XX lines per page, approximately XX
|| śrīgaṇeśāya namaḥ || oḿ namaḥ śrībhagavatpāṇinikātyāyanapataṃjalibhyaḥ ||
iha padārthāṣṭakavicāraparatvād vākyapadīyasya prathamakāṃṇḍena prayojanādipadārtho nirṇīte 'naṃtarakāṃ
ṇḍopapāditopapatibhir vākyatadarthayor anvākhyeyasthitalakṣaṇayoḥ padārthayor nirṇītatvād upakārakāpoddhārarūpaḥ padavicāraḥ prakramyate tatra niyata
vikalpo yathābhiprāyam apoddhāra iti yathāsaṃbhavaṃ padabhedānupadiśati
pratyayāgamādeśādivyuttpatiḥ padavādināṃ ānaṃtyād dhi vākyānāṃ svārasyenāśakyā vyutpatiḥ kartum iti sadṛśapadadvārakaṃ tadupapattir ity arthaḥ
ubhayo
r api cāpoddhṛtasyāsatyatvaṃ samānaṃ tathā hi aniyatānupūrvīke yathārtha kalpitānvayavyatirekanibaṃdhano vākyavā
śāstreṇānvayavyatirekanimitārthāpoddhāravaśaḥ prakṛtipratyayāpoddhāraḥ yad āha vākyakāraḥ siddhaṃ tānvayavyatirekābhyām iti tatra bhinnatvaṃ sāmānyaṃ dvi
thetyādiko viśeṣa iti vidhārthe dhāpratyayopapattiḥ prakāśo hi vidhārthaḥ sa ca sāmānyasya bhedako viśeṣaḥ sa ca sādṛśyam eva sarvatra prakāraḥ kaiścid iṣyata
ity ekīyaṃmatam_ kaiścid iti vacanād bhede pi tu prakārākhyā kaiścid abhyupagamyata iti coktaṃ yadi cātra buddhirūpaprakalpitaṃ sādṛśyam eva vidhārthaḥ jñānapra
tibiṃbitasya hi bāṃhyād abhyupagamyānukāritvena sādṛśyaṃ sarvatra prakārārthaḥ saṃkalpitasadṛśasyābāhyasya nirvartanād vākyā
kyārthāṃtarāparikalpanayārthavata evāpoddhāro yuktaḥ arthāpoddhāra eva hi padāpoddhārasya nimitaṃ animite hi tasmin varṇāpoddhārasyāpi prasaṃgāt te
ṣām api vyutpādyatā syāt_
vākyārthaś ca sthitalakṣaṇo niraṃśaḥ kārakotkalīnaśarīrakriyāsvabhāvaḥ tatra cāṃśāṃśakalpanayāpoddhāre kārakātmā kri
yātmā ca vibhāgārha iti siddhasādhyalakṣaṇāṃśadvayaviṣayaḥ padāpoddhāro dvividhaḥ nāmākhyātarūpaḥ prāthamakalpikaḥ śaktiśaktimator abhedāt kāra
kātmā siddharūpo ṃśaḥ yady api ca nāmapadānāṃ pratyayārthasya saṃkhyādeḥ śābda prādhānyaṃ tathāpy arthataḥ prātipadakārthasya jātyāṃkuritasyaiva dravyasyaiva prādhā
tathā
hi siddhārthābhidhāyi nāmapadam iti tadarthagataṃ viśeṣaṃ dyotayannipātas tatraivāṃtarbhavati
siddhārthāt_ sākṣād vābhidadhā neyato bheda svarādayas tu kecit satvapradhānā eveti te pi nāmapadam eva
tarbhāvaḥ
tanāt_ evaṃ nipāto pi
sākṣād arthaṃ vadataḥśeṣayaviśeṣadyotakatvān nipātānāṃ sādhyaika
niyatatvāc copasargāṇāṃ parasparato bhedaḥ
kāśanād upasargeṣv evāṃtarabhavantīti
sākṣāt kriyāviśeṣaprakāśanābhāvā tad api paṃcamaṃ padam iti kaiścit_
karmapravacanīyā iti atikrāṃtakriyākhyātalakṣaṇasya vyāpārasyātra saṃbhavo nanu varttamānasyety upasargebhyo bhedaḥ
dhāvachedanam atra vartamānam_
kvacin na śrūyate tatra śrauta eva saṃbaṃdhaviśeṣāvasāyaḥ tad yathā mātuḥ smarati mātuḥ smṛtaṃ
nam aṃtareṇa dravyaiḥ saṃyujyate
yam api saṃbaṃdha iti¦ varṇayaṃti
aśrute tu kriyāpade dvayī gatiḥ kvacit saṃbaṃdhasvarūpamahimnaiva kriyāpekṣasiddheḥ pratiniyatakriyākārakabhāvapūrvakatvaṃ
śeṣasaṃbaṃdhasya vinaiva karmapravacanīyam avagamyate
ś ca sthitikriyānimita ityādi
dyanekakriyānimita ity evāvagamyate
ṇā
karmapravacanīyo niyataviśiṣṭakriyākṛtatvaṃ saṃbaṃdhasya viśeṣam avagamayati
tathā hi śākalasya saṃhitām anu prāvarṣad iti yo yaṃ saṃhitā
anuniśamyety atrānor niśamayati
tra dṛṣṭaśakter na kalpyaṃ
dyotyārthaṃ niṣṭhaṃ ca dyotakatvam iti tad api kriyāpadāprayogād atra nāsti na ca kriyāpadākṣepakatvaṃ
ca lekhanakriyānupapater mimātikriyākṣepakatvaṃ kārakavibhaktir hi yatra prādeśam iti dvitīyeti yuktas tatsamucitakriyākṣepaḥ iha tu saṃhitām iti
śaiṣikī vibhaktir iti kathaṃ kriyākṣepaḥ kriyākārakayor eva parasparam ākṣepyākṣepakabhāvasyāvinābhāve nyāyyatvāt_
dau nāpi saṃbaṃdhavācitvam atrāmoḥ
sī
bhāvaḥ
m arthāṃtaranive
kṣaṇaḥ saṃbaṃdhasyāvachedo vākyārthaḥ
atrocyate
titvenānusaraṇīyam
gāṃ śuklām ānaya nīlotpalam iti ca
tir nāstīti na saṃbaṃdhāvachedo trāpadārtho vākyārthaḥ śakyate kalpayitum iti karmapravacanīyaviṣaya evāyaṃ
hyate
nitatvena veti
svasvāmibhāvo yaṃ saṃbaṃdha ity adhinā vedyate
ta eva saṃbaṃdho nyāyya ity avagamyate
śrāmyati
te
svarūpāvachede pi ca kriyāyāḥ kāryabhūtasaṃbaṃdhāpekṣayātītakarmatvāt karma proktavaṃta ity arthaḥ
stunaḥ kriyāphalasyaiva saṃbaṃdhasya prakāśanāt_
canīyakṛta iti rāddhān_taḥ
ty atra parājayakṛto nukāryānukaraṇabhāvaḥ pratinā prakāśyata iti sarvatra yojyaṃ
nā karmapravacanīyasaṃjñādhikārakī svārthanirapekṣaivopasargasaṃjñā varttate
tvādivinivṛtyarthaṃ svatyādīnāṃ hi dharmmiṇām iti arthena tu rūpeṇa vibhāge prastute kriyāviśeṣāvadyotakatvād upasargapade svatyādi
ti nāvyāptiḥā
ata eva svādipadaṃ vākyavyutpatyanaṃtaratvāc chāstre saṃketitaṃ subaṃtaṃ padaṃ vyutpatyupāyabhūtaṃ neha gaṇanārhaṃ
m iti nāvyāptiḥ
tad itthaṃ padāpoddhāre pradarśite
svarūpopada
arthadvāreṇa padaṃ parīkṣyata i
ti darśanabhedena prathamam apoddhārapadārthavicāraḥ
na dravyam
rūpaṃ padārthā
pārābhāvāc chabdasya ārthas tu jātidravyayor guṇabhāvaḥ yad vā prādhānyenaiva bhinnaviṣayatayā pāṇinidarśane jātidravye śabdenābhidhīyate
m atra pakṣaḥ padārthāv ity uktaḥ
dheyā anāśrayā
evam ākhyātapadasyāpi vibhinnakriyākṣaṇasamavetābhinnābhidhānapratyayahetukriyā jā
m eti
kriyāmukhenaiva kriyānvayam etīti sarvapadārthasamanvayopapattau kalpate vākyārthaḥ
ṇādijātir abhivyajyate
dhyatvam ucyate
upasargādir apy atra darśane nāmākhyātasahabhāvī tadarthasya viśeṣāvadyotakatvāj jātipadārthaka eva viśeṣasya viśiṣṭaviśrāṃtasyai
vāvasāyāt karmapravacanīyopi saṃbandho jātiniṣṭha eva guṇaśabdānām api śuklādīnāṃ guṇajātir vācyā
tiśabdatvaṃ samarthayiṣyate
tad itthaṃ vājapyāyanācāryamatena sārvatrikījātipadārthavyavasthopapadyate
syaiva sākṣāt kriyāsamanvayopapatter vākyārthantargatatayā codanāviṣayatvāt yathāha—
na cātra saṃketopapattiḥ anabhidhīyamānāpi jātirūpalakṣaṇīkriyate śabdārthe yathā gṛhādau kākādiḥ ākhyāte 'pi ca sādhanādhāradravyaprādhānyaṃ
vyāḍimate devadattaḥ pacatīti dravyeṇaiva sākṣāt saṃbandhopapateḥ kriyā tu guṇabhūtātra vyāpārāviśiṣṭaṃ hi dravyam ākhyātārthaḥ idaṃ tad iti sarvanā
mapratyavamarśayogyaṃ cātra dravyam iti sārvatrikīyaṃ vyavasthā tathā ca vakṣyati—
api dravyapadārthanā siddhā tattadupādhivyavacchinnaṃ vā brahma dravyaṃ śācyaṃ sarvaśabdānāṃ viṣaya iti vakṣyata eva vyaktiparyāyo vā dravyaśabda iti jātivya
ktivikalpena sarvaśabdaviṣaya tathā ca sarvaśabdānām ity abhidhānāt padād apy apoddhāre pratyayarūpasyāpi śabdasya yathāyogyaṃ kriyākārakasaṃkhyā
di apoddhārapadārtho jātivyaktibhedena samāmnātaḥ ubhayasyāpi vā śabdāt pratīter ubhayaṃ padārthaḥ guṇapradhānabhāvabhedāśrayas tu matavikalpaḥ nitya
tvopavarṇanaṃ ca—
tad evam etad anaṃtaraṃ kāṃṇḍe darthanadvayam upapāditam iti yathāsaṃbhavaṃ pratini
dhiś ciṃtitaḥ | idānīṃ jātau śabdenābhidhīyamānānāṃ tatra jātyaṃtarābhāvān nirmitā śabdasya pravṛtir āyetety āśaṃkyopapādayitum āha
svā āsārāraṇī ātmīyā gośarvavyāśabdatvādikā na
tu sakalaśabdasādhāraṇī śabdatvādiḥ evaṃ vāsādhāraṇītvena viśeṣaṇatayā saṃbaṃdhāvyabhicāraḥ gośabdasyārthajātyā saṃbaṃdhavyabhicāre pīti sva
jātir eva mukhyam abhidheyam ity uktaṃ bhavati tathā ca vākyakāraḥ na vā śabdapūrbako hy arthe saṃprakṣyaya iti ata eva vyabhicāriṇyāḥ svarūpajāter artha
jāter abhidhāne pi śabdasya nāṃtarīyakam abhidhāyanam iti prathamam ity āha yadabhedena yatpratipatiḥ tad avaśyaṃ tatra pratipatavyam ity etāvatā tatra prā
thamyaṃ na tu krameṇābhidhānāt_ yad vā saṃbaṃdhavyutpatikālo pekṣayā prāthamyaṃ tathā hi saṃbaṃdhavyutpatikāle rthajātya nāsti saṃbaṃdhaḥ tathātve vācakatvena
tatra viniyogo 'narthakaḥ syāt_ arthasya pratipannatvād iti so rthas tāvatena śabdena na pratipannaḥ yadi tv asyajātyabhidhānaṃ tadānīṃ na syāt_ tadānarthakatvā
d vibhaktiḥ yogo na syād iti prāk_ saṃjñino bhisaṃbaṃdhāt_ saṃjñā rūpapadārthikety uktaṃ bhavati svarūpasvajātir vā darśane bhedena kathyate sarvair iti svarūpai
r arthaparaiś ca tasyā eva svarūpaparatayā vyavahārā tathāvyutpannair api śabdair avinābhāvāchabdasvarūpeṇāvasthitā jātiḥ pratipadyate arthasya kṛdity eva
cchabdasvarūpābhedenāvabodhe pi yathāpratipāditakrameṇa śrayeṇa tataḥ svajātipratyāyanād anaṃtaram arthajātīnāṃ gotvādīnām ātmasu tasyā śabdatva
jāteḥ samāropasya kalpanā na paramārthaḥ śabdavivartatvenārthasya śabdā tatvato bhedābhāvāt_
yad vā saṃbaṃdhavyutpatikāle gaur ayam artha ity arthajātyā śabda
jāter atyaṃtabhedāt sāmānādhikaraṇānyathānupapatyābhedādhyāropaḥ kalpate yathā gaur vāhika iti anyathā saketasyaiva karttuṃ tu śakyatvāt_ tathā cā
yam anādir apauruṣeyo vācyavācakabhāvaḥ tathādhyāroyo pi anyathā vācyavācakabhāva eva na ghaṭeta yathā bauddhasya dṛśyavikalpārthekākāro bhedānadhya
raṇa jātir asamasamayabhāvibhir varṇaibhivyajyata iti cet_ yathotkṣapaṇātvādijātir iti vrūmaḥ tathā hi pratyekaṃ karmakṣaṇānām upavyaṃjakatve pi yat pra
thamo kṣepakṣaṇakṣaṇaḥ sa paramāṇumātravadeśākrameṇa mātmarūpatvāt_ bhramaṇāsārūpyavaśād anavadhāryamāṇa ekaiko bheda ekaiko samartho niyata
jātyabhivyaṃjana iti kṣaṇāṃtaram apekṣate na ca tasya bhramaṇakṣaṇād viśeṣo nāsti upakramadyokṣipāmity evaṃ prayatnajanitatvāt_ evaṃ gośabdam u
ccārayāmīty evaṃ prayatno yady api gānaṃ gaganaśabdajanakāt prayatnād anya eva hetur bhedādyo gakāraṇayor api bheda eva tathāpi sādṛśyād asau durava
dhāra iti vyaṃjako pi san prathamo dhvanisphuṭam abhivyanaktīty āvarttamāno pi viśadatarasāmānyaviśeṣābhivyakto hetuḥ yadāvayavaprakramabaṃdhaḥ
prakrameṇopalakṣaṇa bhavati atha śabdajātiviśeṣādhiyuktā vyavahārā avatiṣṭhaṃte tadānīm asāhacaryāt parasparāvachedavaśena vilakṣaṇatayā
pratibhāsanāt_ yathā ca ślokaḥ sakṛt pavyamāno nāvadhāryate abhyāsena tu phuṭyavabhāsaḥ tathā caramacetasi cakāsti ratatva sphoṭatvaṃ prathamākṣareṇa
hi jāter ābhāsamātraṃ janyate taduttarotaravarṇakālāpenu tu sphuṭatarasphuṭatamaparichaṃdādhānaṃ saṃsmāraviśeṣotpādena dvāreṇābhivyaktiviśeṣa
rabhatatvādau dṛṣṭeḥ tasmāc chabdād arthaṃ pratipadyāmaha iti vyavahārād varṇānom arthāvasāyajanakatvānupapatteḥ prakriyānaṃgasya prathamakāṃḍa eva vi
hitasvān nirayayavakaṃ pratyāyakaṃ śabdatatvaṃ jātivyaktibhedena bhinnasphoṭasvabhāvam evāṃgīkāryaṃ gaur ayam artha iti ca vācakābhedena vā
pratīteḥ tadanudhyāsacarcitavapu vyavavahāryo rthaḥ tatra ca svarūpasya vācyatā prathamakāṇḍa eva nirṇītā iha tu saṃbaṃdhasamuddeśe pi nirṇeṣyate
abhidhālakṣaṇavyāpāratvam eva vyaktayati
jā
bdes tu jātivyatiriktayā jātyaikasvabhāvaivāpekṣyate
baṃdhavyutpattau śabdasya vācakatvāt_
sarvaśabdaviṣayatvem avābhivyanaktiḥ
sarvabhāveṣu sa
drūpaṃ sāmānyam anugataṃ
sateti
pārthadvayātmanā ca tasyā eva vṛttes tadapararāśyabhāvāt sarvaśabdāviṣayātvaṃ satāyāḥ pratyayabhāgenāpy atra yathāyathaṃ saṃkhyākārakādyupādhiviśiṣṭā
sataivābhidhīyate sa codayavyayarahitaṃtvān nityā satpratyayāsya sarvadānuvṛteḥ
ete satāmātrasyātmano mahataḥ tad viśeṣapariṇāmā yāt paraṃ viśeṣebhyo
liṃgamātramahattattvaṃ tasminn ete satāmātre mahaty ātmany avasthāya vivṛddhikāṣṭhām anubhavati
ya
gadākhyātaṃ bhavatīti satādvaitavādaḥ sāṃkhyanayenāpy upavṛṃhitaḥ evaṃ sarvaśabdavācyā satā śabdapravṛtinimitabhūteti yathāyathaṃ bhinnopādhibhāvapratyayā
bhidheyā saiva nanv evaṃ gotvam iti pratyayor ekārthatāprasaktāḥ naitat_ upādhibhedena satāyā bhedāt_
yena tu niṣkṛṣṭāśrayasya sāmānyasyābhidhety adoṣaḥ