[Sandhiprakaraṇam]
[saṃjñāpādaḥ]
||1.1.1|| siddho varṇasamāmnāyaḥ ||
||1.1.2|| tatra caturdaśādau svarāḥ ||
||1.1.3|| daśa samānāḥ ||
||1.1.4|| teṣāṃ dvau dvāv anyonyasya
savarṇau ||
||1.1.5|| pūrvo hrasvaḥ ||
||1.1.6|| paro dīrghaḥ svaraḥ ||
||1.1.7|| avarṇavarjo nāmī ||
||1.1.8|| ekārādīni sandhyakṣarāṇi ||
||1.1.9|| kādīni vyañjanāni
||1.1.10|| te vargāḥ pañca pañcaśaḥ ||
||1.1.11|| vargāṇāṃ prathamadvitīyāś
śaṣasāś cāghoṣāḥ ||
||1.1.12|| ghoṣavanto 'nye ||
||1.1.13|| anunāsikā ṅañaṇanamāḥ ||
||1.1.14|| antassthā yaralavāḥ ||
||1.1.15|| ūṣmāṇaḥ śaṣasahāḥ ||
||1.1.16|| aḥ iti visarjanīyaḥ ||
||1.1.17|| ẖka iti jihvāmūlīyaḥ ||
||1.1.18|| ḫpa iti upadhmānīyaḥ ||
||1.1.19|| aṃ ity anusvāraḥ ||
||1.1.20|| pūrvaparayor arthopalabdhau
padam ||
||1.1.21|| anatikramayan viśleṣayet ||
||1.1.22|| vyañjanam asvaraṃ paraṃ varṇaṃ
nayet ||
||1.1.23|| lokopacārād grahaṇasiddhiḥ
||
[samānapādaḥ]
||1.2.1|| samānaḥ savarṇe dīrghībhavati
paraś ca lopam ||
||1.2.2|| avarṇa ivarṇe e ||
||1.2.3|| uvarṇe o ||
||1.2.4|| ṛvarṇe ar ||
||1.2.5|| ḷvarṇe al ||
||1.2.6|| ekāre ai aikāre ca ||
||1.2.7|| okāre au aukāre ca ||
||1.2.8|| ivarṇo yam asavarṇe na ca paro
lopyaḥ ||
||1.2.9|| vam uvarṇaḥ ||
||1.2.10|| ram ṛvarṇaḥ ||
||1.2.11|| lam ḷvarṇaḥ ||
||1.2.12|| e ay ||
||1.2.13|| ai āy ||
||1.2.14|| o av ||
||1.2.15|| au āv ||
||1.2.16|| ayādīnāṃ yavalopaḥ padānte na
vā lope tu prakṛtiḥ ||
||1.2.17|| edotparaḥ padānte lopam akāraḥ
||
||1.2.18|| na vyañjane svarāḥ sandheyāḥ
||
[odantapādaḥ]
||1.3.1|| odantā a i u ā nipātāḥ svare
prakṛtyā ||
||1.3.2|| dvivacanam anau ||
||1.3.3|| bahuvacanam amī ||
||1.3.4|| anupadiṣṭāś ca ||
[vargapādaḥ]
||1.4.1||vargaprathamāḥ padāntāḥ
svaraghoṣavatsu tṛtīyān ||
||1.4.2|| pañcame pañcamāṃs tṛtīyān vā
||
||1.4.3|| vargaprathamebhyaḥ śakāraḥ
svarayavaraparaś chakāraṃ na vā ||
||1.4.4|| tebhya eva hakāraḥ
pūrvacaturthaṃ na vā ||
||1.4.5|| pararūpaṃ takāro lacaṭavargeṣu
||
||1.4.6|| caṃ śe ||
||1.4.7|| ṅaṇanā hrasvopadhāḥ svare dviḥ
||
||1.4.8|| no 'ntaś cachayoś śakāram
anusvārapūrvam ||
||1.4.9|| ṭaṭhayoḥ ṣakāram ||
||1.4.10|| tathayoḥ sakāram ||
||1.4.11|| le lam ||
||1.4.12|| jajhañaśakāreṣu ñakāram ||
||1.4.13|| śi ñcaṃ vā ||
||1.4.14|| ḍaḍhaṇaparas tu ṇakāram ||
||1.4.15|| mo 'nusvāraṃ vyañjane ||
||1.4.16|| vargye tadvargapañcamaṃ vā
||
[visarjanīyapādaḥ]
||1.5.1|| visarjanīyaś ce che vā śam
||
||1.5.2|| ṭe ṭhe vā ṣam ||
||1.5.3|| te the vā sam ||
||1.5.4|| kakhayor jihvāmūlīyaṃ na vā
||
||1.5.5|| paphayor upadhmānīyaṃ na vā
||
||1.5.6|| śe ṣe se vā vā pararūpam ||
||1.5.7|| um akārayormadhye ||
||1.5.8|| aghoṣavatoś ca ||
||1.5.9|| aparo lopyo 'nyasvare yaṃ vā
||
||1.5.10|| ābhobhyām evam eva svare
||
||1.5.11|| ghoṣavati lopam ||
||1.5.12|| nāmiparo ram ||
||1.5.13|| ghoṣavatsvaraparaḥ ||
||1.5.14|| raprakṛtir anāmiparo 'pi
||
||1.5.15|| eṣasaparo lopyo vyañjane
||
||1.5.16|| na visarjanīyalope punas
sandhiḥ ||
||1.5.17|| ro re lopaṃ svaraś ca pūrvo
dīrghaḥ ||
||1.5.18|| dvirbhāvaṃ svaraparaś chakāraḥ
||
[nipātapādaḥ]
||1.6.1|| ca vā hā haiva no haṃho utāho ho
aho atho nipāto 'vyayam ||
||1.6.2|| antas svaḥ prātaḥ punar adho 'py
ahaḥ ||
||1.6.3||
praparāniniruddussaṃvyavānuparyabhyadhipratisvāṅatyapyapopopasargāḥ ||
||1.6.4|| anvādyāḥ karmapravacanīyāḥ
||
||1.6.5|| parakārye vikāryādiḥ ||
||1.6.6|| pūrvakārye 'ntya iṣyate ||
||1.6.7|| kvacit pūrvaparau sarvau ||
||1.6.8|| saṃsāryaṃ yogasādhanam ||
[Nāmaprakaraṇam]
[liṅgapādaḥ]
||2.1.1|| dhātuvibhaktivarjam arthaval
liṅgam ||
||2.1.2|| tasmāt parā vibhaktayaḥ ||
||2.1.3|| pañcādau ghuṭ ||
||2.1.4|| jasśasau napuṃsake ||
||2.1.5|| āmantrite siḥ sambuddhiḥ ||
||2.1.6|| āgama udanubandhaḥ svarād antyāt
paraḥ ||
||2.1.7|| tṛtīyādau tu parādiḥ ||
||2.1.8|| idud agniḥ ||
||2.1.9|| īdūt stryākhyau nadī ||
||2.1.10|| ā śraddhā ||
||2.1.11|| antyāt pūrva upadhā ||
||2.1.12|| vyañjanān no 'nuṣaṅgaḥ ||
||2.1.13|| dhuḍ vyañjanam
antaḥsthānunāsikam ||
||2.1.14|| akāro dīrghaṃ ghoṣavati ||
||2.1.15|| jasi ||
||2.1.16|| śasi sasya ca naḥ ||
||2.1.17|| akāre lopam ||
||2.1.18|| bhis ais vā ||
||2.1.19|| dhuṭi bahutve tve ||
||2.1.20|| osi ca ||
||2.1.21|| ṅasir āt ||
||2.1.22|| ṅas sya ||
||2.1.23|| ina ṭā ||
||2.1.24|| ṅer yaḥ ||
||2.1.25|| smai sarvanāmnaḥ ||
||2.1.26|| ṅasiḥ smāt ||
||2.1.27|| ṅiḥ smin ||
||2.1.28|| vibhāṣyete pūrvādeḥ ||
||2.1.29|| sur āmi sarvataḥ ||
||2.1.30|| jas sarva īm ||
||2.1.31|| alpāder vā ||
||2.1.32|| pūrvādeś ca ||
||2.1.33|| dvandvasthāc ca ||
||2.1.34|| nānyat sārvanāmikam ||
||2.1.35|| tṛtīyāsamāse ||
||2.1.36|| bahuvrīhau ca ||
||2.1.37|| diśāṃ vā ||
||2.1.38|| śraddhāyāḥ sir lopam ||
||2.1.39|| ṭausor e ||
||2.1.40|| sambuddhau ca ||
||2.1.41|| hrasvo 'mbārthānām ||
||2.1.42|| aur īm ||
||2.1.43|| ṅavanti yai yās yās yām ||
||2.1.44|| sarvanāmnas tu sasavo
hrasvapūrvāḥ ||
||2.1.45|| dvitīyātṛtīyābhyāṃ vā ||
||2.1.46|| nadyā ai ās ās ām ||
||2.1.47|| sambuddhau hrasvaḥ ||
||2.1.48|| amśasor ādir lopam ||
||2.1.49|| īkārāntāt siḥ ||
||2.1.50|| vyañjanāc ca ||
||2.1.51|| agner amo 'kāraḥ ||
||2.1.52|| aukāraḥ pūrvam ||
||2.1.53|| śaso 'kāraḥ saś ca no 'striyām
||
||2.1.54|| ṭā nā ||
||2.1.55|| ado 'muś ca ||
||2.1.56|| ir edur oj jasi ||
||2.1.57|| sambuddhau ca ||
||2.1.58|| ṅe ca ||
||2.1.59|| ṅasiṅasor alopaś ca ||
||2.1.60|| goś ca ||
||2.1.61|| ṅir au sapūrvaḥ ||
||2.1.62|| sakhipatyor ṅiḥ ||
||2.1.63|| ṅasiṅasor umaḥ ||
||2.1.64|| ṛdantāt sapūrvaḥ ||
||2.1.65|| ā sau silopaś ca ||
||2.1.66|| agnivac chasi ||
||2.1.67|| ar ṅau ||
||2.1.68|| ghuṭi ca ||
||2.1.69|| dhātos tṛśabdasyār ||
||2.1.70|| svasrādīnāṃ ca ||
||2.1.71|| ā ca na sambuddhau ||
||2.1.72|| hrasvanadīśraddhābhyaḥ sir lopam
||
||2.1.73|| āmi ca nuḥ ||
||2.1.74|| tres trayaś ca ||
||2.1.75|| caturaḥ ||
||2.1.76|| saṅkhyāyāḥ ṣnāntāyāḥ ||
||2.1.77|| kateś ca jasśasor luk ||
||2.1.78|| niyo ṅir ām ||
[sakhipādaḥ]
||2.2.1|| na sakhiṣ ṭādāv agniḥ ||
||2.2.2|| patir asamāse ||
||2.2.3|| strī nadīvat ||
||2.2.4|| stryākhyāv iyuvau vāmi ||
||2.2.5|| hrasvaś ca ṅavati ||
||2.2.6|| napuṃsakāt syamor lopo 'pi na ca
tad uktam ||
||2.2.7|| akārād asambuddhau muś ca ||
||2.2.8|| anyādes tu tuḥ ||
||2.2.9|| aur īm ||
||2.2.10|| jasśasoḥ śiḥ ||
||2.2.11|| dhuṭsvarād ghuṭi nuḥ ||
||2.2.12|| nāminaḥ svare ||
||2.2.13|| asthidadhisakthyakṣṇām anantaṣ
ṭādau ||
||2.2.14|| bhāṣitapuṃskaṃ puṃvad vā ||
||2.2.15|| dīrgham āmi sanau ||
||2.2.16|| nāntasya copadhāyāḥ ||
||2.2.17|| ghuṭi cāsambuddhau ||
||2.2.18|| sāntamahator nopadhāyāḥ ||
||2.2.19|| apaś ca ||
||2.2.20|| antvasantasya cādhātoḥ sau
||
||2.2.21|| inhanpūṣāryamṇāṃ śau sau ca
||
||2.2.22|| uśanaspurudaṃso'nehasaḥ sāv
anantaḥ ||
||2.2.23|| sakhyuś ca ||
||2.2.24|| ghuṭi tvai ||
||2.2.25|| diva ud vyañjane ||
||2.2.26|| au sau ||
||2.2.27|| vāmyā ||
||2.2.28|| yujer asamāse nur ghuṭi ||
||2.2.29|| abhyastād antir anakāro vā
napuṃsake ||
||2.2.30|| tudabhādibhya īkāre ||
||2.2.31|| haner her ghir upadhālope ||
||2.2.32|| gorau ghuṭi ||
||2.2.33|| amśasor āḥ ||
||2.2.34|| panthimanthiṛbhukṣīṇāṃ sau
||
||2.2.35|| ananto ghuṭi ||
||2.2.36|| aghuṭsvare lopam ||
||2.2.37|| vyañjane caiṣāṃ niḥ ||
||2.2.38|| anuṣaṅgaś cākrunceḥ ||
||2.2.39|| puṃso 'nśabdalopaḥ ||
||2.2.40|| caturo vāśabdasyotvam ||
||2.2.41|| anaḍuhaś ca ||
||2.2.42|| sau nuḥ ||
||2.2.43|| sambuddhāv ubhayor hrasvaḥ
||
||2.2.44|| adasaḥ pade maḥ ||
||2.2.45|| aghuṭsvarādau seṭkasyāpi vanser
vaśabdasyotvam ||
||2.2.46|| śvayuvamaghonāṃ ca ||
||2.2.47|| vāher vāśabdasyautvam ||
||2.2.48|| ancer alopaḥ pūrvasya ca dīrghaḥ
||
||2.2.49|| tiryaṅ tiraścaḥ ||
||2.2.50|| udaṅṅ udīcaḥ ||
||2.2.51|| pāt padaṃ samāsāntaḥ ||
||2.2.52|| avam asaṃyogād ano 'llopo
'luptavac ca pūrvavidhau ||
||2.2.53|| īṅyor vā ||
||2.2.54|| ā dhātor aghuṭsvare ||
||2.2.55|| īdūtor iyuvau svare ||
||2.2.56|| sudhīḥ ||
||2.2.57|| bhūr avarṣābhur apunarbhūḥ
||
||2.2.58|| anekākṣarayos tv asaṃyogād yavau
||
||2.2.59|| bhrūr dhātuvat ||
||2.2.60|| strī ca ||
||2.2.61|| vāmśasoḥ ||
||2.2.62|| bhavato vāder utvaṃ sambuddhau
||
||2.2.63|| avyayasarvanāmnaḥ svarād antyāt
pūrvo 'kaḥ ||
||2.2.64|| ke pratyaye strīkṛtākārapare
pūrvo 'kāra ikāram ||
[yuṣmatpādaḥ]
||2.3.1|| yuṣmadasmadoḥ padaṃ padāt
ṣaṣṭhīcaturthīdvitīyāsu vasnasau ||
||2.3.2|| vāṃ nau dvitve ||
||2.3.3|| tvanmador ekatve te me ||
||2.3.4|| tvā mā tu dvitīyāyām ||
||2.3.5|| na pādādau ||
||2.3.6|| cādiyoge ca ||
||2.3.7|| eṣaṃ vibhaktāv antalopaḥ ||
||2.3.8|| yuvāvau dvivācinoḥ ||
||2.3.9|| amau cām ||
||2.3.10|| ān śasaḥ ||
||2.3.11|| tvam ahaṃ sau savibhaktyoḥ
||
||2.3.12|| yūyaṃ vayaṃ jasi ||
||2.3.13|| tubhyaṃ mahyaṃ ṅayi ||
||2.3.14|| tava mama ṅasi ||
||2.3.15|| at pañcamy advitve ||
||2.3.16|| bhyas bhyam ||
||2.3.17|| sāmākam ||
||2.3.18|| etvam asthānini ||
||2.3.19|| ātvaṃ vyañjanādau ||
||2.3.20|| raiḥ ||
||2.3.21|| aṣṭan sarvāsu ||
||2.3.22|| au tasmāj jasśasoḥ ||
||2.3.23|| arvann arvantim asāv anañaḥ
||
||2.3.24|| sau ca maghavan maghavā vā
||
||2.3.25|| jarā jaras svare vā ||
||2.3.26|| tricaturoḥ striyāṃ tisṛ catasṛ
vibhaktau ||
||2.3.27|| tau raṃ svare ||
||2.3.28|| na nāmi dīrgham ||
||2.3.29|| nṛ vā ||
||2.3.30|| tyadādīnām a vibhaktau ||
||2.3.31|| kiṃ kaḥ ||
||2.3.32|| do 'dver maḥ ||
||2.3.33|| sau saḥ ||
||2.3.34|| tasya ca ||
||2.3.35|| idam iyam ayaṃ puṃsi ||
||2.3.36|| ad vyañjane 'nakaḥ ||
||2.3.37|| ṭausor anaḥ ||
||2.3.38|| tasmād bhirbhisaḥ ||
||2.3.39|| adasaś ca ||
||2.3.40|| sāvau silopaś ca ||
||2.3.41|| utvaṃ māt ||
||2.3.42|| e bahutve tv ī ||
||2.3.43|| apāṃ bhe daḥ ||
||2.3.44|| virāmavyañjanādiṣv
anaḍunnahivansīnāṃ ca ||
||2.3.45|| srasidhvasoś ca ||
||2.3.46|| haśaṣacchāntejādīnāṃ ḍaḥ ||
||2.3.47|| dāder hasya gaḥ ||
||2.3.48|| cavargadṛgādīnāṃ ca ||
||2.3.49|| muhādīnāṃ vā ||
||2.3.50|| hacaturthāntasya dhātos
tṛtīyāder ādicaturthatvam akṛtavat ||
||2.3.51|| sajuṣāśiṣo raḥ ||
||2.3.52|| iruror īrūrau ||
||2.3.53|| ahnaḥ saḥ ||
||2.3.54|| saṃyogāntasya lopaḥ ||
||2.3.55|| saṃyogāder dhuṭaḥ ||
||2.3.56|| liṅgāntanakārasya ||
||2.3.57|| na sambuddhau ||
||2.3.58|| na saṃyogāntalopo 'luptavat
||
||2.3.59|| isusdoṣāṃ ghoṣavati raḥ ||
||2.3.60|| dhuṭāṃ tṛtīyaḥ ||
||2.3.61|| aghoṣe prathamaḥ ||
||2.3.62|| vā virāme ||
||2.3.63|| rephasor visarjanīyaḥ ||
||2.3.64|| virāmavyañjanādāv uktaṃ
napuṃsakāt syamor lope 'pi ||
[kārakapādaḥ]
||2.4.1|| avyavyībhāvād akārāntād
vibhaktīnām am apañcamyāḥ ||
||2.4.2|| vā tṛtīyāsaptamyoḥ ||
||2.4.3|| anyasmāl luk ||
||2.4.4|| avyayāc ca ||
||2.4.5|| rūḍhānāṃ bahutve 'striyām
apatyapratyayasya ||
||2.4.6|| gargayaskavidādīnāṃ ca ||
||2.4.7||
bhṛgvatryaṅgiraskutsavasiṣṭhagotamebhyaś ca ||
||2.4.8|| yato 'paiti bhayam ādatte vā tad
apādānam ||
||2.4.9|| īpsitaṃ ca rakṣārthānām ||
||2.4.10|| yasmai ditsā rocate dhārayate vā
tat sampradānam ||
||2.4.11|| ya ādhāras tad adhikaraṇam
||
||2.4.12|| yena kriyate tat karaṇam ||
||2.4.13|| yat kriyate tat karma ||
||2.4.14|| yaḥ karoti sa kartā ||
||2.4.15|| kārayati yaḥ sa hetuś ca ||
||2.4.16|| teṣāṃ param ubhayaprāptau ||
||2.4.17|| prathamā vibhaktir
liṅgārthavacane ||
||2.4.18|| āmantraṇe ca ||
||2.4.19|| śeṣāḥ
karmakaraṇasampradānāpādānasvāmyādyadhikaraṇeṣu ||
||2.4.20|| paryapāṅyoge pañcamī ||
||2.4.21|| digitararte 'nyaiś ca ||
||2.4.22|| dvitīyainena ||
||2.4.23|| karmapravacanīyaiś ca ||
||2.4.24|| gatyarthakarmaṇi
dvitīyācaturthyau ceṣṭāyām anadhvani ||
||2.4.25|| manyakarmaṇi cānādare 'prāṇini
||
||2.4.26||
namassvastisvāhāsvadhālaṃvaṣaḍyoge caturthī ||
||2.4.27|| tumarthāc ca bhāvavācinaḥ ||
||2.4.28|| tṛtīyā sahayoge ||
||2.4.29|| hetvarthe ||
||2.4.30|| kutsite 'ṅge ||
||2.4.31|| viśeṣaṇe ||
||2.4.32|| kartari ca ||
||2.4.33|| kālabhāvayoḥ saptamī ||
||2.4.34||
svāmīśvarādhipatidāyādasākṣipratibhūprasūtaiḥ ṣaṣṭhī ca ||
||2.4.35|| nirdhāraṇe ca ||
||2.4.36|| ṣaṣṭhī hetuprayoge ||
||2.4.37|| smṛtyarthakarmaṇi ||
||2.4.38|| karoteḥ pratiyatne ||
||2.4.39|| hiṃsārthānām ajvare ||
||2.4.40|| kartṛkarmaṇoḥ kṛti nityam ||
||2.4.41|| na niṣṭhādiṣu ||
||2.4.42|| ṣaḍo ṇo ne ||
||2.4.43|| manor anusvāro ghuṭi ||
||2.4.44|| vargye vargāntaḥ ||
||2.4.45|| tavargaś caṭavargayoge
caṭavargau ||
||2.4.46|| nāmikaparaḥ
pratyayavikārāgamasthaḥ siḥ ṣaṃ nuvisarjanīyaṣāntaro 'pi ||
||2.4.47|| raṣṛvarṇebhyo no ṇam anantyaḥ
svarahayavakavargapavargāntaro 'pi ||
||2.4.48|| striyām ād āp ||
||2.4.49||
nadādyancvāhvansantṛsakhināntebhya ī ||
||2.4.50|| īkāre strīkṛte 'l lopyaḥ ||
||2.4.51|| svaro hrasvo napuṃsake ||
[samāsapādaḥ]
||2.5.1|| nāmnāṃ samāso yuktārthaḥ ||
||2.5.2|| tatsthā lopyā vibhaktayaḥ ||
||2.5.3|| prakṛtiś ca svarāntasya ||
||2.5.4|| vyañjanāntasya yat subhoḥ ||
||2.5.5|| pade tulyādhikaraṇe vijñeyaḥ
karmadhārayaḥ ||
||2.5.6|| saṅkhyāpūrvo dvigur iti jñeyaḥ
||
||2.5.7|| tatpuruṣāv ubhau ||
||2.5.8|| vibhaktayo dvitīyādyā nāmnā
parapadena tu | samasyante samāso hi jñeyas tatpuruṣaḥ sa ca ||
||2.5.9|| syātāṃ yadi pade dve tu yadi vā
syur bahūny api | tāny anyasya padasyārthe bahuvrīhiḥ ||
||2.5.10|| vidik tathā ||
||2.5.11|| dvandvaḥ samuccayo nāmnor
bahūnāṃ vāpi yo bhavet ||
||2.5.12|| alpasvarataraṃ tatra pūrvam
||
||2.5.13|| yac cārcitaṃ dvayoḥ ||
||2.5.14|| pūrvaṃ vācyaṃ bhaved yasya so
'vyayībhāva iṣyate ||
||2.5.15|| sa napuṃsakaliṅgaḥ syāt ||
||2.5.16|| dvandvaikatvam ||
||2.5.17|| tathā dvigoḥ ||
||2.5.18|| puṃvad
bhāṣitapuṃskānūṅapūraṇyādiṣu striyāṃ tulyādhikaraṇe ||
||2.5.19|| saṃjñāpūraṇīkopadhās tu na
||
||2.5.20|| karmadhārayasaṃjñe tu
puṃvadbhāvo vidhīyate ||
||2.5.21|| ākāro mahataḥ kāryas
tulyādhikaraṇe pade ||
||2.5.22|| nasya tatpuruṣe lopaḥ ||
||2.5.23|| svare 'kṣaraviparyayaḥ ||
||2.5.24|| koḥ kat ||
||2.5.25|| kā tv īṣadarthe ||
||2.5.26|| akṣe ||
||2.5.27|| puruṣe tu vibhāṣayā ||
||2.5.28|| yākārau strīkṛtau hrasvau kvacit
||
||2.5.29|| hrasvasya dīrghatā ||
||2.5.30|| anavyayavisṛṣṭas tu sakāraṃ
kapavargayoḥ ||
[taddhitapādaḥ]
||2.6.1|| vāṇapatye ||
||2.6.2|| ṇya gargādeḥ ||
- The edition of the Laghuvṛtti has an extra
sūtra patyantāś ca after this sūtra.
||2.6.3|| kuñjāder āyanaṇ smṛtaḥ ||
||2.6.4|| stryatryāder eyaṇ ||
||2.6.5|| iṇṇ ataḥ ||
||2.6.6|| bāhvādeś ca vidhīyate ||
||2.6.7|| rāgān nakṣatrayogāc
ca samūhāt sā 'sya devatā | tad vetty adhīte tasyedam evamāder aṇ iṣyate ||
- The edition of the Laghuvṛtti splits this
sūtra into 7 chunks.
||2.6.8|| tena dīvyati
saṃsṛṣṭaṃ taratīkaṇ caraty api | paṇyāc chilpān niyogāc ca krītāder āyudhād api ||
- The edition of the Laghuvṛtti splits this
sūtra into 9 chunks.
||2.6.9|| nāvas tārye viṣād vadhye tulayā
sammite 'pi ca | tatra sādhau ca yaḥ ||
||2.6.10|| īyas tu hite ||
||2.6.11|| yad ugavāditaḥ ||
||2.6.12|| upamāne vatiḥ ||
||2.6.13|| tātvau bhāve ||
||2.6.14|| yaṇ ca prakīrtitaḥ ||
||2.6.15|| tad asyāstīti mantvādyāḥ
||
- The edition of the Laghuvṛtti has two
extra sūtras āmayād dīrghaś ca and hastadantakarāj
jātau after this sūtra.
||2.6.16|| saṅkhyāyāḥ pūraṇe ḍamau ||
||2.6.17|| dves tīyaḥ ||
||2.6.18|| tres tṛ ca ||
||2.6.19|| antas tho ḍe rṣoḥ ||
||2.6.20|| katipayāt kateḥ ||
||2.6.21|| viṃśatyādes tamaṭ ||
||2.6.22|| nityaṃ śatādeḥ ||
||2.6.23|| ṣaṣṭhyādy atatparāt ||
||2.6.24|| vibhaktisaṃjñā vijñeyā vakṣyante
'taḥ paraṃ tu ye | advyādeḥ sarvanāmnas tu kiṃ bahoś ca parāḥ smṛtāḥ ||
||2.6.25|| tatredam iḥ ||
||2.6.26|| rathor etet ||
||2.6.27|| teṣu tv etad akāratām ||
||2.6.28|| pañcamyās tas ||
||2.6.29|| tra saptamyāḥ ||
||2.6.30|| idamo haḥ ||
||2.6.31|| kimaḥ ||
||2.6.32|| at kva ca ||
||2.6.33|| tahoḥ kuḥ ||
||2.6.34|| kāle kiṃsarvayadekānyebhya eva
dā ||
||2.6.35|| idamo rhy adhunā dānīm ||
||2.6.36|| dādānīmau tadaḥ smṛtau ||
||2.6.37|| sadyaādyā nipātyante ||
- The edition of the Laghuvṛtti has three
vārttikas purastādayaś ca, pūrvasyāṃ diśi pūrvasmin deśe
pūrvasmin kāle purastāt tiṣṭhati, enabanyatarasyām adūre
pañcamyā iti and ūrdhvaśabdasya saptamīpañcamīprathamāntasya
digdeśakāleṣv evārtheṣu ririṣṭāt pratyayau tantrāntare nipātitau after
this sūtra.
||2.6.38|| prakāravacane tu thā ||
- The edition of the Laghuvṛtti has three
vārttikas saṃkhyāyā vidhārthe dhā iti, dvitryoś ca
dhamuña edhā ceti tantrāntarāt, enabanyatarasyām adūre pañcamyā
iti and ekāddho dhyamuṇn anyatarasyām iti after this
sūtra.
||2.6.39|| idaṃkimbhyāṃ thamuḥ kāryaḥ
||
- The edition of the Laghuvṛtti has a
vārttika idamacchandasi thā ca after this sūtra.
||2.6.40|| ākhyātāc ca tamādayaḥ ||
- The edition of the Laghuvṛtti has several
vārttikas after this sūtra.
||2.6.41|| samāsāntagatānāṃ vā rājādīnām
adantatā ||
- The edition of the Laghuvṛtti has several
vārttikas (Rājādivṛtti?) after this sūtra.
||2.6.42|| ḍānubandhye 'ntyasvarāder lopaḥ
||
||2.6.43|| ter viṃśater api ||
||2.6.44|| ivarṇāvarṇau svare pratyaye ye
ca ||
||2.6.45|| nasya tu kvacit ||
||2.6.46|| uvarṇas tv otvam āpādyaḥ ||
||2.6.47|| eye 'kadrvās tu lupyate ||
||2.6.48|| kāryāv avāvāvādeśāv
okāraukārayor api ||
||2.6.49|| vṛddhir ādau saṇe ||
||2.6.50|| na yvaḥ padādyor vṛddhir āgamaḥ
||
[strīpratyayapādaḥ]
||2.7.1|| striyām ||
||2.7.2|| ajādyadantād āp ||
- Dwivedi (1988) inserts sūtra
[||2.7.13|| yūnastiḥ](#KS-2.7.13) after this sūtra.
||2.7.3|| ṛnnebhyas tv ī ||
||2.7.4|| vano ra ca ||
||2.7.5|| na saṅkhyāyāḥ ||
||2.7.6|| manaḥ ||
||2.7.7|| anaś ca bahuvrīheḥ ||
||2.7.8|| tayos tu ḍā ||
||2.7.9|| udṛkārānubandhāt tv ī ||
||2.7.10|| pādo vā ||
- Dwivedi (1988) omits this sūtra.
||2.7.11|| anupasarjanāt ||
- Dwivedi (1988) reads sūtra
[||2.7.14|| aṇeyekāt](#KS-2.7.14) after this sūtra.
||2.7.12|| nārī ||
- Dwivedi (1988) omits this sūtra.
||2.7.13|| yūnas tiḥ ||
- Dwivedi (1988) reads this sūtra as the third sūtra of
this chapter.
||2.7.14|| aṇeyekāt ||
- Dwivedi (1988) reads this sūtra as the 12th sūtra of this
chapter.
||2.7.15|| ṇyāt ||
||2.7.16|| prācām āyanacāgamaḥ ||
||2.7.17|| kauravyāsurimāṇḍūkāt ||
- Dwivedi (1988) reads it as
°maṇḍūkāt.
||2.7.18|| lohitādikatantataḥ ||
- In Dwivedi (1988) inserts two extra sūtras
trayāṇāṃ vyañjanānām āp and śūdrā cāmahatpūrvā
jātiḥ here.
||2.7.19|| āvaṭyād āp ||
- Dwivedi (1988) reads this sūtra as
āvatyādāp.
||2.7.20|| vataṇḍī ca ||
||2.7.21|| vayasi prathame ||
||2.7.22|| dvigoḥ ||
||2.7.23|| ṣaḍanubandhāt ||
- Dwivedi (1988) and Miśra (2000) read ṣaḍanubandhāt tv ī.
||2.7.24|| gaurādeḥ ||
||2.7.25|| bahuvrīhyūdhaso na ca ||
||2.7.26|| vā saṃyogopadhāt svāṅgāt
||
- Dwivedi (1988) has vā saṃyogopadhāt
cāṅgāt.
||2.7.27|| anaś cāllopikarṇataḥ ||
- Dwivedi (1988) has
anaścālopikarṇataḥ.
||2.7.28||
nāsikodarakaṇṭhāntrajaṅghādantauṣṭhaśṛṅgataḥ ||
- The edition of Laghuvṛtti has a typo
here: °kodarakarṇāntra°
||2.7.29|| savidyamānanañpūrvān na ||
||2.7.30|| kroḍādibahusvarāt ||
- The edition of Laghuvṛtti reads it as
na kroḍādibahusvarāt.
||2.7.31|| antarvato nu garbhiṇyām
||
- Dwivedi (1988) and the edition of the
Laghuvṛtti has antarvato nur garbhiṇyām.
||2.7.32|| pativaj jīvabhartari ||
||2.7.33|| patyur naś ca ||
- Dwivedi (1988) reads patyur na
ca.
||2.7.34|| samānādeḥ ||
||2.7.35|| vānyapūrvopasarjanāt ||
||2.7.36|| kāmukān maithunecchāyām ||
||2.7.37|| nāgāt sthaulye ||
||2.7.38|| akṛte sthalāt ||
||2.7.39|| goṇād āvapane ||
||2.7.40|| piṇḍād anne ||
||2.7.41|| amattre tu kuṇḍataḥ ||
||2.7.42|| ghaṭāc chilpikṛte ||
- Dwivedi (1988) reads ghaṭāt
śilpakṛte.
||2.7.43|| kumbhāt ||
||2.7.44|| asitādeś ca varṇataḥ ||
||2.7.45|| topadhātto nakāraś ca vā
||
- Dwivedi (1988) omits this sūtra.
||2.7.46|| udantād guṇavācinaḥ ||
- Dwivedi (1988) omits this sūtra.
||2.7.47|| bahvādibhyaḥ ||
||2.7.48|| bhuvo nityam ||
- Dwivedi (1988) omits this sūtra.
||2.7.49|| sakhyaśiśvoś ca ||
||2.7.50|| puṃyogāt tena ced ākhyā
||
- Dwivedi (1988) has puṃyogānte na
cedākhyā.
||2.7.51|| krītāt karaṇapūrvataḥ ||
- Dwivedi (1988) omits this sūtra.
||2.7.52|| pūtakratumanor ai ca ||
- Dwivedi (1988) omits this sūtra. The edition of the
Laghuvṛtti has °manor aiś ca
||2.7.53|| kutsitāgnivṛṣākapeḥ ||
- Dwivedi (1988) omits this sūtra.
||2.7.54|| duhituḥ putro vā
brahmasūtabhojograrājataḥ ||
- Dwivedi (1988) omits this sūtra.
||2.7.55|| jāter ayopadhād astrītaḥ
||
- Dwivedi (1988) omits this sūtra.
||2.7.56|| pākādyantāt tathaiva ca
||
- Dwivedi (1988) omits this sūtra.
||2.7.57|| iṇtaḥ ||
- Dwivedi (1988) omits this sūtra.
||2.7.58|| manuṣyajāter eḥ ||
- Dwivedi (1988) omits this sūtra. The edition of the
Laghuvṛtti has a typo: °jātoreḥ.
||2.7.59|| ūṅ utaḥ ||
||2.7.60|| paṅgukadrutaḥ ||
- Dwivedi (1988) omits this sūtra.
||2.7.61|| saphalakṣmaṇavāmāder ūroḥ
||
- Dwivedi (1988) reads it as
sahalakṣmaṇavāmāderūruḥ.
||2.7.62|| aupamyasaṃhitāt ||
||2.7.63|| bāhvantāc caiva saṃjñāyām ||
||2.7.64|| valopaḥ śvaśurasya ca ||
[Ākhyātaprakaraṇam]
[Parasmaipādaḥ]
||3.1.1|| atha parasmaipadāni nava ||
||3.1.2|| parāṇy ātmane ||
||3.1.3|| trīṇi trīṇi prathamamadhyamottamāḥ
||
||3.1.4|| yugapadvacane paraḥ puruṣāṇām
||
||3.1.5|| nāmni prayujyamāne 'pi prathamaḥ
||
||3.1.5|| yuṣmadi madhyamaḥ ||
||3.1.7|| asmady uttamaḥ ||
||3.1.8|| adāb dādhau dā ||
||3.1.9|| kriyābhāvo dhātuḥ ||
||3.1.10|| kāle ||
||3.1.11|| samprati vartamānā ||
||3.1.12|| smenātīte ||
||3.1.13|| parokṣā ||
||3.1.14|| bhūtakaraṇavatyaś ca ||
||3.1.15|| bhaviṣyati
bhaviṣyantyāśīśśvastanyaḥ ||
||3.1.16|| tāsāṃ svasaṃjñābhiḥ kālaviśeṣaḥ
||
||3.1.17|| prayogataś ca ||
||3.1.18|| pañcamy anumatau ||
||3.1.19|| samarthanāśiṣoś ca ||
||3.1.20|| vidhyādiṣu saptamī ca ||
||3.1.21|| kriyāsamabhihāre sarvakāleṣu
madhyamaikavacanaṃ pañcamyāḥ ||
||3.1.22|| māyoge 'dyatanī ||
||3.1.23|| māsmayoge hyastanī ca ||
||3.1.24|| vartamānā ti tas_ anti si thas_
tha mi vas_ mas_ te āte ante se āthe dhve e vahe mahe ||
||3.1.25|| saptamī yāt_ yātām_ yus_ yās_
yātam_ yāta yām_ yāva yāma īta īyātām_ īran_ īthās_ īyāthām_ īdhvam_ īya īvahi īmahi
||
||3.1.26|| pañcamī tu tām_ antu hi tam_ ta
āni āva āma tām_ ātām_ antām_ sva āthām_ dhvam_ ai āvahai āmahai ||
||3.1.27|| hyastanī di tām_ an_ si tam_ ta
am va ma ta ātām_ anta thās āthām_ dhvam_ i vahi mahi ||
||3.1.28|| evam evādyatanī ||
||3.1.29|| parokṣā aṭ_ atus_ us_ thal_
athus_ a aṭ_ va ma e āte ire se āthe dhve e vahe mahe ||
||3.1.30|| śvastanī tā tārau tāras_ tāsi
tāsthas_ tāstha tāsmi tāsvas_ tāsmas_ tā tārau tāras_ tāse tāsāthe tādhve tāhe tāsvahe
tāsmahe ||
||3.1.31|| āśīr yāt_ yāstām_ yāsus_ yās_
yāstam_ yāsta yāsam_ yāsva yāsma sīṣṭa sīyāstām_ sīran_ sīṣṭhās_ sīyāsthām_ sīdhvam_ sīya
sīvahi sīmahi ||
||3.1.32|| syasaṃhitāni tyādīni bhaviṣyantī
| syati syatas syanti syasi syathas_ syatha syāmi syāvas_ syāmas_ syate syete syante
syase syathe syadhve sye syāvahe syāmahe ||
||3.1.33|| dyādīni kriyātipattiḥ | syat_
syatām_ syan_ syas_ syatam_ syata syam_ syāva syāma syata syetām_ syanta syathās_
syethām_ syadhvam_ sye syāvahi syāmahi ||
||3.1.34|| ṣaḍ ādyāḥ sārvadhātukam ||
[Pratyayapādaḥ]
||3.2.1|| pratyayaḥ paraḥ ||
||3.2.2|| guptijkidbhyaḥ san ||
||3.2.3|| mānbadhdānśānbhyo dīrghaś
cābhyāsasya ||
||3.2.4|| dhātor vā karmaṇas tumantād
icchatinaikakartṛkāt ||
||3.2.5|| nāmna ātmecchāyāṃ yin ||
||3.2.6|| kāmya ca ||
||3.2.7|| upamānād ācāre ||
||3.2.8|| kartur āyiḥ salopaś ca ||
||3.2.9|| in kāritaṃ ca dhātvarthe ||
||3.2.10|| dhātoś ca hetau ||
||3.2.11|| curādeś ca ||
||3.2.12|| ini
liṅgasyānekākṣarasyāntyasvarāder lopaḥ ||
||3.2.13|| raśabda ṛto laghor vyañjanādeḥ
||
||3.2.14|| dhātor ekasvarād yaśabdaś
cekrīyitaṃ kriyāsamabhihāre ||
||3.2.15|| gupūdhūpavicchipaṇipaner āyaḥ
||
||3.2.16|| te dhātavaḥ ||
||3.2.17|| cakāskāspratyayāntebhya ām
parokṣāyām ||
||3.2.18|| nāmyāder gurumato 'nṛcchaḥ
||
||3.2.19|| āsidayyayidaridrābhyaś ca
||
||3.2.20|| uṣavidajāgṛbhyo vā ||
||3.2.21|| bhīhrībhṛhuvāṃ sārvadhātukavac
ca ||
||3.2.22|| āmaḥ kṛñ anuprayujyate ||
||3.2.23|| asbhuvau ca parasmai ||
||3.2.24|| sij adyatanyām ||
||3.2.25|| saṇ aniṭaḥ śiḍantān nāmyupadhād
adṛśaḥ ||
- The edition of the Laghuvṛtti reads the
sūtra as saṇṇ aniṭaḥ śiḍantān nāmyupapadhād adṛśaḥ.
||3.2.26|| śridrusrukamikāritānāntebhyaś
caṇ kartari ||
||3.2.27|| aṇ asuvacikhyātilipisicihvaḥ
||
- The edition of the Laghuvṛtti reads the
sūtra as aṇṇ asuvacikhyātilipisicihvaḥ.
||3.2.28||
puṣādidyutādyḷkārānubandhārtisartiśāstibhyaś ca parasmai ||
||3.2.29|| ijātmane padeḥ prathamaikavacane
||
||3.2.30|| bhāvakarmaṇoś ca ||
||3.2.31|| sārvadhātuke yaṇ ||
||3.2.32|| an vikaraṇaḥ kartari ||
||3.2.33|| divāder yan ||
||3.2.34|| nuḥ svādeḥ ||
||3.2.35|| śruvaḥ śṛ ca ||
||3.2.36|| svarād rudhādeḥ paro naśabdaḥ
||
||3.2.37|| tanāder uḥ ||
||3.2.38|| nā kryādeḥ ||
||3.2.39|| āna vyañjanāntād dhau ||
||3.2.40|| ātmanepadāni bhāvakarmaṇoḥ
||
||3.2.41|| karmavat karmakartā ||
||3.2.42|| kartari rucādiṅānubandhebhyaḥ
||
||3.2.43|| cekrīyitāntāt ||
||3.2.44|| āyyantāc ca ||
||3.2.45|| iññyajāder ubhayam ||
||3.2.46|| pūrvavat sanantāt ||
- The edition of the Laghuvṛtti reads the
sūtra as pūrvavat sannantāt.
||3.2.47|| śeṣāt kartari parasmaipadam
||
[Dvirvacanapādaḥ]
||3.3.1|| dvirvacanam
anabhyāsasyaikasvarasyādyasya ||
||3.3.2|| svarāder dvitīyasya ||
||3.3.3|| na nabadarāḥ saṃyogādayo 'ye
||
||3.3.4|| pūrvo 'bhyāsaḥ ||
||3.3.5|| dvayam abhyastam ||
||3.3.6|| jakṣādiś ca ||
||3.3.7|| caṇparokṣācekrīyitasananteṣu
||
- The edition of the Laghuvṛtti has caṇparokṣācekrīyitasannanteṣu.
||3.3.8|| juhotyādīnāṃ sārvadhātuke ||
||3.3.9|| abhyāsasyādi vyañjanam
avaśeṣyam ||
||3.3.10|| śiṭparo 'ghoṣaḥ ||
||3.3.11|| dvitīyacaturthayoḥ
prathamatṛtīyau ||
||3.3.12|| ho jaḥ ||
||3.3.13|| kavargasya cavargaḥ ||
||3.3.14|| na kavateś cekrīyite ||
||3.3.15|| hrasvaḥ ||
||3.3.16|| akāra ṛvarṇasya ||
||3.3.17|| dīrgha iṇaḥ parokṣāyām aguṇe
||
||3.3.18|| asyādeḥ sarvatra ||
||3.3.19|| tasmān nāgamaḥ parādir antaś cet
saṃyogaḥ ||
||3.3.20|| ṛkāre ca ||
||3.3.21|| aśnoteś ca ||
||3.3.22|| bhavater aḥ ||
||3.3.23|| nijivijiviṣāṃ guṇaḥ sārvadhātuke
||
||3.3.24|| bhṛñhāṅmāṅām it ||
||3.3.25|| artipipartyoś ca ||
||3.3.26|| sany avarṇasya ||
||3.3.27|| uvarṇasya
jāntassthāpavargaparasyāvarṇe ||
||3.3.28|| guṇaś cekrīyite ||
||3.3.29|| dīrgho 'nāgamāntasya ||
||3.3.30||
vancisransidhvansibhransikasipatipadiskandām anto nī ||
||3.3.31|| ato 'nto 'nusvāro
'nunāsikāntasya ||
||3.3.32|| japādīnāṃ ca ||
||3.3.33|| caraphalor uc ca parasyāsya
||
||3.3.34|| ṛmato rī ||
||3.3.35|| rirephau ca luki ||
||3.3.36|| alope samānasya sanval laghuni
caṇpare ||
||3.3.37|| dīrgho laghoḥ ||
||3.3.38|| at tvarādīnāṃ ca ||
||3.3.39|| gaṇer ī ca ||
||3.3.40|| ito lopo 'bhyāsasya ||
||3.3.41|| sani
mīmādārabhalabhaśakapatapadām is svarasya ||
||3.3.42|| āpnoter ī ||
||3.3.43|| danbher ic ca ||
||3.3.44|| digi dayateḥ parokṣāyām ||
[samprasāraṇapādaḥ]
||3.4.1|| saparasvarāyāḥ samprasāraṇam
antassthāyāḥ ||
||3.4.2||
grahijyāvayivyadhivaṣṭivyacipracchivraścibhrasjām aguṇe ||
||3.4.3|| svapivaciyajādīnāṃ yaṇparokṣāśīṣṣu
||
||3.4.4|| parokṣāyām abhyāsasyobhayeṣām
||
||3.4.5|| vyatheś ca ||
||3.4.6|| na veñśvyor aguṇe ca ||
||3.4.7|| svapisyamivyeñāṃ cekrīyite ||
||3.4.8|| svāpeś caṇi ||
||3.4.9|| grahisvapipracchāṃ sani ||
||3.4.10|| cāyaḥ kī cekrīyite ||
||3.4.11|| pyāyaḥ pī parokṣāyām ||
||3.4.12|| śvayater vā ||
||3.4.13|| kārite ca saṃścaṇoḥ ||
||3.4.14|| hvayater nityam ||
||3.4.15|| abhyastasya ca ||
||3.4.16|| dyutisvāpyor abhyāsasya ||
||3.4.17|| na samprasāraṇe samprasāraṇam
||
||3.4.18|| vaśeś cekrīyite ||
||3.4.19|| pracchādīnāṃ parokṣāyām ||
||3.4.20|| sandhyakṣarāntānām ākāro
'vikaraṇe ||
||3.4.21|| na vyayateḥ parokṣāyām ||
||3.4.22|| mīnātiminotidīṅāṃ
guṇavṛddhisthāne ||
||3.4.23|| sani ca dīṅaḥ ||
||3.4.24|| smijikrīṅām ini ||
||3.4.25|| sṛjidṛśor āgamo 'kāraḥ svarāt
paro dhuṭi guṇavṛddhisthāne ||
||3.4.26|| dīṅo yo 'ntaḥ svarādāv aguṇe
||
||3.4.27|| ālopo 'sārvadhātuke ||
||3.4.28|| iṭi ca ||
||3.4.29||
dāmāgāyatipibatisthāsyatijahātīnām īkāro vyañjanādau ||
||3.4.30|| āśiṣy ekāraḥ ||
||3.4.31|| ana us sijabhyastavidābhyo
'bhuvaḥ ||
||3.4.32|| icas talopaḥ ||
||3.4.33|| her akārād ahanteḥ ||
||3.4.34|| noś ca vikaraṇād asaṃyogāt
||
||3.4.35|| ukārāc ca ||
||3.4.36|| ukāralopo vamor vā ||
||3.4.37|| karoter nityam ||
||3.4.38|| saptamyāṃ ye ca ||
||3.4.39|| asyokāraḥ sārvadhātuke 'guṇe
||
||3.4.40|| rudhāder vikaraṇānta lopaḥ ||
||3.4.41|| aster ādeḥ ||
||3.4.42|| abhyastānām ākārasya ||
||3.4.43|| kryādīnāṃ vikaraṇasya ||
||3.4.44|| ubhayeṣām īkāro vyañjanādāv adaḥ
||
||3.4.45|| ikāro daridrāteḥ ||
||3.4.46|| lopaḥ saptamyāṃ jahāteḥ ||
||3.4.47|| dhuṭi hanteḥ sārvadhātuke ||
||3.4.48|| śāser idupadhāyā aṇvyañjanayoḥ
||
||3.4.49|| hanter ja hau ||
||3.4.50|| dāstyor e 'bhyāsalopaś ca ||
||3.4.51|| asyaikavyañjanamadhye 'nādeśādeḥ
parokṣāyām ||
||3.4.52|| thali ca seṭi ||
||3.4.53||
tṝphalabhajatrapaśranthigranthidanbhīnāṃ ca ||
||3.4.54|| na śasadadavādiguṇinām ||
||3.4.55|| svarādāv ivarṇo varṇāntasya
dhātor iyuvau ||
||3.4.56|| abhyāsasyāsavarṇe ||
||3.4.57|| nor vikaraṇasya ||
||3.4.58|| ya
ivarṇasyāsaṃyogapūrvasyānekākṣarasya ||
||3.4.59|| iṇaś ca ||
||3.4.60|| nor vakāro vikaraṇasya ||
||3.4.61|| juhoteḥ sārvadhātuke ||
||3.4.62|| bhuvo vo 'ntaḥ parokṣādyatanyoḥ
||
||3.4.63|| goher ūd upadhāyāḥ ||
||3.4.64|| duṣeḥ kārite ||
||3.4.65|| vāci tu virāge ||
||3.4.66|| mānubandhānāṃ hrasvaḥ ||
||3.4.67|| ici vā ||
||3.4.68|| janivadhyoś ca ||
||3.4.69|| odaudbhyāṃ yinnāyī svaravat
||
||3.4.70|| nāmyantānāṃ yaṇāyiyinnāśīś
cekrīyiteṣu ye dīrghaḥ ||
- The edition of the Laghuvṛtti has
nāmyantānāṃ yaṇṇāyiyinnāśīś cekrīyiteṣu ye
dīrghaḥ.
||3.4.71|| iṇo 'nupasṛṣṭasya ||
||3.4.72|| ṛta īdantaś
cvicekrīyitayinnāyiṣu ||
||3.4.73|| ir anyaguṇe ||
||3.4.74|| yaṇāśiṣor ye ||
- The edition of the Laghuvṛtti has
yaṇṇāśiṣor ye.
||3.4.75|| guṇo 'rtisaṃyogādyoḥ ||
||3.4.76|| cekrīyite ca ||
||3.4.77|| ghrādhmor ī ||
||3.4.78|| yiny avarṇasya ||
||3.4.79|| ader ghasḷ sanadyatanyoḥ ||
||3.4.80|| vā parokṣāyām ||
||3.4.81|| veño vayiḥ ||
||3.4.82|| hanter vadhir āśiṣi ||
||3.4.83|| adyatanyāṃ ca ||
||3.4.84|| iṇo gāḥ ||
||3.4.85|| iṅaḥ parokṣāyām ||
||3.4.86|| sanīṇiṅor gamiḥ ||
||3.4.87|| aster bhūr asārvadhātuke ||
||3.4.88|| bruvo vaciḥ ||
||3.4.89|| cakṣiṅaḥ khyāñ ||
||3.4.90|| vā parokṣāyām ||
||3.4.91|| ajer vī ||
||3.4.92|| adāder lug vikaraṇasya ||
||3.4.93|| juhotyādeś ca ||
||3.4.94|| vā cekrīyitasya ||
||3.4.95|| iṇsthādāpibatibhūbhyaḥ sicaḥ
parasmai ||
[guṇapādaḥ]
||3.5.1|| nāmyantayor dhātuvikaraṇayor guṇaḥ
||
||3.5.2|| nāminaś copadhāyā laghoḥ ||
||3.5.3|| ani ca vikaraṇe ||
||3.5.4|| karoteḥ ||
||3.5.5|| mideḥ ||
||3.5.6|| abhyastānām usi ||
||3.5.7|| na ṇakārānubandhacekrīyitayoḥ
||
||3.5.8|| abhyastasya copadhāyā nāminaḥ
svare guṇini sārvadhātuke ||
||3.5.9|| sani cāniṭi ||
||3.5.10|| adyatanyāśiṣoś cātmane ||
||3.5.11|| ṛdantānāṃ ca ||
||3.5.12|| sthādoś ca ||
||3.5.13|| bhuvaḥ sijluki ||
||3.5.14|| sūteḥ pañcamyām ||
||3.5.15|| dīdhīvevyoś ca ||
||3.5.16|| rudavidamuṣāṃ sani ||
||3.5.17|| nāmyantānām aniṭām ||
||3.5.18|| sarveṣām ātmane sārvadhātuke
'nuttame pañcamyāḥ ||
||3.5.19|| dvitvabahutvayoś ca parasmai
||
||3.5.20|| parokṣāyāṃ ca ||
||3.5.21|| sarvatrātmane ||
||3.5.22|| āśiṣi ca parasmai ||
||3.5.23|| saptamyāṃ ca ||
||3.5.24|| hau ca ||
||3.5.25|| tudāder ani ||
||3.5.26|| āmi vider eva ||
||3.5.27|| kuṭāder aninijaṭsu ||
||3.5.28|| vijer iṭi ||
||3.5.29|| vorṇoḥ ||
||3.5.30|| sthādor id adyatanyām ātmane
||
||3.5.31|| mucāder āgamo nakāraḥ svarād ani
vikaraṇe ||
||3.5.32|| masjinaśor dhuṭi ||
||3.5.33|| radhijabhoḥ svare ||
||3.5.34|| neṭi radher aparokṣāyām ||
||3.5.35|| rabhilabhor avikaraṇaparokṣayoḥ
||
||3.5.36|| hudhuḍbhyāṃ her dhiḥ ||
||3.5.37|| asteḥ ||
||3.5.38|| śā ca śāsteḥ ||
||3.5.39|| lopo 'bhyastād antinaḥ ||
||3.5.40|| ātmane cānakārāt ||
||3.5.41|| śete rid anter ādiḥ ||
||3.5.42|| vetteḥ samprati parasmai
vāḍādayaḥ ||
||3.5.43|| bruvaḥ pañcānām ādita āhiś ca
||
||3.5.44|| the thaś ca ||
||3.5.45|| ākārād aṭa au ||
||3.5.46|| ṝdantasyer aguṇe ||
||3.5.47|| ur oṣṭhyopadhasya ca ||
||3.5.48|| iny asamānalopopadhāyā hrasvaś
caṇi ||
||3.5.49|| na śāsvṛdanubandhānām ||
||3.5.50|| lopaḥ pibater ī cābhyāsasya
||
||3.5.51|| tiṣṭhater it ||
||3.5.52|| jighrater vā ||
[Anuṣaṅgapādaḥ]
||3.6.1|| anidanubandhānām aguṇe
'nuṣaṅgalopaḥ ||
||3.6.2|| naśabdāc ca vikaraṇāt ||
||3.6.3|| parokṣāyām
indhiśranthigranthidanbhīnām aguṇe ||
||3.6.4|| thali ca ||
||3.6.5|| danśisanjisvanjiranjīnām ani
||
||3.6.6|| asyopadhāyā dīrgho vṛddhir nāminām
inijaṭsu ||
||3.6.7|| sici parasmai svarāntānām ||
||3.6.8|| vyañjanāntānām aniṭām ||
||3.6.9|| asya ca dīrghaḥ ||
||3.6.10|| seṭo vā ||
||3.6.11|| vadavrajaralantānām ||
||3.6.12|| śvijāgror guṇaḥ ||
||3.6.13|| ūrṇoter vā ||
||3.6.14|| artisartyor aṇi ||
||3.6.15|| jāgarteḥ kārite ||
||3.6.16|| yaṇāśiṣor ye ||
- The edition of the Laghuvṛtti has
yaṇṇāśiṣor ye.
||3.6.17|| parokṣāyām aguṇe ||
||3.6.18|| ṛtaś ca saṃyogādeḥ ||
||3.6.19|| ṝdantānāṃ ca ||
||3.6.20|| ṛccha ṛtaḥ ||
||3.6.21|| śīṅaḥ sārvadhātuke ||
||3.6.22|| ayir ye ||
||3.6.23|| āyir icy ādantānām ||
||3.6.24|| śācchāsāhvāvyāveñpām ini ||
||3.6.25|| artihrīblīrīknūyīkṣmāyyādantānām
antaḥ po yalopo guṇaś ca nāminām ||
||3.6.26|| pāter lo 'ntaḥ ||
||3.6.27|| dhūñprīṇātyor naḥ ||
||3.6.28|| bhiyaḥ ṣug vā ||
||3.6.29|| sphāyer vādeśaḥ ||
||3.6.30|| ruheḥ po vā ||
||3.6.31|| śader agatau taḥ ||
||3.6.32|| hantes taḥ ||
||3.6.33|| hasya hanter ghir ini coḥ ||
||3.6.34|| luptopadhasya ca ||
||3.6.35|| abhyāsāc ca ||
||3.6.36|| jer giḥ sanparokṣayoḥ ||
||3.6.37|| ceḥ kir vā ||
||3.6.38|| saṇo 'llopaḥ svare 'bahutve
||
||3.6.39|| daridrāter asārvadhātuke ||
||3.6.40|| vraścimasjor dhuṭi ||
||3.6.41|| yany okārasya ||
||3.6.42|| ākārasyosi ||
||3.6.43|| sandhyakṣare ca ||
||3.6.44|| asteḥ sau ||
||3.6.45|| dīdhīvevyor ivarṇayakārayoḥ
||
||3.6.46|| asandhyakṣarayor asya te
tallopaś ca ||
||3.6.47|| nāmivyañjanāntād āyer ādeḥ
||
||3.6.48|| gamahanajanakhanaghasām
upadhāyāḥ svarādāv anaṇy aguṇe ||
||3.6.49|| kāritasyānāmiḍvikaraṇe ||
||3.6.50|| yasyāpatyasyāsvarapūrvasya yinn
āyīṣu ||
||3.6.51|| nalopaś ca ||
||3.6.52|| vyañjanād disyoḥ ||
||3.6.53|| yasyānany adhātoḥ ||
||3.6.54|| asya ca lopaḥ ||
||3.6.55|| sico dhakāre ||
||3.6.56|| dhuṭaś ca dhuṭi ||
||3.6.57|| hrasvāc cāniṭaḥ ||
||3.6.58|| iṭaś ceṭi ||
||3.6.59|| skoḥ saṃyogādyor ante ca ||
||3.6.60|| cavargasya kir asavarṇe ||
||3.6.61|| ho ḍhaḥ ||
||3.6.62|| dāder ghaḥ ||
||3.6.63|| naher dhaḥ ||
||3.6.64|| bhṛjādīnāṃ ṣaḥ ||
||3.6.65|| chaśoś ca ||
||3.6.66|| bhāṣitapuṃskaṃ puṃvad āyau
||
||3.6.67|| ād ātāmāthām āder iḥ ||
||3.6.68|| āte āthe iti ca ||
||3.6.69|| yāśabdasya ca saptamyāḥ ||
||3.6.70|| yāmyusor iyamiyusau ||
||3.6.71|| śamādīnāṃ dīrgho yani ||
||3.6.72|| ṣṭhivuklamvācamām ani ||
||3.6.73|| kramaḥ parasmai ||
||3.6.74|| gamiṣuyamāṃ chaḥ ||
||3.6.75|| paḥ pibaḥ ||
||3.6.76|| ghro jighraḥ ||
||3.6.77|| dhmo dhamaḥ ||
||3.6.78|| sthas tiṣṭhaḥ ||
||3.6.79|| mno manaḥ ||
||3.6.80|| dāṇo yacchaḥ ||
||3.6.81|| dṛśeḥ paśyaḥ ||
||3.6.82|| arter ṛcchaḥ ||
||3.6.83|| sarter dhāvaḥ ||
||3.6.84|| śadeḥ śīyaḥ ||
||3.6.85|| sadeḥ sīdaḥ ||
||3.6.86|| jā janer vikaraṇe ||
||3.6.87|| jñaś ca ||
||3.6.88|| pvādīnāṃ hrasvaḥ ||
||3.6.89|| ukārasya vṛddhir vyañjanādau
guṇini sārvadhātuke ||
||3.6.90|| ūrṇoter vā ||
||3.6.91|| guṇo hyastanyāṃ ca ||
||3.6.92|| tṛher iḍ vikaraṇāt ||
||3.6.93|| bruva īḍ vacanādiḥ ||
||3.6.94|| aster disyoḥ ||
||3.6.95|| sicaḥ ||
||3.6.96|| rudādibhyaś ca ||
||3.6.97|| ado 'ṭ ||
||3.6.98|| sasya se 'sārvadhātuke taḥ
||
||3.6.99|| aṇi vacer od upadhāyāḥ ||
||3.6.100|| asyates tho 'ntaḥ ||
||3.6.101|| śvayater aḥ ||
||3.6.102|| pateḥ paptiḥ ||
||3.6.103|| kṛpe ro laḥ ||
||3.6.104|| upasargasyāyatau ||
||3.6.105|| girateś cekrīyite ||
||3.6.106|| vā svare ||
||3.6.107|| tṛtīyāder ghaḍhadhabhāntasya
dhātor ādicaturthatvaṃ sdhvoḥ ||
||3.6.108|| lope ca disyoḥ ||
||3.6.109|| tathoś ca dadhāteḥ ||
[iḍāgamapādaḥ]
||3.7.1|| iḍāgamo 'sārvadhātukasyādir
vyañjanāder ayakārādeḥ ||
- The edition of the Laghuvṛtti has iḍāgamo 'sārvadhātukasyādi vyañjanāder
ayakārādeḥ.
||3.7.2|| snukramibhyāṃ ca parasmai ||
||3.7.3|| sārvadhātuke ca rudādeḥ ||
||3.7.4|| īśas se ||
||3.7.5|| īḍajanor dhve ca ||
||3.7.6|| se gamaḥ parasmai ||
||3.7.7|| hanṛdantāt sye ||
||3.7.8|| anjes sici ||
||3.7.9|| stusudhūñbhyaḥ parasmai ||
||3.7.10|| yamiraminamyādantānāṃ sir antaś
ca ||
||3.7.11|| smipūṅranjvaśūkṝgṝdṛdhṛpracchāṃ
sani ||
||3.7.12|| iṭo dīrgho graher aparokṣāyām
||
||3.7.13|| aniḍ ekasvarād ātaḥ ||
||3.7.14|| ivarṇād aśviśriḍīśīṅaḥ ||
||3.7.15|| uto 'yurunusnukṣukṣṇuvaḥ ||
||3.7.16|| ṛto 'vṛṅvṛñaḥ ||
||3.7.17|| śakeḥ kāt ||
||3.7.18|| pacivacisiciricivicimuceś cāt
||
||3.7.19|| praccheś chāt ||
||3.7.20|| yujirujiranji bhaji bhanji bhrasji bhuji yaji svanji masji tyaji sṛji nijiviji sanjer jāt ||
||3.7.21||
tudinudikṣudisvidyatividyativindativinatticchidibhidi śadisadipadiskandi hadyadi khider dāt ||
||3.7.22||
rādhirudhikrudhikṣudhibandhiśudhisidhyati budhi yudhivyadhisādher
dhāt ||
||3.7.23|| hanimanyater nāt ||
||3.7.24||
āpitapitipisvapivapiśapichupikṣipilipilupisṛpeḥ pāt ||
||3.7.25|| yabhirabhilabhibhyo bhāt ||
||3.7.26|| yamiraminamigamer māt ||
||3.7.27|| riśiruśikruśi viśi liśi diśidṛśispṛśimṛśidanśeḥ śāt ||
||3.7.28|| tviṣi puṣyatikṛṣi śliṣi dviṣi piṣiviṣiśiṣiśuṣituṣiduṣeḥ
ṣāt ||
||3.7.29|| vasatighases sāt ||
||3.7.30|| dahidihiduhimihi ruhilihi nahivaher hāt ||
||3.7.31|| grahaguhoḥ sani ||
||3.7.32|| uvarṇagupādibhyaś ca ||
||3.7.33|| bhuvaḥ sijluki ||
||3.7.34|| kṛ sṛ bhṛ vṛ studrusruśruva eva parokṣāyām ||
||3.7.35|| thaly ṛkārāt ||
||3.7.36|| kṛño 'suṭaḥ ||
||3.7.37|| suṭ samparyupebhyaḥ karotau
bhūṣaṇe samavāye ca ||
[dhuṭpādaḥ]
||3.8.1|| padānte dhuṭāṃ prathamaḥ ||
||3.8.2|| rasakārayor visṛṣṭaḥ ||
||3.8.3|| ghaḍhadhabhebhyas tathordho 'dhaḥ
||
||3.8.4|| ṣaḍhoḥ kas se ||
||3.8.5|| tavargasya ṣaṭavargāṭ ṭavargaḥ
||
||3.8.6|| ḍhe ḍhalopo dīrghaś copadhāyāḥ
||
||3.8.7|| sahivahor od avarṇasya ||
||3.8.8|| dhuṭāṃ tṛtīyaś caturthe ||
||3.8.9|| aghoṣeṣv aśiṭāṃ prathamaḥ ||
||3.8.10|| asya vamor dīrghaḥ ||
||3.8.11|| svarāntānāṃ sani ||
||3.8.12|| hanigamiṅor upadhāyāḥ ||
||3.8.13|| nāmino rvor akurucchuror
vyañjane ||
||3.8.14|| sasya hyastanyāṃ dau taḥ ||
||3.8.15|| ad dhātvādir
hyastanyadyatanīkriyātipattiṣu ||
||3.8.16|| svarādīnāṃ vṛddhir ādeḥ ||
||3.8.17|| avarṇasyākāraḥ ||
||3.8.18|| asteḥ ||
||3.8.19|| eter ye ||
||3.8.20|| na māmāsmayoge ||
||3.8.21|| nāmyantād dhātor
āśīradyatanīparokṣāsu dho ḍhaḥ ||
||3.8.22|| marjo mārjiḥ ||
||3.8.23|| dhātvādeḥ ṣaḥ saḥ ||
||3.8.24|| ṇo naḥ ||
||3.8.25|| nimittāt pratyayavikārāgamasthaḥ
siḥ ṣatvam ||
||3.8.26|| śāsivasighasīnāṃ ca ||
||3.8.27|| stautīnnantayor eva ṣaṇi ||
||3.8.28|| luglope na pratyayakṛtam ||
||3.8.29|| svaravidhiḥ svare
dvirvacananimitte kṛte dvirvacane ||
||3.8.30|| anubandho 'prayogī ||
||3.8.31|| śiḍ iti śādayaḥ ||
||3.8.32|| samprasāraṇaṃ yvṛto
'ntassthānimittāḥ ||
||3.8.33|| ar pūrve sandhyakṣare guṇaḥ
||
||3.8.34|| āruttare ca vṛddhiḥ ||