyā tulyam apekṣyate | śabdaiḥ | tatrāpi bālyakaumārādyavasthābhedaḥ na spṛśyate | api tv avasthātṛrūpam evānugataṃ tad dhi pratyabhijñāpratyayanimittaṃ tatrāvaśyābhyupagantavyam | ato yasmājjā-yasmāj jātivat sarvam apekṣyate śabdaiḥ tasmāj jā-tiviśeṣaṃ vā pratipādayantaḥ sarve jātyabhi-dhāyina vyāptiṃ nigamayati | itthaṃ ca saṃjñā-śabdānām api jātivādimate jātiśabdatva-m ity ekaiva śabdānāṃ pravṛttiḥ |

evaṃ darśanā-ntare 'pi śabdavyāpārāśrayeṇa eva vyāpti-siddhir ity āha―

na kevalaṃ ma-yaiva jātipadārthāvādinaitad aṅgīkṛtaṃ sarvo 'rtho jātir iti yāvad dravye 'pi padārthe dravyapadārthapakṣe 'pi dravyadharmā sarvo 'rtha ucya-te kutaḥ dravyadharmāṇām āśrayaṇāt_ dravyam ataḥ sarvo 'rtha iṣyate | vyaā(vyā)ptir ataḥ siddhā bhava-tīty arthaḥ | dravyavādinā'py etad abhyupetavyam· vya(vyā)ptisiddhaye śabdena yo 'rtha ucyate | sarvo 'sau dravyadharmayukta evety abhiprāyaḥ | yathā ca dravyavādinaḥ kecid eva śabdā mukhya-dravyābhidhāyinaḥ tadanye tūpacaritadravyā-kārābhidhāyinaḥ tathā mamāpi jātivādi-no mukhyāṃ jātim abhidadhati | kecit_ upa-caritām anya iti matadvaye 'pi sāmyam | tatra dravyadharmā idaṃ tad iti pratyavamarśayo-gyatvam | pariniṣpatāsvātantryaṃ liṅgasaṃ-khyāyogaś cety evam ādayaḥ teṣāṃ śuklādi-guṇeṣv apy adhyāropāt te 'pi dravyasyaiva dha-rmo yeṣām iti dravyadharmāṇaḥ | tathā hi śu-klo nīlaṃ strīpuṃnapuṃsakādini satvaguṇā-s tathaikatvādayaś cetyādibhiḥ śabdaiḥ pratyāyya-mānā guṇādayo dravyadharmāṇaḥ svātantryādi-rūpeṇāvabhāsante | iti sarvo 'rtho dravyarūpeṇā-bhidhīyate |

evaṃ śabdavyāpārāśrayeṇa vyā-ptir upapāditā· adhunā vaiśeṣikadṛṣṭyā'-py arthagatasamānadharmāśrayeṇa jātipadārthavyā-ptim āha―

jātīnām etaj jātitvaṃ yeiyaṃyaṃ svā-śrayānu(tpa)ttiḥ sarvajātīnāṃ sādhāraṇo dha-rmaḥ sā ca tābhyo nanyāpi sādṛśyād abhede-na parāmṛṣṭā satī sarvā sañjātiḥ sarvaiva hi jātiḥ svavyaktir anuvartate | upalakṣaṇaṃ caiṣa dha-rmaḥ tena svānurūpapratyayajanakatvaṃ yat_ balāt_ dravyaṃ tadrūpam ābhāti | svānurūpābhitvaṃ rūpābhidhāna(ṃ) bhavati | pratyāśrayaṃ ca sarvātmanā parisamāptiḥ sādhāra-ṇo jātidharmaḥ yadi bhāgaśo jātir varteta | tadā bhāgaśa eva gotvādipratyayaḥ syāt | saṃpūrṇaś ca viṣāṇādyavayavadarśane 'pi gotvā-kāraḥ pratyayaḥ prasūyate prasūyate praśrayapariṇasādhāraṇadharmā vācyāḥ | ya-thā ca gotvādijātiḥ sarvā vyaktīr vyāpnoti | ta-thaivaite dharmāḥ sarvajātīḥ vyāpnuvantīti jā-tyā tulyarūpatvāj jātikāryāya kalpante | evaṃ sarva eva viśeṣā vyāvartante | anyathā-nugamāt_ sāmānyaṃ

sambandhasya sādhāraṇatvāt_ saiva jātir astu tad evaṃ sāsnādimatvena sāsnā-dimānītyādipratyayo janyate | na tu gau-r gaur iti anurūpaṃ hi kāryaṃ kāraṇa jātir jātir iti pra-tyayo yuktavyāvṛttā ca viśeṣāviśeṣa iti naitad evam· gatyantarābhāvād atra sadṛśā e-va dharmajātiḥ kalpyate | mukhye jātimatve bādhakopapatteḥ | tathā hi sāmānye ca para-sāmānyasamavāyena(nā)vasthādibādhakaṃ ma-nyayāpanodāya viśe-ṣāntarakalpane teṣāom api sāmānyasamavā-ye sandehaviṣayatvād viśeṣāntarābhyupaga-me 'navasthāprasaṅgaḥ | atha kaściran nissā-mānyo 'sti viśeṣaḥ | tadā tadaviśeṣāt sa-rve 'pi tathā syur iti vānyatra vistareṇe gopiṇḍeṣu yu sāmānyābhyupagame- na kiṃci parikalpyam | tad evaṃ yatra jātyabhyupagame pra-māṇabādhā'sti | tatra sadṛśarūpā jātiḥ | tathā cābhāveṣv api sāmānyābhyupagame bhāva-tvāpatter abhavanātmakadharmasāmānyād anvayi-pratyayaviṣayateti saiva tatrāpi jāti