[Adhyāya 1: draft based on MS H 2023-10-22]
4.1.1
athāto dvivraṇīyaṃ cikitsitaṃ vyākhyāsyāmaḥ |
4.1.3
dvau vraṇau bhavataḥ | śarīrasamutthaś cāgantuś ca tayoḥ
śarīrasamuttho vātapittakaphaśoṇitasannipātanimitta āgantukaḥ
puruṣa mṛga paśu pakṣi vyāḍasarīsṛpa patanapīḍana prahārāgniviṣāsthi sakalakapālakhaḍga cakreṣu
paraśuśaktikuntādyāyudhaprahareṇābhighātanimittaḥ | tatra tulye
vraṇasāmānye dvikāraṇotthānaprayojanasāmarthyād dvivraṇīyaḥ ity
ucyate |
4.1.4
sarvvasminn eva cāgantau vraṇe tat kālam eva kṣatoṣmaṇaḥ |
prasṛtasyaupaśamārtham pittavacchītakriyāvibhāgaḥ | sandhānārthañ
ca madhughṛtopayoga iti | etad vikāraṇotthānaprayojanam
uttarakālan tu doṣopaplavaviśeṣād avasthāntaraviśeṣāḥ
śārīravat pratīkāraḥ |
4.1.5
doṣopaplavaviśeṣaḥ punaḥ samāsataḥ pañcadaśaprakāro bhavati |
yathokte vraṇapraśnādhyāye prasaraṇasāmarthyāc chaddhaś ceti
ṣoḍaśaprakāra ity ucyate |
4.1.6
tasya lakṣaṇaṃ dvividhaṃ | sāmānyalakṣaṇam viśeṣalakṣaṇañ ca |
tatra vraṇe vṛṇotīti vraṇaḥ |
viśeṣalakṣaṇampunarvvātādisvalakṣaṇaviśeṣaḥ |
4.1.7
tatra śyāvāruṇābhabhastanu
śītapicchilālpasrāvīrūkṣaścaṭacaṭāyanaśīlaḥ sphuraṇāyām
atodabhedavedanābahulo nirmmāṃsaś ceti vātāt || kṣiprajaḥ
pītanīlābhaḥ kiṃśukodakābhoṣṇasrāvī dāhapākavikārī
pītapiṭakājuṣṭaś ceti pittāt || pratataḥ kaṇḍubahulaḥ sthūloṣṭhaḥ
stavdhasirāsnāyujālāvanaddhaḥ kaṭhinaḥ pāṇḍvāvabhāso mandavedanaḥ
| śuklaśītasāndrapicchilāsrāvī guruś ceti kaphāt ||
pravālānalanicayaprakāśaḥ
kṛṣṇasphoṭapiṭakājālopacitasturaṃgasthānagandhī savedanaḥ |
pradhūpanaśīlo raktasrā vī pittaliṅgaś ceti raktāt ||
pratodadāhadhūpāyanaprāyaḥ pītāruṇābhastadvarṇṇasrāvī ceti
vātapittābhyāṃ || kaṇḍūyanaśīlaḥ sanistodavātrūkṣaḥ kharastaddho
muhurmmuhuḥ śītapicchalāsrāvī ceti vātaśleṣmābhyāṃ || guruḥ
sadāhoṣṇaḥ pītapāṇḍusrāvī ceti pittaśleṣmābhyāṃ ||
tanurūkṣastodabahulaḥ prasupta iva ca kṛṣṇāruṇā
bhastadvvarṇṇasrāvī ceti vātaśoṇitābhyāṃ || ghṛtamaṇḍābho
mīnadhāvanagandhīmṛdurvvisarppīkṛṣṇoṣṇasrāvī ceti pittaśoṇitābhyāṃ
|| rakto gurusnigdhaḥ kaṇḍūprāyaḥ picchilaḥ saraktasrāvī ceti
śleṣmaśoṇitābhyāṃ | sphuraṇatodadāhadhūmāyanaprāyaḥ
pītatanuraktasrāvī ceti vātapittaśoṇitebhyaḥ ||
kaṇḍūsphuraṇacumucumāyamānaprāyaḥ pāṇḍutanuraktasrāvī ceti
vātaśleṣmaśoṇitebhyaḥ || dāhapākarāgakaṇḍūprāyaḥ
pāṇḍūraktapītāsrāvī ceti pittaśleṣmaśoṇitebhyaḥ ||
vividhadoṣavarṇṇavedanāsrāvaviśeṣopetaḥ pavanapittakaphebhyaḥ ||
nirddarśakanirmmathanasphuraṇatodadāhapākarāgakaṇḍūvāṃsvāpabahulo
nānāvidhavarṇṇavedanāsrāvaviśeṣopetaḥ pavanapittakaphaśoṇitebhya
iti || jihvātalābho mṛdu ślakṣṇaḥ snigdho vigatavedanaḥ
suvyavasthito nirāsrāvaś ceti śuddho vraṇaḥ |
4.1.8
tasyaitasya vraṇasya ṣaṣṭirupakramā bhavanti | tad
yathāpatarpaṇamālepanaḥ pariṣeko 'bhyaṅgaḥ svedo vimlāyanam
upanāho visrāvaṇaṃ sneho vamanam virecanaṃ | cchedyaṃ
bhedyandāraṇaṃ lekhya meṣyamāhāryaṃ vyadhyaṃ sevyaṃ pīḍanaṃ
sandhānam visrāvyaṃ śoṇitasthāpanannirvvāpaṇa mūtkārikā kaṣāyo
varttiḥ kalkaḥ sarppistailam piṇḍīkaraṇaṃ rasakriyācūrṇṇam
vraṇadhūpanamutsādanamavasādanaṃ mṛdukarmma dāruṇakarmma
kṣārakarmmāgnikarmma kṛṣṇakarmma pāṇḍūkarmma
samavarṇṇalomasañjananaṃ lomasaṃharaṇaṃ
bastikarmmottarabastikarmma vandhena patradānaṃ krimighnaṃ
vṛṃhaṇam viṣaghnaṃ śirovirecanannasyaṃ kavaladhāraṇaṃ dhūpo
madhusarppiryantram āhāro rakṣāvidhānam iti
4.1.9
teṣu kaṣāyo varttiḥ kalkaḥ sarppistailaṃ rasakriyācūrṇṇam iti |
śodhanaropaṇāni | evam ete ṣaṣṭirupakramā bhavanti || teṣv aṣṭau
śastrakṛtyāḥ śoṇitasthāpanaṃ kṣārāgniryantram āhāro rakṣāvidhānam
ity uktāḥ |
snehasvedavamanavirecanavastyuttarabastividhānaśirovirecanarakṣāgninasyadhūmanakavalavidhānāny
uttaratra vakṣyāmaḥ | yad anyad avasiṣṭam upakramajātaṃ tad atra
vakṣyate |
4.1.10
tatra ṣaḍvidhaḥ prādiṣṭaḥ śophastasyaikādaśopakramā bhavanti |
apatarppaṇādayo virecanāntāḥ | viśeṣeṇa vraṇapratīkāre varttante
vraṇabhāvam upagatasya na virudhyante śeṣās tu prāyeṇa
vraṇapratīkārahetava eva |
4.1.11
apatarppaṇa ādya upakrama eṣa sarvvaśophānāṃ sāmānyataḥ
pradhānatamaś ca || bha ||
4.1.12
doṣocchrāyopaśāntyarthandoṣānaddhasya dehinaḥ |
avekṣya doṣaṃ prāṇañ ca kāryaṃ syādapatarppaṇaṃ ||
4.1.13
taddhimārutakṣuttṛṣṇā mukhaśoṣasramānvite |
kāryaṃ na vālavṛddhe vā na garvbhiṇyāṃ na durvvale ||
4.1.14
śopheṣūtthitamātreṣu vraṇeṣūgrarujeṣu ca |
yathoktairauṣadhairllepaṃ pratyekāṃśyena kārayet ||
4.1.15
yathā prajvalite veśmanyambhasā pariṣecanaṃ |
kṣipraṃ praśamayatyagnimevamālepanaṃ rujaḥ ||
4.1.16
prahlādane śodhane ca śophasya haraṇe tathā |
utsādane ropane ca lepaḥ syāt tu tadarthakṛt ||
4.1.17
vātaśephe tu vedanopaśamārthaṃ
sarppistailadhānyāmlamāṃsarasavātaharauṣadhaniḥkvāthairaśītaiḥ
pariṣekaṃ kurvvīta | pittaraktābhighātaviṣanimitteṣu
kṣīravṛkṣakṣīraśarkkarodakakekṣurasaghṛtamadhurauṣadhaniḥkvāthairanuṣṇaiḥ
| śleṣmaśophe tu
tailamūtrakṣārodakasurāśuktakaphaghnauṣadhaniḥkvāthairaśītair
4.1.18
yathāmvubhiḥ sicyamānaḥ śāntimagnirnniyacchati |
doṣāgnirevaṃ sahasā pariṣekeṇa śāmyati ||
4.1.19
abhyaṅgas tu doṣam ālocyopayukto doṣopaśamo mṛdutāṃ ca karoti
|
4.1.20
svedavimlāpanādīnāṃ kriyāṇāṃ prāk sa ucyate |
paś cāt karmmasu cādiṣṭaḥ sa tu visrāvaṇādiṣu ||
4.1.21
rujāvatāndāruṇānāṅkaṭhinānāntathaiva ca |
śophānāṃ svedanaṃ kāryaṃ ye cāpyevamvidhā vraṇāḥ ||
4.1.22
sthirāṇāṃ rujatāmmandaṃ kāryaṃ vimlāpanambhavet |
abhyajya svedayitvā ca veṇunāḍyā tataḥ śanaiḥ ||
4.1.23
vimarddayed bhiṣakprājñastalenāṅguṣṭhakena vā |
śophayor upanāhan tu kuryādāmavidagdhayoḥ ||
4.1.24
praśāmyaty avidagdhas tu vidagdhaḥ pākameti ca |
nivarttate na yaḥ śopho virekāntair upakramaiḥ ||
4.1.25
tatra saṃpācanadravyāṇyāhṛtyoktāni pivya ca |
dadhitakrasurāśuktadhānyāmlairyojayed bhiṣak ||
4.1.26
snigdhāni lavaṇī kṛtvā pacedutkārikāntataḥ |
sairaṇḍapatrayā śophannāhayed uṣṇayā tayā ||
4.1.27
hitaṃ saṃbhojanañcāpi pākāya vimukho yadi |
vedanopaśamārthāya tathā pākabhayāya ca ||
4.1.28
acirotpatite śophe kuryāc choṇitamokṣaṇaṃ |
saśophe kaṭhine dhyāme sarakte vedanāvati ||
4.1.29
saṃravdhe viṣame cāpi vraṇe viśrāvaṇaṃ hitaṃ |
4.1.30
sopadravādravāṇāṃ rūkṣāṇāṅkṛśānāṃ vraṇaśoṣiṇāṃ ||
4.1.31
yathā svauṣadhasaṃsiddhaṃ snehapānamvidhīyate |
utsannamāṃsaśophe tu kaphe duṣṭe viśeṣataḥ ||
4.1.32
saṃsṛṣṭadhyāmarudhire vraṇe praccharddanaṃ hitaṃ |
vātapittapraduṣṭeṣu dīrghakālānuvandhiṣu ||
4.1.33
virecanampraśaṃsanti vraṇeṣu vraṇakovidāḥ |
apākavatsurogeṣu kaṭhineṣu sthireṣu ca ||
4.1.34
snāyukothādiṣu tathā cchedanaṃ prāptam ucyate |
antaḥ pūyeṣv avaktreṣu tathaivotsaṅgavatsv api||
4.1.35
gatimatsu ca rogeṣu bhedanamprāptamucyate |
vālavṛddhakṣatakṣīṇabhīrūṇāṃ yoṣitām api ||
4.1.36
marmmopari ca jāteṣu rogeṣūktañ ca dāruṇaṃ |
supakve piṇḍite śophe pīḍanair upapīḍite ||
4.1.37
pākoddhateṣu doṣeṣu tat tu kāryam vijānatā |
supiṣṭairdāraṇadravyaiḥ ṛtakṣāraṇa vā punaḥ ||
4.1.38
kaṭhinasthūlavattauṣṭhān dīryamānān punaḥ punaḥ |
kaṭhinātsannamāṃsām̐ś ca lekhanair ācared bhiṣak ||
4.1.39
samaṃ likhetsulikhitaṃ likhen niravaśeṣataḥ |
carmmaṇān tu pramāṇena samaṃ śastreṇa saṃlikhet ||
4.1.40
kṣaumaṃ plotaṃ picuṃ phenaṃ yāvaśūkaṃ sasaindhavaṃ |
karkaśāni ca patrāṇi lekhanārthe pradāpayet ||
4.1.41
nāḍīvraṇaṃ śalyagarvbham unmārgyutsaṃginaṃ śanaiḥ |
karīravālāṅgulibhir eṣaṇyā veśayed bhiṣak ||
4.1.42
netravarmmagudābhyāsagatyo vaktrāḥ saśoṇitāḥ |
cuccūpotakajaiḥ ślakṣṇaiḥ karīrair eṣayed bhiṣak ||
4.1.43
saṃvṛtāvivṛtāsyeṣu vraṇeṣu matimānbhiṣak |
yathoktamāharecchalyaṃ prāptoddharaṇalakṣaṇaiḥ ||
4.1.44
roge vyadhanasādhyeṣu yathādeśaṃ pramāṇataḥ |
śastraṃ nidadhyād doṣañ ca srāvayet kīrttitantathā ||
4.1.45
apākopadrutā ye ca māṃsasthāvivṛtāś ca ye |
teṣu kāryaṃ yathoddiṣṭaṃ sevyaṃ sandhānam eva ca ||
4.1.46
pūyagarvbhānanudvārān vraṇānmarmmagatānapi |
yathoktaiḥ pīḍanadravyaiḥ samantātpratipīḍayet ||
4.1.47
śuṣyamāṇamupekṣeta pradehampīḍanamprati |
na cāpi mukhamālimpettathādoṣaḥ prasicyate ||
4.1.48
tais tair nnimittair bbahudhā śoṇite prasrute bhṛśaṃ |
kāryaṃ yathoktaṃ vaidyena śoṇitasthāpanambhavet ||
4.1.49
dāhapākajvaravatāṃ vraṇānāmpittakopataḥ |
raktena cābhibhūtānāṃ kāryannirvvāpaṇambhavet ||
4.1.50
yathoktaiḥ śītaladravyaiḥ kṣīrapiṣṭair ghṛtāplutaiḥ |
dihyeta vahalāṃ sekāṃ suśītāñ cāvacārayet ||
4.1.52
vātābhibhūte valayāḥ kākolyādīgaṇe tathā |
snaihikeṣu ca vījeṣu kuryād utkārikāṃ śubhāṃ ||
4.1.53
yeṣāṃ svedanaṅkāryaṃ sthirāṇāmvedanāvatāṃ |
durggandhānāṃ kledavatāṃ picchilānāntathaiva ca ||
4.1.54
kaṣāyaṃ śodhanaṅkāryaṃ śodhanaiḥ prāgudīritaiḥ |
antaḥpūyānaṇumukhān gambhīrā māṃsasaṃśritān ||
4.1.55
śodhanadravyayuktābhir vvarttibhiḥ samupāyaret |
putimāṃsapraticchannāṃ mahādoṣānudīritaiḥ ||
4.1.56
varttidravyaiḥ kalkakṛtairyathālābhena śodhayet |
pittapraduṣṭāṃ gaṃbhīrāndāhapākaprapīḍitāṃ ||
4.1.57
kārppāsīphalamiśreṇa yuñjyācchodhanasarppiṣā |
utsannamānsānasnigdhānalpasrāvānnṛṇāmvraṇān ||
4.1.58
sarṣapasnehayuktena dhīmāntaile śodhayet |
vraṇānāṃ sthiramāṃsānānduḥśodhyānāntathaiva ca |
4.1.59
rasakriyāṃ śodhanīyāṅ kuryād dravyair udīritaiḥ ||
kaṣāye vidhivatteṣāṃ kṛte cāpi srite vudhaḥ |
4.1.60
surāṣṭrajāṃ sakāśīsāṃ dadyāc cāpi manaḥśilāṃ ||
haritālañcamatimān tatastānavacārayet |
4.1.61
mātuluṅgarasopetāḥ sakṣaudrāḥ supramardditāḥ ||
vraṇeṣu dattā tiṣṭhet tu trīm̐mtrīm̐ś ca divasān parān |
4.1.62
medopasṛṣṭāndurggandhāṃ gambhīrāñcūrṇṇaśodhanaiḥ |
upācaredbhiṣakprājñaḥ śūkṣmaiḥ śodhanabastijaiḥ |
4.1.63
śuddhalakṣaṇasaṃyukte kaṣāyaṃ ropaṇaṃ hitaṃ ||
tatra kāryaṃ yathoddiṣṭairddravyairvvaidyena jānatā |
4.1.64
avedanānāṃ śuddhānāṃ gambhīrāṇāntathaiva ca ||
hitāḥ saṃropaṇāvarttya vatyaṅgairopaṇaiḥ kṛtāḥ |
4.1.65
apetapūtimāṃsānāṃ māṃsasthānāmarohatāṃ ||
kalkasturopaṇaḥ kāryastilajo madhusaṃyutaḥ |
4.1.66
sa mādhuryāttathaivoṣṇyātsnehāccānilanāśanaḥ ||
kaṣāyabhāvātmādhuryāttiktatvāc cāpi pittahā |
4.1.67
auṣṇyātkaṣāyabhāvāc ca tiktatvāc ca kaphe hitaḥ ||
śodhayed ropayec cāpi yuktaḥ śodhanaropaṇaiḥ |
4.1.68
nimvapatramadhubhyāntu yuktaḥ saṃśodhanaḥ smṛtaḥ ||
pūrvvābhyāṃ sarppiṣā cāpi yuktaś cāpyuparopaṇe |
4.1.69
tilavadyavakalkan tu kecid āhur mmanīṣiṇaḥ ||
avidagdhaṃ praśamayed vidagdham vāpi pācayet |
4.1.70
pakvañ ca bhindyādbhinnaś ca śodhayed ropayīta ca ||
pittaraktaviṣāgantūn gambhīrān api ca vraṇān |
4.1.71
ropayed ropaṇīyena kṣīrasiddhena sarppiṣā ||
kaphavātārdditānān tu vraṇānāntailaropaṇaṃ |
4.1.72
kuryāt tatra yathokteṣu dravyeṣu matimān bhiṣak ||
avyadhyānāñcalasthānāṃ śuddhānāñ ca praduṣyatāṃ |
4.1.73
dviharidrāyutāṃ kuryād ropaṇīyai rasakriyā ||
samānāṃ sthiramāṃsānāṃ tvaksthānāñcūrṇṇaropaṇaṃ |
4.1.74
prāptamvidadhyāt matimān prāk sa ukto vidhiryathā ||
śodhano ropaṇaś caiva vidhir yo yam prakīrttitaḥ |
4.1.75
sarvvavraṇānāṃ sāmānye nokto doṣaviśeṣataḥ ||
eṣa āgamasiddhatvāt tathaiva phaladarśanāt |
4.1.76
mantravatsaṃprayoktavyo na mīmāṃsyaḥ kathaṃcana ||
svavuddhyā vibhajedyuktyā kaṣāyādiṣu yogavit |
4.1.77
doṣocchrāyeṇauṣadhāni yānyuktāni purā mayā ||
ādye dve pañcamūlyau tu gaṇo yaś cānilāpahaḥ |
4.1.78
sa vātaduṣṭe deyas tu kaṣāyādiṣu saptasu ||
nyagrodhādigaṇo yas tu kākolyādiś ca yo gaṇaḥ |
4.1.79
tau pittaduṣṭe dātavyau kaṣāyādiṣu saptasu |
āragvadhādiś ca gaṇo yaścoṣṇaḥ parikīrttitaḥ |
4.1.80
tau deyau kaphaduṣṭe tu saṃsṛṣṭe saṃyutāgaṇāḥ ||
vātopasṛṣṭānugrarujān sāsrāvānapi ca vraṇān |
4.1.81
sakṣaumayavasarppirvbhirddhūpanāṅgais tu pūrayet |
pariśuṣkālpamāṃsānāṃ gambhīrāṇāntathaiva ca |
4.1.82
kuryād utsādanīyāni sarppīṃṣyālepanāni ca ||
māṃsādānāñ ca māṃsāni bhakṣayed vidhivannaraḥ |
4.1.83
viśuddhamanasastasya māṃsammāṃsena varddhate ||
utsannamṛdumāṃsānāṃ vraṇānāmavasādanaṃ |
4.1.84
kuryād dravyair yaktais tu cūrṇṇitairmmadhunā saha ||
kaṭhinānāmamāṃsānāṃ duṣṭānāṃ mātariśvanā |
4.1.85
mṛdvī kriyā vidhātavyā śoṇitañcāpi mokṣayet ||
vātaghnauṣadhasaṃyuktaiḥ snehasvedau ca kārayet |
4.1.86
mṛdutvamāśurohañ ca gāḍhavandhaṅkaroti hi ||
vraṇeṣu mṛdumāṃseṣu dāruṇīkaraṇaṃ hitaṃ |
dhavapriyaṃgvaśokānāṃ rohiṇyāś ca tvacas tathā ||
4.1.87
triphalāpuṣpakāsīse tathāsarjjarasaṃ samaṃ |
kṛtvā sūkṣmāṇi cūrṇṇāni vraṇaṃ tairevacūrṇṇayet ||
4.1.88
utsannamānsān kaṭhinān kaṇḍūyuktām̐ścirotthitān |
duḥśodhanīyām̐ś ca tathāśodhayet kṣārakarmmaṇā ||
4.1.89
sravato 'śmarijānmūtraṃ yecānye raktavāhinaḥ |
saṃdhī niḥśeṣataścchinnān sādhayed agnikarmmaṇā ||
4.1.90
durūḍhatvāt tu śuklānāṃ kṛṣṇakarmma hitam bhavet |
4.1.93
bhallātakavidhānena sā ca snehān prayojayet ||
4.1.94
ye ca kecitphalasnehā vidhānanteṣu vakṣyate ||
durūḍhatvāt tu kṛṣṇānāṃ hitā pāṇḍukriyā bhavet |
4.1.95
saptarātrasthitaṃ kṣīre vārkkare rohiṇīphalaṃ ||
tenaiva piṣṭvā suślakṣṇaṃ kṛṣṇampāṇḍūkaraṃ smṛtaṃ |
4.1.96
navaṃ kapālikācūrṇṇaṃ vaidalaṃ sarjjam eva ca ||
kāsīsamadhukaṃ caiva kṣaudrāktaṃ lepane hitaṃ |
4.1.97
kukkuṭāṇḍakapālāni katakaṃ madhurantathā ||
tathā samudramaṇḍūkī maśicūrṇṇañ ca dāpayet |
4.1.98
kapitthānmānsamuddhṛtya mūtreṇājasya pūrayet |
kāsīsaṃ rocanā caiva haritālammanaḥ śilā ||
4.1.99
veṇunirllekhanañcaiva prapunāṭañ ca dāpayet |
adhastādarjjunasyaitanmāṃsaṃ bhūmau nidhāpayet ||
4.1.100
māsādūrddhantatastena kṛṣṇamālepayed vraṇaḥ ||
4.1.101
hastidantamasīṃ kṛtvā mukhyañcaiva rasāñjanaṃ |
romāṇyanena jāyante tūrṇṇaṃ pāṇitaleṣv api ||
4.1.102
catuṣpadānāntvagromanakhaśṛṅgāsthibhasmanā |
tailāktā cūrṇṇitā bhūmirbhavedromaruhā punaḥ ||
4.1.103
kāsīsannaktamālasya pallavām̐ś cāpi saṃharet |
kapittharasapiṣṭāni romasañjananamparaṃ ||
4.1.104
romākīrṇṇo vraṇo yas tu na samyaguparohati |
kṣurakarttari sandaṃśais tasya lomāni nirharet ||
4.1.105
śaṃkhacūrṇṇañ ca bhāgauṣṭau haritālaṃ ca bhāgikaṃ |
śuktena saha piṣṭan tu romaśātanam uttamaṃ ||
4.1.106
tailaṃ bhallātakasyātha snuhīkṣīrantathaiva ca |
vimṛdyaikatra dātavyaṃ romaśātanam uttamaṃ ||
4.1.109
vātaduṣṭo vraṇo yastu rūkṣasyātyarthavedanaḥ |
adhaḥkāye viśeṣeṇa tatra bastir vidhīyate ||
4.1.110
mūtrāghāte mūtradoṣe śukradoṣe tathaiva ca |
tathaivārttavadoṣeṣu bastir apy uttaro hitaḥ ||
4.1.111
vraṇaḥ śudhyabhivandhena mṛdutvañ copagacchati |
rohaty api ca niḥsaṅgāttasmād vandhaḥ praśasyate ||
4.1.112
sthirāṇāmalpamāṃsānāṃ raukṣyādanuparohatāṃ |
patradānam bhavet kāryaṃ yathādoṣaṃ yathart tu ca ||
4.1.113
eraṇḍabhūrjjapūtīkakāśmaryāṇāñ ca vātajaḥ |
patramāśvavalaṃ yac ca haridrāpatram eva ca ||
4.1.114
patrāṇi kṣīravṛkṣāṇāmaudakānāntathaiva ca |
dūṣite raktapittābhyāmvraṇe dadyādvicakṣaṇaḥ ||
4.1.115
pāṭhāmūrvvāś ca gandhānāṃ kākamācīharidrayoḥ |
patraṃ śukanasāyāś ca yojayet kaphaje vraṇe ||
4.1.116
akarkkaśamavicchinnamajīrṇṇamviṣavarjjitaṃ |
ajan tu jagdham mṛdu ca patraṃ guṇavad ucyate ||
4.1.117
sneham auṣadhasāram vā paṭṭapatrāntarīkṛtaṃ |
tad dadāti yatas tasmād auṣadhopari dāpayet ||
4.1.118
śītoṣṇajananārthāya snehasaṃgrahaṇāya ca |
dattauṣadheṣu dātavyam patraṃ vaidyena jānatā ||
4.1.119
makṣikāvraṇamāgatya nikṣipanti yadā krimiṃ |
śvayathurvbhakṣite tais tu jāyate bhṛśadāruṇaṃ ||
4.1.120
tīvrā rujo vicitrāś ca raktasrāvaṃ sravedapi |
svasurasādihitas tatra dhāvane pūraṇe tathā ||
4.1.121
saptaparṇṇakarañjārkka nimvarājādanatvacaḥ |
gomūtrapiṣṭā ca hitāḥ sekaḥ kṣārodakena vā ||
4.1.122
vraṇaṃ pracchādayitvā ca māṃsapeṣyām vinirharet |
viṃśati krimijātīm̐s tu vakṣyāmy upari bhāgaśaḥ ||
4.1.123
dīrghakāturāṇān tu kṛṣāṇām vraṇaśoṣiṇāṃ |
vṛṃhaṇīyo vidhiḥ kāryaḥ so 'pyagnim parirakṣatā ||
4.1.124
viṣaduṣṭasya vijñānaṃ viṣaniścayam eva ca |
cikitsitantu vakṣyāmi taṅkalpeṣu vibhāgaśaḥ ||
4.1.125
kaṇḍūmantaḥ saśophaś ca jatrūṇopari ye vraṇāḥ |
śirovirecanaṃ teṣu vidheyaṃ vakṣyate tathā ||
4.1.126
rujāvanto 'nilāviṣṭā rūkṣā ye corddhvajatrujāḥ |
vraṇeṣu teṣu karttavyaṃ nasyaṃ snehena jānatā ||
4.1.127
doṣam pracyāvaṇārthāya rujādāhakṣayāya ca |
jihvādantasamutthasya haraṇārtham malasya ca ||
4.1.128
śodhano ropaṇaś caiva vraṇasya mukhajasya vai |
uṣṇo vā yadi vā śītaḥ kavalagraha iṣyate ||
4.1.129
ūrddhvajatrugatān trāgān vraṇān vā kaphavātajān |
śophāsrāvarujāyuktān dhūmapānair upācaret ||
4.1.130
kṣatoṣmaṇāṃ nigrahārthaṃ sandhānārthantathaiva ca |
sadyovraṇeṣvāyateṣu madhusarppirvvidhīyate ||
4.1.131
avagāḍhastvaṇumukhā ye vraṇāḥ śalyapīḍitāḥ |
nivṛttahastoddharaṇā yantraṃ teṣu vidhīyate ||
4.1.132
laghumātro laghuś caiva snigdhāṣṇo vahnidīpanaṃ |
sarvvavraṇibhyo deyas tu sadāhāram vijānatā ||
4.1.133
niśācarebhyo rakṣyas tu nityam eva kṣatāturaḥ |
rakṣāvidhānair uddiṣṭaiḥ sadā cāpi pravakṣyate ||
4.1.134
ṣaṇmūloṣṭaparigrāhī pañcalakṣaṇalakṣitaḥ |
ṣaṣṭyāvidhānaiḥ prāpnoti caturvbhiḥ sādhyate vraṇaḥ ||
4.1.135
alpagranthaṃ mṛgayatā yogo yo 'lpauṣadhaḥ kṛtaḥ |
dravyāṇāṃ tu samānānāntatra vāyo na duṣyati ||
4.1.136
prasaṃgābhihito yo vā bahudurllabhabheṣajaḥ |
yathopapatyā tatrāpi kāryam eva cikitsitaṃ ||
4.1.140
vraṇakriyāsvimāsveva samāsoktās tu yā kriyā |
bhūyo 'bhidhāsyāmy upari tathā sadyovraṇeṣu tā iti ||
|| dvivraṇīyaṃ cikitsitaṃ prathamaḥ ||
[Adhyāya 2]
4.2.1
athātaḥ sadyovraṇacikitsitaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
4.2.3
dhanvantarir ddharmmabhṛtām variṣṭho vāgvidām varaḥ |
viśvāmitrātmajam ṛṣiṃ śiṣyaṃ suśrutam anvaśāt ||
4.2.4
nānādhārāmukhaiḥ śastrair nnānāsthānani pātitaiḥ |
bhavaṃti nānākṛtayo vraṇās tām̐s tva nibodha me ||
4.2.5
āyatāś caturasrāś ca tryasrā muṇḍalinas tathā |
arddhacandrapratīkāśā viśālāḥ kuṭilās tathā ||
4.2.6
śarāvanimnamadhyāś ca yavamadhyās tathāpare |
evam prakārākṛtayo bhavanty āgantavo vraṇāḥ ||
4.2.7
doṣajā vā svayambhinnā na tu vaidyanimittajāḥ |
vraṇākṛtijño hi bhiṣak na moham upagacchati ||
4.2.8
durddarśaneṣv api bhṛśaṃ vraṇeṣu vikṛteṣv api |
anekākṛtir āgantuḥ sa bhiṣagbhiḥ purātanaiḥ ||
4.2.9
samāsato lakṣaṇataḥ ṣaḍvidhaḥ parikīrttitaḥ |
chinnam bhinnan tathā viddhaṃ kṣatam picitam eva ca ||
4.2.10
ghṛṣṭam āhus tathā ṣaṣṭhan teṣām vakṣyāmi lakṣaṇaṃ ||
tiryakcīno mṛdur vvāpi so vraṇas tv āyato bhavet |
4.2.11
gātrapātī na vā tad dhi chinnalakṣaṇam ucyate ||
śaktikunteṣukhaḍgādiviṣāṇair āśayor hataḥ |
4.2.12
yat kiñcit sravate tad dhi bhinnalakṣaṇam ucyate ||
sthānāny āmāgnipakvānām mūtrasya rudhirasya ca |
4.2.13
hṛduṇḍukaḥ phupphusaś ca koṣṭham ity abhidhīyate ||
tasmin bhinne raktapūrṇṇe jvaro dāhaś ca jāyate |
4.2.14
mūtramārggagudāsyebhyo raktaṃ ghrāṇāc ca gacchati ||
mūrcchādhmānatṛṣāśvāsas tv abhaktacchanda eva ca |
4.2.15
viṇmūtravātasaṅgañ ca svedāsrāvo kṣiraktatā ||
lohagandhitvam āsyasya gātradaurggandham eva ca |
hṛcchūlaṃ pārśvayoś cāpi viśeṣaṃ cātra me śṛṇu
||
āmāśayasthe rudhire rudhiraṃ charddayaty api |
ādhmānam atimātraṃ ca śūlaṃ ca bhṛśadāruṇam ||
pakvāsayagate cāpi rujā gauravam eva ca |
adhaḥkāye viśeṣeṇa śītatā ca bhavanti hi ||
sūkṣmāsyaṃ śalyābhihataṃ yadagandhāsayam vinā |
uttuṇḍitan nirgatam vā tadviddham iti nirddiśet
||
nāticchinnan nātividdham ubhayor llakṣaṇānvitam |
viṣamavraṇasaṃgo yaṃ
prahārapīḍanābhyān tu yadaṅgam pṛthutāṃ gataṃ |
sāsthi tat piccitam vidyāt majjāraktapariplutaṃ
||
gharṣaṇād abhighātād vā yad aṅgam vigatatvacaṃ |
ūṣāsrāvānvitan tan tu ghṛṣṭam ity abhidhīyate
||
chinne bhinne tathā viddhe kṣate vāsṛgatisrave |
raktakṣayād atra rujāḥ karoti pavano bhṛśaṃ ||
snehapānaṃ hitan tatra tatseko vihitas tathā |
4.2.25
veśavāraiḥ sakṛśaraiḥ susnigdhaś copanāhataṃ |
dhānyasvedāṃś ca kurvīta snigdhānyālepanāni ca ||
4.2.26
vātaghnauṣadhasiddhaiś ca snehair bastir vidhīyate ||
piccite ca vighṛṣṭe ca nātisravati śoṇitaṃ |
4.2.27
tasmin na gachati bhṛśaṃ dāhaḥ pākaś ca jāyate |
tasyoṣmaṇo nigrahārthaṃ dāhapākabhayā ya ca |
4.2.28
śītamālepanaṃ kāryam pariṣekaś śītalaḥ |
ṣaṭsveteṣu yathokteṣu chinnādiṣu samāsataḥ |
4.2.29
jñeyaṃ samarpitaṃ sarvaṃ sadyovraṇacikitsitam || ❈ ||
ata ūrdhvam pravakṣyāmi chinnānān tu cikitsitaṃ |
4.2.30
ye vraṇā vivṛtāḥ kecic chinnāḥ pārśvāvalamvitaḥ |
tāṃ sīvyed vidhinoktena vandhīyād gāḍham eva ca |
4.2.31
karṇṇaṃ sthānādapoḍhantu sthāpayutvā yathāsthitaṃ |
sīvyed yathoktaṃ tailena srotaś cāpy abhitarpayet |
4.2.32
kṛkāṭikānte chinne tu gachaty api samīraṇe |
samyaṅ niveśya vadhnīyāt sīvyec cāpi nirantaram |
4.2.33
ājena sarpiṣā caivaṃ pariṣeko bhidhīyate |
uttānonnaṃ samaśrnīyāc chayīta ca suyantritaḥ |
4.2.34
śākhāsu tiryaksatitāṃ prahārāṃ vivṛtāṃ bhṛsaṃ |
sīvyet samyaṅ niveśyāśuḥ sandhyasthīnyanupūrvaśaḥ |
4.2.35
vadhyāvellitakenāśuḥ vastāntena ghanena vā |
carmaṇā goḥ phaṇo vandhaḥ kāryaś vā sahate sinā |
4.2.36
pṛṣṭhe vraṇo yasya bhaved uttānañ ca śayīta ca |
atonyathā corasije śayīta puruṣo vraṇe |
4.2.37
chinnāṃ niḥśeṣataḥ śākhān dagdhvā tailena buddhimāṃ |
vadhnīyāt kośavandhena prāptaṃ kuryāc ca ropaṇaṃ ||
4.2.38
candanaṃ padmakaṃ lodhram utpalādi priyaṃgavaḥ ||
haridrā madhukaṃ caiva payaś cāṣṭamam eva tu |
4.2.39
tailam ebhir vipakkaṃ syāt pradhānaṃ vraṇaropaṇaṃ |
candanaṃ karkaṭākhyā ca sahe māṃsāhvayāmṛtā |
4.2.40
hareṇavo mṛṇālañ ca triphalā padmakotpalaiḥ |
trayodaśāṃgatrivṛtametadvā payasām ānvitaṃ |
4.2.41
tailaṃ vipakvaṃ sekāryahitantu vraṇaropane || ❈ ||
ata ūrdhvaṃ pravakṣyāmi bhinnānān tu cikitsitaṃ |
4.2.42
bhinnanetramakarmaṇyamabhinnaṃ lamvate tu yaḥ |
tanniveśya yathāsthānamavyāviddhasiraṃ śanaiḥ |
4.2.43
pīḍayen pāṇinā sammyak padmapatrāntareṇa tu |
tatosya tarpaṇaṃ kāryan nasyañ cānena sarpiṣā |
4.2.44
ajāghṛtaṃ kṣīrapātraṃ madhukañ cotpalāni ca |
jīvakarsaṣabhakau cāpi piṣṭvā sarpir vipācayet |
4.2.45
sarvanetrābhighāteṣu sarpiretat praśasyate |
udarānmedaso varttirn nirgatā yasya dehinaḥ |
4.2.46
tāṃ kaṣāyāvakīrṇṇan tu vadhvā sūtreṇa sūtravit |
samyag chindyād vraṇena tac ca kṣaudreṇa veṣṭayet |
4.2.49
acchindyamānām araṇaṃ kuryād āṭopam eva vā |
medāgranthau tu yat tailaṃ vakṣyate tat tu yojayet |
4.2.50
tvacotītya sirādīni bhitvā vā parihṛtya vā |
kāṣṭhe pratiṣṭhitaṃ śalyaṃ kuryād uktānupadravān |
4.2.51
tatrāntarlohitam pāṇḍuśītapādakarānanaṃ |
śītocchvāsaṃ raktanetramānaddhañ ca vivarjayet |
4.2.52
āmāśayasthe rudhire vamanam pathyam ucyate |
pakvāśayathe deyañ ca virecanam asaṃśayaṃ |
4.2.53
āsthāpañca niḥ snehaḥ kāryam uṣṇaviśodhanaiḥ |
yavakolakulatthānāṃ niḥ snehena rasena ca |
4.2.54
bhuñjītānnaṃ yavāguṃ vā pivet sendhavasaṃyutāṃ |
atiniḥ srutarakto vā bhinnakoṣṭhaḥ pivedsṛk |
4.2.55
svamārpratipannās tu yasya viṇmūtramārutāḥ |
nirūpadravaḥ sambhinnepi koṣṭhe jīvati mānavaḥ |
4.2.56
abhinnamantraṃ niḥ krāntāṃ praveśyaṃ nānyathā bhavet |
alaṅgale sirograstaṃ tad apy ake vadanti hi |
4.2.57
prakṣālya payasā digdhaṃ tṛṇaśoṇitapāṃsubhiḥ ||
praveśayet kṛttanakho ghṛtenāktaṃ śanaiḥ śanaiḥ ||
4.2.58
praveśayet kṣīrasiktaṃ śuṣkamantraṃ ghṛtāplataṃ |
aṃgulyābhimṛśet kaṇṭhaṃ jalenodvejayed api |
4.2.60
tathāntrāṇi viśantyantaḥ svāṃ kalāmpīḍayanti ca |
vraṇasaudbahutvād vā duḥ praveśantu yad bhavet |
4.2.61
tad vipādya pramāṇena bhiṣagantampraveśayet |
yathāsthānaniviṣṭe ca vraṇaṃ sīvyamatandritaḥ |
4.2.62
sthānādapetamādatte prāṇāṃ gupitam eva vā |
veṣṭayitvā ca paṭṭena ghṛtasekampradāpayet |
4.2.63
payaḥ pivet sukhoṣṇañ ca citrātailasamanvitaṃ |
mṛdukriyārthaśakṛto vāyoś cādhaḥ pravṛttaye |
4.2.64
tatastailam idaṃ kuryād ropaṇārthañ cikitsakaḥ |
tvacośvakarṇadhavayor pātakīmeṣaśṛṅgayoḥ |
4.2.65
śallakyarjanayoś cāpi vidāryākṣīriṇān tathā |
valāmūlāni cāhṛtya tailam etad vipācayet |
4.2.66
vraṇaṃ saṃropayet tena raktetsamvatsarañ ca tat ||
pādau nirastamuṣkasya jalena praokṣya cākṣiṇī |
4.2.67
praveśya muṣkau sūtreṇa tu no sevanasevitaṃ |
kāryañ ca goḥ phalāvandhaḥ kaṭyāmāveśya yantrakaṃ |
4.2.68
na kuryāt snehasekañ ca tena praklidyate vraṇaḥ |
kālānusārīmagurūṃ candanandevadārū ca |
4.2.69
manaḥ śilāle vā hṛtya tailaṃ kurvīta ropaṇaṃ |
śīrṣādyapahate śalye vālavartim praveśayet |
4.2.70
vālavartyāmadattāyāṃ mastuluṃgavraṇāt sravet |
hanyād enan tato vāyus tasmād evam upācaret |
4.2.71
vraṇe rūhati caikaikaṃ śanair vālam upakṣipet |
gātrādyapahṛte tasmiṃ snehavartim praveśayet |
4.2.72
niḥ śoṇite cāpi kṛtavidhiḥ sadyakṣate hitaḥ |
dūrāvagāḍhāḥ sūkṣmā syur ye vraṇāṃs tāṃ viśoṇitāṃ |
4.2.73
kṛtvā netreṇa sūkṣmeṇa cakratailena tarpayet |
padmāṃ samaṅgāṃ rajanīṃ trivargaṃ tuttham eva ca |
4.2.74
saṃhṛtya vipacet kāle tailaṃ ropaṇam uttamaṃ |
4.2.76
kṣate kṣatavidhiḥ kāryaḥ piccite bhagnavad vidhiḥ |
4.2.77
ghṛṣṭe rujāṃ nigṛhyāśus cūrṇair upacared vraṇaṃ |
viśliṣṭadehaṃ patitaṃ mathitaṃ hatam eva vā |
vāsayet tailapūrṇṇāyāṃ droṇyāṃ māṃsarasāśanaṃ ||
eṣa eva vidhiḥ kāryaḥ kṣīṇe marmmahate tathā |
ropaṇe caiva seke ca pāne ca vraṇināṃ sadā ||
tailaṃ ghṛtaṃ cāvacāryaṃ śarīrartūn avekṣya hi |
ghṛtāni yāni vakṣyāmi yannataḥ pittavidradhau
||
sadyo vraṇeṣu dātavyan tāni vaidyena jānatā ||
sadyaḥkṣatam vraṇam vaidyaḥ saśūlam pariṣecayet
|
sarppiṣā nātiśītena balātailena vā punaḥ ||
padmāṃ samaṃgāṃ rajanīm pathyān tutthaṃ
suvarccalāṃ |
padmakam madhukaṃ lodhraṃ viḍaṃgāni hareṇavaḥ ||
tālīsapattraṃ naladaṃ candanam padmakesaraṃ |
mañjiṣṭhośīralākṣāś ca kṣīriṇāñ cāpi pallavān ||
piyālabījaṃ tindukyās taruṇāni phalāni ca ||
yathālābhena saṃhṛtya tailan dhīro vipācayet |
sadyovraṇānāṃ sarvveṣām aduṣṭānāñ ca ropa ṇam ||
kaṣāyamadhurāḥ śītāḥ kriyāḥ snigdhāś ca yojayet |
sadyovraṇānāṃ saptāhaṃ paś cāt pūrvvoktam
ācaret |
duṣṭavraṇeṣu karttavyam ūrddhañ cādhaś ca śodhanam ||
viśoṣaṇan tathāhāraḥ śoṇitasya ca mokṣaṇaṃ |
kaṣāyamāragvadhādisurasādyañ ca śodhanaṃ ||
kaṣāyayor etayos tu tailaṃ śodhanam iṣyate |
kṣārakalpena vā tailaṃ kṣāradravyeṣu sādhitaṃ ||
dravantī ciribilvañ ca dantī cittrakam eva ca |
pṛthvīkā nimbapattrāṇi kāśīsaṃ tuttham eva ca ||
trivṛtā nīlinī śyāmā haridrā saindhavan tilā |
nīpaḥ kadambaḥ suvahāṃ śukākhyaṃ lāṅgalāhvayaṃ ||
mṛgādanī madayantī nepālī jālinī surā |
snuhācārkkaviḍaṅgāniharitālakarañjikā ||
yathopapatyā karttavyan tailam eteṣu śodhanam |
ghṛtam vā yadi prāptaṃ kalkāḥ saṃśodhanās tathā ||
duṣṭavraṇavidhiḥ kāryaḥ kuṣṭhamehavraṇeṣv api |
ṣaḍvidhaḥ prāk pradiṣṭo yaḥ
sadyovraṇaviniścayaḥ ||
nātaḥ śakyam paraṃ vaktum api paṇḍitamāninā |
upasarggair nnipātais tu tan tu paṇḍitavādinaḥ
||
saṃyojya kecid bhāṣante bahudhā mānagarvvitāḥ |
bahu tadbhāṣitan teṣāṃ ṣaṭsv eteṣu nirudhyate
||
viśeṣā iva sāmānye tasmāt ṣaṭtvam param matam iti ||
cikitsā dvi ||
Adhyāya 3 (draft based on MS H)
4.3.1
athāto bhagnacikitsitam vyākhyāsyāmaḥ ||
4.3.3
alpāśino 'anātmavato jantorvātātmakasya vā |
upadravair vā juṣṭasya bhagnaḥ kṛcchreṇa sidhyati ||
4.3.4
lavaṇaṅ kaṭukaṃ kṣāramamlaṃ maithunamātapaṃ |
vyāyāmañ ca na seveta bhagno rūkṣānnam eva ca ||
4.3.5
mānsam māṃsarasaḥ kṣīraṃ sarppiryūṣaḥ satīnajaḥ |
bṛṃhaṇañ cānnapānaṃ syāddeyaṃ bhagnāya jānatā ||
4.3.6
palāśodumbarāśvatthakadambaniculatvacaḥ |
vaṃśasarjjārjunādīnāṃ kupyartham upasaṃharet ||
4.3.7
ālepanārthe mañjiṣṭhā madhukañ cāmlapeṣimaṃ |
śatadhautaghṛtonmiśraṃ śālipiṣṭañ ca lepanaṃ ||
4.3.8
saptarātrāt saptarātrāt saumyeṣv ṛtuṣu bandhanaṃ |
4.3.8a
karttavyañ ca trirātraṃ syāt tathā grīṣmeṣu jānatā ||
4.8b
kāle tu samaśītoṣṇe pañcarātrān nibandhayet |
4.3.9
tatrātiśithilaṃ baddhe sandhiḥ sthairyan na jāyate ||
4.3.10
gāḍhenāpi tvagādīnāṃ śopho ruk pākam eva ca |
tasmāt sādhāraṇam bandhaṃ bhagne śaṃsanti tadvidaḥ ||
4.3.11
nyagrodhādikaṣāyan tu suśītaṃ pariṣecane |
pañcamūlīkaṣāyan tu kuryāt kṣīraṃ savedane ||
4.3.12
sukhoṣṇam avacāryam vā cakratailam vijānatā |
gṛṣṭikṣīraṃ sasarppiṣkam madhurauṣadhasādhitaṃ ||
4.3.14
śītalaṃ lākṣayā yuktam prātarbhbhagnaḥ piben naraḥ |
savraṇasya tu bhagnasya vraṇaṃ sarppirmmadhūttaraiḥ ||
4.3.15
pratisārya kaṣāyais tu śeṣam bhagnavadācaret |
prathame vayasi tvevaṃ bhagnaṃ sukaramādiśet ||
4.3.16
alpadoṣasya jantos tu kāle ca śiśirātmake |
prathame vayasi tvevaṃ māsāt sandhiḥ sthiro bhavet ||
4.3.17
madhyame dviguṇāt kālāduttame triguṇāt smṛtāḥ |
avanāmitamunnahyedunnatañ cāvapīḍañcāvayet ||
4.3.18
āñchedatikṣiptamadho gatañ copari varttayet |
āñchanot pīḍanonnāma saṃkṣobhairbbandhanais tathā ||
4.3.19
sandhīnśarīre sarvvāṃs tu calānapyacalānapi |
etais tu sthāpanopāyaiḥ sthāpayet matimān bhiṣak ||
4.3.20
utpiṣṭamatha viśliṣṭaṃ sandhiṃ vaidyo na ghaṭṭayet |
tasya śītāt parīṣekām pradehāṃś cāvacārayet ||
4.3.22
pratyaṅgabhagnasya vidhim ata ūrddhvam pravakṣmahe |
4.3.23
nakhasandhiṃ samutpiṣṭaṃ rakṣānugatam ārayā ||
avamathya śrūte rakte śālipiṣṭena lepayet ||
4.3.24
bhagnā vā sandhim uktā vā sthāpayitvāṅgulīm bhiṣak ||
anunāveṣṭya paṭṭena ghṛtam ekam pradāpayet |
4.3.25
abhyajya sarppiṣā pādam bhagnandanvā kuśām bhiṣṣak ||
vastrapaṭṭena badhnīyān na tu vyāyāmamācaret |
4.3.26
abhyajyasamayejaṃghāṃ ghṛtenāktāṃs saṃsthitāṃ ||
datvā vṛkṣatvacaḥ śītām vastrapaṭṭena veṣṭayet |
4.3.27
cakrayogena matimān āñchedūrddhvasthi nirggataṃ |
sphuṭitaṃ piccitam vāpi badhnīyāt pūrvvavad bhiṣak |
4.3.28
āñchedūrddhvamadhaś cāpi kaṭibhagnan tu mānavaṃ ||
tataḥ sthānasthite sandhau bastibhiḥ samupācaret ||
4.3.29
parśukāsv atha bhagnāsu ghṛtābhyaktasya pṛṣṭhataḥ ||
dakṣiṇām athavā vāmām anumṛjjyānubandhanīṃ |
4.3.30
tataḥ kavalikān datvā veṣṭayet susamāhitaṃ ||
tailapūrṇṇe kaṭāhe vā droṇyām vāpy avegāhayet |
4.3.31
muślenotkṣipet kakṣamakṣasasandhau visaṅgate ||
sthānasthitañ ca badhnīyāt svastikena vicakṣaṇaḥ |
4.3.32
kaurpyaran tu tathā sandhim aṅguṣṭhenānumārjjayet ||
anumṛjya tathā sandhim pīḍayet kurpyarāc cyūtaṃ |
4.3.33
prasārya kuñcayec cainaṃ snehasekañ ca dāpayet ||
maṇibandhe ca jānau ca gulphe caiva samācaret |
4.3.34
ubhe tale same kṛtvā talabhagnasya dehinaḥ ||
badhnīyād āmatailena pariṣekañ ca dāpayet ||
4.3.35
mṛtpiṇḍan dhārayet pūrvvaṃ lavaṇāṇḍam ataḥ paraṃ ||
hastena jātabale cāpi kāryam pāṣāṇadhāraṇaṃ |
4.3.36
sannam unnāmayet sninnam akṣakam muśalena tu ||
tathonnataṃ pīḍayīta badhnīyād gāḍham eva ca |
4.3.37
ūrūvac cāpi karttavyam bāhubhagne cikitsitaṃ ||
grīvāyān tu vivṛttāyām praviṣṭāyāmathāpi vā |
4.3.38
āvaṭyāmatha hanvoś ca pragṛhyonnāmayen naraṃ |
tataḥ kuśīsamaṅ kṛtvā vastrapaṭṭena veṣṭayet |
4.3.39
uttānaṃ śāyayec cainaṃ saptarātraṃ suyantritaḥ ||
hanvasthīni samānīya hanusandhau visaṅgate |
4.3.40
svedayitvā sthite cāpi pañcāṅgīm vibhajed bhiṣak ||
ghṛtam vātaghnamadhuraiḥ siddhan nastañ ca pūjitaṃ |
4.3.41
dantān abhagnān calitān saraktān eva pīḍayet ||
4.3.43ab
vayasthasya manuṣyasya jīrṇṇasya tu vivarjjayet |
4.3.42ab
saṃsiñcya vāribhiḥ śītaiḥ sandhānīyair upācaret ||
4.3.43cd
nāsāṃ sannām vivṛttāṃ vā ṛjvīṃ kṛtvā śalākayā |
4.3.44
pratyekanastatonāḍīṃ dvimukhīṃ sampraveśayet ||
tataḥ paṭṭena saṃveṣṭya ghṛtasekām pradāpayet |
4.3.45
bhagnaṃ karṇṇaṃ ghṛtābhyaktaṃ sthāpya bandhena yojayet ||
sadyaḥkṣatavidhānañ ca nayane nirggate hitaṃ |
4.3.46
mastuluṅgād vinā bhinne kapāle madhusarppiṣā ||
dattvā bandhet tataḥ sarppiḥ saptrātram piben naraḥ ||
4.3.47
patanād abhighātād vā sūnamaṅgaṃ yad akṣataṃ |
śītāṃ sekām pradehāṃś ca bhiṣak tasyāvacārayet ||
4.3.48
kaṭijaṃghorubhagnānāṅ kavāṭaśayanaṃ hitaṃ |
yantraṇārthe ca kīlāḥ syus tatra kāryā nibandhanāḥ ||
4.3.49
yathā na calanan tasya bhagnasya prayatet tathā |
sandher ubhayato dvau dvau tale caikas tathā bhavet ||
4.3.50
śroṇyā vā pṛṣṭhavaṃśe vā vakṣaḥ kakṣāṅśayos tathā |
bhagnasandhivimokṣeṣu vidhimevaṃ samārabhate ||
4.3.51
sandhīn ciravimuktāṃs tu snigdhasvinnā mṛdūkṛtān |
uktair vvidhānair bbuddhyā ca yathā prakṛtimānayet ||
4.3.52
kāṇḍabhagne prarūḍhe tu viṣamolbaṇasaṃsthite |
āpohya bhaṅgaṃ samaye tato bhagnavadācaret ||
4.3.54
ūrddhvakāye tu bhagnānām mastiṣkaṅ karṇṇapūraṇaṃ |
śasyate nasyapānañ ca praśākhāsv anuvāsanaṃ ||
4.3.55
ata ūrddhvam pravakṣyāmi tailaṃ bhagnaprasādhakaṃ |
rātrau rātrau tilāṃ kṛṣṇāṃ vāsayed asthire jale ||
4.3.56
divā divā śoṣayitvā kṣīreṇa saha bhāvayet |
tṛtīye saptarātre tu bhāvayenmadhukāmbunā ||
4.3.57
tataḥ kṣīram punaḥ pītāṃ śuṣkāṃ sūkṣām vicūrṇṇayet |
kākolyādi svadamṣṭrā m mañjiṣṭhāṃ
sārivān tathā ||
4.3.58
kuṣṭhaṃ sarjjarasam māṃsī suradāru sacandanaṃ |
śatapuṣpañ ca sañcūrṇṇya tilacūrṇṇena yojayet ||
4.3.59
pīḍanārthe ca karttavyaṃ sarvvagandhasritam payaḥ |
caturgguṇena payasā tattailaṃ yojayet punaḥ ||
4.3.60
elāmaṃśumatīm patraṃ jīvakan tagaran tathā |
lodhraṃ prapoṇḍarīkañ ca tathā kālānusārivān ||
4.3.61
śaileyakaṃ kṣīraśuklām anantā samadhūlikān |
piṣṭvā śṛṅgāṭakañ caiva prāguktāny auṣadhāni ca ||
4.3.62
ebhis tadvipacettailaṃ śāstravinmṛdunāgninā |
etat tailaṃ sadā pathyaṃ bhagnānāṃ sarvvakarmmasu ||
4.3.63
ākṣepake pakṣaghāte tāluśoṣe tathārddite |
manyāstambhe śiroroge karṇṇamūle hanugrahe ||
4.3.64
bādhirye timire caiva yeṣu strīṣu kṣayaṅ gatāḥ |
pathyam pāne tathābhyaṅge nasye bastiṣu bhojane ||
4.3.65
grīvāskandhorasāṃ vṛddhiranenaivopajāyate |
mukhaṃ padmapratisamaṃ susagrandhisamīraṇe ||
4.3.66
gandhatailamidaṃ nāmnā sarvvavātavikāranut |
rājārham etat karttavyaṃ rājñām eva vicakṣaṇaiḥ ||
4.3.67
trapuṣākṣapiyālānāṃ tailāni madhuraiḥ saha |
vasān dattvā yathālābhe kṣīre daśaguṇe pacet ||
4.3.68
snehottamam idañ cātra kuryād bhagnaprasādhanaṃ |
pānābhyañjananasyeṣu bastikarmmaṇi sevane ||
4.3.69
bhagnan naiti yathāpākam prayateta tathā bhiṣak |
pakvaṃ hiṃsyāt sirāsnāyuntaddhi kṛcchreṇa siddhyati ||
4.3.70
bhagnasandhimanāviddhamahīnāṃgamanulbaṇaṃ |
sukhaceṣṭāprasārañ ca samyaksādhitamādiśed iti ||
cikitsāyāṃ tṛtīyo 'dhyāyaḥ || ||
[Adhyāya 4 (draft based on H)]
4.4.1
athāto vātavyādhicikitsitaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
4.4.3
āmāśayagate vāyau cchardditāya yathākramaṃ |
deyaḥ ṣaḍdharaṇo yogaḥ saptarātraṃ sukhāmbunā || ||
4.4.4
citrakendrayave pāṭhā kaṭūkātiviṣābhayā |
mahāvyādhipraśamano yogaḥ ṣaḍdharaṇaḥ smṛtaḥ ||
- We emend
citrakendrayavā to the dual, with
the vulgate, to make the sentence construe.
4.4.5
pakvāśayagate cāpi deyaṃ snehavirecanaṃ |
bastayaḥ śodhanīyāś ca prāśāś ca lavaṇottarāḥ ||
4.4.6
kāryo bastigate cāpi vidhir bastiś ca śodhanaḥ |
śrotrādiṣu prakupite kāryaś cānilahā kramaḥ ||
- We emend
śrotādi- to
śrotrādi- as attested in the
vulgate.
4.4.7
snehābhyaṅgopanāhāṃś ca marddanālepanāni ca |
tvaṅmāṃsarudhire prāpte kuryāc cāsṛgvimokṣaṇam ||
4.4.8
snehopanāhāgnikarmmavandhanonmarddanāni ca |
snāyusandhyasthisamprāpte kuryād vāte vicakṣaṇaḥ ||
4.4.9
nigūḍhe 'sthigate vāyau pāṇimanthena dārite |
nāḍīn datvāsthani bhiṣag ācūṣet pavanam balī ||
- We emend
asthīni to the locative
asthani with the vulgate, to make
the sentence construe.
4.4.10
śukraprāpte 'nile kuryāc chukradoṣacikitsitam |
avagāhakuṭīkarṣūprastarābhyaṅgabastibhiḥ ||
- We emend
karṣa to karṣū
with the vulgate, and we emend -bastini
to bastibhiḥ , again with the vulgate,
for a meaningful text. The latter error may reflect a
scribal misreading of ni for
bhi(ḥ) at an earlier stage of
transmission, since na and
bha are similar in old Nepalese
scripts.
4.4.11
jayet sarvvāṅgagaṃ vātaṃ sirāmokṣaiś ca buddhimān |
ekāṅgagam vā matimāñ śṛṅgaiś cāvasthitañ jayet ||
4.4.12
balāsapittaraktaiś ca saṃsṛṣṭam avirodhibhiḥ |
suptavāte tv asṛṅmokṣaṃ kuryāc ca bahuśo bhiṣak ||
4.4.13
lihyāc ca lavaṇāgāradhūmais tailasamāyutaiḥ |
pañcamūlī śṛtaṃ kṣīraṃ phalāmlo rasa eva ca ||
4.4.14
susnigdho dhānyayūṣo vā vātanud bhojanaṃ hitaṃ |
kākolyādiḥ savātaghnaḥ sarvvāmladravyasaṃyutaḥ |||
- We emend to
kākolyādiḥ with the vulgate and
against witness H.
4.4.15
sānūpodakamāṃsas tu sarvvasnehasamāyutaḥ |
sukhoṣṇaḥ spaṣṭalavaṇaḥ sālvalaḥ parikīrttitaḥ ||
- We emend to
-samāyutaḥ with the vulgate and
against witness H.
- In witness H, the two
la characters in
salvalaḥ are differently
written.
4.4.16
tenopanāhaṃ kurvvīta sarvvadā vātarogiṇāṃ |
kuñcyamānaṃ rujārttam vā gātrastabdham athāpi vā ||
4.4.17
gāḍham paṭṭais tu badhnīyād valkakarppāsakorṇṇakaiḥ |
biḍālanakulodrāṇāṃ carmmagoṇyām mṛgasya vā ||
4.4.18
praveśayed vā svabhyaktaṃ śālvalenopanāhitaṃ |
vakṣastrikaskandhagatam vāyum manyāgatan tathā ||
4.4.19
vamanaṃ hanti nasyañ ca kuśalena prayojitaṃ |
śirogataṃ śirobastir hanti cāsṛg vimokṣaṇaṃ ||
4.4.20
snehaṃ mātrāsahasran tu dhārayet tatra yogataḥ |
sarvvāṅgagatam ekāṅgasthitam vāpi samīraṇam ||
4.4.21
ruṇaddhi kevalo bastis tasya vegam ivānilaḥ |
snehā svedas tathābhyaṅgo bastisnehavirecanaṃ ||
4.4.22
śirobastiḥ śiraḥ sneho dhūmaṃ snaihikam eva ca |
sukhoṣṇaḥ kavalo nasyaṃ kalkasnaihikam eva ca ||
4.4.23
kṣīrāṇi māṃsāni rasāḥ snehānvitañ caa yat |
bhojanāni phalāmlāni snigdhāni lavaṇāni ca ||
4.4.24
sukhoṣṇāś ca parisekās tathā samvāhanāni ca |
kuṅkumāgurupatrāṇi kuṣṭhailātagarāṇi ca ||
4.4.25
kauṣeyorṇṇakaromāṇi kārpāsāni mṛdūni ca |
nivātātapayuktāni tathā garbbhagṛhāṇi ca ||
4.4.26
mṛdvī śayyāgnisantāpo vrahmacaryan tathaiva ca |
samāsenaivamādīni yojyāny anilarogiṣu ||
4.4.27
trivṛddantīśaṅkhinīsuvarṇṇakṣīrītriphalāviḍaṅgānāmakṣasamāḥ kalkā
vilvamātrastilvakamūlakampillyayos tripha lārasadadhipātre dve dve
ghṛtapātram ekan tadaikadhyam pratisaṃsṛjya vipacet tilvakasarppir
etat snehavirecinam upadiśanti vātarogeṣu || tilvakavidhinā cā
śokaramyakayor draṣṭavyaḥ ||
4.4.28
tilapīḍanopakareṇakāṣṭhānyāhṛtyānalpakālatailaparipīḍitāni
aṇūnicchedayitvā vakṣudya prakṣipya mahati kaṭāhe pānīyenāplāvya
ya vātaghnauṣadhadantapratīvāyaṃ snehapākakalpena vipaced etad
anutailam upadiśanti vātarorogeṣu | anutailadravyebhyo niṣpādyata
ity anutailaṃ |
4.4.29
athavā mahāpañcamūlīkāṣṭhair bbahubhir
apadahyāvaniprade m ekarātram upaśānte 'agnāvapohya
bhasma nirvvṛtām bhūmim vidārigandādisiddhena
tailaghaṭaśatenāvasicyaikarātram avasthāpya tato yāvatyāṃśuḥ
snigdhaḥ syāttāvān grāhayitvaudake mahati kaṭāhebhyaḥ siṃcet tatra
yat tailam uttiṣṭhet tat pāṇibhyām ādāya svanuguptan nidadhyāt tat
tailam vātaharauṣadhakvāthamāṃsarasakṣīrāmlabhāgasahastreṇa
sahasrapākam vipacet || yāvatā kālema śaknuyāt pa ktum
prativāpaścātra haemavatā dakṣiṇāpathagāś cāśvagandhā vātaghnāni
ca | tasmin sidhyati śaṅkhānādhmāpayec chatran dhārayed dundubhīs
tāḍayet vālavyajanaiś ca vyajet | tataḥ sādhusiddham avatārya
sauvarṇa rājate vā kukumbhe nidadhyāt | tad etat sahasrapākam
aprativāravīyam rājārhan tailam evam bhāgaśata pakvaṃ
śatapākam iti śataṃ pākam iti ||
4.4.30
gandarvvahastā rūṣakamuṣkakakanaktamālapūtīkacitrakānām
patrāṇyā tyādrdrāṇi lavaṇena sahodūkhalesaṃkṣudya
snehaghaṭe prakṣipyālipa śośakṛdbhir dāhahayet etat patralavaṇam
upadiśanti vātarogeṣu ||
4.4.31
evaṃ snuhākāṇḍavārttākulavaṇā saṃkṣudya pūrṇṇa ghaṭa
sarppistailavasāmajjānaḥ prakṣipyālipya pūrvvavad dehed etat
snehalavaṇam upadiśanti vātarogeṣu ||
4.4.32
gaṇḍīrapalāśakuṭajavilvārkkasnuhāpāmārgapāṭalīpāribhadrakanādeyīkṛṣṇagandhānīpanirddahyānyāṭarūṣakanaktamālapūtīkavṛhatīkaṇṭakārikābhallātakāśokavaijayantīty
etad eva viṃśativargasaphalamūlapatraśākhām ārdram āhṛtya lavaṇena
saha saṃsṛjya pūrvvavad dagdhvā kṣārakalpena parisrāvya vipacet |
prativāpaś cātra pippalyādir etat kalyāṇakannāmalavaṇam vātaroge
plīhāgnisaṃgājīrṇṇārocakāśobhir ūpadrutānām upadiśanti
pānabhojaneṣv iti ||
vātavyādhicikitsitañ caturthaḥ || ||
[Adhyāya 5 (draft based on H)]
4.5.1
athāto mahāvātavyādhicikitsitam vyākhyāsyāmaḥ ||
4.5.3
dvividhaṃ vātaraktam uttānam avagāḍhaṃ cety eke bhāṣante || tat
tu na samyak kasmāt kuṣṭhavad uttānam bhūtvā
kālāntareṇāvagāḍhībhavati | tasmād dvitvasaṃkhyā hīyate |
4.5.4
tatra balavadvigrahādibhir vviśeṣaiḥ prakupitasya vāyor
ggurūṣṇādhyaśanaśīlasya duṣṭaśoṇitam mārgam āvṛtya vātena
sahaikībhūtaṃ yugapad vātaśoṇitanimittāṃ vedanāñ janayati | tad
vātaśoṇitam ity ācakṣate | tat tu pūrvvaṃ hastapādayor avasthānaṅ
kṛtvā paścād dehe visarppati | tasya pūrvvarūpāṇi
todadāhakaṇḍūśophastambhastvakpāruṣyasirāsnāyudhamanīspandanasakthidaurbbalyāni
tathā śyāvāruṇaraktamaṇḍalotpattir akasmāc ca
pādatalāṅguligulphamaṇibandheṣv eṣām utpattir bbhavati |
tatrāpratisāriṇo pacāriṇaś ca rogaḥ pravyakto bhavati | tasya
lakṣaṇam uktaṃ | tatrāpy apratikāriṇo vaikalyam bhavati ||
4.5.5
prāyaśaḥ sukumārāṇām mithyāhāravihāriṇāṃ |
sthūlānāṃ sukhināñ cāpi kupyate vātaśoṇitaṃ ||
4.5.6
tatra prāṇakṣayapipāsājvaramūrcchāśvāsastambhārocakān
avasīryamāṇaṃ saṃkocair anupadrutam balavantam ātmavantam
upakaraṇavantañ copakramet |
4.5.7
tatrādāv eva bahuvātarūkṣāmlānāṅgād ṛte mārggāvaraṇakaṃ
duṣṭaśoṇitam asakṛd alpālpam avasiñced vātakopabhayāt tato
vamanādibhir upakramair upapādya saṃsṛṣṭabhaktavātaprabale
purāṇaghṛtaṃ pāyayet | ajākṣīraṃ vārddhatailaṃ madhukākṣayayuktaṃ
śṛgālavinnāsiddham vā śarkkarāmadhumadhuraṃ | śuṇṭhīkaśerusiddham
vā |
śyāmārāsnāsuṣavīśṛgālavinnāpīluśatāvarīśvadaṃṣṭrādvipañcamūlakvāthāṣṭaguṇasiddhena
vā payasā
meṣaśṛṅgīśvadaṃṣṭrāmadhunāgabalābhadradāruvacāsurabhikalkapratīvāpan
tailam vā pācayitvā pānādiṣūpayuñjyāt |
śatāvarīmayūrakadhavakamadhukakṣīravidārībalātibalātṛṇapañcamūlīkvāthasiddham
vā | kākolyādiprativāpaṃ | balātailam vā śatapākam iti |
vātaharamūlasiddhena ca payasā amlair vvā pariṣekaṅ kurvvīta ||
tatra cūrṇṇiteṣu yavagodhūmatilamudgamāṣeṣu pratyekaśaḥ
kākolīkṣīrakākolījīvakarṣabhakabalātibalāśṛgālavinnāmeṣaśṛṅgīpiyālaśarkkarākaśerukāsurabhivacākalkamiśreṣūpanāhārthe
sarppistailavasāmajjādugdhasiddhāḥ pañca pāyasā vyākhyātāḥ |
snaihikaphalasārotkārikānalapīnamatsyapiśitavaiśavāro vā |
bilvapesikātagaradevadārusaralarāsnāhareṇukuṣṭhaśatapuṣpasurādadhimastuyuktam
upanāhaḥ | mātuluṅgāmlasaindhavaghṛtamiśramadhuśigrumūlamālepanaṃ
tilakalko veti ||
4.5.8
pittaprabale
drākṣārevatakaṭphalapayasyāmadhukacandanakāśmaryakaṣāyam
madhumadhuram pāyayet |
śatāvarīpaṭolapattratriphalākaṭurohiṇīguḍūcīkaṣāyam vā |
madhuratiktakaṣāyasiddhaṃ sarppiḥ |
bisamṛṇālabhadraśriyapadmakakaṣāyeṇājākṣīreṇa pariṣekaḥ |
kṣīrekṣurasamadhukaśarkkarātaṇḍulodakair vvā |
drākṣekṣukaṣāyamiśrair vvā | mastudhānyāmlair jjīvanīyasiddhena vā
| sarppiṣā śatadhautena vā śālipiṣṭakaṃ |
nalavañjulatālīsaśṛṅgāṭakakaloḍyāgaurīśaivalapadmaprabhṛtibhir vvā
dhānyāmlapiṣṭaḥ pradeho ghṛtamiśraḥ ||
4.5.9
raktaprabale py evaṃ bahuśaś ca śoṇitam avasecayet ||
4.5.10
śleṣmaprabale tv āmalakaharidrākaṣāyam madhumadhuram pāyayet |
triphalākaṣāyaṃ vā | madhukaśṛṅgaveraharītakītiktarohiṇīkalkam vā
| sakṣaudramūtreṇa toyena harītakīm vā pāyayet |
tailamūtrakṣārodakasurāsuktaiś ca pariṣekaḥ | āragvadhādikaṣāyeṇa
vā mastumūtrasurāśuktāmadhukaśārivāpadmakasiddhe vā
sarppiṣābhyaṅgaḥ | śvetasarṣṣapakalkaḥ | tilāśvagandhākalkaḥ |
dāruśelukapitthakalkaḥ | madhuśigrupunarnnavakalkaḥ |
vyoṣatiktāpṛthakparṇṇībṛhatīkalkair vvā | evam ete pañca pradehāḥ
kṣārodakapiṣṭāḥ | vyākhyātāḥ ||
4.5.11
saṃsargge sannipāte ca kriyāpathamuktaṃ miśraṃ kuryād iti |
4.5.12
sarvveṣu ca guḍaharītakīm āseveta | pippalyo vā kṣīrapiṣṭāḥ |
pañcābhivṛddhyā pibet kṣīrodanāhāro daśarātraṃ | pañcābhivṛddhyā
bhūyañ cāpakarṣayet | evam eva yāvatyañ ceti | tad etat
pippalīvarddhamānakam ācakṣate || etad dhi
vātaśoṇitaviṣamajvarārocakapāṇḍurogodarārśaḥśvāsakāsaśoṣāgnisādahṛdrogān
upahanti | pradehaḥ
sahācandanamūrvvāpiyālaśatāvarīkaśerukāsahadevāpadmakamadhukaśatapuṣpākuṣṭhāyavāgūpāṭhaḥ
|ni śailepakāṭarūṣakabalātibalājīvantīkalko vā kṣīrayuktaḥ |
kāśmaryamadhukatarppaṇakalko vā ghṛtamaṇḍayuktaḥ |
madhūcchiṣṭaśārivāsarjjarasamadhukamadhuravarggakṣīrasiddham vā
piśutailam iti ||
purāṇaghṛtamāmalakasaralavipakvaśarkkarāmadhumadhuraṃm pānārthe |
jīvanīyasiddhaṃ pariṣekārthe || suṣavīkvāthasiddhaṃ vā |
balātailaṃ siddhaṃ pariṣekāvagāhabastibhojanārtham iti |
śāliṣaṣṭikayavagodhūmānnam upaseveta | payasā jāṅgalarasena
mudgayūṣeṇa vānamlena śoṇitamokṣaṇañ cocchritadoṣagrahaṇena
vamanavirecanāsthāpanānuvāsanakarmmāseveta ||
4.5.14
bhavanti cātra ||
evamādyaiḥ kriyāyogair acirotpatitaṃ sukham |
vātāsṛk sādhyate vaidyair yāpyate ca cirotthitaṃ ||
4.5.15
abhyañjanaparīṣekapradehavyajanānilāḥ
saraṇānyapravātāni manojñāni mahānti ca ||
4.5.16
mṛdugaṇḍopadhānāni śayanāni sukhāni ca |
vātarakte praśasyante mṛdusamvāhanāni ca ||
4.5.17
vyāyāmam maithunaṃ kopam uṣṇāmlalavaṇāśanaṃ |
divāsvapnam abhiṣyandi guru cānnam vivarjjayed iti ||
4.5.18
athāpatākinam asrastākṣam avakrabhruvam astabdhāṅgulam asvedanam
avepanam apralāpinam iti pāṭhaḥ akhaṭvāyātinam abahirāyāminañ
copakramet | tatra prāg eva snehābhyaktaṃ svinnaśarīram avapīḍena
tīkṣṇenopakramet śiraḥśuddhyarthaṃ | athānantaram
vidārigandhādikvāthekṣurasakṣīradadhivipakvaṃ sarppir accham
pāyayet | tathā nātimātram vāyuḥ prasarati | tato bhadradārvādīni
vātaghnāny anyāni cāṅgāny āhṛtya yavakolakulatthāṃś ca
sānūpodakamāṃsāny ekataḥ kvāthyam ādāya kaṣāyam amlakṣīraiḥ
sahonmiśrya sarppistailavasāmajjābhiḥ saha pacet
madhurakapratīvāpaṃ | tad etat traivṛtam apatānakinām
pariṣekābhyaṅgapānabhojanānuvāsananasyeṣu vidadhyād yathoktaiś ca
svedavidhānaiḥ svedayed balīyasi vāte sukhoṣṇapariṣekapūrṇṇe
nikhanet taptāyām vā | rathākāracullyāṃ | kṛsaravaiśavārapāyasair
vvā svedayen
mūlakoruvūkasphūrjjakārkkasaptalāśaṅkhinīsvarasasiddham apatānakim
pariṣekādiṣu yojyam abhuktavatām pītam amlan dadhi maricayuktam
apatānakam apahanti | sarppis tailavasāmajjā vā etac
chuddhavātāpatānakavidhim uktaṃ | saṃsṛṣṭe saṃsṛṣṭaṅ karttavyaṃ |
vegāntareṣu cāvapīḍān dadyāt |
tāmracūḍakarkkaṭakakṛṣṇamatsyaśiśumārarasāñ cāvekṣyate | kṣīrāni
vātaharasiddhāni | yavakolakulatthamūlakadadhighṛtatailasiddhāṃ
yavāgūṃ | snehavirecanāsthāpanānuvāsanaiś cenan daśarātram
āgatavegam upacaret | vātavyādhicikitsitañ cāvekṣyeta |
rakṣākarmma ca kuryāt |
4.5.19
pakṣāghātopadrutam amlānagātraṃ sarujam ātmavantañ copakramet |
tatra prāg eva snehasvedopapannaṃ | mṛdunā śodhanena
saṃśodhyānuvāsyāsthāpya ca yathākālam ākṣepakavidhānenopacaret |
vaiśeṣikamastiṣkaśirobastibhir iti | anutailam abhyaṅgārthe |
sālvalam upanāhārthe | balātailam anuvāsanārthe | evam atandritas
trīm̐ś caturo vā māsāṅ kriyām āseveta ||
4.5.20
manyāstambhe 'pyetad eva vidhānaṃ, viśeṣato vātaśleṣmaharair
nasyai rūkṣasvedaiś copacaret ||
4.5.22
ardditāturam balavantam upakaraṇavantañ ca
vātavyādhividhānenopacaret | vaiśeṣikaś ca
mastiṣkaśirobastinasyadhūpopanāhanāḍīsvedais | tataḥ
satṛṇamahatpañcamūlīm āhṛtya dviguṇodake kṣīre
kvāthyakṣīrāvaśiṣṭam avatārya parisrāvya tailaprasthenonmiśrya
punar agnāv adhisritya vipacet tatas tailaṃ kṣīrānugatam avatārya
śītībhūtam mathnīyāt | tad etat kṣīratailam ardditānām
pānādiṣūpayojyam iti |
4.5.23
gṛdhrasīviścañcīkroṣṭukaśīrṣapaṅgukalāyakhañjavātakaṇṭakapādadāhapādaharṣa
avabāhukabādhiryadhamanīvāteṣu yathoktasirāvyadhaṃ
kṛtvānyatrāvabāhukād vātavyādhicikitsitam avekṣyeta |
4.5.24
karṇṇamūle tu śṛṅgaverarasair mmadhukatailasaṃsṛṣṭaḥ
saindhavopahitaḥ sukhoṣṇaḥ karṇṇayor ddeyaḥ |
ajamūtramadhukatailāni vā |
mātuluṅgadāḍimatintiḍīkarasamūtrasiddham vā tailam |
suktasurātakramūtrasiddham vā nāḍīsvedaiś ca svedayet |
vātavyādhicikitsāñ cāvekṣyeta || bhūyaś cottare vakṣyāmaḥ |
4.5.25
tūnīpratitūnyoḥ snehaṃ lavaṇam uṣṇodakena pāyayet |
pippalyādicūrṇṇam vā | hiṅguyavakṣārapragāḍham vā sarppiḥ |
bastibhiś copakramet |
4.5.26
ādhmāne tv avatarppaṇaṃ pāṇitāpaphalavarttikriyādīpanapācanāni
kuryac chodhanabastyupayogaś ca | pratyādhmāne
charddanāpatarppaṇadīpanīyāni |
4.5.27
aṣṭhīlāpratyaṣṭhīlayor ggulmābhyantaravidradhikriyāvibhāga iti ||
4.5.28
hiṅgutrikaṭukavacājamodadhānyājagandhādāḍimatintiḍīkapāṭhācittrakacavyāsaindhavaviḍasauvarccalayavakṣārasuvarccikāpippalīmūlāmlavetasaśaṭhīpuṣkarahapuṣājājīpathyāḥ
sañcūrṇṇya mātuluṅgāmlena bahuśaḥ paribhāvyākṣamātrā guḍikāḥ
kārayet tataḥ prātar ekaikām vātarogī bhakṣayed eṣa khalu yogo
gulmaśvāsakāsārocakahṛdrogādhmānapārśvodarabastiśūlānāhamūtrakṛcchrārśaḥplīhodarapāṇḍurogān
apahanti tūnīpratitūnīṣu cātyartham upayujyate ||
4.5.29
bhavanti cātra||
kevalo doṣayukto vā dhātūn anugato 'nilaḥ |
vijñeyo lakṣaṇonyām̐ś ca cikitsyaś cāvirodhataḥ ||
4.5.30
rujāvantaṃ ghanaṃ śītaṃ śophamedoyuto 'nilaḥ |
karoti yasya tam vaidyaḥ śophavat samupācaret ||
4.5.31
kaphamedoyuto vāyur ūrū saṃśrayate yadā |
tadāṅgamarddastaimityaṃ romaharṣarujājvaraiḥ ||
4.5.32
nidrayā cārdditastabdhau śītalāv apravepanau |
gurukāv asthirāv ūrū pārakyāv iva varttate ||
4.5.33
tadūrūstambham ity āhur āḍhyavātam athāpare |
sukhāmbunā pibet tatra cūrṇṇaṃ ṣaṇḍharaṇan naraḥ ||
4.5.34
hitam uṣṇāmbunā tadvat pippalyādigaṇe kṛtaṃ |
lihyād vā traiphalācūrṇṇaṃ kṣaudreṇa kaṭukāyutaṃ ||
4.5.35
mūtrair vvā gugguluṃ śreṣṭham pibed vāpi śilājatuṃ |
so 'pahanti kaphākrāntaṃ samedaskam prabhañjanaṃ ||
4.5.36
hṛdrogam aruciṃ gulman tathābhyantaravidradhiṃ |
sakṣāramūtrān svedām̐ś ca rūkṣāṇy utsādanāni ca ||
4.5.37
kuryād dihyāc ca mūtrāḍhyaiḥ karañjaphalasarṣapaiḥ |
bhojyā purāṇāḥ śyāmākāḥ kodravoddālakādayaḥ ||
4.5.38
jāṅgalair akṛtair mmāṃsaiḥ śākaiś cālavaṇair hitaiḥ |
4.5.39
parikṣīṇau yadā syātāṃ bhūyiṣṭhaṅ kaphamedasī ||
tadā snehādikaṅ karmma punar atrāvacārayed iti ||
ci 5
Adhyāya 6 (draft based on MS H)
4.6.1
athāto 'rśasāṃ cikitsitamvyākhyāmyāḥ ||
4.6.2
atha khalu vatsasuśrutaḥ |
4.6.3
caturvvidho 'rśasāṃ sādhanopāyaḥ | tad yathābheṣajaṃ kṣāro 'gniḥ
śastra i || || ti |
tatrācirakālajātāny alpadoṣaliṅgopadravāni bheṣajasādhyāni |
mṛduprasṛtāvagāḍhānyuchritāni kṣāreṇa |
karkkaśasthirapṛthukaṭhināny agninā | atanumūlāny uchritāni
kledavanti ca śastreṇa | tatra bheṣajasādhyānām arśasāmadṛśyānāñ
ca bheṣajam bhavati | kṣārāgni śastrasādhyānāṃ kṣārāgniśastrāṇi ca
| teṣām vidhānam upadhārayasva |
4.6.4
tatravalavantam arśobhir upadrutam
upasnigdhaparisni nnam anilavedanābhivrddhiśamanārthaṃ
snigdham analpam annadravabhuktavantaṃ samveśya śucau sādhāraṇe
deśe vyabhre kāle same phalake pratyād ity agudam anyasyotsaṅge
niṣarṇṇaṃ pūrvvakāyam uttānam unnatakaṭīkaṃ yastrasāṭakena
parikṣipyagrīvāsakthir upari karmmabhiḥ suparigṛhītaṃ kārayitvā
tato 'smai ghṛtābhyaktaṃ yantramṛjvanumukhaṃ śannaiḥ praṇidhāya
praviṣṭe cārśo 'bhivīkṣyasalākayotpīḍya picuplotayor anyatareṇa
pramṛjyākṣāram pātayet | pātayitvā pāṇinā yantradvāram pidhāya
vākchatamātram upekṣeta | tataḥ pramṛjya kṣāralavaṇañ cāvekṣya
punaḥ pratisārayet | atharśaḥ pakvajāmvūprakāśam abhisamīkṣyo
vasannamīṣattataḥ | apāvarttayet | dhānyāmladadhimastuśuktānām
anyatamena | tato yaṣṭīm adhukamiśreṇasarppiṣā nirvvāpya yantram
upanīyotthāpy āturasuṣṇodake 'vagāhyaśītābhir adbhiḥ pariṣecayet |
aśītābhir adbhir ity eke | tato nivātam agāram preveśyācārikam
upadiśet | sāvaśeṣam punar ddāhayet | tatra saptarātrāccaikaikam
upakrāmet | tato vāmāt tataḥ pṛṣṭhajāgrajam iti |
4.6.5
tatra vātaśleṣmanimittāny agnikṣārābhyāṃ sādhayet | kṣāreṇaiva
pittaraktasamutthāni |
4.6.6
tatra vātānulomyamann ebhir uciragnidīptilāghavam
valavarṇṇotpattir mmanas tuṣṭir iti samyagdagdhaliṅgāni |
atidagdhe tu gudāvaraṇan dāhodjvaraḥ pipāsā śoṇitātipravṛttis tan
nimittāś copadravā bhavanti | dhyāmālpatākaṇḍūn anilavaiguṇyañ ca
hīnadagdhe |
4.6.7
ma hānti vā prāṇavatasthitvād ahet | nirgatāni cātyarthan
doṣaparipūrṇṇāgatāni snehābhyaṅgasvedopanāha visrāvaṇālepanair
upacaret | pravṛttraktāni vā pitta raktavidhānena |
bhinnavarccāṃsi cātīsāravidhānena | vaddhavarccāṃsi
codāvarttavidhāneneti | eṣa sarvvasthānagatānām arśasān
dahanakalpaḥ |
4.6.8
āsādya darvvīkū rccasalākānām anyatamena kṣāram pātayet |
bhraṣṭagudasya tuvinā yantraṃ kṣārādikarmma prayuñjīta | sarvveṣu
ca śāliṣaṣṭikayavagodhūmānnaṃ sarppiḥ snigdham upaseveta | payasā
nimvayūṣeṇa paṭolayūṣeṇa vā | yathādoṣair
vvāstūkataṇḍulīyakajīvantyupodakāśca
valavālamūlakaśaṇacuñcucillīnām anyatamena | yaccānyad api
snighdamagnidīpanamarśoghnaṃ sṛṣṭamūtrapurīṣañ ca tad upaseveta
|
4.6.9
dagdheṣu cārśasastv analasandhukṣaṇārthaṃ snehādī sāmānyato
viśeṣataś ca kriyāyatham āseveta | 𑑛 sarppīṃṣi
ca vātaharadīpanīyasiddhāni hiṃgvādīnāṃ cūrṇṇaiḥ pratisaṃsṛjya
pivet | pittārśas supṛthakparṇṇyādīnāṅ kaṣāyeṇa dīpanīyaprativāpaṃ
sarppiḥ pivet | śoṇitārśassu muruṃgyādīnāṅ kaṣāyaiḥ | śleṣmārśassu
surasādīnāṅ kaṣāyaiḥ | upadravām̐ś ca yathāsvam upacaret |
4.6.10
parañ ca yatnamāsthāya gude śastrānyavacārayet | ta dvibhramāc
chāṇḍhyaśophadāhamadamūrcchāṭopānāhātīsārapravāhaṇāni bhavanti |
maraṇam vā ||
4.6.11
ata ūrddhvaṃ yantrapramāṇam upadekṣyāmaḥ | tatra yantraṃ lauhan
dāntaṃ śāṃrggam vā rkṣam vā | gostanākārañ caturaṅgulāyatam
pañcāṅgulapariṇāhaṃ | nārīṇān talāyatam ity eke | tad dvichidraṃ |
darśanārtham ekaśchidran tu karmmaṇi | ekachidre hi śastrā
gnikṣārāṇām atikramo na bhavati | chidrapramāṇaṃ tu
tryaṅgulāyatamaṅguṣṭhodaravistāraṃ yadaṅgulamavaśiṣṭaṃ tat
syāddvyaṅgulam adhastāduparyarddhāṅgulochritam
arddhāṅguṣṭhoparivṛttakarṇṇikam eṣa yantrākṛtisamāsaḥ ||ch||
4.6.12
ata ūrddhvamarśasāmālepo vakṣyāmaḥ || snuhākṣīrayuktaṃ
haridrācūrṇṇamālepaḥ prathamaḥ |
kukkuṭapurīṣaguñjāharidrāpippalīcūrṇṇ am iti gomūtrapiṣṭo dvitīyaḥ
| dantīcitrakasuvarccikākalko gomūtrayuktastṛtīyaḥ |
pippalīsaindhavakuṣṭhaśirīṣakalko 'rkakṣīrayuktaś ca caturthaḥ ||
kāsī
saharitālasaindhavāśvamārakaviḍaṅgapūtīkakṛtavedhanājambukāśvakottamakiṇihīsnuhāpayassu
ca | tailam vipakvamabhyañjanenārśasaḥ sātayeyur iti || || ṃ
||
4.6.13
ata ūrddham adṛśyeṣv arśassu yogānyapanayārthaṃ vakṣyāmaḥ|| tatra
guḍaharītakīmāseveta vrahmacārī | gomūtradroṇasiddham vā
harītakīśatam upaseveta ya thāvalaṃ kṣaudreṇa | apāmārggamūlam vā
taṇḍulodakena | śatāvarīmūlakalkam vā kṣīreṇa | cittrakacūrṇṇam vā
sīdhunā | madhurārddhabhallātakacūrṇṇayuktam vā śaktūn | la vaṇo
takreṇa | kalase vāntaś cittrakamūlakalkalipte niṣiktaṃ takram
anamlam pānabhojaneṣūpayuñjīta | eṣa eva bhārggyāsphātāguḍūcīṣu
takrakalpaḥ|𑑛 pippalīpippalīmūlaṃ viḍaṅgaśuṇṭhīharītakīṣu
vā | pūrvvavad eva niranno vā takram aharaharmmāsamāseveta |
śṛṅgaverapunarṇṇasiddhaṃ vā payaḥ | kraṭajamūlatva kphāṇitam vā
pippalyādipratīvāpaṃ kṣaudreṇa vātavyādhyoktaṃ hiṃgvādivaṭake
upaseveta | takrāhārakṣīrāhāro vā | citrakamūlakaṣāyasiddhaṃ vā
kulmāṣām bhakṣa yet | palāśataruṇasiddham vā
pāṭalyapāmārggavṛhatīpalāśakṣāram vā parisrutam
aharaharghṛtayuktaṃ | kuṭajacandākamūlakalkam vā | takreṇa |
kṣārodakasiddham vā sa rppiḥ pippalyādiprativāpaṃ |
kṛṣṇatilaprakuñcam vā śītatoyānupānam prātaḥ prātar upaseveta |
evam ebhir nnavam varddhate 'gniś ca bhavati arśāṃsi copaśāmyati |
4.6.14
dvi pañcamūladantīcittrakapathyānān tulāmāhṛtya jaladroṇe ci
pācayet | pādāvaśiṣṭaṅ kaṣāyam ādāya suśītaṅ guḍatulayā
sahonmiśrya ghṛtabhājane niṣicya yavapalleplave samupekṣeta tataḥ
prātaḥ prātar mmātrām pāyayet |
tenārśasograhaṇīdoṣapāṇḍurogaudāvarttaśvāsakā sā rocakāgni
daurvvalyāni na bhavanti || ||
4.6.15
pippalīmaricaviḍaṃgailavālukalodhrāṇāṃ dvipalikān bhāgān
indravāruṇyāḥ pañcapalāni harītakyāmalakapitthaphalānāṃ daśa daśa
etadaikadhyaṃ jalacaturdroṇe vi pācya pādāvaśeṣaṃ viśrāvya suśītaṃ
guḍatulādvayonnmiśrya ghṛtabhājane nikṣicya pakṣamātram upakṣiyeta
yavapalle tataḥ prātaḥ prātar yathāvalam upayuñjī ta | eṣa
khalvariṣṭo
'rśograhaṇīplīhahṛtpāṇḍurogaśophakuṣṭhagulmodarakrimiharo
valavarṇṇakaraś ceti ||
4.6.16
tatra vātaprāyeṣu snehasvedasnehavirecanāsthā
panānuvāsanamapratisiddhaṃ | pittajeṣu virecanam eva | saṃśamanaṃ
raktajeṣu | kaphajeṣu śṛṅgaverakulatthopayogo
yathāsvauṣadhasiddhaṃ sarvvajeṣu || ṃ ||
4.6.17
ata ūrddhvam bhallātakavidhānam upadekṣyāmaḥ || bhallātakān
paripakvān anupahatān āhṛtya tata ekamādāya tridhā caturddhā
chedayitvā kaṣāyakalpena vipācya tasya kaṣāyasya śuktimanuṣṇāṃ
ghṛtābhyaktatālvoṣṭhajihvaḥ prātaḥ prātar upaseveta | aparāhṇe
kṣīrasarppirodana ity āhāraḥ | evam ekaikam varddhayed yāvat pañca
| tataś corddha pañca pañcābhivarddhayed āsatād iti | prāpya ca
śata śatam apakarṣayed bhūyaḥ pañca pañca yāvat pañceti |
pañcebhyas ca yāvadeka iti | evaṃ bhallātakasahasradvayam upayujya
sarvvābhir vvimukto valavānn arogaḥ śatāyur vbhavati |
4.6.18
bhallātakamajjebhyaḥ snehamādāyāpakṛṣṭadoṣaḥ pratisaṃsṛṣṭabhaktaḥ
| nivātam agāraṃ praviśya yathāvalam upayuñjīta | tasmi n jīrṇṇe
kṣīrasarppirodana ity āhāraḥ | evaṃ māsam upayujya māsatrayam
upadiṣṭāhāro rakṣed ātmānan tataḥ sarvvopatāpānapahṛtya varṇṇavān
balavāñ chravaṇa grahaṇadhāraṇaśaktisampanno varṣaśatāyurvbhavati
| māsi māsi ca prayoge varṣaśataṃ varṣaśatamāyuṣo 'bhivṛddhir
vbhavati | evan daśamāsān upayujya varṣa sahasrāyur vbhavati ||
bhavanti cātra ślokāḥ ||
4.6.19
arśāṃsi sarvvāṇi sadā , vrkṣakāruṣkarau ghnataḥ | yathā sarvvāṇi
kuṣṭhāni gāyatryaśanapādayoḥ ||
4.6.20
kṣārāgninā nivarttante dṛśyānyarśāṃsi sarvvadā | rajanyo
nābhivarttante pramehā iva ṣoḍaśa ||
4.6.21
ghṛtānidīpanīyāni lehāyakṛtayaḥ surāḥ | asavāś ca prayoktavyā
vīkṣyadoṣasamuchreyaṃ ||
4.6.22
vegāvarodhastrīpṛṣṭhayānāny 7 utku dukāsanaṃ |
yathāsvandoṣalañcannam arśasī parivarjjayed iti || cikitsāṣaṭ ||
Adhyāya 7 (draft based on MS H)
4.7.1
|| athāto 'śmarīṇāñ cikitsitam vyākhyāsyāmaḥ ||
4.7.3
aśmarī dāruṇo vyādhirantakaḥ pratimo mataḥ |
bheṣajais taruṇaḥ sādhyaḥ pravṛddhaś cchedam arhati ||
4.7.4
|| tasya sarvveṣu rogeṣv iti pāṭhaḥ | 3rūpeṣu snehādi krama iṣyate
|
4.7.5
pāṣāṇabhedo vasuko vasiro 'śmantakas tathā ||
śatāvarī śvadaṃṣṭrā ca vṛhatī kaṇṭakārikā |
4.7.6
kapotavaṅkārttagalaḥ kāñcanośīrakas tathā ||
vṛkṣādanī sabhallūko varuṇaḥ śākajaṃ phalaṃ |
4.7.7
yavakolakulatthāni katakasya phalāni ca ||
ūṣakādipratīvāya eṣāṃ kvāthe ghṛtaṅ kṛtaṃ |
4.7.8
bhinatti vātasambhūtām aśmarīṃ kṣipram eva tu ||
kṣārān yavāgūḥ peyāni kaṣāyāni payāṃsi ca ||
4.7.9
bhojanāni ca kurvvīta vargge 'smin vātanāśane ||
kuśaḥ kāśaḥ śaraḥ kucchūritkaṭo moraṭo 'śmabhit |
4.7.10
darvbhā vidārī vārāhī śālimūlaṃ trikaṇṭakaṃ ||
bhallūkaḥ pāṭalī pāṭha pattūro 'tha kurūṭikāḥ |
4.7.11
punarnnavo śirīṣaś ca kvathitās teṣu sādhitaṃ ||
ghṛtaṃ śilājai madhukair vvadarendīvarasya ca |
4.7.12
trapuṣer vvārukādīnāṃ vījaiś cāvādhitaṃ śubhaṃ ||
bhinatti pittasaṃbhūtām aśmarīṃ kṣipram eva tu |
4.7.13
kṣārān yavāgūḥ peyāni kaṣāyāni payāṃsi ca ||
bhojanāni ca kurvvīta varggesmin pittanāśane |
4.7.14
gaṇe varuṇakādau tu guggulvelāhareṇubhiḥ ||
kuṣṭhaṃ bhadrādimaricaṃ cittrakaiḥ sasurāhvayaiḥ |
4.7.15
etaiḥ siddhamajāsarppirūṣakādi gaṇena ca ||
bhinatti kaphasaṃbhūtām aśmarīṃ kṣipram eva tu |
4.7.16
kṣārān yavāgūḥ peyāni kaṣāyāni payānsi ca ||
bhojanāni ca kurvvīta vargge 'smin kaphanāśane |
4.7.17
paicukākollakatakaṃ śākendīvarajaiḥ phalaiḥ ||
pītam uṣṇāmvu saguḍaṃ śarkkarāmyātayaty adhaḥ |
4.7.18
kroñcoṣṭrarāsabhāsthīni śvadaṃṣṭrā tālapattrikā ||
ajamodā kadamvasya mūlan nāgaram eva ca |
4.7.19
pītāni śarkkarāṃ bhindyuḥ surayoṣṇodakena vā ||
vṛttakaṇṭaka vījāni cūrṇṇam mākṣikasaṃyutaṃ |
4.7.20
avikṣīreṇa saptāhaṃ peyam aśmaribhedanaṃ ||
dravyāṇāñ ca ghṛtoktānāṃ kṣārāviṇmūtragālitaḥ |
4.7.21
grāmyasatvaśakṛtkṣāraiḥ saṃyuktaṃ kṣārasādhitaṃ ||
tatroṣakādirāvāpaḥ kāryas trikaṭukāyutaḥ |
4.7.22
kṣāra eṣośmarīṃ gulmaṃ śarkkarāṃś ca bhinattyapi ||
tilāpāmārggakadalīpalāsayavavalvajāḥ |
4.7.23
kṣāraḥ peyo 'vimūtreṇa śarkkarāśmaribhedanaḥ ||
pāṭalīkaravīrāṇāṃ kṣāram evaṃ samācaret |
4.7.24
śvadaṃṣṭrāyaṣṭikāvrahmī kalkam vākṣasamam pivet ||
sahailakākṣai peyau vā tathāsau bhañjanārkkajau |
4.7.25
kapotavaṅkamūlam vā pived amlaṃ surādibhiḥ ||
tatsiddham vā pivet kṣīraṃ vedanābhir upadrutaḥ |
4.7.26
harītakyādi siddham vāsiddham vāpi punarnnave ||
sarvvathaivopayujyāḥ syur ggṇo vīratarādikaḥ |
4.7.27
ghṛtaiḥ kṣāraiḥ kaṣāyaiś ca kṣīraiḥ sottarabastibhiḥ ||
yadi naivopaśāmyeta cchedas tatrottaro vidhiḥ |
4.7.28
niścitasyāsya vaidyasya yataḥ siddhir iha dhruvā ||
upakramo jaghanyoyam ataḥ samparikīrttitaḥ |
4.7.29
akriyāyāṃ dhruvo mṛtyuḥ kriyāyāṃ saṃśayo bhavet ||
tasmād āpṛcchya karttavyam īśvaraṃ sādhukāriṇā ||
4.7.30
athārogyāgārthinam upasnigdham apakṛṣṭadoṣam īṣat karṣitam
abhyaktam abhuktavantaṃ sninnaśarīraṃ kṛtamaṅgalasvastivācanam
agropaharaṇīyoktena vidhinānena sasambhṛtasambhāram āśvāsya tato
valavantam aviklavam ājānusame phalake prāgupaveśya puru ṣan
tasyotsaṅge niṣaṇṇapūrvakāyamuttānaṃ unnatakaṭīkaṃ
vastracumbhalakopaviṣṭaṃ saṅkucatijānukurpparamitareṇa
sahāvavaddhaṃ | sūtrakena śāṭakena vātataḥ
svabhyaktanābhipradeśapārśvasyāvamṛdya muṣṭinā pīḍayed adho nābher
yāvad aśma ryadhaḥ pratipanneti | tataḥ snehābhyakta kliptanakho
vāmahastapradeśinī madhyamāṅgulyau praṇidhāyānusevanīm āsādya
prayatnavalābhyāṃ meḍhragudayor antaramānayitvā
nirvvalīkamanāyatanamaviṣamañ ca basti sanniveśya bhṛśamutpīḍayed
aṅgulībhyāṃ yadā granthirivonnataṃ śalyam bhavati ||
4.7.31
sa ced gṛhītaśalye tu vivṛttākṣo vicetanaḥ |
hatavallamvate śīrṣā nirvvikāro mṛtopamaḥ ||
4.7.32
na tasya nirharecchalyan nirhatepi mriyeta saḥ |
vinā tv etair vvikārais tu samāharttum upācaret ||
4.7.33
tataḥ sevanyāḥ savye pārśve sevanī yavamātreṇāvamucyāvacārayec
chastraṃ | aśmarīpramāṇād dakṣiṇato vā kriyā saukaryahetor ity eke
| yathā na bhidyate na vacūrṇṇyate vā tathā prayateta ||
taccūrṇṇam alpam apy evasthitaṃ hi punaḥ parivṛddham eti | tasmāt
mamagrām agravakrenādadīta | strīṇān tu bastiḥ pārśvagato
garvbhāsayasannicayas tasmā t tāsām mutsaṅgavac chastraṃ pātayet
|| atonyathā khalvāsām mūtrasrāvī vraṇo bhavati || puruṣasya vā
mūtraprasekakṣaṇanād aśmarī vraṇādṛte bhinnabastir ekadhā dvidhā
vā na bhavati | dvidhā bhinnabastikāśmarīko pi na sidhyati |
aśmarīnimittaś ca vraṇam ekadhā bhinnabasti vidhinā jīvati
śastrakriyābhyāṃ śastravihitāc chedābhiṣyandaparivṛddhatvāc ca
śalyasya jīved iti | uddhṛtaśalyam uṣṇodakadroṇyāṃ cāvagāhya
svedayet tathāhi bastir asṛjā na pūryate |
4.7.34
pūrṇṇe vā kṣīravṛkṣakaṣāyaṃ tu puṣpanetreṇa yojitaṃ |
nirhared aśmarīcūrṇṇaṃ raktam bastigatañ ca yat ||
4.7.35
mūtraviśuddhyarthañ ca asmai guḍasauhity am vitacaret | uddhṛtya
cainaṃ madhughṛtābhyaktaṃ vraṇaṃ mūtraviśodhanena dravyeṇa siddhām
uṣṇāṃ yavāgūṃ saghṛtāṃ pāyayed ubhayataḥ kālaṃ trirātraṃ |
trirātrād ūrddhvaṅ guḍapragāḍhena payasā mṛdvodanam alpam bhojayet
| daśarātrād ūrddhvaṃ phalāmlair jāṅgalarasair ddaśarātrañ cainam
apramattaḥ svedayet || kṣīravṛkṣakaṣāyeṇa cāsya vraṇaṃ prakṣālayet
| lodhramadhukamañjiṣṭhāprapuṇḍarīkakalkair vvraṇam pratigrāhayet
| eteṣv eva ca haridrāyuteṣu ghṛtam vipakvam vraṇābhyañjanam iti
|| styānaśoṇitañ cottarabastibhir upācaret | saptarātrāca ca
mārggam apratipadyamāne mūtre yathoktavidhānena vraṇam agninā
dahet | svamārggam pratipanne cottaravastyā sthāpanānuvāsanair
upācaret madhukakaṣāyair iti | yadṛcchayā mūtramārggam
apratipannāṃ saktāśmarīṃ vā srotasāpaharet || vidāryavānālaṃ
śastreṇāgracakreṇa rūḍhavraṇaś cāṅganāśvanaganāgarathadrumān
nārohed varṣaṃ | nāpsu plaved bhuñjīta vāguru |
4.7.36
tatra mūtravahacchedāt maraṇaṃ | mūtrapūrṇṇavasteḥ
śukravahacchedāt maraṇaṃ | klaivyam vā phalasrotopaghātād
dhvajabhaṅgaḥ | mūtraprasevakacchedān mūtraśravaṇaṃ |
sevanīcchedādrujā prādurvbhāvaḥ | bastigudaviddhalakṣaṇaṃ prāg
uktam iti ||
4.7.37
bhavati cātra ||
marmmāṇṇyetānyasaṃvudhya srotojāni śarīriṇāṃ |
vyāpādayed vahūn martyā cchastrakarmmāpaṭur vbhiṣak ||
4.7.38
sevanī śukraharaṇī srotasīphalayor ggudaḥ |
mūtrasekaṃ mūtravahaṃ tathā bastim ihāṣṭamam iti ||
cikitsāyāṃ saptamo 'dhyāyaḥ ||
Adhyāya 8 (draft based on MS H)
4.8.1
athāto bhagandarāṇāñ cikitsitam vyākhyāsyāmaḥ ||
4.8.2
pañca bhagandarā vyākhyātāḥ |
4.8.3
teṣv asādhyaḥ śambūkāvarttaḥ śalyanimittaś ca |
4.8.3a
śeṣāḥ kṛcchrasādhyāḥ |
4.8.4
tatra bhagandarapiṭakopadrutam āturam apatarppaṇād yena
virecanāntenaikādaśavidhenopakrameṇopacaret | apakkvapiṭakaṃ |
pakkveṣu copasnigdhamavagāḍhasvinnaṃ śayyāyāṃ saṃveśyārśasamiva
yantrayitvā bhagandaram abhis amīkṣya parācīnamarvākcīnaṃ
bahirmmukhamantarmukham vā tataḥ prādāyeṣaṇīnnamayitvā
śāyasamuddharecchastreṇa | antarmukhañ caivama śakyaṃ yantram
praṇidhāya pravāhato bhagandaramaukhamāsādyeṣaṇīn datvā śastram
pātayet | āsādya cāgniṃ kṣāraṃ ceti sāmānyaṃ sarvveṣu
4.8.5
viśeṣatas tu nānyatare vraṇaṃ kuryād bhiṣak tu śataponake |
tatas tāsūparūḍhāsu śeṣā nāḍīrupācaret |
4.8.6
gatayo nyonyasaṃbandhā bahvyāś chindyānyanekadhā ||
nāḍīranabhis ambaddhā yaś chinaty ekadhā bhiṣak |
4.8.7
sa kuryād vivṛtaṃ jantor mmārggaṅ gudavidāraṇaṃ ||
tasya ttraṃ vivṛtaṃ mārggam viṇmūtre tu prapadyataḥ |
4.8.8
sāṭopaṃ gudaśūlañ ca karoti pavano bhṛśaṃ ||
tatrāpi śatatamtro 'pi bhiṣak guhyed asaṃśayaṃ |
4.8.9
tasmān na vivṛtaḥ kāryo vraṇas tu śataponake ||
vyādhau tanu bahucchidre bhiṣajā sādhu jānatā |
4.8.10
arddhalāṅgalalakaś chedaḥ kāryo lāṅgalako 'pi vā ||
sarvvatobhadrako vāpi kāryo gotīrthako 'pi vā |
4.8.11
sarvvānā srāvamārggas tu pradahed bhiṣag agninā ||
sukumārasya bhīroś ca duḥkaraḥ śataponakaḥ |
4.8.12
tatra dhīraḥ pramāṇajñaḥ svedam āśu prayojayet ||
svedadravyair yathoktais tu kṛsarāpāyasais tathā |
4.8.13
grāmyānūpodakair mmāṃsair llāvādyair vvāpi viṣkiraiḥ ||
vṛkṣādanīmathair aṇḍam bitvādiñ ca gaṇan tathā |
4.8.14
kaṣāyaṃ sukṛtaṃ kṛtvā tataḥ kumbhe nidhāpayet ||
nāḍīsvedena tenāsya tad vraṇaṃ svedayet tataḥ |
4.8.15
tilānatasibījāni yavagodhūmakodravān ||
lavaṇāmlakavarggaś ca sthālyām ādhāya sādhayet |
4.8.16
āturaṃ svedayet tatra tathā sidhyati kurvvataḥ ||
svinnañ ca pāyayed enaṃ kuṣṭhañ ca lavaṇāni ca |
4.8.17
vacāhiṅgvajamodaś ca samabhāgāni sarppiṣā ||
mārdvīkenāthavāmlena surāsauvīrakeṇa vā |
4.8.18
tato madhukatailena tasya siñced vraṇam bhiṣak ||
pratisārayed gudañ cāsya tailair vvātarujāpahaiḥ |
4.8.19
vidhinānena viṇmūtraṃ svamārggam anupadyate ||
anye copadravās tīvrāḥ sidhyanty atra na saṃśayaḥ |
4.8.20
taponake samākhyātam uṣṭragrīve kriyāṃ śṛṇu ||
eṣyoṣṭragrīvam āsādya cchitvā kṣāran nipātayet |
4.8.21
pūtimāṃsaṃ vyapohārtham agniratra na pūjitaḥ |
athainaṃ ghṛtasaṃvṛṣṭais tilaiḥ piṣṭaiḥ pralepayet |
4.8.22
bandhaṃ yathāvat kurvvīta pariṣekaś ca sarppiṣā ||
tṛtīye divase muktvā yathāsvaṃ śodhayed bhiṣak |
4.8.23ab
tataḥ śuddhim viditvā tu ropayīta yathākramaṃ ||
4.8.23a
etat karmma samākhyātaṃ sarvveṣām anupūrvvaśaḥ |
4.8.23cd
utkṛtyāśrāvamārggan tu parisrāviṇi buddhimān ||
4.8.24
kṣāreṇa vā srāvagatin dahed dhutavahena vā |
sukhoṣṇenānutailena secayed gudamaṇḍalaṃ ||
4.8.25
upanāham pradehāṃś ca mūtrakṣārasamanvitaṃ |
vāmanīyauṣadhair yuktām pariṣekāṃś ca mātrayā ||
4.8.26
mṛdubhūtaṃ viditvainam alpasrāvaṃ rujānvitaṃ |
gatimanviṣya śastreṇa cchindyāt kharjjūrapatrakam ||
4.8.27
candrārdha candraṃ vajraṃ ca sūcīmukhaṃ parāṅmukhaṃ |
chittvāgninā dahec cāpi pādyakṣāreṇa vā tataḥ ||
4.8.28
tataḥ saṃśodhanais tīkṣṇair mmṛdupūrvvam viśodhayet |
bahirantarmmukhaṃ cāpi śiśor yasya bhagandaraṃ ||
4.8.29
tasyāhitam virekāgniḥ śastrakṣārāvatāraṇaṃ |
yad yat mṛdu ca tīkṣṇañ ca tat tasyām avatārayet ||
4.8.30
rajanyāragvadhaukālācūrṇṇam madhughṛtāplutaṃ |
sūtravarttipraṇihitaṃ vraṇānāṃ śodhanam paraṃ ||
4.8.31
yogo 'yan nāśayatyāśu gatim megham ivānilaḥ |
āgantuje bhiṣa ḍīṃ śastreṇotkṛtya
yatnataḥ ||
4.8.32
jamvoṣṭenāgnivarṇṇena taptayā vā śalākayā |
dahed yathoktam matimān taṃ vraṇaṃ susamāhitaḥ ||
4.8.33
krimighnañ ca vidhiṅ kuryāc chalyāpanayam eva ca |
pratyākhyāyaiṣa cārabhyo varjyāś cāpi tridoṣajāḥ ||
4.8.34
etat karmma samākhyātaṃ sarvveṣām anupūrvvaśaḥ |
eṣāṃ tu śastrapātena vedanā yadi jāyate ||
4.8.35
tatrānutailenoṣṇena pāyoḥsekaḥ praśasyate |
vātaghnakvāthasaṃpūrṇṇāṃ sthālīṃ cchidrasarāvikāṃ ||
4.8.36
snehābhyaktagudastaptāmadhyāsīta sabāṣpikān |
nānyā vāspāharet svedaṃ śayānasya rujāharan ||
udakoṣṭhe vagāhye vā tathā śāmyati vedanā |
4.8.37
kadalīmṛgalopākapṛṣatājinasaṃvṛtāṃ ||
kārayed upanāhām vā sālvalādīm vicakṣaṇaḥ |
4.8.38
kaṭutrikaṃ vacāhiṅgulavaṇāny atha dīpyakaṃ ||
pāyayed amlakaulanthāṃ surāsauvīrakādibhiḥ |
4.8.39
jyotiṣmatīlāṅgalakīśyāmādantītṛvṛttilā |
kuṣṭhaṃ śatāhvā golomī tilvako girikarṇṇikā |
4.8.40
kāñcanaksīrkā caiva varggaḥ śodhanam iṣyate ||
tṛvṛttilā nāgadantī mañjiṣṭhā sahasarppiṣā |
4.8.41
utsādanam bhavedetat saindhavakṣaudrasaṃyutaṃ ||
rasāñjanaṃ haridre dve mañjiṣṭhānimbapallavā |
4.8.42
tṛvṛttetovatīdantīkalko nāḍīvraṇāpahaḥ ||
kuṣṭhan tilātrivṛd dantī māgadhyaḥ saindhavam madhuḥ |
4.8.43
rajanī triphalā tutthaṃ hitaṃ syād vraṇaśodhanam ||
māgadhyo madhukaṃ lodhraṃ kuṣṭhamelā hareṇavaḥ |
4.8.44
samaṅgā dhātakī caiva sārivā rajanīdvayaṃ ||
priyaṅgavaḥ sarjjarasaṃ padmakam padmakesaraṃ |
4.8.45
mātuluṅgasya patrāṇi madhūcchiṣṭaṃ sasaindhavaṃ ||
etat sambhṛtya sambhāraṃ tailan dhīro vipācayet |
4.8.46
etad dhi gaṇḍamālāsu maṇḍale madhumehiṣu ||
ropaṇārthaṃ hitan tailaṃ bhagandaravināśanaṃ |
4.8.47ab
nyagrodhādir ggaṇo yaś ca hitaḥ śodhanaropaṇaḥ ||
4.8.48
trṛvṛddantīharidrārkkamūlaṃ lohāśvamārakauḥ |
viḍaṅgasāran triphalā arkkasnuhīpayo madhu ||
4.8.49
madhūcchiṣṭasamāyuktais tailam etair vvipācitaṃ |
bhagandaravināśārtham vraṇrogāpahaṃ śubhaṃ ||
4.8.50
citrakārkkau trṛvṛtpāṭhā malayaṃ hayamārakaṃ |
sudhāṃ vacāṃ lāṅgalakīṃ haritālaṃ suvarccikāṃ ||
4.8.51ab
jyotiṣmatīñ ca sambhṛtya tailan niṣpandanam pacet |
4.8.51a
lākṣādikapratīvāpametadvidyād bhagandare ||
4.8.52
śodhanaṃ ropaṇañ caiva sarvaṇṇīkaraṇan tathā |
dvivraṇīyam avakṣyeta vraṇāvasthāsu buddhimān ||
4.8.53
chidrādūrddhvaṃ hared oṣṭham arśoyantrasya tatvavit |
tato bhagandare dadyād etad arddhendusannibhaṃ ||
4.8.54
vyāyāmam maithunaṃ yuddhaṃ pṛṣṭhayānaṅ gurūṇi ca |
saṃvatsaram parihared uparūḍhavraṇo naraḥ ||
iti || ciki ||
Adhyāya 9 (draft based on MS H)
4.9.1
athātaḥ kuṣṭhacikitsitam vyākhyāsyāmaḥ ||
4.9.4
tvagdoṣī tu
mānsadugdhadadhitilakulatthamāṣaniṣpāvekṣuvikārāmlapiṣṭamayānividāhyābhiṣyandīni
divāsvapnavyavāayañ ca dūrata eva pariharet |
4.9.5
tataḥ śāliṣaṣṭikayavagodhūmaśyāmākakoradūṣoddālakānanavām
bhuñjīta | mudgāḍhakyor anyatarasya sūpena yūṣeṇa vā ||
nambapattrāruṣkaraviyāmiśreṇa maṇḍūkapaṇttyavalgujāṭarūṣakapuṣpaiḥ
sarppiḥsiddhaiḥ sarṣapatailasiddhairvvā | tiktavarggeṇa
vābhihitena māṃsasātmyāya vā jāṅgalamānsasamedaṣkam vitaret |
tailam vajrakam abhyaṅgārthe āragvadhādikaṣāyamutsādanārthe |
pānapariṣekāvagāheṣu khadirakaṣāyam ity eṣa cāhāravibhāgaḥ |
4.9.6
tatra pūrvvarūpeṣūbhayataḥ | saṃśodhanam āseveta | tvakprāpte
saṃśodhanālepanāni | śoṇitaprāpte
saṃśodhanālepanakaṣāyapā|naśoṇitāvasecanāni | māṃsaprāpte
saṃśodhanālepanakaṣāyapānaśoṇitāvasekāriṣṭamanthaprāsān | caturthe
dhātuprāpte yāpyenātmavataḥ samvidhānavataś ca | tatra saṃśodhanāc
choṇitāvasekāc corddhvam bhallātaka śilāja tukuruvaka khadirāsanāyaskṛtividhānam
upaseveta | pañcame naivopakramet
4.9.7
tatra prathamam eva kuṣṭhinaṃ snehapānenopakramet |
meṣaśṛṅgīśvadaṃṣṭrāsāṅgaṣṭāguḍūcīdvipañcamūlasiddhantailaṃ ghṛtam
vā vātakuṣṭhinām pānābhyaṅgayor vvidadhyāt |
dhavāśvakarṇṇakakubhapalāśapicumarddamadhukalodhrasamaṅgāsiddhaṃ
pittakuṣṭhināṃ |
priyālasanāragvadhanimbasaptaparṇṇacitrakamaricavacākuṣṭhasiddhaṃ
śleṣmakuṣṭhināṃ | bhallātakaviḍaṅgasiddham vā sarvveṣāṃ
harītavyāmalakavibhītakapavolapicumarddāṭarūṣakakaṭurohiṇībhāradrāduṃrālabhātrāyamāṇāparppaṭakañcetyetad
dvipalikyānijalāḍhake prakṣipya tatkaṣāyam pādāvaśiṣṭam avatārya
ghṛtaprasthamāvapet kalkapeṣyāṇi cemāni bheṣajāny arddhapalikyāni
| trāyamāṇāmustendrayavācandanakirātatiktakapippalyaś cety etat
mṛdvagnisiddham avatārya pāyayed etat tiktakan nāma sarppiḥ
kuṣṭhajvaragulmārśograhaṇīdoṣapāṇḍurogavisarppaṣāṇḍhyaśamanaś ceti
||
4.9.8
saptaparṇṇātiviṣāśamyākakaṭurohiṇyamṛṇālaharītakyāmalakavibhītakapaṭolapicumarddaparppaṭakirātatiktakaharidrādurālabhātrāyamāṇāmustācandanapadmakaharidropakulyāviśvāmūrvvāśatāvarīśārivāṭarūṣakakuṭajendravāruṇīpātḥavṛkṣādanīgranthikā
ceti | samabhāgāni kalkaḥ syāc caturgguṇaṃ sarppiḥ prakṣipya tad
dviguṇam āmakaṃlarasas tac caturgguṇam āpas tad aikadhyaṃ
mṛdvagnisiddham avatārya pāyayed etan mahātiktakaṃ nāma sarppiḥ
kuṣṭhārśovātapittaviṣamajvarahṛdrogonmādagalagaṇḍagaṇḍamālāsaślīpadakāmalāpāṇḍurogaṣāṇḍhyakaṇḍūpāmādīm̐ś
ca śamayed ity anyatamena ghṛtenopasnigdhasyaikāṃ dve tisraś
catasraḥ pañca vā sirām vidhyet | maṇḍalāni cotsannāny eva likhet
| abhīkṣṇaṃ pracched vā | samudraphenena cāvaghṛṣyāvalepayet |
lākṣāsarjjarasāñjanaprapunāṭatejovatyāśvamārakārkkakuṭajarevatamūlakalkairmmūtrapiṣṭaiḥ
pittapiṣṭairvvā ||
svarjjikātutthakāsīsaviḍaṅgāgāradhūmacitrakatrikaṭukasudhāharidrāsaindhavair
vvā || etair eva ca kṣāravipakvaiḥ phāṇitameva sañjātarasaiḥ |
svarjjikātutthakuṭajaviḍaṅgamaricalodhramanaḥśilācūrṇṇayuktair vvā
| jyotiṣkaphalalākṣāmaricapippalīsumanāpattrair vvā |
harītakīkarañjikāviḍaṅgasidvā rthakalavaṇarocanāvalgujaharidrākalkair vvā |
manaḥśilārkkakṣīramaricakalkair vvā | sarvvakuṣṭhāpahāḥ
siddhālepāḥ ṣaṭprakīrttitāḥ |
vaiśeṣikānatastūrddhvandardtrūśvitreṣu vakṣyate |
śrīveṣṭakakuṣṭhaṃ kuṭajaṃ sarṣapālākṣāvyoṣaṇyapapunāṭasya bījaṃ |
takreṇa piṣṭaḥ s aharidralepodaddrūṣūktomūlakābījayuktaḥ |
sasaindhavaṃprapunāṭasya bījaṃ rasāñjanaṃ saguḍaṃ kesarañ ca |
rasena piṣṭāni kapitthajena | śīghraṃtīvrādarddravonāśa iti pāṭhā
śīghraṃ tīvraṃnāśayeyuś ca darddrūṃ | jyotiṣmatīdṛmālaḥ śirīṣo
nimbaḥ sarjjaḥ kuṭajaḥ sājakarṇṇaḥ | śīghrantīvrānāśayanty eva
darddrīṃ snānālepodgharṣaṇeṣūpayuktaḥ || udumbarībhadranāmānuyāvai
tasyā mūlam malayūmūlamisraṃ | siddhan toye pītamuṣṇe sukhoṣṇaṃ
sphoṭāñ chvitre puṇḍarīke ca kuryāt |dvipyaṃ
dagdhañcarmmamātaṅgajañ ca bhinne sphoṭe tailayuktaḥ pralepaḥ |
pūtiḥ kīṭo rājavṛkṣodbhavena kṣāreṇāktaḥ śvitrameko nihanti ||
avalgujāphalamagryaṃ nadījamayorajomāgadhikāstilāś ca | udumbarī
kākanāmā salākṣā rasāñjanañcaiva varggaḥ samāṃśaḥ || gomūtrapiṣṭo
guṭikākṛtas tu lepaḥ kāryāśvitriṇāṃ śvitrahantā | lepocchvitraṃ
śikhino hanti pittaṃ krīvecamvādagdham etena yuktaṃ || mūtraṅ
gavyañ citrakaṃ vyoṣayuktaṃ sarppiḥ kumbhe kṣaudrayuktaṃ sthitaṃ
hi | pakṣādūrddhvaṃ śvitribhiḥ peyam etat kuryāc cāsmai
kuṣṭhadṛṣṭam vidhānaṃ || pūtikārkkasnuhārājavṛkṣadrumāṇāṃ mūtraiḥ
piṣṭāḥ pallavāvalkalāś ca | lepaiḥ śvitraṃ ghnanti darddrūm
vraṇām̐ś ca duṣṭanyarśāṃsyugranāḍīṃvraṇām̐ś ca || tato jantubhir
nniḥsru te duṣṭarakte jātaprāṇaṃ
sarppiṣā snehayitvā | tīkṣṇair yogairvvāmayitvā pragāḍhaṃ sarvvān
doṣānnirhareccāpramattāḥ || durvvānto vā durvvirikto 'thavā syāt
kuṣṭhīdoṣair uddhatairvvyāptadehaḥ | niḥsandehaṃ yāty asādhyatvam
āśu tasmād doṣān nirharet tasya kṛtsnān || pakṣāt
pakṣāccharddanāny abhyupeyātmāsātmāsāt sraṃsanañ cāpramattaḥ |
tryahāt tryahān nastataś cāvapīḍāṃ māse māseṣv asṛkmokṣayet ṣaṭsu
ṣaṭsu || harītakīṃ saguḍāṃ vyoṣayuktāṃ mucyeta kuṣṭhāc
calihaṃsatailān | phalatrikaṃ saviḍaṅgaṃ sakṛṣṇaṃ sarppistailaṃ
kṣaudrayuktaṃ lihedvā || pivaṃ haridrām palaśaḥ samūtrāṃ
māsānmucyet pāparogāt manuṣyaḥ || evaṃ peyaścittrakaḥ
ślakṣṇapiṣṭaḥ pippalyo vā pūrvvavat mūtrayuktāḥ | rasāñjanam peyam
evañ ca māsantenājasrandehamālepayec ca || saptacchadam
picumarddāṭarūṣaṃ mmustaṃlākṣāpañcamūlaṃ haridre | mañjiṣṭhā ca
cittrakaḥ kṣaudranāmā kaṭutrikantriphalā devadāru || cūrṇṇīkṛtaṃ
saviḍaṅgaṃ samānsa|metadurggampalaśaḥ sevyamānaḥ || mucyet kuṣṭhāt
triphalāvyoṣayuktaṃ caturgguṇaṃ sarppiṣaḥ prastham āśu |
gomūtrāpāṃ droṇasiddhekṣipīle siddhaṃ sajirnnāśayec cāpi kuṣṭhaṃ
|| vyādhighāte saptaparṇṇevaḍhole savṛkṣake sakarañje sanimbe |
samuṣkakadve haridre vipakvaṃ hanyāddvṛtaṃ sarvvakuṣṭhāni śīghraṃ
|| nimbāsanam padmakaṃ samṛṇālasaptacchadañcandanaṃ lodhram eva ca
| yojyotsnānedahyamānasya jantoḥ peyāvāsyān kṣaudrayuktātribhaṇḍī
|| kuṣṭhīmāṃseṣv avadīryatsu khādet mudgaṃ siddhannimbatoye
satailaṃ | nimbakvāthaṃ jātasatvaḥ pibedvā kvātham vā
syādarkkasaptacchadābhyāṃ || dagdheṣv aṅgeṣv aśvamārasyamūlaṃ
lehoyojyaḥ saviḍaṅgaḥ samūtraḥ | mūtraiś cainaṃ secayed ādisec ca
sarvvāhārāḥ saviḍaṃgā yathā syuḥ || kārañjam vā sārṣapaṃ
vāsyatailaṃ vraṇe deyaṃ śigrukosāmvrayor vvā | pakvaṃ
sarvvaṅkaṭukaistiktakaiś ca śeṣañ ca syāt kuṣṭhavatsamvidhānaṃ ||
saptaparṇṇakarañjārkkamālatīkaravīrajaṃ | mūlaṃ
snuhāśirīṣābhyāñcitrakāsphotayor api ||
karañjabījantriphalātrikaṭuṃ rajanīdvayaṃ | siddhārthakaṃ
viḍaṅgāni prapunāṭañ ca saṃharet || mūtrapiṣṭaiḥ pace|ttailam
ebhiḥ kuṣṭhavināśanaṃ | atyaṅgādvajakaṃ nāma nāḍīduṣṭavraṇāpahaṃ
|| pittāvāpye mūtrapiṣṭe tailaṃ lākṣādike kṛtaṃ |
kaṭukālāvunibhiṣak saptāhaṃ vidadhītaca || tato
mātrāpītavantantenātyaktañ ca mānavaṃ | śāyayītātapetasya doṣā
gacchanti sarvvaśaḥ || sthitadoṣaṃ samutthāpya susnātaṃ
khadirāmbunā | tenaiva bhojayed enaṃ yavāgūṃ vāpi pāyayet || evaṃ
saṃśodhane vargge kuṣṭhadveṣyauṣadheṣu ca | kuryāt tailāni
sarppīṃṣi pradahodyarṣaṇāni ca || prātaḥ prātaś ca seveta
yogāvairecanāṃśubhāṃ | yathotthānānigacchanti pañca ṣaṭ sapta
vāṣṭavā || kārabhamvāpibetmūtraṃ jīrṇṇe tatkṣīrabhojanaḥ |
jātasatvāni kuṣṭhāni māsaiḥ ṣaḍbhir vvyapohati || didṛkṣurantaṃ
kuṣṭhasya khadiraṃ kuṣṭhapīḍitaḥ | sarvvathaivopayuñjīta
snānapānāśanādiṣu || yathā hanti pravṛddhatvānkuṣṭhamāturam ojasā
| sevyamānas tathā hanti khadiraḥ kuṣṭhamojasā ||
nīcaromanakhonity an nityam auṣadhatatparaḥ | yoṣitmāṃsasurāvarjjī
kuṣṭhī kuṣṭham apohati ||
cikitsā navamaḥ ||
Adhyāya 10 (draft based on MS H)
4.10.1
athāto mahākuṣṭhacikitsitam vyā khyāsyāmaḥ ||
4.10.3
kuṣṭheṣu maheṣu kaphāmayeṣu sarvvāṅgaśopheṣu ca dāruṇeṣu |
kṛṣatvam icsatsu ca medūreṣu yogānimānagramatiḥ prayuñjate ||
4.10.4
kṣuṇṇāṃ yavānniḥ pūtāṃ rātrau gomūtraparyuṣitām mahati kiliñje
śoṣayed evaṃ saptarātraṃ bhāvayec choṣayec ca | tatastāṃ
kapālabhṛṣṭāṃ śaktuṃ kārayitvā prātar eva kuṣṭhim mehinam vā
sālasārādikaṣāyeṇa pāyayet ||
bhallātakaprapunāḍhāvalgujaviḍaṅgamustācūrṇṇacaturbbhāgayuktaṃ |
evam eva śālasārādikaṣāyaparipītānagvadhādikaṣāyakaparipītam vā |
evam eva gohannakāṃ hayannakām vā śaktuṃ kārayitvā bhallātakādīnāṃ
cūrṇṇānyāvāpya khadirā narājavṛkṣarohītakādīnām
anyatamasya kas̤āye śolā madhureṇa drākṣāyuktena vā
dāḍimavetasāmlena vā saindha vānvitena vā pāyayed eṣa manthakalpaḥ
||
4.10.5
yavā ś ca bhakṣyām vā dhānollavikāṃ
kulmāsacūrṇṇakosotkārikāśaṣkulikānām
viṣakaloḍhakaprabhṛtīnyupaseveta | yavavidhāna vat
godhūmavidhānaveṇuyavavidhānaṃ ||
4.10.6
ariṣṭānato vakṣyāmaḥ |
pūtīkacitrakacavyasuradāruśārivādantītṛvṛtka trikaṭukānām iti
pāṭhaḥ pratyekāṃśena ṣadyalikābhāgāḥ |
vadarakuḍavastriphalakuḍavaḥ | ity eṣāṃ cūrṇṇāni tataḥ
pippalīmadhughṛtair anyatarataḥ pralipte ghṛtabhājane
prākkṛtasaṃskāre saptodakakuḍavānayojajo 'rddhakuḍamam arddhatulāṃ
guḍasyābhihitāni cūrṇṇān avāpyānuguptaṃ yavapalle saptacātraṃ
vāsayet | tato yathāvalam upayuñjīta | eva khalv ariṣṭaḥ
kuṣṭhamedorapāṇḍurogaś ca yathūnapahanti | evaṃ śālasārādau
cāriṣṭaṃ kurvvīta ||
4.10.7
āsavānato vakṣyāmaḥ | palāśabhasmaparisnutasyoṣṇodakasya trayo
bhāgā dvau phāṇitasya tad ekadhyam ariṣṭakalpena vidadhyāt | evan
tilādīnāṃ kṣāreṣu | śālasārādau mūtre cāsavām vidadyāt ||
4.10.8
ataḥ surām vakṣyāmaḥ || śiṃsapākhadirayoḥ sāram ādāyotpāṭya
cottamaka caṇīyāvrahmīkośavatīstat sarvvam ekataḥ kaṣāyakalke na
vipācyodakamādadīta | tan maṇḍodakārtham abhiṣuṇuyāt | yathoktam
evaṃ surāṃ śālasārādau nyagrodhādāvāragvadhādau ca vidadhyāt ||
4.10.9
ato lehān vakṣyāmaḥ || khadirāsananimvarājavṛkṣasārakvāthena
tatsārapiṇḍānevaślekṣṇapiṣṭām prakṣipya vipacet tatp nātidravan
nātisāndram avatārya pāṇitalam pūrṇṇamaprātarāśī
madhunāvimiśra lihyād evaṃ śālasārādau nyagrodhādau ca
lehān kārayet ||
4.10.10
ataś cūrṇṇakriyām vakṣyāmaḥ || śālasārādicūrṇṇaprastham āhṛtya
āragvadhādikaṣāyaparipītam anekaśaḥ śālasārādikaṣāyeṇaiva pāyayet
| evaṃ nyagrodhādīnāṃ | phaleṣu puṣpeṣvāragvadhādīnāṃ cūrṇṇaṅ
kārayet ||
4.10.11
ata ūrddhamayaskṛtīn vakṣyāmaḥ | tīkṣṇalohapatrāṇyāhṛtyatan
tanūni lavaṇavarggapradigdhāni gomayāgnitaptāni kṛtvā
triphalāśālasārādikaṣāye nirvvayed devaṃ dviraṣṭauvārān tataḥ
khadirāṅgārataptānyūpaśāntānyaśūnicūrṇṇāni kārayet | ghanatāntava
parisrāvitān nirgato yathā valam mātrāṃ sarppirmmadhubhyāṃ
saṃsṛjyopayuñita || jīrṇṇe yathā vyādhim anamlalavaṇāhārañ
kurvvīta | evaṃ tulām upayujya kuṣṭhamehamehaś ca
yathupāṇḍurogonmādāpasmārānapahṛtya varṣaśatañ jīvati | tulāyān
tulāyām varṣaśatam utkarṣaḥ | etena sarvvaloheṣ ayaskṛtayo
vyākhyātāḥ |
4.10.12
tṛvṛcchyāmāgnimanthasaptalākevukaśaṃkhinīśaṃkhapuṣpītilvakatriphalāpalāsaśiṃśapānāṃ
svarasamādāya pālāśyāṃ droṇyā siṃcya tasyāṃ
khadirāṅgārataptamayas piṇḍam ekaviṃśati vārān nirvvāpya tatas
tamād ādāya rasam āsicya sthālyāṃ gomayāgninā vipacet | siddhyati
cāsmin pippalyādicūrṇṇadvau madhunaḥ prakṣipet tāvantaṃ ghṛtasyeti
| tataś catu bhāgāvaśiṣṭam avatāryāgnitaptānyayas patrāṇi
prakṣipet tataḥ praśāntam āyase pātreṣv anuguptan nidadyāt | tato
yathā yo śuktiprakuñcam evopayuñjīta | jīrṇe yathā vyādhim āhāram
upaseveta | eṣauṣadhāyaskṛtirasādhyam api kuṣṭham meham vā
sādhayati | sthūlam āśulikhayeti | śopham upa sannam agnim
uddharati | viśeṣeṇa copadiśyate rājayakṣmiṇām eṣa prayogo
varṣaśatāyur anena puruṣo bhavati | śālasārādikvātham āsiṃcya
pālāsyān droṇyāmayo ghanais taptaiḥ saṃyojā nirvvāpyakṛtasaṃskāre
kalase 'bhyāsicya pippalyādicūrṇṇaṃ kṣaudraṃ guḍam iti ca
datvānuguptan nidadhyāt tamauṣadhāyaskṛtiṃ māsam arddhamāsam vā
sthitāṃ yathāvalam upayuñjād evaṃ nyagrodhādiṣu ca nidadhyāt || 0
||
4.10.13
ataḥ khadiravidhānaṃ vakṣyāmaḥ || praśastadeśajātam anupahatam
madhyamavayasaṃ khadiram parisamantāt || khanayitvā tasya
madhyamaṃ mūlaṃ cchitvā yasmayaṃ kumbhan tasminn antare 'dhastā
nidadhyād yathā rasagrahaṇasamartho bhavati | tam
avakīryaindhanair gomayamiśrair ādīpayet | yathāsya
dahyamānasyādho rasaḥ prasavati | tad yathā jānīyāt pūrṇṇabhājanam
athainam uddhṛtya parisrāvya rasam anyasmin pātre nidhāyānuguptan
nidadhyāt | tato yathāyogam mātrām āmalakarasamadhusarppibhiḥ
saṃsṛdyopayuñjīta | jīrṇṇe bhallātakavidhānavadāhāraḥ parihāraś ca
kuṣṭhināṃ kṣīravar prasthe prayukte śataṃ varṣāṇām āyuṣo
'bhivṛddhir bhavati | khadirasāratulāmudakadroṇe vipācya
ṣoḍaśāṃśāvaśiṣṭam avatāryānuguptan nidadhyadhyāt | tato yathāyogam
āmalakarasamadhusarppirbhiḥ saṃsṛjyopayuñjīta | eṣa
sarvvavṛkṣasārakalpaḥ | khadirasāratulām vā prātaḥ prātar
upaseveta | khadirasārakvāthasiddham āvikam vā sarppir
4.10.14
amṛtavallīsvarasasiddham vā prātaḥ prātar upaseveta |
4.10.15
aparāhṇe sarppiṣmantasārādikaṣāyasya ca
triphalātrikaṭutrivarṇākāvalgujapharūṣakaphalaviḍaṃgaphalamajjacitrakaharidrādvayatṛvṛddantīndrayavayaṣṭhīmadhukātiviṣārasāñjanapriyaṃgūnāṃ
palikā bhāgāḥ | tadaikadhyaṃ snehapākavidhānena vipacet
tatsādhusiddham avatāryānuguptan nidadhyāt tata upasaṃskṛtaśarīraṃ
| prātar utthāya pāṇiśuktimātraṃ kṣaudreṇopasaṃsṛjyopayuñjīta |
jīrṇṇe mudgayūṣeṇālavaṇena sarppiṣmantaṃ khadirodakasiddham
mṛdumodanam aśnīyāt | khadirodakasevīty evaṃ droṇam upayuñjya
sarvvakuṣṭhairvvimuktaḥ śuddhamanāḥ smṛtimān varṣaśatāyur vbhavati
|
4.10.16
manthāriṣṭāsavasurālehaś cūrṇṇanyayaskṛtīḥ |
sahasraśo 'pi kurvvīta vījenānena buddhimān iti || 0 ||
cikitsā daśamaḥ || 0 ||
dvivraṇīpañcasadyaś ca bhaganam vātam mahāmarut | durnnāmācāś
marīcaiva bhagasphoṭaṃ tvagāmayaṃ || mahākuṣṭhacikitsā ca proktaṃ
vai prathamo daśa || a
Adhyāya 11 (draft based on MS H)
4.11.1
athātaḥ pramehāṇāñ cikitsitam vyākhyāsyāmaḥ ||
4.11.3
dvau pramahau bhavataḥ sahajo 'pathyanimittaś ca | tatra sahajo
nāma mātāpitṛbījadoṣakṛtaḥ || ahitāhāranimitte 'pathyanimittaḥ |
tayoḥ pūrvveṇopadrutaḥ kṛṣo rūkṣo 'lpāśībhṛśam paryaṭanaśīlaśca
bhavatyuttareṇa sthūlo vahvāśī snigdhaḥ śayyāsvapnaśīlaḥ prāyeṇeti
|
4.11.4
tatra kṛṣaśam annapānasaṃskṛtābhiḥ kriyābhiś ca cikitset |
sthūlamapatarppaṇayuktābhiḥ |
4.11.5
sarvva eva parihareyuḥ
sauvīrakatuṣodakaśuktamaireyasurāsavapayastailaguḍaghṛtekṣurasapiṣṭāmlapānakāni
grāmyānūpodakānām māṃsānīti ||
4.11.6
tataḥ śāliṣaṣṭikaśyāmākayava 3 godhūmakodravoddālakānanavān
bhuñjīta canakatuvarikakulatthamudgavikalpena tiktakaṣāyābhyāṃ ca
śākagaṇābhyān nikumbheṅgudīsarṣapātasītailasiddhābhyāṃ
vastumūtrair vvā jāṅgalair mmāṃsarasair
anamlaghṛtamedobhiḥs
4.11.7
tatrādita eva pramehiṇam upasnigdham anyatame na tailena
priyaṅgvādi siddhena vā ghṛtena vāmayet | pragāḍham virecayet |
virecanānantaraṃ surasādikaṣāyeṇāsthāpayet |
mahauṣadhabhadradārumustāvāyena madhusaindhavayuktena tahyamānam
vā nyagrodhādikaṣāyeṇa nistailena |
4.11.8
śuddhadehāmāmalakarasena haridrām madhusaṃyuktām pāyayet |
triphalādevadārumustakakaṣāyam vā | śālakampi
lyakamuṣkakakalkamakṣamātra vā madhumadhuram āmalakarasena |
kuṭajakapittharohītakavibhītakasaptaparṇṇapuṣyakalkam vā |
nimvāragvadhasaptaparṇṇapūrvvākuṭajasomavṛkṣapalāśānām vā |
tvakpattrapuṣpaphalamūlakaṣāyāṇy ete pañca prayogāḥ
sarvvamehopahantāro vyākhyātāḥ |
4.11.9
viśeṣata ūrddhvaṃ | tatrodakamehinam pārijātakaṣāyam pāyayet |
ikṣuvālikāmehināṃ vaijayantīkaṣāyaṃ | surāmehinān nimvakaṣāyaṃ |
sikatāmehinaṃ cittrakaṣāyaṃ | śanair mmehinaṃ khadirakaṣāyaṃ |
lavaṇamehinam pāṭhāgarukaṣāyaṃ | piṣṭamehinaṃ rajanyoḥ kaṣāyaṃ |
sāndramehinaṃ saptaparṇṇakaṣāyaṃ | śukramehinaṃ
dūrvvāśaivālaplavahaṭhakarañcakaserukakaṣāyaṃ | phenamehinaṃ
triphalāragvadhamṛdvīkākaṣāyaṃ madhumadhuraṃ | paittikeṣu
nīlamehinam aśvatthakaṣāyaṃ | haridrāmehinaṃ rājavṛkṣakaṣāyaṃ |
amvlamehinaṃ nya grodhādikaṣāyaṃ | kṣāramehinaṃ triphalākaṣāyaṃ |
mañjiṣṭhāmehinaṃ mañjiṣṭhācandanakaṣāyaṃ | śoṇitamehinaṃ
guḍūcītindukāsthikāsmaryakharjjūrakaṣāyam madhumiśra pāyayet ||
ata ūrddhvam asādhyeṣv api yogān yāpanārthān vakṣyāmaḥ | tad yathā
| sarppir mmehinaṃ kuṣṭhakuṭajapāṭhāhiṅgutrikaṭukarohiṇī kalkaṃ
guḍūcīcittrakakaṣāyeṇa pāyayet | vasāmehinam agnimanthakaṣāyaṃ |
kṣaudramehinaṅ kadarakakramukakaṣāyaṃ | hastimehinan
tindukakapitthaśirīṣapalāśapāṭhāmūrvāduṣyarśākaṣāyaṃ |
hastyaśvaśūkarakharoṣṭrāsthikṣāra vā dahyamānam
audakakandakvāthasiddhaṃ yavāgūṃ kṣīrekṣurasamadhumadhurām pāyayet
|
4.11.10
tataḥ priyaṃgvanantāghṛṣikāpadmāturyantīlohitikāmvaṣṭhādāḍimatvak
| śālaparṇṇī padmakesaradhātakīva kulaśālmalīśrīveṣṭakamocaraseṣv
ayaskṛtīlehān āsavān kurvvīta |
śṛṅgāṭakakaloṭīvisamṛṇālakaserukamadhukāmrajamvvāsanati
niśakakubhakaṭvaṅgalodhrabhallātakapalāśacarmmavṛkṣagirikarṇṇikāśītaśivaniculadāḍimājakarṇṇaharivṛkṣarājādanaghoṇṭāvikaṃkateṣu
yavān na vikārām̐ś copaseveta | yathoktakaṣāyasiddham vā cāsmai
yavāgūm prayacchet kaṣāyāṇi vā pātuṃ |
4.11.11
mahādhanamahitācāram auṣadhadveṣiṇam īśvaram vā
pāṭhābhayācitrakapragāḍham analpamākṣikam anyatamam āsavaṃ pāyayet
| aṃgārakaśūlyopadaṃśam vā | mārdvīntam abhīkṣṇam
madhukapitthamaricānusiddhāni pānakāni cāsmai upaharet |
uṣṭrāśvatarapurīṣacūrṇṇāni cāsmai dadyād aśaneṣu || hiṅgusiddhaiś
ca yūṣaiḥ sārṣapaiś ca rāgai bhojayet | aviruddhāni cāsmai
pānabhojanāny upaharet | rasagandhavanti ca | pravṛddhamedas tu
vyāyāmaniyuddha krīḍāpahāya gajarathapādacaryāparikramaṇānyas
trāpāstram vā seveta |
4.11.12
adhanas tv avāndhavo vā pādatracchattrarahito bhaikṣāśīgrām
aikarātravāsī munir iva saṃyatātmā yo janaśatam adhikaṃ gacchet |
mahādhano vā
śyāmākanīvārāmalakatindukakapitthāsmantakaphalamūlāhāro mṛgais
saha vaset mūtraśakṛdbhakṣaḥ | satatam anuvrajed vāgāḥ | vrāhmaṇo
vā śiloñchavṛttir vbhūtvā vrahmaratham uddharet | kṛsetkṛśodatsa 2
satatasamitaṃ khaned vā kūpaṃ ||
4.11.13
bhavati cātr || adhano vaidyasandeśā devaṃ kurvvaṇatandritaḥ |
samvatsarāntarāt puṃsaḥ pramehān pratimucyate iti || pra ||
pramehacikitsā ekādaśa ||
Adhyāya 12 (draft based on MS H)
4.12.1
athātaḥ pramehapiṭakacikitsitaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
4.12.3
śarāvikādyāḥ prāg uktā navapiṭakās tās tu vraṇavato 'lpās
tvaṅmānsaprāptāḥ | mṛdvyo lparujaḥ kṣiprabhedinyaś ca sādhyāḥ |
4.12.4
tābhir upadrutaṃ pramehiṇam upakrameta | tatra pūrvvarūpeṣv
apatarppaṇam vanaspatikaṣāyapānaṃ | vastamūtrasya copadiśed evam
akurvvato vātasya madhurāhārasya pūrvvasvedaḥ śleṣmā ca madhurī
bhavati | prameha cābhivyakto bhavati | tasyobhayataḥ saṃśodhanam
evem akurvvataḥ | tasya doṣāḥ pravṛddhā māṃsaśoṇitaṃ pradūṣya
śophañ janayanti | upadravām̐ś kām̐ścit tatroktaḥ pratīkāraḥ
sirāmokṣaś ca | evam akurvvato vā tasya śophaḥ pravṛddho 'timātraṃ
tad vidāham āpadyate | tatra śastrapraṇidhānam vraṇakriyopasevā ca
| evam akurvvato vā tasya pūyo 'bhyantaram avadāryotsaṅgam
mahāvakāśaṅ kṛtvā vṛddho bhavaty asādhyaḥ | tasmād ādita eva
pramehiṇam upakrameta
4.12.6
durvvirecyamadhumehino bhavanti | medo 'bhivyāptaśarīratvāt |
tasmāt tīkṣṇam eṣāṃ śodhanaṅ kurvīta |
4.12.7
na caitaṅ kathaṃcid api svedayet | medobahutvāt khalv eṣāṃ sīryate
dehaḥ | svedena
4.12.8
rasaharaṇīnāṃ daurvvalyān norddham uttiṣṭhaṃti | pramehiṇāṃ doṣāḥ
| yato madhumehinām adhaḥkāye piṭakāḥ prādur vbhavanti |
4.12.9
apakvānāṃ khalu piṭakānāṃ śophavat pratīkāraḥ | pakvānām
vraṇavaditi | tailan tu vraṇaropaṇam evādau kurvīta |
āragvadhādikaṣāyam utsādanārthe | śālasārādikaṣāyam parisecane |
pippalyādikaṣāyam pānabhojaneṣu |
pāṭhācitrakaśārṅggeṣṭākṣudravṛhatī
śārivāsomakalkasaptaparṇṇāragvadhakuṭajamūlacūrṇṇāni
madhuvimiśrāṇi cāśnīyāt |
4.12.10
śālasārādikaṣāyacaturthāñśāvaśiṣṭam avatārya parisrāvya
punarupanīya sādhayet | sidhyati cāmalakalodhrapriyaṅgudantī
kṛṣṇāyastāmracūrṇānyāvayet tad etad anupadagdhaṃ lehībhūtam
avatāryānuguptan nidadhyāt tato yathāyogam upayuñjyeta | eṣa lehaḥ
sarvvamadhumehānān nihantā ||
4.12.11
triphalā trikaṭukacitrakaviḍaṃgamustānān navabhāgāstāvanta eva
kṛṣṇāyaś cūrṇasya tat sarvvam ekadhyaṅ kṛtvā yathāyogam
mātrāsarppir mmadhubhyāṃ saṃsṛjyopayuñjīta | tad etan navāyasan
nāma etena khalu jāṭha ryan na bhavati | sannāgnir āpyāyyate |
durnnāmno na bhavanti | śophapāṇḍurogāvipākakāsaśvāsaś ca |
4.12.12
śālasārādiniryūhaś caturthāṃśāvaśeṣitaṃ | parisrutaṃ suśītañ ca
madhunāmadhurīkṛtaṃ |
4.12.13
phāṇitībhāvam āpannaṃ guḍaṃ śodhitam eva ca| ślakṣṇapiṣṭāni
cūrṇāni pippalyāder ggaṇasya ca ||
4.12.14
aikadhyam āvapet kumbhe saṃskṛte ghṛtabhāvite |
pippalīcūrṇṇamadhubhiḥ pralipte 'bhyantaraṃ śucau ||
4.12.15
ślakṣṇāni tīkṣṇalohasya tatra patrāṇi buddhimān |
khadirāṅgārataptāni bahuśaḥ prakṣipyed vudhaḥ ||
4.12.16
sapidhānan tu tat kṛtvā yavapalle nidhāpayet | māsām̐s trīm̐ś
caturo vāpi yāvad vā lohasaṃkṣayāt ||
4.12.17
tato jātarasañ jantuḥ prātaḥ prātaryathāvalaṃ | upayuñjyād
yathāyogam āhāram vāsya kalpayet ||
4.12.18
eṣa sthūlasya kṛṣaka tsnann asyāgneḥ
prasādhakaḥ | śophaghnaḥ kuṣṭhamehaghno gulmapāṇḍvāmayāpahaḥ ||
4.12.19
plīhodaraharaḥ śīghraṃ m viṣamajvaranāśanaḥ |
abhiṣyandāpaharaṇo lohāriṣṭo mahāguṇaḥ ||
4.12.20
pramehiṇo yadā mūtram anāvilam api chilaṃ | viśadan tiktakaṭukan
tadārogam pracakṣata iti || ṃ || cikitsādvādaśa ||
Adhyāya 13 (draft based on MS H)
4.13.1
athāto madhumehiṃ cikitsitaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
4.13.3
madhumehitvam āpannaṃ bhiṣagbhiḥ parivarjjitaṃ |
yogenānena matimān madhumehinam ācaret ||
4.13.4
māsiśukle śucau caiva śailāḥ sūryāṅśutāpitāḥ ||
jatuprakāśaṃ svarasaṃ śilābhyaḥ prabhavanti hi ||
4.13.5
śilājatviti vikhyātam nahāvyādhivināśanaṃ |
trapvādīnān ty lohānāṃ ṣaṇṇām anyatamāśritaṃ ||
4.13.6
jñeyan tat khaltaś cāpi ṣaḍyoniḥ prathitaṃ kṣitau |
lohādyasmāt tu yajjātaṃ śilājatu hitāya vai ||
4.13.7
tasya lohasya vīryañ ca rasañ cāpi vibhartti tat |
trapusīsāyasādīni pradhānyuttarottaraṃ ||
4.13.8
yathā tathā prayogepi śreṣṭha śreṣthā guṇāḥ smṛtāḥ |
tat sarvvan tiktakaṭukaṃ kaṣāyānurasaṃ rasaṃ ||
4.13.9
kaṭupākyuṣṇavīryañ ca śoṣaṇañ chedanam paraṃ |
teṣu yat kṛṣṇamalaghuḥ snigdhan niḥ śarkkarañ ca yat ||
4.13.10
gomūtragandhī nīlam vā tat pracakṣate |
tad bhāvitaṃ sāragaṇe hṛtadoṣādinā ditaḥ ||
4.13.11
pivet sārodakenaiva ślakṣṇam piṣṭaṃ yathā valaṃ |
jāṅgalena rasenānnan tasmin jīrṇṇe tu bhojayet ||
4.13.12
upayujya tulām eva amṛtasyāsmajanmanaḥ |
vyayo madhumehākhyam antakaṃ rogasaṃkaraṃ ||
vapur vvarṇṇavalopetaḥ śataṃ jīvatyanāmayaḥ |
4.13.13cd
śataṃ śataṃ tulāyān tu sahasraṃ daśataulikaṃ ||
4.13.14
bhallātakavidhānena parihāravidhiḥ smṛtaḥ |
mehaṃ kuṣthamapasmāram unmādaṃ śophaślīpadaṃ ||
4.13.15cd
vyayo hatyacirāt kālāc chilājatu niṣevitaṃ |
4.13.16
na sosti rogo yañ cāpi na nihanyāc chilājatuḥ ||
śarkkarāñ cirasaṃvṛdvām aśmarīñ ca bhinaty api |
4.13.17
bhāvanāloḍane caiva pathyāḥ kāryās tu ye gaṇāḥ ||
evañ cādbhūdbhavan dhātum mākṣikaṃ mṛtopamaṃ |
4.13.18
madhurañ kāñcanābhāsamlam vā rajataprabhaṃ ||
pivan hanti jarāṃ kuṣṭhaṃ śophapāṇḍvāmayañ kṣaraṃ |
4.13.19
tad bhāvitakulakā ś ca vivarjjayet ||
pañcakarmmaguṇātītaṃ śraddhāvantaṃ jijīviṣaṃ ||
4.13.20
yogenānena matimān sādhayet kuṣṭhinan naraṃ |
vṛkṣās tauvarikā nāma paścimārṇṇava tīrajāḥ ||
4.13.21cd
teṣāṃ phalāny ādadīta supakvāny amvudāgame |
4.13.22
majjāṃ phalebhyaḥ sa viśoṣya paricūrṇṇayet ||
tilavat pīḍayed droṇyāṃ gālayed vā kusumbhavat |
4.13.23
tat tailaṃ saṃbhṛtaṃ bhūyaḥ paced ādudakakṣayāt ||
avatārya karīṣe ca pakṣamātraṃ nidhāpayet |
4.13.24
snigdhaṃ svinno hṛtamalaḥ pakṣād uddhṛtya yatnataḥ ||
caturthabhaktāntaritaḥ śuklādau divase śubhe |
4.13.25
mantrapūtasya tailasya prāśniyāt pāṇi mātrikāṃ ||
tatra mantram pravakṣyāmi yenedam abhimantryate |
4.13.26
majjāsāra mahāvīrya sarvān dhātūn viśodhaya ||
śaṅkhacakragadāpāṇistvāmājñāpayate 'cyutaḥ |
4.13.27
tenāsyorddham adhaś cāpi doṣā yānty asakṛttataḥ ||
sāyam asnehalavaṇāṃ yavāgūṃ śītalām pivet |
4.13.28
pañcahāni pivet tailam anena vidhinā naraḥ ||
pakvaṃ pariharec cāpi mudgayūṣaudanāśanaḥ |
4.13.29
pañcabhir ddivasair evaṃ sarvvakuṣṭhaiḥ pramucyate ||
tad eva khadirakvāthe triguṇe sādhu sādhitaṃ ||
4.13.30
nihitam pūrvvavat pakṣaṃ pivet sāmam atandritaḥ ||
tenābhyaktaśarīras tu kurvvītāhāram īritaṃ |
4.13.31
bhinnasvaraṃ raktanetram praśīrṇaṃ krimi bhakṣitaṃ ||
anenāśu prayogena sādhayet kuṣṭhinan naraṃ |
4.13.32
sarppir mmadhuyutam pītan tad eva khadirāmvunā ||
pakṣam māṃsarasāhāraṃ karoti dviśatāyuṣaṃ |
4.13.33
tad eva nasye pañcāśad divasānyupayojitaṃ ||
vapuṣmantaṃ śrutidharaṅ karoti triśatāyuṣaṃ |
4.13.34ab
śodhayentu naram majjā tasya pītasya mātrayā ||
4.13.35
śāntarddhūmā tasya majjā tu dagdhā taile kṣiptvā saindhavaṃ
cāgnivarṇṇaṃ |
pillaṃ hanyād armmanakāndhyakācān netradaktaṃ timiran nīlikāñjati
|| 0 ||
cikitsā tri|| 0 ||
Adhyāya 14 (draft based on MS H)
4.14.1
athāta udarāṇāñ cikitsitam vyākhyāsyāmaḥ ||
4.14.3
aṣṭāv udarāṇi pūrvvam uktāṇi
teṣv asādhyam baddhagudaṃ pariśrāvi ca | avaśiṣṭāni
kṛcchrasādhyāni sarvvāṇy eva pratyākhyāyopakrameta | teṣv ādyaś
caturvvarggo bheṣajasādhyaḥ | uttaraḥ śastrasādhyaḥ |
kālaprakarṣāt sarvvāṇy eva śastrasādhyāni bhavanti |
varjjayitavyāni vā |
4.14.4
udarī tu gurvabhiṣyandirūkṣavidāhyatisnigdhapiśitapariṣekāvagāhān
pariharet | śāliṣaṣṭikayavagodhūmanīvārān nityam aśnīyāt |
4.14.5
tatra vātodariṇam vidārigandhādisiddhena sarppiṣā snehayitvā,
tilvakavipakvenānulomya citrāphalatailapragāḍhena
vidārigandhādikaṣāyeṇāsthāpayed anuvāsayec ca | sālvaṇenopanāhayed
udaraṃ | bhojayec cainam vidārigandhādisiddhena payasā
jāṅgalarasena vā | svedayec cābhīkṣṇam |
4.14.6
pittodariṇaṃ tu madhuragaṇavipakvena sarppiṣā snehayitvā
śyāmātrivṛttriphalāvipakvenānulomya śarkkarāmadhughṛtapragāḍhena
nyagrodhādikaṣāyeṇāsthāpayed anuvāsayec ca | pāyasenopanāhayed
udaraṃ | bhojayec cainaṃ vidārigandhādisiddhena kṣīreṇa ||
4.14.7
śleṣmodariṇan tu pippalyādisiddhena sarppiṣā snehayitvā
snuhākṣīravipakvena cānulomya trikaṭukamūtratailapragāḍhena
muṣkakādikvāthenāsthāpayed anuvāsayec ca |
kīkiṇvasarṣapamūlakabījaiś copanāhayed udaraṃ | bhojayec cainan
trikaṭukapragāḍhena kulatthayūṣeṇa | pāyasena vā | svedayec
cābhīkṣṇaṃ |
4.14.8
dūṣyodariṇaṃ tu saptalāśaṃkhinīsvarasasiddhena sarppiṣā virecayet
| māsam arddhamāsam vā mahāsnuhīvṛkṣakṣīragomūtrasiddhena vā ||
4.14.9
gopitānilamūlatvāt sañcitatvāt malasya ca |
sarvvodareṣu saṃsanti bahuśas tv anulomanaṃ ||0||
4.14.10
ata ūrddhvan sāmānyānyogān vakṣyāmaḥ || eraṇḍatailam evāharahar
mmāsam ekaṃ dvau vā kevalaṃ mūtrayuktaṃ kṣīrayuktaṃ vā
sevetodakavarjjī | mahiṣīmūtraṃ kṣīreṇa nirāhāraḥ saptarātraṃ |
uṣṭrīkṣīrāhāro vānnapānaparivārivarjjī pakṣaṃ | pippalīr vvā māsaṃ
pūrvvoktena vidhānena vāseveta | saindhavājamodanimbasiddham vā
nikumbhatailaṃ | ārddrakaṣṭaṅgaṇakṣārapātrārddhasiddham vā |
śatapuṣpasiddham vā vātaśūle vacāryaṃ | śṛṅgaverarasavipakvam vā
kṣīram āseveta | cavyāśṛṅgaverakalkam vā payasā |
saralāmaradārucittrakam eva vā |
muruṅgīśālaparṇṇīśyāmāpunarṇṇavājyotiṣkaphalātailam vā kṣīreṇa |
svarjjikāhiṃgumiśram pibet | guḍadvitīyo vā harītakīm bhakṣayet |
snuhākṣīrapariśrāvitānām vā pippalīnāṃ sahasraṅ kālena |
pathyācūrṇṇam vā snuhākṣīraparibhāvitamutkārikām vā paktvā dāpayet
| harītakīcūrṇṇaprastham āḍhake ghṛtasyāvāpya
khajenābhimathyānuguptan nidhāyārddhamāsaṃ yavapalle vāsayet |
tataś coddhṛtya pariśrāvya mahatīharītakīkvāthāmladadhīnyāvāpya
vipaced yathāyogam māsam arddhamāsam vā pāyayet | gavye payasi
mahāvṛkṣakṣīram āvāpya vipacet || vipakvañ cāvatārya śītībhūtaṃ
manthānenābhimathya navanītam ādāya bhūyo
mahāvṛkṣakṣīrakaṣāyeṇaiva saha vipacet | tad yathāyogam māsam
arddhamāsam vā pāyayet |
cavyacitrakadantyativiṣākuṣṭhaśārivāviḍaṃgatriphalājamodaharidrādāruharidrāśaṃkhinītṛvṛtkaṭukānām
arddhakārṣikā bhāgāḥ | rājavṛkṣaphalamajjo 'aṣṭau karṣāḥ |
mahāvṛkṣakṣīrapale dve | gavāṃ kṣīramūtrayor aṣṭāvaṣṭau palāni |
tat sarvvaṃ ghṛtaprasthe samāvāpya vipacet | tathāyogam māsam
arddhamāsam vā pāyayet | etāni khalu tilvakaghṛtacaturthāni
sarppīṃṣy
udaragulmavidradhyaṣṭhīlānāhakuṣṭhonmādāpasmāreṣūpayojyāni |
virecanārtham mūtrāsavāriṣṭasurāś cābhīkṣṇam
mahāvṛkṣakṣīrasambhṛtāḥ seveta | virecanadravyakaṣāyam vā
śṛṅgaveradevadārupragāḍhaṃ |
4.14.11
vamanavirecanadravyāṇām palikābhāgāḥ |
pippalyādivacādiharidrādiparipaṭhitānāñ ca dravyāṇāṃ
ślakṣṇapiṣṭānāṃ yathoktānāñ ca lavaṇānān tat sarvvam mūtragaṇe
prakṣipya mahāvṛkṣakṣīraprasthañ ca mṛdvagnināvaghaṭṭayan vipacet
| avidagdhakalkan tatsādhusiddham avatārya śītībhūtam
aṅguṣṭhamātrāṅ guṭikām varttayet | tāsām ekāṃ dve tisro vā
yathāyogam māsām̐s trīṃś caturo vā seveta | eṣā khalu
mūtravarttikriyāviśeṣeṇa mahāvyādhiṣūpayujyate | koṣṭhajām̐ś ca
krimīn upahanti kāsaśvāsapratiśyāyārocakāvipākodāvarttām̐ś ca |
4.14.12
madanaphalamajjājīmūtakekṣvākutrikaṭukasarṣapalavaṇāni
mūtrakṣārayor anyatareṇa piṣṭvāṅguṣṭhamātrāvarttī kṛtvodariṇaḥ |
ānāhe tu tailalavaṇagudābhyaktasyaikāṃ dve ca pāyau nidadhyāt |
eṣānāhavarttikriyā vātamūtrapurīṣodāvarttādhmānānāheṣu vidheyā |
dūṣyodariṇan tu vyoṣāśvamārakaguñjākākādanīmūlakalkam pāyayet |
ikṣukāṇḍāni vā kṛṣṇasarpeṇa daṃśayitvā bhakṣayet | vallīphalāni vā
kandajam vā mūlajam vā viṣam āseveta | tenāgadībhavaty anyataram
vā bhāvam āpadyate |
4.14.13
plīhodariṇas tūpasnigdhasvinnasya dadhnā bhuktavato
vāmabāhukurpparasandhāv abhyantarasirām vidhyet | vimarddayec ca
pāṇinā plīhānaṃ | rudhiraprasyandanārthan tataḥ śuddhadehaṃ
samudraśuktikṣāram payasā pāyayeta | hiṅgusauvarccikām vā kṣīreṇa
| śrutena vā palāśakṣāreṇa |
yavakṣārapārijātakekṣurakāpāmārggakṣāram vā tailasaṃsṛṣṭaṃ |
saubhāñjanakayūṣaṃ vā pippalīsaindhavacitrakayuktam
amlapūtikarañjakṣāram vā | viḍaṅgalavaṇapippalīprāgāḍhaṃ |
4.14.14
pippalīpippalīmūlaṃ śṛṅgaveracitrakayavakṣārasaindhavānām palikā
bhāgāḥ | ghṛtaprasthaṃ tattulyaṃ kṣīran tadekadhyam vipācayed etat
khalu ṣaṭpalakaṃ
plīhāgnisādagulmodāvarttaśvayathupāṇḍurogaśvāsakāsapratiśyāyor
ddhvavātaviṣamajvarān upahanti ||
pipplalīmaricaśṛṅgaverahiṅgusaindhavasauvarccalaviḍadāḍimayavānikāpuṣkaramūlājājīdhānyāmlavetasakṣāradvayavacācittrakailājagandhātulasītyetaiḥ
samair ghṛtaprasthan dadhi caturgguṇaṃ bījapūrakarasayuktam
pācayed etad dādhikaṃ sarppir ddīpanīyam
udaragulmakāsaśvāsajvaravidradyaṣṭhīlānāhasarvvavātarukchamanaṃ
śūlaghnañ ceti ||
śṛṅgaveramātuluṅgarasadāḍimadadhiśuṣkamūlakolāmlakaṣāyaprastheṣu
ghṛtaprasthañ cāvāpya | pañca
kolaviḍaṅgayavānīśuṣkamūlapāṭhagarbbhan tan siddham pāyayet ||
4.14.15
yakṛddālye 'py eṣa eva kriyāvibhāgaḥ |
viśeṣatas tu dakṣiṇabāhau sirām vidhyet ||
4.14.16
maṇibandhe samunnāmya vāmam aṅguṣṭham īritaṃ |
dahet sirāṃ śareṇāśu plīho vaidyaḥ praśāntaye ||
4.14.17
baddhagude parisrāvini ca snigdhasvinnasyādho nābher vvāmataś
caturaṅgulam apahāya romarājyād udaraṃ pāṭayitvā
caturaṅgulapramāṇamantrāṇi niṣkṛṣya nirīkṣya
baddhagudasyāntrapratirodhakaramasmānaṃ bālam vāpohya malajātan
tato madhu sarppiṣābhyajyāntrāṇi yathāsthānaṃ sthāpayitvā bāhyaṃ
vraṇam udarasya sīvyet | parisrāviṇo py evam antraṃ samānayitvā
cchidraṃ kālapipīlikābhir ddaṅśayet | daṣṭe ca tāsāṃ kāyān
upaharec chinnaśirāṃsi tataḥ pūrvvavat sīvyet | vāsayec cainan
tailadroṇyām alpam vā payovṛttir iti ||
4.14.18
udakodariṇas tu tailābhyaktasyoṣṇodakaparisvinnasyāptaiḥ
suparigṛhītasyākakṣāt paṭūveṣṭitasyārdho nābheś caturaṅgulam
apahāya romarāmāṇyardvyaṅgulam vrīhimukhenāṅguṣṭhodaramātram
vidārya trapvādīnām anyatamasya nāḍīm ubhayato dvāraṃ saṃyojya
doṣodakam avasiñcen na caikasmin divase sarvvadoṣodakam apaharet
|| sahasāpahyate doṣe tṛṣṇājvarāṅgamarddātīsāraśvāsakāsapādadāhā
utpadyeran | āpūryate vā dṛḍhataram asañjātaprāṇasya tasmāt
tṛtīyañ caturtham pañcamaṃ ṣaṣṭham aṣṭamam vā dvādaśam vā divasam
antaraṃ doṣodakam alpam alpam avasiñcet | nisrute nisrute doṣe
gāḍhataram āvikakauṣeyacarmmaṇām anyatamena pariveṣṭayed udaran
tathā nādhmāpayati vāyuḥ ṣaṇmāsām̐ś ca bhojayet payasā rasena vā |
tatas trīn māsānavodakena phalāmlena vāvaśiṣṭam māsatrayam annaṃ
laghu hitaṃ seveta evaṃ samvatsareṇāgadībhavati ||
4.14.19
bhavati cātra||
āsthāpane caiva virecane ca pāne tathāhāravidhikriyāsu |
sarvvodarāṇāṃ kuśalena yojyaṃ kṣīraṃ raso jāṅgalajo tha vā syād
iti ||
cikitsā 14 || 0 ||
[Adhyāya 15]
4.15.1
athāto mūḍhagarbhbhacikitsitam vyākhyāsyāmaḥ ||
4.15.3
nātaḥ kaṣṭataramasti yathā mūḍhagarbhbhoddharaṇamatra hi
yoniyakṛtplīhāntragarbhbhāśayānām madhye kartavyaṃ | sparśeno
tkarṣāyakarṣaṇāpakarttanabhedanavyāvarttanapīḍanārjjūkaraṇāni
caikahastena garbhbhamahiṃsatā garbhbhiṇīñ cāhiṃsatā tasmād
adhikṛtya tam āpṛcchya parañ ca yan namāsthāyopakrameta ||
4.15.4
tatra samāsenāṣṭavidha mūḍhagarbhbhagatiruddiṣṭā svabhāvagatā
vapi tu trayaḥ saṅgā bhavanti śiraso vaipulyādaṃśayor jjaghanasya
vā
4.15.5
jīvati garbhbhe sūtyaḥ prayateran |
nirharaṇe cyāvanāṃś ca mantrānanuśrāvayet ||
4.15.6
ihāmṛtaś ca somaś ca citrabhānuś ca bhāvini |
uccaiḥśravāś ca turago mandire nivasantu te ||
4.15.7
idamamṛtamapāṃ samuddhṛtāṃ vai tava laghu garbhbhamimam
pramuñcahe stri |
tad analapavanārkkavāsavās te saha lavaṇāmbudharair ddiśantu
śāntiṃ ||
4.15.9
oṣadhāni ca vidadhyād yathoktāni ca | mṛte cottānāyā
bhugnasakthinyā vastracumbhalakonnāmitakaṭyā
dhanvakamṛttikāśālmalīmṛtsnaghṛtābhyām mrakṣayitvā hastaṃ yonyām
praveśya garbhbham apaharet tatra śakthibhyām āgatam anulomam
evāñchet | ekasakthi pratipannasyetaraṃ sakthi prasārya
sphigdeśāgataṃ sphigdeśaṃ prapīḍyorddhvam utkṣipya sakthinī
prasāryasyāpaharet | tiryag āgatasya parighasyeva tiryak cīnasya
paścād arddhamūrddham utkṣipya pūrvvārddham apatyapathaṃ
pratyārjjavamānayitvāpaharet | dvāvanty āvasādhyau mūḍhagarbhbhau
bhavataḥ | evam aśakye śastram avatārayet ||
4.15.10
sacetanan tu śastreṇa na kathañcana dārayet |
ātmānañ jananīñ caiva hanyād āśu sacetanaḥ ||
4.15.12
tataḥ striyam āśvāsya maṇḍalāgreṇāṅguliśastreṇa vā śiro vidārya
śiraḥkapālāny āhṛtya śaṃkunā saṃgṛhyor asi kakṣe cāpaharet |
abhinnaśiram vākṣikūṭo gaṇḍe vā asaṃsaktasyāṃśadeśe bāhūṃ cchhitvā
dṛtim ivātatam vātapūrṇṇodaram vidārya nirasyātrāṇi śithilībhūtāṃ
| jaghanaśaktasya vā jaghanakapālānīti |
4.15.13
yasminn aṅge hi yo garbhbhaḥ sajjate tasya tam bhiṣak |
samyak chittvā nirhared rakṣen nārīñ ca yatnataḥ ||
4.15.14
citrāṃ hi gatiṃ garbhbhasya karoti kupito 'nilaḥ |
tatrānalpamatir vaidyo vartyeta matipūrvvakaṃ ||
4.15.15
na copekṣet mṛtaṃ garbhbham muhūrttam api paṇḍitaḥ |
sa hyāśu jananīṃ hanti nirucchvāsam paśuṃ yathā ||
4.15.16
maṇḍalāgreṇa karttavyaṃ cchedyam antar vvijānatā |
vṛddhipatraṃ hi tīkṣṇāgraṃ nārīṃ hanyāt kathañ cana ||
4.15.17
athāmapatantīm aparām pātayet pūrvvavad bhiṣak |
hastenāpahared vā pi pārśvābhyām paripīḍya vā ||
4.15.18
muhurnnārīm avadhunet pīḍayed vāṃśapiṇḍikān |
tailābhyaktayonin tailena pāyayet matimān bhiṣak ||
4.15.18a
hiṅgupippalipāṭalyaubhārggīmelāmahauṣadhaṃ |
4.15.21
rāsnāmativiṣā cavyām ebhir ddoṣaḥ prasicayte ||
4.15.20
yoniś ca mṛdvī bhavati yoniśūlaś ca śāmyati |
4.15.23
trirātram evaṃ saptāhaṃ tataḥ sneham punaḥ punaḥ ||
4.15.24
sāyañ ca pāyayed dadyā māsam vāpi susaṃskṛtāṃ |
śirīṣakakubhābhyāñ ca toyam ācamane hitaṃ ||
4.15.25
sarvvataḥ pariśudddhā ca snigdhapathyālpabhojanā ||
4.15.26
svedābhyaṅgaparā nityam bhavet māsam atandritā ||
payo vātaharaiḥ siddhan daśāhaṃ bhojane hitaṃ |
4.15.27
rasan daśāhaṃ śeṣan tu yathāyogam upācaret ||
nirupadravām viśuddhāñ ca jñātvā ca valavarṇṇinīṃ ||
4.15.28
ūrddhvañ caturṣu māseṣu visṛjet tu vicakṣaṇaḥ ||
yonisantarppaṇe 'bhyaṅge pāne bastiṣu bhojane |
4.15.29
balātailamidañ cāsyai dadyād anilavāraṇaṃ ||
balāmūlakaṣāyasya daśamūlīkṛtasya ca |
4.15.30
yavakolakulatthānāṃ kvāthasya payasas tathā ||
aṣṭāvaṣṭau śubhā bhāgātailasyekas tad ekataḥ |
4.15.31
paced āvāpya madhuraṃ gaṇaṃ saindhavasaṃyutaṃ ||
tatrāgaruṃ sarjjarasaṃ saralan devadāru ca |
4.15.32
mañjiṣṭhāñ candanaṅ kuṣṭhamelāṃ kālānusārivāṃ ||
mānsī śaileyakam pattran tagaraṃ śārivāṃ vacāṃ |
4.15.33
śatāvarīm aśvagandhāṃ śatapuṣpām punarṇṇavāṃ ||
tat sādhusiddhaṃ sauvarṇṇe rājate mṛnmaye 'pi vā |
4.15.34
prakṣipya kalase 'bhyarccya svanuguptan nidhāpayet ||
balātailamidan nāmnā sarvvavātavikāranut |
4.15.35
yathābalam ato mātrāṃ sūtikāyai pradāpayet ||
yā ca garbhbhārthinī nārī kṣīṇaśukraś ca yaḥ pumān |
4.15.36
vātakṣīṇe marmmahate mathite 'bhihate tathā ||
bhagne sramābhipanne ca sarvvathaiva prayujyate |
4.15.37
sarvvān āpekṣakādīṃś ca vātavyādhīn apohati ||
hikkāśvāsam adhīmanthaṅ gulmaṅ kāsañ ca dustaraṃ |
4.15.38
ṣaṇmāsān upayujyena mantravṛddhir vvyapohati ||
pratyagradhātuḥ puruṣo bhavec ca sthirayauvanaḥ |
4.15.39
etad dhirājñāṅ karttavyaṃ rājāmātyāś ca ye narāḥ ||
sukhinaḥ sukumārāś ca dhaninaś cāpi ye narāḥ |
4.15.40
balākaṣāyapītebhyas tilebhyo vā py anekaśaḥ ||
tailam utpādya tat tailaṃ śatapākakṛtaṃ śubhaṃ |
4.15.41
śaste 'hni nibhṛtaveśmany upayuñjyād yathābalaṃ ||
jīrṇṇesmin payasā siddhaṃ ṣaṣṭikānnam avāpnuyāt |
4.15.42
anena vidhinā droṇam upayuñjyānnamīritaṃ ||
bhuñjīta dviguṇaṃ kālaṃ balavarṇṇānvitas tataḥ |
4.15.43
sarvvapāpair vvinirmmuktaḥ śatāyuḥ puruṣo bhavet ||
śataṃ śataṃ cotkarṣād droṇe droṇe prakīrttyate ||
4.15.44
balākalpenātibalāguḍūcyādity avalliṣu |
śairīyake vīratare śatāvaryān trikaṇṭake ||
4.15.45
tailāni kuryāt madhukaprasāraṇyoś ca buddhimān |
4.15.47
sarvveṣām eva caiteṣām upayogañ cikitsakaḥ |
balātailavadācaṣṭe guṇāṃś caivā viśeṣata iti ||
Adhyāya 16 (draft based on MS H)
4.16.1
athāto vidradhīnāñ cikitsitam vyākhyāsyāmaḥ ||
4.16.3
uktā vidradhayo ye ṣaṭ teṣv asādhyas tu sarvvajaḥ |
śeṣeṣv āmeṣu karttavyā tvaratā śophavat kriyā ||
4.16.4
vātaghnamūlakalkais tu vasātailaghṛtāyutaiḥ |
sukhoṣṇo vahalo lepaḥ prayojyo vātavidradhau ||
4.16.5
sānūpaudakamānsas tu kākolyādiś ca yogaṇaḥ |
snehāmlasiddho lavaṇaḥ prayojyaś copanāhane ||
4.16.6
veśavāraiḥ sakṛsaraiḥ payobhiḥ pāyasais tathā |
svedayec cāpi satatam āharec cāpi śoṇitaṃ ||
4.16.7
sa ced evam upakrāntaḥ pākāya vimukho yadi |
tam pācayitvā śastreṇa bhidyād bhitvā ca buddhimān ||
pañcamūlīkaṣāyeṇa prakṣālya lavaṇottaraiḥ |
tilairvbhadrādimadhukasaṃyutaiḥ pūrya veṣṭayet ||
vairecanikayuktena trivṛtena viśodhya ca |
pṛthakparṇṇyādisiddhena trivṛte naiva ropayet ||
paittikaṃ śarkkarālājamadhukaiḥ śārivāyutaiḥ |
pradihyāt kṣīrapiṣṭair vvā payasyośīracandanaiḥ ||
pākyaiḥ śītakaṣāyair vvā kṣīrair ikṣurasais
tathā |
jīvanīyaghṛtair vvāpi secayeccharkkarāyutaiḥ ||
tṛvṛddharītakīnāñ ca cūrṇṇam madhuyutaṃ lihet |
jalaukābhir hareccāsṛk pakvam vāpāṭya buddhimān ||
kṣīravṛkṣakaṣāyeṇa prakṣālyodakajena vā |
tilaiḥ sayaṣṭīmadhukaiḥ sāmṛtaiḥ sarppiṣāyutaiḥ ||
pratigrāhya pratanunā sarppiṣāveṣṭayed vraṇaṃ |
prapauṇḍarīkamañjiṣṭhā madhukośīrapadmakaiḥ ||
saharidraiḥ kṛtaṃ sarppiḥ sakṣīraṃ vraṇaropaṇaṃ
|
kṣīraśuklāpṛthakparṇṇīsamaṅgālodhracandanaiḥ ||
nyagrodhādipravāleṣu teṣāṃ tvakṣvathavākṛtaṃ |
naktamālasya patrāṇi paṭolāriṣṭayos tathā ||
dve haridre madhūcchiṣṭaṃ madhukan tiktarohiṇī
|
priyaṃgukuśamūlañ ca niculasya tvageva ca ||
eṣāṃ karṣasamairvbhāgair ghṛtaprasthaṃ
vipācayet |
duṣṭavraṇapraśamanaṃ tathā nāḍīvināśanaṃ ||
sadyaś cchinnavraṇānāñ ca karañjādyamidaṃ
śubhaṃ |
iṣṭakāsikatālohagośakṛttuṣapāṅśubhiḥ ||
mūtrair uṣṇaiś ca satataṃ
svedayecchleṣmavidradhiṃ |
kaṣāyapānair vvamanair ālepair upanāhanaiḥ ||
hared doṣān abhīkṣṇañ ca tathaivāsṛg alāvubhiḥ
|
āragvadhakaṣāyeṇa pakvam vā pāṭya dhāvayet ||
haridrātriphalāśaktutilair mmadhusamāyutaiḥ |
pūrayitvā vraṇaṃ samyak vadhnīyāt kīrttitaṃ yathā ||
tataḥ kulatthikādantī tṛvṛcchyāmārkkatilvakaiḥ
|
kuryāt tailaṃ sagomūtraṃ hitan tatra sasaindhavaṃ ||
pittavidradhivat sarvvā kriyā niravaśeṣataḥ |
vidradhyoḥ kuśalaḥ kuryād raktāgantunimittayoḥ ||
varuṇādir gaṇakvātham apakve 'bhyantarotthite |
uṣakādipratīvāpaṃ pivecchaṃkaraṇā yadi ||
anayor vvarggayoḥ sarppiḥ siddhaṃ vairecaneṣu
ca ||
vidradhiṃ hanti na cirāt prātaḥ prātar nniṣevitaṃ |
ebhir eva gaṇaiś cāpi saṃsiddhaṃ snehayojitaṃ
||
kāryam āsthāpanaṃ kṣipraṃ sa ca sneho nuvāsanaṃ |
pānālepana bhojyeṣu madhusigrudrumo 'pi vā ||
dattāvāyo yathādoṣam apakvaṃ hanti vidradhiṃ |
toyadhānyānyāmlamūtrais tu peyo vāpi surādibhiḥ
||
yathādoṣagaṇakvāthaiḥ pived vāpi śilājatuṃ |
pradhānaṅ guggulum vāpi dāruśuṇṭhīm athāpi vā
||
svedopanāhaḥ kuryāc ca sadā cāpy anulomayet |
śirāṃ yathoktām vidhyeta kaphaje vidradhau
bhiṣak ||
raktapittānilottheṣu kecid vāhau vadanti tu |
paryāgatañ ca śastreṇa bhittvā vraṇavad ācaret
||
śruteṣūrddham adho vāpi maireyāmlasurāsavaiḥ |
peyo varuṇakādis tu madhusigrudrumo 'pi vā ||
madhusigros tu mūleṣu siddhānāṃ sahasāvudhaiḥ ||
yavakolakulatthānāṃ yūṣair vbhuñjīta mānavaḥ ||
prātaḥ prātaś ca seveta mātrayā tailvakaṃ ghṛtaṃ |
paryāgate vidradho tu siddhir nnaikāntikī
bhaved iti ||
cikitsā
Adhyāya 17 (draft based on MS H)
4.17.1
athāto visarppanāḍīstanarogāṇāñ cikitsitaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
4.17.3
sādhyā visarppās traya ādito ye tat sannipātakṣatajāvasādhyau |
sādhyeṣu pathyair hi gaṇair vvidadhyād ghṛtāvasekoś ca tathā
pradehān ||
4.17.4
kuṣṭhaṃ śatāhvāsuradārumustāvārāhikustuṃvurukṛṣṇagandhā |
vāterkkavaṃśārttagaṇās tu yojyā sekeṣu lepeṣu tathā ghṛteṣu
||
4.17.5
yat pañcamūlaṃ khalu kaṇṭakākhyam alpam mahac cāpy athavallijāñ ca
|
taccopayojyam bhiṣajā pradehaiḥ seke ghṛte cāpi tathaiva taile
||
4.17.6
kaseruśṛṅgāṭakapadmagundrāḥ saśaivalāḥ sotpalakarddamām̐ś ca |
vastrāntarā pittakṛte visarppalepāvidheyāḥ saghṛtāḥ suśītāḥ
||
4.17.7
hrīveralāmajjakacandanāni śrotojamuktāmaṇigairikaiś ca |
kṣīrābhipiṣṭāḥ saghṛtāḥ suśītā lepāḥ prayojyās tanavaḥ sukhāya
||
4.17.8
mañjīṣṭhayaṣṭīmadhukam payasyāprapauṇḍarīkaṃ saha padmakena |
saugandhikāñ ceti sukhapralepaḥ paitte visarppe bhiṣajā prayojyāḥ
||
4.17.9
nyagrodhavarggam pariṣecanañ ca ghṛtañ ca kuryāt svarasena tasya |
śītaiḥ payo bhiś ca madhūdakaiś ca saśarkkarair ikṣurasaiś ca
sekāṃ ||
4.17.10
ghṛtañ ca gaurīmadhukāravindalodhrāmvurājādanajīvakeṣu |
tathārṣabhe padmakaśārivāyāṃ kākoli2medākumudotpaleṣu ||
4.17.11
sacandanāyām madhuśarkkarāyān drākṣāsthirāpṛṣṇisamaṅgayā ca |
kalkīkṛtāsūdakamatragandhā nyagrodhavarggasya ca śārivādeḥ ||
4.17.12
gaṇasya vilvādikapañcamūlyoś caturgguṇaṃ kṣīramathāpi tadvat |
prasthaṃ vipakvaṃ pariṣecanena paittāni hanyāt tu visapppanāḍī
||
4.17.13
visphoṭaduṣṭavraṇaśīrṣarogān pākan tathāsyāsya tathaiva pānāt |
grahārddite śoṣiṇi cāpi vāle | ghṛtaṃ tu gaurādikam etad iṣṭaṃ
||
4.17.14
athāśvagandhā saralātha kālā saikeṣikāvāpyathavājaśṛṅgī |
gomūtrapiṣṭo vihimapradeho hanyādvisarppaṅkaphajaṃ suśīghraṃ
||
kālānusāryāgurucocaguñjārasnāvacāśītaśivendraparṇṇyaḥ |
pālindimajjāsamahīkadam vā hito visarppeṣu kaphātmakeṣu ||
4.17.16
gaṇas tu sarvvo varuṇaḥ prayojyaḥ kriyāsu sarvvāsu vicakṣaṇena |
sarvveṣu saṃśodhanam eva kuryād raktāvasekañ ca jalāyukābhiḥ
||
4.17.17
sarvvām̐ś ca pakvān pariśodhya dhīmān vraṇaṃ krameṇopacared
yathoktaṃ |
nāḍītridoṣaprabhavā na sidhye ccheṣāś catasraḥ khalu yatnasādhyāḥ
||
4.17.18
tatrānilotthām upanāhya pūrvvam aśeṣataḥ pūyagatim vidārya |
phalair apāmārggabhavaiḥ supiṣṭaiḥ sasaindhavaiḥ pūrya hitāya
vadhyet ||
4.17.19
prakṣālane cāpi sadā vraṇasya yojyam mahad yat khalu pañcamūlaṃ |
hiṃsrā haridre kaṭukāvale ca gojihvikā caiva savilvamūlaṃ ||
4.17.20
sambhṛtya kuryāt trivṛtaṃ vraṇasya saṃśodhanaṃ śodhanaropaṇajñaḥ |
pittātmakāṃn prāg upanāhya dhīmān utkārikābhiḥ sapayoghṛtābhiḥ
||
4.17.21
nipātyaśastran tilanāgadantīmañjiṣṭhakalkaiḥ pratipūrayīta |
prakṣālane cāpi haridrasomanimvāḥprayojyāḥ kuśalena nityaṃ ||
4.17.22
śyāmātribhaṇḍītriphalāsu siddhaṃ haridrayos tilvakavṛkṣake ca |
ghṛtaṃ sadugdham vraṇatarppaṇena hanyād gatiṃ koṣṭhagatāpi yā
syāt ||
4.17.23
nāḍīṅ kaphotthām upanāhayitvā kulatthasiddhārthakaśaktukiṇvaiḥ |
mṛdvīkṛtāmeṣyagatim viditvā nipātayecchastramaśeṣakārī ||
4.17.24
dadyād vraṇe nimvatilāṃ sadantīṃ surāṣṭrajāṃ saindhavasamprayuktāṃ
|
prakṣālane cāpi karañjanimvajātyakṣapīlusvarasāḥ prayojyāḥ ||
4.17.25
suvarccikāsaindhavacitrakeṣu nikumbhanīlīta larūpikāsu |
phaleṣv apāmārggabhaveṣu caiva kuryāt samamūtreṣu hitāya tailaṃ
||
4.17.26
nāḍīn tu śalyaprabhavāṃ vidārya nirghātyaśalyaṃ pravidārya mārggaṃ
|
vandhed vraṇaṃ kṣaudraghṛtapragāḍhaṃ datvā tilāñ
cchodhyavaropayīta ||
4.17.27
kumbhīkakharjjūrakapitthavilvavanaspatīnāñ ca śalāṭuvargge |
kṛtvā kaṣāyam vipacet tu tailam āvāpya mustāśakunapriyaṅgūḥ
||
4.17.28
saugandhikāmocarasāhipuṣpaṃ lodhrāṇi datvā khalu dhātakīñ ca |
etena śalyaprabhavā tu nāḍī rohed vraṇe vā sukhamāśu caiva ||
4.17.29
kṛśadurvvalabhīrūṇān nāḍīm marmmāśritām api |
kṣārasūtreṇa tāṃ cchindyān na tu śastreṇa dārayet ||
4.17.30
eṣaṇyā gam anviṣya kṣārasūtrānuśāriṇīṃ |
sūcīn nidadhyād gatyante pronnām pāṇḍu vinirharet ||
4.17.31
sūtrasyāntaṃ samānīya gāḍhavandhaṃ samācaret |
tataḥ kṣāravalam vīkṣya sūtram anyat prayojayet |
4.17.32
kṣārāktam matimān vaidyo yāvanna cchidyate gatiḥ |
bhagandare 'pyeṣa vidhiḥ kāryā vaidyena jānatā ||
4.17.33
arvvudādiṣu cotkṣipya mūle sūtran nidhāpayet |
sūcībhir yavavaktrābhir ācitam vā samantataḥ |.
mūle sūtre ca vadhnīyāc cchinne copakramed vraṇaṃ ||
4.17.34
yā dvivraṇīye 'bhihitās tu varttyas tāḥ sarvvanāḍīṣu bhiṣag
vidadhyāt |
ghoṇṭāphalaṃ tvag madanaṃ phalañ ca pūgasya ca tvag lavaṇañ ca
mukhyaṃ ||
4.17.35
snuhārkkadugdhena sahaiṣa kalko varttīkṛtā hantya cireṇa nāḍīṃ >
vibhītakāmrāsthivaṭapravālahareṇukāśaṃkhinivījamisrā ||
4.17.36
varāhaviṭsūkṣmamasīpradeyā nāḍīṣu tailena vimiśrayitvā |
4.17.38
tathā ca gomāṃsamasīṃ hitāya koṣṭhāśritā svādarato diśanti |.
varttīkṛtam mākṣikasaṃprayuktan nāḍīghnamuktaṃ lavaṇottamam vā
|
4.17.39
duṣṭavraṇe yad vihitaṃ ca tailan tat sevyamānaṅ gatim āśu hanti ||
4.17.37
dhattūrakam madanakodravajañ ca vījaṃ kośātakī śukanasā
mṛgabhojinī ca |
sāṅkollavījakusumais tu kṛtañ ca cūrṇṇaṃ lākṣodakāhṛtamalāsu
gatīṣu deyaṃ ||
4.17.40
eṣv eva sādhuṣu kṛteṣu vimiśrayitvā tailaṃ kṛtaṅ gatim apohati
saptarātrāt |
piṇḍīkṛtasya tu varāhavibhāvitasya mūleṣu kandaśakaleṣu ca
sauvaheṣu ||
4.17.41
tailaṅ kṛtaṅ gatim apohati śīghram eva kandeṣu
cāmaravarāyudhasāhvayeṣu |
bhallātakārkkamaricair llavaṇottamena siddhaṃ
viḍaṃgarajanīdvayacitrakair yat ||
4.17.42
syāmārkkavasya ca rasena nihanti tailaṃ nāḍīṃ kaphānilakṛtānapacīn
vraṇām̐ś ca |
stanye gate vikṛtim āśu bhiṣak tu dhātrīṃ pītvā ghṛtaṃ
pariṇatehani vāmayīta ||
4.17.43
nimvodakena madhumāgadhikāyutena vāntāpare 'hani ca mudgarasāsanā
syāt |
evan tryahañ caturahaṃ ṣaḍaham vamed vā sarppiḥ pived triphalayā
saha saṃyutam vā ||
4.17.44
bhārggīm vacām ativiṣāṃ suradārupāṭhām mustādikam madhurasāṅ
kaṭurohiṇīñ ca |
dhātrī pivet tu payasaḥ pariśodhanārtha mustāvacādi tu varam
madhunātha vāpi ||
4.17.45
stanarogam utthitam avekṣya bhiṣag vidadhyād yad
vidradhāvabhihitam bahudhābhidhānam ||
4.17.47
āme vidahyati tathaiva gate ca pākan tasyā stanau satatam eva ca
nirdduhīteti ||
.. cikitsā .. o
||
Adhyāya 18 (draft based on MS H)
4.18.1
athāto granthyapacyarbbudagalagaṇḍānāñ cikitsitam vyākhyāsyāmaḥ
||
4.18.3
granthiṣv athāmeṣu bhiṣag vidadhyāc chophakriyā vistaraśo
vidhijñaḥ |
4.18.3a
rakṣed balañ cāpi narasya nityaṃ tad rakṣitam vyādhibalan nihanti
||
4.18.4
tailaṃ pibet sarppiratha dvayaṃ vā datvā vasām vā trivṛtam
vidadhyāt| apīhavātedaśamūlasiddhaṃ vaidyaścatuḥsnehamathāpi
dadyāt ||
4.18.5
hiṃsrāsa rohiṇyamṛtātha bharggī śyonākabilvāgurukṛṣṇagandhā |
gojī ca piṣṭā saha tālapattryā granthau vidheyā nilaje pralepaḥ||
4.18.6
svedopanāhā vividhāś ca yojyāḥ kuryāt prasiddhānaparāṃś ca lepān|
vidārya pakvaṃ samupohya pūyam prakṣālya bilvārkkagaṇaditoyaiḥ ||
4.18.7
tilaiḥ sapañcāṅgulapattramiśraiḥ saṃśodhayet
saindhavasaṃprayuktaiḥ| śuddham vraṇañ cāpy uparopayīta tailena
rāsnāsaralāyutena||
4.18.8
viḍaṅgayaṣṭīmadhukāmṛtābhiḥ siddhena taṃ kṣīravimiśritena|
jalāyukāḥ pittakṛte hitās tu kṣīrodakābhyām pariṣecanañ ca||
4.18.9
kākolivarggasya tu śītalāni pibet kaṣāyāṇi saśarkkarāṇi |
drākṣārasenekṣurasena vāpi cūrṇṇaṃ pibed vāpi harītakīnāṃ||
4.18.10
madhūkajambvarjjunavetasānāṃ tvagbhiḥ pradehānavacārayecca|
saśarkkarair vvā tṛṇaśūlyakandairddihyādabhīkṣṇaṃ mucilindajair
vvā||
4.18.11
vidārya vā pakvamapohya pūyaṃ dhāvet kaṣāyeṇa vanaspatīnāṃ|
tilaiḥ sayaṣṭīmadhukairvviśodhya sarppiḥ prayojyam
madhurairvvipakvaṃ||
4.18.12
hṛteṣu doṣeṣu yathānupūrvvā granthau bhiṣak chleṣmasamutthiteṣu |
svinnasya vimlāpanam eva kuryād aṃguṣṭhaveṇudṛśadīsutais tu||
4.18.13
vikaṃkatāragvadhakākaṇantīkākādanītāpasavṛkṣamūlaiḥ| ālepayed
enama lāvubhārggīkarañjakālāmadanaiś ca vidvān||
4.18.14
amarmmaje cānupa śīmymānasapakvam evāpahared vidārya| dahet
sthite cāsṛji siddhakarmmā sadyaḥ kṣatoktañ ca vidhim vidadhyāt||
4.18.15
yā māṃsakandyaḥ kaṭhinā bṛhatyastāsvapya yaṃ karmma vidhiḥ
prayojyaḥ| śastreṇa cāpāṭya vipakvamāśu prakṣālayet pathyatamaiḥ
kaṣāyaiḥ||
4.18.16
saṃśodhanais tañ ca viśodhayīta kṣārottamaiḥ
kṣaudraghṛtapragāḍhaiḥ| śuddhe ca tailaṃ tvavacāraṇīyam
viḍaṅgapāṭhārajanīvipakvaṃ||
4.18.17
medaḥsamutthe tilakalkadigdhaṃ tvacopariṣṭād dviguṇam paṭāntaṃ|
hutāśataptena muhuḥ pramṛjyā lena
dhīmānadahan hitāya||
4.18.18
pralipya dārvvīmatha lākṣayā vā prataptayā svedanam asya kāryaṃ|
nipātya vā śastramapohya medo dahet supakvan tv athavā vidārya||
4.18.19
prakṣālya mūtraiś ca tilaiḥ supiṣṭaiḥ suvarccikādyair
haritālamisraiḥ| sasaindhavaiḥ kṣaudraghṛtapragāḍhaiḥ kṣārottarair
enam abhipraśodhya||
4.18.20
tailaṃ vidadyād dvikarañjaguñjāvaṅgāvalekheṅgudimūtrasiddhaiḥ|
jīmūtakī kośavatīphaleṣu dantī dravantī trivṛtāsu caiva||
4.18.21
sarppiḥ kṛtaṃ hanty apacīṃ pravṛddhāṃ dvidhā pravṛttan tad
udāravīryaṃ| nirgguṇḍijātībarihiṣṭhayuktaṃ jīmūtakaṃ
mākṣikasaindhavāḍhyaṃ||
4.18.22
abhiprataptaṃ vamanaṃ praśastaṃ duṣṭāpacīṣūttamamādiśanti|
nirgguṇḍi bimbīkaravīrasiddhaṃ tailaṃ hitaṃ śīrṣavirecanaṃ ca||
4.18.23
śākhoṭakalka svarasena siddhaṃ tailaṃ hitaṃ nasyaniśevanena|
madhūkasāraś ca hito vapīḍe phalāni śigroḥ kharamañjarervvā||
4.18.24
granthīnamarmmaprabhavānapakvānuddhṛtya cāgniṃ vidadhīta vaidyaḥ|
kṣāreṇa cainaṃ pratisārayīt muhurmmhurllikhyama thoyathāvat||
4.18.25
pārṣṇim prati dvā daśa cāṅgulāni mātvendrabastim parivarjjya
dhīmān| vidārya matsyāṇḍanibhāni vaidyo jālāni
niḥkramyavidhimviddhyāt ||
4.18.27
maṇibandhopariṣṭādvā kuryād rekhātrayam bhiṣak| aṅgulāntaritaṃ
samyag apacīnāṃ nivṛttaye||
4.18.28
cūrṇṇasya kāle parcalākakākagodhāhikūrmmaprabhavās tumaṣyaḥ |
dadyāc ca tailena saheṅgudīnāṃ tailāni vakṣyāmi ca ślīpadeṣu ||
4.18.29
vairecanan dhūmam upādadīta bhavec ca nityaṃ yavamudgabhojī|
karkkāruker vvārukanālikerapiyālapañcāṅgulabījapūrṇṇaiḥ||
4.18.30
vātārbbudaṃ kṣīraghṛtāmbusiddhair uṣṇaiḥ satailair upanāhayettu|
kuryāc ca mukhyānuupanāhanārtham bhṛteṣu māṃseṣu ca veśavārāṃ||
4.18.31
svedam vidadhyāt kuśalantu nāḍyā śṛṅgena raktam bahuśo harecca|
vātaghnaniryūhapayomlabhāgaiḥ siddhaṃ śatākhya trivṛtam pibedvā||
4.18.32
svedopanāhā mṛduvas tu pathyāḥ pittārbbude kāyavirecanañ ca|
vighṛṣya codumbari kākagojīpatrairbhbhṛśaṃ kṣaudrayutaiḥ
pralimpet||
4.18.33
sūkṣṇīkṛtaiḥ sarjjarasapriyaṃgūpattaṅgalodhrāñjanayaṣṭikāhvaiḥ |
visrāvya cāragvadhagojisomāḥ śyāmā va yojyāḥ kuśalena lepaḥ ||
4.18.34
śyāmāgirihvārajanīraseṣu drākṣārase saptalikārase ca ||
ghṛtaṃ pacet klītakajecasiddhaṃ pittārbudī tajjaṭhare ca jantuḥ
||
4.18.35
śuddhaś ca jantoḥ kaphaje rbude tu rakte 'vasikte ca tato 'rbudan
tat |
kalkair ddihed ūrddhvamadhaś ca yani dravyāṇi doṣānapaciṃ nudanti
||
4.18.36
kapotapārāvataviḍvimiśraiḥ sakāṃśanīlī śukalāṅgalākhyaiḥ |
mūlais tu kākādanimūlamisraiḥ kṣārapradigdhair athavā pradihyāt
||
4.18.37
niṣpāvapiṇyākakulatthakalkair mmāṃsapragāḍhair ddadhimardditais
tu |
lepaṃ vidadhyāt krimayo yathātra mūrcchanti muñcanty atha makṣikā
vā ||
4.18.38
alpāvaśiṣṭaṃ krimibhakṣitan tallikhettato 'gnim vidadhīta paścāt
|
yadalpamūlaṃ trapuśīsatāsrais tadveṣṭya paṭṭair athavāyasair vvā
||
4.18.39
kṣārāgniśastrāṇyavacārayīta muhur mmuhuḥ prāṇamahiṃsamānaḥ |
āsphotajātīkaravīrapatraiḥ kaṣāyam iṣṭaṃ vraṇaśodhanārthaṃ ||
4.18.40
śuddhe ca tailaṃ vidadhīta bhārggīviḍaṅgapāṭhātriphalāsusiddhaṃ |
yadṛcchayā copagatāni pākaṃ krameṇa caivaopacaredvidhijñaḥ ||
4.18.41
medo 'rbbudaṃ svedya vidārya saudhya sīvyādyathoktaṃ
gataraktamāśu |
tato haridrāgṛhadhūmalodhrapattaṅgacūrṇṇaiḥ samanaḥ śilālaiḥ ||
4.18.42
vraṇam pratigrāha madhupragāḍhaiḥ karañjatailaṃ vidadhīta śuddhe
|
saśeṣadoṣāṇi hi yo 'rbbudāni karoti tānyāśu punar bhbhavanti ||
4.18.43
tasmād aśeṣāṇi samuddharet tu hanyuḥ saśeṣāṇi yathā viṣāgnī |
svinne 'nilothaṃ galagaṇḍamadau nāḍyāni laghnauṣadhapatrabhaṅgaiḥ
||
4.18.44
amleṣu pattraiṣu payaḥ sucāpi svedaṃ vidaddhyāt piśiteṣu cāpi |
visrāvayet svinnam atandritas tu rūḍhaṃ vraṇaṃ cāpy upanāhayīta
||
4.18.45
śaṇātasīmūlakeśigrusidgraiḥ piyālamajjāsahitais tilais tu |
kālāmṛtāśigrupunarnnavārkkagajādināmākaraghāṭakuṣṭhaiḥ ||
4.18.46
ekaiṣikāvṛkṣakatilvakaiś ca surāmlapiṣṭaiḥ pradihedabhīkṣṇaṃ |
4.18.47
tailam pibeccāmṛtavallinimbahansāhvayāvṛkṣakapippalībhiḥ ||
siddhaṃ balābhyāṃ sahadevadāru hitāya nityaṃ galagaṇḍaroge ||
4.18.48
svedopanāhaiḥ kaphasambhavan tu saṃsvedaya visrāvaṇam eva kuryāt
||
tato 'jagandhātiviṣāviśalyāviṣāṇikālāvuśukāñjānāśā kecit
pāṭhahvayābhiḥ |
4.18.49
palāśabhasmodakapeśitābhir ddihyāt suguñjābhir aśītalābhiḥ ||
daśārddhaśaṅkhair llavaṇaiś ca yuktaṃ tailaṃ
pibetmāgadhikādisiddhaṃ |
4.18.50
praccharddanaṃ śīrṣavirecanañ ca dhūpaś tu vair ecaniko hitas tu
||
pākakramo vā pyanayo vidheyo vaidyena pākaṃgatayo kathañcit |
4.18.51
kaṭutrikakṣaudrayutāś ca śastā bhakṣyā yavānnāni rasāś ca maudgāḥ
|
saśṛṃgaverāḥ sapaṭolanimbā hitāya deyā galagaṇḍaroge |
4.18.52
medaḥsamutthe tu yathopadiṣṭāṃ vidhyet sirāṃ snigdhatanornnarasya
||
śyāmāsudhālohapurīṣadantīrasāñjanaiś cāpi hitaḥ pralepaḥ |
4.18.53
mūtreṇa cāloḍya hitāya kalkaṃ prātaḥ pibet sāramahīruhāṇāṃ ||
śastreṇa vā 'pāṭya vidārite ca medaḥ samuddhṛtya hitāya sīvyet |
4.18.54
majjāvasākṣadrayutair ddahedvā dagdhe ca sarppirmmadhu cāvacāryaṃ
||
kāsīsatutthe ca tato 'tra deye cūrṇṇīkṛte rocanayā ca yukte |
4.18.55
tailena cābhyajya hitāya dadyāt sārodbhavaṃ gomayajañ ca bhasma |
hitañ ca nityan triphalākaṣāyaṃ gā ḍhaś ca bandho yavabhojanañ
ceti ||
cikitsā ||
[Adhyāya 19]
athāto vṛddhyupadaṃśaślīpadānāṃ cikitsitaṃ
vyākhyāsyāmaḥ ||
antravṛddhim ṛte ye 'nye vṛddhayas teṣu
varjayet |
vegāghātaṃ pṛṣṭhayānaṃ vyāyāmaṃ maithunaṃ tathā ||
anaśanaṃ cātyaśanam adhyaśanam atho guruḥ |
tatrādito vātavṛddhau trivṛtāsnigdham āturam ||
sninnañ caiva yathānyāyam pāyayīta virecanaṃ |
kośāmratilvakair aṇḍaphalatailāni vā naraḥ ||
sakṣīram vā pibet māsaṃ tailam eraṇḍasambhavaṃ
|
tataḥ kāle 'nilaghnānāṃ kvāthaiḥ kalkaiś ca buddhimān ||
nirūhayen nirūḍhañ ca bhuktavantaṃ rasodanaṃ |
yaṣṭīmadhukasiddhena tatas tailena yojayet ||
svedopanāhau kuryāc ca pradehām̐ś cānilāpahān |
vidagdham pācayitvā vā sevanīm parivarjjayet ||
bhindyād bhitvā ca matimān yathoktaṃ kramam
ācaret |
pittagranthikramaṅ kuryād apakvam pittasambhave ||
śastropapannam bhitvā vā śodhayen
madhusarppiṣā |
śuddhe ca copaśaṅ kalkaṃ dadyāt tailan tu yaddhitaṃ ||
muhur muhur jjalaukābhiḥ śoṇitaṃ raktaje haret
|
pibed virecanam vāpi śarkkarākṣaudrasaṃyutaṃ ||
pittagranthikramaṃ kuryād āme pakve ca raktaje
|
śleṣmavṛddhim uṣṇavīryair mmūtrapiṣṭais tu lepayet ||
pītadārukaṣāyañ ca pibet mūtreṇa saṃyutaṃ |
vimlāpanād ṛte cāpi śleṣmagranthikrame hitaḥ ||
pakvabhinne viśuddhyarthan tailaṃ deyam
vijānatā |
sumanāruṣkarāṅkoṭhasaptaparṇṇeṣu sādhitaṃ ||
svedyam medaḥ samutthan tu lepayet surasādinā
|
śirovirekadravyair vvā sukhoṣṇair mmūtrasaṃyutaiḥ ||
svinnam vāveṣṭa paṭṭena samāśvāsya ca mānavaṃ
|
rakṣamūlaṃ sevanīñ ca vṛddhipattreṇa dārayet ||
medaḥ samuddhṛtya tato dadyāt kāsīsasaindhave
|
badhnīyāc ca yathoddiṣṭaṃ śuddhe tailañ ca dāpayet ||
manaḥśilālalavaṇaiḥ siddhamāruḥkareṣu ca |
svedyamūtranimittan tu vastrapaṭṭena veṣṭayet ||
sevanyām pārśvato 'dhastād vidhyed
vrīhimukhena vai |
athātrodaravan nāḍīn dattvā visrāvayed bhiṣak ||
mūtranāḍīm athoddhṛtya sthavikābandham ācaret
|
śuddhe ca ropaṇan dadyād varjjayed antrahaitukaṃ ||
aprāptaphalakose vā vātavṛddhikramo hitaḥ |
dahed vā vahninā gāḍhan tasya mārggāvarodhanā ||
4.19.22
aṅguṣṭhamadhye tvak chitvā dahed vāṅgaviparyaye |
4.19.23
anenaiva vidhāṇena vṛddhī vātakaphātmakau |
pradahet prayataḥ kin tu snāyucchedo 'dhikas tayoḥ |
4.19.24
śaṅkhopari ca karṇṇānte tyaktvā sevanim ādarāt |
vyatyāsāt tatsirām vidhyed antravṛddher nivṛttaye ||
4.19.25
upadaṃśeṣu sādhyeṣu susnigdhasvinnadehinaḥ |
sirām vidhyen meḍhramadhye pātayed vā jalaukasaḥ |
4.19.26
hared ubhayataś cāpi doṣāṇ atyartham ucchritāṃ |
sadyo nihṛtadoṣasya rukchothāv upaśāmyataḥ |
4.19.27
yadi vā durbalo jantur na vā prāptaṃ virecanaṃ |
nirūheṇāharet tasya doṣān atyartham ucchritāṃ |
4.19.28
prapauṇḍarīkaṃ madhukaṃ rāsnākupunarṇṇavaiḥ |
saralāgurubhadrākhyair vātajaṃ saṃpralepayet |
4.19.29
niculair aṇḍabījāni yavagodhūmasaktavaḥ |
etaiś ca vātajaṃ snigdhaṃ sukhoṣṇaiḥ sampralepayet |
4.19.30
prapauṇḍarīka pūrvaiś ca dravyaiḥ sekaḥ praśasyate |
gairikāñjanamañjiṣṭhāmadhukośīrapadmakaiḥ |
4.19.31
sacandanotpalaiḥ snigdhaiḥ paittikāṃ sampralepayet |
padmotpalamṛṇālādyaiḥ sasarjārjunavetasaiḥ |
4.19.32
sarpiṣkaiḥ samadhukaiḥ paittikaṃ sampralepayet |
secayec ca ghṛtakṣīraśarkarekṣumadhūdakaiḥ |
4.19.33
athavāpi suśītena kaṣāyeṇa vaṭādinā ||
sālājakarṇṇāśvakarṇṇadhavatvagbhiḥ kaphotthitaṃ |
4.19.34
surasāditailayuktābhiḥ sukhoṣṇābhiḥ pralepayet |
āragvadhādikvāthena pariṣekañ ca dāpayet |
4.19.37a
na ca yānti yathā pākaṃ prayateta tathā bhiṣak |
4.19.37b
vidagdhair hi sirāsnāyutvaṅmāsaiḥ kṣīyate dhvajaḥ |
4.19.36a
tasmāt saṃśodhanālepasekaśoṇitamokṣaṇaiḥ |
4.19.36b
kriyāyogair upacaret prāksthānoktair hitair api |
4.19.38
śastreṇopacared vāpi pākam āgatam āśu vai |
tam apohya tilaiḥ sarpiḥ kṣaudrayuktaiḥ pralepayet |
4.19.39
karavīrasya patrāṇi jātyāragvadhayor api
prakṣālane prayojyāni vaijayantyarkayor api |
4.19.40
saurāṣṭrīṃ gairikaṃ tutthaṃ puṣpakāsīsasaindhavaṃ |
lodhraṃ rasāñjanañ cāpi haritālaṃ manaḥśilā |
4.19.41
hareṇukailāś ca tathā samānyāhṛtya cūrṇṇayet |
taccūrṇṇaṃ kṣaudrasaṃyuktaṃ upadaṃśeṣu pūjitaṃ ||
4.19.42
jambvāmrasumanānimbaśvetakāmbojipallavāṃ |
sallakībadarībilvapalāśatiniśatvacaḥ |
4.19.43
kṣīriṇāṃ ca tvaco yojyā kvāthe triphalayā saha |
tena kvāthena satataṃ praṇam prakṣālayed bhiṣak |
4.19.44
asminn eva kaṣāye tu tailaṃ dhīro vipācayet |
gojīviḍaṅgamadhuka samanvitaṃ ||
4.19.45a
etat sarvopadaṃśeṣu śreṣṭhaṃ ropaṇam iṣyate ||
4.19.48b
upadaṃśadvaye śeṣe pratyākhyāyācaret kriyāṃ |
4.19.49a
eteṣām eva yojyan tu vīkṣya doṣabalābalaṃ ||
4.19.52
svehasvedopanāhāṃś ca ślīpade nilaje bhiṣak |
kṛtvā gulphopari śirāṃ vyadhayec caturaṅgule |
4.19.53
mupācaret |
māsam eraṇḍatailañ ca piben mūtreṇa mānavaḥ |
4.19.54
mahauṣadhavipakvena payasā cānnam ādiśet |
trivṛtaṃ copayuñjīta hitaś cātrāgnir ucyate ||
4.19.55
gulphasyādhaḥ śirāṃ vidhyec chlīpade pittasa |
|
4.19.56
tāṃ vidhyed aṃguṣṭhe śleṣmaślīpade |
madhuyuktāni cābhīkṣṇaṃ kaṣāyāṇi piben naraḥ |
4.19.57
pibed vā py abhayākalkaṃ mūtreṇānyatamena vai |
pibed edaṅ guḍūcīm vā nāgaram bhadradāru vā |
4.19.58
hitaś cālepaṇaṃ citrako devadāru ca |
vi
4.19.59
vaṇeṣu ca |
tailaṃ pakvaṃ pibed vāpi yavānnañ ca hitaṃ sadā |
4.19.60
pibet sadā ca tailena ślīpadānān nivṛttaye |
pūtīkarañjacchadajaṃ rasañ cāpi yathābalaṃ |
4.19.61
anenaiva vidhānena putraṃ jīvakajaṃ ||
prayuñjīta bhiṣak prājñaḥ kālasaṃgavit ||
4.19.63
kaṇṭakārikāṃ |
kadambapuṣpīm āndārīṃ thā |
4.19.64
dagdhvā mūtreṇa taṃ bhasma srāvayet kṣārakalkavat |
tatra dadyāt pratīvāpaṃ kākodumbarikārasaṃ |
4.19.65
madanāc ca phalaṃ kvāthaṃ svarasañ ca śukākhyayā |
eṣa kṣāras tu pānīyaḥ ślīpadaṃ hanti |
4.19.66
apaciṃ galagaṇḍañ ca grahaṇīdoṣam eva ca |
abhaktarocakañ caiva hanyāt sarvaviṣāṇi ca |
4.19.67
eṣv eva siddhaṃ tailañ ca nasyābhyaṅgeṣu sevitaṃ |
etān evāmayāṃ hanti ye ca duṣṭavraṇā nṛṇāṃ |
4.19.68
drantī dravantī trivṛtā nīlī śyāmā tathaiva ca |
saptalāṃ śaṅkhinīṃ caiva dagdhvā mūtreṇa gālayet |
4.19.69
dadyāc ca triphalāras tu sādhitaḥ |
ś cāpy āśiṣaḥ samāḥ |
4.19.70
kriyābhiḥ samyag ārabdhā yadi naivopaśāmyati |
sve sve bhāgye samudayitvā sirām vyadhet |
4.19.71
sirāmukhe ca matimāṃ dahet samyak chalākayā ||
kuryāc chītakriyāñ cāpi vraṇoktañ ca vidhin tatheti ||
ci 19 ||
[Adhyāya 20]
4.20.1
athātaḥ kṣudrarogāṇā cikitsitam vyākhyāsyāmaḥ ||
4.20.3
tatrādita eva jagañ jalāyukābhir grāhayet |
kalkaiś cālepayet |
4.20.4
śyāmāpāṭhālāṅgalīkalkair vā pakvām vā pākavidhānenopacaret ||
4.20.5-6
yavaprakhyām ambālajīṃ panasikām pāṣāṇagardabhaṅ kacchapikāñ ca
svedayitvā suradārukuṣṭhaharitālamanaḥśilākalkair ālepayet |
pakvāṃ vā pākavidhānenopacaret ||
4.20.7-8
vivṛtām indraviddhāṃ gardabhikāṃ jālagardabham irivellikāṃ
gandhanāmāṃ kakṣām visphoṭāṃś ca pittavisarpavidhānenopacaret |
pakvāṃś ca madhurauṣadhasiddhena sarpiṣā ropayet ||
4.20.9-10
cipyān tūṣṇāmbunā pariṣecyotkṛtyāpanayec cakratailenābhyajya
sarjarasarasacūrṇṇenāvacūrṇṇya bandhenopacared evam aśakyam agninā
dahet | madhurauṣadhasiddhena ca tailenopacaret ||
4.20.11
anuśayīṃ śleṣma vidradhivad upacaret |
4.20.12-13
vidārikām abhyajya parisvedya vimlāpayet |
bilvamūlanāgavṛttikāvarṣābhūkalkaiś cālepayet | vraṇabhāvaṇam
āpannaṃ vā madhurakaṣāyauṣadhasiddhena tailena ropayet ||
4.20.17-18
śarkarārbudam medorbudavad upacaret ||
kacchūvicarcikārakaśāsu kuṣṭhavat pratīkāro viśeṣatas tu
śatāhvāsarṣapakalkair ālepayet | siddhārthakadāruharidrākalkair vā
| saralātailena vā | kaṭukauṣadhasiddhenābhyañjyāt |
naktamālatailena vā |
4.20.19
pakvāṃś ca pakvavidhānenopacaret ||
pādadāryān tu sirām vidhyet |
4.20.20
pādau snehasvedopapannā madhūcchiṣṭaghṛtavasāmajjābhir
yavakṣāramiśrair ālepayet ||
4.20.21-22
alase tv āmlakāñjikasiktau caraṇau
paṭolapicumardatilakāsīsarocanākalkair ālepayet |
4.20.23
nidigdhikārasasiddhena ca sarṣapatailenābhyajya
kāsīsarocanāmanaḥśilācūrṇṇaiḥ pratisārayet || kadaram uddhṛtya
dahet snehena ||
4.20.24
indralupte tu śirasi sirām vidhā tu ndamanaḥśilāmaricakalkair
ālepayet |
4.20.25-26
bhadradārukalkair vā jātīcitrakakaravīranaktamālakalkasiddhena
tailenābhyañjyāt | rasāyanavidhānañ cāsevena | avagāḍhapadaṃ
pracchayitvā guñjāphalakalkair bhūyo bhūyaḥ pradihyāt ||
4.20.27-29
śoṇitam avasicya nimbodakena parisicyāśvaviḍrasena
lavaṇapragāḍhenālepayet | paṭolapicumardaharidrākalkair vā |
madhukotpalatilairaṇḍamārkavapatrair vā | indraluptoktena
tailenābhyañjyāt || dāruṇake tu snigdhasvinnasya lalāṭe sirām
vyadhet |
4.20.30
avapīḍaśiro bastyabhyagāś cāseveta |
kodravatṛṇakṣaraudakaprakṣālanañ ca ||
4.20.31a
palitaprakāram anyatra vakṣyāmaḥ |
4.20.31b-32a
masūrikāṃ kaphapittavisarpakuṣṭhaharapralepanādikriyām upadiśanti
||
4.20.32b-33a
jatumaṇimaśakacarmakīlatilakālakāṃs tu śastreṇotkṛtya kṣāreṇa
pratisārayet | agninā vā dahet ||
4.20.33
nacchanīlikāvyaṅgeṣu yathābhyāśaṃ lalāṭe sirām visrāvayet |
4.20.34
kṣīravṛkṣakalkaiś ca kṣīrapiṣṭair avaghṛṣyālepayet |
4.20.35
balātibalāmadhukaharidrākalkair vā |
suvarṇṇagairikāgurupayasyākalkair vā |
4.20.36
taruṇakapittharājādanakalkair vā | sūkaradaṃṣṭrayā vā
madhughṛtayuktayā |
4.20.37-38a
yūnām api yuvān api akāsv eṣa eva vidhiḥ | viśeṣatas tu
pracchardanam iṣṭam ālepaś ca
siddhārthakavacālodhrasaindhavakalkair vā ||
4.20.38b-39a
padminīkaṇṭake tu nimbodakavāntasya nimbodakasarpiḥ kṣaudram
pātum prayacchet |
4.20.39b
nimbāragvadhakaṣāyaṃ cotsādane ||
4.20.40-41
parivarttikāṃ tu sarpiṣābhyajya svedayet | vātaghnais tataḥ
sninnām upanāhayet | sālvalena veśavāreṇa vā trirātram pañcarātram
vā tataḥ svedayitvābhyajya śanaiḥ śanaiś carma samānayaṃ
manipatham avapīḍayet |
4.20.42
pariveṣṭitañ ca punar upanāhayet | nityañ ca snigdham annam
āharet || avapāṭikayām apy evaṃ yathādoṣaṃ ||
4.20.43
niruddhaprakāśe tu suvarṇṇādīnāṃ nāḍīm ubhayatomukhīṃ dāruvīm vā
jatuvṛtāṃ sarpiṣābhyajya srotasi |
4.20.44
praṇidhāya śiśumāravasāvarāhamajjābhiḥ pariṣecayec cakratailena
vāt | surabhivacadevadārusiddhena |
4.20.45
tryahāt tryahāc ca sthūlatarīṃ nāḍīm praṇidadhyād evam asya
srotodvāraṃ varddhayet | snigdhañ cāhāram upaseveta |
4.20.46a
śastreṇa vā sevanīṃ vimucyāvadārayet | tataḥ sadya kṣatavad
upācaret |
4.20.46b-47a
agnirohiṇīṃ sanniruddhagudaṃ valmīkañ ca pratyākhyāyopacaret |
4.20.47b
visarpoktena vidhānenāgnirohiṇīṃ cikitset |
4.20.48a
sanniruddhagudaṃ niruddhaprakaśavat |
4.20.48b-49
valmīkaṃ śastreṇotkṛtyāgnikṣārābhyām upacaret tataḥ saṃśodhya
ropayed arbudavidhāṇena ||
4.20.57-58a
ahipūtane dhātryāḥ stanyaṃ śodheta | bālasya
triphalārasāṃjanapaṭolaiḥ siddhaṃ sarpiḥ pānam iṣṭaṃ |
4.20.58b
triphalākhadirabadarīkaṣāyam vraṇaśodhanaṃ |
4.20.59
kāsīsarocanātutthaharitālarasāñjanair amlapiṣṭaiḥ pralepanaṃ |
badaracūrṇṇair vā saindhavamiśraiḥ |
4.20.60
cūrṇṇakāle tu cūrṇṇaḥ kapālatutthajaḥ || vṛṣaṇakacchvām pāmāvad
upacāro hipūtanavac ca ||
4.20.61
gudabhraṃśe tu gudaṃ svedyasnehenābhyajya praveśya praviṣṭe ca
svedaṃ kuryād uccāranirgamanārthaṃ | chidreṇa cāsya carmaṇā
kaupīnabandhaḥ |
4.20.62
tailaṃ cāsya pānābhyañjanārtham vipacet | mūṣikaṃ niraṃtraṃ
kalpayitvā mahāpañcamūlakṣīram vipacet |
4.20.63
tatas tasmiṃ tailam vātaharakalkaprativāpam vipaced etat kṛcchram
api gudatraṃ saṃsādhayateti ||
ci 20 || 0 ||